Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 10 2753 4452558 4443263 2026-04-10T09:30:51Z Meistars Joda 781 4452558 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?|Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?|color=#FF0090}} }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] mj2ibbsqy61nkedz90gu8ovnq71rvgg 4452559 4452558 2026-04-10T09:32:30Z Meistars Joda 781 4452559 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?|Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?|color=#FF0090}} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] 74pvu81suitm8jlebwa7jcb69gp7yk4 4452560 4452559 2026-04-10T09:33:01Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Meistars Joda|Meistars Joda]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass 4443263 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] opjdd3h3ledr953milv82yd27ye66nu 4452565 4452560 2026-04-10T09:39:59Z Meistars Joda 781 4452565 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?|Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?|color=#FF0090}} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] pq901ic4d8g8qwa7u6etvs0nd36w5z9 4452566 4452565 2026-04-10T09:40:38Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Meistars Joda|Meistars Joda]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass 4443263 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] opjdd3h3ledr953milv82yd27ye66nu 0 3724 4452283 4423486 2026-04-09T13:17:30Z Lasks 38532 /* 14. Saeimā un EP pārstāvētās partijas un apvienības */ 4452283 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} Šis ir saraksts ar [[Latvija|Latvijā]] reģistrētajām [[politiskā partija|politiskām partijām]]. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=|title=Politisko partiju un to apvienību saraksts|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2022-07-24|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810073006/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=}}</ref> 2022. gadā kādā partijā iestājies bija ap 26 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596|title=Politisko partiju biedru skaits sasniedz gandrīz 26 tūkstošus|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-24|language=lv}}</ref> == Aktīvās partijas == === [[14. Saeima|14. Saeimā]] un [[Eiropas Parlaments|EP]] pārstāvētās partijas un apvienības === {| class="wikitable sortable" ! colspan=2 | Partijas nosaukums ! Abr. ! Līderi ! Biedru skaits ! Ideoloģija ! [[Saeima]] ! [[Eiropas Parlaments|EP]] ! Piezīmes |- ! style="background-color:#64C049 | | [[Jaunā Vienotība]] | JV | [[Evika Siliņa]] | 3156 (2025) | [[Liberālais konservatīvisms]]<br>[[Pro-Eiropisms|Proeiropeisms]] | {{Composition bar|25|100|hex=#64C049}} | {{Composition bar|2|9|hex=#64C049}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Vienotība]], [[Kuldīgas novadam]], [[Tukuma pilsētai un novadam]], [[Valmierai un Vidzemei]] un [[Jēkabpils reģionālā partija]].</small> |- ! style="background-color:#258B4C | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | ZZS | [[Armands Krauze]] | 2259 (2025) | [[Agrārisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|16|100|hex=#258B4C}} | {{Composition bar|0|9|hex=#258B4C}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Daugavpils novada partija]], [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]".</small> |- ! style="background-color:#ffa800 | | [[Apvienotais saraksts]] | AS | [[Edgars Tavars]]<br>[[Edvards Smiltēns]] | 2049 (2025) | [[Reģionālisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|13|100|hex=#ffa800}} | {{Composition bar|1|9|hex=#ffa800}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]] un [[Liepājas partija]].</small> |- ! style="background-color:#5A0505 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | NA | [[Ilze Indriksone]] | 1115 (2025) | [[Nacionālisms]]<br>Konservatīvisms | {{Composition bar|12|100|hex=#5A0505}} | {{Composition bar|2|9|hex=#5A0505}} | |- ! style="background-color:#f57d00 | | [[Stabilitātei!]] | ST! | ''Vakants'' | 709 (2025) | [[Centrisms]]<br>[[Populisms]]<br>[[Eiroskepticisms]]<br>[[Latvijas krievi|Latvijas krievu intereses]] | {{Composition bar|4|100|hex=#f57d00}} | {{Composition bar|0|9|hex=#f57d00}} | <small>Kopš 2026. gada februāra nav frakcijas Saeimā.</small> |- ! style="background-color:#E64632 | | [[Progresīvie]] | P vai PRO | [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]] | 897 (2025) | [[Sociāldemokrātija]]<br>[[Zaļā politika]]<br>[[Progresīvisms]] | {{Composition bar|9|100|hex=#E64632}} | {{Composition bar|1|9|hex=#E64632}} | |- ! style="background-color:#9E3039 | | [[Latvija pirmajā vietā]] | LPV | [[Ainārs Šlesers]] | 1754 (2025) | [[Sociālais konservatīvisms]]<br />[[Kristīgā demokrātija]]<br>[[Populisms]] | {{Composition bar|8|100|hex=#9E3039}} | {{Composition bar|1|9|hex=#9E3039}} | |- ! style="background-color:#004898 | | [[Gods kalpot Rīgai!]] | GKR | [[Oļegs Burovs]] | 518 (2025) | [[Reģionālisms]] | {{Composition bar|1|100|hex=#004898}} | {{Composition bar|0|9|hex=#004898}} | <small>Nav frakcijas Saeimā. Pārstāv no [[Latvija pirmajā vietā]] ievēlētais deputāts [[Oļegs Burovs]].</small> |- ! style="background-color:#FF2400 | | [[Saskaņa]] | S vai SDPS | [[Jānis Urbanovičs]] | 973 (2025) | [[Sociāldemokrātija]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FF2400}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FF2400}} | |- ! style="background-color:#FFEC00 | | [[Latvijas attīstībai]] | LA | [[Juris Pūce]] | 689 (2025) | [[Klasiskais liberālisms]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FFEC00}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FFEC00}} | |} === Pārējās partijas un apvienības === * [[Apvienība Jaunlatvieši]] * [[Austošā Saule Latvijai]] * [[Brīvam cilvēkam]] (iepriekš Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām") * [[Jaunā konservatīvā partija]] (iepriekš Konservatīvie) * [[Kopā Latvijai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-02|language=lv}}</ref> * [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] * [[Kristīgi Progresīvā partija]] (iepriekš Vienota Rēzekne) * [[Latvijas Atdzimšanas partija]] * [[Latvijas Pirātu Partija]] * [[Latvijas Sociālistiskā partija]] * [[Nacionālā Savienība "Taisnīgums"]] (iepriekš [[Nacionālā Spēka Savienība]]) * [[Centra partija]] * [[Latvijas Krievu savienība]] * [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]] (iepriekš "Ropažu komanda") * [[Platforma 21]] (iepriekš Katram un katrai, Likums un kārtība) * [[Mēs mainām noteikumus]] * [[Rīcības partija]] (iepriekš Eiroskeptiķi, Esi Cilvēks) * [[Suverēnā vara]] (iepriekš Likums.Atbildība.Kārtība, Savienība "Latgales sirds")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/likums-atbildiba-kartiba/40008087873|title=Suverēnā vara, 40008087873 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kalpi Latvijai]] (iepriekš Jaunā Saskaņa) * [[Tautas varas spēks]] (iepriekš Alternative, Spēks vienotībā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alternative/40008113748|title=Tautas varas spēks, 40008113748 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] (iepriekš Apvienība Latvijai, "Tauta. Zeme. Valsts.") ** [[Tēvzemes mantojums]] (iepriekš "Tēvzemes nacionālo spēku savienība", "Tēvzemes savienība", "Daugava — Latvijai") ** [[Brīvai stiprai Latvijai]] * [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] === Reģionālās partijas === * [[Daugavpils — mana pils]] * [[Daugavpils novada partija]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Jēkabpils reģionālā partija]] * [[Jūrmala — mūsu mājas]] * [[Latgales partija]] * [[Latvijai un Ventspilij]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Liepājas partija]] (ietilpst [[Apvienotais saraksts|AS]]) * [[Kuldīgas novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Mēs – Talsiem un novadam]] * [[Mūsu partija]] * [[Saldus novadam]] * [[Sarauj, Latgale!]] * [[Siguldas novada partija]] (iepriekš "Krimuldas novada partija") * [[Talsu novada attīstībai]] * [[Tukuma pilsētai un novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Valmierai un Vidzemei]] * [[Vidzemes partija]] (sadarbojas ar [[Platforma 21|P21]]) == Bijušās partijas == Partijas, kuras nav izpildījušas Politisko partiju likuma prasību pārreģistrēties ik pēc noteikta laika brīža un līdz ar to uzsākts to likvidācijas process, vai arī citādā veidā izbeigušas darbību. === Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības === * [[Par Cilvēcīgu Latviju]] (iepriekš KPV LV) * "[[Atmoda Latvijai]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-27|date=2020-12-27|language=lv}}</ref> * [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[Darba partija]] * [[Demokrāti.lv]] (iepriekš "Jaunie Demokrāti") * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Latvijas Demokrātiskā partija]] * [[Jaunā partija]] * [[Jaunais centrs]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Latvijas Ceļš]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") * [[Latvijas Pirmā partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Līdztiesība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[LPP/LC]] * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] * [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautas kustība "Latvijai"]] * [[Tautas partija]] * [[Tautas Saskaņas partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Tēvzemei un Brīvībai]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") === Reģionālās partijas === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Apvienība Iedzīvotāji]] * [[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]] * [[Latgales Gaisma]] * [[Latgales tauta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/latgales-tauta/40008116424|title=Latgales tauta , 40008116424 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Apvienība "Liepājas attīstībai"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/oficiali-likvideta-apvieniba-liepajas-attistibai/|title=Oficiāli likvidēta apvienība &quot;Liepājas attīstībai&quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2021-04-15|date=2014-05-19|language=lv}}</ref> * [[Liepāja kvadrātā]] * [[Mēs savam novadam]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Mēs Olainei]] * [[Ogres Novadam]] (2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-regionu-apvieniba_-partapusi-partija-14246857 |access-date=2023-10-03 |website=www.diena.lv}}</ref> * [[Reģionu alianse]] (iepriekš "Rīgas apriņķa novadu apvienība"; 2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA" /> * [[Rēzeknes Jaunsaimnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rezeknes-jaunsaimnieks/40008092041|title=Rēzeknes Jaunsaimnieks, Politiskā partija, 40008092041 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tev, Jūrmalai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tev-jurmalai/50008136051|title=Tev, Jūrmalai, 50008136051 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2025-12-22|date=2025-12-23|language=lv}}</ref> * [[Vidzemes apvienība]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Zemgales partija]] === Citas partijas un apvienības === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] * [[Apvienība SKG|Apvienība "Atmoda"]] (agrāk Apvienība SKG) * [[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]] * [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība — sociāldemokrātisko partiju apvienība]] * Demokrātu partija * [[Dzimtene (partija)|Dzimtene]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]] * Jaunlatvija * "Laiks pārmaiņām" * Latviešu Latvija * [[Latviešu Nacionālisti]] * Latviešu partija * [[Latviešu zemnieku savienība (1993)|Latviešu Zemnieku savienība (1993)]] * Latvijas Apvienotā Republikāņu partija * [[Latvijas Kalve]] * [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija]] * [[Māras zeme (partija)|Māras Zeme]] * [[Mūsu izvēle]] (iepriekš "Latvijas Jaunatnes partija" un "Uz priekšu, Latvija!') * [[Mūsu Zeme]] * [[Nacionālā Spēka Savienība]] * [[Pamats-LV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917|title=PAMATS-LV, 40008324917 - par uzņēmumu|website=ur.gov.lv|language=lv|date=2023-04-28|access-date=2023-05-02|archive-date=2023-05-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230502092504/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-zdanokas-un-mitrofanova-vadita-krievu-savieniba-izveido-apvienibu-ar-centra-partiju.a507077/|title=Ždanokas un Mitrofanova vadītā Krievu savienība izveido apvienību ar "Centra partiju"|website=lsm.lv|language=lv|date=2023-05-02|access-date=2023-05-02}}</ref> * [[Pēdējā partija]] * Ražotāja Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/razotaja-latvija/40008157865|title=Ražotāja Latvija , 40008157865 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Reformu savienība * [[Latvijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] * Republikas Atbalstīšanas Apvienība * "Sadarbība" (darbība izbeigta ar Rīgas rajona tiesas spriedumu)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/sadarbiba/40008205544|title=Sadarbība, 40008205544 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2025-04-01|date=2024-06-21|language=lv}}</ref> * Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija * Sporta un veselības partija * Sporta partija * Suverenitāte (iepriekš Pensionāru un Senioru partija, "Latvijas Atmoda", Rīgas partija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/suverenitate/50008102341|title=SUVERENITĀTE, 50008102341 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-06-20|date=2024-06-20|language=lv}}</ref> * Tautas kontrole (iepriekš "Mūsu Latvijai")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tautas-kontrole/40008087591|title=Tautas kontrole , 40008087591 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kopa "Brīvība"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180701165040/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/ LR Uzņēmumu Reģistra Politisko partiju reģistrs] * [https://web.archive.org/web/20180320105515/http://partijas.info/ Informācija par Latvijas politiskajām partijām] {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas|*]] [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[he:פוליטיקה של לטביה#הסאימה]] c2l85tjd9oymljdlvj6hkkmq56jqtfj 0 3747 4452295 4366921 2026-04-09T13:35:47Z Ivario 51458 /* Mūsdienās */ 4452295 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|300px|Gaujas koridors kā šķirtne starp [[Rīgas arhibīskapija]]s divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis [[Sigulda]] (''Segewold''), [[Cēsis]] (''Wenden'') un [[Valmiera]] (''Wolmar'').]] '''Gaujas koridors''' bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] zemju josla [[Gauja]]s baseina vidustecē, pa kuru gāja [[Rīga]]s-[[Pleskava]]s tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti. Tas atdalīja [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Līvu gals|Līvu galu]] no [[Letu gals|Letu gala]]. == Izveide == [[Zobenbrāļu ordenis]] zemes gar Gaujas tranzītceļu ieguva vairākos paņēmienos: # 1206. gadā [[Cēsis|Cēsīs]] dzīvojošie [[Vendi (Livonija)|vendi]] noslēdza militāru savienību ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un atļāva bruņiniekiem apmesties Riekstu kalnā esošajā pilī ({{val-la|Wendorum castrum}}). Pirmais [[Cēsu komturi|Cēsu komturs]] bija bruņinieks [[Vikberts no Zēstes|Vikberts]], pēc 1208. gada [[Cēsu Bertolds|Bertolds]]. Viņa vadībā ordenis pēc 1209. gada uzbūvēja [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu mūra pili]], sauktu arī par Bertolda pili (''Bertoldsburg''). # Pēc 1207. gada [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] nosacījumiem Zobenbrāļu ordenim pienācās [[Satesele]]s pilsnovads ([[Dabrelis|Dabreļa]] daļa) Gaujas kreisajā krastā (''altera pars Coiwe'').<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00113.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronika par 1207. gada notikumiem]{{Novecojusi saite}} (latīniski)</ref> Tas aptvēra plašos un mežainos tagadējās [[Jugla (Suntažu pagasts)|Juglas]], [[Ropaži|Ropažu]] un [[Inčukalns|Inčukalna]] apvidus, kā arī [[Sigulda|Siguldu]] un [[Mālpils|Mālpili]], kurā atradās Idavas pils (''castrum Ydove''). Tās kungs [[Maneģints]] kļuva par ordeņa vasali. Līdz 1212. gadam ordenis netālu no līvu [[Satezeles pils]] uzcēla [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas mūra pili]] Gaujas kreisajā krastā. # 1213. gadā pēc [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] apspiešanas Zobenbrāļu ordenis apmaiņas ceļā no bīskapa Alberta savā pārvaldībā ieguva [[Autine]]s zemi.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. - dokuments Nr. 71. |access-date={{dat|2014|11|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> Tās valdnieks [[Varidotis]] jau 1208. gadā bija noslēdzis militāru sadarbību ar Cēsu komturu Bertoldu pret [[igauņi]]em. Autines pilsnovads dienvidu virzienā ietvēra tagadējo [[Amatas novads|Amatas novadu]] ([[Nītaure]]s, [[Zaube]]s, [[Skujene]]s apkārtni). # 1214. gadā jaunuzceltajā [[Turaida (zeme)|Turaidas]] baznīcā ieradās [[Tālava]]s valdnieka [[Tālivaldis|Tālivalža]] dēli - [[Rameka]] un viņa brāļi ([[Varibuls]] un [[Drivinalds]]), lai noslēgtu savienību ar bīskapu Albertu un kļūtu par viņa vasaļiem. Var uzskatīt, ka no šī brīža Tālavas valsts valdnieku dzimta brīvprātīgi kļuva par krustnešu sabiedrotajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm |title=Švābe, A. Tālava. Sējējs. 1936. Nr.2, 135.-141.lpp.; Nr.4, 363.-374.lpp. |access-date={{dat|2015|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151119094451/http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm |archivedate={{dat|2015|11|19||bez}} }}</ref> Pēc [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līguma]] (1224) nosacījumiem bīskaps atdeva ordenim Tālavas letu valdnieka Ramekas zemes pie [[Vija|Vijas upes]], un visas agrāk pakļautās zemes līdz pat [[Burtnieks|Burtnieku ezeram]]. == Lielceļš ''Via magna'' == Cauri Gaujas koridoram veda lielceļš ({{val-la|Via magna}}) no Rīgas uz Cēsīm un Valmieru, kur tas sadalījās trīs virzienos: uz Vīlandi, uz Tērbatu un uz Alūksni. 1413. gadā bruņinieks [[Žilbērs de Lanuā]] savu ceļojumu cauri Gaujas koridoram aprakstīja šādi: "Rīgā es atradu [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]], Kurzemes senioru, kas pakļauts Prūsijas mestram un kas toreiz neatradās kara gājienā. Ar minētā mestra palīdzību es uzsāku savas gaitas, lai dotos uz [[Veļikijnovgoroda|lielo Novgorodu]] Krievijā. Un es devos pie [[Livonijas ordeņa landmaršali|landmaršala]], kas atradās kādā pilsētā, septiņas jūdzes no turienes, blakus kādai pilsētai, vārdā Sigulda (''Zeghevalde''). No turienes uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis, un arī Valmierā (''Weldemaer''), kas ir nocietināta pilsēta un komandantūra (''ville fermée et commanderie''), un arī [[Paide|Veisenšteinā]] (''Wislen''), kas ir komandantūra un ciems [..] šai ceļā atrodami četrējādu valodu ļaudis, proti, lībji, zemgaļi, latvieši un igauņi (''les Lives, les Tzamegaelz, les Loches et les Eestes''). [..] [Atpakaļceļā no Tērbatas] devos uz leju pa Livonijas zemi uz Siguldu pie landmaršala, lai dabūtu ceļa grāmatu (saufconduit), un pa ceļam iegriezos Cēsīs un Valmierā, nocietinātās pilsētās, kuras es nemaz šeit nepieminu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211204045111/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm }}</ref> Ceļojot no Rīgas puses, pie Vidzemes lielceļa atradās šādas nocietinātās ordeņa pilis: * [[Bukultu pils|Bukultu nocietinājums]] jeb Jaunās dzirnavas (''Novum molendinum'') * [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pils]] (''Sygewald, Segewold'') * [[Āraišu ordeņa pils|Āraišu pils]] (''Aries, Arges, Arriss, Arrasch'') * [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu nocietinātā pilsēta]] (''Wenden'') * [[Valmieras viduslaiku pils|Valmieras nocietinātā pilsēta]] (''de Woldemer, Schloß Wolmar'') * [[Burtnieku pils]] (''Burtneck'') == Teritorija == [[Attēls:Cēsu un Siguldas komturejas pēc 1422.JPG|thumb|300px|Cēsu un Siguldas komturejas 15. gadsimtā (pelēkā krāsā).]] Livonijas ordeņa Gaujas koridorā ietilpa * [[Cēsu komtureja]] (Āraišu, Burtnieku, Cēsu, Lugažu, Trikātas un Valmieras draudzes novadi), kas no 15. gadsimta kopā ar [[Rīgas komtureja]]s zemēm veidoja [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] teritoriju. * [[Siguldas komtureja]] (Mālpils, Nītaures, Siguldas, Skujenes un Zaubes draudzes novadi), kas no 15. gadsimta beigām kopā ar [[Aizkraukles komtureja]]s, [[Jelgavas komtureja]]s un [[Daugavgrīvas komtureja]]s zemēm veidoja [[Livonijas landmaršali|Landmaršalu teritoriju]]. == Mūsdienās == Mūsdienās bijušās Livonijas ordeņa valsts Gaujas koridora teritorijā atrodas [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Valkas novads]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Gaujas koridors, [https://web.archive.org/web/20050217053019/http://www.historia.lv/alfabets/G/ga/gaujas_korid/gaujas_korid.htm Historia.lv] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] hl3jjm4mmjicbphk2f71acnd5b2ok1n 0 5755 4452516 4442692 2026-04-10T06:55:44Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452516 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kretinga | official_name = ''Kretinga'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 275 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2/2 |image1 = Kretinga_Bernardine_Monastery_and_the_Lord’s_Revelation_to_Virgin_Mary_Church_building_complex_Nuotrauka_6.jpg |image2 = Kretinga Bernardine Monastery and the Lord’s Revelation to Virgin Mary Church building complex Nuotrauka 5.jpg |image3 = Chapel of Jurgis Ambrozijus Pabrėža in Kretinga, Lithuania in 2019.jpg |image4 = Kretingos Dvaro rūmai.jpg |image5 = Apsidė-2. Kretinga. Liuteronų bažnyčia.JPG |image6 = Grafų Tiškevičių šeimos koplyčia-mauzoliejus.jpg |image7 = Kretingos vienuolyno tvenkinys.JPG }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Kretingos Vėliava.png | image_shield = Kretinga COA.svg | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Kretingas rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Kretingas rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1607 | area_total_km2 = | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 17269 | population_density_km2 = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 53 | lats = 30 | latNS = N | longd = 21 | longm = 14 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 25 | website = {{URL|http://www.kretinga.lt}} }} '''Kretinga''' ({{val|lt|Kretinga}}) ir pilsēta un [[Kretingas rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s rietumos, pilsētas un arī apkārtnes [[seņūnija]]s centrs. Atrodas pie [[Dane|Danes]] upes, 11 km uz austrumiem no [[Palanga]]s, 25 km uz ziemeļaustrumiem no [[Klaipēda]]s. Kretinga ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvas rietumu daļā, pilsētbūvniecības piemineklis. Lielākā daļa no pilsētas atrodas Danes upes austrumkrastā, kur atrodas pašvaldības ēka, katoļu baznīca (uzcelta [[1617]]. gadā), [[bernardīnieši|bernardīniešu]] klosteris (arī [[franciskāņi|franciskāņu]] klosteris ar vecāko saglabājušos saules pulksteni Lietuvā — ap 1610. gadu), kapliča, Kretingas evaņģēliski luteriskā baznīca, pareizticīgo Kretingas Dievamātes baznīca, kultūras nams, pasta nodaļa. Ziemeļu daļā atrodas [[Tiškeviči|Tiškeviču]] muižas pils (tajā darbojas Kretingas muzejs) un parks, rajona centrālā slimnīca, poliklīnika, divi ezeri. Akmenas upes labajā krastā atrodas rūpniecības uzņēmumi (elektrības tīkli, celtniecības, santehnikas uzņēmumi, zvērkopības ferma, A/S „Kretingos grūdai“ un citi), pilsētu šķērso dzelzceļš uz Klaipēdu. == Vēsture == Pilsēta pirmoreiz minēta 1253. gadā hronikā kā ''Cretyn''. 1602. gadā hetmanis [[Jans Karols Hodkevičs]] uzcēla šeit koka baznīcu un nodibināja klosteri, ap kuru attīstījās pilsēta. 1621. gadā pilsēta nonāca [[Sapehas|Sapehu]] kontrolē, bet 1720. gadā — Masaļsku dzimtas īpašumā, kuri 1774. gadā šeit nodibināja ģimnāziju. Pēc [[Polijas-Lietuvas dalīšanas|Polijas-Lietuvas trešās dalīšanas]] 1795. gadā Kretinga tika pievienota [[Krievijas Impērija|Krievijai]] un kļuva par robežpilsētu ar [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]], vēlāk — [[Vācijas Impērija|Vāciju]]. 1882. gadā no Kretingas uz [[Pluņģe|Pluņģi]] un [[Rietava|Rietavu]] tika izveidota Lietuvā pirmā telefona līnija. 1875. gadā grāfs Tiškevičs pie pilsētas sāka muižas pils celtniecību. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vācieši no Kretingas uz [[Priekule|Priekuli]] izbūvēja dzelzceļa līniju. == Cilvēki == * [[Joahims Baumanis]] (''Joachim Baumann'', 1712–1759), luterāņu mācītājs * [[Gintars Einiķis]] (''Gintaras Einikis'', 1969), basketbolists * [[Bereks Joselevičs]] (poļu: Berek Joselewicz, 1764—1809), ebreju tirgotājs un poļu armijas kavalērijas pulkvedis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Kretingas rajona pašvaldība]] tkb19ylc0ar9lrg91c8azlphi7o49ej 4 6091 4452548 4411380 2026-04-10T08:40:00Z Meistars Joda 781 /* Šobrīd aktuālā balsošana */ 4452548 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == <!--''Pašlaik nav neviena aktuāla balsojuma.''--> == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] s6ajdhgjx4awt6l8lwxamfrbckblsvv 4452556 4452548 2026-04-10T09:24:50Z Meistars Joda 781 /* Šobrīd aktuālā balsošana */ 4452556 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # Meistars Joda '''Neatbalstu''': '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] 2zq2u9avcx4nxcvssf9pmra1mqho5hj 4452557 4452556 2026-04-10T09:26:21Z Meistars Joda 781 /* Balsošana */ 4452557 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] 0gxnglgl6ebvp4qjbt6ts5o2xplnl0l 4452573 4452557 2026-04-10T10:16:15Z Egilus 27634 /* Balsošana */ 4452573 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] 5zzfvukak7imwb580gu6r1m9x7clmds 4452574 4452573 2026-04-10T10:28:24Z Egilus 27634 /* Komentāri */ 4452574 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, šeit apakšā ir principiālāks jautājums, kurš netiek pieminēts: vai vajadzīgs pie katra gadījuma rakstos iekavās likt atbilstošu tekstu svešvalodā, piemēram, "mestrs Konrāds (Conradus)", "pilsētas cietumā nomiris kara noziedznieks Erihs Kohs (''Erich Koch'', 1896—1986), u.tml. Manuprāt, jāreglamentē svešvalodu lietošana latviešu Vikipēdijas rakstos, kur tā vajadzīga (raksta temata norādē) un kur ir tikai plātīšanās ar svešvalodu pārzināšanu bez nepieciešamības. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] lfc8iop946ejhvec0304r5n4pjvcoco 4452577 4452574 2026-04-10T10:28:52Z Egilus 27634 /* Komentāri */ 4452577 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, šeit apakšā ir principiālāks jautājums, kurš netiek pieminēts: vai vajadzīgs pie katra gadījuma rakstos iekavās likt atbilstošu tekstu svešvalodā, piemēram, "mestrs Konrāds (''Conradus'')", "pilsētas cietumā nomiris kara noziedznieks Erihs Kohs (''Erich Koch'', 1896—1986), u.tml. Manuprāt, jāreglamentē svešvalodu lietošana latviešu Vikipēdijas rakstos, kur tā vajadzīga (raksta temata norādē) un kur ir tikai plātīšanās ar svešvalodu pārzināšanu bez nepieciešamības. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] nys5ser475lfaciw7q0wnkk0jc8alu8 0 8791 4452294 4029139 2026-04-09T13:35:19Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452294 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2004 0828 014009AA.jpg|[[Baltijas jūra]] pie [[Liepāja]]s|thumb|300px]]{{Cita nozīme|ūdentilpi|upi Lietuvā|Jūra (upe)}} '''Jūra''' ir liela [[sālsūdens]] ūdenstilpe, kas saistīta ar [[okeāns|okeānu]], ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala [[sauszeme]] un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, [[okeāna straume|straumēm]].<ref>Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2007, 211. lpp.</ref> Jūras iedala [[malas jūra|malas]], [[iekšējā jūra|iekšējās]] un [[epikontinentāla jūra|epikontinentālajās]] jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības. Jūras oficiāli var izdalīt [[Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija]]. Pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir [[1953]]. gadā izdotais S-23 ''Limits of Oceans and Seas''. [[1986]]. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču, tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par [[Japāņu jūra|Japāņu jūru]], tas netika ratificēts. Nav acīmredzamas atšķirības starp [[Līcis|līci]], ko parasti no trim pusēm ietver sauszeme, un tāda paša veida jūru. Jūras vai līča nosaukums piešķirts vēsturiski, kā divām blakus esošām malas jūrām — [[Arābijas jūra|Arābijas jūrai]] un [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcim]], vai vairākām [[Vidusjūra|Vidusjūras]] jūrām, kas līdzīgākas līčiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=102}}</ref> [[Attēls:Sunset-at-Sea.jpg|thumb|300px|Saulriets jūrā]] == Okeānu jūru saraksts == === [[Klusais okeāns]] === * [[Aļaskas līcis]] * [[Arafuru jūra]] * [[Austrumķīnas jūra]] * [[Bandas jūra]] * [[Beringa jūra]] * [[Bismarka jūra]] * [[Bohai jūra]] * [[Boholas jūra]] (Mindanao jūra) * [[Dienvidķīnas jūra]] * [[Dzeltenā jūra]] * [[Filipīnu jūra]] * [[Floresas jūra]] * [[Halmaheras jūra]] * [[Japānas iekšējā jūra]] * [[Japāņu jūra]] * [[Javas jūra]] * [[Kalifornijas līcis]] (Kortesa jūra) * [[Kamotu jūra]] * [[Karpentārija līcis]] * [[Koraļļu jūra]] * [[Moluku jūra]] * [[Ohotskas jūra]] * [[Savu jūra]] * [[Sališu jūra]] * [[Seramas jūra]] * [[Sulavesi jūra]] * [[Sulu jūra]] * [[Taizemes līcis]] * [[Tasmāna jūra]] * [[Timoras jūra]] * [[Zālamana jūra]] === [[Atlantijas okeāns]] === * [[Bafina jūra]] * [[Baltijas jūra]] * [[Biskajas līcis]] * [[Fandi līcis]] * [[Gvinejas līcis]] * [[Hebridu jūra]] * [[Hudzona līcis]] ** [[Džeimsa līcis]] * [[Īrijas jūra]] * [[Karību jūra]] ** [[Venecuēlas līcis]] * [[Ķeltu jūra]] * [[Meksikas līcis]] * [[Sargasu jūra]] * [[Sentlorensa līcis]] * [[Vidusjūra]] ** [[Adrijas jūra]] ** [[Alboranas jūra]] ** [[Egejas jūra]] *** [[Mirtejas jūra]] *** [[Trāķijas jūra]] ** [[Jonijas jūra]] ** [[Krētas jūra]] ** [[Ligūrijas jūra]] ** [[Marmora jūra]] ** [[Melnā jūra]] *** [[Azovas jūra]] ** [[Sidras līcis]] ** [[Tirēnu jūra]] * [[Ziemeļjūra]] ** [[Baltijas jūra]] *** [[Rīgas līcis]] *** [[Botnijas līcis]] *** [[Somu līcis]] === [[Indijas okeāns]] === * [[Adenas līcis]] * [[Andamanu jūra]] * [[Arābijas jūra]] * [[Bengālijas līcis]] * [[Omānas līcis]] * [[Persijas līcis]] * [[Sarkanā jūra]] * [[Timoras jūra]] === [[Ziemeļu ledus okeāns]] === * [[Austrumsibīrijas jūra]] * [[Baltā jūra]] * [[Barenca jūra]] * [[Boforta jūra]] ** [[Amundsena līcis (Kanāda)|Amundsena līcis]] * [[Čukču jūra]] * [[Grenlandes jūra]] * [[Karas jūra]] * [[Laptevu jūra]] * [[Linkolna jūra]] === [[Dienvidu okeāns]] === * [[Amundsena jūra]] * [[Belinshauzena jūra]] * [[Deivisa jūra]] * [[Lielais Austrālijas līcis]] * [[Sentvinsenta līcis]] * [[Rosa jūra]] * [[Skotijas jūra]] * [[Spensera līcis]] * [[Vedela jūra]] == Ārpuszemes jūras == Mēness jūras (''Lunar maria'') ir plaši bazalta laukumi uz [[Mēness]]. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir ''Vastitas Borealis''; citi ietver ''Hellas Planitia'' un ''Argyre Planitia''. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]]. Uz [[Titāns (pavadonis)|Titāna]] virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām. == Skatīt arī == * [[Pasaules okeāni un jūras]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūrniecība]] [[Kategorija:Hidroloģija]] [[Kategorija:Okeanogrāfija]] [[Kategorija:Ūdenstilpes]] pvsc3fb6tau0ku9osqm7wix1xznzaoz 4452296 4452294 2026-04-09T13:35:50Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452296 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|ūdentilpi|upi Lietuvā|Jūra (upe)}} [[Attēls:2004 0828 014009AA.jpg|[[Baltijas jūra]] pie [[Liepāja]]s|thumb|300px]] '''Jūra''' ir liela [[sālsūdens]] ūdenstilpe, kas saistīta ar [[okeāns|okeānu]], ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala [[sauszeme]] un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, [[okeāna straume|straumēm]].<ref>Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2007, 211. lpp.</ref> Jūras iedala [[malas jūra|malas]], [[iekšējā jūra|iekšējās]] un [[epikontinentāla jūra|epikontinentālajās]] jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības. Jūras oficiāli var izdalīt [[Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija]]. Pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir [[1953]]. gadā izdotais S-23 ''Limits of Oceans and Seas''. [[1986]]. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču, tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par [[Japāņu jūra|Japāņu jūru]], tas netika ratificēts. Nav acīmredzamas atšķirības starp [[Līcis|līci]], ko parasti no trim pusēm ietver sauszeme, un tāda paša veida jūru. Jūras vai līča nosaukums piešķirts vēsturiski, kā divām blakus esošām malas jūrām — [[Arābijas jūra|Arābijas jūrai]] un [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcim]], vai vairākām [[Vidusjūra|Vidusjūras]] jūrām, kas līdzīgākas līčiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=102}}</ref> [[Attēls:Sunset-at-Sea.jpg|thumb|300px|Saulriets jūrā]] == Okeānu jūru saraksts == === [[Klusais okeāns]] === * [[Aļaskas līcis]] * [[Arafuru jūra]] * [[Austrumķīnas jūra]] * [[Bandas jūra]] * [[Beringa jūra]] * [[Bismarka jūra]] * [[Bohai jūra]] * [[Boholas jūra]] (Mindanao jūra) * [[Dienvidķīnas jūra]] * [[Dzeltenā jūra]] * [[Filipīnu jūra]] * [[Floresas jūra]] * [[Halmaheras jūra]] * [[Japānas iekšējā jūra]] * [[Japāņu jūra]] * [[Javas jūra]] * [[Kalifornijas līcis]] (Kortesa jūra) * [[Kamotu jūra]] * [[Karpentārija līcis]] * [[Koraļļu jūra]] * [[Moluku jūra]] * [[Ohotskas jūra]] * [[Savu jūra]] * [[Sališu jūra]] * [[Seramas jūra]] * [[Sulavesi jūra]] * [[Sulu jūra]] * [[Taizemes līcis]] * [[Tasmāna jūra]] * [[Timoras jūra]] * [[Zālamana jūra]] === [[Atlantijas okeāns]] === * [[Bafina jūra]] * [[Baltijas jūra]] * [[Biskajas līcis]] * [[Fandi līcis]] * [[Gvinejas līcis]] * [[Hebridu jūra]] * [[Hudzona līcis]] ** [[Džeimsa līcis]] * [[Īrijas jūra]] * [[Karību jūra]] ** [[Venecuēlas līcis]] * [[Ķeltu jūra]] * [[Meksikas līcis]] * [[Sargasu jūra]] * [[Sentlorensa līcis]] * [[Vidusjūra]] ** [[Adrijas jūra]] ** [[Alboranas jūra]] ** [[Egejas jūra]] *** [[Mirtejas jūra]] *** [[Trāķijas jūra]] ** [[Jonijas jūra]] ** [[Krētas jūra]] ** [[Ligūrijas jūra]] ** [[Marmora jūra]] ** [[Melnā jūra]] *** [[Azovas jūra]] ** [[Sidras līcis]] ** [[Tirēnu jūra]] * [[Ziemeļjūra]] ** [[Baltijas jūra]] *** [[Rīgas līcis]] *** [[Botnijas līcis]] *** [[Somu līcis]] === [[Indijas okeāns]] === * [[Adenas līcis]] * [[Andamanu jūra]] * [[Arābijas jūra]] * [[Bengālijas līcis]] * [[Omānas līcis]] * [[Persijas līcis]] * [[Sarkanā jūra]] * [[Timoras jūra]] === [[Ziemeļu ledus okeāns]] === * [[Austrumsibīrijas jūra]] * [[Baltā jūra]] * [[Barenca jūra]] * [[Boforta jūra]] ** [[Amundsena līcis (Kanāda)|Amundsena līcis]] * [[Čukču jūra]] * [[Grenlandes jūra]] * [[Karas jūra]] * [[Laptevu jūra]] * [[Linkolna jūra]] === [[Dienvidu okeāns]] === * [[Amundsena jūra]] * [[Belinshauzena jūra]] * [[Deivisa jūra]] * [[Lielais Austrālijas līcis]] * [[Sentvinsenta līcis]] * [[Rosa jūra]] * [[Skotijas jūra]] * [[Spensera līcis]] * [[Vedela jūra]] == Ārpuszemes jūras == Mēness jūras (''Lunar maria'') ir plaši bazalta laukumi uz [[Mēness]]. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir ''Vastitas Borealis''; citi ietver ''Hellas Planitia'' un ''Argyre Planitia''. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]]. Uz [[Titāns (pavadonis)|Titāna]] virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām. == Skatīt arī == * [[Pasaules okeāni un jūras]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūrniecība]] [[Kategorija:Hidroloģija]] [[Kategorija:Okeanogrāfija]] [[Kategorija:Ūdenstilpes]] jrn7oyu2zevrijhxtfvfkxc4ib6djr9 0 10453 4452583 4191298 2026-04-10T11:02:24Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452583 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|astronomiju|upi Lietuvā|Nova (upe)}} '''Nova''' (no {{val|la|[stella] nova}} — 'jauna [zvaigzne]') ir [[zvaigzne]], kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam. Pēc mūsdienu priekšstatiem, nova ir [[Fizikālā dubultzvaigzne|dubultzvaigzne]] ar tuvu esošiem sistēmas komponentiem, kurā notiek [[ūdeņradis|ūdeņraža]] pārplūšana no dubultsistēmas parastās zvaigznes uz [[baltais punduris|balto punduri]], līdz tā masas spiediens pārsniedz kritisko robežu un tā apvalkā notiek [[Kodolsintēze|kodoltermisks sprādziens]]. Pašu balto punduri šis sprādziens maz ietekmē, jo tiek nomests tikai iegūtais ūdeņraža apvalks un process var atsākties no jauna, tādēļ novas, atšķirībā no [[pārnova|pārnovām]], var sprāgt daudzkārtīgi.<ref name="Plait">Philip Plait. ''Death from the Skies!'' ISBN 978-0670019977</ref> == Hēlija novas == [[Hēlijs|Hēlija]] novas ir teorētisks novu paveids, kurām trūkst ūdeņraža [[Spektroskopija|spektrālās līnijas]] zvaigznes izstarotās gaismas [[Spektrs|spektrā]]. Ūdeņraža spektrālo līniju trūkumu iespējams izraisa hēlija, kas veido čaulu ap balto punduri, eksplozija. Hipotēze par hēlija novu eksistenci pirmo reizi tika izvirzīta 1989. gadā un pirmā hēlija nova [[V445 Puppis]] tika atklāta 2000. gadā<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kato|first=Mariko|last2=Hachisu|first2=Izumi|date=2003-12-01|title=V445 Puppis: Helium Nova on a Massive White Dwarf|url=https://iopscience.iop.org/article/10.1086/380597|journal=The Astrophysical Journal|language=en|volume=598|issue=2|pages=L107–L110|doi=10.1086/380597|issn=0004-637X}}</ref>. Kopš tā laika ir atklātas vēl 4 hēlija novas<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rosenbush|first=A. E.|date=2008-07-01|title=List of Helium Novae|url=https://ui.adsabs.harvard.edu/abs/2008ASPC..391..271R|volume=391|pages=271}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zvaigznes]] ic0idfz0vr90236i8nqg72qnk4tkd6e 0 10910 4452291 4416685 2026-04-09T13:29:32Z Lasks 38532 4452291 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (6) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (2) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (3)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgaie deputāti<ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref>. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 3 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> [[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> | style="text-align: center" | 2 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 6xrw3l2vbvgdyfojpxrq2f10v243yy3 0 11181 4452439 4451193 2026-04-09T20:15:43Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4452439 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2006 |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menounos]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Somija}} [[Lordi]] - [[Hard Rock Hallelujah]] |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''Eirovīzijas Dziesmu konkurss 2006''' ir 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. EBU, Eiropas Raidorganizācija, sastādīja konkursa scenāriju. To vadīja Marija Menounos un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas Dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Oficiālais logo ir līdzīgs 2004. un 2005. gada logo, tikai [[Turcija]]s un [[Ukraina]]s karogu vietā ir [[Grieķija]]s ESC. Konkursa sublogo ir izveidojusi Karamela grieķu televīzijai. Konkursa sauklis ir "Izjūti ritmu". == Dalībvalstis un rezultāti == === Pusfināls === * Dzeltenais laukums norāda uz dziesmām, kuras kvalificējās finālam. {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-bgcolor="#FFDEAD" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | André | "Without Your Love" | Bez tavas mīlestības | 6 | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | Mariana Popova | "Let Me Cry" | Ļauj man raudāt | 17 | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | Anžej Dežan | "Mr Nobody" | Misters Nekas | 16 | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | Katalāņu | Jenny | "Sense tu" | Bez tevis | 23 | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | Polina Smolova | "Mum" | - | 22 | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | Albāņu | Luiz Ejlli | "Zjarr E Ftohtë" | Uguns un sals | 14 | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | Kate Ryan | "Je T'adore" | <!-- I Adore You --> | 12 | 69 |-bgcolor="#FFDEAD" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | Brian Kennedy | "Every Song Is A Cry For Love" | Jebkura dziesma ir mīlestības sēras | 9 | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | Annet Artani | "Why Angels Cry" | Kādēļ eņģeļi raud | 15 | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | Franču, <!-- Tahitian language --> | Séverine Ferrer | "La Coco-Dance" | Koko deja | 21 | 14 |-bgcolor="#FFDEAD" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu, Maķedoniešu | Elena Risteska | "Ninanajna" (Нинанајна) | - | 10 | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu, Poļu, Vācu... | Ich Troje feat. Real McCoy | "Follow My Heart" | Seko savai sirdij | 11 | 70 |-bgcolor="#FFDEAD" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | Dima Bilan | "Never Let You Go" | Nekad neatlaid | 3 | 217 |-bgcolor="#FFDEAD" | 14 | {{ESC|Turcija}} | Turku | Sibel Tüzün | "Süper Star" | Super zvaigzne | 8 | 91 |-bgcolor="#FFDEAD" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | Tina Karol | "Show Me Your Love" | Parādi man savu mīlestību | 7 | 146 |-bgcolor="#FFDEAD" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | Lordi | "Hard Rock Hallelujah" | Smagais roks, Aleluja | 1 | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu, Izdomāta | Treble | "Amambanda" | - | 20 | 22 |-bgcolor="#FFDEAD" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu, Franču | LT United | "We Are The Winners" | Mēs esam uzvarētāji | 5 | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu, Portugāļu | Nonstop | "Coisas De Nada" | - | 19 | 26 |-bgcolor="#FFDEAD" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | Carola | "Invincible" | Neuzvarams | 4 | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | Sandra Oxenryd | "Through My Window" | Caur manu logu | 18 | 28 |-bgcolor="#FFDEAD" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | Bosniešu | Hari Mata Hari | "Lejla" | Leila | 2 | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | Silvia Night | "Congratulations" | Apsveicam | 13 | 62 |} === Fināls === * Oranžais laukums vietu un punku slejās norāda uz dziesmām, kuras automātiski tika [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. !! Valsts !! Valoda !! Izpildītājs !! Dziesma !! Nosaukums latviski !! Vieta !! Punkti |- | 1 || {{ESC|Šveice}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || six4one || If We All Give A Little || Ja mēs visi nedaudz ziedojam || 17 || 30 |- | 2 || {{ESC|Moldova}} || [[Angļu valoda|Angļu]], [[Moldāvu valoda|Moldāvu]] || [[Arsenium]], Natalia Gordienco<br />un Connect-R || Loca || Trakā || 20 || 22 |- | 3 || {{ESC|Izraēla}} || [[Ivrits]] || Eddie Butler || Ze Hazman || Šis ir laiks || 23 || 4 |- | 4 || {{ESC|Latvija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || [[Cosmos]] || I Hear Your Heart || Es dzirdu tavu sirdi || 16 || 30 |- | 5 || {{ESC|Norvēģija}} || [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] || Christine Guldbrandsen || Alvedansen || Elfu deja || 14 || 36 |- | 6 || {{ESC|Spānija}} || [[Spāņu valoda|Spāņu]] || [[Las Ketchup]] || Bloody Mary || Asiņainā Mērija | bgcolor="#FFDEAD" | 21 | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 7 || {{ESC|Malta}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || Fabrizio Faniello || I Do || Jā || 24 || 1 |- | 8 || {{ESC|Vācija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || [[Texas Lightning]] || No No Never || Nē, nē, nekad | bgcolor="#FFDEAD" | 15 | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 9 || {{ESC|Dānija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || Sidsel Ben Semmane || Twist of Love || Mīlas tvists || 18 || 26 |- | 10 || {{ESC|Krievija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || [[Dima Bilans]] || Never Let You Go || Nekad nelaidīšu tevi | bgcolor="#FFDEAD" | 2 | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 || {{ESC|Maķedonija}} || [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] || Elena Risteska || Ninanajna || Na Na || 12 || 56 |- | 12 || {{ESC|Rumānija}} || [[Angļu valoda|Angļu]], [[Itāļu valoda|Itāļu]] || [[Mihajs Treistariu]] || Tornerò || Es atgriezīšos | bgcolor="#FFDEAD" | 4 | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] || Hari Varešanović || Lejla || Leila | bgcolor="#FFDEAD" | 3 | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 || {{ESC|Lietuva}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || [[LT United]] || We Are the Winners || Mēs esam uzvarētāji | bgcolor="#FFDEAD" | 6 | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || Daz Sampson || Teenage Life || Pusaudžu dzīve | bgcolor="#FFDEAD" | 19 | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 || {{ESC|Grieķija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || Anna Vissi || Everything || Viss | bgcolor="#FFDEAD" | 9 | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |-bgcolor="#FFDEAD" | 17 || {{ESC|Somija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || [[Lordi]] || Hard Rock Hallelujah || Smagais roks, aleluja || 1 || 292 |- | 18 || {{ESC|Ukraina}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || [[Tīna Karola|Tina Karol]] || Show Me Your Love || Parādi man savu mīlu | bgcolor="#FFDEAD" | 7 | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 || {{ESC|Francija}} || [[Franču valoda|Franču]] || Virginie Pouchin || Il Était Temps || Tas bij' laiks | bgcolor="#FFDEAD" | 22 | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 || {{ESC|Horvātija}} || [[Horvātu valoda|Horvātu]] || Severina || Moja Štikla || Man stils || 13 || 56 |- | 21 || {{ESC|Īrija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || Brian Kennedy || Every Song Is A Cry For Love || Katra dziesma ir sauciens pēc mīlestības | bgcolor="#FFDEAD" | 10 | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 || {{ESC|Zviedrija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || Carola || Invincible || Neuzrakstāmi | bgcolor="#FFDEAD" | 5 | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 || {{ESC|Turcija}} || [[Turku valoda|Turku]] || Sibel Tüzün || Süperstar || Superzvaigzne || 11 || 91 |- | 24 || {{ESC|Armēnija}} || [[Angļu valoda|Angļu]] || André || Without Your Love || Bez tavas mīlas | bgcolor="#FFDEAD" | 8 | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |- |} === Valstis, par kuru dziesmām finālā balsoja Latvija === * 12. {{ESC|Krievija}} (2) * 10. {{ESC|Lietuva}} (6) * 8. {{ESC|Somija}} (1) * 7. {{ESC|Zviedrija}} (5) * 6. {{ESC|Norvēģija}} (14) * 5. {{ESC|Ukraina}} (7) * 4. {{ESC|Īrija}} (10) * 3. {{ESC|Vācija}} (15) * 2. {{ESC|Rumānija}} (4) * 1. {{ESC|Apvienotā Karaliste}} (19) <!-- == Balsojumu tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="39"|Balsojumu rezūltāts |- ![[Punkti|Punkti]] ![[Armēnija|Armēnija]] ![[Bulgārija|Bulgārija]] ![[Slovēnija|Slovēnija]] ![[Andora|Andora]] ![[Baltkrievija|Baltkrievija]] ![[Albānija|Albānija]] ![[Beļģija|Beļģija]] ![[Īrija|Īrija]] ![[Kipra|Kipra]] ![[Monako|Monako]] ![[Maķedonija|Maķedonija]] ![[Polija|Polija]] ![[Krievija|Krievija]] ![[Turcija|Turcija]] ![[Ukraina|Ukraina]] ![[Somija|Somija]] ![[Nīderlande|Nīdelande]] ![[Lietuva|Lietuva]] ![[Portugāle|Portugāle]] ![[Zviedrija|Zviedrija]] ![[Igaunija|Igaunija]] ![[Bosnija|Bosnija un Hercegovina]] ![[Islande|Islande]] ![[Rumānija|Rumānija]] ![[Dānija|Dānija]] ![[Latvija|Latvija]] ![[Horvātija|Horvātija]] ![[Serbija|Serbija un Melnkalne]] ![[Norēģija|Norvēģija]] ![[Malta|Malta]] ![[Šveice|Šveice]] ![[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] ![[Francija|Francija]] ![[Vācija|Vācija]] ![[Spānija|Spānija]] ![[Moldova|Moldova]] ![[Isrāela|Isrāela]] ![[Grieķija|Grieķija]] |- style="background:#ffdead;" !rowspan="24" |[[Valstis]] | style="text-align:left; background:#ffdead;"| '''Armēnija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''150''' || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 8 || || || 7 || 3 || '''12''' || || '''12''' || || || 3 || '''12''' || 10 || 7 || || '''12''' || || || 3 || || || || 2 || || || || || || || 3 || 3 || '''12''' || 7 || '''12''' || 2 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Bulgāria || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 36 || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || 8 || || || 8 || || 6 || || || 1 || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 4 || || 5 || || || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Slovēnija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 49 || 2 || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 2 || 7 || || || || 3 || 3 || || || || 2 || 1 || || || || || || 7 || || || || || 6 || 7 || || 5 || || || || || || || 4 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Andora || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 8 || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Baltkrievija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 10 || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || 6 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Albānija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 58 || 1 || || 1 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || '''12''' || || 2 || 3 || || || || || || 2 || || 5 || || || || || 7 || || 3 || || 10 || 2 || || 3 || || || || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Beļģija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 69 || || || 5 || 7 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 5 || 1 || 6 || || 4 || || || || 3 || 7 || 2 || 2 || 5 || 3 || || 4 || || 3 || || || || || 7 || || || 3 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Īrija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''79''' || || || 3 || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || 7 || || 2 || 1 || || || 4 || 3 || 4 || 4 || 1 || 6 || || 2 || || 5 || 4 || || 1 || 6 || 6 || 2 || 8 || || || || 1 || 5 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Kipra || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 57 || 7 || 2 || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 10 || || || || || 3 || || || || || || || || || 4 || || || || || || 4 || 1 || 7 || || 2 || || || || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Monako || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 14 || || || || 3 || || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 1 || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Maķedonija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''76''' || 8 || 5 || 8 || || || '''12''' || || || || || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || || 8 || || || || || || || || 10 || || 1 || || || 8 || 10 || || || 6 || || || || || || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Polija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 70 || 3 || || || || 4 || || 1 || 7 || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 5 || || 10 || || 2 || 8 || || || || || 3 || || || 3 || || || 2 || 1 || || 1 || 2 || 6 || 4 || 4 || 2 || 2 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Krievija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''217''' || '''12''' || '''12''' || 4 || 4 || '''12''' || || 2 || 4 || 10 || || 5 || 8 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 4 || '''12''' || 6 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 10 || 4 || 6 || 7 || 1 || '''12''' || 3 || 6 || 4 || 8 || || || || 5 || || '''12''' || '''12''' || 5 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Turcija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''91''' || || 1 || || || || 6 || 8 || || || || 8 || || || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || || 10 || || || || || '''12''' || || 10 || 6 || || || || 1 || || 8 || || 10 || 8 || || || 3 || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Ukraina''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''146''' || 10 || 3 || 2 || 6 || 10 || || || 3 || 6 || 2 || 2 || 6 || 10 || 7 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 2 || || 6 || 10 || || 4 || 3 || 5 || 8 || || 6 || 2 || 5 || || 3 || || || || || 3 || 10 || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Somija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''292''' || || 7 || 10 || 10 || 8 || || 10 || 10 || 7 || || 7 || '''12''' || 8 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 6 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 8 || 10 || 8 || 8 || 10 || 5 || '''12''' || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 7 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Nīderlande || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 22 || 4 || || || 2 || || 2 || 4 || || 3 || || || || || 5 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Lietuva''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''163''' || || 6 || 6 || 5 || 6 || || 7 || '''12''' || 4 || 4 || 4 || 10 || 4 || 2 || 5 || 8 || 5 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 5 || 4 || 8 || 2 || 8 || 3 || 4 || 10 || 5 || 3 || 5 || || || 10 || || 1 || || 6 || || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Portugāle || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 26 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || || || || || 7 || || 7 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Zviedrija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''214''' || 6 || 4 || 7 || 8 || 5 || 5 || 5 || 8 || 2 || 8 || 1 || 7 || 3 || || 4 || 10 || 4 || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 7 || 6 || 10 || 6 || '''12''' || 5 || 4 || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 6 || || 4 || 7 || 7 || 6 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Igaunija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 28 || || || || || || || || 1 || || 5 || || || || || || 5 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''<small>{{nowrap|Bosnija un Hercegovina}}</small>''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''267''' || 5 || 10 || '''12''' || 1 || 3 || 10 || 6 || 6 || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 3 || 6 || 10 || 1 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 7 || '''12''' || 8 || 2 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || 8 || 1 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Islande || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 62 || || || || || || || || 2 || || 1 || || || || || || 7 || || 7 || 3 || 6 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 7 || 1 || 1 || 2 || 7 || || || 5 || 1 || || 6 || || || |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] kva8m2mdlqbploo3g1q8grc1jb9dqwc 0 14133 4452492 4421732 2026-04-10T05:18:32Z Jaunais Strēlnieks 127483 4452492 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Valdemārs | vārds_orig = | attēls = Krišjānis Valdemārs.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1825 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 02 | dz_vieta = „Vecjunkuri”, [[Ārlavas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad [[Valdgales pagasts]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 07 | m_vieta = [[Maskava]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Mārtiņš un Marija Valdemāri | brāļi = Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs | māsas = [[Marija Medinska-Valdemāre]] | dzīvesbiedrs = Luīze Johanna fon Ramma | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = ekonomists, žurnālists, publicists, sabiedrisks darbinieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]], [[vācu valoda]], [[krievu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Krišjānis Valdemārs''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1825|12|2}}|{{dat||11|20}}}} [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]] (tagad [[Valdgales pagasts]]), miris {{dat VS|{{dat|1891|12|7}}|{{dat||11|25}}}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[latvieši|latviešu]] ekonomists, publicists un politiķis, viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības aizsācējiem, [[Ainažu jūrskola]]s dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1825. gada 2. decembrī "Vecjunkuros" rentnieka un vēlākā Ārlavas draudzes mācītāja palīga Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Vecākiem bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākais brālis Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs (1819—1880) bija pārvācojies vēsturnieks un arhivārs, bet māsa [[Marija Medinska-Valdemāre]] (1830—1887) — rakstniece. Jau piecu gadu vecumā K. Valdemārs iemācījās lasīt. Pēc [[Lubezere]]s skolas beigšanas (1840) viņš strādāja Sasmakā (tagadējā [[Valdemārpils]]) par skolotāju, pēc tam [[Pilsrundāle|Rundālē]] par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk [[Lielbērsteles muiža|Lielberstelē]] un [[Ēdoles muiža|Ēdolē]] par skrīveri.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/107502-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Valdem%C4%81rs|title=Krišjānis Valdemārs|last=Apals|first=Gints|publisher=LNB|access-date=2025-09-15|date=2025-06-30}}</ref> 1848. gada 23. aprīlī (pēc vecā stila 11. aprīlī) Ēdolē K. Valdemārs dibināja pirmo latviešu bibliotēku, kas sākumā atradās Ēdoles baznīcā, bet pēc tam K. Valdemāra mājās. Pirmajā gadā tika saziedoti ap 70 rubļu, kas ļāva iegādāties ap 200 grāmatu,<ref>Šīmanis, Gints. Pirmajai latviešu bibliotēkai 140 (1988. gada 16. jūnijā). ''Dzimtenes Balss''</ref> kuras izdeva zemniekiem lasīšanai. Valdemārs zemniekus pulcināja uz dažādām pārrunām.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=[[Frīdis Zālītis|Zalītis]]|first=Frīdis|publisher=Valters un Rapas AS Apgāds|year=1937|location=Rīga|pages=247-256}}</ref> Ēdolē viņš arī izveidoja jauniešu grupu — “Baltijas jūras izsmelšanas biedrība” (1847—1848).<ref name=":1" /> 1849. gadā, 24 gadu vecumā Valdemārs gribēja iestāties [[Liepājas augstākā apriņķa skola|Liepājas augstākajā apriņķa skolā]], bet viņu neuzņēma.<ref name=":2" />Tad viņš vērsās pie toreizēja [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernatora]] [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Suvorova]], kurš atbalstīja viņa vēlēšanos un viņš iekļuva skolā.<ref name=":1" /> Liepājā sāka literāro darbību, izdodot grāmatu "300 stāsti"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas, ar ko jaunekļiem un pieaugušiem lusti uz grāmatām vairot gribējis<ref>{{Grāmatas atsauce|title=300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas, ar ko jaunekļiem un pieaugušiem lusti uz grāmatām vairot gribējis C.Woldemar|last=Valdemārs|first=Krišjānis|year=1853, atkārtots 1925|location=Liepāja}}</ref> (1853) un rakstot dzeju gan latviešu, gan vācu valodā. Beidzis mācības Liepājas apriņķa skolā (1854), viņš studēja ekonomiku (tolaik sauktu par "kamerālzinātni"), tautsaimniecības organizāciju un valststiesības [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/1.Vald.htm |title=Krišjānis Valdemārs /Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2012|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131004213707/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/1.Vald.htm }}</ref> Tērbatā izveidoja studentu kopu “Tērbatas latviešu vakari” (1855–1857), publiski uzsvēra savu latviešu tautību pretim tiem studentiem, kuri sarāva sakarus ar savu tautu un uzskatīja savu izcelšanos no latviešiem par kaunu. <ref name=":2" /> Latviešu vakaru dalībniekos bija [[Juris Alunāns]] un [[Krišjānis Barons]], un arī medicīnas students [[Jānis Jurjāns]] (vēlāk ārsts [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]]) un teoloģijas students Zakranovičs (vēlāk mācītājs [[Lielauce|Lielaucē]]).<ref name=":2" /> Kādu laiku viņš darbojās vāciskajās [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]] “[[Curonia]]” un “[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]”, <ref>[http://www.kuldigasmuzejs.lv/id330/fridrihs-freibergs Fridrihs Freibergs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429093704/http://www.kuldigasmuzejs.lv/id330/fridrihs-freibergs|date={{dat|2017|04|29||bez}}}} Jolanta Mediņa, „Kurzemnieks” Nr. 18. 2014. gada 12. februārī</ref> bet vēlāk ieņēma noraidošu nostāju pret studentu korporācijām, atteicās pieņemt latviešu studentu korporācijas [[Lettonia|“Lettonia”]] filistra statusu.<ref name=":1" /> Studiju gados K. Valdemārs publicēja Dundagas mācītāja F. Bankava 1721. gadā sacerēto dzejojumu vācu valodā par Dundagu (''Dondangen'') ar savām piezīmēm par folkloras materiāla vākšanas nozīmi (''Das Inland'', 1855, 14-16) un no 1856. gada laikrakstā "Mājas Viesis" krievu un vācu presē rakstus par dabas zinātnēm. 1856. gada 5. novembrī tapa pirmā K. Valdemāra publikācija latviešu valodā — "Ziņa par jaunām grāmatām" laikrakstā [[Mājas Viesis|"Mājas Viesis"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lt/person/view/25800?slug=Krisjanis-Valdemars|title=Krišjānis Valdemārs|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2018-01-08|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180109064035/http://literatura.lv/lt/person/view/25800?slug=Krisjanis-Valdemars|archivedate=2018-01-09}}</ref> Pēc Tērbatas Universitātes beigšanas (1858) strādāja Sanktpēterburgā, kur kļuva par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s laikraksta ''St. Petersburgische Zeitung'' redaktora palīgu un Finanšu ministrijas ierēdni Nodokļu dzēšanas komisijā.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Voroņins|first=Vsevolods|date=2002|title=Lielkņazs Konstantīns Nikolajevičs un Krišjānis Valdemārs – Krievijas jūras flotes rekrūšu sistēmas atcelšanas iniciatori (19. gs. 50. gadu beigas–60. gadu sākums)|url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/13-18-VESTURE-Voronins.pdf|journal="Latvijas Arhīvi" Nr. 3|pages=13}}</ref> Ar rakstiem par jūrskolu veidošanas nepieciešamību (''Das Inland'', 1857, 18-19) un brošūru ''Ueber die Heranziehung der Letten und Esten zum Seewesen'' ("Par latviešu un igauņu piesaistīšanu jūrniecībai..", Tērbatā, 1857) jaunais ierēdnis pievērsa sev Krievijas flotes ģenerāladmirāļa un jūrlietu ministra lielkņaza [[Konstantīns Romanovs (lielkņazs)|Konstantīna Nikolajeviča]] (Константин Николаевич; 1827–1892) – ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] brāļa – uzmanību. Viņš lūdza savam tuvākajam palīgam Aleksandram Golovņinam (Головнин; 1821–1886) savākt ziņas par tirdzniecības flotes attīstībai veltīto rakstu autoru. A. Golovņins tolaik nebija personiski pazīstams ar K. Valdemāru, bet bija visai pārsteigts par savākto informāciju un ieteica Konstantīnam Nikolajevičam publicēt trīs Valdemāra brošūras žurnālā "Morskoj Sborņik (“Морской сборник”).<ref name=":3" /> Ar savu tālāko darbību jūrniecības attīstīšanā Valdemārs ieguva lielkņaza Konstantīna labvēlību un ietekmēja jūrniecības attīstību [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] un Baltijas piekrastē.<ref name=":1" /> 1862. gadā viņš Leipcigā publicēja anonīmu brošūru ''Baltische, namentlich livländische Bauernzustände'' ("Baltijas, īpaši Vidzemes zemnieku stāvoklis"), kur atzinīgi novērtēja [[Garlībs Merķelis|G. Merķeļa]] paveikto un vērsās pret zemnieku beztiesisko stāvokli. No 1862. līdz 1865. gadam viņš bija "[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīžu]]" izdevējs (sākumā [[cenzors (amatpersona)|cenzors]] un faktiski arī galvenais redaktors). 1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu [[Ainaži|Ainažos]] kā rezultātu saviem pētījumiem ekonomikā, kuros viņš galvenokārt pievērsās jūrniecības nozarei un tās attīstīšanai. Kopā pēc viņa iniciatīvas Krievijas Impērijā tika izveidota 41 jūrskola, ieskaitot 11 Vidzemes un Kurzemes guberņu robežās. Kā [[Jūrlietu ministrija]]s ierēdnis viņš ierosināja pieņemt Krievijas jūrskolu likumu un izstrādāja tā projektu (1867). Bija viens no Ķeizariskās Krievu tirdzniecības un kuģniecības veicināšanas biedrības dibinātājiem, ilggadējs biedrības sekretārs un vēlāk tās žurnāla redaktors (1873–1891).<ref name=":1" /> 1865. gadā pret Valdemāru sāka kriminālizmeklēšanu un tiesas procesu t.s. Novgorodas lietā (Valdemārs bija ierosinājis latviešus iepirkt zemi Novgorodas apkārtnē, ja viņi to nevarēja izdarīt Baltijā, taču pasākums izrādījās nesekmīgs), kā rezultātā viņš zaudēja visus ietaupījumus un uz laiku tālākas karjeras iespējas. Lai izvairītos no kreditoriem (manta tika apķīlāta un pārdota izsolē) un rastu darba iespējas, 1867. gadā Valdemārs pārcēlās no Sanktpēterburgas uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]], kur sākumā dzīvoja lielā trūkumā, nodarbojās ar publicistiku, rakstīja krievu konservatīvajiem laikrakstiem, veidoja latviešu-krievu-vācu valodu vārdnīcu, vēlāk atkal pievērsās jūrniecības un ekonomikas jautājumiem. Pēc K. Valdemāra ierosinājuma [[Fricis Brīvzemnieks]] Maskavā sāka organizēt [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]], no kuriem vēlāk izauga latviešu trešā vecākā akadēmiskā mūža organizācija — [[akadēmiskā vienība "Austrums"]]. 1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā nodibināja pirmo jūrniecības attīstības biedrību, kurā Valdemārs sāka strādāt par pastāvīgo sekretāru, kaut arī faktiski veica pētījumus jūrniecības ekonomikā, tajā skaitā pēc krievu valdības pasūtījuma. Līdz ar to 1870. gados ģimenes materiālais stāvoklis atkal uzlabojās. Krišjānis Valdemārs miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā, apbedīts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] Rīgā. == Ģimene == 1864. gada 18. februārī Sanktpēterburgā K. Valdemārs salaulājās ar Rīgas tirgotāja meitu, [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] rakstnieci Luīzi Johannu fon Rammu (1841—1914). Savu bērnu viņiem nebija, un viņi pieņēma ģimenē 3 audžumeitas — latviešu meiteni Annu (dzim. Stīgi) un angļu meitenes Esteri un Fransisu (dzim. Klarkas). Anna nomira 9 gadu vecumā, Estere nomira 1893. gadā un Fransisa (prec. Ertlinga) 1939. gadā izceļoja uz Vāciju. == Kredo == [[Attēls:Krišjānis Valdemārs jaunībā.jpg|thumb|Krišjānis Valdemārs jaunībā.]] Latvijas Valsts vēstures arhīvs 1997. gadā izdeva Valdemāra vēstuļu krājumu, kur apkopots viss līdz šim laikam apzinātais viņa epistolārais mantojums, kas glabājas Latvijas, Igaunijas un Krievijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos. Izdevuma zinātniskā redaktore bija Dr.hist. V. Zelče.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/k.valdemars-divu-gramatu-skatijuma-10024648|title=K.Valdemārs divu grāmatu skatījumā|access-date=2018-01-08}}</ref> Grāmatā tika ievietotas 575 vēstules, kas attiecināmas laika posmā no 1854. gada līdz Valdemāra nāvei 1891. gadā. Tās hronoloģiski sakārtotas trīs posmos: Tērbata (1854—1858), Sanktpēterburga (1859—1867) un Maskava (1867—1891). Zinātniskā izdevumā darbi nodrukāti oriģinālvalodā — latviešu, vācu un krievu, ar latvisko tulkojumu citvalodās tapušajām vēstulēm. Grāmatu noslēdz kopsavilkums vācu, krievu un angļu valodā un personu, vietu, priekšmetu u.c. rādītāji. === Jūrniecība === [[Attēls:Krišjānis Valdemārs par jūrniecības lietām Latviešu Avīzēs 1883.JPG|thumb|]] [[Attēls:Krišjānis Valdemārs par jūrniecības lietām Latviešu Avīzēs 1883 turpinājums.JPG|thumb|Krišjāņa Valdemāra piezīmes par jūrniecības lietām laikrakstā [[Latviešu Avīze]]s (1883)]] Valdemāra sabiedriski politiskās darbības pamats bija jūrniecība, un visvairāk vēstuļu — 135 — viņš no 1868. līdz 1891. gadam adresējis savam domubiedram kapteinim un [[Ainažu jūrskola]]s priekšniekam [[Kristiāns Dāls|Kristiānam Dālam]] (1839—1904). Jau 1860. gadā Valdemārs formulēja sava veida programmu kuģniecības attīstībai Baltijas piekrastē savam patronam, ķeizara Nikolaja I dēlam, Krievijas Jūrlietu ministrijas vadītājam, ģenerāladmirālim Konstantīnam Nikolajevičam (1827—1892). Baltijas jūras piekrasti no Somu jūras līča līdz pat Prūsijas robežām Valdemārs uzskatīja par labāku vietu ostu attīstībai: šī zeme «dabisko apstākļu dēļ ir kā radīta tam, lai nākotnē te milzīgos apjomos varētu nodarboties ar (..) Krievijas jūras tirdzniecību». Latviešiem un igauņiem ir labas dotības jūrniecībā, taču viņi nevarēs konkurēt ar plaši izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja Latvijā un Igaunijā nebūs daudz labu un lētu mācību iestāžu. Tāpēc īpašs Valdemāra rūpju objekts bija pirmā 1864. gadā Ainažos nodibinātā jūrskola, kā arī jaunu kuģu būve latviešu un igauņu zvejnieku ciemos. 1885. gada 13. martā viņš jau gandarīts varēja rakstīt Dālam, ka Ainažos ir pierakstīti 83 burukuģi, Ventspilī — 68 burukuģi un 7 tvaikoņi, Liepājā — 18 burukuģi un 2 tvaikoņi utt.<ref name=":0" /> Valdemārs rosmīgi piedalījās pirmo latviešu kuģniecības akciju sabiedrību izveidošanā un darbā. Pie viņa nopelniem pieder arī pirmās jūras terminu vārdnīcas izdošana, rūpes par Ziemeļu jūras ceļa attīstību, inspekcijas braucieni uz jūrām, kuras apskaloja Krieviju, un pētniecības ceļojumi uz vairākām Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm. Valdemāra darbība jūrniecības laukā vainagojās ar Krievijas tirdzniecības kuģniecības veicināšanas biedrības nodibināšanu 1873. gadā. Viņš kļuva par šīs organizācijas faktisko vadītāju un tās žurnāla redaktoru. === Krišjānis Valdemārs un "Pēterburgas Avīzes" (1862—1865) === Pēterburgas Avīzes dibinātājs un viens no vadītājiem, ielika stingrus pamatus latviešu nacionālajai žurnālistikai un publicistikai. Par laikraksta darbību viņš rakstīja dažādām valsts institūcijām un privātpersonām, it īpaši Avīžu vajāšanas laikā. Atbildot uz Baltijas ģenerālgubernatora V. H. fon Līvena sūdzību par laikraksta kaitīgo virzienu, viņš 1862. gada 10. oktobrī paskaidrojumā Sanktpēterburgas cenzūras komitejai noraidīja visus apvainojumus un norādīja, ka «jaunā avīze iemantojusi vispārēju uzticību», ka redakcija saņem milzums vēstuļu. Laikrakstam jau ir ap 4000 abonentu, jo tas ir daudz labāks un lietderīgāks par abām līdz šim izdotajām latviešu avīzēm ("Latviešu Avīzes" un "Mājas Viesis"). Būdams labs diplomāts, 1865. gada aprīļa sākumā Valdemārs rakstīja Krievijas žandarmērijas štāba priekšniekam N. Mezencevam, ka viņa avīze ir "pati piesardzīgākā visā Krievijā", bet, neraugoties uz to, ir pakļauta "visā Krievijā smagākajai cenzūrai", ka viņam nācies aizstāvēties jau pret 10-15 sūdzībām, kuru autoriem, daudziem vācu muižniecības un garīdzniecības pārstāvjiem inteliģentā tonī ieturētā latviešu avīze liekas "nīstama un visādi apkarojama" == Devums == Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savos rakstos K. Valdemārs uzstājās pret [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās, ierosināja vairākas pārvaldes reformas. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] nosaukumu. Daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu. K. Valdemārs tiek uzskatīts par [[jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Savācis neskaitāmas [[tautasdziesma]]s, kopā ar saviem sekotājiem ([[Krišjānis Barons|Krišjāni Baronu]], [[Fricis Brīvzemnieks|Frici Brīvzemnieku]]) izveidojis latviešu [[Dainu skapis|Dainu skapi]], kurā ir 268 815 dainas. == Literatūra == ''Āronu Matīss''. Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā. Jelgava, 1892; ''Līgotņu Jēkabs''. Krišjānis Valdemārs. Rīga, 1923; ''Birkerts A.'' "Kr. Valdemars un viņa centieni", Rīga, 1925; ''K. Valdemārs''. Raksti, (t.) 1-2, Rīga, 1936-37. Sastādītājs E.Ķiploks;<ref name=":0" /> ''Niedre J.'' "Krišjānis Valdemārs", rakstu krājumā: "Latviešu literatūra", (t.) 2, Rīga, 1953; ''Jakovļeva M., Kvaskova V., Pētersone P., Pijola S., Zelče V'''.''''' (sast.), ''Zelče V''. (zin. red.). "Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste: Divos sējumos". Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1997. 1. sēj.: Krišjāņa Valdemāra vēstules. Rīga, 1997. == Piemiņa == Krišjāņa Valdemāra vārdā nosauktas daudzas [[Krišjāņa Valdemāra iela|ielas]] un [[Valdemārpils|pilsēta]]. Valdemārpilī plāno izveidot Krišjānim Valdemāram veltītu muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/krisjanis-valdemars-nepelniti-aizmirsts|title=Krišjānis Valdemārs nepelnīti aizmirsts|website=www.retv.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131004213127/http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Luize.pdf Pārsla Pētersone, Vita Zelče. Luīzes Valdemāres dzīvesstāsts — Krišjāņa Valdemāra biogrāfijas papilddaļa. // Latvijas Arhīvi. 2007. Nr.4.] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Valdemars, Kriszjanis}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Krievijas žurnālisti]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] svrxjigwl5z9aeeiumvnd1mj3soud38 10 15425 4452472 4452184 2026-04-10T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4452472 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? <!--dyk diena --> [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne|Melnkalnes]] un [[Albānija|Albānijas]] robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[Nafta|naftas]] atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? blli2x4ihzzgvcz2tsxmrmxcj7lc0vv 4452507 4452472 2026-04-10T05:50:45Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +9 4452507 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? <!--dyk diena --> [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan paslitiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? qqmhxsyqj2grn9vuwlacq7i3hxliyb9 4452512 4452507 2026-04-10T05:57:24Z Kikos 3705 4452512 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? <!--dyk diena --> [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 82eub1dn360ckv1e9pln6d844mbwub4 0 15793 4452585 4451320 2026-04-10T11:06:26Z Pirags 3757 /* Pārveide par publisku akciju sabiedrību */ pap 4452585 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''airBaltic'' | logo = Airbaltic-logo.png | logo izmērs = 250px | attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' | IATA = BT | ICAO = BTI | izsaukums = AIR BALTIC | dibināta = {{dat|1995|08|28}} | darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}} | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | citas bāzes = * [[Tallinas lidosta]] * [[Viļņas starptautiskā lidosta]] * [[Tamperes Pirkalas lidosta]] | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&av2=G&av3=club&av5=lv&gclsrc=aw.ds&&gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]</ref> | aviokompāniju alianse = | flote = 54 | galamērķi = 87 (2024. gada vasaras sezona) | sauklis = | mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation'' | īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %<br />SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 % | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs) | peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022) | apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022) | mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}} }} '''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}</ref> Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}</ref> ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.<ref name="ReferenceB">{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}</ref> Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedza 500,17 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}</ref> Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % — [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Vēsture == === Dibināšana === [[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]] Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "[[Latavio]]" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu "[[Baltic International Airlines]]" un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).<ref>[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]</ref> Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]]. 1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. === Straujas izaugsmes periods === 1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].<ref>[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]</ref><ref>[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]</ref> === Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide === [[Attēls:Air Baltic B735 YL-BBF.jpg|thumb|200px|[[Boeing 737-500]]]] Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}</ref> Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}</ref> 2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]</ref> 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.<ref>[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]</ref> Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}</ref> 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}</ref> Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem "''airBaltic''" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]</ref> [[Attēls:AlekS BAE 2.jpg|thumb|200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]] [[Attēls:YL-CSA (31924493906).jpg|thumb|200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]] 2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,<ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]</ref> bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}</ref> 2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.<ref>http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285</ref> 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}</ref> 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.<ref name="TVNET 2016.05.02" /> 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.<ref name="lsm.lv"/> Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''. 2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref name="db 2017.04.07" /> Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī</ref> === COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš === [[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.</ref> 23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] LETA 2020. gada 9. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.<ref>[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā</ref> Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.<ref name="db 2020.08.05" /> Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.<ref name="db 2021.12.22" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,<ref>[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022</ref> bet 26. februārī uz un no Krievijas.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022</ref> Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022</ref> Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022</ref> 2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].<ref name="db 2022.05.02" /> === Dzinēju problēmas === 2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī</ref> 2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī</ref> === Pārveide par publisku akciju sabiedrību === 2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī</ref> Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.<ref name="Lufthansa">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.<ref name="Lufthansa"/> 11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "''INVL Asset Management''" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "''Swedavia AB''" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> 2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā</ref> viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti. 19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma. 21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %). ''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā</ref> 2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. "airBaltic" koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026</ref> Irānas kara laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls ir negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedz aktīvus, bet naudas līdzekļi veido tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir ierobežoti obligāciju apkalpošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026</ref> == Inovācijas un rekordi == === Inovācijas === * 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā. * 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}</ref> * 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}</ref> *2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.<ref>[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]</ref> * 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}</ref> === Rekordi === * 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}</ref> * ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes. == Lidojumu galamērķi == {{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}} Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}</ref> 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas. Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}</ref> Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski. 2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī</ref> === Koda koplietošanas līgumi === [[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus. 2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}</ref> {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} * [[Aegean Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air Canada]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air France]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Air Serbia]] <small>([[Etihad Airways Partners]])</small> * [[Azerbaijan Airlines]] * [[Austrian Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Bulgaria Air]] * [[British Airways]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[Brussels Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Delta Air Lines]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Etihad Airways]] * [[Icelandair]] * [[Iberia]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[ITA Airways]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[KLM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Lufthansa]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[KM Malta Airlines]] * [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Scandinavian Airlines]] (SAS) <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Swiss]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAP Air Portugal]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAROM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}} == Flote == === Pašreizējā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse; text-align:center" |+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Attēls !Sāka izmantot !Izmanto !Pasūtītas !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A220|Airbus A220-300]]<br />{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}} |[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]] |2016. gadā |53<ref name="airBaltic-2025-results">{{ziņu atsauce |title=airBaltic Group Annual Results 2025 |url=https://assets.airbaltic.com/f/236210/x/c7cc9c2b25/air-baltic-corporation-as-2025-annual-results-presentation.pdf?_gl=1*swndix*_gcl_au*MTg2Mzg3MDg4Mi4xNzY4MjI0MjAy*FPAU*MzY3OTk5MTg0LjE3NjgyMjQ1NDc. |access-date=13 March 2026 |date=11 March 2026 |archive-date=13 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260313165824/https://assets.airbaltic.com/f/236210/x/c7cc9c2b25/air-baltic-corporation-as-2025-annual-results-presentation.pdf?_gl=1%2Aswndix%2A_gcl_au%2AMTg2Mzg3MDg4Mi4xNzY4MjI0MjAy%2AFPAU%2AMzY3OTk5MTg0LjE3NjgyMjQ1NDc. |dead-url=no |language=en}}</ref> |46<ref name="airBaltic-2025-results"/> |145 |align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.<ref name="airBaltic-2025-results"/> '''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās. |} 2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu. ''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt & Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī</ref> 2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}</ref> 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās. === Vēsturiskā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Kopā !Tika izmantota !Piezīmes |- |align=left|[[Saab 340]] |1 |1995—1999 |align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]] |- |align=left|[[British Aerospace 146-200]] |1 |1995—1996 |align=left|Īrēta 3 mēnešus |- |align=left|[[Avro RJ70]] |3 |1996—2005 |align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]]. |- |align=left|[[Fokker 50]] |9 |1998—2011 |align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]]. |- |align=left|[[Boeing 737-500]] |10<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2003—2019 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] |6<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2007—2020<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 757-200]] |2 |2008—2014 |align=left| |- |align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]] |12 |2010—2023 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]] |1 |2023 |align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu |- | align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]] |2 |2013—2014 2023 | align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu. |- |align=left|[[Airbus A320-232]] |2 |2023 |Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu |} == Apbalvojumi == * Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,<ref name="ReferenceB" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}</ref> * 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> * Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1 |date=2019-10-25 }}</ref> * ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> == Meitasuzņēmumi un zīmoli== Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training"]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "''airBaltic''Travel.com", "[[Baltic Taxi]]", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work= |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Incidenti == {{pamatraksts|airBaltic incidenti}} ''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā <!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --> tikai 3 guvuši traumas. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]] Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT) Attēls:AirBaltic plane at Riga airport.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:YL-CSB CS300 airBaltic ARN.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Stokholmas Ārlandas lidosta|Stokholmas Ārlandas lidostā]] Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:Dash 8Q-400 airBaltic YL-BAY.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="TVNET 2016.05.02">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā</ref> <ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}</ref> <ref name="db 2017.04.07">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}</ref> <ref name="db 2020.08.05">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021</ref> <ref name="db 2022.05.02">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa] * [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa] * [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi] == Skatīt arī == * [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]] {{Latvija avio}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:AirBaltic| ]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] ig92i23uzb3migsd0r9m9tflq9zdfd3 4452589 4452585 2026-04-10T11:11:23Z Pirags 3757 /* Pārveide par publisku akciju sabiedrību */ 4452589 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''airBaltic'' | logo = Airbaltic-logo.png | logo izmērs = 250px | attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' | IATA = BT | ICAO = BTI | izsaukums = AIR BALTIC | dibināta = {{dat|1995|08|28}} | darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}} | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | citas bāzes = * [[Tallinas lidosta]] * [[Viļņas starptautiskā lidosta]] * [[Tamperes Pirkalas lidosta]] | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&av2=G&av3=club&av5=lv&gclsrc=aw.ds&&gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]</ref> | aviokompāniju alianse = | flote = 54 | galamērķi = 87 (2024. gada vasaras sezona) | sauklis = | mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation'' | īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %<br />SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 % | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs) | peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022) | apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022) | mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}} }} '''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}</ref> Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}</ref> ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.<ref name="ReferenceB">{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}</ref> Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedza 500,17 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}</ref> Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % — [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Vēsture == === Dibināšana === [[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]] Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "[[Latavio]]" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu "[[Baltic International Airlines]]" un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).<ref>[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]</ref> Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]]. 1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. === Straujas izaugsmes periods === 1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].<ref>[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]</ref><ref>[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]</ref> === Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide === [[Attēls:Air Baltic B735 YL-BBF.jpg|thumb|200px|[[Boeing 737-500]]]] Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}</ref> Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}</ref> 2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]</ref> 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.<ref>[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]</ref> Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}</ref> 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}</ref> Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem "''airBaltic''" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]</ref> [[Attēls:AlekS BAE 2.jpg|thumb|200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]] [[Attēls:YL-CSA (31924493906).jpg|thumb|200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]] 2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,<ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]</ref> bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}</ref> 2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.<ref>http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285</ref> 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}</ref> 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.<ref name="TVNET 2016.05.02" /> 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.<ref name="lsm.lv"/> Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''. 2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref name="db 2017.04.07" /> Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī</ref> === COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš === [[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.</ref> 23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] LETA 2020. gada 9. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.<ref>[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā</ref> Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.<ref name="db 2020.08.05" /> Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.<ref name="db 2021.12.22" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,<ref>[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022</ref> bet 26. februārī uz un no Krievijas.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022</ref> Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022</ref> Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022</ref> 2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].<ref name="db 2022.05.02" /> === Dzinēju problēmas === 2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī</ref> 2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī</ref> === Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību === 2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī</ref> Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.<ref name="Lufthansa">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.<ref name="Lufthansa"/> 11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "''INVL Asset Management''" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "''Swedavia AB''" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> 2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā</ref> viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti. 19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma. 21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %). ''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā</ref> 2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. "airBaltic" koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026</ref> [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026</ref> == Inovācijas un rekordi == === Inovācijas === * 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā. * 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}</ref> * 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}</ref> *2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.<ref>[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]</ref> * 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}</ref> === Rekordi === * 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}</ref> * ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes. == Lidojumu galamērķi == {{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}} Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}</ref> 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas. Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}</ref> Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski. 2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī</ref> === Koda koplietošanas līgumi === [[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus. 2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}</ref> {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} * [[Aegean Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air Canada]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air France]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Air Serbia]] <small>([[Etihad Airways Partners]])</small> * [[Azerbaijan Airlines]] * [[Austrian Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Bulgaria Air]] * [[British Airways]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[Brussels Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Delta Air Lines]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Etihad Airways]] * [[Icelandair]] * [[Iberia]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[ITA Airways]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[KLM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Lufthansa]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[KM Malta Airlines]] * [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Scandinavian Airlines]] (SAS) <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Swiss]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAP Air Portugal]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAROM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}} == Flote == === Pašreizējā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse; text-align:center" |+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Attēls !Sāka izmantot !Izmanto !Pasūtītas !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A220|Airbus A220-300]]<br />{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}} |[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]] |2016. gadā |53<ref name="airBaltic-2025-results">{{ziņu atsauce |title=airBaltic Group Annual Results 2025 |url=https://assets.airbaltic.com/f/236210/x/c7cc9c2b25/air-baltic-corporation-as-2025-annual-results-presentation.pdf?_gl=1*swndix*_gcl_au*MTg2Mzg3MDg4Mi4xNzY4MjI0MjAy*FPAU*MzY3OTk5MTg0LjE3NjgyMjQ1NDc. |access-date=13 March 2026 |date=11 March 2026 |archive-date=13 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260313165824/https://assets.airbaltic.com/f/236210/x/c7cc9c2b25/air-baltic-corporation-as-2025-annual-results-presentation.pdf?_gl=1%2Aswndix%2A_gcl_au%2AMTg2Mzg3MDg4Mi4xNzY4MjI0MjAy%2AFPAU%2AMzY3OTk5MTg0LjE3NjgyMjQ1NDc. |dead-url=no |language=en}}</ref> |46<ref name="airBaltic-2025-results"/> |145 |align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.<ref name="airBaltic-2025-results"/> '''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās. |} 2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu. ''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt & Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī</ref> 2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}</ref> 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās. === Vēsturiskā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Kopā !Tika izmantota !Piezīmes |- |align=left|[[Saab 340]] |1 |1995—1999 |align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]] |- |align=left|[[British Aerospace 146-200]] |1 |1995—1996 |align=left|Īrēta 3 mēnešus |- |align=left|[[Avro RJ70]] |3 |1996—2005 |align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]]. |- |align=left|[[Fokker 50]] |9 |1998—2011 |align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]]. |- |align=left|[[Boeing 737-500]] |10<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2003—2019 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] |6<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2007—2020<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 757-200]] |2 |2008—2014 |align=left| |- |align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]] |12 |2010—2023 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]] |1 |2023 |align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu |- | align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]] |2 |2013—2014 2023 | align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu. |- |align=left|[[Airbus A320-232]] |2 |2023 |Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu |} == Apbalvojumi == * Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,<ref name="ReferenceB" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}</ref> * 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> * Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1 |date=2019-10-25 }}</ref> * ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> == Meitasuzņēmumi un zīmoli== Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training"]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "''airBaltic''Travel.com", "[[Baltic Taxi]]", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work= |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Incidenti == {{pamatraksts|airBaltic incidenti}} ''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā <!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --> tikai 3 guvuši traumas. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]] Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT) Attēls:AirBaltic plane at Riga airport.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:YL-CSB CS300 airBaltic ARN.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Stokholmas Ārlandas lidosta|Stokholmas Ārlandas lidostā]] Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:Dash 8Q-400 airBaltic YL-BAY.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="TVNET 2016.05.02">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā</ref> <ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}</ref> <ref name="db 2017.04.07">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}</ref> <ref name="db 2020.08.05">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021</ref> <ref name="db 2022.05.02">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa] * [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa] * [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi] == Skatīt arī == * [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]] {{Latvija avio}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:AirBaltic| ]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] nu8r6vgod34wobooo7z85tvbgzygbjc 0 18062 4452457 4282186 2026-04-09T22:10:08Z Teatrālis 82063 /* Darbi */ 4452457 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Viljams Šekspīrs | vārds_orig = ''William Shakespeare'' | attēls = Shakespeare.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = kristīts {{dat|1564|4|26}} (dzimšanas datums nezināms) | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Vorikšīra|Stretforda pie Eivonas}} | m_dat_alt = | m_gads = 1616 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Anglija|Vorikšīra|Stretforda pie Eivonas}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = William Shakespeare Signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dramaturgs]], [[dzejnieks]], [[aktieris]] | rakstīšanas valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Romeo un Džuljeta]]", "[[Otello]]" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Viljams Šekspīrs''' ({{val|en|William Shakespeare}}, kristīts {{dat|1564|4|26}}, miris {{dat|1616|4|23}} pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) bija [[angļi|angļu]] [[dzejnieks]] un [[Dramaturģija|dramaturgs]], tradicionāli atzīts par visu laiku izcilāko [[angļu valoda|angļu valodā]] rakstījušo [[Autors|autoru]], kā arī par vienu no izcilākajiem autoriem pasaules literatūrā vispār.<ref>Greenblatt, Stephen (2005). ''Will in the World: How Shakespeare Became Shakespeare''. London: Pimlico, 11. {{ISBN|0-7126-0098-1}}.<br />• Bevington, David (2002) ''Shakespeare'', 1—3. Oxford: Blackwell. {{ISBN|0-631-22719-9}}.<br />• Wells, Stanley (1997). ''Shakespeare: A Life in Drama.'' New York: W. W. Norton, 399. {{ISBN|0-393-31562-2}}.</ref> Šekspīrs uzrakstījis 38 [[luga]]s, 154 [[sonets|sonetus]] un vēl citus dzejas darbus. Šekspīra lugām raksturīgi daudzveidīgi un dziļi izstrādāti raksturi, filozofiskums. Tās ir [[Tulkošana|tulkotas]] daudzās pasaules valodās; Šekspīra kopotie raksti izdoti arī [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. == Dzīve == [[Attēls:Shakespeare1COA.png|thumb|left|175px|Viljama Šekspīra ģerbonis]] Viljams Šekspīrs dzimis [[Stretforda pie Eivonas|Stretfordā pie Eivonas]], viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis turīgs [[Cimdi|cimdu]] meistars un [[aldermanis]], māte Mērija Ārdena — muižnieku meita. Šekspīra dzimšanas datums nav zināms, bet viņš ir [[Kristības|kristīts]] {{dat|1564|4|26||bez}} Svētā Džordža dienā. Viņš bija trešais no astoņiem bērniem un vecākais izdzīvojušais dēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=[3. pr.], rev. ed. with a new postcript|title=William Shakespeare: a compact documentary life|url=https://archive.org/details/williamshakespea0000scho|publisher=Oxford Univ. Pr|date=1987|location=New York|isbn=978-0-19-505161-2|series=Oxford paperbacks|first=Samuel|last=Schoenbaum}}</ref> Šekspīra izglītība, iespējams, sākās jau no sešu vai septiņu gadu vecuma, Stratfordas klasiskajā ģimnāzijā. Šī skola atrodas netālu no viņa mājām. Stratfordas skola celta 200 gadus pirms Šekspīra dzimšanas. Kā jau visi tā laika dižākie [[Dramaturgs|dramaturgi]] un [[Dzejnieks|dzejnieki]], viņš mācījās lasīt un rakstīt no [[ābece]]s. Lielākā daļa mācību priekšmetu notika [[Latīņu valoda|latīņu valodā]], bet bija arī pāris mācību stundas, kas norisinājās [[Angļu valoda|angļu valodā]]. Viņam bija jāmācās par latīņu darbu autoriem, kā piemēram — [[Seneka Jaunākais|Seneka]], [[Cicerons]], [[Ovidijs]], [[Vergilijs]], [[Horācijs]]. Šie autori radīja viņā interesi un ietekmēja turpmākos Šekspīra darbus. Šekspīra ikdienas darbību pēc tam, kad viņš atstāja skolu, un pirms viņš atkal parādījās kā profesionāls aktieris, 1580. gados nav iespējams izsekot. Iespējams, ka viņš strādāja par [[skolotājs|skolotāju]] vai [[advokāts|advokātu]], vai par cimdu meistaru kopā ar tēvu un brāli Gilbertu. Šis ir liels zaudējums Šekspīra biogrāfijā, jo vienīgais, ko mēs varam uzzināt, ir tas, ka viņš ir apprecējies ar [[Bārenis|bāreni]] — Annu Hetaveju (''Anne Hathaway'', 1556—1623). Viljama Šekspīra un Annas Hetavejas laulībā piedzima trīs bērni — Sūzena (1583—1649), un nedaudz vēlāk, dvīņi Judīte (1585—1662) un Hemnets (1585—1596), viņa vienīgais dēls un mantinieks, kas nomira 11 gadu vecumā. Nav īsti skaidrs, ko Šekspīrs darīja pirmajos gados pēc laulības, bet 1588. gadā viņš devās uz [[Londona|Londonu]]. Strādāja ''Globe'' teātrī. == Darbi == === Traģēdijas === * "Tits Androniks" (''Titus Andronicus'', 1594) * "[[Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'', 1595, latviski teātrī kopš 1899) * "Jūlijs Cēzars" (''Julius Caesar'', 1599, latviski teātrī kopš 1900) * "[[Hamlets]]" (''Hamlet'', 1601, latviski teātrī kopš 1894) * "Troils un Kresīda" (''Troilus and Cressida'', 1602) * "[[Otello]]" (''Othello'', 1604, latviski teātrī kopš 1895) * "[[Karalis Līrs]]" (''King Lear'', 1605, latviski teātrī kopš 1903) * "[[Makbets]]" (''Macbeth'', 1606, latviski teātrī kopš 1896) * "Antonijs un Kleopatra" (''Antony and Cleopatra'', 1607, latviski teātrī kopš 1914) * "Koriolāns" (''Coriolanus'', 1607) * "Atēnietis Timons" (''Timon of Athens'', 1608) * "Simbelīns" (''Cymbeline'', 1610, latviski teātrī kopš 1998) === Vēsturiskas drāmas === * "Henrijs VI" triloģija (''Henry VI'', 1591—1592) * "Ričards III" (''Richard III'', 1593, latviski teātrī kopš 1893) * "Henrijs VIII" (''Henry VIII'', 1593) * "Ričards II" (''Richard II'', 1595) * "Karalis Džons" (''King John'', 1596) * "Henrijs IV" diloģija (''Henry IV'', 1597—1598, latviski teātrī kopš 1928) * "Henrijs V" (''Henry V'', 1598) === Traģikomēdijas === * "Venēcijas tirgotājs" (''The Merchant of Venice'', 1596, latviski teātrī kopš 1884) * "Beigas labas, viss labs" (''All's Well That Ends Well'', 1603, latviski teātrī kopš 1927) * "Dots pret dotu" (''Measure for Measure'', 1604, latviski teātrī kopš 1929) * "Perikls, Tiras princis" (''Pericles, Prince of Tyre'', 1609, latviski teātrī kopš 1992) * "Ziemas pasaka" (''The Winter's Tale'', 1611, latviski teātrī kopš 1899) * "Vētra" (''The Tempest'', 1611, latviski teātrī kopš 1926) * "Divi dižciltīgi radinieki" (''The Two Noble Kinsmen'', 1614) (kopā ar Džonu Flečeru) === Komēdijas === * "Maldu komēdija" (''The Comedy of Errors'', 1592, latviski teātrī kopš 1925) * "Spītnieces savaldīšana" (''The Taming of the Shrew'', 1593, latviski teātrī kopš 1898) * "Divi veronieši" (''The Two Gentlemen of Verona'', 1594, latviski teātrī kopš 1937) * "Veltas pūles mīlā" (''Love's Labour's Lost'', 1594, latviski teātrī kopš 1925) * "[[Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'', 1596, latviski teātrī kopš 1892) * "Jautrās vindzorietes" (''The Merry Wives of Windsor'', 1598, latviski teātrī kopš 1922) * "Liela brēka, maza vilna" (''Much Ado About Nothing'', 1598, latviski teātrī kopš 1923) * "Kā jums tīk" (''As You Like It'', 1599, latviski teātrī kopš 1904, pirmoreiz ar nosaukumu "Juku jukām") * "Divpadsmitā nakts" (''Twelfth Night'', 1600, latviski teātrī kopš 1921) === Poēmas === * "Venēra un Adonīds" (''Venus and Adonis'', 1593) * "Lukrēcijas izvarošana" (''The Rape of Lucrece'', 1594) * "Fēnikss un Dūja" (''The Phoenix and the Turtle'', 1601) * "Mīlētāju sūdzība" (''A Lover's Complaint'', 1609) === Soneti === * Rakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam === Zudušās lugas === * "Mīlas uzvara" (''Love's Labour's Won'', 1598) * "Stāsts par Kardenio" (''Cardenio'', 1613) (kopā ar Džonu Flečeru) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šekspīrs, Viljams}} [[Kategorija:1564. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1616. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vorikšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Viljams Šekspīrs| ]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] mmg00450kwm0x38358iji2w9a47379n 0 32726 4452410 4398089 2026-04-09T18:23:15Z ~2026-21981-74 143882 4452410 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas pils | native_name = | former_names = | alternate_names = Rīgas ordeņpils | status = daļēji muzejs, daļēji prezidenta rezidence | image = Castillo_de_Riga,_Letonia,_2012-08-07,_DD_04.JPG | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = pils | architectural_style = [[gotika]], [[renesanse]], [[klasicisms]] | structural_system = | owner = {{LAT}} | current_tenants = [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]], [[Latvijas Valsts prezidents]] | location = [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]] 3, [[Rīga]], LV-1050 | pushpin_map = | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = 1340 | completion_date = 1515 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 2012–2016 | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Rīgas pils''' ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[pils]], [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Republikas Valsts prezidenta]] rezidence [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava]]s krastā. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils — mestra rezidence šajā vietā uzcelta 1340. gadu beigās<ref name="Caune">Caune M. Rīgas pils — senā un mainīgā. Rīga, 2004.</ref> (Rīgas II ordeņpils), 1484. gadā nopostīta, un 1515. gadā uzcelta no jauna (Rīgas III ordeņpils). Vēlāk pilī atradās poļu un zviedru vietvalžu rezidences, pēc tam [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] (Rīgas) ģenerālgubernatoru un [[Vidzemes gubernatori|Vidzemes gubernatoru]] mītne. Kad [[Latvija]] kļuva par neatkarīgu valsti, pilī ierīkota Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence. [[Latvijas PSR|Padomju laikā]] pilī atradās Pionieru pils un dažādi muzeji, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā restaurēta. Pilī iekārtotas reprezentācijas telpas un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] apartamenti. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no Vecrīgas dominantēm, viena no izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanona]] arhitektūras un dizaina sadaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/9/23/|title=Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers 1923-1929|author=Ilze Martinsone|accessdate={{dat|2013|3|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121102000356/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/9/23|archivedate={{dat|2012|11|02||bez}}}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:The newly built part of Riga castle housing courts in 1789 by Brotze.jpg|thumb|300px|Rīgas pils no parādes laukuma puses ([[Johans Kristofs Broce|Broce]], 1789).]] Pirmā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] pils ([[Rīgas I ordeņpils]]) atradās tagadējās Konventa sētas vietā [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pili sāka būvēt 1202. gadā un tai deva Vitenšteinas — Baltakmens vārdu, jo to būvēja no bāli pelēcīgā Salaspils [[Dolomīts|dolomīta]].<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=61-75}}</ref> Šīs pils atliekas ir saglabājušās [[Konventa sēta|Konventa sētā]], [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā]] 9/11 un [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu ielā]] 10/12. Rīgas pilsoņi pili nopostīja [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] ar Livonijas ordeni (1297—1330). 1330. gadā, sakarā ar Livonijas pilsoņu kara miera līguma noteikumiem, Rīgas pilsētai bija jāatjauno Livonijas ordeņa cietoksnis Daugavmalā agrākā Svētā Gara hospitāļa vietā, kuru savukārt pārcēla uz pirmās pils vietu.<ref name="Fil" /> No šīs vietas ordenis varēja kontrolēt kuģu satiksmi Daugavā. Vietu gan ierādīja, taču, spriežot pēc vēstures avotiem, lielāko daļu pils celšanas darbu nācās organizēt pašam Livonijas ordenim. Rīgas II ordeņpils celtniecību pabeidza 1340. gadu beigās — šo pili vēsturnieku aprindās sauc par [[Eberhards fon Monheims|Monheimas Eberharda]] pili pēc jaunās pils pamatlicēja, toreizējā Livonijas ordeņa mestra vārda.<ref name="Caune"/> Pēc pils pabeigšanas Livonijas mestra rezidenci 1340. gados pārcēla no [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlandes pils]] uz Rīgas pili. Šī pils bija trīsstāvu [[Konventa ēka|konventa tipa ēka]] ar četriem korpusiem, iekšpagalmu, galeriju un četriem torņiem, kā arī ar [[Danckers|danckeru]] — nocietinātu tualetes ēku Daugavas pusē.<ref name="Fil" /><ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=627}}</ref> 15. gadsimtā četru kvadrātveida torņu vietā uzbūvēja divus apaļus — [[Rīgas pils Svina tornis|Svina torni]] dienvidaustrumos un daudz lielāku [[Svētā gara tornis|Svētā gara torni]] ziemeļrietumos, kuri šos nosaukumus ieguva 19. gadsimtā.<ref name="Fil" /> Sakarā ar Rīgas pils nopostīšanu Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] 1481. gadā kopā ar ordeņa arhīvu un kasi pārcēlās uz [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pili]]. Kopš šī laika Livonijas ordeņa rezidence atradās Cēsīs. 1484. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s iekšējo karu rezultātā Rīgas II ordeņpili vēlreiz pilnīgi nopostīja un tās akmeņus izmantoja pilsētnieku vajadzībām. No 1491. līdz 1515. gadam, kad ordenis bija atguvis savu varu pār Rīgu, uz vecās pils pamatiem uzcēla jaunu pili jeb III ordeņpili, kas saglabāja iepriekšējās struktūru. Virs galvenās ieejas pilī izvietoja [[Jaunava Marija|Svētās Marijas]] un tā laika Livonijas ordeņa zemes mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] skulptūras, kas saglabājušās vēl šobrīd, taču kopš 2015. gada to vietā noliktas kopijas.<ref name="Fil" /> 1562. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] Rīgas pils Kapitula zālē nodeva ordeņa regālijas Polijas karaļa pārstāvim [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajam Radvilam]] un līdz ar to beidza pastāvēt Livonijas ordenis. Pils kļuva par Polijas karaļa pārstāvja rezidenci.<ref name="Fil" /> 1581. gada 12. martā Rīgas pilī ieradās karalis [[Stefans Batorijs]], kurš pieņēma [[Rīgas brīvpilsēta]]s uzticības zvērestu. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] pieminēta lielā un mazā Rīgas citadele ({{val|la|arx Riga maior,& arx Riga minor}}). Poļu laikā pārbūvēja priekšpili, uzceļot divstāvu korpusu Daugavas (rietumu) pusē.<ref name="Fil" />Jo to būvēja priekš Latvijas valsts trijām zvaigznēm. 1621. gadā pils nonāca Zviedrijas karaļa pārvaldībā un tajā rezidēja [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]], uzsāka nolaistās pils sakārtošanas un nostiprināšanas darbus. 1649. gadā rietumpusē uzcēla daudzstūru Erkera torni ar groteskiem Daniela Ankermana veidotiem cilvēku un dzīvnieku tēliem.<ref name="Fil" /> [[Gustavs Horns|Ģenerālgubernatora Gustava Horna]] laikā (1652—1653) sāka nojaukt vecos vaļņus, pils ziemeļrietumos uzbūvēja Horna vārdā nosauktu bastionu. Pils austrumos 1682. gadā uzbūvēja arsenālu. Gadsimta beigās ziemeļos no pils aizbēra un apbūvēja aizsarggrāvi, lai paplašinātu tajā pusē esošo citadeli, kura kļuva par patstāvīgu cietoksni.<ref name="Fil" /> Vēlāk aizbēra arī citus aizsarggrāvjus. 1785.-1787. gadā pēc P. Boka projekta bijušā arsenāla vietā uzcēla jaunu trīsstāvu korpusu guberņas pārvaldes iestādēm ar mūsdienās redzamo austrumu fasādi,<ref name="Fil" /><ref name="Рига" /> koka ēkas ziemeļos no pils nojauca un izveidoja tur pils dārzu. 1795. gadā pilī iekārtoja [[Vidzemes guberņa|Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora]] mītni, kas šeit saglabājās līdz 1917. gadam. 1818. gadā viņam iekārtoja reprezentācijas telpas, ieskaitot Balto zāli.<ref name="Рига" /> 1860. gados pilī ienāca arī sabiedriskas zinātnes organizācijas — šeit atradās Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrības un Rīgas pilsoņu literāri praktiskās biedrības telpas. Tādējādi bija likts pamats Rīgas pils izmantošanai muzeju vajadzībām. <gallery> Attēls:Riga castle by Brotze.jpg|Skats no Vecrīgas puses Attēls:Rigas pils Broce.jpg|thumb|Rīgas pils Daugavas puses 18. gadsimtā (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] kolekcijas) Attēls:Rīgas pils 1815 Fechhelm.jpg|Rīgas pils ([[Kārlis Traugots Fehhelms|K. T. Fehhelma]] gleznas fragments, 1815) Rīgas pils 1865.JPG|Rīgas pils (fotogrāfija, 1865) </gallery> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada vasarā pils tornī sāka plīvot [[Latvijas karogs]]. Rīgas pilī iekārtoja [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] kancelejas un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidenta]] darba un reprezentācijas telpas. Valsts prezidentam piešķīra kādreizējās ģenerālgubernatora telpas pils ziemeļu daļā. Pirmās brīvvalsts prezidenti pilī strādāja un dzīvoja. 1921. gadā telpu interjeru uzaicināja iekārtot [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Ansis Cīrulis|Ansi Cīruli]]. No 1938. līdz 1939. gadam Eižens Laube pārprojektēja [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] darba telpas, modernizēja pils [[vestibils|vestibilu]], uzcēla augstāko pils torni — Trīs Zvaigžņu torni, uzbūvēja svētku zāli un Priekšpilī iekārtoja Valsts prezidenta kabinetu.<ref name="LA129">{{Žurnāla atsauce|last=Šuste|first=Marta|title=Rīgas pils - senā... vai mainīgā?|journal=Latvijas arhitektūra|publisher=AB&D Alianse|volume=Burtnīca Nr.129|pages=14.–23. lpp.|issn=1407-4923}}</ref> Šīs pārbūves radīja izcilus ''Art Deco'' stila interjerus un mākslas darbus. Tūlīt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā]] kādreizējā Valsts prezidenta pilī apmetās Latvijas PSR Tautas komisāru padome. 1941. gada janvārī Latvijas PSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu par Rīgas pils nodošanu Republikas pionieru vajadzībām, un 1941. gada februārī pils ziemeļu daļā iekārtoja Pionieru pili. 1952. gadā Latvijas PSR Pionieru pili nodeva [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejai]] un pārdēvēta par Rīgas Pionieru pili. 1956. gadā Svētku zāles gleznojumiem pievienoja [[Ģederts Eliass|Ģederta Eliasa]] gleznu ”1905. gads”, T. Graša ”Dziesmu svētki” un P. Ozoliņa ”Līgo svētki”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/pionierupils/index.php?id=1 |title=Rīgas Pionieru pils vēsture |access-date={{dat|2013|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202155804/http://www.itl.rtu.lv/LVA/pionierupils/index.php?id=1 }}</ref> 1958.-1962. gadā pēc L. Liepas projekta daļēji restaurēti Svina un Erkera tornis, Baltā un Sarkanā zāle.<ref name="Рига" /> Padomju laikā pils dārzu pārveidoja par skulptūru dārzu. 1988. gada 11. novembrī pils tornī atkal pacēla Latvijas valsts karogu. 1994. gadā pilī atgriezās [[Latvijas Valsts prezidents]]. 2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās paaugstinātas bīstamības [[Rīgas pils ugunsgrēks|ugunsgrēks]], kurā cieta pils jumta konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā kā arī pils ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā. Gandrīz pilnībā izdega Valsts Prezidenta pils Sarkanā zāle, mazāk bojāta Baltā zāle, Svētku zāle, Sūtņu zāle un Ģerboņu zāle. Ugunsgrēkā cieta arī daļa no Nacionālā vēstures muzeja telpām.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-13-09-rigas-pili-izdegusi-3200-kvadratmetri-ugunsgreka-cietusas-gandriz-visas-pils-liela-14013214 Rīgas pilī izdeguši 3200 kvadrātmetri; ugunsgrēkā cietušas gandrīz visas pils lielākās zāles] [[Diena (laikraksts)|laikraksts Diena]] 2013. gada 21. jūnijā</ref> Ugunsgrēku izdevās likvidēt nākamajā dienā pulksten 14.21. 2015. gada nogalē pabeigta Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves restaurācija, kas ilga 3 gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Prezidenta pils atgūst spozmi |url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=2 |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref> {{dat|2016|8|22||bez}} Latvijas prezidents [[Raimonds Vējonis]] atgriezās savā atjaunotajā darba vietā. == Apraksts. == Saskaņā ar 17. gadsimta plāniem pils sākotnēji bija no visām pusēm norobežota ar ūdens šķēršļiem. Nav saglabājušies laikabiedru zīmēti Rīgas II ordeņpils attēli, ziņas par tās uzbūvi ir diezgan pretrunīgas. Ir grūti nošķirt II un III ordeņpils būvelementus. Mūsdienās redzamās III ordeņpils viduslaiku daļa pēc plānojuma ir tuvu kvadrātam, kura malu garums — ap 53 — 57 metri. Viduslaiku pilij bija četri korpusi, kas ietvēra iekšpagalmu. Dienvidaustrumu un ziemeļrietumu stūros izbūvēti masīvi apaļie torņi, abos pārējos stūros ir mazāki četrstūraini torņi. Mūsdienās pilij ir seši torņi — pils stūros ir Sv. Gara, Svina, Pipera, Ziemeļu tornis. Pēc viduslaikiem ir celti divi torņi — Erkera tornis (17. gadsimta vidus)<ref name="Fil" /> un Triju zvaigžņu tornis (1938—1939). Pils sienas ir ap 3 metrus biezas. Pils apkaimē atrastas saimniecisku un militāru pazemes eju atliekas. Seno tuneļu paliekas vēl atrodamas zem mūsdienu Skulptūru dārza.<ref name="Fil2">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=79}}</ref> Pils iekšpagalmā atrodas divi izcili vēlās gotikas — manierisma stila ciļņi — "Mestrs [[Valters fon Pletenbergs]]" (1515) un "Madonna ar bērnu" (1515). 1649. gadā celto Erkera torni bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. === Valsts prezidenta kabinets === Lai nokļūtu Latvijas Valsts prezidenta kabinetā ir jāiziet cauri [[anfilāde]]i, kas sastāv no trim dažādiem kabinetiem — Zaļā salona, Adjutanta telpas (Sarkanā salona) un Sekretāra kabineta (Zilā salona). Zaļajā salonā ir izvietotas [[Jūlijs Feders|Jūlija Federa]] gleznas un [[Bīdermeijers|bīdermeijera]] sarkankoka mēbeļu komplekts. Adjutanta telpā ir izvietoti Latvijas valdnieku portreti un vitrīna ar valsts apbalvojumiem. Sekretāra kabinetā izvietotas [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] un [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] portreti. Eižens Laube Kārlim Ulmanim kabinetu izveidoja apvienojot divas [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] dzīvokļa telpas.<ref name="LA129"/> Ozolkoka durvis aiz Valsts prezidenta darba gada, kas ved uz prezidenta dzīvokli atveda no [[Apriķu muiža]]s.<ref name="LA129"/> Iepriekš kabinetā bija izvietotas [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] gleznas, bet pēc kopš 2015. gada tās ir nomainītas pret [[Dace Lielā|Daces Lielās]] un [[Līga Purmale|Līgas Purmales]] gleznām.<ref name="LA129"/> === Baltā zāle === Baltā zāle agrāk saukta arī par Ķeizara zāli. Zāle būvēta 1818. gadā un tās arhitekts ir [[Frīdrihs Kristiāns fon Breitkreics]]. Par godu Krievijas Impērijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] vizītei pēc [[Pauls Hardenaks|Paula Hardenaka]] projekta no 1860. līdz 1862. gadam zāli pārveidoja iegūstot [[Klasicisms|klasicisma]] formas. 1938. gadā zāle pārbūves laikā tā ieguva gaišo toni un Baltās zāles nosaukumu. Pēc 2013. gada ugunsgrēka, kas nopostīja Baltās zāles griestus, tos atjaunoja vadoties pēc arhīva materiālos atrastajām norādēm.<ref name="LA129"/> === Sūtņu akreditācijas zāle === Šī zāle tiek uzskatīta par visautentiskāko Latvijas pirmās brīvvalsts laika paraugu pilī un oriģinālu latviešu ''[[Art Deco]]'' interjera stila pienesumu pasaulei.<ref name="LA129"/> Tādēļ šī zāle ir iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]]. Zāle ir izveidota bijušajā Lielajā pils viesistabā. Pēc [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] pasūtījuma šai zālei interjeru veidoja [[Ansis Cīrulis]]. === Ģerboņu zāle === Šī sākotnēji bija Sarkanā zāle jeb ģenerālgubernatora ēdamzāle, ko 1929. gadā sagaidot [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Gustavs V|Gustavu V]] pārtaisīja par [[Ģerbonis|Ģerboņu]] zāli. Zāles izveides procesā uz griestiem attēloja [[Latvijas pilsētu ģerboņi|Latvijas pilsētu ģerboņus]]. Zāles rekonstrukcijas laikā 2015. gadā, griestu zīmējumu papildināja ar iztrūkstošajiem ģerboņiem. Pie sienām izvietoti četru Latvijas pirmo prezidentu portreti. Zālē atrodas 20. gadsimta 20. gadu beigās iegādātie [[Karēlijas bērzs|Karēlijas bērza]] mēbeļu komplekti, no kuriem iespējams izveidot pārrunu telpu līdz 80 personām.<ref name="LA129"/> === Svētku zāle === Svētku zāli atklāja 1938. gadā uz Latvijas 20. gadu svinībām. Zāles projekta autors ir [[Eižens Laube]] un tā ir veidota veco piļu koka arhitektūrā ar latvisku noskaņu.<ref name="LA129"/> Zāle izveidota 6 mēnešu laikā un tās ātrās būvniecības kļūdas konstatēja un izlaboja zāles rekonstrukcijas laikā, kā arī lielu postījumu zālei nodarīja 2013. gada ugunsgrēks. Zāles platība ir 470 m³ un tā stiepjas līdz pat Austrumu piebūves vidum. Rekonstrukcijas laikā atjaunoja 1938. gadā aizmūrētos logus. Zāles dienvidu galā atjaunoja Muzikantu balkonu, kur padomju laikos izbūvēja skatuvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas pils ugunsgrēks]] * [[Latvijas Piļu un muižu asociācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20080225175849/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=11 Rīgas pils vēsture un pārbūve] * [http://www.ailab.lv/kultura/lkpar7.htm Rīgas pils] * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=8 Sīkāk par Rīgas pili portālā Cita Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305172809/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=8 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/Riga/Vecriga/Rigas_vid_pils.htm Dzintarzīmes — Rīgas ordeņpils (II un III Rīgas ordeņpils)] * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Coord|56|57|3|N|24|5|59|E|region:LV_type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] 7qjbbt1ls8yxjwdyizxv05n0e9mis14 4452413 4452410 2026-04-09T18:40:28Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21981-74|~2026-21981-74]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4398089 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas pils | native_name = | former_names = | alternate_names = Rīgas ordeņpils | status = daļēji muzejs, daļēji prezidenta rezidence | image = Castillo_de_Riga,_Letonia,_2012-08-07,_DD_04.JPG | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = pils | architectural_style = [[gotika]], [[renesanse]], [[klasicisms]] | structural_system = | owner = {{LAT}} | current_tenants = [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]], [[Latvijas Valsts prezidents]] | location = [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]] 3, [[Rīga]], LV-1050 | pushpin_map = | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = 1340 | completion_date = 1515 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 2012–2016 | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Rīgas pils''' ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[pils]], [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Republikas Valsts prezidenta]] rezidence [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava]]s krastā. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils — mestra rezidence šajā vietā uzcelta 1340. gadu beigās<ref name="Caune">Caune M. Rīgas pils — senā un mainīgā. Rīga, 2004.</ref> (Rīgas II ordeņpils), 1484. gadā nopostīta, un 1515. gadā uzcelta no jauna (Rīgas III ordeņpils). Vēlāk pilī atradās poļu un zviedru vietvalžu rezidences, pēc tam [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] (Rīgas) ģenerālgubernatoru un [[Vidzemes gubernatori|Vidzemes gubernatoru]] mītne. Kad [[Latvija]] kļuva par neatkarīgu valsti, pilī ierīkota Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence. [[Latvijas PSR|Padomju laikā]] pilī atradās Pionieru pils un dažādi muzeji, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā restaurēta. Pilī iekārtotas reprezentācijas telpas un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] apartamenti. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no Vecrīgas dominantēm, viena no izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanona]] arhitektūras un dizaina sadaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/9/23/|title=Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers 1923-1929|author=Ilze Martinsone|accessdate={{dat|2013|3|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121102000356/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/9/23|archivedate={{dat|2012|11|02||bez}}}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:The newly built part of Riga castle housing courts in 1789 by Brotze.jpg|thumb|300px|Rīgas pils no parādes laukuma puses ([[Johans Kristofs Broce|Broce]], 1789).]] Pirmā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] pils ([[Rīgas I ordeņpils]]) atradās tagadējās Konventa sētas vietā [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pili sāka būvēt 1202. gadā un tai deva Vitenšteinas — Baltakmens vārdu, jo to būvēja no bāli pelēcīgā Salaspils [[Dolomīts|dolomīta]].<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=61-75}}</ref> Šīs pils atliekas ir saglabājušās [[Konventa sēta|Konventa sētā]], [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā]] 9/11 un [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu ielā]] 10/12. Rīgas pilsoņi pili nopostīja [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] ar Livonijas ordeni (1297—1330). 1330. gadā, sakarā ar Livonijas pilsoņu kara miera līguma noteikumiem, Rīgas pilsētai bija jāatjauno Livonijas ordeņa cietoksnis Daugavmalā agrākā Svētā Gara hospitāļa vietā, kuru savukārt pārcēla uz pirmās pils vietu.<ref name="Fil" /> No šīs vietas ordenis varēja kontrolēt kuģu satiksmi Daugavā. Vietu gan ierādīja, taču, spriežot pēc vēstures avotiem, lielāko daļu pils celšanas darbu nācās organizēt pašam Livonijas ordenim. Rīgas II ordeņpils celtniecību pabeidza 1340. gadu beigās — šo pili vēsturnieku aprindās sauc par [[Eberhards fon Monheims|Monheimas Eberharda]] pili pēc jaunās pils pamatlicēja, toreizējā Livonijas ordeņa mestra vārda.<ref name="Caune"/> Pēc pils pabeigšanas Livonijas mestra rezidenci 1340. gados pārcēla no [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlandes pils]] uz Rīgas pili. Šī pils bija trīsstāvu [[Konventa ēka|konventa tipa ēka]] ar četriem korpusiem, iekšpagalmu, galeriju un četriem torņiem, kā arī ar [[Danckers|danckeru]] — nocietinātu tualetes ēku Daugavas pusē.<ref name="Fil" /><ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=627}}</ref> 15. gadsimtā četru kvadrātveida torņu vietā uzbūvēja divus apaļus — [[Rīgas pils Svina tornis|Svina torni]] dienvidaustrumos un daudz lielāku [[Svētā gara tornis|Svētā gara torni]] ziemeļrietumos, kuri šos nosaukumus ieguva 19. gadsimtā.<ref name="Fil" /> Sakarā ar Rīgas pils nopostīšanu Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] 1481. gadā kopā ar ordeņa arhīvu un kasi pārcēlās uz [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pili]]. Kopš šī laika Livonijas ordeņa rezidence atradās Cēsīs. 1484. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s iekšējo karu rezultātā Rīgas II ordeņpili vēlreiz pilnīgi nopostīja un tās akmeņus izmantoja pilsētnieku vajadzībām. No 1491. līdz 1515. gadam, kad ordenis bija atguvis savu varu pār Rīgu, uz vecās pils pamatiem uzcēla jaunu pili jeb III ordeņpili, kas saglabāja iepriekšējās struktūru. Virs galvenās ieejas pilī izvietoja [[Jaunava Marija|Svētās Marijas]] un tā laika Livonijas ordeņa zemes mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] skulptūras, kas saglabājušās vēl šobrīd, taču kopš 2015. gada to vietā noliktas kopijas.<ref name="Fil" /> 1562. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] Rīgas pils Kapitula zālē nodeva ordeņa regālijas Polijas karaļa pārstāvim [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajam Radvilam]] un līdz ar to beidza pastāvēt Livonijas ordenis. Pils kļuva par Polijas karaļa pārstāvja rezidenci.<ref name="Fil" /> 1581. gada 12. martā Rīgas pilī ieradās karalis [[Stefans Batorijs]], kurš pieņēma [[Rīgas brīvpilsēta]]s uzticības zvērestu. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] pieminēta lielā un mazā Rīgas citadele ({{val|la|arx Riga maior,& arx Riga minor}}). Poļu laikā pārbūvēja priekšpili, uzceļot divstāvu korpusu Daugavas (rietumu) pusē.<ref name="Fil" /> 1621. gadā pils nonāca Zviedrijas karaļa pārvaldībā un tajā rezidēja [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]], uzsāka nolaistās pils sakārtošanas un nostiprināšanas darbus. 1649. gadā rietumpusē uzcēla daudzstūru Erkera torni ar groteskiem Daniela Ankermana veidotiem cilvēku un dzīvnieku tēliem.<ref name="Fil" /> [[Gustavs Horns|Ģenerālgubernatora Gustava Horna]] laikā (1652—1653) sāka nojaukt vecos vaļņus, pils ziemeļrietumos uzbūvēja Horna vārdā nosauktu bastionu. Pils austrumos 1682. gadā uzbūvēja arsenālu. Gadsimta beigās ziemeļos no pils aizbēra un apbūvēja aizsarggrāvi, lai paplašinātu tajā pusē esošo citadeli, kura kļuva par patstāvīgu cietoksni.<ref name="Fil" /> Vēlāk aizbēra arī citus aizsarggrāvjus. 1785.-1787. gadā pēc P. Boka projekta bijušā arsenāla vietā uzcēla jaunu trīsstāvu korpusu guberņas pārvaldes iestādēm ar mūsdienās redzamo austrumu fasādi,<ref name="Fil" /><ref name="Рига" /> koka ēkas ziemeļos no pils nojauca un izveidoja tur pils dārzu. 1795. gadā pilī iekārtoja [[Vidzemes guberņa|Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora]] mītni, kas šeit saglabājās līdz 1917. gadam. 1818. gadā viņam iekārtoja reprezentācijas telpas, ieskaitot Balto zāli.<ref name="Рига" /> 1860. gados pilī ienāca arī sabiedriskas zinātnes organizācijas — šeit atradās Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrības un Rīgas pilsoņu literāri praktiskās biedrības telpas. Tādējādi bija likts pamats Rīgas pils izmantošanai muzeju vajadzībām. <gallery> Attēls:Riga castle by Brotze.jpg|Skats no Vecrīgas puses Attēls:Rigas pils Broce.jpg|thumb|Rīgas pils Daugavas puses 18. gadsimtā (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] kolekcijas) Attēls:Rīgas pils 1815 Fechhelm.jpg|Rīgas pils ([[Kārlis Traugots Fehhelms|K. T. Fehhelma]] gleznas fragments, 1815) Rīgas pils 1865.JPG|Rīgas pils (fotogrāfija, 1865) </gallery> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada vasarā pils tornī sāka plīvot [[Latvijas karogs]]. Rīgas pilī iekārtoja [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] kancelejas un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidenta]] darba un reprezentācijas telpas. Valsts prezidentam piešķīra kādreizējās ģenerālgubernatora telpas pils ziemeļu daļā. Pirmās brīvvalsts prezidenti pilī strādāja un dzīvoja. 1921. gadā telpu interjeru uzaicināja iekārtot [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Ansis Cīrulis|Ansi Cīruli]]. No 1938. līdz 1939. gadam Eižens Laube pārprojektēja [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] darba telpas, modernizēja pils [[vestibils|vestibilu]], uzcēla augstāko pils torni — Trīs Zvaigžņu torni, uzbūvēja svētku zāli un Priekšpilī iekārtoja Valsts prezidenta kabinetu.<ref name="LA129">{{Žurnāla atsauce|last=Šuste|first=Marta|title=Rīgas pils - senā... vai mainīgā?|journal=Latvijas arhitektūra|publisher=AB&D Alianse|volume=Burtnīca Nr.129|pages=14.–23. lpp.|issn=1407-4923}}</ref> Šīs pārbūves radīja izcilus ''Art Deco'' stila interjerus un mākslas darbus. Tūlīt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā]] kādreizējā Valsts prezidenta pilī apmetās Latvijas PSR Tautas komisāru padome. 1941. gada janvārī Latvijas PSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu par Rīgas pils nodošanu Republikas pionieru vajadzībām, un 1941. gada februārī pils ziemeļu daļā iekārtoja Pionieru pili. 1952. gadā Latvijas PSR Pionieru pili nodeva [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejai]] un pārdēvēta par Rīgas Pionieru pili. 1956. gadā Svētku zāles gleznojumiem pievienoja [[Ģederts Eliass|Ģederta Eliasa]] gleznu ”1905. gads”, T. Graša ”Dziesmu svētki” un P. Ozoliņa ”Līgo svētki”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/pionierupils/index.php?id=1 |title=Rīgas Pionieru pils vēsture |access-date={{dat|2013|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202155804/http://www.itl.rtu.lv/LVA/pionierupils/index.php?id=1 }}</ref> 1958.-1962. gadā pēc L. Liepas projekta daļēji restaurēti Svina un Erkera tornis, Baltā un Sarkanā zāle.<ref name="Рига" /> Padomju laikā pils dārzu pārveidoja par skulptūru dārzu. 1988. gada 11. novembrī pils tornī atkal pacēla Latvijas valsts karogu. 1994. gadā pilī atgriezās [[Latvijas Valsts prezidents]]. 2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās paaugstinātas bīstamības [[Rīgas pils ugunsgrēks|ugunsgrēks]], kurā cieta pils jumta konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā kā arī pils ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā. Gandrīz pilnībā izdega Valsts Prezidenta pils Sarkanā zāle, mazāk bojāta Baltā zāle, Svētku zāle, Sūtņu zāle un Ģerboņu zāle. Ugunsgrēkā cieta arī daļa no Nacionālā vēstures muzeja telpām.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-13-09-rigas-pili-izdegusi-3200-kvadratmetri-ugunsgreka-cietusas-gandriz-visas-pils-liela-14013214 Rīgas pilī izdeguši 3200 kvadrātmetri; ugunsgrēkā cietušas gandrīz visas pils lielākās zāles] [[Diena (laikraksts)|laikraksts Diena]] 2013. gada 21. jūnijā</ref> Ugunsgrēku izdevās likvidēt nākamajā dienā pulksten 14.21. 2015. gada nogalē pabeigta Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves restaurācija, kas ilga 3 gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Prezidenta pils atgūst spozmi |url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=2 |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref> {{dat|2016|8|22||bez}} Latvijas prezidents [[Raimonds Vējonis]] atgriezās savā atjaunotajā darba vietā. == Apraksts == Saskaņā ar 17. gadsimta plāniem pils sākotnēji bija no visām pusēm norobežota ar ūdens šķēršļiem. Nav saglabājušies laikabiedru zīmēti Rīgas II ordeņpils attēli, ziņas par tās uzbūvi ir diezgan pretrunīgas. Ir grūti nošķirt II un III ordeņpils būvelementus. Mūsdienās redzamās III ordeņpils viduslaiku daļa pēc plānojuma ir tuvu kvadrātam, kura malu garums — ap 53 — 57 metri. Viduslaiku pilij bija četri korpusi, kas ietvēra iekšpagalmu. Dienvidaustrumu un ziemeļrietumu stūros izbūvēti masīvi apaļie torņi, abos pārējos stūros ir mazāki četrstūraini torņi. Mūsdienās pilij ir seši torņi — pils stūros ir Sv. Gara, Svina, Pipera, Ziemeļu tornis. Pēc viduslaikiem ir celti divi torņi — Erkera tornis (17. gadsimta vidus)<ref name="Fil" /> un Triju zvaigžņu tornis (1938—1939). Pils sienas ir ap 3 metrus biezas. Pils apkaimē atrastas saimniecisku un militāru pazemes eju atliekas. Seno tuneļu paliekas vēl atrodamas zem mūsdienu Skulptūru dārza.<ref name="Fil2">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=79}}</ref> Pils iekšpagalmā atrodas divi izcili vēlās gotikas — manierisma stila ciļņi — "Mestrs [[Valters fon Pletenbergs]]" (1515) un "Madonna ar bērnu" (1515). 1649. gadā celto Erkera torni bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. === Valsts prezidenta kabinets === Lai nokļūtu Latvijas Valsts prezidenta kabinetā ir jāiziet cauri [[anfilāde]]i, kas sastāv no trim dažādiem kabinetiem — Zaļā salona, Adjutanta telpas (Sarkanā salona) un Sekretāra kabineta (Zilā salona). Zaļajā salonā ir izvietotas [[Jūlijs Feders|Jūlija Federa]] gleznas un [[Bīdermeijers|bīdermeijera]] sarkankoka mēbeļu komplekts. Adjutanta telpā ir izvietoti Latvijas valdnieku portreti un vitrīna ar valsts apbalvojumiem. Sekretāra kabinetā izvietotas [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] un [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] portreti. Eižens Laube Kārlim Ulmanim kabinetu izveidoja apvienojot divas [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] dzīvokļa telpas.<ref name="LA129"/> Ozolkoka durvis aiz Valsts prezidenta darba gada, kas ved uz prezidenta dzīvokli atveda no [[Apriķu muiža]]s.<ref name="LA129"/> Iepriekš kabinetā bija izvietotas [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] gleznas, bet pēc kopš 2015. gada tās ir nomainītas pret [[Dace Lielā|Daces Lielās]] un [[Līga Purmale|Līgas Purmales]] gleznām.<ref name="LA129"/> === Baltā zāle === Baltā zāle agrāk saukta arī par Ķeizara zāli. Zāle būvēta 1818. gadā un tās arhitekts ir [[Frīdrihs Kristiāns fon Breitkreics]]. Par godu Krievijas Impērijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] vizītei pēc [[Pauls Hardenaks|Paula Hardenaka]] projekta no 1860. līdz 1862. gadam zāli pārveidoja iegūstot [[Klasicisms|klasicisma]] formas. 1938. gadā zāle pārbūves laikā tā ieguva gaišo toni un Baltās zāles nosaukumu. Pēc 2013. gada ugunsgrēka, kas nopostīja Baltās zāles griestus, tos atjaunoja vadoties pēc arhīva materiālos atrastajām norādēm.<ref name="LA129"/> === Sūtņu akreditācijas zāle === Šī zāle tiek uzskatīta par visautentiskāko Latvijas pirmās brīvvalsts laika paraugu pilī un oriģinālu latviešu ''[[Art Deco]]'' interjera stila pienesumu pasaulei.<ref name="LA129"/> Tādēļ šī zāle ir iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]]. Zāle ir izveidota bijušajā Lielajā pils viesistabā. Pēc [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] pasūtījuma šai zālei interjeru veidoja [[Ansis Cīrulis]]. === Ģerboņu zāle === Šī sākotnēji bija Sarkanā zāle jeb ģenerālgubernatora ēdamzāle, ko 1929. gadā sagaidot [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Gustavs V|Gustavu V]] pārtaisīja par [[Ģerbonis|Ģerboņu]] zāli. Zāles izveides procesā uz griestiem attēloja [[Latvijas pilsētu ģerboņi|Latvijas pilsētu ģerboņus]]. Zāles rekonstrukcijas laikā 2015. gadā, griestu zīmējumu papildināja ar iztrūkstošajiem ģerboņiem. Pie sienām izvietoti četru Latvijas pirmo prezidentu portreti. Zālē atrodas 20. gadsimta 20. gadu beigās iegādātie [[Karēlijas bērzs|Karēlijas bērza]] mēbeļu komplekti, no kuriem iespējams izveidot pārrunu telpu līdz 80 personām.<ref name="LA129"/> === Svētku zāle === Svētku zāli atklāja 1938. gadā uz Latvijas 20. gadu svinībām. Zāles projekta autors ir [[Eižens Laube]] un tā ir veidota veco piļu koka arhitektūrā ar latvisku noskaņu.<ref name="LA129"/> Zāle izveidota 6 mēnešu laikā un tās ātrās būvniecības kļūdas konstatēja un izlaboja zāles rekonstrukcijas laikā, kā arī lielu postījumu zālei nodarīja 2013. gada ugunsgrēks. Zāles platība ir 470 m³ un tā stiepjas līdz pat Austrumu piebūves vidum. Rekonstrukcijas laikā atjaunoja 1938. gadā aizmūrētos logus. Zāles dienvidu galā atjaunoja Muzikantu balkonu, kur padomju laikos izbūvēja skatuvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas pils ugunsgrēks]] * [[Latvijas Piļu un muižu asociācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20080225175849/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=11 Rīgas pils vēsture un pārbūve] * [http://www.ailab.lv/kultura/lkpar7.htm Rīgas pils] * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=8 Sīkāk par Rīgas pili portālā Cita Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305172809/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=8 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/Riga/Vecriga/Rigas_vid_pils.htm Dzintarzīmes — Rīgas ordeņpils (II un III Rīgas ordeņpils)] * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Coord|56|57|3|N|24|5|59|E|region:LV_type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] hsb9pf1he7z8lrx4vagjtyv3irutdml 0 33200 4452359 4420722 2026-04-09T15:55:30Z Asignotac 109310 Aktualizēta un papildu informācija 4452359 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Garkalnes novads)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat [[Igaunija]]s robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. Uz [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. == Satiksme == Posmā līdz [[Gauja]]i autoceļš diennaktī apkalpo ap {{nobr|27 000}} automašīnu, līdz Saulkrastu apvedceļa beigām tas apkalpo ap 9000 automašīnu dienā, bet atlikušajā daļā ne vairāk kā 7000 automašīnu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/informacija-un-dati__trashed/#satiksmes-intensitate|title=Satiksmes intensitāte|access-date={{dat|2016|01|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190408033712/https://lvceli.lv/informacija-un-dati__trashed/#satiksmes-intensitate|archivedate={{dat|2019|04|08||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/celu-kartes/satiksmes-intensitate-karte/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap 28 000 transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu - 20 000 transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap 16 000 transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz Skultei ap 9000 transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap 6000 transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz Tūjas pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums 3.5m, nostiprinātā apmale 2m platumā - NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales tika nodalītas ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Siguļiem līdz Lilastei (14,1. - 20,1. km) - viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Vitrupes līdz Svētciemam (74,5. - 81,2. km) - ieviests 2026. gada februārī <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no Pērnavas (zviedru) pasta ceļa - 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga - Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļš vietām tika pārcelts dziļāk iekšzemē - daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte - Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visa pasta satiksme tika pārcelta uz Rīgas - Valmieras - Pērnavas autoceļu, apejot smilšano piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas - Ainažu ceļš tika atzīts par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās tā pārbūve par šoseju (tolaik tas lielākoties nozīmēja inženiertehniski uzlabotu grants vai šķembu segumu). Pakāpeniski tika veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Tā kā 1980. gada vasaras olimpisko spēļu regate motika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no Centrāleiropas) uz Igauniju. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trase tika "iztaisnota" un atjaunota, tika izbūvēts apvedceļš Ādažiem, Duntei un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie Igaunijas robežas izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie Svētciema izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, tika uzsākta VIA Baltica projekta realizēšana. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu - tas paredzēja caur Baltijas valstīm uz Poliju izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā]] 2004. gadā rekonstruēja pirmos sešus kilometrus līdz krustojumam ar [[P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un rekonstruējot tiltu pāri dzelzceļam. Tajā pašā gadā rekonstruēja posmu no [[Gauja]]s līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]]. Arī šajā posmā brauktuve tika paplašināta līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] būvniecība. Projekta ietvaros uzbūvēja jaunu autoceļu divdesmit kilometru garumā un pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošās sienas, kā arī veloceliņus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Tāpat tika pārbūvēts arī 40 kilometru garu posms starp Saulkrastu apvedceļu un [[Svētciems|Svētciemu]]. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēti svarīgākie krustojumus, izbūvēti veloceli trīs kilometru garumā un divi tilti. 2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu A1 posma [[Rīga]]-[[Ādaži]] (0,0-6,3 km) seguma atjaunošanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315180858/https://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> bet 25. februārī konkursu A1 posma [[Salacgrīva]]-[[Igaunija]]s robeža (89,4-101,4 km) segas rekonstrukcijai par līgumcenu 10 498 082 EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date=2025-02-13|archive-date=2025-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}</ref> 2018. gada maijā uzsāka seguma atjaunošanu 33 kilometrus garā posmā no Duntes līdz Svētciemam, darbu kopējās izmaksas no valsts budžeta bija 5,35 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810052535/https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ }}</ref> 2020. gada jūnijā notika Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03-36,297 km). Būvdarbus veica SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gada beigās uzlaboja satiksmes drošību posmā no Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos. Uz sadalošās joslas uzstādīja ceļa stabiņus, lai novērstu apdzīšanu un kreiso pagriezieno uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] - [[Vangaži]] būvi paralēli [[Rail Baltica]] trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā [[VSIA Latvijas valsts ceļi]] nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Pēc 2020. gada [[Salaca]]s tilta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] apsekošanas noskaidrojās, ka 1960. gadā uzbūvētais tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem. 2024. gada martā Līgumu par tilta būvi 14,97 miljonu eiro (bez PVN) vērtībā noslēdza ar pilnsabiedrību "NB&Tilts". Atbilstoši līgumam, būvnieks darbus pabeidza 2025. gada novembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref>Tilta pārbūve sākās 2024. gada jūnijā, kā laikā veco tiltu pilnībā nojauca, uz pārbūves laiku izbūvējot 6 m platu pagaidu tiltu. Būvprojektu veica [[SIA Projekts 3]], līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija Salacgrīvas pašvaldības finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm brauktuves malās. == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em ir plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] s2un6tiajsiodtbus1e03hoht084bmn 4452360 4452359 2026-04-09T16:01:55Z Asignotac 109310 Aizmirsu noņemt veco rindkopu 4452360 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Garkalnes novads)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat [[Igaunija]]s robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. Uz [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. == Satiksme == Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap 28 000 transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu - 20 000 transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap 16 000 transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz Skultei ap 9000 transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap 6000 transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz Tūjas pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums 3.5m, nostiprinātā apmale 2m platumā - NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales tika nodalītas ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Siguļiem līdz Lilastei (14,1. - 20,1. km) - viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Vitrupes līdz Svētciemam (74,5. - 81,2. km) - ieviests 2026. gada februārī <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no Pērnavas (zviedru) pasta ceļa - 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga - Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļš vietām tika pārcelts dziļāk iekšzemē - daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte - Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visa pasta satiksme tika pārcelta uz Rīgas - Valmieras - Pērnavas autoceļu, apejot smilšano piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas - Ainažu ceļš tika atzīts par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās tā pārbūve par šoseju (tolaik tas lielākoties nozīmēja inženiertehniski uzlabotu grants vai šķembu segumu). Pakāpeniski tika veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Tā kā 1980. gada vasaras olimpisko spēļu regate motika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no Centrāleiropas) uz Igauniju. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trase tika "iztaisnota" un atjaunota, tika izbūvēts apvedceļš Ādažiem, Duntei un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie Igaunijas robežas izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie Svētciema izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, tika uzsākta VIA Baltica projekta realizēšana. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu - tas paredzēja caur Baltijas valstīm uz Poliju izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā]] 2004. gadā rekonstruēja pirmos sešus kilometrus līdz krustojumam ar [[P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un rekonstruējot tiltu pāri dzelzceļam. Tajā pašā gadā rekonstruēja posmu no [[Gauja]]s līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]]. Arī šajā posmā brauktuve tika paplašināta līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] būvniecība. Projekta ietvaros uzbūvēja jaunu autoceļu divdesmit kilometru garumā un pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošās sienas, kā arī veloceliņus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Tāpat tika pārbūvēts arī 40 kilometru garu posms starp Saulkrastu apvedceļu un [[Svētciems|Svētciemu]]. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēti svarīgākie krustojumus, izbūvēti veloceli trīs kilometru garumā un divi tilti. 2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu A1 posma [[Rīga]]-[[Ādaži]] (0,0-6,3 km) seguma atjaunošanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315180858/https://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> bet 25. februārī konkursu A1 posma [[Salacgrīva]]-[[Igaunija]]s robeža (89,4-101,4 km) segas rekonstrukcijai par līgumcenu 10 498 082 EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date=2025-02-13|archive-date=2025-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}</ref> 2018. gada maijā uzsāka seguma atjaunošanu 33 kilometrus garā posmā no Duntes līdz Svētciemam, darbu kopējās izmaksas no valsts budžeta bija 5,35 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810052535/https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ }}</ref> 2020. gada jūnijā notika Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03-36,297 km). Būvdarbus veica SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gada beigās uzlaboja satiksmes drošību posmā no Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos. Uz sadalošās joslas uzstādīja ceļa stabiņus, lai novērstu apdzīšanu un kreiso pagriezieno uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] - [[Vangaži]] būvi paralēli [[Rail Baltica]] trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā [[VSIA Latvijas valsts ceļi]] nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Pēc 2020. gada [[Salaca]]s tilta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] apsekošanas noskaidrojās, ka 1960. gadā uzbūvētais tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem. 2024. gada martā Līgumu par tilta būvi 14,97 miljonu eiro (bez PVN) vērtībā noslēdza ar pilnsabiedrību "NB&Tilts". Atbilstoši līgumam, būvnieks darbus pabeidza 2025. gada novembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref>Tilta pārbūve sākās 2024. gada jūnijā, kā laikā veco tiltu pilnībā nojauca, uz pārbūves laiku izbūvējot 6 m platu pagaidu tiltu. Būvprojektu veica [[SIA Projekts 3]], līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija Salacgrīvas pašvaldības finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm brauktuves malās. == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em ir plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] 4xnhbybl67ln4dtw84hgya93t3mbbfe 4452476 4452360 2026-04-10T03:56:03Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452476 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Garkalnes novads)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. Uz [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. == Satiksme == Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās tā pārbūve par šoseju (tolaik tas lielākoties nozīmēja inženiertehniski uzlabotu [[grants]] vai šķembu segumu). Pakāpeniski tika veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika [[Tallina|Tallinā]], padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz Igauniju. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, tika izbūvēts apvedceļš Ādažiem, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie Igaunijas robežas izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie Svētciema izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, tika uzsākta ''VIA Baltica'' projekta realizēšana. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]] 2004. gadā rekonstruēja pirmos sešus kilometrus līdz krustojumam ar [[autoceļš P1|P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un rekonstruējot tiltu pāri dzelzceļam. Tajā pašā gadā rekonstruēja posmu no [[Gauja]]s līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]]. Arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] būvniecība. Projekta ietvaros uzbūvēja jaunu autoceļu divdesmit kilometru garumā un pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošās sienas, kā arī veloceliņus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Pārbūvēja arī 40 kilometru garu posms starp Saulkrastu apvedceļu un [[Svētciems|Svētciemu]]. Būvdarbu gaitā pārbūvēja svarīgākos krustojumus, izbūvēja velocelus trīs kilometru garumā un divus tiltus. 2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu A1 posma [[Rīga]]—[[Ādaži]] (0,0-6,3 km) seguma atjaunošanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315180858/https://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> bet 25. februārī konkursu A1 posma [[Salacgrīva]]—[[Igaunija]]s robeža (89,4-101,4 km) segas rekonstrukcijai par līgumcenu {{sk|10498082}} EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date=2025-02-13|archive-date=2025-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}</ref> 2018. gada maijā uzsāka seguma atjaunošanu 33 kilometrus garā posmā no Duntes līdz Svētciemam, darbu kopējās izmaksas no valsts budžeta bija 5,35 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810052535/https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ }}</ref> 2020. gada jūnijā notika Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03-36,297 km). Būvdarbus veica SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gada beigās uzlaboja satiksmes drošību posmā no Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Gar [[Carnikava|Carnikavu]] izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos. Uz sadalošās joslas uzstādīja ceļa stabiņus, lai novērstu apdzīšanu un kreiso pagriezienu uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—[[Vangaži]] būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Pēc 2020. gada [[Salaca]]s tilta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] apsekošanas noskaidrojās, ka 1960. gadā uzbūvētais tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar [[luksofors|luksoforiem]]. 2024. gada martā līgumu par tilta būvi 14,97 miljonu eiro (bez PVN) vērtībā noslēdza ar pilnsabiedrību "NB&Tilts". Atbilstoši līgumam, būvnieks darbus pabeidza 2025. gada novembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve sākās 2024. gada jūnijā, kā laikā veco tiltu pilnībā nojauca, uz pārbūves laiku izbūvējot 6 m platu pagaidu tiltu. Būvprojektu veica SIA Projekts 3, līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija Salacgrīvas pašvaldības finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm brauktuves malās. == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] com8z1lvijgp063j77zuw8h2j0oh28l 4452477 4452476 2026-04-10T03:58:21Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4452477 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. Uz [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. == Satiksme == Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās tā pārbūve par šoseju (tolaik tas lielākoties nozīmēja inženiertehniski uzlabotu [[grants]] vai šķembu segumu). Pakāpeniski tika veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika [[Tallina|Tallinā]], padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz Igauniju. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, tika izbūvēts apvedceļš Ādažiem, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie Igaunijas robežas izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie Svētciema izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, tika uzsākta ''VIA Baltica'' projekta realizēšana. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]] 2004. gadā rekonstruēja pirmos sešus kilometrus līdz krustojumam ar [[autoceļš P1|P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un rekonstruējot tiltu pāri dzelzceļam. Tajā pašā gadā rekonstruēja posmu no [[Gauja]]s līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]]. Arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] būvniecība. Projekta ietvaros uzbūvēja jaunu autoceļu divdesmit kilometru garumā un pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošās sienas, kā arī veloceliņus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Pārbūvēja arī 40 kilometru garu posms starp Saulkrastu apvedceļu un [[Svētciems|Svētciemu]]. Būvdarbu gaitā pārbūvēja svarīgākos krustojumus, izbūvēja velocelus trīs kilometru garumā un divus tiltus. 2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu A1 posma [[Rīga]]—[[Ādaži]] (0,0-6,3 km) seguma atjaunošanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315180858/https://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> bet 25. februārī konkursu A1 posma [[Salacgrīva]]—[[Igaunija]]s robeža (89,4-101,4 km) segas rekonstrukcijai par līgumcenu {{sk|10498082}} EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date=2025-02-13|archive-date=2025-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}</ref> 2018. gada maijā uzsāka seguma atjaunošanu 33 kilometrus garā posmā no Duntes līdz Svētciemam, darbu kopējās izmaksas no valsts budžeta bija 5,35 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810052535/https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ }}</ref> 2020. gada jūnijā notika Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03-36,297 km). Būvdarbus veica SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gada beigās uzlaboja satiksmes drošību posmā no Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Gar [[Carnikava|Carnikavu]] izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos. Uz sadalošās joslas uzstādīja ceļa stabiņus, lai novērstu apdzīšanu un kreiso pagriezienu uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—[[Vangaži]] būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Pēc 2020. gada [[Salaca]]s tilta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] apsekošanas noskaidrojās, ka 1960. gadā uzbūvētais tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar [[luksofors|luksoforiem]]. 2024. gada martā līgumu par tilta būvi 14,97 miljonu eiro (bez PVN) vērtībā noslēdza ar pilnsabiedrību "NB&Tilts". Atbilstoši līgumam, būvnieks darbus pabeidza 2025. gada novembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve sākās 2024. gada jūnijā, kā laikā veco tiltu pilnībā nojauca, uz pārbūves laiku izbūvējot 6 m platu pagaidu tiltu. Būvprojektu veica SIA Projekts 3, līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija Salacgrīvas pašvaldības finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm brauktuves malās. == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] 0hexln3xqb9p7jhuwdx16hk9tiofasj 0 33295 4452397 4420726 2026-04-09T17:56:23Z Asignotac 109310 Aktualizēta un papildu informācija 4452397 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 3 | nosaukums = Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) | karte = Road A3 Latvia.svg | leģenda = | garums = 123,7 | ārpus_pilsētas = 113,1 | ceļš_pilsētā = 10,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|264}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A3-Latvia Valmiera.jpg | paraksts = A3 pie [[Valmiera]]s apvedceļa }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{P ceļš|10}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}; uz [[Inčukalns|Inčukalnu]] {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Murjāņi]] }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|79}}}}; uz [[Murjāņi]]em {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|6}} {{P ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Inciems]] {{P ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Straupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Plācis]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|14}} (0,8 km) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rubene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kocēni]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|18}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|16}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|17}} {{Ceļš pa kreisi}} [[Valmiermuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Krāčupe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Strenči]] (Rīgas iela, Valkas iela) }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|25}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Strenči]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|26}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Saule (stacija)|Saule]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Valka]] (Rīgas, Zemgales, Parka, Varoņu, Rūjienas ielas) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valka]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Valka]]/[[Valga]] {{EST}} <big>→</big> {{EST P ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} |} |} '''A3''' autoceļš '''Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)''', saukts arī par '''Valmieras šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas Latvijas autoceļš]], kas iet cauri [[Vidzeme]]i, savienojot [[A2|Vidzemes šoseju]] ([[A2]]) pie [[Inčukalns|Inčukalna]] ar [[Valmiera|Valmieru]] un [[Valka|Valku]]. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas visi klāti ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[E264]] (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī [[Igaunija|Igaunijā]] turpinās ar 3. numuru un iet caur [[Tartu]] līdz pat [[Jehvi]] pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos. == Satiksme == A3 autoceļš ir samērā noslogots. Autoceļa posmos no Sēnītes līdz Raganai un no Rubenes līdz Valmierai noslodze 2025. gadā sasniedza 10 000 transportlīdzekļus diennaktī, posmos starp Raganu un Rubeni satiksmes intensitāte svārstās ap 6000 transportlīdzekļiem diennaktī. Posmā no Valmieras līdz Valkai noslodze nepārsniedz 3500 transportlīdzekļus diennaktī. Visa autoceļa garumā kravas transportlīdzekļu īpatsvars satiksmē svārstās ap 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un izveidoti 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Plāča līdz Stalbei (36,3. - 38,7. km) - viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.09.2023-uz-tallinas-un-valmieras-sosejam-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi.a523057/|title=Uz Tallinas un Valmieras šosejām sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Stalbes līdz Rubenei (40,1. - 55,6. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1977. gadā tika pieņemts lēmums par Valmieras apvedceļa izbūvi. Apvedceļa būvniecību Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajons uzsāka 1978. gadā. Vairākus gadus norisinājās divlīmeņu krustojuma pirms Valmieras izbūve. 1985. gadā apvedceļa izbūve tika pabeigta. Apvedceļš savieno Smiltenes, Cēsu, Rīgas, Matīšu, Rūjienas un Valkas šosejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/valmieras-apvedcela-tilts-par-gauju|title=historia}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 25,25 km garu autoceļa posmu no [[Murjāņi|Murjāņiem]] līdz robežai ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]] (1,65 km — 26,90 km). Būvdarbu kopējā ligumcena bija 17 milj. eiro (ar PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja 19,25 km garu autoceļa posmu no [[Rubene|Rubenes]] līdz tiltam pāri [[Mellupe (Dzirnupes pieteka)|Mellupei]] (60,20 km — 79,45 km). Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 18 933 077 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 16 093 115 eiro) tika līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2017. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu divos posmos - vienu no robežai ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]] līdz [[Straupe|Straupei]] (26,90 km — 32,14 km), un otru starp [[Strenči|Strenčiem]] un [[Valka|Valku]] (100,90 km — 113,50 km), un tā kopējā līgumcena bija 1,35 milj. eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2017/04/|title=aprīlis 2017|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada augustam pārbūvēja 1,65 km garu autoceļu posmu no satiksmes mezgla ar autoceļiem [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] un [[Autoceļš P10|P10]] līdz [[Murjāņi|Murjāņiem]] (0,00 km — 1,65 km), un kopā ar A3 posmu arī iekļāvās A2 posms no [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnes]] līdz "Sēnītei" (25,50 km — 39,40 km), ko arī pārbūvēja. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' un ''ACB'' par līgumcenu 43 962 964 eiro (ar PVN), un 40% no līdzfinansējuma nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vidzemes-sosejas-senites-posma-remontdarbi-aprila-vidu-slegs-brauktuvi-siguldas-virziena-satiksme-katra-virziena-notiks-pa-vienu-joslu/|title=Vidzemes šosejas Sēnītes posma remontdarbi: aprīļa vidū slēgs brauktuvi Siguldas virzienā, satiksme katrā virzienā notiks pa vienu joslu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2019-04-08|language=lv}}</ref> Lai paaugstinātu satiksmes drošību, 2021. gadā uz autoceļa no Raganas līdz Valmierai ārpus apdzīvotām vietām tika izbūvētas akustiskās ribjoslas. Darbus par līguma summu 177 624 eiro veica SIA "Limbažu ceļi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-sak-ierikot-akustiskas-ribjoslas.a402235/|title=Uz Valmieras šosejas sāk ierīkot akustiskās ribjoslas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā tika veikta caurtekas izbūve, seguma atjaunošana un remontdarbi uz autoceļa aiz Stalbes posmos 39,90 - 43,62 un 47,01-48,48 km. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līguma summu 764 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/52923|title=eis.gov.lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no karjera Silaunieki līdz Tīģeļu strautam (48,47. - 60,21. km) un no Mellupes līdz Strenčiem (79,40. - 89,14. km) tika veikta seguma atjaunošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-jauns-remontu-posmsdazviet-uz-regionalajiemceliem-darbi-pabeigti.a464868/|title=Uz Valmieras šosejas jauns remontu posms; dažviet uz reģionālajiem ceļiem darbi pabeigti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,14 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/70497|title=eis.gov.lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Murjāņiem līdz Braslai (1,65. - 26,90 km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,95 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/98787|title=eis.gov.lv}}</ref> Stalbē tika veikti arī satiksmes drošības uzlabošanas darbi - tika veikta autoceļu A3 un P14 krustojumu pārbūve. Būvdarbus veica SIA "IGATE" par līguma summu 921 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95137|title=eis.gov.lv}}</ref> == Krustojošie valsts autoceļi == * [[A2]] (Sēnīte, [[Inčukalna pagasts]]) * [[P6]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P7]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P9]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P8]] ([[Inciems]]) * [[P14]] ([[Stalbe]]) * [[P11]] ([[Kocēni]]) * [[P18]] ([[Valmiera]]) * [[P16]] ([[Valmiera]]) * [[P17]] ([[Valmiermuiža]]) * [[P25]] ([[Strenči]]) == Autoceļa šķērsotās apdzīvotās vietas == * [[Murjāņi]] * [[Ragana (ciems)|Ragana]] * [[Inciems]] * [[Straupe]] * [[Plācis]] * [[Stalbe]] * [[Rubene]] * [[Kocēni]] *[[Brandeļi]] * [[Valmiera]] * [[Valmiermuiža]] * [[Strenči]] * [[Saule (Valkas pagasts)|Saule]] * [[Valka]] == Skatīt arī == * [[Latvijas galvenie autoceļi]] * [[Latvijas autoceļi]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A03]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]] 34fjphn5ksc8e0esy3d6647jrnkzbd1 0 33296 4452372 4420720 2026-04-09T17:06:34Z Asignotac 109310 Aktualizēta un papildu informācija 4452372 wikitext text/x-wiki {{redirect|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš ir noklāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Posmā no tā sākuma pie Berģiem līdz [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]/[[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] satiksmes mezglam, intensitāte 2025. gadā sasniedza 41 000 transportlīdzekļu diennaktī. Posmā līdz [[Autoceļš P3|P3]] divlīmeņu satiksmes krustojumam satiksmes intensitāte sasniedz ap 27 000 transportlīdzekļu, savukārt līdz [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] autoceļa mezglam ([[Krustiņi|Sēnītei]]) noslodze ir ap 21 000 transportlīdzekļu diennaktī. No Sēnītes līdz Siguldai noslodze ir vidēji ap 11 000 transportlīdzekļu diennaktī. Līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (Cēsu pagriezienam) satiksmes intensitāte ir ap 7000, savukārt tālākajā posmā līdz Smiltenes aplim intensitāte nepārsniedz 4000 transportlīdzekļus dienā, savukārt atlikušajā daļā līdz valsts robežai noslodze svārstās ap 1000 transportlīdzekļiem dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (54,5. - 62,3. km) - viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no Ieriķiem līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz Cēsīm) (72,25. - 77,15. km) - ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8. - 125,7. km) - ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas - Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar Pleskavas, Novgorodas un Igaunijas zemēm. Rakstu avotos tas pirmkārt minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz Inčukalnam tika nosaukts par "via magna" (latviski - lielais ceļš). 1688. gadā sastādītajā Vidzemes kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 1837. gadā tika uzsākta ceļa pārbūve par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām - grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segums tika bituminizēts. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā Pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves Āraišu apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie Opekalna (1930) </gallery> Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu tika veidots ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Risinājums par Lorupes gravas šķērsošanu ir nodarbinājis vairākas latviešu ceļu inženieru paaudzes. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, tika veikti trases izmeklēšanas darbi lai uzlabotu satiksmi šajā posmā - politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. Bija divas tehniskā risinājuma iespējas - ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt viaduktu. Kā ekonomiskākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 194,7 metrus garā viadukta būvniecība notika no 1965. līdz 1968. gadam, tā izmaksāja 400 000 rubļu. Būvniecībai tika izmantota ļoti unikāla tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode. Tā bija pirmā reize, kad šāda tilta būvniecības metode tika izmantota visā PSRS teritorijā. Viaduktu būvniecību raksturoja ļoti augsta darba kultūra un kvalitāte. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga – Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža – Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa I tehniskās kategorijas rādītājiem. Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga – Pleskava un Inčukalns – Valmiera krustojumā pie populārā restorāna Sēnīte tika izstrādāts oriģināls transporta mezgla projekts, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kuri tika izvietoti tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā Sēnīte.<ref name=":3" /> 1975. gada rudenī tika pabeigta Rīgas - Inčukalna ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie Sēnītes bija viens no lielākajiem un oriģinālākajiem Baltijā. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi PSRS tika izmantotas virs brauktuves izvietotas ceļa zīmes.<ref name=":3" /> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/zinas/online/article.php?id=4847394 Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju] TVnet.lv</ref> taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu no [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģiem]] līdz [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnei]].<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vidzemes-sosejas-senites-posma-rekonstrukcijai-vajag-40-miljonus-eiro.a232936/ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro] lsm.lv</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“ rekonstrukcijai,<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/lvc-izsludina-iepirkumu-vidzemes-sosejas-senites-posma-parbuvei/ LVC izsludina iepirkumu Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvei]</ref> darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/autocela-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-segas-parbuve-pastiprinasana-posma-2550-3940-km-un-autocela-a3-incukalns-valmiera-posma-000-0165-km/|title=Autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža segas pārbūve (pastiprināšana) posmā 25,50.-39,40. km un autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera posmā 0,00.-01,65. km - Binders.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> Projekta līgumcena bija 46,5 miljoni eiro (60% valsts budžeta finansējums, 40% [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums).<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa posma "Sēnīte" — Sigulda rekonstrukcija. Būvdarbus īstenoja SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro (85% (10,5 miljoni eiro) — ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no Melturiem līdz Rīdzenei (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gadā reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā ķieģeļu mūra velves ar kaltu granīta bloku balstiem, un pārbūvējot visām ir saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes - tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica "SIA Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — "SIA Vertex projekti", būvuzraudzību nodrošināja "SIA Ceļu inženieri".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā tika atjaunots segums autoceļam no Grundzāles līdz Jaunlaicenei (142,7. - 182. km). Tika atjaunots ceļa asfaltbetona segums, atjaunots ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, Virešos un pie pieturvietām tika atjaunotas ietves, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār Vecpalsu, Gauju, Melnupi un Vaidavu. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur tika konstatētas vājas nestspējas gruntis, tika uzlabota ceļa konstrukcija un asfalts ieklāts divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā tika uzsākta Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūve, Lorupes caurtekas atjaunošana un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas tika izbūvēts rotācijas aplis, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam tika asfaltētas gājēju ietves. Pārbūves zonā paredzēta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums tika nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā tika izsludināts iepirkums satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), Vangažos (31,6. km), un Sorbās (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā tika izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, projektēšanas darbus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, tos ir plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] 9pca14wf805upboyqw7tc5uziltvemt 0 45383 4452580 4289408 2026-04-10T10:46:07Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452580 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Šešupe | valsts = Lietuva | citnosaukums = Šesupe | citvaloda = lt | citvaloriģin = Šešupė | valsts1 = Polija | citnosaukums1 = Šešupa | citvaloda1 = pl | citvaloriģin1 = Szeszupa | valsts2 = Krievija | citnosaukums2 = Šešupe | citvaloda2 = ru | citvaloriģin2 = Шешу́пе | attēls = Krasnoznamensk Church Sesupe.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Šešupe pie [[Krasnoznamenska]]s | karte = Šešupė (Lithuania).png | kartes_paraksts = Šešupe Lietuvas kartē | kartes_izmērs = | izteka = DA no [[Suvalki]]em (Polija) | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | baseina_valstis = | tek_caur = {{POL}}<br />{{LTU}}<br />{{RUS}} | garums = 297,6 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 33,2 | gada_notece = 2,94 | baseins = 6104 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=13 | sāk_plat_s=24 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=49 | sāk_gar_s=27 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=3 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=11 | iet_gar_s=58 | iet_gar_EW=E }} '''Šešupe''' ({{val|lt|Šešupė}}, {{val|pl|Szeszupa}}, {{val|ru|Шешупе}}; {{val|de|Scheschup(p)e}}) ir upe [[Polija|Polijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Krievijas Federācija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]].<ref>{{PZT|673|Šešupe}}</ref> Upes izteka atrodas uz dienvidaustrumiem no [[Suvalki]]em Polijā, tālāk upe tek caur [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķim]] Lietuvā, tad Kaļiņingradas apgabalā, kur arī uz austrumiem no Nemanas (Ragaines) ietek [[Nemuna]]s upē. Upes kopējais garums ir 298 km, no kuriem 27 km ir Polijā, 158 km Lietuvā, 51 km pa Lietuvas un Krievijas robežu un 62 km Krievijas Federācijā. Lielākās pietekas ir Sūdoņa (20 km gara), Rausve (49 km), Širvinta (44 km, visas kreisā krasta pietekas), Ķirsna (28 km), Dovine (48 km), Sasna (21 km), [[Pilve]] (55 km), Višaķe (45 km), Nenupe (20 km), [[Nova (upe)|Nova]] (83 km), Aukspirta (22 km), [[Siesarte]] (60 km) un Jotija (48 km gara, labā krasta pietekas). Lielākās pilsētas upes krastos ir [[Kalvarija]] un [[Marijampole]]. == Vēsture == Pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas Šešupe ar savu pieteku [[Širvinta|Širvintu]] un Lieponu veidoja stabilu robežu starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas Dižkunigaitiju]], tad starp [[Prūsijas hercogiste|Prūsiju]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], vēlāk starp [[Vācija|Vācijas impēriju]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]], kopš 1990. gada starp Lietuvu un Krievijas Federāciju. [[Vācu valoda|Vāciski]] upe pazīstama kā ''Scheschupe'', bet [[poļu valoda|poliski]] — ''Szeszupa'', taču [[Nacionālsociālisms|nacisti]] upes nosaukumu, tāpat kā pārējos [[baltu valodas|baltu]] cilmes vietvārdus, 1938. gadā nomainīja uz ''Ostfluss''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Polijas upes]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Kaļiņingradas apgabals]] [[Kategorija:Nemunas pietekas]] [[Kategorija:Podlases vojevodiste]] prynxi3949yc19gvt4pfq5uzze4c1tv 4452596 4452580 2026-04-10T11:54:34Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452596 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Šešupe | valsts = Lietuva | citnosaukums = Šesupe | citvaloda = lt | citvaloriģin = Šešupė | valsts1 = Polija | citnosaukums1 = Šešupa | citvaloda1 = pl | citvaloriģin1 = Szeszupa | valsts2 = Krievija | citnosaukums2 = Šešupe | citvaloda2 = ru | citvaloriģin2 = Шешу́пе | attēls = Krasnoznamensk Church Sesupe.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Šešupe pie [[Krasnoznamenska]]s | karte = Šešupė (Lithuania).png | kartes_paraksts = Šešupe Lietuvas kartē | kartes_izmērs = | izteka = DA no [[Suvalki]]em (Polija) | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | baseina_valstis = | tek_caur = {{POL}}<br />{{LTU}}<br />{{RUS}} | garums = 297,6 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 33,2 | gada_notece = 2,94 | baseins = 6104 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=13 | sāk_plat_s=24 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=49 | sāk_gar_s=27 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=3 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=11 | iet_gar_s=58 | iet_gar_EW=E }} '''Šešupe''' ({{val|lt|Šešupė}}, {{val|pl|Szeszupa}}, {{val|ru|Шешупе}}; {{val|de|Scheschup(p)e}}) ir upe [[Polija|Polijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Krievijas Federācija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]].<ref>{{PZT|673|Šešupe}}</ref> Upes izteka atrodas uz dienvidaustrumiem no [[Suvalki]]em Polijā, tālāk upe tek caur [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķim]] Lietuvā, tad Kaļiņingradas apgabalā, kur arī uz austrumiem no Nemanas (Ragaines) ietek [[Nemuna]]s upē. Upes kopējais garums ir 298 km, no kuriem 27 km ir Polijā, 158 km Lietuvā, 51 km pa Lietuvas un Krievijas robežu un 62 km Krievijas Federācijā. Lielākās pietekas ir Sūdoņa (20 km gara), Rausve (49 km), Širvinta (44 km, visas kreisā krasta pietekas), Ķirsna (28 km), Dovine (48 km), Sasna (21 km), [[Pilve]] (55 km), Višaķe (45 km), Nenupe (20 km), [[Nova (upe)|Nova]] (83 km), Aukspirta (22 km), [[Siesarte (Šešupes pieteka)|Siesarte]] (60 km) un Jotija (48 km gara, labā krasta pietekas). Lielākās pilsētas upes krastos ir [[Kalvarija]] un [[Marijampole]]. == Vēsture == Pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas Šešupe ar savu pieteku [[Širvinta|Širvintu]] un Lieponu veidoja stabilu robežu starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas Dižkunigaitiju]], tad starp [[Prūsijas hercogiste|Prūsiju]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], vēlāk starp [[Vācija|Vācijas impēriju]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]], kopš 1990. gada starp Lietuvu un Krievijas Federāciju. [[Vācu valoda|Vāciski]] upe pazīstama kā ''Scheschupe'', bet [[poļu valoda|poliski]] — ''Szeszupa'', taču [[Nacionālsociālisms|nacisti]] upes nosaukumu, tāpat kā pārējos [[baltu valodas|baltu]] cilmes vietvārdus, 1938. gadā nomainīja uz ''Ostfluss''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Polijas upes]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Kaļiņingradas apgabals]] [[Kategorija:Nemunas pietekas]] [[Kategorija:Podlases vojevodiste]] gm9ts43ood8htgudzgvcz45cytk4vzc 0 45492 4452358 4375435 2026-04-09T15:40:03Z ~2026-21989-89 143871 Jauna informacija 4452358 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts 1. ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = RV1G building.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī | location = [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] 8, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = valsts finansējums | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 45 | longEW = E | opened = | headmaster = Māris Brasla | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 1040 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.r1g.edu.lv}} }}Standoff 2 labatab labubuhaker == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Doma klostera skolas ēka.jpg|280px|thumb|Vecā Rīgas Doma klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā.]] Skolas pastāvēšanai iespējams izsekot līdz pat 1211. gadam, kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] Rīgā nodibināja [[Rīgas Doms|Svētās Marijas katedrāli]] un pie tās — [[Livonijas bīskapija]]s [[Rīgas domkapituls|domkapitula]] klosteri.<ref>Schweder A. Die alte Domschule und das heraus vorgegangene Stadt-Gymnasium zu Riga. Riga; Moskau, 1910</ref> Kādā 1239. gada 19. aprīļa dokumentā minēts, ka domkapitula sholastiķis (mācību pārzinis) bijis kanoniķis Heinrihs,<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Rīga, 2002., 403. lpp.</ref> kas uzskatāms par pirmo zināmo '''[[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma klostera skolas]]''' vadītāju. Skola atradās Doma baznīcas krustejā un bija paredzēta katoļu garīdznieku sagatavošanai. Tās mācību programma atbilstoši viduslaiku latīņu skolu tradīcijai bija sadalīta triviuma ciklā — gramatika, retorika un dialektika. 1524. gadā [[luterāņi|luterāņu]] sarīkotajos baznīcu grautiņos katoļu Doma klostera skolu slēdza. 1528. gadā Rīgas rāte skolu no jauna atvēra kā laicīgu pilsētas otrās pakāpes skolu un par Domskolas pirmo rektoru iecēla Nīderlandes kalvinistu sludinātāju Jākobu Batusu (''Jacobus Battus'', miris 1546. gadā). Pēc viņa Domskolas rektori bija Retgers Pistorijs (no 1538) un Hermanis Vilkens (1554—1561), vēlākais [[Heidelberga]]s Universitātes rektors, kas savās publikācijās par burvestībām pieminējis Rīgas apkārtnes [[vilkacis|vilkačus]].<ref name="autogenerated1">Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009., 108. lpp.</ref> Skolā bija trīs klases, kurās mācīja klasiskās valodas, gatavojot tālākām studijām universitātēs. [[Attēls:Herdera piemineklis.jpg|280px|thumb|Domskolas skolotāja [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] piemineklis pie vecās skolas (Palasta un Mazās skolas ielas stūrī).]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ar Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] lēmumu 1631. gadā uz Doma skolas bāzes izveidoja '''Rīgas Akadēmisko ģimnāziju'''. Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Domskolas beigšanas. Pirmie ģimnāzijas profesori bija [[Hermanis Samsons]] (ģimnāzijas inspektors), Johans Struborgs un Johans Hēfelns, vēlākie profesori bija Johans Brēvers (filozofija, vēsture, teoloģija), Johans Rihmanis (filozofija), Henings Vite (retorika un vēsture), Johans Pauls Mellers (jurisprudence un matemātika), kas ģimnāzijā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām.<ref name="autogenerated1" /> 1656. gadā ģimnāzijas ēka [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta, un 1675. gadā Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]] nodibināja otru pilsētas ģimnāziju — [[Kārļa licejs|Kārļa liceju]] (latīniski: ''Schola Carolina''), kas atradās pie Sv. Jēkaba baznīcas. Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija pie Rīgas Doma darbu atsāka 1678. gadā. Pēc [[Rīgas aplenkums 1709-1710|Rīgas ieņemšanas]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1711. gadā ģimnāzijas klases tika slēgtas, tomēr turpināja darboties '''Rīgas Domskola''', kurā pakāpeniski atjaunojās klasiskās ģimnāzijas tradīcijas. Šajā periodā skolā strādāja vēlākais filozofs [[Johans Gotfrīds Herders]] (1764—1769) un rektora amatā bija ievērojamie [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] darbinieki [[Karls Filips Mihaels Snells]] (1780—1787) un [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] (no 1788). 1787. gada 12. jūlijā pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma tika svinīgi atklāta jaunā ģimnāzijas — Rīgas liceja — ēka Pils laukumā 2 (ēka celta 1785.—1787. gadā, arhitekts Matiass Šonss). 1804. gadā [[Vidzemes guberņa]]s izglītības reformu laikā Domskolu pārveidoja par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] galveno mācību iestādi — Rīgas 1. apriņķa skolu, 1861. gadā — par Rīgas reālģimnāziju, kurā mācījās arī [[Vilhelms Ostvalds]] (1864—1871), bet 1873. gadā — par '''Rīgas Pilsētas ģimnāziju''' (''Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga'').<ref>Arthur Poelchau: ''Das Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga in den ersten dreissig Jahren seines Bestehens 1861–1890: eine Skizze.'' Riga 1911 ([http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ Digitalisat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180217031701/http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ |date={{dat|2018|02|17||bez}} }})</ref> Publiskai apskatei Rīgas pilsētas reālģimnāzijā 1869. gadā atklāja Rīgas pilsētas gleznu galeriju. [[Attēls:Rigas 1 gimnazija.jpg|300px|thumb|[[Johans Daniels Felsko|Felsko]] 1874. gadā projektētā Rīgas Pilsētas ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (19. gadsimta beigu pastkarte).]] 1874. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta uzcēla tagadējo skolas ēku Raiņa bulvārī 8. Rīgas pilsētas gleznu galerija 1879. gadā pārcēla uz netālo Kerkoviusa namu (tagad Kalpaka bulvārī 4). Šajā laikā skolā mācījušies [[Rainis|Jānis Pliekšāns]], [[Pēteris Stučka]] un citi vēlākie latviešu sabiedriskie darbinieki. Veco skolas ēku pie Doma baznīcas nojauca 1888. gadā, būvējot pilsētas muzeju. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas periodā]] 1894. gadā skolu pārveidoja par klasisko ģimnāziju, vēlāk — par valsts ģimnāziju (''Государственная гимназия'') ar krievu mācību valodu. 1919. gadā [[Stučkas valdība]] pārdēvēja to par '''Rīgas 1. vidusskolu''' ar latviešu mācību valodu, Latvijas Republikas laikā tika atjaunota Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, kuras direktors ilgu laiku bija [[Jānis Stiprais]] (1922–1935), tad [[Jānis Lapiņš]] (1935—1939). Pēc Latvijas okupācijas skolu atkal pārdēvēja par Rīgas 1. vidusskolu un 1944. gadā nosauca tās pirmā direktora [[Leons Paegle|Leona Paegles]] vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s skola atguva Rīgas 1. ģimnāzijas vārdu, bet 1996. gada to pārdēvēja par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidi [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā par kopējo summu 1 228 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 1 105 200 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 122 800 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Skolas nosaukumu maiņas === Pēc [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] datiem,<ref name="vesture">[http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=9009&kods=300110818&vien=2 Rīgas pilsētas Skolu valdes Centra rajona nodaļas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija]</ref> Rīgas Valsts 1. ģimnāzija piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus: * 1211.—1528. — Domkapitula klostera skola * 1528.—1631. — Rīgas pilsētas Domskola * 1631.—1710. — Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija * 1711.—1804. — Rīgas Domskola (klasiskā ģimnāzija) * 1804.—1860. — Rīgas 1. apriņķa skola * 1861.—1873. — Rīgas Reālģimnāzija * 1873.—1894. — Rīgas Pilsētas ģimnāzija ar reālskolas un ģimnāzijas klasēm (1874. gadā pārcēlās uz tagadējo skolas ēku Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 8) * 1894.—1895. — 8 klašu klasiskā ģimnāzija * 1896.—1919. — Valsts ģimnāzija * 1919.—1920. — 1. vidusskola * 1920.—1940. — Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija * 1940.—1944. — Rīgas 1. vidusskola * 1944.—1990. — Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas L. Paegles 1. vidusskola * 1990.—1996. — Rīgas 1. ģimnāzija * 1996.—pašlaik — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija === Zināmie skolas vadītāji (1229—1919) === * ap 1239. mācību pārzinis (''scholasticus'') Domkapitula kanoniķis Heinrihs * 1528.—1538. rektors Jakobs Batuss (''Jacobus Battus'', miris 1546) * no 1538. rektors Retgers Pistorijs (Bekers) * 1554.—1561. rektors Hermanis Vilkens (Vilikinds, Vitekinds) * ap 1576. rektors Georgs Marsovs * 1579.—1589. rektors Heinrihs Mellers * 1589.—1596. rektors un inspektors [[Johans Rīvijs (skolotājs)|Johans Rīvijs]] * no 1631. ģimnāzijas inspektors [[Hermanis Samsons]] * 1669.—1677. rektors [[Georgs Lauterbahs]] * no 1681. rektors [[Mihaels Pinsderfers]] (Pinsdörffer) * 1755.—1765. rektors un inspektors [[Johans Gothelfs Lindners]] * 1765.—1780. rektors [[Gotlībs Šlēgels]] * 1780.—1787. rektors [[Karls Filips Mihaels Snells]] * 1788.–1792. rektors [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] * līdz 1804. rektors [[Johans Augusts Albanuss]] * 1876.–1896. direktors [[Gothards Švēders]] * 1917.–1919. direktors [[Bernhards fon Holanders]] == Skolas absolventi == * [[Eriks Ādamsons]], rakstnieks * [[Francis Balodis]], arheologs un vēsturnieks * [[Anete Bērtule]], [[Latvijas Televīzija|LTV]] [[Žurnālists|žurnāliste]] * [[Gunārs Birkerts]], arhitekts * [[Leonīds Breikšs]], dzejnieks * [[Johans Brēvers]], [[Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija|Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas]] profesors * [[Uldis Cērps]], finansists * [[Kārlis Čerāns]], datorzinātnieks, politiķis * [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[Indulis Emsis]], politiķis * [[Jānis Endzelīns]], valodnieks * [[Māris Gailis]], politiķis * [[Lūcija Garūta]], komponiste * [[Kaspars Gerhards]], politiķis * [[Armīns fon Gerkāns]], arheologs * [[Ivars Godmanis]], politiķis * [[Dāvids Hieronīms Grindelis]], farmaceits, ķīmiķis, ārsts un dabaszinātnieks * [[Kārlis Hūns]], gleznotājs * [[Ģirts Jakovļevs]], aktieris * [[Heinrihs Johans Jannaus]], publicists * [[Toms Kreicbergs]], rakstnieks * [[Oļģerts Kroders]], teātra režisors * [[Harijs Liepiņš]], aktieris * [[Georgs Mancelis]], latviešu valodas vārdnīcas ''Lettus'' (1638) autors * [[Haralds Mednis]], kordiriģents * [[Emilis Melngailis]], komponists * [[Garlībs Merķelis]], rakstnieks, žurnālists * [[Pauls Mincs]], jurists un sabiedriskais darbinieks * [[Vilhelms Ostvalds]], [[Nobela prēmija]]s laureāts * [[Frīdrihs Parots|Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots]], dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Rainis|Jānis Pliekšāns (Rainis)]], dzejnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Mārtiņš Pļaviņš]], pludmales volejbolists * [[Māris Purgailis]], politiķis * [[Einars Repše]], politiķis * [[Bruno Rubess]], uzņēmumu administrators * [[Ādolfs Skulte]], komponists * [[Pēteris Stučka]], jurists un politiķis * [[Kārlis Šadurskis]], matemātiķis un politiķis * [[Heinrihs fon Štorhs]], ekonomists, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Aleksandrs Šērers]], ķīmiķis, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Jākobs Vilde]], vēsturnieks * [[Edgars Vimba]], botāniķis un mikologs == Literatūra == * Rīgas valsts ģimnāzija: atmiņu krājums, 1920.—1944. (red. Leo Beinerts u.c.). Melburna: Pirmās Rīgas valsts ģimnāzijas absolventu biedrības redakcijas kolēģijas izd., 1982. — 207 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.r1g.edu.lv/ Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20080131163647/http://www.klase.lv/groups/47698/ klase.lv] - Iespēja meklēt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventu kontaktinformāciju * [http://www.ibo.org International Baccalaureate Organisation] {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzija| ]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Centrs (Rīga)]] 4wf16o9abnxoo5up5apk6w0mjn2px6e 4452363 4452358 2026-04-09T16:33:30Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21989-89|~2026-21989-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4375435 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts 1. ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = RV1G building.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī | location = [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] 8, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = valsts finansējums | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 45 | longEW = E | opened = | headmaster = Māris Brasla | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 1040 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.r1g.edu.lv}} }} '''Rīgas Valsts 1. ģimnāzija''' (saīsinājumā '''RV1Ģ''' vai '''RV1.ģ''') ir vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde [[Rīga|Rīgā]]. Tā ir pilsētas senākā skola. Ģimnāzija specializējas matemātikas un valodu padziļinātā apgūšanā. Mācības šajā skolā notiek latviešu valodā. Kopš 1996. gada ģimnāzija piedalās [[Starptautiskais bakalaurāts|Starptautiskā bakalaurāta]] mācību programmas realizācijas projektā. Skolai kā pirmajai Latvijā dibināta absolventu un draugu biedrība ar mērķi finansiāli atbalstīt skolu. Skolā darbojas jauniešu koris "[[Kamēr...]]". Kopš 2009. gada Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā un kopš 2013. gada (izņemot 2021. gadu<ref name=":0" />) Ata Kronvalda fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ieņem pirmo vietu ģimnāziju grupā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-valsts-1gimnazija-zaudejusi-30-gadus-saglabato-skolu-topa-liderpoziciju.a418234/|title=Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-16|language=lv}}</ref> Lai iegūtu vietu skolā, ir jāiztur matemātikas konkurss, kurā uz vienu vietu pretendē 8-10 skolēni. 9. klases noslēgumā skolēniem jāiztur vēl viens matemātikas konkurss, lai saglabātu vietu skolā. 2019. gadā konkursam uz 10. klasi pieteicās vairāk nekā tūkstoš Latvijas 9. klašu skolēnu. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Doma klostera skolas ēka.jpg|280px|thumb|Vecā Rīgas Doma klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā.]] Skolas pastāvēšanai iespējams izsekot līdz pat 1211. gadam, kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] Rīgā nodibināja [[Rīgas Doms|Svētās Marijas katedrāli]] un pie tās — [[Livonijas bīskapija]]s [[Rīgas domkapituls|domkapitula]] klosteri.<ref>Schweder A. Die alte Domschule und das heraus vorgegangene Stadt-Gymnasium zu Riga. Riga; Moskau, 1910</ref> Kādā 1239. gada 19. aprīļa dokumentā minēts, ka domkapitula sholastiķis (mācību pārzinis) bijis kanoniķis Heinrihs,<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Rīga, 2002., 403. lpp.</ref> kas uzskatāms par pirmo zināmo '''[[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma klostera skolas]]''' vadītāju. Skola atradās Doma baznīcas krustejā un bija paredzēta katoļu garīdznieku sagatavošanai. Tās mācību programma atbilstoši viduslaiku latīņu skolu tradīcijai bija sadalīta triviuma ciklā — gramatika, retorika un dialektika. 1524. gadā [[luterāņi|luterāņu]] sarīkotajos baznīcu grautiņos katoļu Doma klostera skolu slēdza. 1528. gadā Rīgas rāte skolu no jauna atvēra kā laicīgu pilsētas otrās pakāpes skolu un par Domskolas pirmo rektoru iecēla Nīderlandes kalvinistu sludinātāju Jākobu Batusu (''Jacobus Battus'', miris 1546. gadā). Pēc viņa Domskolas rektori bija Retgers Pistorijs (no 1538) un Hermanis Vilkens (1554—1561), vēlākais [[Heidelberga]]s Universitātes rektors, kas savās publikācijās par burvestībām pieminējis Rīgas apkārtnes [[vilkacis|vilkačus]].<ref name="autogenerated1">Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009., 108. lpp.</ref> Skolā bija trīs klases, kurās mācīja klasiskās valodas, gatavojot tālākām studijām universitātēs. [[Attēls:Herdera piemineklis.jpg|280px|thumb|Domskolas skolotāja [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] piemineklis pie vecās skolas (Palasta un Mazās skolas ielas stūrī).]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ar Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] lēmumu 1631. gadā uz Doma skolas bāzes izveidoja '''Rīgas Akadēmisko ģimnāziju'''. Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Domskolas beigšanas. Pirmie ģimnāzijas profesori bija [[Hermanis Samsons]] (ģimnāzijas inspektors), Johans Struborgs un Johans Hēfelns, vēlākie profesori bija Johans Brēvers (filozofija, vēsture, teoloģija), Johans Rihmanis (filozofija), Henings Vite (retorika un vēsture), Johans Pauls Mellers (jurisprudence un matemātika), kas ģimnāzijā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām.<ref name="autogenerated1" /> 1656. gadā ģimnāzijas ēka [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta, un 1675. gadā Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]] nodibināja otru pilsētas ģimnāziju — [[Kārļa licejs|Kārļa liceju]] (latīniski: ''Schola Carolina''), kas atradās pie Sv. Jēkaba baznīcas. Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija pie Rīgas Doma darbu atsāka 1678. gadā. Pēc [[Rīgas aplenkums 1709-1710|Rīgas ieņemšanas]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1711. gadā ģimnāzijas klases tika slēgtas, tomēr turpināja darboties '''Rīgas Domskola''', kurā pakāpeniski atjaunojās klasiskās ģimnāzijas tradīcijas. Šajā periodā skolā strādāja vēlākais filozofs [[Johans Gotfrīds Herders]] (1764—1769) un rektora amatā bija ievērojamie [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] darbinieki [[Karls Filips Mihaels Snells]] (1780—1787) un [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] (no 1788). 1787. gada 12. jūlijā pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma tika svinīgi atklāta jaunā ģimnāzijas — Rīgas liceja — ēka Pils laukumā 2 (ēka celta 1785.—1787. gadā, arhitekts Matiass Šonss). 1804. gadā [[Vidzemes guberņa]]s izglītības reformu laikā Domskolu pārveidoja par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] galveno mācību iestādi — Rīgas 1. apriņķa skolu, 1861. gadā — par Rīgas reālģimnāziju, kurā mācījās arī [[Vilhelms Ostvalds]] (1864—1871), bet 1873. gadā — par '''Rīgas Pilsētas ģimnāziju''' (''Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga'').<ref>Arthur Poelchau: ''Das Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga in den ersten dreissig Jahren seines Bestehens 1861–1890: eine Skizze.'' Riga 1911 ([http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ Digitalisat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180217031701/http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ |date={{dat|2018|02|17||bez}} }})</ref> Publiskai apskatei Rīgas pilsētas reālģimnāzijā 1869. gadā atklāja Rīgas pilsētas gleznu galeriju. [[Attēls:Rigas 1 gimnazija.jpg|300px|thumb|[[Johans Daniels Felsko|Felsko]] 1874. gadā projektētā Rīgas Pilsētas ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (19. gadsimta beigu pastkarte).]] 1874. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta uzcēla tagadējo skolas ēku Raiņa bulvārī 8. Rīgas pilsētas gleznu galerija 1879. gadā pārcēla uz netālo Kerkoviusa namu (tagad Kalpaka bulvārī 4). Šajā laikā skolā mācījušies [[Rainis|Jānis Pliekšāns]], [[Pēteris Stučka]] un citi vēlākie latviešu sabiedriskie darbinieki. Veco skolas ēku pie Doma baznīcas nojauca 1888. gadā, būvējot pilsētas muzeju. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas periodā]] 1894. gadā skolu pārveidoja par klasisko ģimnāziju, vēlāk — par valsts ģimnāziju (''Государственная гимназия'') ar krievu mācību valodu. 1919. gadā [[Stučkas valdība]] pārdēvēja to par '''Rīgas 1. vidusskolu''' ar latviešu mācību valodu, Latvijas Republikas laikā tika atjaunota Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, kuras direktors ilgu laiku bija [[Jānis Stiprais]] (1922–1935), tad [[Jānis Lapiņš]] (1935—1939). Pēc Latvijas okupācijas skolu atkal pārdēvēja par Rīgas 1. vidusskolu un 1944. gadā nosauca tās pirmā direktora [[Leons Paegle|Leona Paegles]] vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s skola atguva Rīgas 1. ģimnāzijas vārdu, bet 1996. gada to pārdēvēja par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidi [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā par kopējo summu 1 228 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 1 105 200 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 122 800 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Skolas nosaukumu maiņas === Pēc [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] datiem,<ref name="vesture">[http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=9009&kods=300110818&vien=2 Rīgas pilsētas Skolu valdes Centra rajona nodaļas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija]</ref> Rīgas Valsts 1. ģimnāzija piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus: * 1211.—1528. — Domkapitula klostera skola * 1528.—1631. — Rīgas pilsētas Domskola * 1631.—1710. — Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija * 1711.—1804. — Rīgas Domskola (klasiskā ģimnāzija) * 1804.—1860. — Rīgas 1. apriņķa skola * 1861.—1873. — Rīgas Reālģimnāzija * 1873.—1894. — Rīgas Pilsētas ģimnāzija ar reālskolas un ģimnāzijas klasēm (1874. gadā pārcēlās uz tagadējo skolas ēku Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 8) * 1894.—1895. — 8 klašu klasiskā ģimnāzija * 1896.—1919. — Valsts ģimnāzija * 1919.—1920. — 1. vidusskola * 1920.—1940. — Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija * 1940.—1944. — Rīgas 1. vidusskola * 1944.—1990. — Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas L. Paegles 1. vidusskola * 1990.—1996. — Rīgas 1. ģimnāzija * 1996.—pašlaik — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija === Zināmie skolas vadītāji (1229—1919) === * ap 1239. mācību pārzinis (''scholasticus'') Domkapitula kanoniķis Heinrihs * 1528.—1538. rektors Jakobs Batuss (''Jacobus Battus'', miris 1546) * no 1538. rektors Retgers Pistorijs (Bekers) * 1554.—1561. rektors Hermanis Vilkens (Vilikinds, Vitekinds) * ap 1576. rektors Georgs Marsovs * 1579.—1589. rektors Heinrihs Mellers * 1589.—1596. rektors un inspektors [[Johans Rīvijs (skolotājs)|Johans Rīvijs]] * no 1631. ģimnāzijas inspektors [[Hermanis Samsons]] * 1669.—1677. rektors [[Georgs Lauterbahs]] * no 1681. rektors [[Mihaels Pinsderfers]] (Pinsdörffer) * 1755.—1765. rektors un inspektors [[Johans Gothelfs Lindners]] * 1765.—1780. rektors [[Gotlībs Šlēgels]] * 1780.—1787. rektors [[Karls Filips Mihaels Snells]] * 1788.–1792. rektors [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] * līdz 1804. rektors [[Johans Augusts Albanuss]] * 1876.–1896. direktors [[Gothards Švēders]] * 1917.–1919. direktors [[Bernhards fon Holanders]] == Skolas absolventi == * [[Eriks Ādamsons]], rakstnieks * [[Francis Balodis]], arheologs un vēsturnieks * [[Anete Bērtule]], [[Latvijas Televīzija|LTV]] [[Žurnālists|žurnāliste]] * [[Gunārs Birkerts]], arhitekts * [[Leonīds Breikšs]], dzejnieks * [[Johans Brēvers]], [[Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija|Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas]] profesors * [[Uldis Cērps]], finansists * [[Kārlis Čerāns]], datorzinātnieks, politiķis * [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[Indulis Emsis]], politiķis * [[Jānis Endzelīns]], valodnieks * [[Māris Gailis]], politiķis * [[Lūcija Garūta]], komponiste * [[Kaspars Gerhards]], politiķis * [[Armīns fon Gerkāns]], arheologs * [[Ivars Godmanis]], politiķis * [[Dāvids Hieronīms Grindelis]], farmaceits, ķīmiķis, ārsts un dabaszinātnieks * [[Kārlis Hūns]], gleznotājs * [[Ģirts Jakovļevs]], aktieris * [[Heinrihs Johans Jannaus]], publicists * [[Toms Kreicbergs]], rakstnieks * [[Oļģerts Kroders]], teātra režisors * [[Harijs Liepiņš]], aktieris * [[Georgs Mancelis]], latviešu valodas vārdnīcas ''Lettus'' (1638) autors * [[Haralds Mednis]], kordiriģents * [[Emilis Melngailis]], komponists * [[Garlībs Merķelis]], rakstnieks, žurnālists * [[Pauls Mincs]], jurists un sabiedriskais darbinieks * [[Vilhelms Ostvalds]], [[Nobela prēmija]]s laureāts * [[Frīdrihs Parots|Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots]], dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Rainis|Jānis Pliekšāns (Rainis)]], dzejnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Mārtiņš Pļaviņš]], pludmales volejbolists * [[Māris Purgailis]], politiķis * [[Einars Repše]], politiķis * [[Bruno Rubess]], uzņēmumu administrators * [[Ādolfs Skulte]], komponists * [[Pēteris Stučka]], jurists un politiķis * [[Kārlis Šadurskis]], matemātiķis un politiķis * [[Heinrihs fon Štorhs]], ekonomists, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Aleksandrs Šērers]], ķīmiķis, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Jākobs Vilde]], vēsturnieks * [[Edgars Vimba]], botāniķis un mikologs == Literatūra == * Rīgas valsts ģimnāzija: atmiņu krājums, 1920.—1944. (red. Leo Beinerts u.c.). Melburna: Pirmās Rīgas valsts ģimnāzijas absolventu biedrības redakcijas kolēģijas izd., 1982. — 207 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.r1g.edu.lv/ Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20080131163647/http://www.klase.lv/groups/47698/ klase.lv] - Iespēja meklēt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventu kontaktinformāciju * [http://www.ibo.org International Baccalaureate Organisation] {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzija| ]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Centrs (Rīga)]] 87qygafcxhn5zcriienkg3vmdtd9qf5 4452563 4452363 2026-04-10T09:38:26Z ~2026-21989-89 143871 Jauna informacija 4452563 wikitext text/x-wiki Rigas 1. Gimnazija standof best school{{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts 1. ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = RV1G building.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī | location = [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] 8, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = valsts finansējums | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 45 | longEW = E | opened = | headmaster = Māris Brasla | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 1040 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.r1g.edu.lv}} }} '''Rīgas Valsts 1. ģimnāzija''' (saīsinājumā '''RV1Ģ''' vai '''RV1.ģ''') ir vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde [[Rīga|Rīgā]]. Tā ir pilsētas senākā skola. Ģimnāzija specializējas matemātikas un valodu padziļinātā apgūšanā. Mācības šajā skolā notiek latviešu valodā. Kopš 1996. gada ģimnāzija piedalās [[Starptautiskais bakalaurāts|Starptautiskā bakalaurāta]] mācību programmas realizācijas projektā. Skolai kā pirmajai Latvijā dibināta absolventu un draugu biedrība ar mērķi finansiāli atbalstīt skolu. Skolā darbojas jauniešu koris "[[Kamēr...]]". Kopš 2009. gada Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā un kopš 2013. gada (izņemot 2021. gadu<ref name=":0" />) Ata Kronvalda fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ieņem pirmo vietu ģimnāziju grupā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-valsts-1gimnazija-zaudejusi-30-gadus-saglabato-skolu-topa-liderpoziciju.a418234/|title=Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-16|language=lv}}</ref> Lai iegūtu vietu skolā, ir jāiztur matemātikas konkurss, kurā uz vienu vietu pretendē 8-10 skolēni. 9. klases noslēgumā skolēniem jāiztur vēl viens matemātikas konkurss, lai saglabātu vietu skolā. 2019. gadā konkursam uz 10. klasi pieteicās vairāk nekā tūkstoš Latvijas 9. klašu skolēnu. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Doma klostera skolas ēka.jpg|280px|thumb|Vecā Rīgas Doma klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā.]] Skolas pastāvēšanai iespējams izsekot līdz pat 1211. gadam, kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] Rīgā nodibināja [[Rīgas Doms|Svētās Marijas katedrāli]] un pie tās — [[Livonijas bīskapija]]s [[Rīgas domkapituls|domkapitula]] klosteri.<ref>Schweder A. Die alte Domschule und das heraus vorgegangene Stadt-Gymnasium zu Riga. Riga; Moskau, 1910</ref> Kādā 1239. gada 19. aprīļa dokumentā minēts, ka domkapitula sholastiķis (mācību pārzinis) bijis kanoniķis Heinrihs,<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Rīga, 2002., 403. lpp.</ref> kas uzskatāms par pirmo zināmo '''[[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma klostera skolas]]''' vadītāju. Skola atradās Doma baznīcas krustejā un bija paredzēta katoļu garīdznieku sagatavošanai. Tās mācību programma atbilstoši viduslaiku latīņu skolu tradīcijai bija sadalīta triviuma ciklā — gramatika, retorika un dialektika. 1524. gadā [[luterāņi|luterāņu]] sarīkotajos baznīcu grautiņos katoļu Doma klostera skolu slēdza. 1528. gadā Rīgas rāte skolu no jauna atvēra kā laicīgu pilsētas otrās pakāpes skolu un par Domskolas pirmo rektoru iecēla Nīderlandes kalvinistu sludinātāju Jākobu Batusu (''Jacobus Battus'', miris 1546. gadā). Pēc viņa Domskolas rektori bija Retgers Pistorijs (no 1538) un Hermanis Vilkens (1554—1561), vēlākais [[Heidelberga]]s Universitātes rektors, kas savās publikācijās par burvestībām pieminējis Rīgas apkārtnes [[vilkacis|vilkačus]].<ref name="autogenerated1">Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009., 108. lpp.</ref> Skolā bija trīs klases, kurās mācīja klasiskās valodas, gatavojot tālākām studijām universitātēs. [[Attēls:Herdera piemineklis.jpg|280px|thumb|Domskolas skolotāja [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] piemineklis pie vecās skolas (Palasta un Mazās skolas ielas stūrī).]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ar Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] lēmumu 1631. gadā uz Doma skolas bāzes izveidoja '''Rīgas Akadēmisko ģimnāziju'''. Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Domskolas beigšanas. Pirmie ģimnāzijas profesori bija [[Hermanis Samsons]] (ģimnāzijas inspektors), Johans Struborgs un Johans Hēfelns, vēlākie profesori bija Johans Brēvers (filozofija, vēsture, teoloģija), Johans Rihmanis (filozofija), Henings Vite (retorika un vēsture), Johans Pauls Mellers (jurisprudence un matemātika), kas ģimnāzijā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām.<ref name="autogenerated1" /> 1656. gadā ģimnāzijas ēka [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta, un 1675. gadā Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]] nodibināja otru pilsētas ģimnāziju — [[Kārļa licejs|Kārļa liceju]] (latīniski: ''Schola Carolina''), kas atradās pie Sv. Jēkaba baznīcas. Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija pie Rīgas Doma darbu atsāka 1678. gadā. Pēc [[Rīgas aplenkums 1709-1710|Rīgas ieņemšanas]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1711. gadā ģimnāzijas klases tika slēgtas, tomēr turpināja darboties '''Rīgas Domskola''', kurā pakāpeniski atjaunojās klasiskās ģimnāzijas tradīcijas. Šajā periodā skolā strādāja vēlākais filozofs [[Johans Gotfrīds Herders]] (1764—1769) un rektora amatā bija ievērojamie [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] darbinieki [[Karls Filips Mihaels Snells]] (1780—1787) un [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] (no 1788). 1787. gada 12. jūlijā pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma tika svinīgi atklāta jaunā ģimnāzijas — Rīgas liceja — ēka Pils laukumā 2 (ēka celta 1785.—1787. gadā, arhitekts Matiass Šonss). 1804. gadā [[Vidzemes guberņa]]s izglītības reformu laikā Domskolu pārveidoja par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] galveno mācību iestādi — Rīgas 1. apriņķa skolu, 1861. gadā — par Rīgas reālģimnāziju, kurā mācījās arī [[Vilhelms Ostvalds]] (1864—1871), bet 1873. gadā — par '''Rīgas Pilsētas ģimnāziju''' (''Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga'').<ref>Arthur Poelchau: ''Das Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga in den ersten dreissig Jahren seines Bestehens 1861–1890: eine Skizze.'' Riga 1911 ([http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ Digitalisat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180217031701/http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ |date={{dat|2018|02|17||bez}} }})</ref> Publiskai apskatei Rīgas pilsētas reālģimnāzijā 1869. gadā atklāja Rīgas pilsētas gleznu galeriju. [[Attēls:Rigas 1 gimnazija.jpg|300px|thumb|[[Johans Daniels Felsko|Felsko]] 1874. gadā projektētā Rīgas Pilsētas ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (19. gadsimta beigu pastkarte).]] 1874. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta uzcēla tagadējo skolas ēku Raiņa bulvārī 8. Rīgas pilsētas gleznu galerija 1879. gadā pārcēla uz netālo Kerkoviusa namu (tagad Kalpaka bulvārī 4). Šajā laikā skolā mācījušies [[Rainis|Jānis Pliekšāns]], [[Pēteris Stučka]] un citi vēlākie latviešu sabiedriskie darbinieki. Veco skolas ēku pie Doma baznīcas nojauca 1888. gadā, būvējot pilsētas muzeju. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas periodā]] 1894. gadā skolu pārveidoja par klasisko ģimnāziju, vēlāk — par valsts ģimnāziju (''Государственная гимназия'') ar krievu mācību valodu. 1919. gadā [[Stučkas valdība]] pārdēvēja to par '''Rīgas 1. vidusskolu''' ar latviešu mācību valodu, Latvijas Republikas laikā tika atjaunota Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, kuras direktors ilgu laiku bija [[Jānis Stiprais]] (1922–1935), tad [[Jānis Lapiņš]] (1935—1939). Pēc Latvijas okupācijas skolu atkal pārdēvēja par Rīgas 1. vidusskolu un 1944. gadā nosauca tās pirmā direktora [[Leons Paegle|Leona Paegles]] vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s skola atguva Rīgas 1. ģimnāzijas vārdu, bet 1996. gada to pārdēvēja par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidi [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā par kopējo summu 1 228 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 1 105 200 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 122 800 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Skolas nosaukumu maiņas === Pēc [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] datiem,<ref name="vesture">[http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=9009&kods=300110818&vien=2 Rīgas pilsētas Skolu valdes Centra rajona nodaļas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija]</ref> Rīgas Valsts 1. ģimnāzija piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus: * 1211.—1528. — Domkapitula klostera skola * 1528.—1631. — Rīgas pilsētas Domskola * 1631.—1710. — Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija * 1711.—1804. — Rīgas Domskola (klasiskā ģimnāzija) * 1804.—1860. — Rīgas 1. apriņķa skola * 1861.—1873. — Rīgas Reālģimnāzija * 1873.—1894. — Rīgas Pilsētas ģimnāzija ar reālskolas un ģimnāzijas klasēm (1874. gadā pārcēlās uz tagadējo skolas ēku Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 8) * 1894.—1895. — 8 klašu klasiskā ģimnāzija * 1896.—1919. — Valsts ģimnāzija * 1919.—1920. — 1. vidusskola * 1920.—1940. — Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija * 1940.—1944. — Rīgas 1. vidusskola * 1944.—1990. — Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas L. Paegles 1. vidusskola * 1990.—1996. — Rīgas 1. ģimnāzija * 1996.—pašlaik — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija === Zināmie skolas vadītāji (1229—1919) === * ap 1239. mācību pārzinis (''scholasticus'') Domkapitula kanoniķis Heinrihs * 1528.—1538. rektors Jakobs Batuss (''Jacobus Battus'', miris 1546) * no 1538. rektors Retgers Pistorijs (Bekers) * 1554.—1561. rektors Hermanis Vilkens (Vilikinds, Vitekinds) * ap 1576. rektors Georgs Marsovs * 1579.—1589. rektors Heinrihs Mellers * 1589.—1596. rektors un inspektors [[Johans Rīvijs (skolotājs)|Johans Rīvijs]] * no 1631. ģimnāzijas inspektors [[Hermanis Samsons]] * 1669.—1677. rektors [[Georgs Lauterbahs]] * no 1681. rektors [[Mihaels Pinsderfers]] (Pinsdörffer) * 1755.—1765. rektors un inspektors [[Johans Gothelfs Lindners]] * 1765.—1780. rektors [[Gotlībs Šlēgels]] * 1780.—1787. rektors [[Karls Filips Mihaels Snells]] * 1788.–1792. rektors [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] * līdz 1804. rektors [[Johans Augusts Albanuss]] * 1876.–1896. direktors [[Gothards Švēders]] * 1917.–1919. direktors [[Bernhards fon Holanders]] == Skolas absolventi == * [[Eriks Ādamsons]], rakstnieks * [[Francis Balodis]], arheologs un vēsturnieks * [[Anete Bērtule]], [[Latvijas Televīzija|LTV]] [[Žurnālists|žurnāliste]] * [[Gunārs Birkerts]], arhitekts * [[Leonīds Breikšs]], dzejnieks * [[Johans Brēvers]], [[Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija|Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas]] profesors * [[Uldis Cērps]], finansists * [[Kārlis Čerāns]], datorzinātnieks, politiķis * [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[Indulis Emsis]], politiķis * [[Jānis Endzelīns]], valodnieks * [[Māris Gailis]], politiķis * [[Lūcija Garūta]], komponiste * [[Kaspars Gerhards]], politiķis * [[Armīns fon Gerkāns]], arheologs * [[Ivars Godmanis]], politiķis * [[Dāvids Hieronīms Grindelis]], farmaceits, ķīmiķis, ārsts un dabaszinātnieks * [[Kārlis Hūns]], gleznotājs * [[Ģirts Jakovļevs]], aktieris * [[Heinrihs Johans Jannaus]], publicists * [[Toms Kreicbergs]], rakstnieks * [[Oļģerts Kroders]], teātra režisors * [[Harijs Liepiņš]], aktieris * [[Georgs Mancelis]], latviešu valodas vārdnīcas ''Lettus'' (1638) autors * [[Haralds Mednis]], kordiriģents * [[Emilis Melngailis]], komponists * [[Garlībs Merķelis]], rakstnieks, žurnālists * [[Pauls Mincs]], jurists un sabiedriskais darbinieks * [[Vilhelms Ostvalds]], [[Nobela prēmija]]s laureāts * [[Frīdrihs Parots|Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots]], dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Rainis|Jānis Pliekšāns (Rainis)]], dzejnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Mārtiņš Pļaviņš]], pludmales volejbolists * [[Māris Purgailis]], politiķis * [[Einars Repše]], politiķis * [[Bruno Rubess]], uzņēmumu administrators * [[Ādolfs Skulte]], komponists * [[Pēteris Stučka]], jurists un politiķis * [[Kārlis Šadurskis]], matemātiķis un politiķis * [[Heinrihs fon Štorhs]], ekonomists, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Aleksandrs Šērers]], ķīmiķis, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Jākobs Vilde]], vēsturnieks * [[Edgars Vimba]], botāniķis un mikologs == Literatūra == * Rīgas valsts ģimnāzija: atmiņu krājums, 1920.—1944. (red. Leo Beinerts u.c.). Melburna: Pirmās Rīgas valsts ģimnāzijas absolventu biedrības redakcijas kolēģijas izd., 1982. — 207 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.r1g.edu.lv/ Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20080131163647/http://www.klase.lv/groups/47698/ klase.lv] - Iespēja meklēt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventu kontaktinformāciju * [http://www.ibo.org International Baccalaureate Organisation] {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzija| ]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Centrs (Rīga)]] pxlmse84npaj3ea76ag9132aeq9pifh 4452564 4452563 2026-04-10T09:39:53Z ~2026-21989-89 143871 Jauna informacija 4452564 wikitext text/x-wiki Rigas 1. Gimnazija standof best school{{Skolas infokaste | name = HUI ZALUPA HUI ZALUPA | logo = | seal_image = | image = RV1G building.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī | location = [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] 8, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = TIKI TIKI TIKI | fundingtype = STANDOFF 2 | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 45 | longEW = E | opened = | headmaster = Māris Brasla | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 1040 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.r1g.edu.lv}} }} '''Rīgas Valsts 1. ģimnāzija''' (saīsinājumā '''RV1Ģ''' vai '''RV1.ģ''') ir vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde [[Rīga|Rīgā]]. Tā ir pilsētas senākā skola. Ģimnāzija specializējas matemātikas un valodu padziļinātā apgūšanā. Mācības šajā skolā notiek latviešu valodā. Kopš 1996. gada ģimnāzija piedalās [[Starptautiskais bakalaurāts|Starptautiskā bakalaurāta]] mācību programmas realizācijas projektā. Skolai kā pirmajai Latvijā dibināta absolventu un draugu biedrība ar mērķi finansiāli atbalstīt skolu. Skolā darbojas jauniešu koris "[[Kamēr...]]". Kopš 2009. gada Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā un kopš 2013. gada (izņemot 2021. gadu<ref name=":0" />) Ata Kronvalda fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ieņem pirmo vietu ģimnāziju grupā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-valsts-1gimnazija-zaudejusi-30-gadus-saglabato-skolu-topa-liderpoziciju.a418234/|title=Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-16|language=lv}}</ref> Lai iegūtu vietu skolā, ir jāiztur matemātikas konkurss, kurā uz vienu vietu pretendē 8-10 skolēni. 9. klases noslēgumā skolēniem jāiztur vēl viens matemātikas konkurss, lai saglabātu vietu skolā. 2019. gadā konkursam uz 10. klasi pieteicās vairāk nekā tūkstoš Latvijas 9. klašu skolēnu. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Doma klostera skolas ēka.jpg|280px|thumb|Vecā Rīgas Doma klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā.]] Skolas pastāvēšanai iespējams izsekot līdz pat 1211. gadam, kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] Rīgā nodibināja [[Rīgas Doms|Svētās Marijas katedrāli]] un pie tās — [[Livonijas bīskapija]]s [[Rīgas domkapituls|domkapitula]] klosteri.<ref>Schweder A. Die alte Domschule und das heraus vorgegangene Stadt-Gymnasium zu Riga. Riga; Moskau, 1910</ref> Kādā 1239. gada 19. aprīļa dokumentā minēts, ka domkapitula sholastiķis (mācību pārzinis) bijis kanoniķis Heinrihs,<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Rīga, 2002., 403. lpp.</ref> kas uzskatāms par pirmo zināmo '''[[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma klostera skolas]]''' vadītāju. Skola atradās Doma baznīcas krustejā un bija paredzēta katoļu garīdznieku sagatavošanai. Tās mācību programma atbilstoši viduslaiku latīņu skolu tradīcijai bija sadalīta triviuma ciklā — gramatika, retorika un dialektika. 1524. gadā [[luterāņi|luterāņu]] sarīkotajos baznīcu grautiņos katoļu Doma klostera skolu slēdza. 1528. gadā Rīgas rāte skolu no jauna atvēra kā laicīgu pilsētas otrās pakāpes skolu un par Domskolas pirmo rektoru iecēla Nīderlandes kalvinistu sludinātāju Jākobu Batusu (''Jacobus Battus'', miris 1546. gadā). Pēc viņa Domskolas rektori bija Retgers Pistorijs (no 1538) un Hermanis Vilkens (1554—1561), vēlākais [[Heidelberga]]s Universitātes rektors, kas savās publikācijās par burvestībām pieminējis Rīgas apkārtnes [[vilkacis|vilkačus]].<ref name="autogenerated1">Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009., 108. lpp.</ref> Skolā bija trīs klases, kurās mācīja klasiskās valodas, gatavojot tālākām studijām universitātēs. [[Attēls:Herdera piemineklis.jpg|280px|thumb|Domskolas skolotāja [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] piemineklis pie vecās skolas (Palasta un Mazās skolas ielas stūrī).]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ar Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] lēmumu 1631. gadā uz Doma skolas bāzes izveidoja '''Rīgas Akadēmisko ģimnāziju'''. Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Domskolas beigšanas. Pirmie ģimnāzijas profesori bija [[Hermanis Samsons]] (ģimnāzijas inspektors), Johans Struborgs un Johans Hēfelns, vēlākie profesori bija Johans Brēvers (filozofija, vēsture, teoloģija), Johans Rihmanis (filozofija), Henings Vite (retorika un vēsture), Johans Pauls Mellers (jurisprudence un matemātika), kas ģimnāzijā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām.<ref name="autogenerated1" /> 1656. gadā ģimnāzijas ēka [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta, un 1675. gadā Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]] nodibināja otru pilsētas ģimnāziju — [[Kārļa licejs|Kārļa liceju]] (latīniski: ''Schola Carolina''), kas atradās pie Sv. Jēkaba baznīcas. Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija pie Rīgas Doma darbu atsāka 1678. gadā. Pēc [[Rīgas aplenkums 1709-1710|Rīgas ieņemšanas]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1711. gadā ģimnāzijas klases tika slēgtas, tomēr turpināja darboties '''Rīgas Domskola''', kurā pakāpeniski atjaunojās klasiskās ģimnāzijas tradīcijas. Šajā periodā skolā strādāja vēlākais filozofs [[Johans Gotfrīds Herders]] (1764—1769) un rektora amatā bija ievērojamie [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] darbinieki [[Karls Filips Mihaels Snells]] (1780—1787) un [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] (no 1788). 1787. gada 12. jūlijā pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma tika svinīgi atklāta jaunā ģimnāzijas — Rīgas liceja — ēka Pils laukumā 2 (ēka celta 1785.—1787. gadā, arhitekts Matiass Šonss). 1804. gadā [[Vidzemes guberņa]]s izglītības reformu laikā Domskolu pārveidoja par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] galveno mācību iestādi — Rīgas 1. apriņķa skolu, 1861. gadā — par Rīgas reālģimnāziju, kurā mācījās arī [[Vilhelms Ostvalds]] (1864—1871), bet 1873. gadā — par '''Rīgas Pilsētas ģimnāziju''' (''Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga'').<ref>Arthur Poelchau: ''Das Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga in den ersten dreissig Jahren seines Bestehens 1861–1890: eine Skizze.'' Riga 1911 ([http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ Digitalisat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180217031701/http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ |date={{dat|2018|02|17||bez}} }})</ref> Publiskai apskatei Rīgas pilsētas reālģimnāzijā 1869. gadā atklāja Rīgas pilsētas gleznu galeriju. [[Attēls:Rigas 1 gimnazija.jpg|300px|thumb|[[Johans Daniels Felsko|Felsko]] 1874. gadā projektētā Rīgas Pilsētas ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (19. gadsimta beigu pastkarte).]] 1874. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta uzcēla tagadējo skolas ēku Raiņa bulvārī 8. Rīgas pilsētas gleznu galerija 1879. gadā pārcēla uz netālo Kerkoviusa namu (tagad Kalpaka bulvārī 4). Šajā laikā skolā mācījušies [[Rainis|Jānis Pliekšāns]], [[Pēteris Stučka]] un citi vēlākie latviešu sabiedriskie darbinieki. Veco skolas ēku pie Doma baznīcas nojauca 1888. gadā, būvējot pilsētas muzeju. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas periodā]] 1894. gadā skolu pārveidoja par klasisko ģimnāziju, vēlāk — par valsts ģimnāziju (''Государственная гимназия'') ar krievu mācību valodu. 1919. gadā [[Stučkas valdība]] pārdēvēja to par '''Rīgas 1. vidusskolu''' ar latviešu mācību valodu, Latvijas Republikas laikā tika atjaunota Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, kuras direktors ilgu laiku bija [[Jānis Stiprais]] (1922–1935), tad [[Jānis Lapiņš]] (1935—1939). Pēc Latvijas okupācijas skolu atkal pārdēvēja par Rīgas 1. vidusskolu un 1944. gadā nosauca tās pirmā direktora [[Leons Paegle|Leona Paegles]] vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s skola atguva Rīgas 1. ģimnāzijas vārdu, bet 1996. gada to pārdēvēja par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidi [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā par kopējo summu 1 228 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 1 105 200 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 122 800 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Skolas nosaukumu maiņas === Pēc [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] datiem,<ref name="vesture">[http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=9009&kods=300110818&vien=2 Rīgas pilsētas Skolu valdes Centra rajona nodaļas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija]</ref> Rīgas Valsts 1. ģimnāzija piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus: * 1211.—1528. — Domkapitula klostera skola * 1528.—1631. — Rīgas pilsētas Domskola * 1631.—1710. — Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija * 1711.—1804. — Rīgas Domskola (klasiskā ģimnāzija) * 1804.—1860. — Rīgas 1. apriņķa skola * 1861.—1873. — Rīgas Reālģimnāzija * 1873.—1894. — Rīgas Pilsētas ģimnāzija ar reālskolas un ģimnāzijas klasēm (1874. gadā pārcēlās uz tagadējo skolas ēku Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 8) * 1894.—1895. — 8 klašu klasiskā ģimnāzija * 1896.—1919. — Valsts ģimnāzija * 1919.—1920. — 1. vidusskola * 1920.—1940. — Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija * 1940.—1944. — Rīgas 1. vidusskola * 1944.—1990. — Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas L. Paegles 1. vidusskola * 1990.—1996. — Rīgas 1. ģimnāzija * 1996.—pašlaik — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija === Zināmie skolas vadītāji (1229—1919) === * ap 1239. mācību pārzinis (''scholasticus'') Domkapitula kanoniķis Heinrihs * 1528.—1538. rektors Jakobs Batuss (''Jacobus Battus'', miris 1546) * no 1538. rektors Retgers Pistorijs (Bekers) * 1554.—1561. rektors Hermanis Vilkens (Vilikinds, Vitekinds) * ap 1576. rektors Georgs Marsovs * 1579.—1589. rektors Heinrihs Mellers * 1589.—1596. rektors un inspektors [[Johans Rīvijs (skolotājs)|Johans Rīvijs]] * no 1631. ģimnāzijas inspektors [[Hermanis Samsons]] * 1669.—1677. rektors [[Georgs Lauterbahs]] * no 1681. rektors [[Mihaels Pinsderfers]] (Pinsdörffer) * 1755.—1765. rektors un inspektors [[Johans Gothelfs Lindners]] * 1765.—1780. rektors [[Gotlībs Šlēgels]] * 1780.—1787. rektors [[Karls Filips Mihaels Snells]] * 1788.–1792. rektors [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] * līdz 1804. rektors [[Johans Augusts Albanuss]] * 1876.–1896. direktors [[Gothards Švēders]] * 1917.–1919. direktors [[Bernhards fon Holanders]] == Skolas absolventi == * [[Eriks Ādamsons]], rakstnieks * [[Francis Balodis]], arheologs un vēsturnieks * [[Anete Bērtule]], [[Latvijas Televīzija|LTV]] [[Žurnālists|žurnāliste]] * [[Gunārs Birkerts]], arhitekts * [[Leonīds Breikšs]], dzejnieks * [[Johans Brēvers]], [[Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija|Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas]] profesors * [[Uldis Cērps]], finansists * [[Kārlis Čerāns]], datorzinātnieks, politiķis * [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[Indulis Emsis]], politiķis * [[Jānis Endzelīns]], valodnieks * [[Māris Gailis]], politiķis * [[Lūcija Garūta]], komponiste * [[Kaspars Gerhards]], politiķis * [[Armīns fon Gerkāns]], arheologs * [[Ivars Godmanis]], politiķis * [[Dāvids Hieronīms Grindelis]], farmaceits, ķīmiķis, ārsts un dabaszinātnieks * [[Kārlis Hūns]], gleznotājs * [[Ģirts Jakovļevs]], aktieris * [[Heinrihs Johans Jannaus]], publicists * [[Toms Kreicbergs]], rakstnieks * [[Oļģerts Kroders]], teātra režisors * [[Harijs Liepiņš]], aktieris * [[Georgs Mancelis]], latviešu valodas vārdnīcas ''Lettus'' (1638) autors * [[Haralds Mednis]], kordiriģents * [[Emilis Melngailis]], komponists * [[Garlībs Merķelis]], rakstnieks, žurnālists * [[Pauls Mincs]], jurists un sabiedriskais darbinieks * [[Vilhelms Ostvalds]], [[Nobela prēmija]]s laureāts * [[Frīdrihs Parots|Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots]], dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Rainis|Jānis Pliekšāns (Rainis)]], dzejnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Mārtiņš Pļaviņš]], pludmales volejbolists * [[Māris Purgailis]], politiķis * [[Einars Repše]], politiķis * [[Bruno Rubess]], uzņēmumu administrators * [[Ādolfs Skulte]], komponists * [[Pēteris Stučka]], jurists un politiķis * [[Kārlis Šadurskis]], matemātiķis un politiķis * [[Heinrihs fon Štorhs]], ekonomists, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Aleksandrs Šērers]], ķīmiķis, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Jākobs Vilde]], vēsturnieks * [[Edgars Vimba]], botāniķis un mikologs == Literatūra == * Rīgas valsts ģimnāzija: atmiņu krājums, 1920.—1944. (red. Leo Beinerts u.c.). Melburna: Pirmās Rīgas valsts ģimnāzijas absolventu biedrības redakcijas kolēģijas izd., 1982. — 207 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.r1g.edu.lv/ Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20080131163647/http://www.klase.lv/groups/47698/ klase.lv] - Iespēja meklēt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventu kontaktinformāciju * [http://www.ibo.org International Baccalaureate Organisation] {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzija| ]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Centrs (Rīga)]] bwfggdcjoba4wyrcpm55tn5ggpi8c51 4452567 4452564 2026-04-10T09:41:20Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21989-89|~2026-21989-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV 4375435 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts 1. ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = RV1G building.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī | location = [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] 8, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = valsts finansējums | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 45 | longEW = E | opened = | headmaster = Māris Brasla | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 1040 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.r1g.edu.lv}} }} '''Rīgas Valsts 1. ģimnāzija''' (saīsinājumā '''RV1Ģ''' vai '''RV1.ģ''') ir vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde [[Rīga|Rīgā]]. Tā ir pilsētas senākā skola. Ģimnāzija specializējas matemātikas un valodu padziļinātā apgūšanā. Mācības šajā skolā notiek latviešu valodā. Kopš 1996. gada ģimnāzija piedalās [[Starptautiskais bakalaurāts|Starptautiskā bakalaurāta]] mācību programmas realizācijas projektā. Skolai kā pirmajai Latvijā dibināta absolventu un draugu biedrība ar mērķi finansiāli atbalstīt skolu. Skolā darbojas jauniešu koris "[[Kamēr...]]". Kopš 2009. gada Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā un kopš 2013. gada (izņemot 2021. gadu<ref name=":0" />) Ata Kronvalda fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ieņem pirmo vietu ģimnāziju grupā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-valsts-1gimnazija-zaudejusi-30-gadus-saglabato-skolu-topa-liderpoziciju.a418234/|title=Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-16|language=lv}}</ref> Lai iegūtu vietu skolā, ir jāiztur matemātikas konkurss, kurā uz vienu vietu pretendē 8-10 skolēni. 9. klases noslēgumā skolēniem jāiztur vēl viens matemātikas konkurss, lai saglabātu vietu skolā. 2019. gadā konkursam uz 10. klasi pieteicās vairāk nekā tūkstoš Latvijas 9. klašu skolēnu. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Doma klostera skolas ēka.jpg|280px|thumb|Vecā Rīgas Doma klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā.]] Skolas pastāvēšanai iespējams izsekot līdz pat 1211. gadam, kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] Rīgā nodibināja [[Rīgas Doms|Svētās Marijas katedrāli]] un pie tās — [[Livonijas bīskapija]]s [[Rīgas domkapituls|domkapitula]] klosteri.<ref>Schweder A. Die alte Domschule und das heraus vorgegangene Stadt-Gymnasium zu Riga. Riga; Moskau, 1910</ref> Kādā 1239. gada 19. aprīļa dokumentā minēts, ka domkapitula sholastiķis (mācību pārzinis) bijis kanoniķis Heinrihs,<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Rīga, 2002., 403. lpp.</ref> kas uzskatāms par pirmo zināmo '''[[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma klostera skolas]]''' vadītāju. Skola atradās Doma baznīcas krustejā un bija paredzēta katoļu garīdznieku sagatavošanai. Tās mācību programma atbilstoši viduslaiku latīņu skolu tradīcijai bija sadalīta triviuma ciklā — gramatika, retorika un dialektika. 1524. gadā [[luterāņi|luterāņu]] sarīkotajos baznīcu grautiņos katoļu Doma klostera skolu slēdza. 1528. gadā Rīgas rāte skolu no jauna atvēra kā laicīgu pilsētas otrās pakāpes skolu un par Domskolas pirmo rektoru iecēla Nīderlandes kalvinistu sludinātāju Jākobu Batusu (''Jacobus Battus'', miris 1546. gadā). Pēc viņa Domskolas rektori bija Retgers Pistorijs (no 1538) un Hermanis Vilkens (1554—1561), vēlākais [[Heidelberga]]s Universitātes rektors, kas savās publikācijās par burvestībām pieminējis Rīgas apkārtnes [[vilkacis|vilkačus]].<ref name="autogenerated1">Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009., 108. lpp.</ref> Skolā bija trīs klases, kurās mācīja klasiskās valodas, gatavojot tālākām studijām universitātēs. [[Attēls:Herdera piemineklis.jpg|280px|thumb|Domskolas skolotāja [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] piemineklis pie vecās skolas (Palasta un Mazās skolas ielas stūrī).]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ar Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] lēmumu 1631. gadā uz Doma skolas bāzes izveidoja '''Rīgas Akadēmisko ģimnāziju'''. Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Domskolas beigšanas. Pirmie ģimnāzijas profesori bija [[Hermanis Samsons]] (ģimnāzijas inspektors), Johans Struborgs un Johans Hēfelns, vēlākie profesori bija Johans Brēvers (filozofija, vēsture, teoloģija), Johans Rihmanis (filozofija), Henings Vite (retorika un vēsture), Johans Pauls Mellers (jurisprudence un matemātika), kas ģimnāzijā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām.<ref name="autogenerated1" /> 1656. gadā ģimnāzijas ēka [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta, un 1675. gadā Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]] nodibināja otru pilsētas ģimnāziju — [[Kārļa licejs|Kārļa liceju]] (latīniski: ''Schola Carolina''), kas atradās pie Sv. Jēkaba baznīcas. Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija pie Rīgas Doma darbu atsāka 1678. gadā. Pēc [[Rīgas aplenkums 1709-1710|Rīgas ieņemšanas]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1711. gadā ģimnāzijas klases tika slēgtas, tomēr turpināja darboties '''Rīgas Domskola''', kurā pakāpeniski atjaunojās klasiskās ģimnāzijas tradīcijas. Šajā periodā skolā strādāja vēlākais filozofs [[Johans Gotfrīds Herders]] (1764—1769) un rektora amatā bija ievērojamie [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] darbinieki [[Karls Filips Mihaels Snells]] (1780—1787) un [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] (no 1788). 1787. gada 12. jūlijā pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma tika svinīgi atklāta jaunā ģimnāzijas — Rīgas liceja — ēka Pils laukumā 2 (ēka celta 1785.—1787. gadā, arhitekts Matiass Šonss). 1804. gadā [[Vidzemes guberņa]]s izglītības reformu laikā Domskolu pārveidoja par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] galveno mācību iestādi — Rīgas 1. apriņķa skolu, 1861. gadā — par Rīgas reālģimnāziju, kurā mācījās arī [[Vilhelms Ostvalds]] (1864—1871), bet 1873. gadā — par '''Rīgas Pilsētas ģimnāziju''' (''Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga'').<ref>Arthur Poelchau: ''Das Real- resp. Stadt-Gymnasium zu Riga in den ersten dreissig Jahren seines Bestehens 1861–1890: eine Skizze.'' Riga 1911 ([http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ Digitalisat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180217031701/http://archiv.riga-digitalis.eu/monographien/B_10_444/ |date={{dat|2018|02|17||bez}} }})</ref> Publiskai apskatei Rīgas pilsētas reālģimnāzijā 1869. gadā atklāja Rīgas pilsētas gleznu galeriju. [[Attēls:Rigas 1 gimnazija.jpg|300px|thumb|[[Johans Daniels Felsko|Felsko]] 1874. gadā projektētā Rīgas Pilsētas ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (19. gadsimta beigu pastkarte).]] 1874. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta uzcēla tagadējo skolas ēku Raiņa bulvārī 8. Rīgas pilsētas gleznu galerija 1879. gadā pārcēla uz netālo Kerkoviusa namu (tagad Kalpaka bulvārī 4). Šajā laikā skolā mācījušies [[Rainis|Jānis Pliekšāns]], [[Pēteris Stučka]] un citi vēlākie latviešu sabiedriskie darbinieki. Veco skolas ēku pie Doma baznīcas nojauca 1888. gadā, būvējot pilsētas muzeju. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas periodā]] 1894. gadā skolu pārveidoja par klasisko ģimnāziju, vēlāk — par valsts ģimnāziju (''Государственная гимназия'') ar krievu mācību valodu. 1919. gadā [[Stučkas valdība]] pārdēvēja to par '''Rīgas 1. vidusskolu''' ar latviešu mācību valodu, Latvijas Republikas laikā tika atjaunota Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, kuras direktors ilgu laiku bija [[Jānis Stiprais]] (1922–1935), tad [[Jānis Lapiņš]] (1935—1939). Pēc Latvijas okupācijas skolu atkal pārdēvēja par Rīgas 1. vidusskolu un 1944. gadā nosauca tās pirmā direktora [[Leons Paegle|Leona Paegles]] vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s skola atguva Rīgas 1. ģimnāzijas vārdu, bet 1996. gada to pārdēvēja par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidi [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā par kopējo summu 1 228 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 1 105 200 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 122 800 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Skolas nosaukumu maiņas === Pēc [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] datiem,<ref name="vesture">[http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=9009&kods=300110818&vien=2 Rīgas pilsētas Skolu valdes Centra rajona nodaļas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija]</ref> Rīgas Valsts 1. ģimnāzija piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus: * 1211.—1528. — Domkapitula klostera skola * 1528.—1631. — Rīgas pilsētas Domskola * 1631.—1710. — Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija * 1711.—1804. — Rīgas Domskola (klasiskā ģimnāzija) * 1804.—1860. — Rīgas 1. apriņķa skola * 1861.—1873. — Rīgas Reālģimnāzija * 1873.—1894. — Rīgas Pilsētas ģimnāzija ar reālskolas un ģimnāzijas klasēm (1874. gadā pārcēlās uz tagadējo skolas ēku Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 8) * 1894.—1895. — 8 klašu klasiskā ģimnāzija * 1896.—1919. — Valsts ģimnāzija * 1919.—1920. — 1. vidusskola * 1920.—1940. — Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija * 1940.—1944. — Rīgas 1. vidusskola * 1944.—1990. — Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas L. Paegles 1. vidusskola * 1990.—1996. — Rīgas 1. ģimnāzija * 1996.—pašlaik — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija === Zināmie skolas vadītāji (1229—1919) === * ap 1239. mācību pārzinis (''scholasticus'') Domkapitula kanoniķis Heinrihs * 1528.—1538. rektors Jakobs Batuss (''Jacobus Battus'', miris 1546) * no 1538. rektors Retgers Pistorijs (Bekers) * 1554.—1561. rektors Hermanis Vilkens (Vilikinds, Vitekinds) * ap 1576. rektors Georgs Marsovs * 1579.—1589. rektors Heinrihs Mellers * 1589.—1596. rektors un inspektors [[Johans Rīvijs (skolotājs)|Johans Rīvijs]] * no 1631. ģimnāzijas inspektors [[Hermanis Samsons]] * 1669.—1677. rektors [[Georgs Lauterbahs]] * no 1681. rektors [[Mihaels Pinsderfers]] (Pinsdörffer) * 1755.—1765. rektors un inspektors [[Johans Gothelfs Lindners]] * 1765.—1780. rektors [[Gotlībs Šlēgels]] * 1780.—1787. rektors [[Karls Filips Mihaels Snells]] * 1788.–1792. rektors [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] * līdz 1804. rektors [[Johans Augusts Albanuss]] * 1876.–1896. direktors [[Gothards Švēders]] * 1917.–1919. direktors [[Bernhards fon Holanders]] == Skolas absolventi == * [[Eriks Ādamsons]], rakstnieks * [[Francis Balodis]], arheologs un vēsturnieks * [[Anete Bērtule]], [[Latvijas Televīzija|LTV]] [[Žurnālists|žurnāliste]] * [[Gunārs Birkerts]], arhitekts * [[Leonīds Breikšs]], dzejnieks * [[Johans Brēvers]], [[Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija|Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas]] profesors * [[Uldis Cērps]], finansists * [[Kārlis Čerāns]], datorzinātnieks, politiķis * [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[Indulis Emsis]], politiķis * [[Jānis Endzelīns]], valodnieks * [[Māris Gailis]], politiķis * [[Lūcija Garūta]], komponiste * [[Kaspars Gerhards]], politiķis * [[Armīns fon Gerkāns]], arheologs * [[Ivars Godmanis]], politiķis * [[Dāvids Hieronīms Grindelis]], farmaceits, ķīmiķis, ārsts un dabaszinātnieks * [[Kārlis Hūns]], gleznotājs * [[Ģirts Jakovļevs]], aktieris * [[Heinrihs Johans Jannaus]], publicists * [[Toms Kreicbergs]], rakstnieks * [[Oļģerts Kroders]], teātra režisors * [[Harijs Liepiņš]], aktieris * [[Georgs Mancelis]], latviešu valodas vārdnīcas ''Lettus'' (1638) autors * [[Haralds Mednis]], kordiriģents * [[Emilis Melngailis]], komponists * [[Garlībs Merķelis]], rakstnieks, žurnālists * [[Pauls Mincs]], jurists un sabiedriskais darbinieks * [[Vilhelms Ostvalds]], [[Nobela prēmija]]s laureāts * [[Frīdrihs Parots|Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots]], dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Rainis|Jānis Pliekšāns (Rainis)]], dzejnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Mārtiņš Pļaviņš]], pludmales volejbolists * [[Māris Purgailis]], politiķis * [[Einars Repše]], politiķis * [[Bruno Rubess]], uzņēmumu administrators * [[Ādolfs Skulte]], komponists * [[Pēteris Stučka]], jurists un politiķis * [[Kārlis Šadurskis]], matemātiķis un politiķis * [[Heinrihs fon Štorhs]], ekonomists, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Aleksandrs Šērers]], ķīmiķis, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis * [[Jākobs Vilde]], vēsturnieks * [[Edgars Vimba]], botāniķis un mikologs == Literatūra == * Rīgas valsts ģimnāzija: atmiņu krājums, 1920.—1944. (red. Leo Beinerts u.c.). Melburna: Pirmās Rīgas valsts ģimnāzijas absolventu biedrības redakcijas kolēģijas izd., 1982. — 207 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.r1g.edu.lv/ Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20080131163647/http://www.klase.lv/groups/47698/ klase.lv] - Iespēja meklēt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventu kontaktinformāciju * [http://www.ibo.org International Baccalaureate Organisation] {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzija| ]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Centrs (Rīga)]] 87qygafcxhn5zcriienkg3vmdtd9qf5 0 49648 4452518 4448004 2026-04-10T06:58:06Z ~2026-21974-96 143898 4452518 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = #107000 | nosaukums = Jāņi | apakšvirsraksts =Latviešu svētki | attēls = Pūdeles iedegšana.jpg | attēla_izmērs = 250px | alt = | attēla_paraksts = Pūdeles iedegšana | oficiālais_nosaukums = | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[23. jūnijs|23.]] un [[24. jūnijs]] | svinību_laiks = | biežums = Svin katru gadu | saistīts_ar = }} [[Attēls:Jāņu vakars Muižeļa namā 1793.jpg|thumb|upright=1.0|[[Jāņu vakars]] [[Muižeļa nams|Muižeļa namā]] 1793. gadā ([[Broce]])]] '''Jāņi''' ir [[Latvieši|latviešu]] gadskārtas [[svētki]], ko svin [[vasara]]s [[saulgrieži|saulgriežu]] laikā, kad ir visīsākā [[nakts]] un visgarākā [[diena]]. Dienu pirms Jāņiem sauc par [[Zāļu diena|Zāļu dienu]], tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir [[24. jūnijs|24. jūnijā]],<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=72608 Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām] Latvijas Republikas likums</ref> kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras [[Saulgrieži|saulgriežiem]]. Daļa latviešu diasporas [[Sibīrija|Sibīrijā]] — 19. gadsimta latviešu kolonistu pēcteči Jāņus svin pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] 6. un 7. jūlijā.<ref>Anda Buševica [http://www.lmic.lv/core.php/kultura.lv/www.music.lv/skandarbs.php?id=4780 „Svētki suitos”]{{Novecojusi saite}} — [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 08.07.2004.</ref> Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Latvijā mūsdienās galvenokārt tiek svinēta Zāļu diena un tai sekojošais Jāņu vakars, kā arī Jāņu nakts, kas saistās ar saulgriežu rituāliem (zāļu vākšana, ugunskuri), pašu Jāņu dienu atstājot atpūtai. Vēsturiski Zāļu diena saistās ar vasaras saulgriežiem, vēlākos laikos saulgriežu svinēšana integrējās Jāņu svinībās. taču datumu nesakritības dēļ, īpaši mūsdienu neopagānismā, saulgriežu svinēšana dažkārt tiek nodalīta no Jāņu dienas, un nav dokumentētu pierādījumu par organizētiem saulgriežu svinēšanas pasākumiem atsevišķi no Jāņu tradīcijām līdz pat 20. gadsimta beigām.{{nepieciešama atsauce}} Šāda tradīcija ir atsākusies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, savukārt 21. gadsimta otrajā desmitgadē saulgriežu svinēšana 20.-21. jūnijā kļuva arvien populārāka. Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no [[Ozoli|ozola]] lapām vai dažādu pļavas zāļu pušķiem (piemēram, Vidzemes vīru vainagu pīšanas tradīcija). Būtiska Jāņu tradīcija ir arī dziedāšana. Latvieši parasti dzied [[Tautasdziesmas|tautas dziesmas]] vai citas populāras dziesmas, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes, t.i. īpašas dziesmas ar piedziedājumu "Līgo". Šo dziesmu dziedāšana jeb līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu.<ref>[https://web.archive.org/web/20160425054104/http://www.ligatne.lv/jaunumi/janu-tradicijas Ziedonis Kārkliņš „Jāņi, Jāņu tradīcijas, Vasaras Saulgrieži”]</ref> == Nosaukums == === Jāņi === Jāņa dienas nosaukums ir ņemts no [[Bībele|Bībeles]] tēla [[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]] vārda. Latviski viņa vārds šo veidolu ir ieguvis pakāpeniski, attīstoties no ebreju vārda יוֹחָנָן (''Yōḥānān''), kas nozīmē "Dievs ir žēlīgs", caur grieķu ''Ἰωάννης (Iōánnēs)'' un latīņu ''Ioannes'' nonāca vācu valodā kā ''Johannes/Johan''. Igauņu valodā ir vārds ''Jaan,'' kas arī ir līdzīgs latviešu vārdam ''Jānis.'' === Saulgrieži === [[Rainis]] 1909. gadā piešķīra savai lugai "[[Zelta zirgs]]" apzīmējumu "Saulgriežu pasaka". Savukārt kā oficiāls astronomisks termins saulstāvjiem šis vārds parādījās latviešu zinātniskajā literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē. Nekur folkloras materiālos šāds vārds nav atrodams. Tādēļ šis apzīmējums, domājams, ir jaundarinājums, visticamāk, no vācu valodas vārda ''Sonnenwende''. Līdzīgs vārds ir dots puķēm [[Saulgriezes|saulgriezēm]] (''Helianthus''), kuru ziedkopas saulainās dienās parasti griežas Saules virzienā. === Līgo svētki === [[Matīss Ārons]] citēdams [[Garlībs Merķelis|Garlību Merķeli]], rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos ''Līgā'' svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.” Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku. Nosaukumu ''Līgosvētki'' 1903. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/7289|title=Redakcijā|website=laikraksts.com|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists [[Emilis Melngailis]], kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „[[Jaunākās Ziņas]]” apgalvoja, ka vārdu "Līgosvētki" viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/609878-ne-ligosvetkiem-latviesi-jau-vairak-neka-gadsimtu-stridas-par-nepiedienigo-janu-nosaukumu|title=Nē - Līgosvētkiem! Latvieši jau vairāk nekā gadsimtu strīdas par "nepiedienīgo" Jāņu nosaukumu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-09|date=2024-06-22|language=lv}}</ref> Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums. == Vēsture == [[Attēls:Zāļu vakars Rīgā 18. gadsimtā.jpg|thumb|upright=1.0|[[Zāļu vakars]] Daugavmalā 18. gadsimtā]] [[Attēls:Jāņu svinēšana 1910. gadā.jpg|thumb|upright=1.0|Jāņu svinēšana 1910. gadā]] Vasaras [[Saulgrieži|saulgriežu]] laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas. Tā ir arī viena no vissenākajām [[Eiropa]]s tautu tradīcijām, kas iezīmē laika cikliskumu un kalpo par atskaites punktu kalendāram. Pēc savas nozīmes tie bija vissvarīgākie gada svētki. Visu nakti jākurina ugunskurs, lai nodrošinātu gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem. Tāpēc tika veiktas arī erotiskas darbības, bet par to visu atbildīgs bija Jāņa tēvs. Arī romiešu mitoloģijā dievs [[Jānuss]] (''Ianus'', <small>izrunā</small> [ˈjaː.nus]) atbild par galu un sākumu. Jaunais cikls (gads) bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nodrošina attīrīšanos. Visi ciemiņi bija kārtīgi jāpacienā. Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš [[viduslaiki]]em. Vēsturnieks [[Leonīds Arbuzovs]] pētījumā par latviešu literatūras pieminekļiem pieminējis dažus ievērības cienīgus faktus par Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Alus nesēji ir viens no četriem senākajiem amatiem Rīgā. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši un jau no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica garīdznieki. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Jāņa ģildei [[Rīgas Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīcā]] bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]]. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju. [[Mazā ģilde|Jāņa ģilde]] bija brālība ar gadsimtiem senu vēsturi un pēc L. Arbuzova domām svētki tieši alus un vīna nesēju [[Cunfte|amata biedrības]] iespaidā pieņēma dažas tradīcijas. Piemēram, palielinātu alus lietošanu salīdzinot ar citiem svētkiem un ieražu dedzināt mucu, kura tiek uzlikta staba galā. Nav grūti šādu tradīciju sasaistīt ar biedrības aroda specifiku — alus un vīna transportēšanu. Muca staba galā kalpo arī par praktisku līdzekli labākai svētku laukuma izgaismošanai. Tautas tradīcijās uguni kārts galā sauc par pūni (pūnis) un tas dod rituālu saules gaismu, kas tālāk apspīd laukus, dodot tiem svētību, bet [[Jāņu siers|Jāņu sieram]] ir speciāla recepte. [[Attēls:Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū 1920. gados.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū [[1920. gadi|1920. gados]]]] [[Attēls:Zāļu diena Kurzemē.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu diena Kurzemē ([[1930. gadi]])]] 1584. gadā [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|savā Livonijas hronikā]] rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Zināms, ka tajā laikā Rīgas zvejnieki, mastu brāķētāji un pārcēlāji katru gadu pēc saulgriežiem laivās brauca uz [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] vai arī uz kādu Daugavas salu, kur, kopā ar ģimenēm un viesiem dedzinot sārtus, līksmoja līdz pat rīta ausmai. Kad 1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs [[Jānis Šteinhauers]] nopirka daļu [[Zasumuiža]]s, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa muižu]] Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados [[Rīgas rāte]] lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā. 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]” sniedza šādu svētku aprakstu: {{citāts|Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk – vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu, vai kumeles, vai mētras un citādas tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.|„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1832.}} Vēl 18. gadsimta beigās pie kādas nopostītas baznīcas Vīlandes apkārtnē Jāņu vakarā sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Uz drupām dedzināta Jāņuguns, kurā ļaudis metuši ziedojumus. Šķīstīšanās nolūkos sievietes kailas dejojušas ap drupām, citi turpat sēdējuši, ēduši un dzēruši.<ref>Elza Siliņa „Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” — Avots, Rīga 1982.</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pirmais „līgo” sauciens atskan Rīgā! |author= Anita Bormane |date= 2012. gada 22. jūnijs |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/pirmais-ligo-sauciens-atskan-riga%E2%80%A9-2/ | accessdate= 2015. gada 26. jūnijs | language= latviski}}</ref> Daļa svinētāju tolaik atzīmēja tos divreiz — pēc [[Jūlija kalendārs|vecā]] un [[Gregora kalendārs|jaunā]] kalendāra stila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skrivanek.lv/kas-ir-saulgriezi/|title=Kas ir Saulgrieži?|last=Baltic|first=Skrivanek|website=Skrivanek Baltic|access-date=2025-04-09|date=2022-06-06|language=lv}}</ref> Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:28413&#124;article:DIVL12&#124;query:L%C4%AAGO%20L%C4%ABgo%20J%C4%81%C5%86iem%20J%C4%81%C5%86u%20|title=Līgo - Padomju Jaunatne 23.06.1957}}</ref> Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:19965&#124;article:DIVL74&#124;page:1&#124;query:diena%20p%C4%81rcelt%20Izejamo%20dienu%20|title=Latvijas PSR Ministru Padomē - Cīņa 16.06.1955}}</ref> Oficiāla svinēšana tika aprauta pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] norādījumu 1961. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:91696&#124;page:1|title=Mūsu tradīcijas - Cīņa 24.03.1961}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/peteris-apinis-janu-svinesanas-aizliegumam-sesdesmita-gadskarta-un-lidzibas-ar-musdienam|title=Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām - LA 21.06.2021|last=Apinis|first=Pēteris}}</ref> No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc [[Hruščova gāšana]]s liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa [[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota. 1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Jāņi atkal tika atzīti par valsts svētku dienām. == Tradīcijas == === Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana === [[Attēls:Latvian girls in midsummer eve.jpg|upright=1.0|thumb|right|Meitenes dodas pļavā vākt Jāņuzāles]] Par jāņuzālēm tiek uzskatīti gandrīz visi [[lakstaugi]], bet īpaši [[madaras]], ņerbules (nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, [[āboliņš]] u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem.<ref name="B. Riekstiņš 1932">B. Riekstiņš, — Atpūta Nr. 17., 22.04.1932.</ref> Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņu rītā. Pēc [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1627]]. gadā rakstītā: {{citāts|Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām|Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”<ref>Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. — 1627.</ref>}} Pie vārtiem un visām durvīm piesēja [[pīlādzis|pīlādža]] vai [[bērzi|bērza]] meijas. Gan istabā, gan [[klēts|klētī]] un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti nolauzti ozolu, pīlādžu un [[Parastā liepa|liepu]] zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta [[zāļu tēja|tēja]] tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi. === Jāņu vainagu vīšana === [[Attēls:Ieva creating a crown from flowers, Midsummer festival, Latvia.jpg|upright=0.8|thumb|right|Meitene pin Jāņu ziedu vainagu]] Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Tā kā ozoli bija svēti koki, pēc senākajām tradīcijām ozolu vainagu valkāt varēja tikai vīrs vārdā Jānis, viņš arī bija Jāņa tēvs un galvenā svētku persona. Neviena sieviete viņam nedrīkstēja atteikt dejot. Tāpēc arī tik daudz bērniem ir vārds Jānis. Ar ozola vainagiem svētīja zirgus, bites. Arī govīm gani vija vainagus. === Jāņuguns dedzināšana === Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt. === Dziesmu dziedāšana === Līgošana ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Zemkopjiem ir ļoti svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos, jo ja labība nav padevusies — tā vēl nelīgojas. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.<ref>D. Ozoliņš, Jaunroze. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1940. I d.</ref> Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēktam pie Jāņuguns un arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu — kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Kad vienā mājā visi bija aplīgoti, tad līgotāji devās uz nākamo, pa ceļam līgojot un noskatoties, vai nākamajām mājām piederošie lauki ir sakopti. === Alus un siers === [[Attēls:Caraway cheese.jpg|thumb|upright=0.9|[[Jāņu siers]]]] Jāņa dienā dzēra [[alus|alu]] un ēda [[Jāņu siers|Jāņu sieru]], lai nākamajā vasarā augtu [[mieži]] un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu. === Jāņu nakts burvestības === Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: "Viss uz mani, viss uz mani!" Ja kāds to dzird, tad lai saka: "Man kaut pusīti!" Tad arī tam piena netrūks.<ref>A. Zālīte, Bērzpils. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1941. II d.</ref> Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu [[Laidars|laidaros]], tiem kaitējot un atņemot svētību. Ugunī tiek mesti ziedojumi auglībai. === Jāņu nakts vaļības === Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku. === Peldēšanās === Jaunais cikls bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija plikam jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. === Papardes zieda meklēšana === To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. „Kas iegūst [[papardes zieds|papardes ziedu]], tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt”.<ref name="B. Riekstiņš 1932"/> "Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam".<ref>L. Aizupe, Irlava. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apg., Rīga 1940.</ref> === Lēkšana pār ugunskuru === Kad uguns jau mazāka, drosmīgākie lec pāri ugunskuram pa vienam vai pāros, tādā veidā sevi attīrot. == Līdzīgu svētku svinēšanas tradīcijas pasaulē == Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas tautu tradīcija, kas īpaši saglabājusies [[Ziemeļeiropa]]s zemēs — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, kā arī Kanādā (sevišķi [[Kvebeka|Kvebekā]]), Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās ([[Kornvola|Kornvolā]]) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles tautu tradīcijās. Tāpat Ibicas salā šajā laikā lec pāri 9 ugunskuriem. === Nosaukumi citās Baltijas jūras zemēs === * [[Dānija|Dānijā]] — ''Sankthans'' * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Jaanipäev'' * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris'' * [[Norvēģija|Norvēģijā]] — ''Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse'' * [[Somija|Somijā]] — ''Juhannus'' * [[Vācija|Vācijā]] — ''Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht'' * [[Zviedrija|Zviedrijā]] — ''Midsommar'', arī ''Den helige Johannes Döparens dag'' === Nosaukumi slāvu valodās runājošas zemēs === Dažās slāvu valodās saulgriežu svētku svinēšanas tradīcijās saglabājies [[pagāni|pagānu]] dieva Kupalas (''Купало, Купа́йло'') vārds: * [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — ''Купальле'' * [[Bulgārija|Bulgārijā]] — ''Еньовден'' * [[Horvātija|Horvātijā]] — ''Ivanjski krijesovi'' * [[Krievija|Krievijā]] — ''ночь Ивана Купалы'' * [[Polija|Polijā]] — ''Noc Kupały'' * [[Ukraina|Ukrainā]] — ''Іван Купала'' === Nosaukumi romāņu valodās runājošas zemēs === * [[Astūrija|Astūrijā]] — ''Foguera de San Xuan'' * [[Galīsija (Spānija)|Galīsijā]] — ''Hogueras de San Juan'' * [[Francija|Francijā]] — ''Fête de la Saint-Jean'' * [[Katalonija|Katalonijā]] — ''Nit de Sant Joan'' * [[Portugāle|Portugālē]] — ''Festa junina'' * [[Spānija|Spānijā]] — ''Fiesta de San Juan'' === Basku zemē === * [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]] — ''Donibane jaia'' <gallery> Midsummer bonfire in Pielavasi, Finland.JPG|Jāņu ugunskurs Somijā. Fogueira na Praça.jpg|Jāņu ugunskura instalācija Brazīlijā. Noc Kupały 2010 - Rodzimy Kościół Polski - Skok przez ogień.jpg|Lēkšana pār Jāņuguni Polijā. Skt. Hans bål+heks.jpg|Raganas izbāžņa dedzināšana Dānijā. Ligo_post_USSR.png|Latvijas Līgo svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) Midsommardans av Anders Zorn 1897.jpg|Dejošana Jāņu vakarā Zviedrijā (A.Corna glezna, 1897). Midsommar på Årsnäs.png|Iešana ap saulgriežu koku Zviedrijā. 1991 CPA 6354.jpg|Baltkrievu Ivana Kupalas svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) </gallery> == Skatīt arī == * [[Zāļu diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Osvalds Līdeks „Latviešu svētki”. — Rīga 1940. * [[Pēteris Šmits]] „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apgāds, Rīga 1940. * „Latviešu tautas dziesmas”. — Rīga 1982. IV sēj. * Edīte Olupe „Latviešu gadskārtu ieražas”. — Avots, Rīga 1992. {{ISBN|5401006470}} * Kārlis Skalbe „Pasakas”. — Apgāds Sējējs, Augsburg 1946. (Papardes zieds) * Diāna Karaša „Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”. — Zinātne, Rīga 1991. * Māra Šterna „Senā gadskārta”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796612042}} * Helmi Stalte „Gadskārtu ieražas — Līgo”. — E. Melngaila Tautas mākslas centrs, Rīga 1989. * Silvija Silava „Visi gaida Jān̦u dienu — Līgo dziesmas”. — Liesma, Rīga 1991. == Ārējās saites == * [http://ligo.ucoz.lv/publ/dainas/janu_svinesanas_apraksti_latvju_dainas_dazados_apvidos_vidzeme_un_kurzeme/4-1-0-11 Jāņu svinēšanas apraksti „Latvju Dainās”] {{lv ikona}} * [http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 Latviešu dainas par Jāņu svinēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224634/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150511161545/http://dainuskapis.lv/katalogs/130/10. nerātnās dziesmas] {{lv ikona}} * [http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/ Tradīcijas] LFB {{lv ikona}} * Austris Grasis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 „Pārdomas par Jāņiem”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150402152907/http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 |date={{dat|2015|04|02||bez}} }} — 14.06.2008. {{lv ikona}} * [http://www.eurika.lv/lv/cont/6/19/16.html Līgo svētki / Jāņi] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170929012658/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/07062014-ka_radas_ligo_jani_un_svetku_tradicijas Kā radās Līgo, Jāņi un svētku tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://spoki.tvnet.lv/mistika/Latviesu-gadskartu-svetki-to-tradicijas/572269 Latviešu gadskārtu svētki, to tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv Tradicionālais Saulgriežu rituāls Turaidā — 360° virtuāla tūre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706195444/http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} Virtuālā Latvija {{lv ikona}} {{Latviešu gadskārtu svētki}} {{Latvijas kultūras kanons|state=collapsed}} [[Kategorija:Jāņi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] fmxm4dqixjs04hk4c7lwsp21nzgs4ww 4452523 4452518 2026-04-10T07:25:54Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-21974-96|~2026-21974-96]] ([[User talk:~2026-21974-96|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4452518 4452523 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = #107000 | nosaukums = Jāņi | apakšvirsraksts = | attēls = Pūdeles iedegšana.jpg | attēla_izmērs = 250px | alt = | attēla_paraksts = Pūdeles iedegšana | oficiālais_nosaukums = | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[23. jūnijs|23.]] un [[24. jūnijs]] | svinību_laiks = | biežums = gadskārta | saistīts_ar = }} [[Attēls:Jāņu vakars Muižeļa namā 1793.jpg|thumb|upright=1.0|[[Jāņu vakars]] [[Muižeļa nams|Muižeļa namā]] 1793. gadā ([[Broce]])]] '''Jāņi''' ir [[Latvieši|latviešu]] gadskārtas [[svētki]], ko svin [[vasara]]s [[saulgrieži|saulgriežu]] laikā, kad ir visīsākā [[nakts]] un visgarākā [[diena]]. Dienu pirms Jāņiem sauc par [[Zāļu diena|Zāļu dienu]], tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir [[24. jūnijs|24. jūnijā]],<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=72608 Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām] Latvijas Republikas likums</ref> kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras [[Saulgrieži|saulgriežiem]]. Daļa latviešu diasporas [[Sibīrija|Sibīrijā]] — 19. gadsimta latviešu kolonistu pēcteči Jāņus svin pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] 6. un 7. jūlijā.<ref>Anda Buševica [http://www.lmic.lv/core.php/kultura.lv/www.music.lv/skandarbs.php?id=4780 „Svētki suitos”]{{Novecojusi saite}} — [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 08.07.2004.</ref> Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Latvijā mūsdienās galvenokārt tiek svinēta Zāļu diena un tai sekojošais Jāņu vakars, kā arī Jāņu nakts, kas saistās ar saulgriežu rituāliem (zāļu vākšana, ugunskuri), pašu Jāņu dienu atstājot atpūtai. Vēsturiski Zāļu diena saistās ar vasaras saulgriežiem, vēlākos laikos saulgriežu svinēšana integrējās Jāņu svinībās. taču datumu nesakritības dēļ, īpaši mūsdienu neopagānismā, saulgriežu svinēšana dažkārt tiek nodalīta no Jāņu dienas, un nav dokumentētu pierādījumu par organizētiem saulgriežu svinēšanas pasākumiem atsevišķi no Jāņu tradīcijām līdz pat 20. gadsimta beigām.{{nepieciešama atsauce}} Šāda tradīcija ir atsākusies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, savukārt 21. gadsimta otrajā desmitgadē saulgriežu svinēšana 20.-21. jūnijā kļuva arvien populārāka. Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no [[Ozoli|ozola]] lapām vai dažādu pļavas zāļu pušķiem (piemēram, Vidzemes vīru vainagu pīšanas tradīcija). Būtiska Jāņu tradīcija ir arī dziedāšana. Latvieši parasti dzied [[Tautasdziesmas|tautas dziesmas]] vai citas populāras dziesmas, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes, t.i. īpašas dziesmas ar piedziedājumu "Līgo". Šo dziesmu dziedāšana jeb līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu.<ref>[https://web.archive.org/web/20160425054104/http://www.ligatne.lv/jaunumi/janu-tradicijas Ziedonis Kārkliņš „Jāņi, Jāņu tradīcijas, Vasaras Saulgrieži”]</ref> == Nosaukums == === Jāņi === Jāņa dienas nosaukums ir ņemts no [[Bībele|Bībeles]] tēla [[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]] vārda. Latviski viņa vārds šo veidolu ir ieguvis pakāpeniski, attīstoties no ebreju vārda יוֹחָנָן (''Yōḥānān''), kas nozīmē "Dievs ir žēlīgs", caur grieķu ''Ἰωάννης (Iōánnēs)'' un latīņu ''Ioannes'' nonāca vācu valodā kā ''Johannes/Johan''. Igauņu valodā ir vārds ''Jaan,'' kas arī ir līdzīgs latviešu vārdam ''Jānis.'' === Saulgrieži === [[Rainis]] 1909. gadā piešķīra savai lugai "[[Zelta zirgs]]" apzīmējumu "Saulgriežu pasaka". Savukārt kā oficiāls astronomisks termins saulstāvjiem šis vārds parādījās latviešu zinātniskajā literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē. Nekur folkloras materiālos šāds vārds nav atrodams. Tādēļ šis apzīmējums, domājams, ir jaundarinājums, visticamāk, no vācu valodas vārda ''Sonnenwende''. Līdzīgs vārds ir dots puķēm [[Saulgriezes|saulgriezēm]] (''Helianthus''), kuru ziedkopas saulainās dienās parasti griežas Saules virzienā. === Līgo svētki === [[Matīss Ārons]] citēdams [[Garlībs Merķelis|Garlību Merķeli]], rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos ''Līgā'' svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.” Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku. Nosaukumu ''Līgosvētki'' 1903. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/7289|title=Redakcijā|website=laikraksts.com|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists [[Emilis Melngailis]], kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „[[Jaunākās Ziņas]]” apgalvoja, ka vārdu "Līgosvētki" viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/609878-ne-ligosvetkiem-latviesi-jau-vairak-neka-gadsimtu-stridas-par-nepiedienigo-janu-nosaukumu|title=Nē - Līgosvētkiem! Latvieši jau vairāk nekā gadsimtu strīdas par "nepiedienīgo" Jāņu nosaukumu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-09|date=2024-06-22|language=lv}}</ref> Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums. == Vēsture == [[Attēls:Zāļu vakars Rīgā 18. gadsimtā.jpg|thumb|upright=1.0|[[Zāļu vakars]] Daugavmalā 18. gadsimtā]] [[Attēls:Jāņu svinēšana 1910. gadā.jpg|thumb|upright=1.0|Jāņu svinēšana 1910. gadā]] Vasaras [[Saulgrieži|saulgriežu]] laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas. Tā ir arī viena no vissenākajām [[Eiropa]]s tautu tradīcijām, kas iezīmē laika cikliskumu un kalpo par atskaites punktu kalendāram. Pēc savas nozīmes tie bija vissvarīgākie gada svētki. Visu nakti jākurina ugunskurs, lai nodrošinātu gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem. Tāpēc tika veiktas arī erotiskas darbības, bet par to visu atbildīgs bija Jāņa tēvs. Arī romiešu mitoloģijā dievs [[Jānuss]] (''Ianus'', <small>izrunā</small> [ˈjaː.nus]) atbild par galu un sākumu. Jaunais cikls (gads) bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nodrošina attīrīšanos. Visi ciemiņi bija kārtīgi jāpacienā. Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš [[viduslaiki]]em. Vēsturnieks [[Leonīds Arbuzovs]] pētījumā par latviešu literatūras pieminekļiem pieminējis dažus ievērības cienīgus faktus par Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Alus nesēji ir viens no četriem senākajiem amatiem Rīgā. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši un jau no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica garīdznieki. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Jāņa ģildei [[Rīgas Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīcā]] bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]]. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju. [[Mazā ģilde|Jāņa ģilde]] bija brālība ar gadsimtiem senu vēsturi un pēc L. Arbuzova domām svētki tieši alus un vīna nesēju [[Cunfte|amata biedrības]] iespaidā pieņēma dažas tradīcijas. Piemēram, palielinātu alus lietošanu salīdzinot ar citiem svētkiem un ieražu dedzināt mucu, kura tiek uzlikta staba galā. Nav grūti šādu tradīciju sasaistīt ar biedrības aroda specifiku — alus un vīna transportēšanu. Muca staba galā kalpo arī par praktisku līdzekli labākai svētku laukuma izgaismošanai. Tautas tradīcijās uguni kārts galā sauc par pūni (pūnis) un tas dod rituālu saules gaismu, kas tālāk apspīd laukus, dodot tiem svētību, bet [[Jāņu siers|Jāņu sieram]] ir speciāla recepte. [[Attēls:Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū 1920. gados.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū [[1920. gadi|1920. gados]]]] [[Attēls:Zāļu diena Kurzemē.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu diena Kurzemē ([[1930. gadi]])]] 1584. gadā [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|savā Livonijas hronikā]] rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Zināms, ka tajā laikā Rīgas zvejnieki, mastu brāķētāji un pārcēlāji katru gadu pēc saulgriežiem laivās brauca uz [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] vai arī uz kādu Daugavas salu, kur, kopā ar ģimenēm un viesiem dedzinot sārtus, līksmoja līdz pat rīta ausmai. Kad 1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs [[Jānis Šteinhauers]] nopirka daļu [[Zasumuiža]]s, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa muižu]] Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados [[Rīgas rāte]] lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā. 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]” sniedza šādu svētku aprakstu: {{citāts|Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk – vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu, vai kumeles, vai mētras un citādas tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.|„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1832.}} Vēl 18. gadsimta beigās pie kādas nopostītas baznīcas Vīlandes apkārtnē Jāņu vakarā sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Uz drupām dedzināta Jāņuguns, kurā ļaudis metuši ziedojumus. Šķīstīšanās nolūkos sievietes kailas dejojušas ap drupām, citi turpat sēdējuši, ēduši un dzēruši.<ref>Elza Siliņa „Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” — Avots, Rīga 1982.</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pirmais „līgo” sauciens atskan Rīgā! |author= Anita Bormane |date= 2012. gada 22. jūnijs |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/pirmais-ligo-sauciens-atskan-riga%E2%80%A9-2/ | accessdate= 2015. gada 26. jūnijs | language= latviski}}</ref> Daļa svinētāju tolaik atzīmēja tos divreiz — pēc [[Jūlija kalendārs|vecā]] un [[Gregora kalendārs|jaunā]] kalendāra stila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skrivanek.lv/kas-ir-saulgriezi/|title=Kas ir Saulgrieži?|last=Baltic|first=Skrivanek|website=Skrivanek Baltic|access-date=2025-04-09|date=2022-06-06|language=lv}}</ref> Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:28413&#124;article:DIVL12&#124;query:L%C4%AAGO%20L%C4%ABgo%20J%C4%81%C5%86iem%20J%C4%81%C5%86u%20|title=Līgo - Padomju Jaunatne 23.06.1957}}</ref> Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:19965&#124;article:DIVL74&#124;page:1&#124;query:diena%20p%C4%81rcelt%20Izejamo%20dienu%20|title=Latvijas PSR Ministru Padomē - Cīņa 16.06.1955}}</ref> Oficiāla svinēšana tika aprauta pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] norādījumu 1961. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:91696&#124;page:1|title=Mūsu tradīcijas - Cīņa 24.03.1961}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/peteris-apinis-janu-svinesanas-aizliegumam-sesdesmita-gadskarta-un-lidzibas-ar-musdienam|title=Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām - LA 21.06.2021|last=Apinis|first=Pēteris}}</ref> No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc [[Hruščova gāšana]]s liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa [[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota. 1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Jāņi atkal tika atzīti par valsts svētku dienām. == Tradīcijas == === Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana === [[Attēls:Latvian girls in midsummer eve.jpg|upright=1.0|thumb|right|Meitenes dodas pļavā vākt Jāņuzāles]] Par jāņuzālēm tiek uzskatīti gandrīz visi [[lakstaugi]], bet īpaši [[madaras]], ņerbules (nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, [[āboliņš]] u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem.<ref name="B. Riekstiņš 1932">B. Riekstiņš, — Atpūta Nr. 17., 22.04.1932.</ref> Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņu rītā. Pēc [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1627]]. gadā rakstītā: {{citāts|Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām|Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”<ref>Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. — 1627.</ref>}} Pie vārtiem un visām durvīm piesēja [[pīlādzis|pīlādža]] vai [[bērzi|bērza]] meijas. Gan istabā, gan [[klēts|klētī]] un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti nolauzti ozolu, pīlādžu un [[Parastā liepa|liepu]] zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta [[zāļu tēja|tēja]] tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi. === Jāņu vainagu vīšana === [[Attēls:Ieva creating a crown from flowers, Midsummer festival, Latvia.jpg|upright=0.8|thumb|right|Meitene pin Jāņu ziedu vainagu]] Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Tā kā ozoli bija svēti koki, pēc senākajām tradīcijām ozolu vainagu valkāt varēja tikai vīrs vārdā Jānis, viņš arī bija Jāņa tēvs un galvenā svētku persona. Neviena sieviete viņam nedrīkstēja atteikt dejot. Tāpēc arī tik daudz bērniem ir vārds Jānis. Ar ozola vainagiem svētīja zirgus, bites. Arī govīm gani vija vainagus. === Jāņuguns dedzināšana === Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt. === Dziesmu dziedāšana === Līgošana ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Zemkopjiem ir ļoti svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos, jo ja labība nav padevusies — tā vēl nelīgojas. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.<ref>D. Ozoliņš, Jaunroze. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1940. I d.</ref> Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēktam pie Jāņuguns un arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu — kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Kad vienā mājā visi bija aplīgoti, tad līgotāji devās uz nākamo, pa ceļam līgojot un noskatoties, vai nākamajām mājām piederošie lauki ir sakopti. === Alus un siers === [[Attēls:Caraway cheese.jpg|thumb|upright=0.9|[[Jāņu siers]]]] Jāņa dienā dzēra [[alus|alu]] un ēda [[Jāņu siers|Jāņu sieru]], lai nākamajā vasarā augtu [[mieži]] un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu. === Jāņu nakts burvestības === Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: "Viss uz mani, viss uz mani!" Ja kāds to dzird, tad lai saka: "Man kaut pusīti!" Tad arī tam piena netrūks.<ref>A. Zālīte, Bērzpils. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1941. II d.</ref> Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu [[Laidars|laidaros]], tiem kaitējot un atņemot svētību. Ugunī tiek mesti ziedojumi auglībai. === Jāņu nakts vaļības === Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku. === Peldēšanās === Jaunais cikls bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija plikam jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. === Papardes zieda meklēšana === To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. „Kas iegūst [[papardes zieds|papardes ziedu]], tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt”.<ref name="B. Riekstiņš 1932"/> "Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam".<ref>L. Aizupe, Irlava. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apg., Rīga 1940.</ref> === Lēkšana pār ugunskuru === Kad uguns jau mazāka, drosmīgākie lec pāri ugunskuram pa vienam vai pāros, tādā veidā sevi attīrot. == Līdzīgu svētku svinēšanas tradīcijas pasaulē == Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas tautu tradīcija, kas īpaši saglabājusies [[Ziemeļeiropa]]s zemēs — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, kā arī Kanādā (sevišķi [[Kvebeka|Kvebekā]]), Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās ([[Kornvola|Kornvolā]]) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles tautu tradīcijās. Tāpat Ibicas salā šajā laikā lec pāri 9 ugunskuriem. === Nosaukumi citās Baltijas jūras zemēs === * [[Dānija|Dānijā]] — ''Sankthans'' * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Jaanipäev'' * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris'' * [[Norvēģija|Norvēģijā]] — ''Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse'' * [[Somija|Somijā]] — ''Juhannus'' * [[Vācija|Vācijā]] — ''Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht'' * [[Zviedrija|Zviedrijā]] — ''Midsommar'', arī ''Den helige Johannes Döparens dag'' === Nosaukumi slāvu valodās runājošas zemēs === Dažās slāvu valodās saulgriežu svētku svinēšanas tradīcijās saglabājies [[pagāni|pagānu]] dieva Kupalas (''Купало, Купа́йло'') vārds: * [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — ''Купальле'' * [[Bulgārija|Bulgārijā]] — ''Еньовден'' * [[Horvātija|Horvātijā]] — ''Ivanjski krijesovi'' * [[Krievija|Krievijā]] — ''ночь Ивана Купалы'' * [[Polija|Polijā]] — ''Noc Kupały'' * [[Ukraina|Ukrainā]] — ''Іван Купала'' === Nosaukumi romāņu valodās runājošas zemēs === * [[Astūrija|Astūrijā]] — ''Foguera de San Xuan'' * [[Galīsija (Spānija)|Galīsijā]] — ''Hogueras de San Juan'' * [[Francija|Francijā]] — ''Fête de la Saint-Jean'' * [[Katalonija|Katalonijā]] — ''Nit de Sant Joan'' * [[Portugāle|Portugālē]] — ''Festa junina'' * [[Spānija|Spānijā]] — ''Fiesta de San Juan'' === Basku zemē === * [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]] — ''Donibane jaia'' <gallery> Midsummer bonfire in Pielavasi, Finland.JPG|Jāņu ugunskurs Somijā. Fogueira na Praça.jpg|Jāņu ugunskura instalācija Brazīlijā. Noc Kupały 2010 - Rodzimy Kościół Polski - Skok przez ogień.jpg|Lēkšana pār Jāņuguni Polijā. Skt. Hans bål+heks.jpg|Raganas izbāžņa dedzināšana Dānijā. Ligo_post_USSR.png|Latvijas Līgo svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) Midsommardans av Anders Zorn 1897.jpg|Dejošana Jāņu vakarā Zviedrijā (A.Corna glezna, 1897). Midsommar på Årsnäs.png|Iešana ap saulgriežu koku Zviedrijā. 1991 CPA 6354.jpg|Baltkrievu Ivana Kupalas svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) </gallery> == Skatīt arī == * [[Zāļu diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Osvalds Līdeks „Latviešu svētki”. — Rīga 1940. * [[Pēteris Šmits]] „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apgāds, Rīga 1940. * „Latviešu tautas dziesmas”. — Rīga 1982. IV sēj. * Edīte Olupe „Latviešu gadskārtu ieražas”. — Avots, Rīga 1992. {{ISBN|5401006470}} * Kārlis Skalbe „Pasakas”. — Apgāds Sējējs, Augsburg 1946. (Papardes zieds) * Diāna Karaša „Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”. — Zinātne, Rīga 1991. * Māra Šterna „Senā gadskārta”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796612042}} * Helmi Stalte „Gadskārtu ieražas — Līgo”. — E. Melngaila Tautas mākslas centrs, Rīga 1989. * Silvija Silava „Visi gaida Jān̦u dienu — Līgo dziesmas”. — Liesma, Rīga 1991. == Ārējās saites == * [http://ligo.ucoz.lv/publ/dainas/janu_svinesanas_apraksti_latvju_dainas_dazados_apvidos_vidzeme_un_kurzeme/4-1-0-11 Jāņu svinēšanas apraksti „Latvju Dainās”] {{lv ikona}} * [http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 Latviešu dainas par Jāņu svinēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224634/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150511161545/http://dainuskapis.lv/katalogs/130/10. nerātnās dziesmas] {{lv ikona}} * [http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/ Tradīcijas] LFB {{lv ikona}} * Austris Grasis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 „Pārdomas par Jāņiem”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150402152907/http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 |date={{dat|2015|04|02||bez}} }} — 14.06.2008. {{lv ikona}} * [http://www.eurika.lv/lv/cont/6/19/16.html Līgo svētki / Jāņi] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170929012658/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/07062014-ka_radas_ligo_jani_un_svetku_tradicijas Kā radās Līgo, Jāņi un svētku tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://spoki.tvnet.lv/mistika/Latviesu-gadskartu-svetki-to-tradicijas/572269 Latviešu gadskārtu svētki, to tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv Tradicionālais Saulgriežu rituāls Turaidā — 360° virtuāla tūre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706195444/http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} Virtuālā Latvija {{lv ikona}} {{Latviešu gadskārtu svētki}} {{Latvijas kultūras kanons|state=collapsed}} [[Kategorija:Jāņi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] g876vrvoc9kv5rlfygzhakwatzij95i 0 51512 4452305 4279039 2026-04-09T13:46:26Z Biafra 13794 /* Notikumi */ 4452305 wikitext text/x-wiki '''9. aprīlis''' ir gada 99. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (100. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 266 dienas. == Vārda dienas == [[Alla]], [[Valērija (personvārds)|Valērija]], [[Žubīte (personvārds)|Žubīte]] == Notikumi == * [[1241. gads]] — [[Ļegņicas kauja]]: [[mongoļi]] sakāva apvienoto kristiešu karaspēku ([[poļi|poļu]] un [[vācieši|vācu]]). * [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Latvijas prezidenta vēlēšanas]]: par valsts prezidentu ievēlēts [[Alberts Kviesis]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]] iebruka [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]]. * [[1942. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Bataanas Nāves maršs]] — 70 000 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Filipīnas|Filipīnu]] karavīri padevās [[Japāna|japāņiem]]. * [[1945. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Sarkanā armija|Padomju armija]] ieņēma [[Karaļauči|Kēnigsbergu]]. * [[1957. gads]] — [[Ēģipte]] [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] atvēra pilnvērtīgai kuģošanai. * [[1967. gads]] — pirmo lidojumu veica [[lidmašīna]] ''[[Boeing 737]]''. * [[1959. gads]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' programma]]: [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja pirmo septiņu [[kosmonauts|astronautu]] vārdus. * [[1991. gads]] — [[Gruzija]] pasludināja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[1992. gads]] — parlamenta vēlēšanās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] vairākumu atkārtoti ieguva [[Džons Meidžors|Džona Meidžora]] vadītā [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partija]]. * [[2003. gads]] — [[Irākas karš]]: [[ASV]] karaspēks ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]], izbeidzot [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] valdīšanu. == Dzimuši == * [[1336. gads]] — [[Timurs]] (تیمور), Timurīdu dinastijas un lielvalsts izveidotājs (miris 1405. gadā) * [[1802. gads]] — [[Eliass Lenrūts]] (''Elias Lönnrot''), somu folkloras vācējs, ārsts (miris 1884. gadā) * [[1821. gads]] — [[Šarls Bodlērs]] (''Charles Pierre Baudelaire''), Francijas dzejnieks (miris 1867. gadā) * [[1830. gads]] — [[Edvards Maibridžs]] (''Eadweard Muybridge''), angļu fotogrāfs (miris 1904. gadā) * [[1835. gads]] — [[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]] (''Léopold II''), Beļģijas karalis (miris 1909. gadā) * [[1865. gads]] — [[Ērihs Lūdendorfs]] (''Erich Ludendorff''), vācu ģenerālis (miris 1937. gadā) * [[1867. gads]] — [[Čārlzs Vinklers]] (''Charles Winckler''), dāņu vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists, olimpiskais čempions virves vilkšanā (miris 1932. gadā) * [[1872. gads]] — [[Leons Blūms]] (''Léon Blum''), franču politiķis (miris 1950. gadā) * [[1906. gads]] — [[Viktors Vazareli]] (''Victor Vasarely''), franču mākslinieks (miris 1997. gadā) * [[1921. gads]] — [[Žans Marī Balestrs]] (''Jean-Marie Balestre''), FIA un FISA prezidents (miris 2008. gadā) * [[1926. gads]] — [[Hjū Hefners]] (''Hugh Hefner''), ASV izdevējs, žurnāla ''Playboy'' dibinātājs (miris 2017. gadā) * [[1933. gads]] — [[Žans Pols Belmondo]] (''Jean-Paul Belmondo''), franču aktieris (miris 2021. gadā) * [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — [[Jānis Klovāns]], Latvijas šahists (miris 2010. gadā) * [[1938. gads]] — [[Viktors Černomirdins]] (''Виктор Черномырдин''), Krievijas politiķis (miris 2010. gadā) * [[1954. gads]] — [[Deniss Kveids]] (''Dennis Quaid''), amerikāņu aktieris * [[1963. gads]] — [[Timotijs Kopra]] (''Timothy Kopra''), ASV kosmonauts * [[1967. gads]] — [[Sems Heriss]] (''Sam Harris''), ASV publicists * [[1971. gads]] — [[Žaks Vilnēvs]] (''Jacques Villeneuve''), Kanādas autosportists * [[1973. gads]] — [[Gašpers Okorns]] (''Gašper Okorn''), Slovēnijas basketbola treneris * [[1974. gads]] — [[Dženna Džeimsone]] (''Jenna Jameson''), ASV pornoaktrise un uzņēmēja * [[1975. gads]] — [[Robijs Faulers]] (''Robbie Fowler''), Anglijas futbolists * [[1976. gads]] — [[Serēna Aunjona-Čenselora]] (''Serena Auñón-Chancellor''), ASV kosmonaute * [[1987. gads]] — [[Blēzs Matuidi]] (''Blaise Matuidi''), franču futbolists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Oskars Cibuļskis]], Latvijas hokejists * [[1986. gads]] — [[Leitone Mīstere]] (''Leighton Meester''), ASV aktrise * [[1990. gads]] — [[Kristena Stjuarta]] (''Kristen Stewart''), amerikāņu aktrise * [[1998. gads]] — [[Elle Faninga]] (''Elle Fanning''), ASV aktrise == Miruši == * [[1241. gads]] — [[Henriks II Dievbijīgais]] (''Henryk II Pobożny''), Polijas kņazs (dzimis laika posmā no 1196. līdz 1207. gadam) * [[1483. gads]] — [[Eduards IV Jorks|Eduards IV]] (''Edward IV''), Anglijas karalis (dzimis 1442. gadā) * [[1553. gads]] — [[Fransuā Rablē]] (''François Rabelais''), franču rakstnieks (dzimis ap 1494. gadu) * [[1557. gads]] — [[Mikaels Agrikola]] (''Mikael Agricola''), somu garīdznieks (dzimis ap 1510. gadu) * [[1626. gads]] — [[Frānsiss Bēkons]] (''Francis Bacon''), angļu filozofs (dzimis 1561. gadā) * [[1754. gads]] — [[Kristiāns Volfs]] (''Christian Wolff''), vācu filozofs (dzimis 1679. gadā) * [[1804. gads]] — [[Žaks Nekērs]] (''Jacques Necker''), Francijas politiķis (dzimis 1732. gadā) * [[1806. gads]] — [[Villems V]] (''Willem V''), Nīderlandes valdnieks (dzimis 1748. gadā) * [[1915. gads]] — [[Reimons Vitindeils]] (''Raymond Whittindale''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1883. gadā) * [[1945. gads]]: ** [[Dītrihs Bonhēfers]] (''Dietrich Bonhoeffer''), vācu teologs (dzimis 1906. gadā) ** [[Vilhelms Kanariss]] (''Wilhelm Franz Canaris''), Vācijas admirālis (dzimis 1887. gadā) * [[1953. gads]] — [[Staņislavs Vojcehovskis]] (''Stanisław Wojciechowski''), Polijas prezidents (dzimis 1869. gadā) * [[1959. gads]] — [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''), ASV arhitekts (dzimis 1867. gadā) * [[1960. gads]] — [[Džons Breids]] (''John Braid''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1869. gadā) * [[1961. gads]] — [[Zogu I]] (''Zogu I''), Albānijas karalis (dzimis 1895. gadā) * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Roberts Osis]], latviešu pulkvedis (dzimis 1900. gadā) * [[2011. gads]] — [[Sidnijs Lūmets]] (''Sidney Lumet''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924. gadā) * [[2021. gads]] — [[Princis Filips]] (''Prince Philip''), Edinburgas hercogs, karalienes Elizabetes II vīrs (dzimis 1921. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Bataanas Nāves maršs|Batānas diena]] ([[Filipīnas]]) * Neatkarības diena ([[Gruzija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis|09]] tv1rvvv4ndvpairw0ozglxfks3g5hd3 0 58804 4452362 4236525 2026-04-09T16:13:09Z ~2026-21983-12 143872 /* ievads */ 4452362 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | vārds_orig = ''Arnold Schönberga'' <br /> ''Arnold Schoenberg'' | attēls = Arnold Schoenberg la 1948.jpg | att_nosaukums = Arnolds Šēnbergs (ap 1948), foto: ''Florence Homolka'' | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]] | m_gads = 1951 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | dzīves_vieta = [[Vīne]], [[Berlīne]], [[Parīze]], [[Bostona]], [[Losandželosa]] | pilsonība = | tautība = | paraksts = | stils = | žanrs = | mācījies = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Arnolds Francis Valters Šēnbergs''' ({{val|de|Arnold Franz Walter Schönberg}}, {{val|en|Arnold Schoenberg}}, dzimis {{dat|1874|09|13}} [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]], miris {{dat|1951|07|13}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes austriešu / amerikāņu [[komponists]], [[diriģents]], [[mūzika]]s [[zinātnieks]] un [[gleznotājs]] daiļkrāsotājs, muzikāla [[ekspresionisms|ekspresionisma]] virziena pārstāvis, atonālās mūzikas un 12 skaņu (pustoņu) kompozīcijas tehnikas izveidotājs (pazīstama arī kā "dodekafonija" jeb "[[Seriālā mūzika|seriālā tehnika]]"). Šēnbergs bija viens no īpaši ietekmīgiem [[20. gadsimts|20. gadsimta]] Rietumu mūzikas darbiniekiem. [[Attēls:Schoenberg Quartet No. 2 4th movement.OGG|thumb|left|Stīgu kvartets No. 2, 4. kustība, izpilda [https://web.archive.org/web/20181119202624/https://www.carmelquartet.com/ Carmel Quartet] ar soprānu ''Rona Israel-Kolatt'']] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.allmusic.com/artist/arnold-schoenberg-mn0000691043 Arnolds Šēnbergs ''AllMusic''] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20131005075405/http://imslp.org/wiki/Category:Schoenberg,_Arnold Arnolds Šēnbergs ''IMSLP''] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šēnbergs, Arnolds}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austriešu komponisti]] [[Kategorija:Amerikāņu komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Diriģenti]] [[Kategorija:Austrijas gleznotāji]] [[Kategorija:ASV gleznotāji]] [[Kategorija:Mūzikas teorija]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] c3gj3p5s1tpasco8ydf55v3lllt9rrb 4452364 4452362 2026-04-09T16:34:51Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21983-12|~2026-21983-12]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 4236525 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | vārds_orig = ''Arnold Schönberg'' <br /> ''Arnold Schoenberg'' | attēls = Arnold Schoenberg la 1948.jpg | att_nosaukums = Arnolds Šēnbergs (ap 1948), foto: ''Florence Homolka'' | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]] | m_gads = 1951 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | dzīves_vieta = [[Vīne]], [[Berlīne]], [[Parīze]], [[Bostona]], [[Losandželosa]] | pilsonība = | tautība = | paraksts = | stils = | žanrs = | mācījies = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Arnolds Francis Valters Šēnbergs''' ({{val|de|Arnold Franz Walter Schönberg}}, {{val|en|Arnold Schoenberg}}, dzimis {{dat|1874|09|13}} [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]], miris {{dat|1951|07|13}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes austriešu / amerikāņu [[komponists]], [[diriģents]], [[mūzika]]s [[zinātnieks]] un [[gleznotājs]] daiļkrāsotājs, muzikāla [[ekspresionisms|ekspresionisma]] virziena pārstāvis, atonālās mūzikas un 12 skaņu (pustoņu) kompozīcijas tehnikas izveidotājs (pazīstama arī kā "dodekafonija" jeb "[[Seriālā mūzika|seriālā tehnika]]"). Šēnbergs bija viens no īpaši ietekmīgiem [[20. gadsimts|20. gadsimta]] Rietumu mūzikas darbiniekiem. [[Attēls:Schoenberg Quartet No. 2 4th movement.OGG|thumb|left|Stīgu kvartets No. 2, 4. kustība, izpilda [https://web.archive.org/web/20181119202624/https://www.carmelquartet.com/ Carmel Quartet] ar soprānu ''Rona Israel-Kolatt'']] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.allmusic.com/artist/arnold-schoenberg-mn0000691043 Arnolds Šēnbergs ''AllMusic''] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20131005075405/http://imslp.org/wiki/Category:Schoenberg,_Arnold Arnolds Šēnbergs ''IMSLP''] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šēnbergs, Arnolds}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austriešu komponisti]] [[Kategorija:Amerikāņu komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Diriģenti]] [[Kategorija:Austrijas gleznotāji]] [[Kategorija:ASV gleznotāji]] [[Kategorija:Mūzikas teorija]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] i21o7j6wcltlal5d99rcqgz4fmzaku8 0 61665 4452344 4333118 2026-04-09T15:02:59Z Markuss86 97992 4452344 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F00F00 | nos = ''Atlético de Madrid'' | logo = Atletico Madrid Logo 2024.svg | logo_izm = 160 | pilns = ''Club Atlético de Madrid, S.A.D.'' | iesauka = ''Colchoneros'' (matračnieki)<br/>''Rojiblancos'' (sarkani-baltie) <br/>''Atleti'' | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | dib = 1903 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 26 | stad = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' | ietilp = 67 703 | prez = {{flaga|Spānija}} Enrike Sereso | tren = {{flaga|Argentīna}} [[Djego Simeone]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _atleticomadrid2526h | pattern_b1 = _atleticomadrid2526h | pattern_ra1 = _atleticomadrid2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _atleticomadrid2526a | pattern_b2 = _atleticomadrid2526a | pattern_ra2 = _atleticomadrid2526a | pattern_sh2 = _atleticomadrid2526a | pattern_so2 = _atleticomadrid2526al | leftarm2 = 3B3C62 | body2 = 3B3C62 | rightarm2 = 3B3C62 | shorts2 = 3B3C62 | socks2 = 3B3C62 | pattern_la3 = _atleticomadrid2526t | pattern_b3 = _atleticomadrid2526t | pattern_ra3 = _atleticomadrid2526t | pattern_sh3 = _atleticomadrid2526t | pattern_so3 = | leftarm3 = 0088FF | body3 = 0088FF | rightarm3 = 0088FF | shorts3 =0088FF | socks3 = 0088FF }} '''Madrides "Atlético"''' ({{val|es|Club Atlético de Madrid}}) ir profesionāla [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] komanda no [[Madride]]s, kas spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā — [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Klubs dibināts 1903. gadā. No 2017. gada mājas spēles aizvada [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] (pirms tam: [[Visentes Kalderona stadions|Visentes Kalderona stadionā]]). ''Atlético'' 11 reizes ir kļuvuši par Spānijas čempioniem un desmit reizes izcīnījuši [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]]. Komanda ir trīs reizes uzvarējusi [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], kā arī vienu reizi izcīnījusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|title=Grande de España y Europa|publisher=Atlético de Madrid|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019003913/http://clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}</ref> ''Atlético'' futbolisti ir arī trīs reizes iekļuvuši [[UEFA Čempionu līga]]s (agrāk — Eiropas Čempionvienību kauss) finālā (1974., 2014. un 2016. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1973/index.html|title=UEFA Champions League 1973/74 - History|publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2025|09|07||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atleticodemadrid.com/jugadores-primer-equipo/ |title=Primer Equipo|language=es |publisher=''Atlético Madrid''|accessdate={{dat|2025|09|07||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Huans Muso]]}} {{Fs player|no=2|nat=URU|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]}} {{Fs player|no=3|nat=ITA|pos=DF|name=[[Mateo Rudžeri]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Konors Galahers]]}} {{Fs player|no=5|nat=USA|pos=MF|name=[[Džonijs Kardoso]]}} {{Fs player|no=6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=7|nat=FRA|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]}} {{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Barrjoss]]}} {{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]}} {{Fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]}} {{Fs player|no=11|nat=ARG|pos=FW|name=[[Tjago Almada]]}} {{Fs player|no=12|nat=ESP|pos=FW|name=[[Karloss Martins]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=13|nat=SVN|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]}} {{Fs player|no=15|nat=FRA|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]}} {{Fs player|no=16|nat=ARG|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]}} {{Fs player|no=17|nat=SVK|pos=DF|name=[[Dāvids Hancko]]}} {{Fs player|no=18|nat=ESP|pos=DF|name=[[Marks Pubiļs]]}} {{Fs player|no=19|nat=ARG|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]}} {{Fs player|no=20|nat=ARG|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]}} {{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=MF|name=[[Havi Galans]]}} {{Fs player|no=22|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džakomo Raspadori]]}} {{Fs player|no=23|nat=ARG|pos=FW|name=[[Niko Gonsaless]]|other=īrē no [[Juventus F.C.|Juventus]]}} {{Fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Robēns Lenormāns]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]''' ** Čempioni (11): 1939–40, 1940–41, 1949–50, 1950–51, 1965–66, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1995–96, 2013–14, [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]] ** Vicečempioni (10): 1943–44, 1957–58, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1973–74, 1984–85, 1990–91, [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]] * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (10): 1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76, 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13 ** Finālisti (9): 1921, 1926, 1956, 1963–64, 1974–75, 1986–87, 1998–99, 1999—00, 2009–10 * '''[[Spānijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1985, 2014 ** Finālisti (5): 1991, 1992, 1996, 2013, 2019–20 * '''Spānijas Čempionu kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1940 * '''FEF Prezidenta kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1947 * '''Evas Duartes kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1951 ** Finālisti (1): 1950 * '''[[Spānijas Līgas kauss]]''' ** Finālisti (2): 1983–84, 1984–85 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (1): 2001–02 ** Vicečempioni (2): 1932–33, 1933–34 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (3): 1973–74, 2013–14, 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1961–62 ** Finālisti (2): 1962–63, 1985–86 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2011–12, 2017–18 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2010, 2012, 2018 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1) 2007 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1974 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Atlético de Madrid|Madrides "Atletico"}} * [https://www.atleticodemadrid.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Madrides "Atletico"]] 6ru1yskj87w379w71aljkhrzsovu14m 0 64859 4452440 4451182 2026-04-09T20:23:28Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4452440 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2009 |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{flaga|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu "[[Believe]]". Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu "[[Fairytale]]". [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu "[[Probka]]", tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un [[Latvija]] nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno]] un [[Gruzija]]. [[Sanmarīno]] tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet [[Gruzija]] atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas "We Don't Wanna Put In" nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis ir apstiprinājušas savu dalību vienā no diviem 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināliem.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === * Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. * Valstis sarindotas uzstāšanās secībā. * Tumši dzeltenais laukums norāda uz dziesmu, kuru izvēlējās žūrija. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Andrea Demiroviča | "Just Get Out Of My Life" | Vienkārši pazūdi no manas dzīves | align="center" | 11 | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Gipsy.cz | "Aven Romale" | Aiziet čigāni | align="center" | 18 | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Patriks Ušēns | "Copycat" | Kopētais kaķis | align="center" | 17 | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Petrs Elfimovs | "Eyes That Never Lie" | Acis kas nekad nemelo | align="center" | 13 | align="center" | 25 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Marlēna Ernmane | "La Voix" | Balss | align="center" | 4 | align="center" | 105 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Inga un Anuša Aršakjanas | "Jan Jan" | Mans dārgais | align="center" | 5 | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Suzanna Georgi | "La Teva Decisió (Get A Life)" | Tavs lēmums | align="center" | 8 | align="center" | 15 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Lovebugs | "The Highest Heights" | Augstākie augstumi | align="center" | 14 | align="center" | 15 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Hadise | "Düm Tek Tek" | Bum Bum Bum<ref>"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.</ref> | align="center" | 2 | align="center" | 172 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]] | Noa un Mira Avada | "Einaiych" | Tavas acis | align="center" | 7 | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Krazimirs Avramovs | "Illusion" | Ilūzija | align="center" | 16 | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | "Is It True?" | Vai tā ir patiesība? | align="center" | 1 | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | Next Time | "Nešto Što Kje Ostane"<ref>Nosaukums oriģinālvalodā: (Нешто што ќе остане)</ref> | Kaut kas, kas paliek | align="center" | 10 | align="center" | 45 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elena George]] | "The Balkan Girls" | Balkānu meitenes | align="center" | 9 | align="center" | 67 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Waldo's People | "Lose Control" | Zaudēt kontroli | align="center" | 12 | align="center" | 42 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | Flor-de-Lis | "Todas As Ruas Do Amor" | Visas mīlestības ielas | align="center" | 8 | align="center" | 70 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ciara | "What If We" | Ja nu es | align="center" | 6 | align="center" | 68 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Regina | "Bistra voda" | Dzidrie ūdeņi | align="center" | 3 | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === * Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. * Valstis sarindotas uzstāšanās secībā. * Tumši dzeltenais laukums norāda uz dziesmu, kuru izvēlējās žūrija. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Igors Cukrovs un Andrea Šušnjara | "Lijepa Tena" | Skaistā Tena | align="center" | 13 | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Šenaida Malveja un Black Daisy | "Et Cetera" | Un tā tālāk | align="center" | 11 | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | "[[Probka]]" (Пробка) | Sastrēgums | align="center" | 19 | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | Marko Kons un Milans Nikoličs | "Cipela" | Kurpe | align="center" | 10 | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Lidija Kopaņja | "I Don't Wanna Leave" | Es nevēlos aiziet | align="center" | 12 | align="center" | 43 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aleksandrs Ribaks]] | "[[Fairytale]]" | Pasaka | align="center" | 1 | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kristīna Metaksa | "Firefly" | Jāņtārpiņš | align="center" | 14 | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | Kamils Mikulčīks un Nela Pociskova | "Leť tmou" | Lido caur tumsu | align="center" | 18 | align="center" | 8 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Nīls Brinks | "Believe Again" | Atkal noticēt | align="center" | 8 | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Quartissimo un Martina Majerle | "Love Symphony" | Mīlestības sinfonija | align="center" | 16 | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Zoli Ādoks | "Dance With Me" | Dejo ar mani | align="center" | 15 | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | AySel & Arash | "Always" | Vienmēr | align="center" | 2 | align="center" | 180 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 4 | align="center" | 110 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sasha Son | "Love" | Mīlestība | align="center" | 9 | align="center" | 66 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | Nellija Čobanu | "Hora Din Moldova" | Moldovas deja | align="center" | 5 | align="center" | 106 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kejsi Tola | "Carry Me In Your Dreams" | Parūpējies par mani savos sapņos | align="center" | 7 | align="center" | 73 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Svetlana Loboda | "Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)" | Esi mans Valentīns | align="center" | 6 | align="center" | 80 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Urban Symphony]] | "[[Rändajad]]" | Ceļotāji | align="center" | 3 | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | De Toppers | "Shine" | Spīdi | align="center" | 17 | align="center" | 11 |} == Fināls == Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> * Fināls norisināses 2009. gada 16. maijā. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sasha Son | "Love" | Mīlestība | align="center" | 23 | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]] | Noa un Mira Avada | "Einaiych" | Tavas acis | align="center" | 16 | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | "Et S'il Fallait Le Faire" | Un ja tas būtu jāizdara | align="center" | 8 | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Anglu]] | Marlēna Ernmane | "La Voix" | Balss | align="center" | 21 | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Igors Cukrovs | "Lijepa Tena" | Skaistā Tena | align="center" | 18 | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | Flor-de-Lis | "Todas As Ruas Do Amor" | Visas mīlestības ielas | align="center" | 15 | align="center" | 57 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | "Is It True?" | Vai tā ir patiesība? | align="center" | 2 | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7 | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Inga un Anuša Aršakjanas | "Jan Jan" | Mans dārgais | align="center" | 10 | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], [[Krievu valoda|Krievu]] | Anastasija Prihodko | "Mamo" | Māte | align="center" | 11 | align="center" | 91 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | AySel & Arash | "Always" | Vienmēr | align="center" | 3 | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Regina | "Bistra voda" | Dzidrie ūdeņi | align="center" | 9 | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | Nellija Čobanu | "Hora Din Moldova" | Moldovas deja | align="center" | 14 | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ciara | "What If We" | Ja nu es | align="center" | 22 | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Urban Symphony]] | "[[Rändajad]]" | Ceļotāji | align="center" | 6 | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Nīls Brinks | "Believe Again" | Atkal noticēt | align="center" | 13 | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Alex Swings Oscar Sings! | "Miss Kiss Kiss Bang" | | align="center" | 20 | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Hadise | "Düm Tek Tek" | Bum Bum Bum | align="center" | 4 | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kejsi Tola | "Carry Me In Your Dreams" | Parūpējies par mani savos sapņos | align="center" | 17 | align="center" | 48 |- bgcolor="gold" | align="center" | '''20''' | '''{{ESC|Norvēģija}}'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | '''[[Angļu valoda|Angļu]]''' | '''[[Aleksandrs Ribaks]]''' | '''"[[Fairytale]]"''' | '''Pasaka''' | align="center" | '''1''' | align="center" | '''387''' |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Svetlana Loboda | "Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)" | Esi mans Valentīns | align="center" | 12 | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Elena Gheorghe | "The Balkan Girls" | Balkānu meitenes | align="center" | 19 | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Džeida Īvena | "It's My Time" | Tas ir mans laiks | align="center" | 5 | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Waldo's People | "Lose Control" | Zaudēt kontroli | align="center" bgcolor="red" | 25 | align="center" bgcolor="red" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Soraya | "La Noche Es Para Mi" | Nakts pieder man | align="center" | 23 | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{ESC|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] b69ynh6wmnhsr1q7n7eohy6hjqqk72z 4452441 4452440 2026-04-09T20:24:47Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4452441 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2009 |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{flaga|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu "[[Believe]]". Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu "[[Fairytale]]". [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu "[[Probka]]", tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un [[Latvija]] nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno]] un [[Gruzija]]. [[Sanmarīno]] tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet [[Gruzija]] atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas "We Don't Wanna Put In" nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis ir apstiprinājušas savu dalību vienā no diviem 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināliem.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === * Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. * Valstis sarindotas uzstāšanās secībā. * Tumši dzeltenais laukums norāda uz dziesmu, kuru izvēlējās žūrija. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Andrea Demiroviča | "Just Get Out Of My Life" | Vienkārši pazūdi no manas dzīves | align="center" | 11 | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Gipsy.cz | "Aven Romale" | Aiziet čigāni | align="center" | 18 | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Patriks Ušēns | "Copycat" | Kopētais kaķis | align="center" | 17 | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Petrs Elfimovs | "Eyes That Never Lie" | Acis kas nekad nemelo | align="center" | 13 | align="center" | 25 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Marlēna Ernmane | "La Voix" | Balss | align="center" | 4 | align="center" | 105 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Inga un Anuša Aršakjanas | "Jan Jan" | Mans dārgais | align="center" | 5 | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Suzanna Georgi | "La Teva Decisió (Get A Life)" | Tavs lēmums | align="center" | 8 | align="center" | 15 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Lovebugs | "The Highest Heights" | Augstākie augstumi | align="center" | 14 | align="center" | 15 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Hadise | "Düm Tek Tek" | Bum Bum Bum<ref>"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.</ref> | align="center" | 2 | align="center" | 172 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]] | Noa un Mira Avada | "Einaiych" | Tavas acis | align="center" | 7 | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Krazimirs Avramovs | "Illusion" | Ilūzija | align="center" | 16 | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | "Is It True?" | Vai tā ir patiesība? | align="center" | 1 | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | Next Time | "Nešto Što Kje Ostane"<ref>Nosaukums oriģinālvalodā: (Нешто што ќе остане)</ref> | Kaut kas, kas paliek | align="center" | 10 | align="center" | 45 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elena George]] | "The Balkan Girls" | Balkānu meitenes | align="center" | 9 | align="center" | 67 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Waldo's People | "Lose Control" | Zaudēt kontroli | align="center" | 12 | align="center" | 42 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | Flor-de-Lis | "Todas As Ruas Do Amor" | Visas mīlestības ielas | align="center" | 8 | align="center" | 70 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ciara | "What If We" | Ja nu es | align="center" | 6 | align="center" | 68 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Regina | "Bistra voda" | Dzidrie ūdeņi | align="center" | 3 | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === * Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. * Valstis sarindotas uzstāšanās secībā. * Tumši dzeltenais laukums norāda uz dziesmu, kuru izvēlējās žūrija. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Igors Cukrovs un Andrea Šušnjara | "Lijepa Tena" | Skaistā Tena | align="center" | 13 | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Šenaida Malveja un Black Daisy | "Et Cetera" | Un tā tālāk | align="center" | 11 | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | "[[Probka]]" (Пробка) | Sastrēgums | align="center" | 19 | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | Marko Kons un Milans Nikoličs | "Cipela" | Kurpe | align="center" | 10 | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Lidija Kopaņja | "I Don't Wanna Leave" | Es nevēlos aiziet | align="center" | 12 | align="center" | 43 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aleksandrs Ribaks]] | "[[Fairytale]]" | Pasaka | align="center" | 1 | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kristīna Metaksa | "Firefly" | Jāņtārpiņš | align="center" | 14 | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | Kamils Mikulčīks un Nela Pociskova | "Leť tmou" | Lido caur tumsu | align="center" | 18 | align="center" | 8 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Nīls Brinks | "Believe Again" | Atkal noticēt | align="center" | 8 | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Quartissimo un Martina Majerle | "Love Symphony" | Mīlestības sinfonija | align="center" | 16 | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Zoli Ādoks | "Dance With Me" | Dejo ar mani | align="center" | 15 | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | AySel & Arash | "Always" | Vienmēr | align="center" | 2 | align="center" | 180 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 4 | align="center" | 110 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sasha Son | "Love" | Mīlestība | align="center" | 9 | align="center" | 66 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | Nellija Čobanu | "Hora Din Moldova" | Moldovas deja | align="center" | 5 | align="center" | 106 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kejsi Tola | "Carry Me In Your Dreams" | Parūpējies par mani savos sapņos | align="center" | 7 | align="center" | 73 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Svetlana Loboda | "Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)" | Esi mans Valentīns | align="center" | 6 | align="center" | 80 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Urban Symphony]] | "[[Rändajad]]" | Ceļotāji | align="center" | 3 | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | De Toppers | "Shine" | Spīdi | align="center" | 17 | align="center" | 11 |} == Fināls == Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> * Fināls norisināses 2009. gada 16. maijā. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sasha Son | "Love" | Mīlestība | align="center" | 23 | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]] | Noa un Mira Avada | "Einaiych" | Tavas acis | align="center" | 16 | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | "Et S'il Fallait Le Faire" | Un ja tas būtu jāizdara | align="center" | 8 | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Anglu]] | Marlēna Ernmane | "La Voix" | Balss | align="center" | 21 | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Igors Cukrovs | "Lijepa Tena" | Skaistā Tena | align="center" | 18 | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | Flor-de-Lis | "Todas As Ruas Do Amor" | Visas mīlestības ielas | align="center" | 15 | align="center" | 57 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | "Is It True?" | Vai tā ir patiesība? | align="center" | 2 | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7 | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Inga un Anuša Aršakjanas | "Jan Jan" | Mans dārgais | align="center" | 10 | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], [[Krievu valoda|Krievu]] | Anastasija Prihodko | "Mamo" | Māte | align="center" | 11 | align="center" | 91 |- bgcolor="#FFDEAD" | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | AySel & Arash | "Always" | Vienmēr | align="center" | 3 | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Regina | "Bistra voda" | Dzidrie ūdeņi | align="center" | 9 | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | Nellija Čobanu | "Hora Din Moldova" | Moldovas deja | align="center" | 14 | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ciara | "What If We" | Ja nu es | align="center" | 22 | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Urban Symphony]] | "[[Rändajad]]" | Ceļotāji | align="center" | 6 | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Nīls Brinks | "Believe Again" | Atkal noticēt | align="center" | 13 | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Alex Swings Oscar Sings! | "Miss Kiss Kiss Bang" | | align="center" | 20 | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Hadise | "Düm Tek Tek" | Bum Bum Bum | align="center" | 4 | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kejsi Tola | "Carry Me In Your Dreams" | Parūpējies par mani savos sapņos | align="center" | 17 | align="center" | 48 |- bgcolor="gold" | align="center" | '''20''' | '''{{ESC|Norvēģija}}'''<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | '''[[Angļu valoda|Angļu]]''' | '''[[Aleksandrs Ribaks]]''' | '''"[[Fairytale]]"''' | '''Pasaka''' | align="center" | '''1''' | align="center" | '''387''' |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Svetlana Loboda | "Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)" | Esi mans Valentīns | align="center" | 12 | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elena George]] | "The Balkan Girls" | Balkānu meitenes | align="center" | 19 | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Džeida Īvena | "It's My Time" | Tas ir mans laiks | align="center" | 5 | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Waldo's People | "Lose Control" | Zaudēt kontroli | align="center" bgcolor="red" | 25 | align="center" bgcolor="red" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Soraya | "La Noche Es Para Mi" | Nakts pieder man | align="center" | 23 | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{ESC|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] sp00hqqjxoiphu87e9r9u8a5wa1or3m 0 69784 4452458 4019092 2026-04-09T22:18:04Z Teatrālis 82063 /* Latvijas teātros izrādītās lugas */ 4452458 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Alfreds de Misē | vārds_orig = ''Alfred de Musset'' | attēls = Alfred de musset.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Alfreds de Misē | dz_dat_alt = | dz_gads = 1810 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | m_dat_alt = | m_gads = 1857 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Signature of Alfred de Musset.jpg | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, dramaturgs, prozaiķis | rakstīšanas valoda = franču | periods = 1824—1854 | žanri = dzeja, drāma, romāns, poēma | temati = | lit virzieni = romantisms | slavenākie darbi = drāma "Lorencačo" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Alfreds de Misē''' ({{val|fr|Alfred de Musset}}, dzimis {{dat|1810|12|11}}, miris {{dat|1857|5|2}}) bija [[franči|franču]] dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis. Viens no ievērojamākiem [[romantisms|romantisma]] pārstāvjiem 19. gadsimta sākumā.<ref>{{LPE|6|724}}</ref> == Darbi == * A ma mère (1824) * A Mademoiselle Zoé le Douairin (1826) * Un rêve, L’Anglais mangeur d’opium (1828) * Premières poésies (1829) * Contes d’Espagne et d’Italie, La quittance du diable, Une nuit vénitienne (1830) * La coupe et les lèvres, Namouna (1831) * Spectacle dans un fauteuil, A quoi rêvent les jeunes filles (1832) * Lorenzaccio, Les caprices de Marianne, Rolla, André del Sarto, Gamiani ou Deux nuits d’excès (1833) * Fantasio. On ne badine pas avec l’amour, Perdican, Camille et Perdican (1834) * La quenouille de Barberine, La Nuit de mai, La nuit de décembre. Le Chandelier (1835) * Il ne faut jurer de rien, Lettre à M. de Lamartine, Faire sans dire, La nuit d’août. La confession d’un enfant du siècle, 2 vol. Poésies complètes (1836) * Chanson de Barberine (1836) * Un caprice, La nuit d’octobre, À la Malibran, Emmeline, Les deux maîtresses. Lettres à Dupuis et Cotonet (1837) * Le fils du Titien, Frédéric et Bernerette, L’espoir en Dieu. Dupont et Durand. Margot (1838) * Croisilles (1839) * Les deux maîtresses, Tristesse, Une soirée perdue (1840) * Souvenir, Nouvelles («Emmeline», «Le fils du Titien», «Croisilles», «Margot») (1841) * Le voyage où il vous plaira, Sur la paresse, Histoire d’un merle blanc, Après une lecture (1842) * Pierre et Camille, Le secret de Javotte, Les frères Van Bruck (1844) * Il faut qu’une porte soit ouverte ou fermée, Mademoiselle Mimi Pinson (1845) * Nouvelles («Pierre et Camille», «Le secret de Javotte») (1848) * Louison. L’Habit vert, On ne saurait penser à tout (1849) * Poésies nouvelles, Carmosine (1850) * Bettine, Faustine (1851) * Publication des Premières Poésies (entre 1829 et 1835) et des Poésies Nouvelles de 1836 à 1852) (1852) * La mouche (1853) * Contes (1854) === Latviešu valodā tulkotie darbi === * Alfrēds de Misē. Kaprize: komēdija vienā cēlienā / ; tulkojis Roberts Kroders. [Rīga] : Laiks, 1929 32 lpp. ; 18 cm. "Laika" dramatiskā bibliotēka ; Nr. 5 . * Misē Alfrēds de. Noveles / Alfrēds de Misē ; no fr. val. tulk. Marija Eglīte ; Anšlāva Eglīša priekšv., redakc., grafiskais ietērps. — [Rīga] : Zelta Ābele, 1939. — 316 lpp. : il. * Alfrēds de Misē. Ticiana dēls; no franču valodas tulkojis Ed. Virza. [Štutgarte] : S. Skaras apgāds, 1947. 93 lpp. ; 13 x 9 cm. * Misē Alfrēds de. Izlase / Alfrēds de Misē ; no fr. val. tulk. Mirdza Ersa ; māksl. G.Elers ; L.Rambekas pēcv. — Rīga : Liesma, 1974. — 407 lpp. : il. == Latvijas teātros izrādītās lugas == * Mariannas untumi, Nacionālais teātris, 1926. * Venēciešu nakts, Nacionālais teātris, 1927. * Svečturis, Dailes teātris, 1936. * Lorencačo, Nacionālais teātris, 1973<ref>[http://kulturaskanons.lv/archive/alfreda-jaunusana-akademiskais-dramas-teatris/ Alfreda Jaunušana (1919–2008) vadītais A. Upīša Akadēmiskais drāmas teātris (tagad – Nacionālais teātris), 1967–1981]</ref> * Svečturis, Nacionālais teātris, 1995.—1998. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Alfred de Musset|Alfrēds de Misē}} * [https://www.hzf.lu.lv/zinas/t/3902/ Lekcija par Alfrēdu de Misē]{{Novecojusi saite}} * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Musset'%20and%20FIRSTNAME='Alfred' Alfrēda de Misē šaha kompozīcijas vietnē PDB] {{Mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Misē, Alfrēds de}} [[Kategorija:1810. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1857. gadā mirušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:Francijas dramaturgi]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] 1tfmwcltp4sm60mbbsll0yyvzku5m3r 100 80595 4452383 4452100 2026-04-09T17:33:26Z Dainis 876 4452383 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[TACHELES]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[ATENEA]]''. illwkspy5s8zm2548m451r1fqlpk9mm 4452388 4452383 2026-04-09T17:38:30Z Dainis 876 4452388 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[TACHELES]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[ATENEA]]''. e3bfdrfp22hek8gkbpp47s7rulu20qh 100 80630 4452387 4452105 2026-04-09T17:38:05Z Dainis 876 4452387 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[9. aprīlis]] — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[11. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[11. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[15. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[16. aprīlis]] — sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * [[18. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[23. aprīlis]] — pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[27. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[28. aprīlis]] — 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * Aprīlis — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[1. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. <!-- * Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[30. marts]] — navigācijas pavadonis ''[[GPS III-10]]'' ''Hedy Lamarr'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC2S]]''. * [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 0npbqlztqo1fxo2kdiqvu2a8esu7nph 0 86595 4452267 4403971 2026-04-09T12:02:05Z ~2026-21951-05 143865 4452267 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Juris Kulakovs |Attēls = Juris Kulakovs 1988.jpg |Att_izm = |Apraksts = Juris Kulakovs 1988. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = |Dzimis = {{dat|1958|5|20}} |Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līvāni|td=Latvija}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|2024|2|12|1958|5|20}} |Instrumenti = balss, [[akordeons]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[rokmūzika]] |Nodarbošanās = komponists, pianists |Gadi = 1970. gadi—2024 |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] |Darbojies_arī = Arka<br />[[Menuets (grupa)|Menuets]]<br />[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] |Mlapa = | Dzimums = V }} '''Juris Kulakovs''' (dzimis {{dat|1958|5|20}} [[Līvāni|Līvānos]], miris {{dat|2024|2|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis un [[komponists]]. Darbojās grupās "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1958. gadā [[Līvāni|Līvānos]] mežziņa Vladimira Kulakova (1922—2011) un skolotājas Veronikas Kulakovas, dzimušas Krušinas, (1927—2023) ģimenē. Mācījās [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolā]] un Līvānu bērnu mūzikas skolā, kur apguva [[akordeons|akordeona]] un trompetes spēli, tad [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā]] akordeona specialitātē (1975—1979),<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/ |accessdate={{dat|2024|3|10||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|2|12||bez}}}}</ref> izveidoja instrumentālo džezroka grupu "Arka" un bija viens no pirmajiem [[sintezators|sintezatora]] īpašniekiem Latvijā.<ref name="raimonds">{{Tīmekļa atsauce | title = Juris Kulakovs | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/kulakovs_juris.html }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācību laikā 1978. gadā Kulakovs pievienojās grupai "[[Menuets (grupa)|Menuets]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Menuets | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/menuets.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080605025611/http://www.home.lv/raymond/menuets.html | archivedate = {{dat|2008|06|05||bez}} }}</ref> spēlēja tajā taustiņinstrumentus, grupa izpildīja arī dažas Kulakova kompozīcijas. 1981. gadā kopā ar daļu "Menueta" dalībnieku izveidoja rokgrupu "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]",<ref name="raimonds" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pērkons | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/perkons.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080504062856/http://www.home.lv/raymond/perkons.html | archivedate = {{dat|2008|05|04||bez}} }}</ref> bija gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs. Līdztekus studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē, kuru absolvēja 1984. gadā. Ierakstīja albumus "Mākslas darbi" (1981) un "Zibens pa dibenu" (1982), kurus nelegāli izdeva 1983. gadā. Padomju varas iestādes divreiz (1983. un 1985. gadā) "Pērkona" koncertdarbību aizliedza un līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. Albumu "Vēl ir laiks" Kultūras glābšanas biedrība izdeva Vācijā (1984), "Klusā daba ar perspektīvu" (1985) un "Labu vakar" (1987) Amerikas latviešu jauniešu apvienība izdeva ASV (1989), bet albumu "Latviskā virtuve" "Pērkons" ierakstīja Francijā (1991).<ref>[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521#posts Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC)]</ref> Šajā laikā Kulakovs studēja Latvijas Konservatorijas [[Pēteris Plakidis|Pētera Plakida]] kompozīcijas klasē (1985—1990), komponēja dziesmas aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] koncertprogrammām "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs", "Ārprāc 88" u.c. Rakstīja mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsās lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai. Māsa Maija Kulakova — [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolas]] skolotāja, mācību grāmatu autore, Tautas daiļamata meistare. Meita — vijolniece Justīne Kulakova-Sypniewski. Miris 2024. gada 12. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs|title=Miris mūziķis Juris Kulakovs|website=satori.lv|access-date=2024-02-13|language=lv|archive-date=2024-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240222110609/https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs}}</ref> Par to tika paziņots [[Latvijas Radio 3|Latvijas Radio 3 — Klasika]] ēterā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/|title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Teātra gada balva]] par mūziku A. Sent-Ekziperī "[[Mazais princis|Mazā prinča]]" izrādei Liepājas teātrī (2001) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā, par latviskās identitātes veicināšanu un tautas gara stiprināšanu<ref name='Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" Laidiens: 05.05.2009., Nr. 68'>{{tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/191387 |accessdate={{dat|2009|5|05||bez}}}}</ref> (2009) * Apbalvojums "Līvānu goda pilsonis", ko [[Līvānu novada dome]] piešķīra 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/lv/2011/5/13/49816|title=Latgales Laiks|website=Latgales Laiks|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> == Darbi == [[Rīgas Muzikālais teātris]] iestudēja Kulakova mūziklus "Žilī" (1991) un "Latvijas karalis" (1992), [[Daugavpils teātris]] — rokoperu "Čigāns sapnī" (2001). === Mūzika teātra izrādēm === ''Liepājas teātrī:'' * J. Janševska "Dzimtene" (1986) * Š. Deleinijas "Medus garša" (1987) * A. Čaka "Psihiskais uzbrukums" (1989) * V. Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" (1992) * B. Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999) * A. Sent-Ekziperī "Mazais princis" (2001) * J. Kulakova, J. Petera "Stikla kalns" (2003) ''Jaunajā Rīgas teātrī:'' * F. Vēdekinda "Pavasara atmoda" (1995) * E. Šņores, J. Rijnieka "Livonijas sapņi" (1997) ''Nacionālajā teātrī:'' * G. Figeiredu "Dons Žuans" (1982) * Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1991) * Sebastjana, P. Harisa "Bagātību sala" (1992) === Citi darbi === * Dziesmu cikls "[[Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem]]" (1987) * Viencēliena opera "Debešķīgā nepieciešamība" (1996) * Kantāte "Mateja pasija" (1999) * Dziesmu cikls "Ētera odējs" ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju (2007) * Līvānu himna (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4243|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-12-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kulakovs, Juris}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līvānos dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas ģitāristi]] [[Kategorija:Latvijas taustiņinstrumentālisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] dpxuwjo37esq7n86be01ylyi66bwe6x 4452275 4452267 2026-04-09T12:49:59Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21951-05|~2026-21951-05]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4403971 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Juris Kulakovs |Attēls = Juris Kulakovs 1988.jpg |Att_izm = |Apraksts = Juris Kulakovs 1988. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = |Dzimis = {{dat|1958|5|20}} |Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līvāni|td=Latvija}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|2024|2|12|1958|5|20}} |Instrumenti = balss, [[akordeons]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[rokmūzika]] |Nodarbošanās = komponists, pianists |Gadi = 1970. gadi—2024 |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] |Darbojies_arī = Arka<br />[[Menuets (grupa)|Menuets]]<br />[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] |Mlapa = | Dzimums = V }} '''Juris Kulakovs''' (dzimis {{dat|1958|5|20}} [[Līvāni|Līvānos]], miris {{dat|2024|2|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis un [[komponists]]. Darbojās grupās "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1958. gadā [[Līvāni|Līvānos]] mežziņa Vladimira Kulakova (1922—2011) un skolotājas Veronikas Kulakovas, dzimušas Krušinas, (1927—2023) ģimenē. Mācījās [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolā]] un Līvānu bērnu mūzikas skolā, kur apguva [[akordeons|akordeona]] un trompetes spēli, tad [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā]] akordeona specialitātē (1975—1979),<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/ |accessdate={{dat|2024|3|10||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|2|12||bez}}}}</ref> izveidoja instrumentālo džezroka grupu "Arka" un bija viens no pirmajiem [[sintezators|sintezatora]] īpašniekiem Latvijā.<ref name="raimonds">{{Tīmekļa atsauce | title = Juris Kulakovs | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/kulakovs_juris.html }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācību laikā 1978. gadā Kulakovs pievienojās grupai "[[Menuets (grupa)|Menuets]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Menuets | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/menuets.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080605025611/http://www.home.lv/raymond/menuets.html | archivedate = {{dat|2008|06|05||bez}} }}</ref> spēlēja tajā taustiņinstrumentus, grupa izpildīja arī dažas Kulakova kompozīcijas. 1981. gadā kopā ar daļu "Menueta" dalībnieku izveidoja rokgrupu "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]",<ref name="raimonds" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pērkons | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/perkons.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080504062856/http://www.home.lv/raymond/perkons.html | archivedate = {{dat|2008|05|04||bez}} }}</ref> bija gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs. Līdztekus studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē, kuru absolvēja 1984. gadā. Ierakstīja albumus "Mākslas darbi" (1981) un "Zibens pa dibenu" (1982), kurus nelegāli izdeva 1983. gadā. Padomju varas iestādes divreiz (1983. un 1985. gadā) "Pērkona" koncertdarbību aizliedza un līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. Albumu "Vēl ir laiks" Kultūras glābšanas biedrība izdeva Vācijā (1984), "Klusā daba ar perspektīvu" (1985) un "Labu vakar" (1987) Amerikas latviešu jauniešu apvienība izdeva ASV (1989), bet albumu "Latviskā virtuve" "Pērkons" ierakstīja Francijā (1991).<ref>[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521#posts Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC)]</ref> Šajā laikā Kulakovs studēja Latvijas Konservatorijas [[Pēteris Plakidis|Pētera Plakida]] kompozīcijas klasē (1985—1990), komponēja dziesmas aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] koncertprogrammām "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs", "Ārprāc 88" u.c. Rakstīja mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsās lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai. Māsa Maija Kulakova — [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolas]] skolotāja, mācību grāmatu autore, Tautas daiļamata meistare. Meita — vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska. Miris 2024. gada 12. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs|title=Miris mūziķis Juris Kulakovs|website=satori.lv|access-date=2024-02-13|language=lv|archive-date=2024-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240222110609/https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs}}</ref> Par to tika paziņots [[Latvijas Radio 3|Latvijas Radio 3 — Klasika]] ēterā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/|title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Teātra gada balva]] par mūziku A. Sent-Ekziperī "[[Mazais princis|Mazā prinča]]" izrādei Liepājas teātrī (2001) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā, par latviskās identitātes veicināšanu un tautas gara stiprināšanu<ref name='Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" Laidiens: 05.05.2009., Nr. 68'>{{tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/191387 |accessdate={{dat|2009|5|05||bez}}}}</ref> (2009) * Apbalvojums "Līvānu goda pilsonis", ko [[Līvānu novada dome]] piešķīra 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/lv/2011/5/13/49816|title=Latgales Laiks|website=Latgales Laiks|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> == Darbi == [[Rīgas Muzikālais teātris]] iestudēja Kulakova mūziklus "Žilī" (1991) un "Latvijas karalis" (1992), [[Daugavpils teātris]] — rokoperu "Čigāns sapnī" (2001). === Mūzika teātra izrādēm === ''Liepājas teātrī:'' * J. Janševska "Dzimtene" (1986) * Š. Deleinijas "Medus garša" (1987) * A. Čaka "Psihiskais uzbrukums" (1989) * V. Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" (1992) * B. Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999) * A. Sent-Ekziperī "Mazais princis" (2001) * J. Kulakova, J. Petera "Stikla kalns" (2003) ''Jaunajā Rīgas teātrī:'' * F. Vēdekinda "Pavasara atmoda" (1995) * E. Šņores, J. Rijnieka "Livonijas sapņi" (1997) ''Nacionālajā teātrī:'' * G. Figeiredu "Dons Žuans" (1982) * Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1991) * Sebastjana, P. Harisa "Bagātību sala" (1992) === Citi darbi === * Dziesmu cikls "[[Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem]]" (1987) * Viencēliena opera "Debešķīgā nepieciešamība" (1996) * Kantāte "Mateja pasija" (1999) * Dziesmu cikls "Ētera odējs" ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju (2007) * Līvānu himna (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4243|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-12-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kulakovs, Juris}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līvānos dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas ģitāristi]] [[Kategorija:Latvijas taustiņinstrumentālisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] f87tknsb7o6r6e7aon9ke9r0xc3b849 0 89777 4452534 4452261 2026-04-10T08:07:38Z Kikos 3705 jauna [[Kategorija:Lietuvas upes]] atslēga: " ", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452534 wikitext text/x-wiki [[File:Sventoji.jpg|thumb|[[Sventāja]] pie [[Vepri]]em]] Šeit uzskaitītas visas [[Lietuva|Lietuvas]] upes ar garumu virs 100 km Lietuvas teritorijā. {{Static row numbers}} {| {{Static row numbers table}} |- ! scope="col" | Upe ! scope="col" | Kopgarums<br/>(km) ! scope="col" | Garums Lietuvā<br/>(km) !Caurtece (m³/s) !Baseins (km²) !Baseins Lietuvā (km²) |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nemuna]] |937 | 475 |540 |98200 |46600 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nere]] | 510 | 234 |180 |24942 |13972 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Venta]] | 346 | 161 |95 |11800 |5140 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešupe]] || 298 || 209 |34 |6105 |4899 |- | scope="row" style="text-align:left" ! | [[Šventoja]]|| 246 || 246 |55 |6889 |6801 |- | scope="row" style="text-align:left" ! | [[Nevēža]]|| 209 || 209 |33 |6140 |6140 |- | scope="row" style="text-align:left" ! | [[Merķe]]|| 203 || 185 |33 |4415 |3781 |- | scope="row" style="text-align:left" ! | [[Minija]]|| 202 || 202 |39 |2942 |2942 |- | scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mēmele|Nemunēle]]|| 191 || 151 |24 |4048 |3770 |- | scope="row" style="text-align:left" ! | [[Jūra (upe)|Jūra]]|| 172 || 172 |42 |3994 |3994 |- | scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mūsa]]|| 157 || 133 |25 |5463 |5297 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Lēvene (upe)|Lēvene]] || 140 ||140 |9 |1629 |1629 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šušve]] || 135 ||135 |6 |1165 |1165 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Dubīsa]] || 131 ||131 |14 |1973 |1973 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Širvinta]] || 129 ||129 |7 |918 |918 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešuve]] || 115 ||115 |16 |1916 |1916 |- | style="text-align: left;" |[[Žeimena]]{{Efn|Upes nominālais garums ir 80 km, bet kopā ar augšteces ezeriem - 114 km|name=zeimena|group=table}} |114 |114 |27 |2793 |2793 |- | style="text-align: left;" |[[Virvīte]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/virvycia/|title=Virvyčia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> |111 |111 |9 |1134 |1134 |- | ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mituva]] || 102 ||102 |5 |773 |773 |} '''Piezīmes:'''{{notelist|group=table}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes| ]] [[Kategorija:Upju uzskaitījumi]] p6jz4tn2s62y2yz757sx0oqrjk5kvwg 0 95042 4452308 4243858 2026-04-09T13:58:15Z Teatrālis 82063 4452308 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Moljērs | vārds_orig = ''Molière'' | attēls = Pierre Mignard - Portrait de Jean-Baptiste Poquelin dit Molière (1622-1673) - Google Art Project (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Moljērs | dz_gads = 1622 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{ubl|{{flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]|(tagad {{FRA}})}} | m_gads = 1673 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 17 | m_vieta = {{ubl|{{flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]|(tagad {{FRA}})}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Francijas Karaliste]] | tautība = | dzimums = V | vecāki = Žans Poklēns | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Armanda Bežāra | bērni = Esprita-Madlēna Poklēna | paraksts = Firma de Moliere.svg | pseidonīms = Moljērs | nodarbošanās = dramaturgs, teātra aktieris, teātra režisors, dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[franču valoda]] | periods = [[17. gadsimts]] | žanri = [[komēdija]], [[farss]] | temati = | lit virzieni = [[klasicisms]] | slavenākie darbi = {{ubl|[[Tartifs]] (''Tartuffe, ou l'Imposteur'', 1664)|[[Skopulis]] (''L'Avare'', 1668)}} | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Moljērs''' ({{val|fr|Molière}}), īstajā vārdā '''Žans Batists Poklēns'''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=%E2%9C%93&q=Poquelin&words=on&sources=on&lang_1=&lang_2=&lang_3=&lang_4=&lang_5=&keyboard=lv | title= Poquelin | publisher= personvarduatveide.lv | accessdate= 2024-01-23 | archive-date= 2024-01-23 | archive-url= https://web.archive.org/web/20240123151257/https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=%E2%9C%93&q=Poquelin&words=on&sources=on&lang_1=&lang_2=&lang_3=&lang_4=&lang_5=&keyboard=lv }}</ref> (''Jean-Baptiste Poquelin'', dzimis {{dat|1622|1|15}}, miris {{dat|1673|2|17}}), bija [[Francija|franču]] teātra [[aktieris]], [[režisors]] un [[dramaturgs]], viens no ievērojamākajiem [[klasicisms|klasicisma]] laika autoriem. Moljērs ir uzrakstījis vairākas vēsturiski nozīmīgas [[komēdija]]s. Moljērs savās komēdijās [[satīra]]s formā kritizēja sabiedrību un apspēlēja cilvēka trūkumus — [[greizsirdība|greizsirdību]], [[skopums|skopumu]], [[liekulība|liekulību]], [[bailes]] no [[nāve]]s un tamlīdzīgi. Viena no nozīmīgākajām Moljēra [[luga|lugām]] ir “[[Tartifs]]”. Moljērs izveidoja neilgi pastāvošo teātra trupu ''Illustre Théâtre'', bet vēlāk arī [[Moljēra trupa|Moljēra trupu]]. No laikabiedriem ieguva gan slavu, gan pretestību. Moljērs aizstāvēja teātra brīvību un mākslas neatkarību. == Biogrāfija == Moljērs, īstajā vārdā Žans Batists Poklēns, ir dzimis {{dat|1622|1|15||bez}} [[Parīze|Parīzē]], viņa tēvam piederēja [[paklājs|paklāju]] veikals. Jau jaunībā Moljērs nolēma dzīvot [[mākslinieks|mākslinieka]] dzīvi. Kad viņam bija 21 gads, viņš nodibināja [[teātris|teātri]], bet tas bankrotēja. No 1645. līdz 1658. gadam viņš ar draugiem apceļoja Franciju. Vēlāk karalis [[Luijs XIV]] iecēla Moljēru kā atbildīgo par izklaidēm [[Versaļa]]s galmā netālu no Parīzes. Moljērs bija pagodināts kalpot karalim, it īpaši tāpēc, ka viņam bija ienaidnieki no [[Romas Katoļu baznīca]]s. Moljērs savās komēdijās apspēlēja cilvēka trūkumus — [[greizsirdība|greizsirdību]], [[skopums|skopumu]], [[liekulība|liekulību]], [[bailes]] no [[nāve]]s un tamlīdzīgi. Viņš vēlējās izklaidēt un izglītot auditoriju, ieliekot radītos tēlus neveiklās situācijās. Dažas no nozīmīgākajām Moljēra [[luga|lugām]] ir “[[Tartifs]]” (1664), “[[Dons Žuans]]” (1665), “[[Mizantrops (luga)|Mizantrops]]” (1666) un “[[Skopulis]]” (1668). 1643. gadā Moljērs izveidoja teātra trupu ''Illustre Théâtre'', kas divus gadus vēlāk beidza pastāvēt, bet 1648. gadā izveidoja tā saukto [[Moljēra trupa|Moljēra trupu]]. No laikabiedriem ieguva gan slavu, gan pretestību. Moljērs aizstāvēja teātra brīvību un mākslas neatkarību. [[Attēls:Molj lafont cplc.jpg|thumbnail|thumbnail=1.0|Moljēra kaps [[Perlašēza kapsēta|Perlašēza kapsētā]]]] Moljērs nomira {{dat|1673|2|17||bez}}, 51 gada vecumā. Apbedīts [[Perlašēza kapsēta|Perlašēza kapsētā]] Parīzē. == Nozīmīgākie darbi == * "Lidojošais ārsts" (''Le Médecin volant'', 1645) * "Barbualjē greizsirdība" (''La Jalousie du barbouillé'', 1650) * "Sganarels jeb Iedomu ragnesis" (''The Imaginary Cuckold'', 1660, latviski teātrī kopš 1924) * "Vīru skola" (''L'École des maris'', 1661) * "Sievu skola" (''L'École des femmes'', 1662) * "Versaļas ekspromts" (''L'Impromptu de Versailles'', 1663) * "Laulības pret paša gribu" (''Le Mariage forcé'', 1664) * "Tartifs jeb Liekulis" (''Tartuffe ou L'Imposteur'', 1664, latviski teātrī kopš 1922) * "Dons Žuans jeb Akmens dzīres" (''Dom Juan ou le Festin de Pierre'', 1665, latviski teātrī kopš 1915) * "Mīlestība - ārstētāja" (''L'Amour médecin'', 1665) * "Mizantrops jeb Īgnais mīlnieks" (''Le Misanthrope ou L'Atrabilaire amoureux'', 1666, latviski teātrī kopš 1984) * "Ārsts pret paša gribu" (''Le Médecin malgré lui'', 1666, latviski teātrī kopš 1922) * "Amfitrions" (''Amphitryon'', 1668, latviski teātrī kopš 1994) * "Žoržs Dandēns jeb Piemuļķotais vīrs" (''George Dandin ou Le Mari confondu'', 1668, latviski teātrī kopš 1922) * "Skopulis" (''L'Avare'', 1668, latviski teātrī kopš 1900) * "Pilsonis muižniekos" (''Le Bourgeois gentilhomme'', 1670, latviski teātrī kopš 1926) * "Psihe" (''Psyché'', 1671) * "Skapēna blēdības" (''Les Fourberies de Scapin'', 1671, latviski teātrī kopš 1922) * "Iedomu slimnieks" (''Le Malade imaginaire'', 1673, latviski teātrī kopš 1939) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas aktieri]] [[Kategorija:Francijas dramaturgi]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Klasicisms]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] 89og589zal5f7l2qfsbdjth7fi53atw 0 95935 4452451 4452089 2026-04-09T21:34:06Z Luvigas36437 87875 4452451 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Rimi Baltic'' | services = | footnotes = | homepage = {{URL|rimibaltic.com}}<br />{{URL|rimi.lv}} | traded_as = | subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)<br /> Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)<br /> Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB) | divisions = | parent = | num_employees = 11 200<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | owner = ''[[Salling Group]]'' {{DEN}} | equity = | assets = | aum = | net_income = | operating_income = | revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}</ref> | products = | logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]] | industry = | key_people = Giedrjus Bandzevičs<br />(Valdes priekšsēdētājs) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)<br />{{karogs|Latvija}} (140 veikali)<br />{{karogs|Lietuva}} (82 veikali) | location_country = {{LAT}} | location_city = [[Rīga]] | defunct = | founder = | foundation = |2005. gadā (1996. gadā) | successor = | predecessor = | fate = | genre = [[Mazumtirdzniecība]] | type = | caption = | intl = }} '''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}</ref> 2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.<ref name=":0" /> == Veikalu kategorijas == Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra: * ''Rimi Hyper'' — hipermārketi; * ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]]; * ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali; * ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali. ''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.'' == Vēsture == Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī. Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem. 2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk. 2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.<ref name="rimi.lv">https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela</ref> 2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.<ref>[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}</ref> 2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.<ref name="DB 2016.12" /> Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.<ref name="TVNET 2017.10" /> 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.<ref name="Jauns.lv 2018.04.18" /> 2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.<ref name="delfi 2025.03.05" /> 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā. Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).<ref name="db 2026.01.07" /> === Rimi Latvia === [[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]] [[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]] ''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Baltija". [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Latvia". 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā "Rimi" noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}</ref> Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> 2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk "Rimi" un "Kesko Food" kopuzņēmums "Rimi Baltic"], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}</ref> 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.<ref>[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}</ref> 2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' "Nīcgale" tirdzniecības centrā "Minska", ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].<ref name="rimi.lv"/> === Sauklis === Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: "Mans ♡ veikals", "Vienmēr labāk, lētāk ērtāk", "Tuvāk sirdij, tuvāk mājām", "Maksā mazāk, dzīvo labāk!" un "Tas nav veikals, tā ir dzīve". No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija "Katra diena arvien labāka", Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir "Gudra izvēle", tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ. == Vadība == ''Rimi Baltic'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> * Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs ** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs ** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja ** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs ** Irina Briže — finanšu direktore ** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors ** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore ** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors ''Rimi Latvia'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}</ref> * Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs ** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors ** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors ** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore ** Gundega Kirilka — personāla vadītāja ** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja ** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors ** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja ** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs ** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors == Veikali == [[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" [[Rīga|Rīgā]].]] [[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]] [[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]] Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="300" style="background:#efefef;" | !width="75" style="background:#efefef;" | Latvija !width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva !width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija !width="100" style="background:#efefef;" | ''Rimi Baltic'' |- | Kopējais veikalu skaits | align="center" | 140 | align="center" | 82 | align="center" |90 | align="center" style="background:#efefef;" |312 |- | * ''Rimi'' ''Hyper'' | align="center" |39 | align="center" |40 | align="center" |17 | align="center" style="background:#efefef;" |96 |- | * ''Rimi'' ''Super'' | align="center" |37 | align="center" |39 | align="center" |26 | align="center" style="background:#efefef;" |102 |- | * ''Rimi Mini'' | align="center" |58 | align="center" | 0 | align="center" |36 | align="center" style="background:#efefef;" |94 |- | * ''Rimi Express'' | align="center" |6 | align="center" |11 | align="center" |3 | align="center" style="background:#efefef;" |20 |- | Darbinieku skaits | align="center" | 5 717 | align="center" | 3 240 | align="center" | 2 790 | align="center" style="background:#efefef;" |11 520 |- | Apgrozījums, [[eiro]] (2017)<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}</ref> | align="center" | 893,7 milj. | align="center" | 313,2 milj. | align="center" | 377,6 milj. | align="center" style="background:#efefef;" | 1,585 mljrd. |- |} == Izplatīšanas centri == === Rimi Latvia === 2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv</ref> ''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti. Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA "BalDis", kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.<ref>[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}</ref> 2009. gada oktobrī SIA "BalDis" mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''. 2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}</ref> 2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.<ref name=":1" /> == Veikalu tīkls Latvijā == === ''Rimi Hyper'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="220" style="background:#efefef;" | Veikals !width="120" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi SHM "Apelsīns" | align="center" | 1890 |[[Ādaži]], Rīgas gatve 5 |2016. gada 13. maijs |- |Rimi SHM "Pionieru" | |[[Bauska]], Pionieru iela 2 |2002. gada 14. novembris |- |Rimi SHM "Cietokšņa" | align="center" | 2008 |[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70 |2004. gada 18. jūnijs |- |Rimi SHM "Brīvības" | align="center" | 1900 |[[Dobele]], Brīvības iela 30 |2015. gada 17. novembris |- |Rimi SHM "Sāga" | align="center" | 2910 |[[Ulbroka]], Biķeru iela 4 |2020. gada 10. novembris |- |Rimi SHM "RAF" | align="center" | 5000 |[[Jelgava]], Rīgas iela 48 |2014. gada 25. jūlijs |- |Rimi CHM "Vivo" | align="center" | 3024 |[[Jelgava]], Katoļu iela 18 |2003. gada 27. novembris |- |Rimi SHM "Vienības" | align="center" | 2824 |[[Jēkabpils]], Vienības iela 7 |2015. gada 5. jūnijs |- |Rimi SHM "Kauguri" | align="center" | 1829 |[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29 |2002. gada 6. jūnijs |- |Rimi SHM "A7" | align="center" | 2500 |[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]] |2013. gada 3. maijs |- |Rimi CHM "Ostmala" | align="center" | 2320 <br /></small>(''agrāk 3200'')</small> |[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8 |2020. gada 14. augusts <br /></small>(''2004. gada 25. novembris'')</small> |- |Rimi SHM "Rietumu centrs" | align="center" | 2000 |[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5 |2014. gada 29. maijs |- |Rimi SHM "Mārupe" | align="center" | 1879 |[[Mārupe]], Daugavas iela 31 |2015. gada 30. jūnijs |- |Rimi SHM "Rīgas" | align="center" | 4000 |[[Ogre]], Rīgas iela 33 |2014. gada 5. septembris |- |Rimi SHM "Atbrīvošanas" | align="center" | 2911 |[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138 |2015. gada 3. novembris |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]" | align="center" | 6000 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372 | 2001. gada 24. maijs |- | Rimi SHM "Biķernieku" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160 | 2012. gada 19. jūnijs |- | Rimi CHM "P.Brieža" | align="center" | 2841 |[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a | 2002. gada 28. novembris |- | Rimi LHM "Damme" | align="center" | 5205 |[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a | 2011. gada 3. marts |- | Rimi SHM "Deglava" | align="center" | 2000 |[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110 | 2009. gada 1. decembris |- | Rimi HM "Gaiļezers" | align="center" | |[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8 | 2019. gada 12. decembris |- | Rimi SHM "Gramzdas" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7 | 2015. gada 28. aprīlis |- | Rimi SHM "Mežaparks" | align="center" | 1879 |[[Rīga]], [[Ķīšezera iela]] 6 | 2024. gada 28. novembris |- | Rimi SHM "Mīlgrāvja" | align="center" | 1553 |[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6 | 2009. gada 30. janvāris |- | Rimi LHM "[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olympia]]" | align="center" | 6122 |[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "[[Origo]]" | align="center" | | [[Rīga]], Stacijas laukums 2 | 2020. gada 31. marts <br /></small>(''2003. gada 8. maijs'')</small> |- | Rimi CHM "Ozols" </small>(''agrāk Rimi "[[Galerija Azur|Azur]]"'')</small> | align="center" | 4083 <br /></small>(''agrāk 6233'')</small> |[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1 | 2019. gada 25. jūlijs <br /></small>(''2006. gada 24. augusts'')</small> |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības centrs "Spice"|Spice]]" | align="center" | 6574 |[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21 | 2001. gada 27. septembris |- | Rimi CHM "Stirnu" | align="center" | 2960 |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26 | 2006. gada 25. oktobris |- | Rimi CHM "Teika Plaza" | align="center" | 2045 |[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201 | 2024. gada 29. augusts |- | Rimi CHM "Valdemāra" | align="center" | 3167 |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112 | 2003. gada 10. aprīlis |- | Rimi CHM "Ziepniekkalns" ("Aleja") | align="center" | 4300 |[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a | 2020. gada 15. maijs |- | Rimi CHM "Zoom" | align="center" | 3045 |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400 | 2006. gada 11. augusts |- |Rimi SHM "Slokas" | align="center" | 3700 |[[Salaspils]], Skolas iela 4e |2012. gada 1. novembris |- |Rimi SHM "Strēlnieku" | align="center" | 1862 |[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2 |2017. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "Pasta" | align="center" | 5000 |[[Tukums]], Pasta iela 14 |2012. gada 16. marts |- |Rimi SHM "Rīgas 74" | align="center" | 2040 |[[Valmiera]], Rīgas iela 74 |2019. gada 20. decembris |- |Rimi CHM "Tobago" | align="center" | 2876 |[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5 |2003. gada 19. jūnijs |- |} === ''Rimi Super'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Carnikava" | align="center" |948 |[[Carnikava]], Atpūtas iela 1 | 2025. gada 20. februāris |- |Rimi "Raiņa" | align="center" |1000 |[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28 | 2014. gada 19. augusts |- |Rimi "Daugavpils" | align="center" | | [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136 | 2002. gada 12. jūnijs |- |Rimi "Ditton" | align="center" | 1300 | [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60 | 2012. gada 3. aprīlis |- |Rimi "Peldu" | align="center" | 1015 | [[Ikšķile]], Peldu iela 2 | 2025. gada 18. decembris |- |Rimi "Satiksme" | align="center" | 900 | [[Jelgava]], Satiksmes iela 35 | 2014. gada 6. novembris |- |Rimi "Lielupe" | align="center" | 1200 | [[Jūrmala]], Viestura iela 22 | 2000. gada 23. novembris |- |Rimi "Kuldīga" | align="center" | | [[Kuldīga]], Sūru iela 2 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi "Rīgas (Ķekava)" | align="center" | |[[Ķekava]], Rīgas iela 22 |2021. gada 21. decembris |- |Rimi "Liepāja" | align="center" | 925 | [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13 | 2020. gada 19. jūnijs |- |Rimi "Madona" | align="center" | | [[Madona]], Saules iela 6 | 2003. gada decembris |- |Rimi "Lambertu" | align="center" | 1020 | [[Mārupe]], Lambertu iela 35 | 2025. gada 19. decembris |- |Rimi "Stacijas" | |[[Olaine]], Stacijas iela 8 | 2015. gada 9. aprīlis |- |Rimi "Piņķi" | align="center" | 1068 | [[Piņķi]], Rīgas iela 23 | 2023. gada 21. jūnijs |- |Rimi "Āgenskalns" | align="center" | 1587 | [[Rīga]], Mārupes iela 10a | 2015. gada 15. septembris |- |Rimi "Anniņmuižas" | align="center" | 1600 | [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a | 2003. gada 9. oktobris |- |Rimi "Barona centrs" | align="center" | 1500 | [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46 | 1999. gada 1. novembris |- |Rimi "[[Bērnu pasaule]]" | align="center" | | [[Rīga]], Matīsa iela 25 | 2000. gads |- |Rimi "Briāna" | align="center" | 950 | [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62 | 2013. gada 12. septembris |- |Rimi "[[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]]" | align="center" | | [[Rīga]], Latgales iela 357 | 1997. gada 20. februāris |- |Rimi "Dzelzavas" | align="center" | 1400 | [[Rīga]], Dzelzavas iela 78 | 2019. gada 6. februāris |- |Rimi "[[Galerija Centrs]]" | align="center" | | [[Rīga]], Audēju iela 16 | 1997. gada 4. decembris |- |Rimi "[[Galleria Riga]]" | align="center" | 860 | [[Rīga]], Dzirnavu iela 67 | 2010. gada 22. oktobris |- |Rimi "Juglas centrs" | align="center" | 1800 | [[Rīga]], Juglas krastmala 2 | 2002. gada 31. janvāris |- |Rimi "Lidoņu" | align="center" | 775 | [[Rīga]], Lidoņu iela 27 | 2017. gada 31. augusts |- | Rimi "Lielezeres" | align="center" | 957 | [[Rīga]], Lielezeres iela 18 | 2025. gada 10. jūlijs |- |Rimi "Purvciems" | align="center" | | [[Rīga]], Nīcgales iela 2 | 1997. gada augusts |- |Rimi "Prūšu" | align="center" | 1200 | [[Rīga]], Prūšu iela 2b | 2011. gada 16. novembris |- |Rimi "Sadovņikova" | align="center" | 1012 | [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14 | 2024. gada 7. novembris |- |Rimi "Saharova" | align="center" | 973 | [[Rīga]], Saharova iela 23a | 2015. gada 29. decembris |- |Rimi "S. Eizenšteina" | align="center" | 1500 |[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29 | 2001. gada 20. septembris |- |Rimi "Seiles" | |[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6 | |- |Rimi "Skanste" | align="center" | 1025 |[[Rīga]], Skanstes iela 17 | 2025. gada 11. jūnijs |- |Rimi "Valdeķu" | |[[Rīga]], Valdeķu iela 51a | 2009. gads |- |Rimi "Valdlauči" | align="center" | 741 | [[Rīga]], Valdlauču iela 2 | 2023. gada 6. aprīlis |- |Rimi "Vecmīlgrāvis" | align="center" | | [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23 | 2000. gada aprīlis |- |Rimi "Vienības" | align="center" | 830 | [[Rīga]], Vienības gatve 95 | 2000. gada 15. jūnijs |- |Rimi "Jelgavas" | align="center" | 1170 | [[Saldus]], Jelgavas iela 1 | 2003. gada 6. decembris |- |Rimi "Ainažu" | align="center" | 1016 | [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30 | 2024. gada 19. decembris |- |Rimi "Talsi 2" | align="center" | 1100 | [[Talsi]], Dundagas iela 18 | 2002. gada 7. februāris |- |Rimi "Valmiera" | align="center" | 900 | [[Valmiera]], Fabrikas iela 2 | 2011. gada 10. jūnijs |- |Rimi "Poruka" | align="center" | 1100 |[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5 | 2012. gada 12. septembris |- |} === ''Rimi Mini'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Ādaži" | |[[Ādaži]], Gaujas iela 6 | |- |Rimi "Spīdolas" | |[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17 | |- |Rimi "Alūksne" | align="center" | 572 |[[Alūksne]], Pils iela 72 |2022. gada 24. augusts |- |Rimi "Brīvības" | |[[Balvi]], Brīvības iela 57 | |- | Rimi "Zaļā" | align="center" | 466 | [[Bauska]], Zaļā iela 3 | 2017. gada 5. decembris |- |Rimi "Smilšu" | |[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b | |- |Rimi "Viestura" | |[[Daugavpils]], Viestura iela 10 | |- |Rimi "Dobele" | |[[Dobele]], Brīvības iela 10a | |- |Rimi "Blaumaņa" | |[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24 | |- |Rimi "Ikšķile" | |[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a | |- |Rimi "Nākotnes" | |[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2 | |- |Rimi "Rīgas" | |[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120 | |- |Rimi "Jūrmala" | |[[Jūrmala]], Raiņa iela 74 |2019. gada 27. februāris |- |Rimi "Piltenes" | |[[Kuldīga]], Piltenes iela 27 | |- |Rimi "Ezerkrasts" | |[[Liepāja]], Ganību iela 175/177 | |- |Rimi "Kungu" | |[[Liepāja]], Kungu iela 40/42 | |- | Rimi "Cēsu" | align="center" | | [[Limbaži]], Cēsu iela 23 | 2018. gada 25. aprīlis |- |Rimi "Līvāni" | align="center" | 1000 |[[Līvāni]], Rīgas iela 89 |2017. gada janvāris |- |Rimi "Rūpniecības" | |[[Madona]], Rūpniecības iela 47 | |- |Rimi "Galdnieku" | |[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8 | |- |Rimi "Anniņmuižas" | |[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90 | |- |Rimi "Apuzes" | |[[Rīga]], Apuzes iela 45 | |- | Rimi "Bauskas 120" | align="center" | 566 | [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120 | 2017. gada 14. novembris |- |Rimi "Biķernieku" | |[[Rīga]], Biķernieku iela 21 | |- |Rimi "Bolderāja" | |[[Rīga]], Gobas iela 14 | |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības iela 171 | 2019. gada 18. decembris |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības gatve 404 | |- |Rimi "Centrālā stacija" | align="center" | 199 |[[Rīga]], Stacijas laukums 2 |2022. gada 16. novembris |- |Rimi "Čaka" | |[[Rīga]], Čaka iela 136 |2021. gada 22. decembris |- |Rimi "Deglava" | |[[Rīga]], Deglava iela 100 | |- | Rimi "Dzelzavas" | | [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86 | |- |Rimi "Ģertrūdes" | align="center" | 220 |[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66 |2018. gada 21. decembris |- |Rimi "Jugla" | |[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25 | |- |Rimi "Kalnciema" | |[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41 | |- |Rimi "Kreimeņu" | |[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a | |- |Rimi "Magdelēnas" | |[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21 |2025. gada 28. maijs |- |Rimi "Marijas" | |[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14 |2021. gada 27. janvāris |- |Rimi "Mārupes" | |[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4 | |- | Rimi "Merķeļa" | align="center" | 190 |[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21 | 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts] |- |Rimi "Latgales 220" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b | 2018. gada 16. maijs |- |Rimi "Latgales 256" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b | |- |Rimi "Latgales 427" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e | |- |Rimi "Nīcgales" | |[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53 | |- | Rimi "Rīgas Modes" | align="center" | 195 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49 | 2017. gada 9. novembris (2021. gads) |- |Rimi "Salaspils" | |[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b | |- |Rimi "Stirnu" | |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31 | |- |Rimi "Tallinas" | |[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86 | 2020. gada 29. aprīlis |- |Rimi "Tilta" | |[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32 | |- |Rimi "Tionis" | |[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a | |- |Rimi "Vaidavas" | |[[Rīga]], Vaidavas iela 9b | |- |Rimi "Vaidelote" | align="center" | 231 |[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a |2021. gada 25. augusts |- |Rimi "Valmieras iela" | align="center" | 213 |[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33 |2023. gada 11. janvāris |- | Rimi "Zolitūdes" | align="center" | 1000 | [[Rīga]], Zolitūdes iela 34 | 1999. gada 27. septembris |- | Rimi "Saulkrasti" | align="center" | 459,6 | [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54 | 2020. gada 14. oktobris |- | Rimi "Ventas" | align="center" | 500 | [[Sigulda]], Ventas iela 1 | 2017. gada 22. septembris |- |Rimi "Laims" | align="center" | 558 |[[Smiltene]], Kalēju iela 7 | 2025. gada 17. decembris |- |Rimi "Lielā" | |[[Talsi]], Lielā iela 2 |Slēgts no 2026. gada 15. janvāra<ref>[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]</ref> |- |Rimi "Raudas" | |[[Tukums]], Raudas iela 17 | |- |Rimi "Rubenes" | |[[Valmiera]], Rubenes iela 51 | |- |Rimi "Tārgales" | |[[Ventspils]], Tārgales iela 62 | |- |} === ''Rimi Express'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts !width="160" style="background:#efefef;" | Slēgts |- | Rimi "Aspazijas" | align="center" | |[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28 | 2019. gada 5. decembris |2020. gadā |- | Rimi "Barona" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20 | 2019. gada 18. aprīlis |2020. gadā |- | Rimi "Grēcinieku" | align="center" | 127 |[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22 | 2015. gada 15. decembris | 2020. gadā |- |Rimi "Kungu" | align="center" | |[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1 |2019. gada 23. oktobris | |- |Rimi "Olimpiskais" | align="center" | 47 |[[Rīga]], [[Grostonas iela]] 6b |2021. gada 16. novembris | |- | Rimi "Pērnavas" | align="center" | 152 |[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36 | 2018. gada 5. janvāris | |- | Rimi "Šķūņu" | align="center" | 120 |[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19 | 2018. gada 1. marts | |- | Rimi "Valdemāra" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21 | 2019. gada 23. maijs | |- |Rimi "Annas" | |[[Ventspils]], Annas iela 1 | | 2024. gadā |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120"> Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]] Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]] Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]] Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]] Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]] Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C "Olimpia" [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]] Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]] Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]] Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]] Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C "Sēlija" [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]] Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]] Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]] Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]] Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]] Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]] Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]] Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]] Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]] Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]] Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]] Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]] Attēls:Rimi Skanste.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris</ref> <ref name="TVNET 2017.10">[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris</ref> <ref name="Jauns.lv 2018.04.18">[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus "Rimi" Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt "Iki" veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī</ref> <ref name="delfi 2025.03.05">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju "Rimi"], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}</ref> <ref name="db 2026.01.07">[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Kesko]] p72h03zeke32fkwyn262jndat037ddq 4452452 4452451 2026-04-09T21:37:18Z Luvigas36437 87875 /* Rimi Mini */ 4452452 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Rimi Baltic'' | services = | footnotes = | homepage = {{URL|rimibaltic.com}}<br />{{URL|rimi.lv}} | traded_as = | subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)<br /> Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)<br /> Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB) | divisions = | parent = | num_employees = 11 200<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | owner = ''[[Salling Group]]'' {{DEN}} | equity = | assets = | aum = | net_income = | operating_income = | revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}</ref> | products = | logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]] | industry = | key_people = Giedrjus Bandzevičs<br />(Valdes priekšsēdētājs) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)<br />{{karogs|Latvija}} (140 veikali)<br />{{karogs|Lietuva}} (82 veikali) | location_country = {{LAT}} | location_city = [[Rīga]] | defunct = | founder = | foundation = |2005. gadā (1996. gadā) | successor = | predecessor = | fate = | genre = [[Mazumtirdzniecība]] | type = | caption = | intl = }} '''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}</ref> 2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.<ref name=":0" /> == Veikalu kategorijas == Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra: * ''Rimi Hyper'' — hipermārketi; * ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]]; * ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali; * ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali. ''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.'' == Vēsture == Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī. Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem. 2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk. 2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.<ref name="rimi.lv">https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela</ref> 2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.<ref>[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}</ref> 2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.<ref name="DB 2016.12" /> Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.<ref name="TVNET 2017.10" /> 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.<ref name="Jauns.lv 2018.04.18" /> 2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.<ref name="delfi 2025.03.05" /> 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā. Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).<ref name="db 2026.01.07" /> === Rimi Latvia === [[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]] [[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]] ''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Baltija". [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Latvia". 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā "Rimi" noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}</ref> Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> 2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk "Rimi" un "Kesko Food" kopuzņēmums "Rimi Baltic"], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}</ref> 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.<ref>[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}</ref> 2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' "Nīcgale" tirdzniecības centrā "Minska", ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].<ref name="rimi.lv"/> === Sauklis === Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: "Mans ♡ veikals", "Vienmēr labāk, lētāk ērtāk", "Tuvāk sirdij, tuvāk mājām", "Maksā mazāk, dzīvo labāk!" un "Tas nav veikals, tā ir dzīve". No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija "Katra diena arvien labāka", Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir "Gudra izvēle", tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ. == Vadība == ''Rimi Baltic'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> * Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs ** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs ** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja ** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs ** Irina Briže — finanšu direktore ** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors ** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore ** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors ''Rimi Latvia'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}</ref> * Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs ** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors ** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors ** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore ** Gundega Kirilka — personāla vadītāja ** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja ** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors ** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja ** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs ** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors == Veikali == [[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" [[Rīga|Rīgā]].]] [[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]] [[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]] Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="300" style="background:#efefef;" | !width="75" style="background:#efefef;" | Latvija !width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva !width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija !width="100" style="background:#efefef;" | ''Rimi Baltic'' |- | Kopējais veikalu skaits | align="center" | 140 | align="center" | 82 | align="center" |90 | align="center" style="background:#efefef;" |312 |- | * ''Rimi'' ''Hyper'' | align="center" |39 | align="center" |40 | align="center" |17 | align="center" style="background:#efefef;" |96 |- | * ''Rimi'' ''Super'' | align="center" |37 | align="center" |39 | align="center" |26 | align="center" style="background:#efefef;" |102 |- | * ''Rimi Mini'' | align="center" |58 | align="center" | 0 | align="center" |36 | align="center" style="background:#efefef;" |94 |- | * ''Rimi Express'' | align="center" |6 | align="center" |11 | align="center" |3 | align="center" style="background:#efefef;" |20 |- | Darbinieku skaits | align="center" | 5 717 | align="center" | 3 240 | align="center" | 2 790 | align="center" style="background:#efefef;" |11 520 |- | Apgrozījums, [[eiro]] (2017)<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}</ref> | align="center" | 893,7 milj. | align="center" | 313,2 milj. | align="center" | 377,6 milj. | align="center" style="background:#efefef;" | 1,585 mljrd. |- |} == Izplatīšanas centri == === Rimi Latvia === 2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv</ref> ''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti. Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA "BalDis", kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.<ref>[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}</ref> 2009. gada oktobrī SIA "BalDis" mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''. 2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}</ref> 2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.<ref name=":1" /> == Veikalu tīkls Latvijā == === ''Rimi Hyper'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="220" style="background:#efefef;" | Veikals !width="120" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi SHM "Apelsīns" | align="center" | 1890 |[[Ādaži]], Rīgas gatve 5 |2016. gada 13. maijs |- |Rimi SHM "Pionieru" | |[[Bauska]], Pionieru iela 2 |2002. gada 14. novembris |- |Rimi SHM "Cietokšņa" | align="center" | 2008 |[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70 |2004. gada 18. jūnijs |- |Rimi SHM "Brīvības" | align="center" | 1900 |[[Dobele]], Brīvības iela 30 |2015. gada 17. novembris |- |Rimi SHM "Sāga" | align="center" | 2910 |[[Ulbroka]], Biķeru iela 4 |2020. gada 10. novembris |- |Rimi SHM "RAF" | align="center" | 5000 |[[Jelgava]], Rīgas iela 48 |2014. gada 25. jūlijs |- |Rimi CHM "Vivo" | align="center" | 3024 |[[Jelgava]], Katoļu iela 18 |2003. gada 27. novembris |- |Rimi SHM "Vienības" | align="center" | 2824 |[[Jēkabpils]], Vienības iela 7 |2015. gada 5. jūnijs |- |Rimi SHM "Kauguri" | align="center" | 1829 |[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29 |2002. gada 6. jūnijs |- |Rimi SHM "A7" | align="center" | 2500 |[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]] |2013. gada 3. maijs |- |Rimi CHM "Ostmala" | align="center" | 2320 <br /></small>(''agrāk 3200'')</small> |[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8 |2020. gada 14. augusts <br /></small>(''2004. gada 25. novembris'')</small> |- |Rimi SHM "Rietumu centrs" | align="center" | 2000 |[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5 |2014. gada 29. maijs |- |Rimi SHM "Mārupe" | align="center" | 1879 |[[Mārupe]], Daugavas iela 31 |2015. gada 30. jūnijs |- |Rimi SHM "Rīgas" | align="center" | 4000 |[[Ogre]], Rīgas iela 33 |2014. gada 5. septembris |- |Rimi SHM "Atbrīvošanas" | align="center" | 2911 |[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138 |2015. gada 3. novembris |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]" | align="center" | 6000 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372 | 2001. gada 24. maijs |- | Rimi SHM "Biķernieku" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160 | 2012. gada 19. jūnijs |- | Rimi CHM "P.Brieža" | align="center" | 2841 |[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a | 2002. gada 28. novembris |- | Rimi LHM "Damme" | align="center" | 5205 |[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a | 2011. gada 3. marts |- | Rimi SHM "Deglava" | align="center" | 2000 |[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110 | 2009. gada 1. decembris |- | Rimi HM "Gaiļezers" | align="center" | |[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8 | 2019. gada 12. decembris |- | Rimi SHM "Gramzdas" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7 | 2015. gada 28. aprīlis |- | Rimi SHM "Mežaparks" | align="center" | 1879 |[[Rīga]], [[Ķīšezera iela]] 6 | 2024. gada 28. novembris |- | Rimi SHM "Mīlgrāvja" | align="center" | 1553 |[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6 | 2009. gada 30. janvāris |- | Rimi LHM "[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olympia]]" | align="center" | 6122 |[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "[[Origo]]" | align="center" | | [[Rīga]], Stacijas laukums 2 | 2020. gada 31. marts <br /></small>(''2003. gada 8. maijs'')</small> |- | Rimi CHM "Ozols" </small>(''agrāk Rimi "[[Galerija Azur|Azur]]"'')</small> | align="center" | 4083 <br /></small>(''agrāk 6233'')</small> |[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1 | 2019. gada 25. jūlijs <br /></small>(''2006. gada 24. augusts'')</small> |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības centrs "Spice"|Spice]]" | align="center" | 6574 |[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21 | 2001. gada 27. septembris |- | Rimi CHM "Stirnu" | align="center" | 2960 |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26 | 2006. gada 25. oktobris |- | Rimi CHM "Teika Plaza" | align="center" | 2045 |[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201 | 2024. gada 29. augusts |- | Rimi CHM "Valdemāra" | align="center" | 3167 |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112 | 2003. gada 10. aprīlis |- | Rimi CHM "Ziepniekkalns" ("Aleja") | align="center" | 4300 |[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a | 2020. gada 15. maijs |- | Rimi CHM "Zoom" | align="center" | 3045 |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400 | 2006. gada 11. augusts |- |Rimi SHM "Slokas" | align="center" | 3700 |[[Salaspils]], Skolas iela 4e |2012. gada 1. novembris |- |Rimi SHM "Strēlnieku" | align="center" | 1862 |[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2 |2017. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "Pasta" | align="center" | 5000 |[[Tukums]], Pasta iela 14 |2012. gada 16. marts |- |Rimi SHM "Rīgas 74" | align="center" | 2040 |[[Valmiera]], Rīgas iela 74 |2019. gada 20. decembris |- |Rimi CHM "Tobago" | align="center" | 2876 |[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5 |2003. gada 19. jūnijs |- |} === ''Rimi Super'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Carnikava" | align="center" |948 |[[Carnikava]], Atpūtas iela 1 | 2025. gada 20. februāris |- |Rimi "Raiņa" | align="center" |1000 |[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28 | 2014. gada 19. augusts |- |Rimi "Daugavpils" | align="center" | | [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136 | 2002. gada 12. jūnijs |- |Rimi "Ditton" | align="center" | 1300 | [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60 | 2012. gada 3. aprīlis |- |Rimi "Peldu" | align="center" | 1015 | [[Ikšķile]], Peldu iela 2 | 2025. gada 18. decembris |- |Rimi "Satiksme" | align="center" | 900 | [[Jelgava]], Satiksmes iela 35 | 2014. gada 6. novembris |- |Rimi "Lielupe" | align="center" | 1200 | [[Jūrmala]], Viestura iela 22 | 2000. gada 23. novembris |- |Rimi "Kuldīga" | align="center" | | [[Kuldīga]], Sūru iela 2 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi "Rīgas (Ķekava)" | align="center" | |[[Ķekava]], Rīgas iela 22 |2021. gada 21. decembris |- |Rimi "Liepāja" | align="center" | 925 | [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13 | 2020. gada 19. jūnijs |- |Rimi "Madona" | align="center" | | [[Madona]], Saules iela 6 | 2003. gada decembris |- |Rimi "Lambertu" | align="center" | 1020 | [[Mārupe]], Lambertu iela 35 | 2025. gada 19. decembris |- |Rimi "Stacijas" | |[[Olaine]], Stacijas iela 8 | 2015. gada 9. aprīlis |- |Rimi "Piņķi" | align="center" | 1068 | [[Piņķi]], Rīgas iela 23 | 2023. gada 21. jūnijs |- |Rimi "Āgenskalns" | align="center" | 1587 | [[Rīga]], Mārupes iela 10a | 2015. gada 15. septembris |- |Rimi "Anniņmuižas" | align="center" | 1600 | [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a | 2003. gada 9. oktobris |- |Rimi "Barona centrs" | align="center" | 1500 | [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46 | 1999. gada 1. novembris |- |Rimi "[[Bērnu pasaule]]" | align="center" | | [[Rīga]], Matīsa iela 25 | 2000. gads |- |Rimi "Briāna" | align="center" | 950 | [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62 | 2013. gada 12. septembris |- |Rimi "[[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]]" | align="center" | | [[Rīga]], Latgales iela 357 | 1997. gada 20. februāris |- |Rimi "Dzelzavas" | align="center" | 1400 | [[Rīga]], Dzelzavas iela 78 | 2019. gada 6. februāris |- |Rimi "[[Galerija Centrs]]" | align="center" | | [[Rīga]], Audēju iela 16 | 1997. gada 4. decembris |- |Rimi "[[Galleria Riga]]" | align="center" | 860 | [[Rīga]], Dzirnavu iela 67 | 2010. gada 22. oktobris |- |Rimi "Juglas centrs" | align="center" | 1800 | [[Rīga]], Juglas krastmala 2 | 2002. gada 31. janvāris |- |Rimi "Lidoņu" | align="center" | 775 | [[Rīga]], Lidoņu iela 27 | 2017. gada 31. augusts |- | Rimi "Lielezeres" | align="center" | 957 | [[Rīga]], Lielezeres iela 18 | 2025. gada 10. jūlijs |- |Rimi "Purvciems" | align="center" | | [[Rīga]], Nīcgales iela 2 | 1997. gada augusts |- |Rimi "Prūšu" | align="center" | 1200 | [[Rīga]], Prūšu iela 2b | 2011. gada 16. novembris |- |Rimi "Sadovņikova" | align="center" | 1012 | [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14 | 2024. gada 7. novembris |- |Rimi "Saharova" | align="center" | 973 | [[Rīga]], Saharova iela 23a | 2015. gada 29. decembris |- |Rimi "S. Eizenšteina" | align="center" | 1500 |[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29 | 2001. gada 20. septembris |- |Rimi "Seiles" | |[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6 | |- |Rimi "Skanste" | align="center" | 1025 |[[Rīga]], Skanstes iela 17 | 2025. gada 11. jūnijs |- |Rimi "Valdeķu" | |[[Rīga]], Valdeķu iela 51a | 2009. gads |- |Rimi "Valdlauči" | align="center" | 741 | [[Rīga]], Valdlauču iela 2 | 2023. gada 6. aprīlis |- |Rimi "Vecmīlgrāvis" | align="center" | | [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23 | 2000. gada aprīlis |- |Rimi "Vienības" | align="center" | 830 | [[Rīga]], Vienības gatve 95 | 2000. gada 15. jūnijs |- |Rimi "Jelgavas" | align="center" | 1170 | [[Saldus]], Jelgavas iela 1 | 2003. gada 6. decembris |- |Rimi "Ainažu" | align="center" | 1016 | [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30 | 2024. gada 19. decembris |- |Rimi "Talsi 2" | align="center" | 1100 | [[Talsi]], Dundagas iela 18 | 2002. gada 7. februāris |- |Rimi "Valmiera" | align="center" | 900 | [[Valmiera]], Fabrikas iela 2 | 2011. gada 10. jūnijs |- |Rimi "Poruka" | align="center" | 1100 |[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5 | 2012. gada 12. septembris |- |} === ''Rimi Mini'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Ādaži" | |[[Ādaži]], Gaujas iela 6 | |- |Rimi "Spīdolas" | |[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17 | |- |Rimi "Alūksne" | align="center" | 572 |[[Alūksne]], Pils iela 72 |2022. gada 24. augusts |- |Rimi "Brīvības" | |[[Balvi]], Brīvības iela 57 | |- | Rimi "Zaļā" | align="center" | 466 | [[Bauska]], Zaļā iela 3 | 2017. gada 5. decembris |- |Rimi "Smilšu" | |[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b | |- |Rimi "Viestura" | |[[Daugavpils]], Viestura iela 10 | |- |Rimi "Dobele" | |[[Dobele]], Brīvības iela 10a | |- |Rimi "Blaumaņa" | |[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24 | |- |Rimi "Ikšķile" | |[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a | |- |Rimi "Nākotnes" | |[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2 | |- |Rimi "Rīgas" | |[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120 | |- |Rimi "Jūrmala" | |[[Jūrmala]], Raiņa iela 74 |2019. gada 27. februāris |- |Rimi "Piltenes" | |[[Kuldīga]], Piltenes iela 27 | |- |Rimi "Ezerkrasts" | |[[Liepāja]], Ganību iela 175/177 | |- |Rimi "Kungu" | |[[Liepāja]], Kungu iela 40/42 | |- | Rimi "Cēsu" | align="center" | | [[Limbaži]], Cēsu iela 23 | 2018. gada 25. aprīlis |- |Rimi "Līvāni" | align="center" | 1000 |[[Līvāni]], Rīgas iela 89 |2017. gada janvāris |- |Rimi "Rūpniecības" | |[[Madona]], Rūpniecības iela 47 | |- |Rimi "Galdnieku" | |[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8 | |- |Rimi "Anniņmuižas" | |[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90 | |- |Rimi "Apuzes" | |[[Rīga]], Apuzes iela 45 | |- | Rimi "Bauskas 120" | align="center" | 566 | [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120 | 2017. gada 14. novembris |- |Rimi "Biķernieku" | |[[Rīga]], Biķernieku iela 21 | |- |Rimi "Bolderāja" | |[[Rīga]], Gobas iela 14 | |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības iela 171 | 2019. gada 18. decembris |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības gatve 404 | |- |Rimi "Centrālā stacija" | align="center" | 199 |[[Rīga]], Stacijas laukums 2 |2022. gada 16. novembris |- |Rimi "Čaka" | |[[Rīga]], Čaka iela 136 |2021. gada 22. decembris |- |Rimi "Deglava" | |[[Rīga]], Deglava iela 100 | |- | Rimi "Dzelzavas" | | [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86 | |- |Rimi "Ģertrūdes" | align="center" | 220 |[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66 |2018. gada 21. decembris (2020. gads) |- |Rimi "Jugla" | |[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25 | |- |Rimi "Kalnciema" | |[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41 | |- |Rimi "Kreimeņu" | |[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a | |- |Rimi "Magdelēnas" | |[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21 |2025. gada 28. maijs |- |Rimi "Marijas" | |[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14 |2021. gada 27. janvāris |- |Rimi "Mārupes" | |[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4 | |- | Rimi "Merķeļa" | align="center" | 190 |[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21 | 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts] |- |Rimi "Latgales 220" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b | 2018. gada 16. maijs |- |Rimi "Latgales 256" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b | |- |Rimi "Latgales 427" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e | |- |Rimi "Nīcgales" | |[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53 | |- | Rimi "Rīgas Modes" | align="center" | 195 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49 | 2017. gada 9. novembris (2021. gads) |- |Rimi "Salaspils" | |[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b | |- |Rimi "Stirnu" | |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31 | |- |Rimi "Tallinas" | |[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86 | 2020. gada 29. aprīlis |- |Rimi "Tilta" | |[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32 | |- |Rimi "Tionis" | |[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a | |- |Rimi "Vaidavas" | |[[Rīga]], Vaidavas iela 9b | |- |Rimi "Vaidelote" | align="center" | 231 |[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a |2021. gada 25. augusts |- |Rimi "Valmieras iela" | align="center" | 213 |[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33 |2023. gada 11. janvāris |- | Rimi "Zolitūdes" | align="center" | 1000 | [[Rīga]], Zolitūdes iela 34 | 1999. gada 27. septembris |- | Rimi "Saulkrasti" | align="center" | 459,6 | [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54 | 2020. gada 14. oktobris |- | Rimi "Ventas" | align="center" | 500 | [[Sigulda]], Ventas iela 1 | 2017. gada 22. septembris |- |Rimi "Laims" | align="center" | 558 |[[Smiltene]], Kalēju iela 7 | 2025. gada 17. decembris |- |Rimi "Lielā" | |[[Talsi]], Lielā iela 2 |Slēgts no 2026. gada 15. janvāra<ref>[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]</ref> |- |Rimi "Raudas" | |[[Tukums]], Raudas iela 17 | |- |Rimi "Rubenes" | |[[Valmiera]], Rubenes iela 51 | |- |Rimi "Tārgales" | |[[Ventspils]], Tārgales iela 62 | |- |} === ''Rimi Express'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts !width="160" style="background:#efefef;" | Slēgts |- | Rimi "Aspazijas" | align="center" | |[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28 | 2019. gada 5. decembris |2020. gadā |- | Rimi "Barona" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20 | 2019. gada 18. aprīlis |2020. gadā |- | Rimi "Grēcinieku" | align="center" | 127 |[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22 | 2015. gada 15. decembris | 2020. gadā |- |Rimi "Kungu" | align="center" | |[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1 |2019. gada 23. oktobris | |- |Rimi "Olimpiskais" | align="center" | 47 |[[Rīga]], [[Grostonas iela]] 6b |2021. gada 16. novembris | |- | Rimi "Pērnavas" | align="center" | 152 |[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36 | 2018. gada 5. janvāris | |- | Rimi "Šķūņu" | align="center" | 120 |[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19 | 2018. gada 1. marts | |- | Rimi "Valdemāra" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21 | 2019. gada 23. maijs | |- |Rimi "Annas" | |[[Ventspils]], Annas iela 1 | | 2024. gadā |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120"> Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]] Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]] Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]] Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]] Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]] Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C "Olimpia" [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]] Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]] Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]] Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]] Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C "Sēlija" [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]] Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]] Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]] Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]] Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]] Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]] Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]] Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]] Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]] Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]] Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]] Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]] Attēls:Rimi Skanste.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris</ref> <ref name="TVNET 2017.10">[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris</ref> <ref name="Jauns.lv 2018.04.18">[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus "Rimi" Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt "Iki" veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī</ref> <ref name="delfi 2025.03.05">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju "Rimi"], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}</ref> <ref name="db 2026.01.07">[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Kesko]] 2q5pn34ofy5q1w74ojxgvm8h999m8ds 4452463 4452452 2026-04-09T23:47:07Z Luvigas36437 87875 /* Rimi Mini */ 4452463 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Rimi Baltic'' | services = | footnotes = | homepage = {{URL|rimibaltic.com}}<br />{{URL|rimi.lv}} | traded_as = | subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)<br /> Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)<br /> Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB) | divisions = | parent = | num_employees = 11 200<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | owner = ''[[Salling Group]]'' {{DEN}} | equity = | assets = | aum = | net_income = | operating_income = | revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}</ref> | products = | logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]] | industry = | key_people = Giedrjus Bandzevičs<br />(Valdes priekšsēdētājs) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)<br />{{karogs|Latvija}} (140 veikali)<br />{{karogs|Lietuva}} (82 veikali) | location_country = {{LAT}} | location_city = [[Rīga]] | defunct = | founder = | foundation = |2005. gadā (1996. gadā) | successor = | predecessor = | fate = | genre = [[Mazumtirdzniecība]] | type = | caption = | intl = }} '''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}</ref> 2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.<ref name=":0" /> == Veikalu kategorijas == Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra: * ''Rimi Hyper'' — hipermārketi; * ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]]; * ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali; * ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali. ''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.'' == Vēsture == Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī. Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem. 2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk. 2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.<ref name="rimi.lv">https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela</ref> 2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.<ref>[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}</ref> 2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.<ref name="DB 2016.12" /> Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.<ref name="TVNET 2017.10" /> 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.<ref name="Jauns.lv 2018.04.18" /> 2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.<ref name="delfi 2025.03.05" /> 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā. Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).<ref name="db 2026.01.07" /> === Rimi Latvia === [[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]] [[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]] ''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Baltija". [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Latvia". 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā "Rimi" noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}</ref> Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> 2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk "Rimi" un "Kesko Food" kopuzņēmums "Rimi Baltic"], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}</ref> 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.<ref>[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}</ref> 2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' "Nīcgale" tirdzniecības centrā "Minska", ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].<ref name="rimi.lv"/> === Sauklis === Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: "Mans ♡ veikals", "Vienmēr labāk, lētāk ērtāk", "Tuvāk sirdij, tuvāk mājām", "Maksā mazāk, dzīvo labāk!" un "Tas nav veikals, tā ir dzīve". No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija "Katra diena arvien labāka", Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir "Gudra izvēle", tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ. == Vadība == ''Rimi Baltic'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> * Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs ** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs ** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja ** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs ** Irina Briže — finanšu direktore ** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors ** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore ** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors ''Rimi Latvia'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}</ref> * Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs ** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors ** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors ** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore ** Gundega Kirilka — personāla vadītāja ** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja ** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors ** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja ** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs ** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors == Veikali == [[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" [[Rīga|Rīgā]].]] [[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]] [[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]] Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="300" style="background:#efefef;" | !width="75" style="background:#efefef;" | Latvija !width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva !width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija !width="100" style="background:#efefef;" | ''Rimi Baltic'' |- | Kopējais veikalu skaits | align="center" | 140 | align="center" | 82 | align="center" |90 | align="center" style="background:#efefef;" |312 |- | * ''Rimi'' ''Hyper'' | align="center" |39 | align="center" |40 | align="center" |17 | align="center" style="background:#efefef;" |96 |- | * ''Rimi'' ''Super'' | align="center" |37 | align="center" |39 | align="center" |26 | align="center" style="background:#efefef;" |102 |- | * ''Rimi Mini'' | align="center" |58 | align="center" | 0 | align="center" |36 | align="center" style="background:#efefef;" |94 |- | * ''Rimi Express'' | align="center" |6 | align="center" |11 | align="center" |3 | align="center" style="background:#efefef;" |20 |- | Darbinieku skaits | align="center" | 5 717 | align="center" | 3 240 | align="center" | 2 790 | align="center" style="background:#efefef;" |11 520 |- | Apgrozījums, [[eiro]] (2017)<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}</ref> | align="center" | 893,7 milj. | align="center" | 313,2 milj. | align="center" | 377,6 milj. | align="center" style="background:#efefef;" | 1,585 mljrd. |- |} == Izplatīšanas centri == === Rimi Latvia === 2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv</ref> ''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti. Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA "BalDis", kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.<ref>[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}</ref> 2009. gada oktobrī SIA "BalDis" mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''. 2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}</ref> 2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.<ref name=":1" /> == Veikalu tīkls Latvijā == === ''Rimi Hyper'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="220" style="background:#efefef;" | Veikals !width="120" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi SHM "Apelsīns" | align="center" | 1890 |[[Ādaži]], Rīgas gatve 5 |2016. gada 13. maijs |- |Rimi SHM "Pionieru" | |[[Bauska]], Pionieru iela 2 |2002. gada 14. novembris |- |Rimi SHM "Cietokšņa" | align="center" | 2008 |[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70 |2004. gada 18. jūnijs |- |Rimi SHM "Brīvības" | align="center" | 1900 |[[Dobele]], Brīvības iela 30 |2015. gada 17. novembris |- |Rimi SHM "Sāga" | align="center" | 2910 |[[Ulbroka]], Biķeru iela 4 |2020. gada 10. novembris |- |Rimi SHM "RAF" | align="center" | 5000 |[[Jelgava]], Rīgas iela 48 |2014. gada 25. jūlijs |- |Rimi CHM "Vivo" | align="center" | 3024 |[[Jelgava]], Katoļu iela 18 |2003. gada 27. novembris |- |Rimi SHM "Vienības" | align="center" | 2824 |[[Jēkabpils]], Vienības iela 7 |2015. gada 5. jūnijs |- |Rimi SHM "Kauguri" | align="center" | 1829 |[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29 |2002. gada 6. jūnijs |- |Rimi SHM "A7" | align="center" | 2500 |[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]] |2013. gada 3. maijs |- |Rimi CHM "Ostmala" | align="center" | 2320 <br /></small>(''agrāk 3200'')</small> |[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8 |2020. gada 14. augusts <br /></small>(''2004. gada 25. novembris'')</small> |- |Rimi SHM "Rietumu centrs" | align="center" | 2000 |[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5 |2014. gada 29. maijs |- |Rimi SHM "Mārupe" | align="center" | 1879 |[[Mārupe]], Daugavas iela 31 |2015. gada 30. jūnijs |- |Rimi SHM "Rīgas" | align="center" | 4000 |[[Ogre]], Rīgas iela 33 |2014. gada 5. septembris |- |Rimi SHM "Atbrīvošanas" | align="center" | 2911 |[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138 |2015. gada 3. novembris |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]" | align="center" | 6000 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372 | 2001. gada 24. maijs |- | Rimi SHM "Biķernieku" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160 | 2012. gada 19. jūnijs |- | Rimi CHM "P.Brieža" | align="center" | 2841 |[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a | 2002. gada 28. novembris |- | Rimi LHM "Damme" | align="center" | 5205 |[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a | 2011. gada 3. marts |- | Rimi SHM "Deglava" | align="center" | 2000 |[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110 | 2009. gada 1. decembris |- | Rimi HM "Gaiļezers" | align="center" | |[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8 | 2019. gada 12. decembris |- | Rimi SHM "Gramzdas" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7 | 2015. gada 28. aprīlis |- | Rimi SHM "Mežaparks" | align="center" | 1879 |[[Rīga]], [[Ķīšezera iela]] 6 | 2024. gada 28. novembris |- | Rimi SHM "Mīlgrāvja" | align="center" | 1553 |[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6 | 2009. gada 30. janvāris |- | Rimi LHM "[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olympia]]" | align="center" | 6122 |[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "[[Origo]]" | align="center" | | [[Rīga]], Stacijas laukums 2 | 2020. gada 31. marts <br /></small>(''2003. gada 8. maijs'')</small> |- | Rimi CHM "Ozols" </small>(''agrāk Rimi "[[Galerija Azur|Azur]]"'')</small> | align="center" | 4083 <br /></small>(''agrāk 6233'')</small> |[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1 | 2019. gada 25. jūlijs <br /></small>(''2006. gada 24. augusts'')</small> |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības centrs "Spice"|Spice]]" | align="center" | 6574 |[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21 | 2001. gada 27. septembris |- | Rimi CHM "Stirnu" | align="center" | 2960 |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26 | 2006. gada 25. oktobris |- | Rimi CHM "Teika Plaza" | align="center" | 2045 |[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201 | 2024. gada 29. augusts |- | Rimi CHM "Valdemāra" | align="center" | 3167 |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112 | 2003. gada 10. aprīlis |- | Rimi CHM "Ziepniekkalns" ("Aleja") | align="center" | 4300 |[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a | 2020. gada 15. maijs |- | Rimi CHM "Zoom" | align="center" | 3045 |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400 | 2006. gada 11. augusts |- |Rimi SHM "Slokas" | align="center" | 3700 |[[Salaspils]], Skolas iela 4e |2012. gada 1. novembris |- |Rimi SHM "Strēlnieku" | align="center" | 1862 |[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2 |2017. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "Pasta" | align="center" | 5000 |[[Tukums]], Pasta iela 14 |2012. gada 16. marts |- |Rimi SHM "Rīgas 74" | align="center" | 2040 |[[Valmiera]], Rīgas iela 74 |2019. gada 20. decembris |- |Rimi CHM "Tobago" | align="center" | 2876 |[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5 |2003. gada 19. jūnijs |- |} === ''Rimi Super'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Carnikava" | align="center" |948 |[[Carnikava]], Atpūtas iela 1 | 2025. gada 20. februāris |- |Rimi "Raiņa" | align="center" |1000 |[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28 | 2014. gada 19. augusts |- |Rimi "Daugavpils" | align="center" | | [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136 | 2002. gada 12. jūnijs |- |Rimi "Ditton" | align="center" | 1300 | [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60 | 2012. gada 3. aprīlis |- |Rimi "Peldu" | align="center" | 1015 | [[Ikšķile]], Peldu iela 2 | 2025. gada 18. decembris |- |Rimi "Satiksme" | align="center" | 900 | [[Jelgava]], Satiksmes iela 35 | 2014. gada 6. novembris |- |Rimi "Lielupe" | align="center" | 1200 | [[Jūrmala]], Viestura iela 22 | 2000. gada 23. novembris |- |Rimi "Kuldīga" | align="center" | | [[Kuldīga]], Sūru iela 2 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi "Rīgas (Ķekava)" | align="center" | |[[Ķekava]], Rīgas iela 22 |2021. gada 21. decembris |- |Rimi "Liepāja" | align="center" | 925 | [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13 | 2020. gada 19. jūnijs |- |Rimi "Madona" | align="center" | | [[Madona]], Saules iela 6 | 2003. gada decembris |- |Rimi "Lambertu" | align="center" | 1020 | [[Mārupe]], Lambertu iela 35 | 2025. gada 19. decembris |- |Rimi "Stacijas" | |[[Olaine]], Stacijas iela 8 | 2015. gada 9. aprīlis |- |Rimi "Piņķi" | align="center" | 1068 | [[Piņķi]], Rīgas iela 23 | 2023. gada 21. jūnijs |- |Rimi "Āgenskalns" | align="center" | 1587 | [[Rīga]], Mārupes iela 10a | 2015. gada 15. septembris |- |Rimi "Anniņmuižas" | align="center" | 1600 | [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a | 2003. gada 9. oktobris |- |Rimi "Barona centrs" | align="center" | 1500 | [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46 | 1999. gada 1. novembris |- |Rimi "[[Bērnu pasaule]]" | align="center" | | [[Rīga]], Matīsa iela 25 | 2000. gads |- |Rimi "Briāna" | align="center" | 950 | [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62 | 2013. gada 12. septembris |- |Rimi "[[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]]" | align="center" | | [[Rīga]], Latgales iela 357 | 1997. gada 20. februāris |- |Rimi "Dzelzavas" | align="center" | 1400 | [[Rīga]], Dzelzavas iela 78 | 2019. gada 6. februāris |- |Rimi "[[Galerija Centrs]]" | align="center" | | [[Rīga]], Audēju iela 16 | 1997. gada 4. decembris |- |Rimi "[[Galleria Riga]]" | align="center" | 860 | [[Rīga]], Dzirnavu iela 67 | 2010. gada 22. oktobris |- |Rimi "Juglas centrs" | align="center" | 1800 | [[Rīga]], Juglas krastmala 2 | 2002. gada 31. janvāris |- |Rimi "Lidoņu" | align="center" | 775 | [[Rīga]], Lidoņu iela 27 | 2017. gada 31. augusts |- | Rimi "Lielezeres" | align="center" | 957 | [[Rīga]], Lielezeres iela 18 | 2025. gada 10. jūlijs |- |Rimi "Purvciems" | align="center" | | [[Rīga]], Nīcgales iela 2 | 1997. gada augusts |- |Rimi "Prūšu" | align="center" | 1200 | [[Rīga]], Prūšu iela 2b | 2011. gada 16. novembris |- |Rimi "Sadovņikova" | align="center" | 1012 | [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14 | 2024. gada 7. novembris |- |Rimi "Saharova" | align="center" | 973 | [[Rīga]], Saharova iela 23a | 2015. gada 29. decembris |- |Rimi "S. Eizenšteina" | align="center" | 1500 |[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29 | 2001. gada 20. septembris |- |Rimi "Seiles" | |[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6 | |- |Rimi "Skanste" | align="center" | 1025 |[[Rīga]], Skanstes iela 17 | 2025. gada 11. jūnijs |- |Rimi "Valdeķu" | |[[Rīga]], Valdeķu iela 51a | 2009. gads |- |Rimi "Valdlauči" | align="center" | 741 | [[Rīga]], Valdlauču iela 2 | 2023. gada 6. aprīlis |- |Rimi "Vecmīlgrāvis" | align="center" | | [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23 | 2000. gada aprīlis |- |Rimi "Vienības" | align="center" | 830 | [[Rīga]], Vienības gatve 95 | 2000. gada 15. jūnijs |- |Rimi "Jelgavas" | align="center" | 1170 | [[Saldus]], Jelgavas iela 1 | 2003. gada 6. decembris |- |Rimi "Ainažu" | align="center" | 1016 | [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30 | 2024. gada 19. decembris |- |Rimi "Talsi 2" | align="center" | 1100 | [[Talsi]], Dundagas iela 18 | 2002. gada 7. februāris |- |Rimi "Valmiera" | align="center" | 900 | [[Valmiera]], Fabrikas iela 2 | 2011. gada 10. jūnijs |- |Rimi "Poruka" | align="center" | 1100 |[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5 | 2012. gada 12. septembris |- |} === ''Rimi Mini'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Ādaži" | |[[Ādaži]], Gaujas iela 6 | |- |Rimi "Spīdolas" | |[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17 | |- |Rimi "Alūksne" | align="center" | 572 |[[Alūksne]], Pils iela 72 |2022. gada 24. augusts |- |Rimi "Brīvības" | |[[Balvi]], Brīvības iela 57 | |- | Rimi "Zaļā" | align="center" | 466 | [[Bauska]], Zaļā iela 3 | 2017. gada 5. decembris |- |Rimi "Smilšu" | |[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b | |- |Rimi "Viestura" | |[[Daugavpils]], Viestura iela 10 | |- |Rimi "Dobele" | |[[Dobele]], Brīvības iela 10a | |- |Rimi "Blaumaņa" | |[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24 | |- |Rimi "Ikšķile" | |[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a | |- |Rimi "Nākotnes" | |[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2 | |- |Rimi "Rīgas" | |[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120 | |- |Rimi "Jūrmala" | |[[Jūrmala]], Raiņa iela 74 |2019. gada 27. februāris |- |Rimi "Piltenes" | |[[Kuldīga]], Piltenes iela 27 | |- |Rimi "Ezerkrasts" | |[[Liepāja]], Ganību iela 175/177 | |- |Rimi "Kungu" | |[[Liepāja]], Kungu iela 40/42 | |- | Rimi "Cēsu" | align="center" | | [[Limbaži]], Cēsu iela 23 | 2018. gada 25. aprīlis |- |Rimi "Līvāni" | align="center" | 1000 |[[Līvāni]], Rīgas iela 89 |2017. gada janvāris |- |Rimi "Rūpniecības" | |[[Madona]], Rūpniecības iela 47 | |- |Rimi "Ozolnieki" | align="center" | 329 |[[Ozolnieki]], Stadiona ielā 14 |2024. gada 28. augusts |- |Rimi "Galdnieku" | |[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8 | |- |Rimi "Anniņmuižas" | |[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90 | |- |Rimi "Apuzes" | |[[Rīga]], Apuzes iela 45 | |- | Rimi "Bauskas 120" | align="center" | 566 | [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120 | 2017. gada 14. novembris |- |Rimi "Biķernieku" | |[[Rīga]], Biķernieku iela 21 | |- |Rimi "Bolderāja" | |[[Rīga]], Gobas iela 14 | |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības iela 171 | 2019. gada 18. decembris |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības gatve 404 | |- |Rimi "Centrālā stacija" | align="center" | 199 |[[Rīga]], Stacijas laukums 2 |2022. gada 16. novembris |- |Rimi "Čaka" | |[[Rīga]], Čaka iela 136 |2021. gada 22. decembris |- |Rimi "Deglava" | |[[Rīga]], Deglava iela 100 | |- | Rimi "Dzelzavas" | | [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86 | |- |Rimi "Ģertrūdes" | align="center" | 220 |[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66 |2018. gada 21. decembris (2020. gads) |- |Rimi "Jugla" | |[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25 | |- |Rimi "Kalnciema" | |[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41 | |- |Rimi "Kreimeņu" | |[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a | |- |Rimi "Magdelēnas" | |[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21 |2025. gada 28. maijs |- |Rimi "Marijas" | |[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14 |2021. gada 27. janvāris |- |Rimi "Mārupes" | |[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4 | |- | Rimi "Merķeļa" | align="center" | 190 |[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21 | 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts] |- |Rimi "Latgales 220" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b | 2018. gada 16. maijs |- |Rimi "Latgales 256" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b | |- |Rimi "Latgales 427" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e | |- |Rimi "Nīcgales" | |[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53 | |- | Rimi "Rīgas Modes" | align="center" | 195 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49 | 2017. gada 9. novembris (2021. gads) |- |Rimi "Salaspils" | |[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b | |- |Rimi "Stirnu" | |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31 | |- |Rimi "Tallinas" | |[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86 | 2020. gada 29. aprīlis |- |Rimi "Tilta" | |[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32 | |- |Rimi "Tionis" | |[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a | |- |Rimi "Vaidavas" | |[[Rīga]], Vaidavas iela 9b | |- |Rimi "Vaidelote" | align="center" | 231 |[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a |2021. gada 25. augusts |- |Rimi "Valmieras iela" | align="center" | 213 |[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33 |2023. gada 11. janvāris |- | Rimi "Zolitūdes" | align="center" | 1000 | [[Rīga]], Zolitūdes iela 34 | 1999. gada 27. septembris |- | Rimi "Saulkrasti" | align="center" | 459,6 | [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54 | 2020. gada 14. oktobris |- | Rimi "Ventas" | align="center" | 500 | [[Sigulda]], Ventas iela 1 | 2017. gada 22. septembris |- |Rimi "Laims" | align="center" | 558 |[[Smiltene]], Kalēju iela 7 | 2025. gada 17. decembris |- |Rimi "Lielā" | |[[Talsi]], Lielā iela 2 |Slēgts no 2026. gada 15. janvāra<ref>[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]</ref> |- |Rimi "Raudas" | |[[Tukums]], Raudas iela 17 | |- |Rimi "Rubenes" | |[[Valmiera]], Rubenes iela 51 | |- |Rimi "Tārgales" | |[[Ventspils]], Tārgales iela 62 | |- |} === ''Rimi Express'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts !width="160" style="background:#efefef;" | Slēgts |- | Rimi "Aspazijas" | align="center" | |[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28 | 2019. gada 5. decembris |2020. gadā |- | Rimi "Barona" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20 | 2019. gada 18. aprīlis |2020. gadā |- | Rimi "Grēcinieku" | align="center" | 127 |[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22 | 2015. gada 15. decembris | 2020. gadā |- |Rimi "Kungu" | align="center" | |[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1 |2019. gada 23. oktobris | |- |Rimi "Olimpiskais" | align="center" | 47 |[[Rīga]], [[Grostonas iela]] 6b |2021. gada 16. novembris | |- | Rimi "Pērnavas" | align="center" | 152 |[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36 | 2018. gada 5. janvāris | |- | Rimi "Šķūņu" | align="center" | 120 |[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19 | 2018. gada 1. marts | |- | Rimi "Valdemāra" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21 | 2019. gada 23. maijs | |- |Rimi "Annas" | |[[Ventspils]], Annas iela 1 | | 2024. gadā |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120"> Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]] Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]] Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]] Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]] Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]] Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C "Olimpia" [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]] Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]] Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]] Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]] Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C "Sēlija" [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]] Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]] Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]] Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]] Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]] Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]] Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]] Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]] Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]] Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]] Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]] Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]] Attēls:Rimi Skanste.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris</ref> <ref name="TVNET 2017.10">[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris</ref> <ref name="Jauns.lv 2018.04.18">[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus "Rimi" Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt "Iki" veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī</ref> <ref name="delfi 2025.03.05">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju "Rimi"], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}</ref> <ref name="db 2026.01.07">[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Kesko]] lq9syaezoa2k0n3lk0un9mwkkoo57qi 4452464 4452463 2026-04-09T23:47:33Z Luvigas36437 87875 /* Rimi Mini */ 4452464 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Rimi Baltic'' | services = | footnotes = | homepage = {{URL|rimibaltic.com}}<br />{{URL|rimi.lv}} | traded_as = | subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)<br /> Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)<br /> Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB) | divisions = | parent = | num_employees = 11 200<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | owner = ''[[Salling Group]]'' {{DEN}} | equity = | assets = | aum = | net_income = | operating_income = | revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}</ref> | products = | logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]] | industry = | key_people = Giedrjus Bandzevičs<br />(Valdes priekšsēdētājs) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)<br />{{karogs|Latvija}} (140 veikali)<br />{{karogs|Lietuva}} (82 veikali) | location_country = {{LAT}} | location_city = [[Rīga]] | defunct = | founder = | foundation = |2005. gadā (1996. gadā) | successor = | predecessor = | fate = | genre = [[Mazumtirdzniecība]] | type = | caption = | intl = }} '''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}</ref> 2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.<ref name=":0" /> == Veikalu kategorijas == Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra: * ''Rimi Hyper'' — hipermārketi; * ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]]; * ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali; * ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali. ''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.'' == Vēsture == Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī. Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem. 2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk. 2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.<ref name="rimi.lv">https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela</ref> 2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.<ref>[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}</ref> 2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.<ref name="DB 2016.12" /> Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.<ref name="TVNET 2017.10" /> 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.<ref name="Jauns.lv 2018.04.18" /> 2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.<ref name="delfi 2025.03.05" /> 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā. Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).<ref name="db 2026.01.07" /> === Rimi Latvia === [[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]] [[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]] ''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Baltija". [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Latvia". 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā "Rimi" noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}</ref> Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> 2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk "Rimi" un "Kesko Food" kopuzņēmums "Rimi Baltic"], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}</ref> 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.<ref>[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}</ref> 2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' "Nīcgale" tirdzniecības centrā "Minska", ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].<ref name="rimi.lv"/> === Sauklis === Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: "Mans ♡ veikals", "Vienmēr labāk, lētāk ērtāk", "Tuvāk sirdij, tuvāk mājām", "Maksā mazāk, dzīvo labāk!" un "Tas nav veikals, tā ir dzīve". No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija "Katra diena arvien labāka", Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir "Gudra izvēle", tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ. == Vadība == ''Rimi Baltic'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> * Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs ** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs ** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja ** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs ** Irina Briže — finanšu direktore ** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors ** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore ** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors ''Rimi Latvia'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}</ref> * Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs ** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors ** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors ** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore ** Gundega Kirilka — personāla vadītāja ** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja ** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors ** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja ** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs ** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors == Veikali == [[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" [[Rīga|Rīgā]].]] [[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]] [[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]] Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="300" style="background:#efefef;" | !width="75" style="background:#efefef;" | Latvija !width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva !width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija !width="100" style="background:#efefef;" | ''Rimi Baltic'' |- | Kopējais veikalu skaits | align="center" | 140 | align="center" | 82 | align="center" |90 | align="center" style="background:#efefef;" |312 |- | * ''Rimi'' ''Hyper'' | align="center" |39 | align="center" |40 | align="center" |17 | align="center" style="background:#efefef;" |96 |- | * ''Rimi'' ''Super'' | align="center" |37 | align="center" |39 | align="center" |26 | align="center" style="background:#efefef;" |102 |- | * ''Rimi Mini'' | align="center" |58 | align="center" | 0 | align="center" |36 | align="center" style="background:#efefef;" |94 |- | * ''Rimi Express'' | align="center" |6 | align="center" |11 | align="center" |3 | align="center" style="background:#efefef;" |20 |- | Darbinieku skaits | align="center" | 5 717 | align="center" | 3 240 | align="center" | 2 790 | align="center" style="background:#efefef;" |11 520 |- | Apgrozījums, [[eiro]] (2017)<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}</ref> | align="center" | 893,7 milj. | align="center" | 313,2 milj. | align="center" | 377,6 milj. | align="center" style="background:#efefef;" | 1,585 mljrd. |- |} == Izplatīšanas centri == === Rimi Latvia === 2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv</ref> ''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti. Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA "BalDis", kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.<ref>[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}</ref> 2009. gada oktobrī SIA "BalDis" mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''. 2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}</ref> 2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.<ref name=":1" /> == Veikalu tīkls Latvijā == === ''Rimi Hyper'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="220" style="background:#efefef;" | Veikals !width="120" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi SHM "Apelsīns" | align="center" | 1890 |[[Ādaži]], Rīgas gatve 5 |2016. gada 13. maijs |- |Rimi SHM "Pionieru" | |[[Bauska]], Pionieru iela 2 |2002. gada 14. novembris |- |Rimi SHM "Cietokšņa" | align="center" | 2008 |[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70 |2004. gada 18. jūnijs |- |Rimi SHM "Brīvības" | align="center" | 1900 |[[Dobele]], Brīvības iela 30 |2015. gada 17. novembris |- |Rimi SHM "Sāga" | align="center" | 2910 |[[Ulbroka]], Biķeru iela 4 |2020. gada 10. novembris |- |Rimi SHM "RAF" | align="center" | 5000 |[[Jelgava]], Rīgas iela 48 |2014. gada 25. jūlijs |- |Rimi CHM "Vivo" | align="center" | 3024 |[[Jelgava]], Katoļu iela 18 |2003. gada 27. novembris |- |Rimi SHM "Vienības" | align="center" | 2824 |[[Jēkabpils]], Vienības iela 7 |2015. gada 5. jūnijs |- |Rimi SHM "Kauguri" | align="center" | 1829 |[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29 |2002. gada 6. jūnijs |- |Rimi SHM "A7" | align="center" | 2500 |[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]] |2013. gada 3. maijs |- |Rimi CHM "Ostmala" | align="center" | 2320 <br /></small>(''agrāk 3200'')</small> |[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8 |2020. gada 14. augusts <br /></small>(''2004. gada 25. novembris'')</small> |- |Rimi SHM "Rietumu centrs" | align="center" | 2000 |[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5 |2014. gada 29. maijs |- |Rimi SHM "Mārupe" | align="center" | 1879 |[[Mārupe]], Daugavas iela 31 |2015. gada 30. jūnijs |- |Rimi SHM "Rīgas" | align="center" | 4000 |[[Ogre]], Rīgas iela 33 |2014. gada 5. septembris |- |Rimi SHM "Atbrīvošanas" | align="center" | 2911 |[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138 |2015. gada 3. novembris |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]" | align="center" | 6000 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372 | 2001. gada 24. maijs |- | Rimi SHM "Biķernieku" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160 | 2012. gada 19. jūnijs |- | Rimi CHM "P.Brieža" | align="center" | 2841 |[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a | 2002. gada 28. novembris |- | Rimi LHM "Damme" | align="center" | 5205 |[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a | 2011. gada 3. marts |- | Rimi SHM "Deglava" | align="center" | 2000 |[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110 | 2009. gada 1. decembris |- | Rimi HM "Gaiļezers" | align="center" | |[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8 | 2019. gada 12. decembris |- | Rimi SHM "Gramzdas" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7 | 2015. gada 28. aprīlis |- | Rimi SHM "Mežaparks" | align="center" | 1879 |[[Rīga]], [[Ķīšezera iela]] 6 | 2024. gada 28. novembris |- | Rimi SHM "Mīlgrāvja" | align="center" | 1553 |[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6 | 2009. gada 30. janvāris |- | Rimi LHM "[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olympia]]" | align="center" | 6122 |[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "[[Origo]]" | align="center" | | [[Rīga]], Stacijas laukums 2 | 2020. gada 31. marts <br /></small>(''2003. gada 8. maijs'')</small> |- | Rimi CHM "Ozols" </small>(''agrāk Rimi "[[Galerija Azur|Azur]]"'')</small> | align="center" | 4083 <br /></small>(''agrāk 6233'')</small> |[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1 | 2019. gada 25. jūlijs <br /></small>(''2006. gada 24. augusts'')</small> |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības centrs "Spice"|Spice]]" | align="center" | 6574 |[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21 | 2001. gada 27. septembris |- | Rimi CHM "Stirnu" | align="center" | 2960 |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26 | 2006. gada 25. oktobris |- | Rimi CHM "Teika Plaza" | align="center" | 2045 |[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201 | 2024. gada 29. augusts |- | Rimi CHM "Valdemāra" | align="center" | 3167 |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112 | 2003. gada 10. aprīlis |- | Rimi CHM "Ziepniekkalns" ("Aleja") | align="center" | 4300 |[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a | 2020. gada 15. maijs |- | Rimi CHM "Zoom" | align="center" | 3045 |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400 | 2006. gada 11. augusts |- |Rimi SHM "Slokas" | align="center" | 3700 |[[Salaspils]], Skolas iela 4e |2012. gada 1. novembris |- |Rimi SHM "Strēlnieku" | align="center" | 1862 |[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2 |2017. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "Pasta" | align="center" | 5000 |[[Tukums]], Pasta iela 14 |2012. gada 16. marts |- |Rimi SHM "Rīgas 74" | align="center" | 2040 |[[Valmiera]], Rīgas iela 74 |2019. gada 20. decembris |- |Rimi CHM "Tobago" | align="center" | 2876 |[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5 |2003. gada 19. jūnijs |- |} === ''Rimi Super'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Carnikava" | align="center" |948 |[[Carnikava]], Atpūtas iela 1 | 2025. gada 20. februāris |- |Rimi "Raiņa" | align="center" |1000 |[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28 | 2014. gada 19. augusts |- |Rimi "Daugavpils" | align="center" | | [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136 | 2002. gada 12. jūnijs |- |Rimi "Ditton" | align="center" | 1300 | [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60 | 2012. gada 3. aprīlis |- |Rimi "Peldu" | align="center" | 1015 | [[Ikšķile]], Peldu iela 2 | 2025. gada 18. decembris |- |Rimi "Satiksme" | align="center" | 900 | [[Jelgava]], Satiksmes iela 35 | 2014. gada 6. novembris |- |Rimi "Lielupe" | align="center" | 1200 | [[Jūrmala]], Viestura iela 22 | 2000. gada 23. novembris |- |Rimi "Kuldīga" | align="center" | | [[Kuldīga]], Sūru iela 2 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi "Rīgas (Ķekava)" | align="center" | |[[Ķekava]], Rīgas iela 22 |2021. gada 21. decembris |- |Rimi "Liepāja" | align="center" | 925 | [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13 | 2020. gada 19. jūnijs |- |Rimi "Madona" | align="center" | | [[Madona]], Saules iela 6 | 2003. gada decembris |- |Rimi "Lambertu" | align="center" | 1020 | [[Mārupe]], Lambertu iela 35 | 2025. gada 19. decembris |- |Rimi "Stacijas" | |[[Olaine]], Stacijas iela 8 | 2015. gada 9. aprīlis |- |Rimi "Piņķi" | align="center" | 1068 | [[Piņķi]], Rīgas iela 23 | 2023. gada 21. jūnijs |- |Rimi "Āgenskalns" | align="center" | 1587 | [[Rīga]], Mārupes iela 10a | 2015. gada 15. septembris |- |Rimi "Anniņmuižas" | align="center" | 1600 | [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a | 2003. gada 9. oktobris |- |Rimi "Barona centrs" | align="center" | 1500 | [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46 | 1999. gada 1. novembris |- |Rimi "[[Bērnu pasaule]]" | align="center" | | [[Rīga]], Matīsa iela 25 | 2000. gads |- |Rimi "Briāna" | align="center" | 950 | [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62 | 2013. gada 12. septembris |- |Rimi "[[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]]" | align="center" | | [[Rīga]], Latgales iela 357 | 1997. gada 20. februāris |- |Rimi "Dzelzavas" | align="center" | 1400 | [[Rīga]], Dzelzavas iela 78 | 2019. gada 6. februāris |- |Rimi "[[Galerija Centrs]]" | align="center" | | [[Rīga]], Audēju iela 16 | 1997. gada 4. decembris |- |Rimi "[[Galleria Riga]]" | align="center" | 860 | [[Rīga]], Dzirnavu iela 67 | 2010. gada 22. oktobris |- |Rimi "Juglas centrs" | align="center" | 1800 | [[Rīga]], Juglas krastmala 2 | 2002. gada 31. janvāris |- |Rimi "Lidoņu" | align="center" | 775 | [[Rīga]], Lidoņu iela 27 | 2017. gada 31. augusts |- | Rimi "Lielezeres" | align="center" | 957 | [[Rīga]], Lielezeres iela 18 | 2025. gada 10. jūlijs |- |Rimi "Purvciems" | align="center" | | [[Rīga]], Nīcgales iela 2 | 1997. gada augusts |- |Rimi "Prūšu" | align="center" | 1200 | [[Rīga]], Prūšu iela 2b | 2011. gada 16. novembris |- |Rimi "Sadovņikova" | align="center" | 1012 | [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14 | 2024. gada 7. novembris |- |Rimi "Saharova" | align="center" | 973 | [[Rīga]], Saharova iela 23a | 2015. gada 29. decembris |- |Rimi "S. Eizenšteina" | align="center" | 1500 |[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29 | 2001. gada 20. septembris |- |Rimi "Seiles" | |[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6 | |- |Rimi "Skanste" | align="center" | 1025 |[[Rīga]], Skanstes iela 17 | 2025. gada 11. jūnijs |- |Rimi "Valdeķu" | |[[Rīga]], Valdeķu iela 51a | 2009. gads |- |Rimi "Valdlauči" | align="center" | 741 | [[Rīga]], Valdlauču iela 2 | 2023. gada 6. aprīlis |- |Rimi "Vecmīlgrāvis" | align="center" | | [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23 | 2000. gada aprīlis |- |Rimi "Vienības" | align="center" | 830 | [[Rīga]], Vienības gatve 95 | 2000. gada 15. jūnijs |- |Rimi "Jelgavas" | align="center" | 1170 | [[Saldus]], Jelgavas iela 1 | 2003. gada 6. decembris |- |Rimi "Ainažu" | align="center" | 1016 | [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30 | 2024. gada 19. decembris |- |Rimi "Talsi 2" | align="center" | 1100 | [[Talsi]], Dundagas iela 18 | 2002. gada 7. februāris |- |Rimi "Valmiera" | align="center" | 900 | [[Valmiera]], Fabrikas iela 2 | 2011. gada 10. jūnijs |- |Rimi "Poruka" | align="center" | 1100 |[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5 | 2012. gada 12. septembris |- |} === ''Rimi Mini'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Ādaži" | |[[Ādaži]], Gaujas iela 6 | |- |Rimi "Spīdolas" | |[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17 | |- |Rimi "Alūksne" | align="center" | 572 |[[Alūksne]], Pils iela 72 |2022. gada 24. augusts |- |Rimi "Brīvības" | |[[Balvi]], Brīvības iela 57 | |- | Rimi "Zaļā" | align="center" | 466 | [[Bauska]], Zaļā iela 3 | 2017. gada 5. decembris |- |Rimi "Smilšu" | |[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b | |- |Rimi "Viestura" | |[[Daugavpils]], Viestura iela 10 | |- |Rimi "Dobele" | |[[Dobele]], Brīvības iela 10a | |- |Rimi "Blaumaņa" | |[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24 | |- |Rimi "Ikšķile" | |[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a | |- |Rimi "Nākotnes" | |[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2 | |- |Rimi "Rīgas" | |[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120 | |- |Rimi "Jūrmala" | |[[Jūrmala]], Raiņa iela 74 |2019. gada 27. februāris |- |Rimi "Piltenes" | |[[Kuldīga]], Piltenes iela 27 | |- |Rimi "Ezerkrasts" | |[[Liepāja]], Ganību iela 175/177 | |- |Rimi "Kungu" | |[[Liepāja]], Kungu iela 40/42 | |- | Rimi "Cēsu" | align="center" | | [[Limbaži]], Cēsu iela 23 | 2018. gada 25. aprīlis |- |Rimi "Līvāni" | align="center" | 1000 |[[Līvāni]], Rīgas iela 89 |2017. gada janvāris |- |Rimi "Rūpniecības" | |[[Madona]], Rūpniecības iela 47 | |- |Rimi "Ozolnieki" | align="center" | 329 |[[Ozolnieki]], Stadiona iela 14 |2024. gada 28. augusts |- |Rimi "Galdnieku" | |[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8 | |- |Rimi "Anniņmuižas" | |[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90 | |- |Rimi "Apuzes" | |[[Rīga]], Apuzes iela 45 | |- | Rimi "Bauskas 120" | align="center" | 566 | [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120 | 2017. gada 14. novembris |- |Rimi "Biķernieku" | |[[Rīga]], Biķernieku iela 21 | |- |Rimi "Bolderāja" | |[[Rīga]], Gobas iela 14 | |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības iela 171 | 2019. gada 18. decembris |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības gatve 404 | |- |Rimi "Centrālā stacija" | align="center" | 199 |[[Rīga]], Stacijas laukums 2 |2022. gada 16. novembris |- |Rimi "Čaka" | |[[Rīga]], Čaka iela 136 |2021. gada 22. decembris |- |Rimi "Deglava" | |[[Rīga]], Deglava iela 100 | |- | Rimi "Dzelzavas" | | [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86 | |- |Rimi "Ģertrūdes" | align="center" | 220 |[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66 |2018. gada 21. decembris (2020. gads) |- |Rimi "Jugla" | |[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25 | |- |Rimi "Kalnciema" | |[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41 | |- |Rimi "Kreimeņu" | |[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a | |- |Rimi "Magdelēnas" | |[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21 |2025. gada 28. maijs |- |Rimi "Marijas" | |[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14 |2021. gada 27. janvāris |- |Rimi "Mārupes" | |[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4 | |- | Rimi "Merķeļa" | align="center" | 190 |[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21 | 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts] |- |Rimi "Latgales 220" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b | 2018. gada 16. maijs |- |Rimi "Latgales 256" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b | |- |Rimi "Latgales 427" | |[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e | |- |Rimi "Nīcgales" | |[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53 | |- | Rimi "Rīgas Modes" | align="center" | 195 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49 | 2017. gada 9. novembris (2021. gads) |- |Rimi "Salaspils" | |[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b | |- |Rimi "Stirnu" | |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31 | |- |Rimi "Tallinas" | |[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86 | 2020. gada 29. aprīlis |- |Rimi "Tilta" | |[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32 | |- |Rimi "Tionis" | |[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a | |- |Rimi "Vaidavas" | |[[Rīga]], Vaidavas iela 9b | |- |Rimi "Vaidelote" | align="center" | 231 |[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a |2021. gada 25. augusts |- |Rimi "Valmieras iela" | align="center" | 213 |[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33 |2023. gada 11. janvāris |- | Rimi "Zolitūdes" | align="center" | 1000 | [[Rīga]], Zolitūdes iela 34 | 1999. gada 27. septembris |- | Rimi "Saulkrasti" | align="center" | 459,6 | [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54 | 2020. gada 14. oktobris |- | Rimi "Ventas" | align="center" | 500 | [[Sigulda]], Ventas iela 1 | 2017. gada 22. septembris |- |Rimi "Laims" | align="center" | 558 |[[Smiltene]], Kalēju iela 7 | 2025. gada 17. decembris |- |Rimi "Lielā" | |[[Talsi]], Lielā iela 2 |Slēgts no 2026. gada 15. janvāra<ref>[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]</ref> |- |Rimi "Raudas" | |[[Tukums]], Raudas iela 17 | |- |Rimi "Rubenes" | |[[Valmiera]], Rubenes iela 51 | |- |Rimi "Tārgales" | |[[Ventspils]], Tārgales iela 62 | |- |} === ''Rimi Express'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts !width="160" style="background:#efefef;" | Slēgts |- | Rimi "Aspazijas" | align="center" | |[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28 | 2019. gada 5. decembris |2020. gadā |- | Rimi "Barona" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20 | 2019. gada 18. aprīlis |2020. gadā |- | Rimi "Grēcinieku" | align="center" | 127 |[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22 | 2015. gada 15. decembris | 2020. gadā |- |Rimi "Kungu" | align="center" | |[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1 |2019. gada 23. oktobris | |- |Rimi "Olimpiskais" | align="center" | 47 |[[Rīga]], [[Grostonas iela]] 6b |2021. gada 16. novembris | |- | Rimi "Pērnavas" | align="center" | 152 |[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36 | 2018. gada 5. janvāris | |- | Rimi "Šķūņu" | align="center" | 120 |[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19 | 2018. gada 1. marts | |- | Rimi "Valdemāra" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21 | 2019. gada 23. maijs | |- |Rimi "Annas" | |[[Ventspils]], Annas iela 1 | | 2024. gadā |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120"> Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]] Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]] Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]] Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]] Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]] Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C "Olimpia" [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]] Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]] Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]] Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]] Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C "Sēlija" [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]] Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]] Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]] Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]] Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]] Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]] Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]] Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]] Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]] Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]] Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]] Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]] Attēls:Rimi Skanste.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris</ref> <ref name="TVNET 2017.10">[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris</ref> <ref name="Jauns.lv 2018.04.18">[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus "Rimi" Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt "Iki" veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī</ref> <ref name="delfi 2025.03.05">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju "Rimi"], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}</ref> <ref name="db 2026.01.07">[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Kesko]] 6402b07svqov8rklnknak26j6mpvbjg 0 98217 4452549 4304928 2026-04-10T08:43:17Z ~2026-22042-93 143904 4452549 wikitext text/x-wiki [[Attēls:German hams, sausages and other cured meats - 20070721.jpg|thumb|235px|Gaļas produkti]] [[Attēls:Monet - Stilleben mit Fleisch.jpg|thumb|''[[Klusā daba (Klods Monē)|Klusā daba]]'', [[Klods Monē]] (186 epstein is best]]Terminu "gaļa" dažkārt lieto pārnestā nozīmē ("lielgabalu gaļa"). == Gaļas sastāvs == Gaļa ir viens no svarīgākajiem [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avotiem uzturā. Treknā gaļā ir arī daudz [[tauki|tauku]], bet [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] saturs gaļā ir niecīgs. Liesa gaļa satur 1—10% tauku un 19—23% olbaltumvielu, kā arī līdz 77% [[ūdens]]. Gaļas tauku uzturvērtība ir dažāda — vērtīgāki ir tauki, kas satur polinepiesātinātās [[taukskābes]] (piemēram, [[arahidonskābe|arahidonskābi]]). To ir vairāk cūku taukos, mazāk liellopu taukos. Vēl vairāk polinepiesātināto taukskābju satur putnu gaļa. Gaļa satur daudz B grupas [[vitamīni|vitamīnu]], kā arī svarīgus [[mikroelementi|mikroelementus]] — [[dzelzs|dzelzi]], [[mangāns|mangānu]], [[varš|varu]], [[fosfors|fosforu]]. Liellopu gaļa satur divreiz vairāk dzelzs nekā [[cūkgaļa]]. Gaļas olbaltumvielas pieder pie praktiski pilnīgi (97%) sagremojamām. Izņēmums ir gaļas [[saistaudi|saistaudos]] esošais [[kolagēns]] un [[elastīns]] — kolagēnu gremošanas [[fermenti]] [[kuņģis|kuņģa]] skābajā vidē daļēji spēj sašķelt pēc gaļas termiskās apstrādes, bet elastīns vispār nav sagremojams. Muskuļaudi satur 2—2,8% [[ekstraktvielas|ekstraktvielu]], kas nosaka gaļas specifisko garšu. Ēdot nepareizi pagatavotu, glabātu vai invadētu dzīvnieka gaļu, var saslimt ar [[salmoneloze|salmonelozi]], [[dzīvnieku trihineloze|trihinelozi]] un citām slimībām. == Gaļas izstrādājumi == [[Attēls:LatvianHeadCheese.png|200px|thumb|right|Šķēlēs sagriezts [[galerts]]]] Pie gaļas izstrādājumiem pieder no gaļas un [[subprodukti]]em ražoti [[pusfabrikāts|pusfabrikāti]], [[desa]]s un [[gaļas konservi]], kā arī sālīti un kūpināti gaļas produkti. Pusfabrikāti ir paredzēti [[ātrā ēdināšana|ātrai ēdienu]] gatavošanai. Tie pirms pārdošanas ir termiski apstrādāti vai samalti, piemēram, [[maltā gaļa]]. Pusfabrikātus, piemēram, [[pelmeņi|pelmeņus]] un [[frikadeles]], var sasaldēt. Gaļas konservi tiek gatavoti hermētiski noslēgtās kārbās un ir paredzēti ilgstošai glabāšanai. Protams, gaļas konservus var gatavot, pievienojot gaļai arī [[augi|augu]] valsts piedevas. Sālīti un kūpināti gaļas izstrādājumi ir daļēji konservēti produkti. === Gaļas produktu un ēdienu uzskaitījums === {{colbegin|5}} * [[Antrekots]] * [[Befstroganovs]] * [[Bekons]] * [[Belašs]] * [[Bifšteks]] * [[Borščs]] * [[Buljons]] * [[Cīsiņš]] * [[Čebureks]] * [[Desa]] * [[Eskalops]] * [[Fileja]] * [[Frikadele]] * [[Frikasē]] * [[Galerts]] * [[Giross]] * [[Gulašs]] * [[Harčo]] * [[Karbonāde]] * [[Kotlete]] * [[Kupati]] * [[Langets]] * [[Medījums]] * [[Pastēte]] * [[Pelmeņi]] * [[Plovs]] * [[Ragū]] * [[Romšteks]] * [[Rostbifs]] * [[Sardele]] * [[Speķis]] * [[Šašliks]] * [[Šķiņķis]] * [[Šnicele]] * [[Žuljēns]] {{colend}} == Gaļas patēriņš == {| class="wikitable" style="float: right;" |- |+ Vislielākais gaļas patēriņš uz vienu cilvēku gadā |- ! Valsts ! Daudzums (kg) |- | {{LUX}} | align="right" | 136,7 |- | {{USA}} | align="right" | 122,8 |- | {{AUS}} | align="right" | 122,7 |- | {{NZL}} | align="right" | 116,8 |- | {{ESP}} | align="right" | 111,6 |} Gaļas patēriņš katrā valstī var būt stipri atšķirīgs. Tas ir atkarīgs no sociālo, ekonomisko, politisko, reliģisko un ģeogrāfisko jautājumu ietekmes. Kopējais gaļas patēriņš pasaulē pieaug, kas izskaidrojams ar to, ka pieaug arī cilvēku skaits. Pēdējos četrdesmit gados gaļas patēriņš ir trīskāršojies.<ref name="worldwatch"/> Pēc 2004. gada datiem no patērētās gaļas aptuveni 38% bija [[cūkgaļa]], 30% — [[putnu gaļa]], 25% — [[liellopu gaļa]], bet atlikušie 7% pārējo dzīvnieku gaļa, galvenokārt, [[aitas gaļa]]. Gaļas patēriņš uz vienu pasaules iedzīvotāju 2010. gadā vidēji bija 41,9 kg.<ref name="worldwatch"/> Industrializētajās valstīs gaļas patēriņš uz vienu cilvēku sasniedz pat 80 kg gadā.<ref name="worldwatch"/> [[Latvija|Latvijā]] vidējais patēriņš ir 61 kg, [[Lietuva|Lietuvā]] — 77,6 kg, bet [[Igaunija|Igaunijā]] — 58,8 kg. == Literatūra == * {{grāmatas atsauce | author= Z. Zariņš, L. Neimane | title= Uztura mācība | location= Rīga | publisher= LU Akadēmiskais apgāds | year= 2009 | page= 100. lpp., 237.–238}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="worldwatch">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.worldwatch.org/global-meat-production-and-consumption-continue-rise-1 | title= Global Meat Production and Consumption Continue to Rise | publisher= Worldwatch Institute | accessdate= 2012-12-17 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20130124040928/http://www.worldwatch.org/global-meat-production-and-consumption-continue-rise-1 | archivedate= 2013-01-24 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category|Meats|gaļa}} {{refbegin}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=gala | title= Gaļa | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija}} {{refend}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gaļa| ]] 7i8h0su4zpldum4wzaeovky5ug3q7hc 4452551 4452549 2026-04-10T08:44:43Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-22042-93|~2026-22042-93]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Quinlan83 3942052 wikitext text/x-wiki [[Attēls:German hams, sausages and other cured meats - 20070721.jpg|thumb|235px|Gaļas produkti]] [[Attēls:Monet - Stilleben mit Fleisch.jpg|thumb|''[[Klusā daba (Klods Monē)|Klusā daba]]'', [[Klods Monē]] (1864).]] '''Gaļa''' ir [[dzīvnieki|dzīvnieku]] (parasti siltasiņu) [[muskuļaudi]] un [[taukaudi]], ko izmanto [[pārtika|pārtikā]]. Uzturā visvairāk lieto [[liellopi|liellopu]], [[cūkas|cūku]], [[aita|aitu]], [[mājputni|mājputnu]], kā arī [[medījums|medījumu]] gaļu. Gaļas sastāvā var būt [[saistaudi]] un tā var saturēt [[kauli|kaulus]]. Pie gaļas mēdz pieskaitīt arī uzturā lietojamos dzīvnieku iekšējos orgānus ([[aknas]], [[nieres]], [[smadzenes]], [[sirds|sirdi]], [[plaušas]], [[mēle|mēli]]), kā arī [[asinis]]. Terminu "gaļa" dažkārt lieto pārnestā nozīmē ("lielgabalu gaļa"). == Gaļas sastāvs == Gaļa ir viens no svarīgākajiem [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avotiem uzturā. Treknā gaļā ir arī daudz [[tauki|tauku]], bet [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] saturs gaļā ir niecīgs. Liesa gaļa satur 1—10% tauku un 19—23% olbaltumvielu, kā arī līdz 77% [[ūdens]]. Gaļas tauku uzturvērtība ir dažāda — vērtīgāki ir tauki, kas satur polinepiesātinātās [[taukskābes]] (piemēram, [[arahidonskābe|arahidonskābi]]). To ir vairāk cūku taukos, mazāk liellopu taukos. Vēl vairāk polinepiesātināto taukskābju satur putnu gaļa. Gaļa satur daudz B grupas [[vitamīni|vitamīnu]], kā arī svarīgus [[mikroelementi|mikroelementus]] — [[dzelzs|dzelzi]], [[mangāns|mangānu]], [[varš|varu]], [[fosfors|fosforu]]. Liellopu gaļa satur divreiz vairāk dzelzs nekā [[cūkgaļa]]. Gaļas olbaltumvielas pieder pie praktiski pilnīgi (97%) sagremojamām. Izņēmums ir gaļas [[saistaudi|saistaudos]] esošais [[kolagēns]] un [[elastīns]] — kolagēnu gremošanas [[fermenti]] [[kuņģis|kuņģa]] skābajā vidē daļēji spēj sašķelt pēc gaļas termiskās apstrādes, bet elastīns vispār nav sagremojams. Muskuļaudi satur 2—2,8% [[ekstraktvielas|ekstraktvielu]], kas nosaka gaļas specifisko garšu. Ēdot nepareizi pagatavotu, glabātu vai invadētu dzīvnieka gaļu, var saslimt ar [[salmoneloze|salmonelozi]], [[dzīvnieku trihineloze|trihinelozi]] un citām slimībām. == Gaļas izstrādājumi == [[Attēls:LatvianHeadCheese.png|200px|thumb|right|Šķēlēs sagriezts [[galerts]]]] Pie gaļas izstrādājumiem pieder no gaļas un [[subprodukti]]em ražoti [[pusfabrikāts|pusfabrikāti]], [[desa]]s un [[gaļas konservi]], kā arī sālīti un kūpināti gaļas produkti. Pusfabrikāti ir paredzēti [[ātrā ēdināšana|ātrai ēdienu]] gatavošanai. Tie pirms pārdošanas ir termiski apstrādāti vai samalti, piemēram, [[maltā gaļa]]. Pusfabrikātus, piemēram, [[pelmeņi|pelmeņus]] un [[frikadeles]], var sasaldēt. Gaļas konservi tiek gatavoti hermētiski noslēgtās kārbās un ir paredzēti ilgstošai glabāšanai. Protams, gaļas konservus var gatavot, pievienojot gaļai arī [[augi|augu]] valsts piedevas. Sālīti un kūpināti gaļas izstrādājumi ir daļēji konservēti produkti. === Gaļas produktu un ēdienu uzskaitījums === {{colbegin|5}} * [[Antrekots]] * [[Befstroganovs]] * [[Bekons]] * [[Belašs]] * [[Bifšteks]] * [[Borščs]] * [[Buljons]] * [[Cīsiņš]] * [[Čebureks]] * [[Desa]] * [[Eskalops]] * [[Fileja]] * [[Frikadele]] * [[Frikasē]] * [[Galerts]] * [[Giross]] * [[Gulašs]] * [[Harčo]] * [[Karbonāde]] * [[Kotlete]] * [[Kupati]] * [[Langets]] * [[Medījums]] * [[Pastēte]] * [[Pelmeņi]] * [[Plovs]] * [[Ragū]] * [[Romšteks]] * [[Rostbifs]] * [[Sardele]] * [[Speķis]] * [[Šašliks]] * [[Šķiņķis]] * [[Šnicele]] * [[Žuljēns]] {{colend}} == Gaļas patēriņš == {| class="wikitable" style="float: right;" |- |+ Vislielākais gaļas patēriņš uz vienu cilvēku gadā |- ! Valsts ! Daudzums (kg) |- | {{LUX}} | align="right" | 136,7 |- | {{USA}} | align="right" | 122,8 |- | {{AUS}} | align="right" | 122,7 |- | {{NZL}} | align="right" | 116,8 |- | {{ESP}} | align="right" | 111,6 |} Gaļas patēriņš katrā valstī var būt stipri atšķirīgs. Tas ir atkarīgs no sociālo, ekonomisko, politisko, reliģisko un ģeogrāfisko jautājumu ietekmes. Kopējais gaļas patēriņš pasaulē pieaug, kas izskaidrojams ar to, ka pieaug arī cilvēku skaits. Pēdējos četrdesmit gados gaļas patēriņš ir trīskāršojies.<ref name="worldwatch"/> Pēc 2004. gada datiem no patērētās gaļas aptuveni 38% bija [[cūkgaļa]], 30% — [[putnu gaļa]], 25% — [[liellopu gaļa]], bet atlikušie 7% pārējo dzīvnieku gaļa, galvenokārt, [[aitas gaļa]]. Gaļas patēriņš uz vienu pasaules iedzīvotāju 2010. gadā vidēji bija 41,9 kg.<ref name="worldwatch"/> Industrializētajās valstīs gaļas patēriņš uz vienu cilvēku sasniedz pat 80 kg gadā.<ref name="worldwatch"/> [[Latvija|Latvijā]] vidējais patēriņš ir 61 kg, [[Lietuva|Lietuvā]] — 77,6 kg, bet [[Igaunija|Igaunijā]] — 58,8 kg. == Literatūra == * {{grāmatas atsauce | author= Z. Zariņš, L. Neimane | title= Uztura mācība | location= Rīga | publisher= LU Akadēmiskais apgāds | year= 2009 | page= 100. lpp., 237.–238}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="worldwatch">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.worldwatch.org/global-meat-production-and-consumption-continue-rise-1 | title= Global Meat Production and Consumption Continue to Rise | publisher= Worldwatch Institute | accessdate= 2012-12-17 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20130124040928/http://www.worldwatch.org/global-meat-production-and-consumption-continue-rise-1 | archivedate= 2013-01-24 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category|Meats|gaļa}} {{refbegin}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=gala | title= Gaļa | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija}} {{refend}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gaļa| ]] tol3u2cnu8rl9a7yyiaecr1ded8k0d8 0 103210 4452335 4452153 2026-04-09T14:33:02Z Anton0986 143792 4452335 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,648 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,645 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,643 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,636 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | || 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Maldives}} {{flag2|Indonesia}} || 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}} || 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}} || 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}} || 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}{{flag2|Philippines}} || 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | || 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}} || 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}} || 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}} || 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] 1dgel3nna70ct5xwei19p9kg943t13j 4452414 4452335 2026-04-09T18:48:05Z Anton0986 143792 4452414 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,595 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,583 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,576 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,572 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,570 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,568 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,565 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,562 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,560 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,559 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,559 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,557 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}{{flag2|Honduras}} || 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}{{flag2|Bhutan}} || 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | || 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}} || 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | || 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] nnl079ln4zm76qbce846xt9k8mensv8 0 120231 4452542 4444855 2026-04-10T08:31:23Z Pirags 3757 /* A2 korpuss */ pap 4452542 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[nefroloģija]]s, [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] b89vxbjbj6ky6q4hz6b1q1eyywwrjd5 12 132019 4452462 2539589 2026-04-09T23:40:59Z ~2026-21968-93 143892 Nodzēsa lapu 4452462 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 4452465 4452462 2026-04-10T00:03:37Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21968-93|~2026-21968-93]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 2539589 wikitext text/x-wiki {{Palīdzība}} Rakstu [[Palīdzība:Meklēšana|meklēšana]] darbojas līdzīgi kā angļu un citās vikipēdijās. Ekrānam augšā ir lodziņš "meklēt", tajā ieraksta meklējamo jēdzienu un, ja eksistē raksts ar tieši tādu nosaukumu (vai arī [[Vikipēdija:Pāradresācija|pāradresācija]]), tad attiecīgais raksts tiks atvērts. Ja raksts ar tādu nosaukumu neeksistē, tad tiks parādīts saraksts ar rakstiem, kas satur meklējamo vārdu. Meklēšanas funkcijai var piekļūt arī [[Special:search|meklēšanas lapā]]. Ja ir aptuveni zināms meklējamā raksta nosaukums un negribas lietot meklēšanu, var aplūkot visu rakstu [[Special:allpages|alfabētisko sarakstu]]. Tad, kad ir izdevies (ja ir izdevies) atrast meklējamo rakstu un nākas secināt, ka tas ir pārāk īss, lai iegūtu priekšstatu par tēmu, var apskatīt rakstu par šo pašu tēmu citu valodu vikipēdijās. Rakstiem kreisajā pusē ir saites ("citās valodās" zem "rīki") uz rakstiem citu valodu vikipēdijās, kas var būt garāki un pilnīgāki. Tiesa, lai no tā būtu kāda jēga, ir vajadzīgas attiecīgo svešvalodu zināšanas. Ja uzskati, ka raksts nav pilnīgs un ir vēlme to pilnveidot, tad vari ķerties klāt [[Palīdzība:Kā papildināt Vikipēdiju?|tā papildināšanai]]. [[Kategorija:Vikipēdijas palīdzība]] r3flmmpv31trt1hbwgfcxjq20jxlxds 0 142364 4452470 4052604 2026-04-10T01:35:01Z Teatrālis 82063 4452470 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kirils Serebreņņikovs | vārds_orig = ''Кирилл Серебренников'' | attēls = Кирилл Серебренников на 69-м Венецианском кинофестивале.jpg | attēla izmērs = 200px | komentārs = Kirils Serebreņņikovs Venēcijas kinofestivālā (2012) | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|9|7}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Rostova pie Donas|td=Krievija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[teātra režisors]], [[kinorežisors]] | darbības gadi = kopš 1990 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kirils Serebreņņikovs''' ({{val|ru|Кирилл Семёнович Серебренников}}; dzimis {{dat|1969|9|7}} [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Krievija|Krievijā]]) ir [[krievi|krievu]] [[teātris|teātra]] un [[kinorežisors]]. Vidusskolu beidzis ar zelta medaļu, jau skolas laikā izveidojis pirmo amatieru teātra izrādi. 1992. gadā beidzis Rostovas valsts universitātes [[fizika]]s fakultāti. Studiju gados darbojās ka režisors amatieru teātrī, bet kopš 1990. gada skatuvei pievērsies profesionāli. Kopš 1998. gada darbojas arī kino. Šobrīd dzīvo un strādā [[Maskava|Maskavā]], darbojas akadēmiskajā Maskavas Dailes teātrī. 2010. gadā K. Serebreņņikovs bija režisors [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] izrādei "Mirušās dvēseles" (pēc [[Nikolajs Gogolis|N. Gogoļa]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem), kas [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|2010. gada "Spēlmaņu naktī"]] tika atzīta par [[Gada dramatiskā teātra izrāde|gada labāko dramatiskā teātra izrādi]]. Modernā izrāde, kurā visas lomas atveido 9 aktieri (vīrieši), saņēma slavinošas kritiķu atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/izklaide/p-s-kultura/19279-musu-dveselu-zvejnieks-par-nt-izradi-mirusas-dveseles.htm?act=print|title= Mūsu dvēseļu zvejnieks (par NT izrādi Mirušās dvēseles)|accessdate= |author= [[Silvija Radzobe]]|date= {{dat|2010|03|24}}|publisher= [[nra.lv]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2012. gadā režisors iestudējis izrādi "Voiceks" Latvijas Nacionālajā teātrī. Par scenogrāfiju šai izrādei Serebreņņikovs [[Spēlmaņu nakts 2011/2012|2012. gada "Spēlmaņu naktī"]] saņēma [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfa]] balvu. 2015. gadā Nacionālajā teātrī Serebreņņikovs iestudēja izrādi "Raiņa sapņi", kas bija veltījums [[Rainis|Raiņa]] atceres 150. gadadienai. 2017. gadā Nacionālajā teātrī tapa Marjusa Ivaškeviča lugas "Tuvā pilsēta" iestudējums. 2013. gadā izveidoja teātri "[[Gogoļa centrs]]" un līdz 2021. gada februārim bija tā vadītājs.<ref name="delfi">{{ziņu atsauce |title=Maskavā slēgts Kirila Serebreņņikova izveidotais Gogoļa centrs |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/maskava-slegts-kirila-serebrennikova-izveidotais-gogola-centrs.d?id=54503348 |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |date={{dat|2022|6|30||bez}}}}</ref> K. Serebreņņikovs režisējis arī vairākas filmas, tai skaitā, ''[[Рагин]]'' (2004), ''[[Изображая жертву]]'' (2006), ''[[Юрьев день]]'' (2008), ''[[Измена]]'' (2012), ''[[Ученик]]'' (2016), ''[[Лето]]'' (2018), "[[Petrovi ar gripu]]" (''Петровы в гриппе'', 2021), "[[Čaikovska sieva]]" (''Жена Чайковского'', 2022). Par muzikāli biogrāfisko filmu ''Лето'' par dziedātāju [[Viktors Cojs|Viktoru Coju]] apbalvots ar Krievijas kinomākslas akadēmijas "Nika" balvu kā labākais režisors. 2017. gada augustā K. Serebreņņikovs tika aizturēts Maskavā, pamatojoties ar aizdomām par krāpšanu,<ref>{{ziņu atsauce|title=Aizdomās par krāpšanu Maskavā aiztur režisoru Serebreņņikovu|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aizdomas-par-krapsanu-maskava-aiztur-rezisoru-serebrennikovu.a247494/|accessdate={{dat|2017|8|22||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|8|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822113408/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aizdomas-par-krapsanu-maskava-aiztur-rezisoru-serebrennikovu.a247494/|archivedate={{dat|2017|08|22||bez}}}}</ref> tomēr daļa sabiedrības uzskatīja, ka arests ir politiski motivēts.<ref>{{ziņu atsauce|title=Akuņins: Serebreņņikovu arestēja Putins|url=https://www.irlv.lv/2017/8/24/akunins-serebrennikovu-aresteja-putins|accessdate={{dat|2017|8|24||bez}}|work=[[ir (žurnāls)|ir.lv]]|publisher=[[Cits Medijs]]|date={{dat|2017|8|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170827101347/http://www.irlv.lv/2017/8/24/akunins-serebrennikovu-aresteja-putins|archivedate={{dat|2017|08|27||bez}}}}</ref> 2019. gada 8. aprīlī Maskavas tiesa manīja K. Serebreņņikovam noteikto drošības līdzekli — mājas arests aizvietots ar parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/maskavas-tiesa-atcel-majas-arestu-rezisoram-serebrennikovam.a315328/ Maskavas tiesa atceļ mājas arestu režisoram Serebreņņikovam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190409145008/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/maskavas-tiesa-atcel-majas-arestu-rezisoram-serebrennikovam.a315328/ |date={{dat|2019|04|09||bez}} }} LSM</ref> Vēlāk Serebreņņikovu atbrīvoja no mājas aresta, bet viņam tika liegts pamest Krieviju. 2022. gada martā Serebreņņikova sodamība tika atcelta pēc kā viņš pameta Krieviju.<ref name="delfi"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/kirils-serebrennikovs-8436 Kirils Serebreņņikovs] izrades.lv {{Aktieru ārējās saites}} {{teātris-aizmetnis}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Serebreņņikovs, Kirils}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu teātra režisori]] [[Kategorija:Krievijas kinorežisori]] [[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] mn2zekwwfixr7m8rprl3uqupyxhsazs 0 149161 4452378 4221832 2026-04-09T17:17:17Z ~2026-21848-41 143878 Atjaunināju datus par Ķēniņa pašreizējo pārstāvēto komandu 4452378 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ronalds Ķēniņš | vārds_orig = | attēls = Ronalds_Kenins_Utica_Comets.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|28}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērv|cm=178}} | svars = {{mērv|kg=80}} | iesauka = | poz = [[uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Šveice}} [[SC Bern]] | numurs = | amats = | līga = [[Šveices hokeja līga]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2011—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Šveices hokeja līga|Šveices]] čempions — 2012, 2014, 2018 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|11|24}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}} }} '''Ronalds Ķēniņš''' (dzimis {{dat|1991|2|28}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="SA">{{Sporta Avīze|first= Jānis|last= Matulis|date= {{dat|2012|5|8||bez}}|title= Ķēniņš, kurš nebaidās|volume= 18|issue= 844|pages= 8.—14}}</ref> ir latviešu [[hokejists]], spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) Ķēniņš spēlē "Optibet" hokeja līgas komandā Kijivas "Capitals". == Spēlētāja karjera == Hokejista gaitas iesācis [[Latvija|Latvijā]], jau 16 gadu vecumā Ķēniņš pārcēlās uz [[Šveice|Šveici]]. No 2008. līdz 2011. gadam Ķēniņš spēlēja [[NLB|Šveices B hokeja līgas]] klubā [[GCK Lions]]. 2011.—12. gada sezonā uzbrucējs izcīnīja vietu [[Šveices hokeja līga]]s kluba [[Cīrihes "Lions"]] pamatsastāvā, kopā ar komandu izcīnot Šveices čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/legionari/17042012-kenins_izcina_sveices_cempiona_titulu|title=Ķēniņš izcīna Šveices čempiona titulu|date={{dat|2012|4|17||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|18||bez}}}}</ref> 2013. gada jūlija nogalē Ķēniņš noslēdza līgumu ar [[NHL]] klubu [[Vankūveras "Canucks"]], taču nākamo sezonu vēl aizvadīja Cīrihes "Lions" sastāvā, kopā ar komandu otro reizi kļūstot par Šveices čempionu. Nākamajā vasarā pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur septembra nogalē aizvadīja vienu pārbaudes spēli "Canucks" rindās, taču tad tika nosūtīts uz [[AHL]] vienību [[Jūtikas "Comets"]]. 2015. gada 30. janvārī Ķēniņš tika izsaukts uz NHL, 31. janvāra spēlē pret [[Bufalo "Sabres"]] aizvadot savu debiju NHL. Tā arī bija pirmā reize kopš 2011. gada 29. novembra, kad NHL laukumā spēli aizvadīja divi latvieši, "Sabres" rindās spēlējot [[Zemgus Girgensons|Zemgum Girgensonam]]. Divas dienas vēlāk, mačā pret [[Minesotas "Wild"]], Ķēniņš pārspēja [[Devans Dubniks|Devanu Dubniku]], gūstot arī savus pirmos vārtus NHL. Sezonas turpinājumā "Canucks" rindās Ķēniņš 30 spēlēs guva 12 rezultativitātes punktus. 2015. gada jūnijā noslēdza viena gada vienvirziena līgumu ar komandu, taču īsi pirms sezonas sākuma tika nosūtīts uz Jūtikas "Comets". Decembra sākumā tika izsaukts uz Vankūveras "Canucks". Kopumā 2015.—16. gada sezonā "Canucks" rindās aizvadīja vien 8 spēles, kurās ar rezultativitātes punktiem neatzīmējās. Vasarā "Canucks" jaunu līgumu ar Ķēniņu nenoslēdza, un hokejists atgriezās Cīrihes "Lions" sastāvā. "Lions" rindās uzbrucējs aizvadīja divas sezonas, 2018. gadā trešo reizi karjerā kļūstot par Šveices čempionu. Īsi pēc sezonas beigām Ķēniņš noslēdza trīs gadu līgumu ar [[HK Lozanna]]. 2019. gadā kopā ar komandu sasniedza Šveices pusfinālu. [[Latvijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko spēļu]] turnīrā, kā arī [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]., [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]., [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]].,[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]].,[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]., [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023.]]gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. Latvijas jaunatnes izlašu sastāvā ir spēlējis 2008. un 2009. gada Pasaules čempionātā U-18 1. divīzijā, 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem elites divīzijā, kā arī 2011. gada Pasaules čempionātā U-20 vecuma grupā 1. divīzijā. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center;" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2006.—07. | [[HK Liepājas Metalurgs]] U-18 | [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvija]] U-18 | ?? | 1 | 3 | 4 | 12 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007.—08. | ''[[Pikes Oberthurgau U17]]'' | ''[[Elite Novizen]]'' | 30 | 14 | 21 | 35 | 60 | 4 | 0 | 3 | 3 | 18 |- | 2008.—09. | ''[[GC Küsnacht Lions]]'' | [[NLB]] | 42 | 2 | 8 | 10 | 24 | — | — | — | — | — |- | 2008.—09. | ''[[GC Küsnacht II U-20]]'' | ''[[Top Junioren]]'' | 6 | 6 | 6 | 12 | 6 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009.—10. | ''GC Küsnacht Lions'' | NLB | 4 | 1 | 3 | 4 | 4 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009.—10. | ''[[GCK Lions U20]]'' | [[Šveices junioru līga hokejā|Elite Jr. A]] | 30 | 13 | 18 | 31 | 38 | 9 | 0 | 4 | 4 | 10 |- | 2010.—11. | ''GC Küsnacht Lions'' | NLB | 11 | 1 | 2 | 3 | 8 | — | — | — | — | — |- | 2010.—11. | ''GCK Lions U20'' | Elite Jr. A | 18 | 7 | 14 | 21 | 45 | 11 | 7 | 13 | 20 | 24 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2011.—12. | [[Cīrihes "Lions"]] | [[Šveices hokeja līga|NLA]] | 47 | 6 | 12 | 18 | 48 | 15 | 0 | 4 | 4 | 6 |- | 2012.—13. | Cīrihes "Lions" | NLA | 45 | 3 | 14 | 17 | 12 | 12 | 4 | 4 | 8 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2013.—14. | Cīrihes "Lions" | NLA | 39 | 8 | 17 | 25 | 40 | 18 | 4 | 0 | 4 | 6 |- | 2014.—15. | [[Vankūveras "Canucks"]] | [[NHL]] | 30 | 4 | 8 | 12 | 8 | 5 | 1 | 1 | 2 | 4 |- | 2014.—15. | [[Jūtikas "Comets"]] | [[AHL]] | 36 | 5 | 7 | 12 | 23 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015.—16. | Vankūveras "Canucks" | NHL | 8 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015.—16. | Jūtikas "Comets" | AHL | 41 | 5 | 18 | 23 | 44 | 4 | 0 | 2 | 2 | 2 |- | 2016.—17. | Cīrihes "Lions" | NLA | 45 | 6 | 9 | 15 | 65 | 6 | 0 | 1 | 1 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2017.—18. | Cīrihes "Lions" | NL | 40 | 1 | 9 | 10 | 57 | 18 | 5 | 5 | 10 | 14 |- | 2018.—19. | [[HK Lozanna]] | NL | 49 | 10 | 19 | 29 | 47 | 12 | 3 | 3 | 6 | 16 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2019.—20. | HK Lozanna | NL | 44 | 5 | 15 | 20 | 34 | — | — | — | — | — |- | 2020.—21. | HK Lozanna | NL | 51 | 9 | 26 | 35 | 49 | 6 | 1 | 2 | 3 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2021.—22. | HK Lozanna | NL | 43 | 7 | 13 | 20 | 24 | 8 | 1 | 2 | 3 | 10 |- | 2022.—23. | HK Lozanna | NL | 46 | 3 | 2 | 5 | 32 | — | — | — | — | — |- | 2022.—23. | [[HC Sierre]] | [[Šveices līga|SL]] | 2 | 0 | 2 | 2 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā ! 38 ! 4 ! 8 ! 12 ! 14 ! 5 ! 1 ! 1 ! 2 ! 4 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120318204019/http://statistika.lhf.lv/lv/nationalteam/102/players/4409/ Latvijas Hokeja federācijas profils] {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{LV sastāvs PČH 2014}} {{LV sastāvs PČH 2013}} {{LV sastāvs PČH 2012}} {{LV sastāvs PČH 2011}} }} {{DEFAULTSORT:Ķēniņš, Ronalds}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas čempioni]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] a2nnuaqt1f7h9pqkvrg914rv7yljzwz 4452469 4452378 2026-04-10T01:13:53Z Egilus 27634 4452469 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ronalds Ķēniņš | vārds_orig = | attēls = Ronalds_Kenins_Utica_Comets.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|28}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērv|cm=178}} | svars = {{mērv|kg=80}} | iesauka = | poz = [[uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Šveice}} [[SC Bern]] | numurs = | amats = | līga = [[Šveices hokeja līga]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2011—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Šveices hokeja līga|Šveices]] čempions — 2012, 2014, 2018 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|11|24}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}} }} '''Ronalds Ķēniņš''' (dzimis {{dat|1991|2|28}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="SA">{{Sporta Avīze|first= Jānis|last= Matulis|date= {{dat|2012|5|8||bez}}|title= Ķēniņš, kurš nebaidās|volume= 18|issue= 844|pages= 8.—14}}</ref> ir latviešu [[hokejists]], spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) Ķēniņš spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[Kijivas "Capitals"]]. == Spēlētāja karjera == Hokejista gaitas iesācis [[Latvija|Latvijā]], jau 16 gadu vecumā Ķēniņš pārcēlās uz [[Šveice|Šveici]]. No 2008. līdz 2011. gadam Ķēniņš spēlēja [[NLB|Šveices B hokeja līgas]] klubā [[GCK Lions]]. 2011.—12. gada sezonā uzbrucējs izcīnīja vietu [[Šveices hokeja līga]]s kluba [[Cīrihes "Lions"]] pamatsastāvā, kopā ar komandu izcīnot Šveices čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/legionari/17042012-kenins_izcina_sveices_cempiona_titulu|title=Ķēniņš izcīna Šveices čempiona titulu|date={{dat|2012|4|17||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|18||bez}}}}</ref> 2013. gada jūlija nogalē Ķēniņš noslēdza līgumu ar [[NHL]] klubu [[Vankūveras "Canucks"]], taču nākamo sezonu vēl aizvadīja Cīrihes "Lions" sastāvā, kopā ar komandu otro reizi kļūstot par Šveices čempionu. Nākamajā vasarā pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur septembra nogalē aizvadīja vienu pārbaudes spēli "Canucks" rindās, taču tad tika nosūtīts uz [[AHL]] vienību [[Jūtikas "Comets"]]. 2015. gada 30. janvārī Ķēniņš tika izsaukts uz NHL, 31. janvāra spēlē pret [[Bufalo "Sabres"]] aizvadot savu debiju NHL. Tā arī bija pirmā reize kopš 2011. gada 29. novembra, kad NHL laukumā spēli aizvadīja divi latvieši, "Sabres" rindās spēlējot [[Zemgus Girgensons|Zemgum Girgensonam]]. Divas dienas vēlāk, mačā pret [[Minesotas "Wild"]], Ķēniņš pārspēja [[Devans Dubniks|Devanu Dubniku]], gūstot arī savus pirmos vārtus NHL. Sezonas turpinājumā "Canucks" rindās Ķēniņš 30 spēlēs guva 12 rezultativitātes punktus. 2015. gada jūnijā noslēdza viena gada vienvirziena līgumu ar komandu, taču īsi pirms sezonas sākuma tika nosūtīts uz Jūtikas "Comets". Decembra sākumā tika izsaukts uz Vankūveras "Canucks". Kopumā 2015.—16. gada sezonā "Canucks" rindās aizvadīja vien 8 spēles, kurās ar rezultativitātes punktiem neatzīmējās. Vasarā "Canucks" jaunu līgumu ar Ķēniņu nenoslēdza, un hokejists atgriezās Cīrihes "Lions" sastāvā. "Lions" rindās uzbrucējs aizvadīja divas sezonas, 2018. gadā trešo reizi karjerā kļūstot par Šveices čempionu. Īsi pēc sezonas beigām Ķēniņš noslēdza trīs gadu līgumu ar [[HK Lozanna]]. 2019. gadā kopā ar komandu sasniedza Šveices pusfinālu. [[Latvijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko spēļu]] turnīrā, kā arī [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]., [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]., [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]].,[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]].,[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]., [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023.]]gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. Latvijas jaunatnes izlašu sastāvā ir spēlējis 2008. un 2009. gada Pasaules čempionātā U-18 1. divīzijā, 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem elites divīzijā, kā arī 2011. gada Pasaules čempionātā U-20 vecuma grupā 1. divīzijā. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center;" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2006.—07. | [[HK Liepājas Metalurgs]] U-18 | [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvija]] U-18 | ?? | 1 | 3 | 4 | 12 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007.—08. | ''[[Pikes Oberthurgau U17]]'' | ''[[Elite Novizen]]'' | 30 | 14 | 21 | 35 | 60 | 4 | 0 | 3 | 3 | 18 |- | 2008.—09. | ''[[GC Küsnacht Lions]]'' | [[NLB]] | 42 | 2 | 8 | 10 | 24 | — | — | — | — | — |- | 2008.—09. | ''[[GC Küsnacht II U-20]]'' | ''[[Top Junioren]]'' | 6 | 6 | 6 | 12 | 6 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009.—10. | ''GC Küsnacht Lions'' | NLB | 4 | 1 | 3 | 4 | 4 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009.—10. | ''[[GCK Lions U20]]'' | [[Šveices junioru līga hokejā|Elite Jr. A]] | 30 | 13 | 18 | 31 | 38 | 9 | 0 | 4 | 4 | 10 |- | 2010.—11. | ''GC Küsnacht Lions'' | NLB | 11 | 1 | 2 | 3 | 8 | — | — | — | — | — |- | 2010.—11. | ''GCK Lions U20'' | Elite Jr. A | 18 | 7 | 14 | 21 | 45 | 11 | 7 | 13 | 20 | 24 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2011.—12. | [[Cīrihes "Lions"]] | [[Šveices hokeja līga|NLA]] | 47 | 6 | 12 | 18 | 48 | 15 | 0 | 4 | 4 | 6 |- | 2012.—13. | Cīrihes "Lions" | NLA | 45 | 3 | 14 | 17 | 12 | 12 | 4 | 4 | 8 | 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2013.—14. | Cīrihes "Lions" | NLA | 39 | 8 | 17 | 25 | 40 | 18 | 4 | 0 | 4 | 6 |- | 2014.—15. | [[Vankūveras "Canucks"]] | [[NHL]] | 30 | 4 | 8 | 12 | 8 | 5 | 1 | 1 | 2 | 4 |- | 2014.—15. | [[Jūtikas "Comets"]] | [[AHL]] | 36 | 5 | 7 | 12 | 23 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015.—16. | Vankūveras "Canucks" | NHL | 8 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015.—16. | Jūtikas "Comets" | AHL | 41 | 5 | 18 | 23 | 44 | 4 | 0 | 2 | 2 | 2 |- | 2016.—17. | Cīrihes "Lions" | NLA | 45 | 6 | 9 | 15 | 65 | 6 | 0 | 1 | 1 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2017.—18. | Cīrihes "Lions" | NL | 40 | 1 | 9 | 10 | 57 | 18 | 5 | 5 | 10 | 14 |- | 2018.—19. | [[HK Lozanna]] | NL | 49 | 10 | 19 | 29 | 47 | 12 | 3 | 3 | 6 | 16 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2019.—20. | HK Lozanna | NL | 44 | 5 | 15 | 20 | 34 | — | — | — | — | — |- | 2020.—21. | HK Lozanna | NL | 51 | 9 | 26 | 35 | 49 | 6 | 1 | 2 | 3 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2021.—22. | HK Lozanna | NL | 43 | 7 | 13 | 20 | 24 | 8 | 1 | 2 | 3 | 10 |- | 2022.—23. | HK Lozanna | NL | 46 | 3 | 2 | 5 | 32 | — | — | — | — | — |- | 2022.—23. | [[HC Sierre]] | [[Šveices līga|SL]] | 2 | 0 | 2 | 2 | 0 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā ! 38 ! 4 ! 8 ! 12 ! 14 ! 5 ! 1 ! 1 ! 2 ! 4 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120318204019/http://statistika.lhf.lv/lv/nationalteam/102/players/4409/ Latvijas Hokeja federācijas profils] {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{LV sastāvs PČH 2014}} {{LV sastāvs PČH 2013}} {{LV sastāvs PČH 2012}} {{LV sastāvs PČH 2011}} }} {{DEFAULTSORT:Ķēniņš, Ronalds}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas čempioni]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] f64fddhvm8bnytami54wk13ral48byr 0 155732 4452450 4418868 2026-04-09T21:21:05Z Ri4ardsons 18612 Tikai Kūku pagastā 4452450 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Baļotes ezers |attēls=Balotes ezers.jpg |paraksts= Skats uz Baļotes ezeru no Z krasta. | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m= 32 | plat_s= 40| plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m= 00 | gar_s= 59| gar_EW=E |platība_ha=180 |garums=2,37 |Vid_dziļums=2,6 |Max_dziļums=4,76 |tilpums= |augstums_vjl=98,2 |izteka=[[Donaviņa]] |baseins=6,8 |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas= }} '''Baļotes ezers''' (saukts arī '''Balades ezers''', '''Balodes ezers''', '''Balotas ezers''', '''Stirnas ezers''', '''Stirnezers''', '''Stirniņas ezers''') ir dabīgs [[saldūdens]] [[ezers]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]].<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5995&p_back=0*78*3 Vietvārdu datubāze<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Ezers atrodas 8 km no [[Jēkabpils]]. == Raksturojums == Ezers ir salīdzinoši dziļš, tā vidējais dziļums ir 2,6 metri, maksimālais dziļums 4,76 metri. Ezera spoguļa laukums ir 180 ha, bet sateces baseina laukums ir 6,8 km². Gada vidējā notece ir 200 mm. Baļotes ezerā pastiprināti aug aļģes un ūdensaugi, kuru vidū ir minami meldri, hāras, glīvenes, kosas un niedres, tas ir eitrofs. Lai saglabātu ezera ūdens līmeni, ezers ir regulēts, tam ir meniķis.<ref>http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> Ezers ir bagāts ar zivīm, tajā mīt [[līnis]], [[līdaka]], [[zutis]], [[asaris]], [[Rauda (zivs)|rauda]], [[karūsa]], [[zandarts]], [[plaudis]], [[ķīsis]] un [[karpa]].<ref>[http://www.ezeri.lv/database/ Latvijas ezeru datubāze Internetā<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Ezers tiek izmantots kā atpūtas vieta, tam ir peldvieta. Ezers ir tīrs, par ko liecina ezerā konstatētie [[vēži]]. No ezera iztek 11 km garā [[Donaviņa]]s [[upe]], kas ietek [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazajā Daugavā]] Jēkabpils [[pilsēta]]s teritorijā. == Ezera juridiskais statuss == Ezers ir iznomāts, to apsaimnieko S/O "Baļote", kas nodarbojas arī ar [[zivs|zivju]] audzēšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf www.krustpils.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://www.ezeri.lv/database/1825/ www.ezeri.lv] * [http://www.icelo.lv/lat/stasti-un-galerijas/stasti/48974/tag/lidojumiargaisabaloniem/tag/br%C4%ABvdienas/ www.icelo.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306003447/http://www.icelo.lv/lat/stasti-un-galerijas/stasti/48974/tag/lidojumiargaisabaloniem/tag/br%C4%ABvdienas/ |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} [[Kategorija:Jēkabpils novada ezeri]] [[Kategorija:Kūku pagasts]] [[Kategorija:Krustpils novada ezeri]] l6jljadqui1n32cr6zqvwlrxwa62pg6 0 157254 4452316 4451890 2026-04-09T14:09:34Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4452316 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Carnikava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Carnikava | tips = stacija | attēls = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Carnikavas dzelzceļa stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 (+1 strupceļš pie stacijas ēkas un 1 strupceļš aiz Gaujas tilta) | adrese = Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57| latm = 7| lats = 40.78194| latNS = N | longd = 24| longm = 16| longs = 44.058| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (2 km) <br /> [[Garupe (stacija)|Garupe]] (3 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 29 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Carnikava''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Carnikava|Carnikavā]], dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Carnikavā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em, vilcieni uz [[Skulte (stacija)|Skulti]] un arī vilcieni līdz [[Carnikava]]i. Carnikavas stacija sevī ietver arī 1934. gadā atklāto dzelzceļa tiltu pāri [[Gauja]]i, kur ir vienceļa posms, bet Saulkrastu virzienā aiz tilta pirms [[Gauja (stacija)|Gaujas]] pieturas sākas divceļu posms. Attālums līdz jūrai no stacijas ir 3 km. Stacijā kopš 2025. gada februāra nedarbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8214350/pv-sledzis-piecas-dzelzcela-staciju-vilcienu-bilesu-kases|title=PV slēdzis piecas dzelzceļa staciju vilcienu biļešu kases|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-03-20|date=2025-03-20|language=lv}}</ref> Blakus stacijai atrodas autobusa pietura "Carnikava (tirgus)" šādiem maršrutiem: * [[Rīga]]—[[Carnikava]]—[[Zvejniekciems]] * [[Rīga]]—[[Kalngale]]—[[Garciems]]—[[Carnikava]]—[[Ādaži]] * [[Carnikava]]—[[Ādaži]]—[[Rīga]] == Vēsture == Carnikavas stacija kā pieturas punkts tika atklāta [[1933]]. gada 26. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|website=lasi.lv|access-date=2025-02-14|date=2023-10-26|language=lv}}</ref><ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9359 Carnikavas stacijas foto] {{krieviski}}</ref> Stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām, būvēta 1933./1934. gadā no [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Daugavpils—Rītupes līnijā]] nojaukto veco staciju ēku materiāliem pēc Dzelzceļa virsvaldes Civilbūvju daļas vadītāja [[Jānis Blaus|Jāņa Blaua]] projekta.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 183. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Starpkaru laikā stacija bija populāra ceļojumu biroja "Lattrans" tematiskā ekskursiju vilciena "Nēģu vilciens", kas biļetē ietvēra ceptu [[Upes nēģis|nēģu]] degustācijas, galapunkts. 2023.–2024. gadā daļēji pabeigta stacijas modernizācija - pabeigts Skultes virziena perons, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra. Plānots, ka atlikušie, iekavētie darbi abos virzienos tiks pabeigti līdz 2026. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> 2026. gada pavasarī ap staciju plānots pabeigt mobilitātes punkta (ieskaitot jaunās autobusu pieturvietas) būvniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/mobilitates-punkta-infrastrukturas-izveidosana-rigas-metropoles-areala-carnikava|title=Mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošana Rīgas metropoles areālā - Carnikava" {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-adazu-novada-carnikava|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Ādažu novada Carnikavā {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Carnikavas stacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2009. gadā</small></center> Attēls:Carnikava station 09.2016.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2016. gadā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2018. gadā</small></center> File:Carnikavasstacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2020. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Carnikavā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Carnikavā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 01.jpg|<center><small>Stacijas uzgaidāmā telpa</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 02.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas strupceļš, skats Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 04.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas sliežu kopsavienojums, skats Saulkrastu virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 05.jpg|<center><small>Pienāk elektrovilciens uz Rīgu</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 06.jpg|<center><small>Iekāpšana elektrovilcienā uz Rīgu</small></center> Attēls:Carnikavasstacija07.jpg|<center><small>Elektrovilciens Rīga-Skulte</small></center> Attēls:Carnikavasstacija08.jpg|<center><small>Elektrovilciens Carnikava-Rīga</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * {{youtube|e2D8XpZRp7g|Carnikava, dzelzceļš un nēģi}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikava]] k9n4gvcs6t7iyniu93kxy6nbvtto0t0 4452332 4452316 2026-04-09T14:27:21Z Ivario 51458 4452332 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Carnikava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Carnikava | tips = stacija | attēls = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Carnikavas dzelzceļa stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 (+1 strupceļš pie stacijas ēkas un 1 strupceļš aiz Gaujas tilta) | adrese = Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57| latm = 7| lats = 40.78194| latNS = N | longd = 24| longm = 16| longs = 44.058| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (2 km) <br /> [[Garupe (stacija)|Garupe]] (3 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 29 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Carnikava''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Carnikava|Carnikavā]], dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Carnikavā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em, vilcieni uz [[Skulte (stacija)|Skulti]] un arī vilcieni līdz [[Carnikava]]i. Carnikavas stacija sevī ietver arī 1934. gadā atklāto dzelzceļa tiltu pāri [[Gauja]]i, kur ir vienceļa posms, bet Saulkrastu virzienā aiz tilta pirms [[Gauja (stacija)|Gaujas]] pieturas sākas divceļu posms. Attālums līdz jūrai no stacijas ir 3 km. Stacijā kopš 2025. gada februāra nedarbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8214350/pv-sledzis-piecas-dzelzcela-staciju-vilcienu-bilesu-kases|title=PV slēdzis piecas dzelzceļa staciju vilcienu biļešu kases|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-03-20|date=2025-03-20|language=lv}}</ref> Blakus stacijai atrodas autobusa pietura "Carnikava (tirgus)" šādiem maršrutiem: * [[Rīga]]—[[Carnikava]]—[[Zvejniekciems]] * [[Rīga]]—[[Kalngale]]—[[Garciems]]—[[Carnikava]]—[[Ādaži]] * [[Carnikava]]—[[Ādaži]]—[[Rīga]] == Vēsture == Carnikavas stacija kā pieturas punkts tika atklāta [[1933]]. gada 26. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|website=lasi.lv|access-date=2025-02-14|date=2023-10-26|language=lv}}</ref><ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9359 Carnikavas stacijas foto] {{krieviski}}</ref> Stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām, būvēta 1933./1934. gadā no [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Daugavpils—Rītupes līnijā]] nojaukto veco staciju ēku materiāliem pēc Dzelzceļa virsvaldes Civilbūvju daļas vadītāja [[Jānis Blaus|Jāņa Blaua]] projekta.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 183. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Starpkaru laikā stacija bija populāra ceļojumu biroja "Lattrans" tematiskā ekskursiju vilciena "Nēģu vilciens", kas biļetē ietvēra ceptu [[Upes nēģis|nēģu]] degustācijas, galapunkts. 2023.–2024. gadā daļēji pabeigta stacijas modernizācija - pabeigts Skultes virziena perons, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra. Plānots, ka atlikušie, iekavētie darbi abos virzienos tiks pabeigti līdz 2026. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> 2026. gada pavasarī ap staciju plānots pabeigt mobilitātes punkta (ieskaitot jaunās autobusu pieturvietas) būvniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/mobilitates-punkta-infrastrukturas-izveidosana-rigas-metropoles-areala-carnikava|title=Mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošana Rīgas metropoles areālā - Carnikava" {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-adazu-novada-carnikava|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Ādažu novada Carnikavā {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Carnikavas stacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2009. gadā</small></center> Attēls:Carnikava station 09.2016.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2016. gadā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2018. gadā</small></center> File:Carnikavasstacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2020. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Carnikavā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Carnikavā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 01.jpg|<center><small>Stacijas uzgaidāmā telpa</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 02.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas strupceļš, skats Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 04.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas sliežu kopsavienojums, skats Saulkrastu virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 05.jpg|<center><small>Pienāk elektrovilciens uz Rīgu</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 06.jpg|<center><small>Iekāpšana elektrovilcienā uz Rīgu</small></center> Attēls:Carnikavasstacija07.jpg|<center><small>Elektrovilciens Rīga-Skulte</small></center> Attēls:Carnikavasstacija08.jpg|<center><small>Elektrovilciens Carnikava-Rīga</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * {{youtube|e2D8XpZRp7g|Carnikava, dzelzceļš un nēģi}} * [https://railwayz.info/photolines/station/1763 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikava]] if8gijpwawdeboodz0h55qbxymiqrl8 0 162594 4452277 4438551 2026-04-09T12:52:29Z Ivario 51458 4452277 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siguļi | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Carnikava, O. Vācieša kapa piemineklis 2002-04-28.jpg | image_caption = [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] kapa piemineklis Carnikavas kapos 2011. gadā | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 2,67 | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83638 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 224 | population_density_km2 =auto | latd = 57| latm = 7| lats = 31| latNS = N | longd = 24| longm = 19| longs = 14| longEW = E | elevation_m = 4 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2163 Carnikava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Siguļi''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Izvietojies pagasta austrumu daļā starp [[Dzirnezers|Dzirnezeru]] un [[Gauja|Gauju]] pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] {{nobr|4,8 km}} no pagasta centra [[Carnikava]]s, {{nobr|9,6 km}} no novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|27 km}} no [[Rīga]]s centra. Dažkārt tiek uzskatīts par [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujas]] ciema daļu.<ref>[http://www.carnikava.lv/files/teritorijas_plaanojums/30.Car_Pag_Futura_GalaRed.pdf Carnikavas novada teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Siguļi ir Carnikavas vēsturiskā centra pāri upei esoša daļā, kur atradās [[Carnikavas luterāņu baznīca]] (nodegusi 2017. gadā). Kopš 19. gadsimta beigām šeit darbojās pagasta skola. Pēckara gados pie Siguļiem izauga vasarnīcu kolonijas Dzirnupe un Gaujmala. Siguļos atrodas Ādažu novada Siguļu pirmsskolas izglītības iestāde "Piejūra" (Carnikavas pagasta skolas ēka atklāta 1868. gada 14. novembrī, 1936. gada 25. oktobrī atklāj jauno Carnikavas (Piejūras) speciālās internātpamatskolas ēku).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/sigulu-bernudarzs-piejura|title=Siguļu bērnudārzs “Piejūra”|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikavasskola.lv/skola.php|title=Par skolu / CPS|website=carnikavasskola.lv|access-date=2026-04-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/SchoolProfile/07b2ea2e-a693-419e-b637-e5b7c3365e7d/Info|title=Pilns apraksts {{!}} Carnikavas vidusskola|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-01-15|language=lv}}</ref> Ciemā atrodas arī Carnikavas jeb Siguļu kapsēta,<ref name="Att">[http://www.carnikava.lv/files/Carnikavas_att_prog_26_01_2009.pdf Carnikavas novada attīstības programma]{{Novecojusi saite}}</ref> vairāki veikali, Dzirnkalna atpūtas bāze.<ref>[http://www.carnikava.lv/index.php?&36 Carnikavas novads]</ref> ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|222 |1979|200 |1989|138 |2000|92 |2006|175 |2011|206 |2021|362 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Sigulzi}} [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] pv3neb4p517a94vi00oxy1pb37nfewq 0 164037 4452338 4441832 2026-04-09T14:39:25Z Papuass 88 4452338 wikitext text/x-wiki {{Aviokompānijas infokaste | aviokompanija = ''Valsts gaisa satiksme'' | logo = | logo izmērs = | attēls = Valsts gaisa satiksme 1937.jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = "Valsts gaisa satiksmes" lidmašīna ''De Havilland DH-89 Dragon Rapide'' 1938. gadā | IATA = | ICAO = | izsaukums = | dibināta = | darbību uzsāka = [[1923. gads|1923. gadā]] | darbību pārtrauca =1940. gadā | galvenā bāze = [[Rīga]], [[Latvija]] | citas bāzes = | lojalitātes programma = | aviokompāniju alianse = | flote = | galamērķi = | sauklis = | mātes kompānija = | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = | ieņēmumi = | mājas lapa = }} '''Valsts gaisa satiksme''' bija [[Latvija]]s valstij piederoša [[lidsabiedrība]], kuras bāzes lidosta bija [[Spilves lidosta]] [[Rīga|Rīgā]]. 1937. gada 15. jūnijā aviokompānija atklāja gaisa satiksmes līniju Rīga — [[Liepājas lidlauks|Liepāja]], kuru apkalpoja ar divām septiņvietīgām ''[[De Havilland DH-89 Dragon Rapide]]'' lidmašīnām. Kopš 1938. gada gaisa satiksme notika visas sezonas. Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt gaisa satiksmes līnijas Rīga — [[Ventspils lidlauks|Ventspils]] — [[Liepāja]] un Rīga — [[Krustpils lidlauks|Krustpils]] — [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils]], kas tomēr netika realizēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ylhi.times.lv/ref.html |title=Diplomdarbs "Aviācijas attīstība Latvijā" |access-date={{dat|2011|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100311193045/http://ylhi.times.lv/ref.html |archivedate={{dat|2010|03|11||bez}} }}</ref> Likvidēta 1940. gadā līdz ar [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]]. [[File:T2606.jpg|thumb|Lidmašīnas biļete]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://latvianaviation.com/ ''Spārnotā Latvija'' Latvijas aviācijas vēstures portāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200218201449/http://www.latvianaviation.com/ |date={{dat|2020|02|18||bez}} }} {{en ikona}} {{Latvija avio}} [[Kategorija:Latvijas bijušās lidsabiedrības]] [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] 1rnzy5nu1j2zs9cf77x99p733xgnvx1 0 164242 4452309 4339783 2026-04-09T13:58:41Z Visisg 53135 4452309 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Māris Krakops | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Latvija]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}} <br /> {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]], [[jurists]]}} '''Māris Krakops''' (dzimis {{dat|1978|4|3}} [[Latvija|Latvijā]]) ir [[Latvija]]s [[starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (no 1998. gada). Māris Krakops agri sāka piedalīties nopietnās sacensībās. 1992. gadā viņš debitēja [[Jūrmala]]s atklātajā junioru čempionātā bijušās PSRS šahistiem,<ref>[http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1992/ch_jun92.html URS-ch U18 Jurmala 1992<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> bet jau 1994. gadā izcīnīja 2. vietu (aiz [[Pēters Lēko|Pētera Lēko]]) Pasaules jauniešu U-16 čempionātā [[Ungārija|Ungārijā]]. Tajā pašā gadā Māris Krakops kļuva par starptautisko meistaru šahā. 1998. gadā uzvarējis [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]], bet 20 gadu vecumā kļuvis par starptautisko lielmeistaru. 2000. gadā uzvarējis turnīrā "Troll Masters" ([[Norvēģija]]), bet 2001. gadā Latvijas komandas sastāvā Eiropas 13. komandu čempionātā pie 3. galdiņa ieguvis 2. vietu. Kopš 2003. gada šaha sacensībās piedalās reti. Pēc profesijas Māris Krakops ir jurists. 2019. gada augustā ievēlēts par Latvijas šaha federācijas prezidentu.<ref>[http://sportacentrs.com/prata_speles/04092019-par_latvijas_saha_federacijas_prezidentu_ Par Latvijas Šaha federācijas prezidentu ievēlēts Māris Krakops]</ref> 2022. gada martā aizgājis no Latvijas Šaha federācijas prezidenta amata, kurā nostrādājis divus ar pusi gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1598/notikusas-izmainas-latvijas-saha-federacijas-vadiba/ |title=Notikušas izmaiņas Latvijas Šaha federācijas vadībā |access-date={{dat|2022|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220504152916/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1598/notikusas-izmainas-latvijas-saha-federacijas-vadiba/ }}</ref> == Nozīmīgākās sacensības == * [[1994]]. gads, 2. vieta Pasaules jauniešu čempionātā U-16 ([[Ungārija]]). * [[1995]]. gads, 8. vieta Pasaules jauniešu čempionātā U-18 ([[Brazīlija]]). * [[1998]]. gads, 8. vieta Pasaules jauniešu čempionātā U-20 ([[Ungārija]]). * [[1998]]. gads, 1. vieta [[1998. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[1997]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas 11. komandu čempionātā pie rezerves galdiņa un izcīnījis 4. vietu (+2, =5, -0). * [[1998]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 33. olimpiādē pie 2. galdiņa (+6, =3, -2). * [[1999]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas 12. komandu čempionātā pie 2. galdiņa (+2, =4, -3). * [[2000. gads|2000]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 34. olimpiādē pie 2. galdiņa (+2, =3, -2). * [[2000. gads|2000]]. gads, 1. vieta turnīrā "Troll Masters" ([[Norvēģija]]). * [[2001. gads|2001]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas 13. komandu čempionātā pie 3. galdiņa un izcīnījis 2. vietu (+5, =1, -2). * [[2001. gads|2001]]. gads, 2. vieta turnīrā [[Patra|Patrā]] ([[Grieķija]]). * [[2002]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 35. olimpiādē pie 4. galdiņa (+3, =1, -2). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11600462 | chessgames = 27756 | 365chess = Maris_Krakops | chesstempo = 110389 | olimp = jftt3zre | olimp3 = jftt3zre }} {{DEFAULTSORT:Krakops, Maris}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] l09xjuup4po3uq41918qi5ipv324x97 0 166284 4452526 4349663 2026-04-10T07:54:42Z ~2026-22066-97 143900 Mēbeļu nams ir Purvciema apkaimē, nevis Pļavnieku. 4452526 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Raimonds Gerkens | vārds_orig = | attēls = Raimonds_Gerkens.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Pasākumā "Rīgas Mākslas telpā" Miervalža Poļa pop-up zoles turnīrā, 2008. gadā. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Skrunda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | tautība = | dzimums = | dzīvesbiedrs = Velga Riekstiņa | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Raimonds Gerkens''' (dzimis {{dat|1952|5|8}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]], mecenāts. Viņš bija uzņēmumu SIA ''Gerkens un Co'', SIA ''Gerkens un partneri'' līdzīpašnieks, un mēbeļu tirdzniecības centra [[AS Mēbeļu nams]] līdzīpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/gerkens_raimonds |title=Raimonds Gerkens |publisher=''Latvijas ļaudis'' |date=2003-10 |accessdate=2011-11-7 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151107003829/http://www.latvijaslaudis.lv/users/gerkens_raimonds/ |archivedate=2015-11-07 }}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1952. gadā [[Skrunda|Skrundā]], astoņu bērnu ģimenē. Mācījās [[Skrundas pamatskola|Skrundas septiņgadīgajā skolā]], pēc tam [[Rīgas Finansu un kredītu tehnikums|Rīgas Finansu un kredītu tehnikumā]]. Sāka strādāt par apdrošināšanas aģentu valsts apdrošināšanas sabiedrībā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kargins-varbut-pie-manis-nenak-bet-pilna-intervija-ar-raimondu-gerkenu-618456|title=Kargins varbūt pie manis nenāk, bet… Pilna intervija ar Raimondu Gerkenu|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-06}}</ref> vēlāk 20 gadus bija oficiants un bārmenis vairākos [[Rīga]]s un [[Jūrmala]]s [[Restorāns|restorānos]] un bāros. Bārmenis tolaik bija viens no labāk atalgotajiem amatiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bar.lv/psrs-barmeni/|title=Zigmunds Ivaņinoks – PSRS bārmeņi, sistēma un labākie bāri (1960-1991) – Bar.lv|access-date=2022-11-06|language=lv|archive-date=2022-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221106080728/https://bar.lv/psrs-barmeni/}}</ref> pirmā Gerkena [[kafejnīca]] bija "Venta" [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Suvorova iela (Rīga)|Suvorova]] ielu krustojumā, pēc tam arī "Mednieku bārs" [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Kārļa Marksa ielā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6192069/gerkena-korupcijas-gaisa-puse|title=Gerkena korupcijas «gaišā puse»|website=Latvijā|access-date=2022-11-06|date=2004-11-12|language=lv}}</ref> Iegūtie kontakti Gerkenam ļāva 1988. gadā iegūt vienu no pirmajām atļaujām veidot privātu kooperatīvu.<ref name=":0" /> Līdzīgi, 1991. gadā Gerkens saņēma Latvijā pirmo eksperimentālo licenci privātkompānijai ar tikai vienu īpašnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4773995/5-serija-aiziesana-nekur|title=5. sērija. «Aiziešana nekur»|website=Brīvbrīdis|access-date=2022-11-08|date=2006-11-25|language=lv}}</ref> 1992. gada 3. jūnijā Gerkens nodibināja savu individuālo komercuzņēmumu [[IK Gerkens un Co]], ko vēlāk pārveidoja par nepārtikas veikalu tīklu ar 40 veikaliem visā Latvijā. Vēlāk uzņēmumu reorganizēja par [[SIA Gerkens un Co]], kurā Raimonds Gerkens bija viens no līdzīpašniekiem ar 50% kapitāldaļu. Sākotnēji, preču deficīta apstākļos atjaunotajā Latvijā, Gerkena veikalu tīkls bija finansiāli ļoti veiksmīgs. Taču līdz ar konkurentu preču importa pieaugumu, Gerkena veikalu tīkla peļņa mazinājās. Par saviem investīciju lēmumiem Raimonds Gerkens izteica nožēlu jau 2004. gadā, paužot nožēlu, ka neklausījis politiķa [[Kārlis Leiškalns|Kārļa Leiškalna]] ieteikumiem "par sviestmaizi" iegādāties nekustamos īpašumus:<ref name=":1" /><blockquote>''Vienvārdsakot, ja es tolaik būtu nodarbojies ar nekustamajiem īpašumiem, šodien būtu ''Latio'' īpašnieks, nevis Gerkena & Co. Un man puse Latvijas piederētu, bet tā - tikai pāris desmiti miljonu.''</blockquote>Ja 1994. gadā Gerkens tika atzīts par 9. bagātāko miljonāru Latvijā, tad 2012. gadā viņš jau vairs neiekļuva pat starp 100 bagātākajiem miljonāriem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/136355-uznemejs-raimonds-gerkens-vairs-nav-miljonars|title=Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav miljonārs|last=Kas Jauns}}</ref> 2021. gada augustā Gerkens pārdeva visas savas SIA Gerkens un Co kapitāldaļas biznesa partnerim, [[Tilde (uzņēmums)|SIA Tilde]] un citu uzņēmumu īpašniekam [[Andrejs Vasiļjevs|Andrejam Vasiļjevam]], kurš kļuva par 100% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/ekonomika/latvija/357467-uznemejs-raimonds-gerkens-vairs-nav-lidzipasnieks-uznemuma-gerkens-un-co.htm|title=Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav līdzīpašnieks uzņēmumā "Gerkens un Co"|website=nra.lv|access-date=2022-11-06|language=lv}}</ref> Uz 2022. gadu Raimonds Gerkens kopā ar Andreju Vasiļjevu un citiem mazākiem līdzīpašniekiem ir īpašnieks mēbeļu tirdzniecības centram [[AS Mēbeļu nams]] Purvciemā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 23.05.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-06|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == 1977. gadā precējies ar Velgu Riekstiņu. Laulībā dzimusi meita Evita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/55401386/bagatibai-nav-jegas-raimonds-gerkens-par-sava-biznesa-spozmi-un-norietu|title='Bagātībai nav jēgas' – Raimonds Gerkens par sava biznesa spozmi un norietu|last=Bogdanova|first=Aija|website=Delfi|access-date=2025-10-18|date=2023-04-05|language=lv}}</ref> == Citas aktivitātes == Gerkens ir pazīstams arī kā mecenāts, par ko 2001. gadā apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=2279|title=2001. gada 3. maija preses relīze|publisher=Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|work=|accessdate=2011-10-20|date=2001-05-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305015439/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=2279|archivedate=2016-03-05}}</ref> Vairākus gadus finansējis Raimonda Gerkena un žurnāla "[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]" romānu konkursu. Tāpat Gerkens arī plaši zināms ar [[Zole (kāršu spēle)|zolītes]] spēles turnīru rīkošanu, ko aizsācis jau deviņdesmitajos gados. Tolaik Gerkenam piederēja pat [[kazino]] "Gerkens&Co".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/no_loterijas_lidz_pirmajiem_kazino/|title=Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino|website=www.pietiek.com|access-date=2022-11-08}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gerkens, Raimonds}} [[Kategorija:Skrundā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Mākslas mecenāti Latvijā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Padomju laika bārmeņi]] h3iz38j0pbwrnxvlou4lncmfb7hy0gk 0 176824 4452411 3869015 2026-04-09T18:24:02Z ZANDMANIS 91184 4452411 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Malibu | native_name = ''Malibu'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = MalibuAir.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Malibu, California.gif | pushpin_map = ASV | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 34 | latm = 01 | lats = 50 | latNS = N | longd = 118 | longm = 46 | longs = 43 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Losandželosas apgabals]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 51.354 | elevation_m = 32 | population_total = 12645 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = -8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = -7 | website = {{URL|http://www.ci.malibu.ca.us/}} | footnotes = }} '''Malibu''' ({{val|en|Malibu}}) ir pilsēta [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Saskaņā ar 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, tur dzīvo 12 645 cilvēki. Malibu sastāv no 34 km garas krasta līnijas pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]]. Šī vieta ir populāra ar siltajām, smilšainajām pludmalēm un kā vairāku [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinozvaigžņu un citu industriju slavenu cilvēku mājvieta. Malibu atrodas septiņās pludmales, vairāki parki. Tāpat šeit tiek uzņemts seriāls "[[Divarpus vīri]]", kā arī vairāki citi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] alg7rhjachcnx98bvh4p1kjnoa6ob1p 0 177884 4452486 4441668 2026-04-10T04:56:38Z Jaunais Strēlnieks 127483 Sīkumi 4452486 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Māteru Juris | vārds_orig = | attēls = Juris Māters.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1845 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Cildi|Cildu muižas]] "Vidukļi", [[Aizputes apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>(tagad [[Laidu pagasts]], [[Kuldīgas novads]], {{LAT}}) | m_gads = 1885 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 4 | m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | vecāki = Māteru Andžs | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Teodors Rolands, Chr. Ērkšķis, Vētītāju Dāvis, J. Viduklis, Juris Andrejevičs | nodarbošanās = tiesas rakstvedis, izdevējs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[reālisms]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Māteru Juris''' jeb '''Juris Māters''' (1845—1885) bija latviešu [[rakstnieks]] un [[žurnālists]]. [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] darbinieks, laikrakstu „Baltijas Zemkopis” (1875—1880) un „Tiesu Vēstnesis” (1880—1884) izdevējs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Ernests Dinsbergs, Juris Māters un citi 19. gadsimta beigās.jpg|thumb|270px|Ernests Dinsbergs (sēž pirmais no kreisās), [[Juris Māters]] (stāv trešais no kreisās) un citi Kurzemes guberņas latvieši (ap 1880. gadu).]] Māteru Juris dzimis 1845. gada 11. martā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Cildi|Cildu muižas]] „Vidukļu” mājās zemnieka ģimenē.<ref>[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/130/book/2212.html Dzimšanas ieraksts – 30. kadrs, 51. ieraksts (''Jurris Mahtre'')]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/13/ig/14/ie/6313/book/31450.html Māteru dzimta 1857. gada dvēseļu revīzijā – 139. kadrs]{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījies Cildu pagastskolā, no 1856. gada līdz 1862. gadam [[Kazdangas pagasts]]kolā, kuru vadīja skolotājs Pēteris Etmanis. Pēc tēva Andža nāves 1858. gadā viņu atbalstīja [[Valtaiķi|Valtaiķu]] mācītājs Johans Frīdrihs Katerfelds. 1860. gadā viņa tēva mājas izūtrupēja, tomēr ar pagasttiesas palīdzību viņš panāca, ka jaunajam māju saimniekam bija jādod viņam iespēja apmeklēt skolu. Pēc skolas beigšanas 1862. gadā [[Skrundas muiža]]s barons Leons [[fon Koskuli|fon Koskuls]] viņu iekārtoja darbā par [[Skrundas pagasts|Skrundas pagasta]] tiesas [[Rakstvedis|rakstveža]] palīgu. Līdz ar to viņš dabūja arī dažus citus pienākumus — pārzināja vietējo Skrundas pasta staciju un strādāja aptiekā par mācekli. Viņš bija arī muižas bibliotēkas pārzinis, barons Koskuls viņam mācījis būt „strādīgam, uzticīgam un taisnam visās lietās”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&prop_id=227 |title=Skrundas muiža |access-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131111125915/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&prop_id=227 |archivedate={{dat|2013|11|11||bez}} }}</ref> 1864. gadā „[[Latviešu Avīzes]]” publicēja viņa pirmo rakstu par pagasta tiesnešu vēlēšanām. 1866. gadā Māters kļuva par [[Diždzelde]]s tiesas rakstvedi, izpildīdams arī Mazdzeldas, [[Briņķu pagasts|Briņķu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Lēnas]] pagastu rakstveža pienākumus. Pēc tam viņš bija [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] kroņa muižu inspektora rakstvedis, vēlāk rakstvedis [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Putnēnmuiža|Putnenes]] un [[Kandavas pagasts|Kandavas]] muižas pagastos, tad [[Piltenes maģistrāts|Piltenes maģistrātā]] (1871—1872). Piltenē Māters palīdzēja nodibināt Piltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, sarakstot tai statūtus un programmu. [[Kurzemes gubernators]] [[Pauls fon Lilienfelds]] pēc maģistrātā veiktās revīzijas 1873. gadā uzaicināja viņu strādāt par savas bibliotēkas pārzini, bet vēlāk par savu personīgo rakstu kolektoru. Līdztekus tam Māteru Juris strādāja par [[Kurzemes guberņa]]s tipogrāfijas inspektoru [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš tulkoja Krievijas Impērijas likumus vācu un latviešu valodā. Šajā laikā viņš palīdzēja aizstāvēt latviešu zemnieku tiesības tiesas priekšā. Māteru Juris latviešu valodā ieviesa vairākus juridiskos terminus, piemēram, „laulības pārkāpšana” (laulības „laušanas” vietā), „nāves sods”, „sodu likumi”.<ref>[http://termini.lza.lv/article.php?id=15 Valentīna Skujiņa, Mairika Ķirīte. Termins vārdnīcā kā terminzinātnes attīstības un valodas bagātināšanas avots.]</ref> 1875. gadā viņš uzsāka patstāvīgu izdevējdarbību un līdz 1880. gadam izdeva lauksaimniecības nedēļas laikrakstu „Baltijas Zemkopis” 3000 eksemplāru lielā tirāžā, pēc tam pirmo latviešu juridisko laikrakstu „Tiesu Vēstnesis” (1880—1884). Sakarā ar nopietnām naudas problēmām viņš 1882. gadā nokļuva parādu cietumā un 1884. gadā bija spiests pārtraukt žurnāla izdošanu. Pēkšņi miris 1885. gada 4. februārī ar trieku, apbedīts Jelgavas Jāņa kapos. Bērēs Juri Māteru no Jelgavas Sv. Annas baznīcas pēdējā gaitā pavadīja vairāk kā tūkstotis cilvēku. === Sabiedriskā darbība === Lai vājinātu [[Rīgas Latviešu biedrība]]s autoritāti Kurzemē, J. Māters [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] laikā 1880. gadā nodibināja [[Jelgavas Latviešu biedrība|Jelgavas Latviešu biedrību]], baudīja Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda labvēlību — savos laikrakstos uzbrukdams Rīgas Latviešu biedrībai, ka tā nepamatoti lietojot tautas vadones („māmuļas”) vārdu, ka tā pārstāvot tikai latviešu pilsētniekus un aizmirstot, ka tautas pamats ir zemnieki. Postulēja domu, ka tautas vadība pienāktos „latviešu [[muižniecība]]i”, par kādu ar laiku izveidotos latviešu lielgruntniecība, tāpēc aicināja iepirkt mājas. Māters aizrāvās ar [[Slavofili|slavofilu]] idejām, propagandēdams domu par latviešu muižniecību, viņš vienlaikus aizstāvēja [[Baltijas pārkrievošana|Baltijas pārkrievošanu]]: ''Mēs nevaram būt valsts valstī, tāpēc jāmācās [[krievu valoda]]... Baltijas guberņa pieder pie Krievijas kā kura katra guberņa, un mūsu pavalstnieku pienākums spiež mūs tuvoties krievu tautai''.<ref name="nosaukums-1">Švābe, Arveds. Latvijas Vēsture 1800–1914. 2. izdevums. – [Upsala]: Daugava, 1962. 511. lpp.</ref> 1878. gadā, kad tika apspriesti projekti par [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] reformēšanu, Māters prasīja ievest krievu zemstes, apgalvodams, ka: ''Latvieši nekad nekops citādu garu nekā valdība vēlas, nekā tas tiek kopts visā Krievijā''.<ref name="nosaukums-1" /> == Piemiņa == Pēc Latvijas Republikas dibināšanas agrākajai Kannulējēju ielai Jelgavā piešķīra Jura Mātera vārdu (1924), [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā tā tika pārdēvēta par Andreja Upīša ielu (1950), pēc neatkarības atgūšanas par [[Mātera iela (Jelgava)|Mātera ielu]] (1990). Arī [[Aizpute]], [[Auce|Aucē]], [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Piltene|Piltenē]] un [[Rīga|Rīgā]] ir Jura Mātera ielas, viņa vārdā nosaukta [[Kazdanga]]s Māteru Jura pamatskola. 1935. gadā Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas apkaimē Valsts Prezidents [[Alberts Kviesis]] atklāja [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] veidotu Māteru Jura pieminekli. 1995. gadā arī Jelgavā tika atklāts piemiņas akmens. == Darbi == * Georg Mather. ''Sammlung der Gesetze und Verordnungen ...'' Mitau, 1876 (vāciski) * ''Likumi un nosacījumi par pagastu valdīšanu un policiju Kurzemes guberņā''. Kurzemes gubernatora P. f. Lilienfelda uzdevumā un uz Kurzemes guberņas pārvaldes pavēli sastādījis G. Mathers, Jelgavā I877. * ''Kas ievērojams pie pagastu amata vīru celšanām? Cienīšanas zīme, pasniegta Kurzemes un Vidzemes pagastu pilnām sapulcēm un vietnieku pulkiem'', Rīgā 1881. * ''Vidzemes un Kurzemes privāttiesību likumu grāmata''. Sistemātiski sastādīta no G. Mathera, Liepājā 1885. == Romāni == * „Sadzīves viļņi: oriģinālromāns iz Baltijas sadzīves" iespiests "Baltijas Zemkopja” literāriskā pielikumā (1879), vēlāk atsevišķā grāmatā (1892). (Atkārtoti izdots izdevniecībā A. Gulbis, 1935. — 347 lappuses, "Zinātne", 1994. — 314 lappuses)<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Sadzīves vil̦n̦i: orig̓inālromāns iz Baltijas sadzīves|url=https://books.google.lv/books/about/Sadz%C4%ABves_vil%CC%A6n%CC%A6i.html?id=WUfJAAAACAAJ&redir_esc=y&hl=lv|publisher=Zinātne|date=1994|isbn=978-5-7966-1072-5|first=Māteru|last=Juris}}</ref> * „Patriotisms un mīlestība: vēsturisks oriģinālromāns” Tiesu Vēstneša literāriskā pielikumā (1880—1881). (Atkārtoti izdots izdevniecībā „Orients”, 1936. — 264 lappuses) * „Māteru Jura Kopoti raksti”: Līgotņu Jēkaba [pseud.] sakopojumā un redakcijā. 1.—4. sējumi. A. Gulbja apgāds, 1924. — 1236 lpp.<ref>[http://alisepublic.saeima.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=%25LIKE%25&val0=M%C4%81teru%2C+Juris&bop1=AND&crit1=auth&op1=%3D&val1= alisepublic.saeima.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161001084705/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#H1 Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture.] * [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSave_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1935/06/18&ID=Ar00104 Valsts Prezidenta A. Kvieša Māteru Jura pieminekļa atklāšanas gadījumā Kazdangā teiktā runa. "Latvijas Kareivis" 1935. gada 18. jūnijs]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Māteru Juris}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] rnvmq0mooczg37hdt2k961yrdnpoqxq 0 178055 4452491 3934635 2026-04-10T05:17:36Z Jaunais Strēlnieks 127483 Papildinājumi infokastei un kategorijām 4452491 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Frīdrihs Veinbergs | vārds_orig = | attēls = Frīdrihs Veinbergs.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_gads = 1844 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Svētes pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = publicists, tulkotājs, izdevējs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | alma_mater = [[Pēterburgas universitāte]], [[Maskavas universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Frīdrihs Veinbergs''' (1844—1924) bija latviešu [[advokāts]], [[žurnālists]] un sabiedriskais darbinieks. [[Pirmā atmoda|Pirmās Tautas atmodas]] darbinieks, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšnieks (1871-1872). Laikraksta ''[[Baltische Zeitung]]'' (1873—1875) izdevējs, avīžu "[[Rīgas Lapa]]" (1877-1880), "[[Baltijas Vēstnesis]]" (1900-1902), "[[Rīgas Avīze]]" (1902-1915) un "[[Rīgas Latviešu Avīze]]" (1917-1918) redaktors un politiskā virziena noteicējs.<ref>{{lpe|101|331}}</ref> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Fridrihs_Veinbergs_grave.jpg|thumb|270px|Frīdriha Veinberga kapa piemineklis Rīgas Lielajos kapos.]] Dzimis 1844. gada 24. (12.) janvārī [[Svētes pagasts|Svētes pagasta]] [[Svēte (ciems)|Lielsvētē]] kā skolotāja dēls. Mācījās Jelgavas apriņķa skolā, pēc [[Jelgavas ģimnāzija]] beigšanas viņš līdz 1867. gadam studēja tieslietas [[Pēterburga]]s un [[Maskava]]s universitātēs. Pēc atgriešanās Jelgavā viņš strādāja [[Kurzemes guberņa]]s valdē un oberhoftiesā. 1869. gadā Veinbergs pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja par [[Vidzemes guberņa]]s hoftiesas un [[Rīgas rāte]]s advokātu. No 1871. gada februāra līdz 1872. gada februārim viņš pildīja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšnieka pienākumus. No 1873. līdz 1875. gadam viņš izdeva avīzi ''Baltische Zeitung'', kas popularizēja latviešu centienus vācu valodā, no 1876. gada viņš darbojās laikrakstu "[[Baltijas Vēstnesis]]" un "[[Rīgas Lapa]]" redakcijās. No 1873. gada Veinbergs strādāja Vidzemes guberņas valdē, kur iesaistījās aizdomīgos darījumos ar viņam uzticēto naudu, tika apcietināts un notiesāts ar cietumsodu, ko veselības stāvokļa dēļ nomainīja uz mājas arestu. Aresta laikā viņš nodarbojās ar tulkošanu un avīžniecību, vadīja "Baltijas Vēstneša" ārzemju un iekšzemes nodaļas (1880-1887). Šajā laikā viņš avīzē publicēja rakstus "Iz latviešu-leišu vēstures" (1885) un ''Politische Gedanken aus Lettland'' ([[Leipciga]], 1885), kas, nelegāli ievedot, tika konfiscēts un iznīcināts.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#H1 |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2012|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161001084705/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#H1 |archivedate={{dat|2016|10|01||bez}} }}</ref> 1885. gadā Veinbergu apžēloja un viņš atguva advokāta tiesības un 1887. gadā kļuva par Vidzemes guberņas valdes sekretāru, vēlāk pelnīja naudu kā zvērināts advokāts un "Baltijas Vēstneša" vadītājs (1900-1902). 1902. gadā viņš nodibināja "Rīgas Avīzi", kurā pauda nacionāli konservatīvus uzskatus un cīnījās pret sociāldemokrātu idejām, bet 1905. gadā izveidoja [[Latviešu Tautas partija|Latviešu Tautas partiju]] un paziņoja, ka viņa partija ir vecākā latviešu politiskā organizācija un tās sākums ir datējams ar 1883. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-un-kapec-jazina-par-latviesu-konservativajiem-politikiem-1918.-gada.a271934/ Kas un kāpēc jāzina par latviešu konservatīvajiem politiķiem 1918. gadā] Jānis Šiliņš lsm.lv 2018. gada 20. martā</ref> Pēc tam, kad 1917. gada rudenī [[Rīgas operācija|Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu]], Veinbergs vadīja "Rīgas Latviešu Avīzi" un 1917. gada 22. decembrī viņu ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Vēlāk Veinbergs arī atbalstīja [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] dibināšanu 1918. gadā. Miris 1924. gada 24. maijā apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. == Sabiedriski politiskie uzskati == Frīdriha Veinberga vadītais "Baltijas Vēstnesis" modināja latviešu tautisko apziņu un mudināja viņus vairot mantu un kultūru, saimnieciskā un garīgā dzīvē nostāties blakus citām kultūras tautām. 19. gadsimta beigās [[vācbaltieši]] bija ieguvuši lielu ietekmi apvienotās Vācijas presē, kur agrākais ''Rigasche Zeitung'' ("Rīgas vācu avīzes") redaktors [[Jūlijs fon Ekards|Juliuss Ekards]] vadīja laikrakstu ''Grenzboten'' un uzbruka latviešu tautiskajiem centieniem, norādot, ka Rīgā nodibinājusies revolucionāra jaunlatviešu biedrība, kurā visseklākā brīvdomība savienojas ar izglītības trūkumu. Veinberga politiskie uzskati ir apkopoti divos 1885. gadā anonīmi publicētos darbos - "Baltijas Vēstnesī", vēlāk atsevišķā grāmatā publicētajā vēsturiskajā traktātā "Iz latviešu-leišu vēstures" un [[Leipciga|Leipcigā]] iespiestajā brošūrā ''Politische Gedanken aus Lettland'' ("Politiskās domas no Latvijas", 110 lpp.). Viņa pārliecība balstās pieņēmumā, ka latvieši un leiši ir viena tauta, kas [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] dēļ sadalījusies divos zaros. Tādēļ [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkungu]] valsts dižā vēsture ir arī latviešu vēsturiskās identitātes daļa. Turpretī Baltijas vēsture ir [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vēsture. Grāmatā "Politiskās domas no Latvijas" Veinbergs vācu valodā lasošajiem izskaidroja latviešu un vācbaltiešu šķelšanās lielo bīstamību un brīdināja par briestošo sociālo katastrofu. Lai no tās izvairītos, Vidzemes guberņas iekšējā pārvalde nododama latviešu augstākām šķirām, jo tās vēl joprojām atrodas saskaņā ar zemniekiem.<ref name="nosaukums-1" /> == Literatūra == * Rakstu sakopojums 70. gadu piemiņai "Frīdrihs Veinbergs 1844-1914", Rīgā 1914. * A. Bandrevičs. "Frīdrihs Veinbergs un senatora Manaseina revīzija", Latvijas Sargs 1924., nr. 125. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veinbergs, Fridrihs}} [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] igkp3a3sxeaatrvii2pgfbsuphcxraj 0 178100 4452508 4306211 2026-04-10T05:50:46Z Jaunais Strēlnieks 127483 Visādi papildinājumi 4452508 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rihards Kārlis Tomsons | vārds_orig = | attēls = Rihards Tomsons foto.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1834 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} Aizkraukles muiža, [[Aizkraukles pagasts]], [[Rīgas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1893 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Novgorodas guberņa|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = }} '''Rihards Kārlis Tomsons''' (1834—1893) bija latviešu [[uzņēmējs]], [[žurnālists]] un sabiedriskais darbinieks. [[Pirmā atmoda|Pirmās Tautas atmodas]] darbinieks, viens no [[Rīgas Latviešu biedrība]]s dibinātājiem un tās priekšnieks (1870—1871). Zemkopības almanaha "Vārpa" (1874) un avīzes "Darbs" (1875—1876) izdevējs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1834. gada 26. aprīlī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles pagastā]] Aizkraukles muižas vagara ģimenē. Pēc tēva nāves ar Aizkraukles, vēlāk ar Limbažu pilsmuižas nomnieka Lindvarta un mātes brāļa ģenerāļa Streitfelda gādību mācījās [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] skolā [[Limbaži|Limbažos]] un Valdavas zemkopības akadēmijā [[Vācijas Impērija|Vācijā]]. Dažus gadus viņš bija muižas pārvaldnieks, pēc tam pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un strādāja Šmita eļļas fabrikā par grāmatvedi un darbojās kā žurnālists laikrakstā "[[Baltijas Vēstnesis]]". Vēlāk Tomsons nodibināja kaulu miltu un superfosfāta fabriku. Cēla pilnīgi jaunu ēku, veda no Vācijas iekārtas, kas tajā laikā bija iespaidīgs notikums. 1868. gadā viņš kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] un [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāni Frīdrihu Baumani]] nodibināja [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]] un bija tās priekšnieka Bernharda Dīriķa biedrs. Pēc viņa iniciatīvas 1868. gada 1. decembrī nodibināja Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisiju, kur darbojās arī kā aktieris un režisors. Teātrī viņš uzveda vācu lugas un arī pats sarakstīja lugu "Mika nāk mājā ". No 1870. gada augusta līdz 1871. gada februārim Tomsons bija biedrības priekšnieks.<ref name=rlb>{{tīmekļa atsauce|title=Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāji|url=http://www.rlb.lv/index.php?p=9120&lang=1509&pp=12860|website=www.rlb.lv|accessdate={{dat|2015|12|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304185731/http://www.rlb.lv/index.php?p=9120&pp=12860&lang=1509|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Viņa vadības laikā 1870. gadā tika izveidota svētdienas skola un trūcīgo ļaužu virtuve. Tomsons bija galvenais 1873. gada [[I_Vispārīgie_latviešu_Dziedāšanas_svētki|I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] rīkotājs.<ref name="limbažu bibliotēka">{{tīmekļa atsauce|title=Rihards Tomsons|url=http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija/tomsons_rihards/&a=28|website=http://www.limbazubiblioteka.lv|accessdate={{dat|2015|12|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc viņa iniciatīvas tika sasaukta pirmā vispārējā latviešu skolotāju sapulce un otrā vispārīgā latviešu zemkopju sapulce.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=9|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 1874. gada Tomsons izdeva zemkopības rakstu krājumus "Vārpa" un avīzi "Darbs". 1878. gadā viņš sarakstīja grāmatu "Rīgas Latviešu biedrības pirmais gadu desmits 1868.-1878.". Pēc tam, kad viņa uzņēmumi bankrotēja, viņš bija spiests Rīgu atstāt un pārcelties uz dzīvi Krievijā, [[Novgorodas guberņa|Novgorodas guberņā]], kur strādājis par pārvaldnieku brāļa saimniecībā Boroviču apriņķa Četvertkinas muižā. Miris no [[Tīfs|tīfa]] 1893. gada 23. martā. == Sabiedriskā darbība == 1868. gada 14. (2.) jūnijā Tomsons sarīkoja pirmo latviešu teātra izrādi "Žūpu Bērtulis", bija šīs izrādes režisors un aktieris. Viņš pārstrādāja Holteļa tautas lugu "Hanss Jerge" un nosauca par "Mika", pēc tam sarakstīja oriģināllugas "Vecais Jurka" un "Mika nāk mājā". == Piemiņa == Riharda Tomsona vārdā nosaukta [[Tomsona iela]] Rīgā, kas [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā bija pārdēvēta Ivana Mičurina vārdā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce|last1=Briedis|first1=R.|title=Savādais karakters|date=1989|publisher=Varavīksne|pages=164.-182}} * {{grāmatas atsauce|last1=Riekstiņš|first1=E.|title=Zemnieku organizēšanās|date={{dat|1990|7|5||bez}}|publisher=Zeme|page=11}} * {{laikraksta atsauce|last1=Matisa|first1=M.|title=Pirmaizrāde latviešu valodā Jelgavā|journal=Zemgales avīze|date={{dat|1994|5|14||bez}}|page=7}} * {{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tomsons, Rihards}} [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] l3r0pahlya3xe0ivh4dlxs0wfaspyzw 0 178299 4452499 4249805 2026-04-10T05:33:40Z Jaunais Strēlnieks 127483 Papildinājumi infokastei un kategorijām 4452499 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|juristu|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Kalniņš | vārds_orig = | attēls = Krišjānis Kalniņš.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1847 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} Derpeļmēmeles muiža, [[Bauskas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1885 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Ringolds Kalnings]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = }} '''Krišjānis Kalniņš''' (1847—1885) bija latviešu [[jurists]] un sabiedriskais darbinieks. [[Pirmā atmoda|Pirmās Tautas atmodas]] darbinieks, ilggadējs [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšnieks (1875—1885). == Dzīvesgājums == Dzimis 1847. gada 26. (14.) jūlijā Derpeļmēmeles muižas "Kalniņu" māju saimnieka ģimenē (tagad [[Codes pagasts]]). Viņš mācījās Bauskas apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā, studēja tieslietas Maskavas universitātē. No 1870. gada Kalniņš piedalījās [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmajos vakaros]] [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadībā. Šajā laika viņš publicēja apcerējumu par latviešu Saules teikām, kas pamatojās uz mitologa Manharda pētījumiem. No 1872. gada Kalniņš dzīvoja Rīgā un strādāja kā advokāts, drīz vien kļuva populārs latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1880. gadā viņš vadīja latviešu deputāciju pie [[Krievijas impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]], bet 1882. gadā pie ķeizara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]]. Miris 1885. gada 25. (13.) decembrī, pēc nāves viņu ar lielu godu pavadīja izvadīja liels skaits cilvēku. Pat Rīgas vācu avīze atzīmēja, ka no viņa izgājis spēks, kas latviešus saistījis uz kopēju darbību. == Sabiedriskā darbība == No 1875. gada līdz pat savai nāvei Krišjānis Kalniņš bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšnieks. Kalniņa gaišais skats, lielā enerģija, bagātās runātāja dāvanas modināja pret viņu cienību arī pretiniekos. == Literatūra == * [[Vensku Edvarts]]. "Baltijas Vēstneša" 25 gadu jubilejai par piemiņu, 1893. - 47-52. lpp. * [[Ādolfs Alunāns]]. "Ievērojami Latvieši" I, 1887. - 13-17 lpp. * [[Ernests Blanks]]. "Latviešu tautiskā kustība" 1921. - 143-150 lpp. (atkārtoti "Latviešu tautas atmoda" Rīgā 1927. 155-162 lpp. * [[Puriņu Klāvs]]. "Krišjāņa Kalniņa piemiņai. Pirmais posms" Rīgā, 1926. * [[Kaudzītes Matīss]]. "Atmiņas etc." II. Rīgā 1924. {{DEFAULTSORT:Kalniņš, Krišjānis}} [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] 99r6xhwl7vhueimbsfgoj2x2swvy0i9 0 202716 4452371 4444463 2026-04-09T17:01:41Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4452371 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Marijampoles pašvaldība | native_name = | image_skyline =Varnupiai piliakalnis 20080722.JPG | imagesize = | image_caption = Varnupju pilskalns | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag ={{#property:P41}} | image_shield ={{#property:P94}} | image_map = Marijampole in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | area_total_km2 = 755 | population_total = 53906 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Marijampole]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 6 seņūnijas | p1 = [[Deguču seņūnija]] | p2 = | p3 = [[Igļaukas seņūnija]] | p4 = [[Ļudvinavas seņūnija]] | p5 = [[Marijampoles pilsētas seņūnija]] | p6 = [[Mokolu seņūnija]] | p7 = [[Patašines seņūnija]] | p8 = [[Sasnavas seņūnija]] | p9 = | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,1 %) | website = {{url|http://www.marijampole.lt/}}|official_name=''Marijampolės savivaldybė''|shield_size=75px|subdivision_type1=Apriņķis|subdivision_name1=[[Marijampoles apriņķis]]}} '''Marijampoles pašvaldība''' ({{val-lt|Marijampolės savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Pašvaldība atrodas [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķī]], vēsturiskajā [[Suvalkija]]s novadā. Tā robežojas ar Lietuvas [[Kazlu Rūdas pašvaldība|Kazlu Rūdas]], [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajona]], [[Alītas rajona pašvaldība|Alītas rajona]], [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona]], [[Kalvarijas pašvaldība|Kalvarijas]] un [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsēta !Miesti !Ciemi |- |[[Igļaukas seņūnija]] |[[Igļauka]] |2600 |156,72 |– |[[Daukši]], [[Gudeļi (Lietuva)|Gudeļi]], [[Igļauka]] |67 |- |[[Ļudvinavas seņūnija]] |[[Ļudvinava]] |4734 |169,56 |– |[[Ļudvinava]] |50 |- |Marijampoles pilsētas seņūnija |[[Marijampole]] |36240 |23,45 |[[Marijampole]] |– |– |- |[[Mokolu seņūnija]] |[[Marijampole]] |5344 |164,1 |– |[[Šunski]] |57 |- |[[Patašines seņūnija]] |[[Marijampole]] |3140 |109,05 |– |[[Iglišķeļi]] |41 |- |[[Sasnavas seņūnija]] |[[Sasnava]] |3181 |131,99 |– |[[Sasnava]] |56 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Marijampoles}} [[Kategorija:Marijampoles pašvaldība| ]] kfh89k4wmhq5lo9furgtu63b6y6j521 0 203802 4452357 4442860 2026-04-09T15:37:32Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4452357 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Tauraģes rajona pašvaldība | official_name = ''Tauragės rajono savivaldybė'' | image_skyline =JūrosIrAkmenosSantaka.JPG | imagesize = | image_caption = Akmenas upes ieteka [[Jūra (upe)|Jūras]] upē | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Taurage in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | area_total_km2 = 1179 | population_total = 37347 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Tauraģe]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 8 | p1 = [[Bataķu seņūnija]] | p2 = [[Gaures seņūnija]] | p3 = [[Lauksarģu seņūnija]] | p4 = [[Mažonu seņūnija]] | p5 = [[Skaudviles seņūnija]] | p6 = [[Tauraģes seņūnija]] | p7 = [[Tauraģes pilsētas seņūnija]] | p8 = [[Žigaiču seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,4 %) | website = {{url|http://www.taurage.lt/}} }} '''Tauraģes rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Tauragės rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Pašvaldība atrodas [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķī]], vēsturiskajā [[Žemaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona]], [[Ķelmes rajona pašvaldība|Ķelmes rajona]], [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona]], [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona]], [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu]] un [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Bataķu seņūnija]] |[[Bataķi]] |1153 |106,72 |– |[[Bataķi]] |26 |- |[[Gaures seņūnija]] |[[Gaure]] |1959 |245,86 |– |[[Gaure]] |38 |- |[[Lauksarģu seņūnija]] |[[Lauksarģi]] |1054 |63,67 |– |– |15 |- |[[Mažonu seņūnija]] |[[Mažoni]] |2732 |221,18 |– |[[Pagramante]] |38 |- |[[Skaudviles seņūnija]] |[[Skaudvile]] |3180 |139,85 |[[Skaudvile]] |– |49 |- |Tauraģes pilsētas seņūnija |[[Tauraģe]] |21203 |14,13 |[[Tauraģe]] |– |– |- |[[Tauraģes seņūnija]] |[[Tauraģe]] |4689 |167,31 |– |– |54 |- |[[Žīgaiču seņūnija]] |[[Žīgaiči]] |2032 |219,94 |– |[[Žīgaiči]] |33 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tauraģes rajona pašvaldība| ]] 16nqoapk58p37tny7a38j125pv36lot 0 210563 4452386 4445963 2026-04-09T17:36:48Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4452386 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Pasvales rajona pašvaldība | official_name = ''Pasvalio rajono savivaldybė'' | image_skyline = Mūša river.JPG | imagesize = | image_caption = Mūsas upe no putna lidojuma | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Pasvalys in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | area_total_km2 = 1289 | population_total = 21523 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Pasvale]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 11 | p1 = [[Daujēnu seņūnija]] | p2 = [[Jonišķēles apkārtnes seņūnija]] | p3 = [[Jonišķēles pilsētas seņūnija]] | p4 = [[Krinčinas seņūnija]] | p5 = [[Namišu seņūnija]] | p6 = [[Pasvales apkārtnes seņūnija]] | p7 = [[Pasvales pilsētas seņūnija]] | p8 = [[Pumpēnu seņūnija]] | p9 = [[Pušalotas seņūnija]] | p10 = [[Saloču seņūnija]] | p11 = [[Vašķu seņūnija]] | population_blank02_title = etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,8%) | website = {{url|http://www.pasvalys.lt}} }} '''Pasvales rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Pasvalio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, kas līdz 13. gadsimta beigām ietilpa [[Zemgale (valsts)|Zemgalē]], bet pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas nokļuva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā.<ref>[http://www.ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)</ref> Tā robežojas ar [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]] un [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Latvija|Latviju]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Daujēnu seņūnija]] |[[Daujēni]] |999 |118,14 |– |[[Daujēni]] |19 |- |[[Jonišķēles apīliņķes seņūnija]] |[[Jonišķēle]] |2080 |191,88 |– |– |32 |- |Jonišķēles pilsētas seņūnija |[[Jonišķēle]] |1026 |1,97 |[[Jonišķēle]] |– |– |- |[[Krinčinas seņūnija]] |[[Krinčina]] |1591 |128,8 |– |[[Krinčina]] |35 |- |[[Namišu seņūnija]] |[[Namiši]] |739 |63,2 |– |– |7 |- |[[Pasvales apīliņķes seņūnija]] |[[Pasvale]] |2779 |136,32 |– |– |51 |- |Pasvales pilsētas seņūnija |[[Pasvale]] |6451 |7,59 |[[Pasvale]] |– |– |- |[[Pumpēnu seņūnija]] |[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]] |1991 |151,61 |– |[[Krikliņi]], [[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]] |26 |- |[[Pušalotas seņūnija]] |[[Pušalota]] |1348 |142,8 |– |[[Pušalota]] |22 |- |[[Saloču seņūnija]] |[[Saloči (miests)|Saloči]] |2181 |154,02 |– |[[Saloči]] |33 |- |[[Vašku seņūnija]] |[[Vaški]] |1963 |192,52 |– |[[Vaški]] |33 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība| ]] mq72zzirk07l2jlxu4qau84zpnp51xe 0 211438 4452301 4319076 2026-04-09T13:41:25Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4452301 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Kalngale}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Kalngale | tips = pieturas punkts | attēls = File:Kalngales stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Kalngales pieturas punkts 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 5| lats = 10.05| latNS = N | longd = 24| longm = 9| longs = 8.1432| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (8 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (5 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 21 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Kalngale''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Kalngalē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Kalngales pieturas punkts tika atklāts [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141126030826/http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |archivedate={{dat|2014|11|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref> <!--Kalngales pieturas nojume, kurā bija iespējams nopirkt biļetes, sākotnēji atradās [[Ventspils (stacija)|Ventspils stacijā]] (līdz 2009. gadam). Nojume nojaukta 2023.–2024. gadā -->Biļešu kase slēgta no 2014. gada 30. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Kalngales stacija.jpg|<center><small>Kalngales pieturas punkts 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] d7obys8gzb7qx309omrmmad13sre7hv 4452311 4452301 2026-04-09T14:02:05Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4452311 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Kalngale}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Kalngale | tips = pieturas punkts | attēls = File:Kalngales stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Kalngales pieturas punkts 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 5| lats = 10.05| latNS = N | longd = 24| longm = 9| longs = 8.1432| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (8 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (5 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 21 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Kalngale''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Kalngalē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Kalngales pieturas punkts tika atklāts [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141126030826/http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |archivedate={{dat|2014|11|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref> <!--Kalngales pieturas nojume, kurā bija iespējams nopirkt biļetes, sākotnēji atradās [[Ventspils (stacija)|Ventspils stacijā]] (līdz 2009. gadam). Nojume nojaukta 2023.–2024. gadā -->Biļešu kase slēgta no 2014. gada 30. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pilnībā pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-kalngale|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Kalngalē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Kalngales stacija.jpg|<center><small>Kalngales pieturas punkts 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 6v3766bxrcayjlyt7h9yq16xk4xxi95 4452329 4452311 2026-04-09T14:24:05Z Ivario 51458 4452329 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Kalngale}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Kalngale | tips = pieturas punkts | attēls = File:Kalngales stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Kalngales pieturas punkts 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Kalngale", Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 5 | lats = 10.05 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 8.1432 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (8 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (5 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 21 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Kalngale''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Kalngale|Kalngales]] ciemā, dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Kalngalē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Kalngales pieturas punkts tika atklāts [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141126030826/http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |archivedate={{dat|2014|11|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref> <!--Kalngales pieturas nojume, kurā bija iespējams nopirkt biļetes, sākotnēji atradās [[Ventspils (stacija)|Ventspils stacijā]] (līdz 2009. gadam). Nojume nojaukta 2023.–2024. gadā -->Biļešu kase slēgta no 2014. gada 30. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pilnībā pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-kalngale|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Kalngalē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Kalngales stacija.jpg|<center><small>Kalngales pieturas punkts 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1760 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] i5o1eht2ifhy4rxhoocrtxme3srqdoj 0 211440 4452302 4452265 2026-04-09T13:42:54Z Ivario 51458 4452302 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Garciems}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garciems | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garciema stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garciema stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 6| lats = 6.8076| latNS = N | longd = 24| longm = 12| longs = 20.45154| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (5 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garupe (stacija)|Garupe]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 24 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Garciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garciems|Garciemā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garciemā pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Garciema pietura tika atklāta [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref><ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9858 http://railwayz.info/photolines/photo/9858]</ref> Padomju laikā šeit bija ceļa postenis, jo līdz Carnikavai bija vienceļa posms. Bijušajam postenim pieslēdzās arī pievedceļš, kurš mūsdienās ir likvidēts. Pieturas punktā padomju gados bija ierīkota biļešu kase, kas mūsdienās bija beigusi darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi. Vecā koka pasažieru nojume tika nojaukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garciema stacija.JPG|<center><small>Garciema stacijas ēka 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] l8z568vu7a3r0smu2qx2601d9tstg8a 4452312 4452302 2026-04-09T14:05:17Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4452312 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Garciems}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garciems | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garciema stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garciema stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Garciems", [[Garciems]], Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 6 | lats = 6.8076 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 20.45154 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (5 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garupe (stacija)|Garupe]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 24 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Garciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garciems|Garciemā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garciemā pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Garciema pietura tika atklāta [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref><ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9858 http://railwayz.info/photolines/photo/9858]</ref> Padomju laikā šeit bija ceļa postenis, jo līdz Carnikavai bija vienceļa posms. Bijušajam postenim pieslēdzās arī pievedceļš, kurš mūsdienās ir likvidēts. Pieturas punktā padomju gados bija ierīkota biļešu kase, kas mūsdienās bija beigusi darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi. Vecā koka pasažieru nojume tika nojaukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka atlikušie darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-garciema|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Garciemā {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garciema stacija.JPG|<center><small>Garciema stacijas ēka 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 8anegj7kdf4cw0obc7lzr2z4mxhafoc 4452330 4452312 2026-04-09T14:25:03Z Ivario 51458 4452330 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Garciems}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garciems | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garciema stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garciema stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Garciems", [[Garciems]], Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 6 | lats = 6.8076 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 20.45154 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (5 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garupe (stacija)|Garupe]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 24 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Garciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garciems|Garciemā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]], dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garciemā pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Garciema pietura tika atklāta [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref><ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9858 http://railwayz.info/photolines/photo/9858]</ref> Padomju laikā šeit bija ceļa postenis, jo līdz Carnikavai bija vienceļa posms. Bijušajam postenim pieslēdzās arī pievedceļš, kurš mūsdienās ir likvidēts. Pieturas punktā padomju gados bija ierīkota biļešu kase, kas mūsdienās bija beigusi darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi. Vecā koka pasažieru nojume tika nojaukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka atlikušie darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-garciema|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Garciemā {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garciema stacija.JPG|<center><small>Garciema stacijas ēka 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1761 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] es6wxvkxzs6lxojxysru72jl8qfhso7 0 211441 4452298 4097455 2026-04-09T13:37:11Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4452298 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Lilaste|Lilaste}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lilaste | tips = stacija | attēls = Lilastes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Lilastes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Līlaste | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57| latm = 10| lats = 54.8472| latNS = N | longd = 24| longm = 20| longs = 9.61434| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (11 km)<br />[[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (5 km)<br />[[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (6 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (8 km) | attālums_līdz_Rīgai = 37 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Lilaste''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Lilastē pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Lilaste ir B biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Lilastes stacija tika atklāta [[1934]]. gadā. Gadu vēlāk stacijas nosaukums bija ''Līlaste'', bet vēlāk nosaukums tika mainīts atpakaļ uz ''Lilaste''.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9084 http://railwayz.info/photolines/photo/9084]</ref> Lilastes stacijai bija arī pievedceļš, bet tas ir nojaukts. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra. Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Lilastes stacija.JPG|<center><small>Lilastes stacija 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] se9d82yqwlj0x7n14ulu99ydkxz8c9j 4452324 4452298 2026-04-09T14:18:52Z Ivario 51458 4452324 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Lilaste|Lilaste}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lilaste | tips = stacija | attēls = Lilastes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Lilastes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Līlaste | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 | adrese = Lilastes stacija, Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 10 | lats = 54.8472 | latNS = N | longd = 24 | longm = 20 | longs = 9.61434 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (11 km)<br />[[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (5 km)<br />[[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (6 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (8 km) | attālums_līdz_Rīgai = 37 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Lilaste''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] ciemā, dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Lilastē pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Lilaste ir B biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Lilastes stacija tika atklāta [[1934]]. gadā. Gadu vēlāk stacijas nosaukums bija ''Līlaste'', bet vēlāk nosaukums tika mainīts atpakaļ uz ''Lilaste''.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9084 http://railwayz.info/photolines/photo/9084]</ref> Lilastes stacijai bija arī pievedceļš, bet tas ir nojaukts. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, piekļuves ceļi un cita infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-lilaste|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Lilastē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Lilastes stacija.JPG|<center><small>Lilastes stacija 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] i1nb24kn1ahgm27lllqtnys9osqqm15 4452326 4452324 2026-04-09T14:20:29Z Ivario 51458 4452326 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Lilaste|Lilaste}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lilaste | tips = stacija | attēls = Lilastes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Lilastes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Līlaste | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 | adrese = Lilastes stacija, Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 10 | lats = 54.8472 | latNS = N | longd = 24 | longm = 20 | longs = 9.61434 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (11 km)<br />[[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (5 km)<br />[[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (6 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (8 km) | attālums_līdz_Rīgai = 37 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Lilaste''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] ciemā, dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Lilastē pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Lilaste ir B biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Lilastes stacija tika atklāta [[1934]]. gadā. Gadu vēlāk stacijas nosaukums bija ''Līlaste'', bet vēlāk nosaukums tika mainīts atpakaļ uz ''Lilaste''.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9084 http://railwayz.info/photolines/photo/9084]</ref> Lilastes stacijai bija arī pievedceļš, bet tas ir nojaukts. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, piekļuves ceļi un cita infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-lilaste|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Lilastē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Lilastes stacija.JPG|<center><small>Lilastes stacija 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1765 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] c1gyjyx0xfjwmi4ar7t2fdjcm5d89ry 0 211443 4452290 3999880 2026-04-09T13:29:25Z Ivario 51458 4452290 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Gauja|Gauja}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gauja | tips = pieturas punkts | attēls = Gaujas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Gaujas pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 8| lats = 28.69434| latNS = N | longd = 24| longm = 17| longs = 15.4212| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (2 km)<br />[[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (11 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 32 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Gauja''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Gaujā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Gaujas pieturas tuvumā atrodas [[Carnikava (stacija)|Carnikavas stacijas]] robeža. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Gaujas pieturas punkts tika atvērts [[1934]]. gadā pēc [[Gauja|Gaujas]] dzelzceļa tilta pabeigšanas.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9350 http://railwayz.info/photolines/photo/9350]</ref> Līdz [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra. Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Gaujas stacija.JPG|<center><small>Gaujas pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 7zgki34b2gmfzqnpn9gg9bqk9je66u9 4452297 4452290 2026-04-09T13:36:18Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4452297 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Gauja|Gauja}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gauja | tips = pieturas punkts | attēls = Gaujas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Gaujas pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 8| lats = 28.69434| latNS = N | longd = 24| longm = 17| longs = 15.4212| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (2 km)<br />[[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (11 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 32 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Gauja''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Gaujā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Gaujas pieturas tuvumā atrodas [[Carnikava (stacija)|Carnikavas stacijas]] robeža. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Gaujas pieturas punkts tika atvērts [[1934]]. gadā pēc [[Gauja|Gaujas]] dzelzceļa tilta pabeigšanas.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9350 http://railwayz.info/photolines/photo/9350]</ref> Līdz [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra. Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Gaujas stacija.JPG|<center><small>Gaujas pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] tij6380f6hj4wn574r6wpjok0mjis73 4452319 4452297 2026-04-09T14:13:54Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4452319 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Gauja|Gauja}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gauja | tips = pieturas punkts | attēls = Gaujas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Gaujas pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 8| lats = 28.69434| latNS = N | longd = 24| longm = 17| longs = 15.4212| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (2 km)<br />[[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (11 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 32 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Gauja''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Gaujā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Gaujas pieturas tuvumā atrodas [[Carnikava (stacija)|Carnikavas stacijas]] robeža. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Gaujas pieturas punkts tika atvērts [[1934]]. gadā pēc [[Gauja|Gaujas]] dzelzceļa tilta pabeigšanas.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9350 http://railwayz.info/photolines/photo/9350]</ref> Līdz [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-adazu-novada-gauja|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Ādažu novada Gaujā {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Gaujas stacija.JPG|<center><small>Gaujas pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] a4zwiyl40swnlpk5m93m33ia2gdjqjz 4452320 4452319 2026-04-09T14:16:04Z Ivario 51458 4452320 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Gauja|Gauja}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gauja | tips = pieturas punkts | attēls = Gaujas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Gaujas pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Gauja", Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 8 | lats = 28.69434 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 15.4212 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (2 km)<br />[[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (11 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 32 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Gauja''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujas]] ciemā, dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Gaujā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Gaujas pieturas tuvumā atrodas [[Carnikava (stacija)|Carnikavas stacijas]] robeža. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Gaujas pieturas punkts tika atvērts [[1934]]. gadā pēc [[Gauja|Gaujas]] dzelzceļa tilta pabeigšanas.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9350 http://railwayz.info/photolines/photo/9350]</ref> Līdz [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-adazu-novada-gauja|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Ādažu novada Gaujā {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Gaujas stacija.JPG|<center><small>Gaujas pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 6fo8xf92t7w5pczxn9jg8a86sk6zlvy 4452333 4452320 2026-04-09T14:27:55Z Ivario 51458 4452333 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Gauja|Gauja}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gauja | tips = pieturas punkts | attēls = Gaujas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Gaujas pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Gauja", Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 8 | lats = 28.69434 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 15.4212 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (2 km)<br />[[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (11 km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 32 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Gauja''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujas]] ciemā, dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Gaujā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Gaujas pieturas tuvumā atrodas [[Carnikava (stacija)|Carnikavas stacijas]] robeža. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Gaujas pieturas punkts tika atvērts [[1934]]. gadā pēc [[Gauja|Gaujas]] dzelzceļa tilta pabeigšanas.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9350 http://railwayz.info/photolines/photo/9350]</ref> Līdz [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] beigām starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. 2024. gadā daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - uzbūvēti jauni paaugstinātie peroni, pasažieru nojumes, norādes, informācijas tablo, pievadceļi un cita infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-adazu-novada-gauja|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Ādažu novada Gaujā {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Gaujas stacija.JPG|<center><small>Gaujas pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1764 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 7rpn4uxshmovvd7tg5qoifm127rdh1e 0 211444 4452281 4319077 2026-04-09T13:15:57Z Ivario 51458 4452281 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa pieturu|Garupe|Garupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garupe | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garupes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garupes pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1971 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57 | latm = 6 | lats = 51.1308 | latNS = N | longd = 24 | longm = 14 | longs = 41.69754 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (3 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garciems (stacija)|Garciems]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 26 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Garupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garupe (ciems)|Garupē]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garupē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punkts ir atklāts 1971. gadā un tajā nav biļešu kases.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Железнодорожные станции СССР : Справочник (PSRS dzelzceļa stacijas: Rokasgrāmata)|last=Архангельский|first=Анатолий Серапионович|publisher=Transport (Транспорт)|year=1981|location=Maskava|volume=1|last2=Архангельский|first2=Владимир Анатольевич|url=https://archive.org/details/1_20220808_20220808_1312/%D0%9A%D0%BD%D0%B8%D0%B3%D0%B0%201/page/109/mode/2up|page=110}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garupes stacija.JPG|<center><small>Garupes pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] kdakggr9my5w8lwbtpke9hpnaoihi56 4452315 4452281 2026-04-09T14:08:20Z Ivario 51458 4452315 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa pieturu|Garupe|Garupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garupe | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garupes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garupes pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1971 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Garupe", Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 6 | lats = 51.1308 | latNS = N | longd = 24 | longm = 14 | longs = 41.69754 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (3 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garciems (stacija)|Garciems]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 26 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Garupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garupe (ciems)|Garupē]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garupē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punkts ir atklāts 1971. gadā un tajā nav biļešu kases.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Железнодорожные станции СССР : Справочник (PSRS dzelzceļa stacijas: Rokasgrāmata)|last=Архангельский|first=Анатолий Серапионович|publisher=Transport (Транспорт)|year=1981|location=Maskava|volume=1|last2=Архангельский|first2=Владимир Анатольевич|url=https://archive.org/details/1_20220808_20220808_1312/%D0%9A%D0%BD%D0%B8%D0%B3%D0%B0%201/page/109/mode/2up|page=110}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi. Vecā koka pasažieru nojume tika nojaukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka atlikušie darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-garupe|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Garupē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garupes stacija.JPG|<center><small>Garupes pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] i9rtq29ms0tuzw0ygjl45uzu85wr2ar 4452331 4452315 2026-04-09T14:26:21Z Ivario 51458 4452331 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa pieturu|Garupe|Garupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garupe | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garupes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garupes pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1971 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Garupe", Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 6 | lats = 51.1308 | latNS = N | longd = 24 | longm = 14 | longs = 41.69754 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (3 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garciems (stacija)|Garciems]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 26 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Garupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garupe (ciems)|Garupē]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garupē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punkts ir atklāts 1971. gadā un tajā nav biļešu kases.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Железнодорожные станции СССР : Справочник (PSRS dzelzceļa stacijas: Rokasgrāmata)|last=Архангельский|first=Анатолий Серапионович|publisher=Transport (Транспорт)|year=1981|location=Maskava|volume=1|last2=Архангельский|first2=Владимир Анатольевич|url=https://archive.org/details/1_20220808_20220808_1312/%D0%9A%D0%BD%D0%B8%D0%B3%D0%B0%201/page/109/mode/2up|page=110}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi. Vecā koka pasažieru nojume tika nojaukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka atlikušie darbi tiks pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas punkta izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-garupe|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Garupē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garupes stacija.JPG|<center><small>Garupes pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1762 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] jw0ua4beb02735b8c3254r9xwwfkmm6 4 211813 4452303 4075731 2026-04-09T13:45:45Z Biafra 13794 nu ne jau trīs fakti par WW2. 4452303 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Boeing_737_NASA_GPN-2000-001905.jpg|150x150px|Boeing 737]] </div> * [[1940. gads|1940]]. — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]] iebruka [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]]. * [[1942. gads|1942]]. — Otrais pasaules karš: [[Bataanas Nāves maršs]] — 70 000 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Filipīnas|Filipīnu]] karavīri padevās [[Japāna|japāņiem]]. * [[1967. gads|1967]]. — [[lidmašīna]] ''[[Boeing 737]]'' <small>(attēlā)</small> veica pirmo lidojumu. * [[1991. gads|1991]]. — [[Gruzija]] pasludināja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[2003. gads|2003]]. — [[Irākas karš]]: [[ASV]] karaspēks ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]], izbeidzot [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] valdīšanu. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=9}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-09]] </noinclude> 9jp6o45h2v5g2udcm0mwbyr08zxeixt 4452304 4452303 2026-04-09T13:46:00Z Biafra 13794 4452304 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Boeing_737_NASA_GPN-2000-001905.jpg|150x150px|Boeing 737]] </div> * [[1940. gads|1940]]. — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]] iebruka [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]]. * [[1942. gads|1942]]. — Otrais pasaules karš: sākās [[Bataanas Nāves maršs]] — 70 000 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Filipīnas|Filipīnu]] karavīri padevās [[Japāna|japāņiem]]. * [[1967. gads|1967]]. — [[lidmašīna]] ''[[Boeing 737]]'' <small>(attēlā)</small> veica pirmo lidojumu. * [[1991. gads|1991]]. — [[Gruzija]] pasludināja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[2003. gads|2003]]. — [[Irākas karš]]: [[ASV]] karaspēks ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]], izbeidzot [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] valdīšanu. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=9}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-09]] </noinclude> 20b7x9nzzaip1pfuxahv6enljuicxx4 0 241878 4452407 4082298 2026-04-09T18:18:41Z ZANDMANIS 91184 4452407 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bērkli | native_name = ''Berkeley'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Berkeley-downtown-Bay-bridge-SF-in-back-from-Lab.jpg | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = ASV | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 37 | latm = 52 | lats = 18 | latNS = N | longd = 122 | longm = 16 | longs = 22 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 45.833 | elevation_max_m = 400 | elevation_min_m = 0 | population_total = 112580 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[PST]] | utc_offset = -7 | timezone_DST = [[PDT]] | utc_offset_DST = -8 | website = {{URL|http://www.cityofberkeley.info/}} | footnotes = }} '''Bērkli''' ({{val|en|Berkeley}}) ir pilsēta [[Kalifornija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 2010. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 112,58 tūkstošus cilvēku. Pilsēta nosaukta bīskapa [[Džordžs Bērklijs|Džordža Bērklija]] vārdā. Bērkli ir ievērojams izglītības un zinātnes centrs, te atrodas [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] orbh3sv84inta7zzwyxu5963sajjkw1 0 252921 4452466 4449375 2026-04-10T00:52:18Z Stephan1000000 83884 540 4452466 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|oriģinālo seriālu|no 2001. līdz 2011. gadam pārraidīto seriālu|Likums un kārtība (2001)|Alda Gobzema politisko partiju|Likums un kārtība (partija)}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Likums un kārtība<br />''Law & Order'' | image = [[Image:Lawandorder01.jpg|260px]] | caption = | genre = | runtime = 60 minūtes (ar reklāmām) | creator = [[Diks Volfs]] | starring = | producer = {{ubl|Diks Volfs|[[Džozefs Stērns]]}} | opentheme= ''Theme of Law & Order'' | theme_music_composer = | country = {{USA}} | language = angļu | location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | company = {{Unbulleted list|''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''|''[[Universal Television]]'' (1990–1998, 2002–2004)|''[[USA Network|Studios USA]]'' (1998–2002)|''NBC Universal Television Studio'' (2004–2007)|''Universal Media Studios'' (2007–2010)}} | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = {{Unbulleted list|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])}} | first_aired = {{dat|1990|9|13|N}} — {{dat|2010|5|24|N}};<br />{{dat|2022|2|4|N}} — pašlaik | last_aired = | num_seasons = 25 | num_episodes = 540 | list_episodes = | related = [[Likums un kārtība (seriālu cikls)]] | website = | website_title = }} '''"Likums un kārtība"''' ({{val|en|Law & Order}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] policijas procesuālās un juridiskās drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Diks Volfs]]. To pārraidīja [[NBC]] televīzijas kanāls laikā no {{dat|1990|9|13|ģ|bez}} līdz {{dat|2010|5|24|d|bez}}.<ref name="showcancel1">{{ziņu atsauce|title=Law & Order cancelled|publisher=The Spy Report|date=May 15, 2010|url=http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/|accessdate=May 15, 2010|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529122032/http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/}}</ref> 2021. gada 28. septembrī pēc 11 gadu pārtraukuma NBC paziņoja, ka seriālu atjaunos 21. sezonai, kuras pirmizrāde notika 2022. gada 24. februārī. Seriālam kopumā ir iznākušas 25 sezonas (534 sērijas). Seriāla darbība notiek [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur to arī filmē. Parasti sērija sastāv no divām daļām, pirmajā daļā [[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamenta]] [[Detektīvs (profesija)|detektīvi]] izmeklē kādu noziegumu (parasti tā ir slepkavība), otrajā daļā Ņujorkas apgabala Manhatanas apgabala prokurora birojs izvirza apsūdzības atbildētājam. Bieži seriālā attēlotie noziegumi ir bijuši no reālām lietām, kas nesen bijušas aktuālas, tomēr nozieguma motīvi un noziedznieki var būt citi. Ilgu laiku seriālā tēlojuši [[Stīvens Hills]], [[Džerijs Orbahs]], [[Epata Merkersone]] un [[Sems Voterstons]]. Seriāls guva lielus panākumus, tika izveidoti dažādi [[atvasinājums (fikcija)|atvasināti]] seriāli, tostarp ''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'', "[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]", "[[Likums un kārtība: Losandželosa]]" (''Law & Order: LA''), izveidojās "[[Likums un kārtība (seriālu cikls)|Likuma un kārtības]]" seriālu cikls. Seriāls saņēmis arī vairākus apbalvojumus, tostarp [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 6ho3h6vm7vip27vfuw852c6mujscqyx 0 267487 4452299 4249125 2026-04-09T13:39:34Z Karlis.strautins 107762 4452299 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = Latvijas Loto | Logo = Latvijas Loto logo 2026.svg | Sauklis = Labas lietas notiek | Uzņēmuma_veids = Valsts akciju sabiedrība | Dibināšanas_datums = [[1972]] | Sēdeklis = Meistaru iela 19, [[Rīga]], {{LAT|flag}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = | Vadība = Edgars Lediņš, Jolanta Jērāne, Jānis Pone | Darbinieku_skaits = 114 | Apgrozījums = 40 807 982 € (2018.) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = 6 487 093 € (2018.) | Nozare = [[Izlozes]], [[Loterijas]] | Produkti = SuperBingo, Eurojackpot, Vikinglotto, Keno, Latloto, Loto 5, momentloterijas, interaktīvās momentloterijas | Mājaslapa = https://www.latloto.lv/ }} '''''"Latvijas Loto"''''' ir [[Latvija]]s nacionālais [[Loterija|loteriju]] uzņēmums un tā vienīgais īpašnieks ir valsts.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=122941 Azartspēļu un izložu likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150112170551/http://likumi.lv/doc.php?id=122941 |date={{dat|2015|01|12||bez}} }}, likumi.lv</ref> ''Latvijas Loto'' organizē loterijas ''[[Eurojackpot]]'', ''[[Vikinglotto]]'', ''SuperBingo'', ''Latloto'', ''Keno'' un ''Loto 5'' — ar divām papildspēlēm ''Džokers 7'' un ''Džokers'', vairāk nekā 20 momentloterijas<ref>[https://www.latloto.lv/lv/momentloterijas/ Momentloretijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412105944/https://www.latloto.lv/lv/momentloterijas/ |date={{dat|2019|04|12||bez}} }}, latloto.lv</ref> un vairāk nekā 50 interaktīvās momentloterijas. Skaitļu loterijas un momentloterijas var iegādāties tirdzniecības vietās visā Latvijā un tiešsaistē. VAS "Latvijas Loto" darbības ideja balstīta uz loteriju nozares pamatbūtību — iedzīvotāju brīvo līdzekļu piesaiste, no kuras daļa tiek izmaksāta laimestos, daļa — kā atbalsts sabiedriskā labuma mērķprogrammām, kā arī papildus finansējums valsts budžetā. == Vēsture == "Latvijas Loto" kā uzņēmuma tradīcijas aizsākās 1972. gadā, kad tika dibināta toreizējā Sportloto republikāniskā pārvalde. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu Sportloto tika pārveidots par uzņēmumu "Latvijas Loto". 1993. gada 10. janvāri var uzskatīt par nacionālās loterijas dzimšanas dienu — šajā dienā tika organizēta pirmā skaitļu loterijas ''Latloto 5 no 35'' izloze. "Latvijas Loto" ir pirmie, kas Latvijā ieviesa pašreiz izmantoto on-line sistēmas tehnoloģiju, kuras izgatavotājs ir ASV uzņēmums ''Scientific Games Corporation''. Pirmais sadarbības līgums — ar Zviedrijas uzņēmumu ''EssNet AB'' par on-line loteriju sistēmas uzstādīšanu un apkalpošanu — Latvijā tika noslēgts 1996. gada februārī, bet 1996. gada decembrī skaitļu loterija ''Latloto 5 no 35'' kļuva par pirmo on-line režīmā spēlējamo loteriju Latvijā. "Latvijas Loto" 1996. gada jūnijā tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību, un šāds statuss uzņēmējsabiedrībai ir joprojām. 1997. gadā tika ieviesta skaitļu izložu papildspēle ''Džokers''. 2000. gada 1. jūnijā "Latvijas Loto" parakstīja līgumu ar ''EssNet AB'' par uzstādītās on-line loteriju sistēmas iegādi. Līguma ietvaros "Latvijas Loto" pārņēma ''EssNet'' līdzšinējo darbību Latvijā. 2001. gada janvārī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas ''Keno'' tirdzniecība. 2002. gada martā tika uzsākta jauna skaitļu loterijas ''SuperBingo'' tirdzniecība. ''SuperBingo'' tika izveidots jauns formāts — TV izloze ar Auditorijas spēlēm. 2009. gadā tika ieviesta papildspēle ''Džokers 7''. 2011. gada februārī "Latvijas Loto" pievienojās Ziemeļvalstu kopīgi rīkotajai loterijai ''[[Vikinglotto]]''. 2013. gada janvārī "Latvijas Loto" pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai ''[[Eurojackpot]]''. 2016. gada decembrī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas "Loto 5" tirdzniecība. 2018. gada decembrī tika uzsākta interaktīvo momentloteriju tirdzniecība. 2024. gada novembrī pirmajai skaitļu loterijai "Latloto" tika ieviests jauns spēles princips un lielais laimests, sākot no 500 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latloto.lv/lv/zinas/jauna-skaitlu-loterija-latloto-ir-klat|title=Jaunā skaitļu loterija Latloto ir klāt!|website=Latvijas Loto|access-date=2024-11-18|language=lv}}</ref> == Vadība == Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ir Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrība<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/finansu_ministrija/kapitalsabiedribas/1 Finanšu ministrijas Kapitālsabiedrības]{{Novecojusi saite}}, fm.gov.lv</ref>, kurā visas uzņēmuma kapitāla daļas pieder valstij. Valsts kapitāla daļas turētājs ir [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Edgars Lediņš. {| class="wikitable" |+Latvijas Loto valde |- | Valdes priekšsēdētājs || Edgars Lediņš |- | Valdes locekle || Jolanta Jērāne |- | Valdes loceklis || Jānis Pone |} == Skatīt arī == * [https://www.latloto.lv/lv/viking-lotto/ Vikinglotto] * [https://www.latloto.lv/lv/latloto/ Latloto 5 no 35] * [https://www.latloto.lv/lv/superbingo/ SuperBingo] * [https://www.latloto.lv/lv/eurojackpot/ Eurojackpot] * [https://www.latloto.lv/lv/rezultati/dzokers-7 Džokers 7] * [https://www.latloto.lv/lv/rezultati/dzokers Džokers] * [https://www.latloto.lv/lv/keno/ Keno] * [https://www.latloto.lv/lv/loto5/ Loto 5] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.latloto.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] f815r25cwp1uczugam2n26a02wgi5h0 0 267499 4452488 4355898 2026-04-10T05:02:49Z Biafra 13794 /* Aprīlis */ Hardijs Baumanis 4452488 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2015|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2015. gads|2015. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. 2015. gada pirmajā pusē Latvija bija [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Eiropas Savienības prezidējošā valsts]]. == Valsts amatpersonas == <!-- Attēls:Ināra Mūrniece piedalās organizācijas “Daugavas Vanagi” 70.gadadienas pasākumā (24025897625).jpg --> {| class="wikitable" |- ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan=2| [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] (līdz 7. jūlijam) | |- | [[Raimonds Vējonis]] (kopš 8. jūlija) | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Laimdota Straujuma]] | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[12. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Kapustarinta.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenais tārtiņš]]]] {{columns |width=400px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[meža cūka]] (''Sus scrofa'')<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/2015-gada-dzivnieks-ndash-meza-cuka/ 2015. gada dzīvnieks – meža cūka] dabasdati.lv 2015. gada 17. janvārī.</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenais tārtiņš]] (''Pluvialis apricaria'')<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/2015-gada-putns-ndash-dzeltenais-tartins/ 2015. gada putns – dzeltenais tārtiņš] dabasdati.lv 2015. gada 10. janvārī.</ref> <!-- * Gada zivs--> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[lielais mārsilu zilenītis]] (''Phengaris arion'')<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/latvijas-entomologijas-biedriba-par-2015-gada-kukaini-izvelejusies-lielo-marsilu-zileniti/ Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2015. gada kukaini izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti] dabasdati.lv 2015. gada 8. janvārī.</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[grēvis]] (''Saduria entomon'')<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/nosaukts-latvijas-gada-bezmugurkaulnieks/677788 Nosaukts Latvijas gada bezmugurkaulnieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150707032128/http://apollo.tvnet.lv/zinas/nosaukts-latvijas-gada-bezmugurkaulnieks/677788 |date={{dat|2015|07|07||bez}} }} apollo.lv 2015. gada 8. janvārī.</ref><ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/2015-gada-bezmugurkaulnieks-grevis/ 2015. gada bezmugurkaulnieks - grēvis] dabasdati.lv 2015. gada 9. janvārī.</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[parastā ēdamgliemene]] (''Mytilus trossulus'')<ref>[http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2015.shtml Gada gliemis 2015] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220118182442/http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2015.shtml |date={{dat|2022|01|18||bez}} }} Daba.lv Skatīts: 2022. gada 16. janvārī.</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[krūmu čuža]] (''Pentaphylloides fruticosa'')<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/dzive/krumu-chuzha--latvijas-gada-koks-2015.a112599/ Krūmu čuža – Latvijas Gada koks 2015] LSM.lv 2015. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[čemuru palēks]] (''Chimaphila umbellata'')<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/latvijas-botaniku-biedriba-par-2015-gada-augu-izvelejusies-cemuru-paleku/ Latvijas Botāniķu biedrība par 2015. gada augu izvēlējusies čemuru palēku] dabasdati.lv 2015. gada 7. janvārī.</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[lielā pergamentsēne]] (''Phlebiopsis gigantea'')<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/2015-gada-sene-ndash-liela-pergamentsene/ 2015. gada sēne – lielā pergamentsēne] dabasdati.lv 2015. gada 14. janvārī.</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — bioloģiski vērtīgie zālāji<ref name=biol>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivotne-2015-ndash-biologiski-vertigie-zalaji/2015/ Gada dzīvotne 2015 – bioloģiski vērtīgie zālāji] dabasdati.lv 2015. gada 21. janvārī.</ref> <!-- * Gada ķērpis * Gada ģeoloģiskais objekts--> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Riņņukalns]]<ref name="arheoloģiskais piemineklis" /> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** Latvija kļuva par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti, nomainot [[Itālija|Itāliju]]; ** notika elektrības tirgus atvēršana. * [[16. janvāris]] — Latvija [[Eiropas Komisija]]i pārskaitīja 1,2 miljardus eiro no 2009. gada aizņēmuma. === Maijs === * [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Jelgava|Jelgavā]]. === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — notika [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Latvijas prezidenta vēlēšanas]], par prezidentu 5. kārtā tika ievēlēts [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/jaunais-latvijas-valsts-prezidents-raimonds-vejonis.a132288/ |title=Jaunais Latvijas Valsts prezidents — Raimonds Vējonis |publisher=Lsm.lv |date= |accessdate=2015-10-27}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — Latviju Eiropas Savienības prezidējošās valsts statusā nomainīja [[Luksemburga]]. * [[5. jūlijs|5.]]—[[12. jūlijs]] — notika [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]. * [[8. jūlijs]] — [[Raimonds Vējonis]] nomainīja [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]] Latvijas Valsts prezidenta amatā. === Septembris === 2015. gada rudenī tika nokulta lielākā [[graudi|graudu]] raža Latvijas vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/visu-laiku-lielaka-raza-glabatavas/ |title=Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu |publisher=La.lv |date=2015-11-10 |accessdate=2015-11-14}}</ref> === Oktobris === * [[26. oktobris]] — [[Garkalnes novads|Garkalnes novadā]] uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|autoceļa A2]] kravas auto notrieca Rīgas Riteņbraukšanas skolas bērnu treniņgrupu, negadījumā cieta 13 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/kravas-auto-garkalne-notriec-bernu-ritenbrauceju-grupu.d?id=46634141 |title=Kravas auto Garkalnē notriec bērnu riteņbraucēju grupu |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-10-27}}</ref> === Decembris === * [[1. decembris]] — ekspluatācijā tika nodota [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] restaurētā ēka.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/586336-restaureta_lnmm_eka_sodien_oficiali_nodota_ekspluatacija Restaurētā LNMM ēka šodien oficiāli nodota ekspluatācijā ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208064438/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/586336-restaureta_lnmm_eka_sodien_oficiali_nodota_ekspluatacija |date={{dat|2015|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2015|12|1|SK}}</ref> * [[7. decembris]] — ministru prezidente [[Laimdota Straujuma]] paziņoja par atkāpšanos no amata. == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Balfurs Ferbers]], teātru darbinieks, vēsturnieks, rakstnieks (dzimis 1925. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Jūlija Vilgerte-Zveja]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1927. gadā) === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Roberts Zuika]], kordiriģents (dzimis 1913. gadā) * [[7. februāris]] — [[Baiba Caune]], riteņbraucēja (dzimusi 1945. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.evelo.lv/lv/zinas/aizsaule-aizgajusi-legendara-latvijas-ritenbrauceja-morzika-caune |title=Aizsaulē aizgājusi Latvijas riteņbraukšanas leģenda Baiba Evīna Caune-Morzika |publisher=Evelo.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151208074913/http://www.evelo.lv/lv/zinas/aizsaule-aizgajusi-legendara-latvijas-ritenbrauceja-morzika-caune |archivedate=2015-12-08 }}</ref> * [[13. februāris]] — [[Jānis Vīksne]], ornitologs, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[25. februāris]] — [[Jurģis Skulme]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā) === Marts === * [[1. marts]] — [[Ausma Dūle]], aktrise (dzimusi 1937. gadā) * [[10. marts]] — [[Anna Zariņa]], arheoloģe (dzimusi 1921. gadā) * [[24. marts]] — [[Astrīde Ivaska]], dzejniece (dzimusi 1926. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2015/3/25/mirusi-dzejniece-astride-ivaska|title=Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska|date={{dat|2015|3|25||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2015|3|25||bez}}}}</ref> === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Pāvels Kovaļovs]], vieglatlēts, trīsoļlēcēcjs (dzimis 1990. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Hardijs Baumanis]], diplomāts (dzimis 1967. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Ida Karuzina]], šahiste (dzimusi 1930. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Rita Valnere]], gleznotāja (dzimusi 1929. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2015/4/22/muziba-aizgajusi-latviesu-gleznotaja-rita-valnere|title=Mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja Rita Valnere|date={{dat|2015|4|22||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2015|4|22||bez}}}}</ref> * [[23. aprīlis]] — [[Jānis Dāvis (uzņēmējs)|Jānis Dāvis]], uzņēmējs (dzimis 1956. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/192079/sava-garaza-pasnavibu-izdarijis-miljonars-janis-davis| title=Savā garāžā atrasts miris miljonārs Jānis Dāvis| publisher=[[Kas jauns|kasjauns.lv]]| accessdate={{dat|2015|4|24}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20160130000311/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/192079/sava-garaza-pasnavibu-izdarijis-miljonars-janis-davis| archivedate={{dat|2016|01|30||bez}}}}</ref> * [[27. aprīlis]] — [[Valentīna Skujiņa]], valodniece (dzimusi 1937. gadā) === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Viktors Pavlovskis]], aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[11. maijs]] — [[Kārlis Zušmanis]], aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[16. maijs]] — [[Gundars Ķeniņš-Kings]], ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[20. maijs]] — [[Dzintars Veits]], aktieris un pasniedzējs (dzimis 1944. gadā) * [[23. maijs]] — [[Ģirts Kasparsons]], ornitologs (dzimis 1933. gadā) * [[25. maijs]] — [[Harijs Ozols]], aktieris, dziedātājs (dzimis 1963. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2015/5/25/muziba-aizgajis-dziedosais-aktieris-harijs-ozols|title=Mūžībā aizgājis aktieris Harijs Ozols|date={{dat|2015|5|25||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2015|5|25||bez}}}}</ref> * [[26. maijs]] — [[Gunārs Lūsis-Grīnbergs]], arhitekts (dzimis 1932. gadā) === Jūnijs === * [[13. jūnijs]]: ** [[Modris Cers]], baletdejotājs (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2015/6/14/muziba-aizgajis-baletdejotajs-un-baleta-pedagogs-modris-cers|title=Mūžībā aizgājis baletdejotājs un baleta pedagogs Modris Cers|date={{dat|2015|6|14||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2015|6|16||bez}}}}</ref> ** [[Leonards Latkovskis (vēsturnieks)|Leonards Latkovskis]], vēsturnieks un cilvēktiesību aizstāvis (dzimis 1943. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Zigurds Mežavilks]], sporta žurnālists un fotogrāfs (dzimis 1926. gadā) ** [[Uldis Žagata]], horeogrāfs (dzimis 1928. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Jānis Sirmbārdis]] dzejnieks (dzimis 1937. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Alīda Zvagule]], Operetes teātra soliste (dzimusi 1922. gadā) === Jūlijs === * [[19. jūlijs]] — [[Aida Prēdele]], mācītāja, žurnāliste un politiķe (dzimusi 1950. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Anita Garanča]], vokālā pedagoģe (dzimusi 1949. gadā) === Augusts === * [[13. augusts]] — [[Ausma Skujiņa]], arhitekte (dzimusi 1931. gadā)<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/dizains-un-arhitektura/kultura/muziba-aizgajusi-arhitekte-ausma-skujina.a141861/ Mūžībā aizgājusi arhitekte Ausma Skujiņa] lsm.lv</ref> * [[22. augusts]] — [[Jānis Kuplais]], aktieris (dzimis 1941. gadā)<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/muziba-aizgajis-liepajas-teatra-aktieris-janis-kuplais.a142698/ Mūžībā aizgājis Liepājas teātra aktieris Jānis Kuplais] LSM.lv</ref> * [[26. augusts]] — [[Antons Ušpelis (1944—2015)|Antons Ušpelis]], keramiķis (dzimis 1944. gadā) === Septembris === * [[9. septembris]] — [[Kārlis Pamše]], aktieris, režisors un rakstnieks (dzimis 1917. gadā) * [[17. septembris]] — [[Ingrīda Andriņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1944. gadā) * [[23. septembris]] — [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]], operdziedātājs (dzimis 1930. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/muziba-aizgajis-izcilais-tenors-karlis-zarins.a146980/ |title=Mūžībā aizgājis izcilais tenors Kārlis Zariņš |publisher=Lsm.lv |date= |accessdate=2015-10-27}}</ref> * [[30. septembris]] — [[Olga Lisovska]], dzejniece (dzimusi 1928. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/muziba-aizgajusi-dzejniece-olga-lisovska.a148173/ |title=Mūžībā aizgājusi dzejniece Olga Lisovska |publisher=Lsm.lv |date= |accessdate=2015-10-27}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Nikolajs Stepanovs]], pedagogs, politiķis, pašvaldību darbinieks (dzimis 1950. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Nikolajs Karagodins]], gleznotājs (dzimis 1922. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/muziba-aizgajis-gleznotajs-nikolajs-karagodins.a150122/ |title=Mūžībā aizgājis gleznotājs Nikolajs Karagodins |publisher=Lsm.lv |date=2015-10-14 |accessdate=2015-10-27}}</ref> * [[15. oktobris]] — [[Ēvalds Siliņš]], komponists, pedagogs, diriģents (dzimis 1919. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Jevgenija Stalidzāne]], politiķe (dzimusi 1944. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Maira Asare]], dzejniece (dzimusi 1960. gadā)<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/muziba-aizgajusi-dzejniece-maira-asare.a151830/ Mūžībā aizgājusi dzejniece Maira Asare]</ref> * [[28. oktobris]] — [[Varis Liepa]], biologs, ornitologs (dzimis 1940. gadā) * [[30. oktobris]]: ** [[Austra Āboliņa]] bioloģe, botāniķe, brioloģe (dzimusi 1932. gadā) ** [[Zigfrīds Trenko]], žurnālists, rakstnieks un šahists (dzimis 1931. gadā) === Novembris === * [[3. novembris]] **[[Voldemārs Dziedātājs]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] direktors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1929. gadā) **[[Astrīda Pērkone]], aktrise (dzimusi 1943. gadā) * [[9. novembris]] — [[Večella Varslavāne]], kostīmu māksliniece (dzimusi 1930. gadā) * [[21. novembris]] — [[Valdis Rēvalds]], fiziķis (dzimis 1930. gadā) * [[24. novembris]] — [[Oļģerts Grāvītis]], komponists, muzikologs, pasniedzējs (dzimis 1926. gadā) * [[28. novembris]] **[[Zigurds Akmentiņš]], aktieris, teātra vēsturnieks (dzimis 1930. gadā) **[[Andrejs Rumjancevs]], baletdejotājs, pedagogs (dzimis 1962. gadā) == Skatīt arī == * [[2015. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="arheoloģiskais piemineklis">[https://www.arheologubiedriba.lv/blog/2015/02/06/2015-gada-arheologijas-piemineklis-rinnukalns 2015. gada arheoloģijas piemineklis - Riņņukalns] LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA</ref> }} [[Kategorija:2015. gads|Latvija]] [[Kategorija:2015. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] a98y095mtrw04ucbr9q5vdlwhvhuxhm 10 286204 4452471 4452151 2026-04-10T02:10:22Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4452471 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2025-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? |2025-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? |2025-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? |2025-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? |2025-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small>}} ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? |2025-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? |2025-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Konsepsjons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? |2025-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? |2025-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? |2025-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? |2025-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? |2025-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? |2025-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Etiopija]]s ziemeļos esošā '''[[Aksuma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? |2025-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? |2025-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? |2025-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? |2025-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? |2025-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? |2025-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? |2025-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]]}} * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>}}, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? |2025-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? |2025-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]]}} * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>}}? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? |2025-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nodalāmi divi izplatības reģioni: [[Skandināvija]]s—[[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Centrāleiropa|centrālās]] un [[Austrumeiropa|austrumu Eiropas]]; tā visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti, ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? |2025-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana (upe)|Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? |2025-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]]}} * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small>}} rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? |2025-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? |2025-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]]}} * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? |2025-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? |2025-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[estragons|estragonam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? |2025-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Latvijas PSR]] laikā draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? |2025-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? |2025-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]]}} * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small>}} spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? |2025-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? |2025-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? |2025-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? |2025-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Dženovas Republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? |2025-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? |2025-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? |2025-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ipsviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? |2025-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[strelīciju ģints]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small>}} ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? |2025-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]]}} * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>}}? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? |2025-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? |2025-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? |2025-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? |2025-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? |2025-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? |2025-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Filips Arābs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? |2025-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]]}} * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' [[Mindanao]] salā ir [[Filipīnas|Filipīnu]] augstākā virsotne{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>}}? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? |2025-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? |2025-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]]}} * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>}}? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? |2025-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? |2025-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>}}? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? |2025-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]]}} * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? |2025-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>}}? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? |2025-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} labi peld un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]], un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? |2025-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? |2025-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>}}? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? |2025-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? |2025-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? |2025-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? |2025-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? |2025-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Āgras forts]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? |2025-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? |2025-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? |2025-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] [[Gruzija]]s zemēs, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? |2025-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? |2025-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? |2025-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]]}} * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? |2025-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]]}} * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]s''' augu [[suga]]s ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>}}? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? |2025-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un [[kurmandži]] dialekti)? |2025-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ajutaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? |2025-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? |2025-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? |2025-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? |2025-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] šajā laikā turnīrs tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? |2025-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Sālahs el Arūri]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? |2025-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? |2025-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? |2025-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[apdziras|apdzirām]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? |2025-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? |2025-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? |2025-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? |2025-09-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tridentes koncils]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? |2025-09-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem dižozoliem [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? |2025-09-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}} * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? |2025-09-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? |2025-09-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? |2025-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? |2025-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību, un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? |2025-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]]}} * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? |2025-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? |2025-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Daugavas vārti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? |2025-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? |2025-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jukatanas Republika]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, kas no [[Meksika]]s atdalījās pēc [[federālisms|federālisma]] atcelšanas, pastāvēja no [[1841. gads|1841.]] līdz [[1848. gads|1848. gadam]]? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? |2025-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? |2025-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>}}? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? |2025-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? |2025-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā '''[[unce]]''' ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? |2025-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? |2025-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]]}} * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1920. gados)</small>}} bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? |2025-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? |2025-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[fuli|fulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? |2025-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? |2025-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>}}? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? |2025-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? |2025-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? |2025-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? |2025-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? |2025-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Paolo Nikolato]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? |2025-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? |2025-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? |2025-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? |2025-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]]}} * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? |2025-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]]}} * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? |2025-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]]}} * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? |2025-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? |2025-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harrison H. Schmitt at the LM with the US flag, AS17-134-20382.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>}}? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? |2025-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>}}? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? |2025-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? |2025-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]]}} * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? |2025-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? |2025-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? |2025-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? |2025-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[zilene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? |2025-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] notikusī '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? |2025-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]]}} * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? |2025-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? |2025-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? |2025-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[austrumu galega]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? |2025-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? |2025-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? |2025-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? |2025-11-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? |2025-11-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small>}} [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? |2025-11-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Kārlo Juho Stolbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? |2025-11-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]]}} * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? |2025-11-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? |2025-11-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[samali|samalus]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>}}, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? |2025-11-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? |2025-11-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? |2025-11-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>}}? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? |2025-11-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? |2025-11-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? |2025-11-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? |2025-11-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas karā]] pēc [[1880. gads|1880. gada]] '''[[Marengo kauja]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? |2025-11-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieder rekords ar 143 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? |2025-11-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? |2025-11-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza [[Bahamas|Bahamu]] pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? |2025-11-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]], un kvadrigas tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>}}? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? |2025-11-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? |2025-12-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Casu martzu]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? |2025-12-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tā ir atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? |2025-12-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]]}} * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? |2025-12-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]]}} * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? |2025-12-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? |2025-12-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] Pīlesmiesta koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas [[Nīgrande|Nīgrandē]] ir saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? |2025-12-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>}}? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? |2025-12-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>}}? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? |2025-12-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? |2025-12-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? |2025-12-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? |2025-12-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]]}} * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>}}? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? |2025-12-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]]}} * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' ir pārgājuši uz apkārtējo tautu valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>}}), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad [[teroristi]] no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsdienu [[Krievija]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? |2025-12-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? |2025-12-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]]}} * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? |2025-12-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[fļaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? |2025-12-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2021. gadā)</small>}} tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? |2025-12-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? |2025-12-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[šaverma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? |2025-12-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]]}} * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? |2025-12-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet [[Tobāgo]] mūsdienās tās ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? |2025-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]]}} * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small>}} tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šo laiku vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? |2025-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? |2025-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? |2025-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? |2025-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? |2025-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudraba medaļu [[Augstlēkšana|augstlēkšanā]], piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? |2025-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]]}} * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? |2025-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]]}} * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? |2025-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? |2025-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|200px]]}} * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small>}} darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? |2026-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? |2026-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|150px]]}} * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>}}? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? |2026-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? |2026-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? |2026-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? |2026-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? |2026-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? |2026-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small>}} ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? |2026-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? |2026-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? |2026-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>}}? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? |2026-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? |2026-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? |2026-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? |2026-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? |2026-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? |2026-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|200px]]}} * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small>}} atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? |2026-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}} * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā būvniecībā)</small>}}); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? |2026-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? |2026-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? |2026-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|150px]]}} * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? |2026-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši izplatījusies daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em, un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? |2026-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? |2026-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? |2026-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small>}} var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? |2026-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] jeb gudrības zobs{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? |2026-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Džons Netlss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? |2026-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? |2026-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? |2026-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|200px]]}} * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? |2026-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? |2026-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? |2026-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[grīņa sārtene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi, un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? |2026-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>}}? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? |2026-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|200px]]}} * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>}}? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? |2026-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? |2026-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Solferīno kauja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā gleznā)</small>}} — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? |2026-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|200px]]}} * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? |2026-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|200px]]}} * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>}}? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? |2026-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? |2026-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? |2026-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? |2026-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? |2026-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? |2026-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|200px]]}} * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1922. gadā)</small>}} bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? |2026-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? |2026-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? |2026-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? |2026-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Reinis Pozņaks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? |2026-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? |2026-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? |2026-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? |2026-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|200px]]}} * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? |2026-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? |2026-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Greiems Hills]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, abi ''[[An-2]]R'' piloti gāja bojā? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? |2026-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lamine Yamal in 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? |2026-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? |2026-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|150px]]}} * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? |2026-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? |2026-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? |2026-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? |2026-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|150px]]}} * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? |2026-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? |2026-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums, kas sākās pirms aptuveni {{sk|115000}} gadiem un noslēdzās pirms {{sk|12600}} gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>}}? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? |2026-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? |2026-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? |2026-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>}}? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? |2026-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? |2026-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>}}, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? |2026-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? |2026-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|200px]]}} * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>}}? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? |2026-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ikšķile]]s tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu no [[Rīgas ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? |2026-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small>}} ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? |2026-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? |2026-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? |2026-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ieeja)</small>}} ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? |2026-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>}}? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? |2026-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>}}? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? |2026-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Erm, Johannes 11373.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? |2026-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|200px]]}} * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? |2026-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? |2026-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>}}? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? |2026-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? |2026-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? |2026-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>}}? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? |2026-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Loustofta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pludmale)</small>}} ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? |2026-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? |2026-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kims Čonins]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju [[Ēriks Mateiko|Ēriku Mateiko]], bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? |2026-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? |2026-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]}} * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>}}? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? |2026-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? |2026-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>}}? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? |2026-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? |2026-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? |2026-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>}}? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? |2026-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā partijas karogs)</small>}} ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? |2026-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem, un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? |2026-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=L}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? |2026-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Fatah]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? |2026-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? |2026-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>}}? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 4rejtfwd3v7pzl0ja2t1topt02jm14f 0 300397 4452433 4293821 2026-04-09T19:59:13Z Egilus 27634 4452433 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Malta.svg|250px|thumbnail|[[Malta]]s novietojums]] '''[[Malta]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''6 reģioni''' un tajos ietilpstošas '''68 municipalitātes''' ({{val|mt|kunsilli lokali}}). Vienlaikus bez administratīvajiem reģioniem ar reģionālajām padomēm pastāv vēl trīs reģionu veidi: statistikas rajoni, vēlēšanu apgabali un policijas prefektūras. == Reģioni == === Reģionu karte === [[Attēls:Regions of Malta map.svg|left|thumb| {{colorbox|#83D2BC}} [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģions]]<br> {{colorbox|#F0B953}} [[Gozo reģions]]<br> {{colorbox|#A6C25E}} [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu reģions]]<br> {{colorbox|#B496CA}} [[Ostas reģions (Malta)|Ostas reģions]]<br> {{colorbox|#F2C105}} [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions]]<br> {{colorbox|#F9B5BA}} [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu reģions]] ]] Malta vietējās pārvaldes un administratīvos nolūkos pašlaik ir sadalīta sešos reģionos. Trīs reģioni sākotnēji tika izveidoti ar 1993. gada Vietējo padomju likumu un tika integrēti konstitūcijā 2001. gadā. Divi no reģioniem tika sadalīti mazākos ar 2009. gada likumu, un to kļuva pieci. Ar 2019. gada likumu izveidoja sešus reģionus, un praksē tas tika ieviests 2021. gada novembrī. Katrā reģionā ir Reģionālā padome ({{val}mt|Kunsill Reġjonali}}), kas sastāv no reģiona prezidenta, prezidenta vietnieka, izpildsekretāra un 10 līdz 12 padomes locekļiem. === Funkcijas === Saskaņā ar Vietējo pašvaldību likuma 37.B pantu reģionālo padomju funkcijas ietver atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu konkursu izsludināšanu, sociālās ietekmes novērtējumu veikšanu, profesionālas palīdzības sniegšanu vietējām padomēm dažādās nozarēs, koordināciju ar valdības iestādēm un ikgadējo darba plānu sagatavošanu finanšu un cilvēkresursu vajadzību risināšanai. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 6 reģioni || 68 municipalitātes |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == [[Attēls:Malta - administrative division.svg|650px|thumbnail|center]] === Municipalitātes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Municipalitāte !! Nosaukums<br />maltiešu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Attard in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Attard coa.svg|40px]] || '''[[Atarda]]''' || ''Ħ'Attard'' || {{nts|6.6}} || {{nts|10650}} || MT-01 |- | [[Attēls:Balzan in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Balzan coa.svg|40px]] || '''[[Balzana]]''' || ''Ħal Balzan'' || {{nts|0.6}} || {{nts|3958}} || MT-02 |- | [[Attēls:Birgu in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Birgu coa.svg|40px]] || '''[[Birgu]]''' || ''Il-Birgu'' || {{nts|0.5}} || {{nts|2629}} || MT-03 |- | [[Attēls:Birkirkara in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:BKara.jpg|40px]] || '''[[Birkirkara]]''' || ''B'Kara'' || {{nts|2.7}} || {{nts|22247}} || MT-04 |- | [[Attēls:Birzebbuga in Malta.svg|80px]] |||| '''[[Birzebudžia]]''' || ''Birżebbuġa'' || {{nts|9.2}} || {{nts|9736}} || MT-05 |- | [[Attēls:Bormla in Malta.svg|80px]] || || '''[[Bormla]]''' || ''Bormla'' || {{nts|0.9}} || {{nts|5395}} || MT-06 |- | [[Attēls:Dingli in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Dingli coa.svg|40px]] || '''[[Dingli]]''' || ''Ħad-Dingli'' || {{nts|5.7}} || {{nts|3608}} || MT-07 |- | [[Attēls:Fgura in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Fgura coa.svg|40px]] || '''[[Fgura]]''' || ''Il-Fgura'' || {{nts|1.1}} || {{nts|11670}} || MT-08 |- | [[Attēls:Floriana in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Floriana.svg|40px]] || '''[[Floriana]]''' || ''Il-Floriana'' || {{nts|0.94}} || {{nts|2205}} || MT-09 |- | [[Attēls:Fontana in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Fontana coa.svg|40px]] || '''[[Fontana (pilsēta)|Fontana]]''' || ''Il-Fontana'' || {{nts|0.5}} || {{nts|985}} || MT-10 |- | [[Attēls:Gudja in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gudia coa.svg|40px]] || '''[[Gudža]]''' || ''Il-Gudja'' || {{nts|2.3}} || {{nts|2997}} || MT-11 |- | [[Attēls:Ghajnsielem in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Ghajsielem coa.svg|40px]] || '''[[Gadžnsīlema]]''' || ''Għajnsielem'' || {{nts|7.2}} || {{nts|3200}} || MT-13 |- | [[Attēls:Gharb in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gharb coa.svg|40px]] || '''[[Garba]]''' || ''L-Għarb'' || {{nts|4.6}} || {{nts|1539}} || MT-14 |- | [[Attēls:Gharghur in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gharghur coa.svg|40px]] || '''[[Gargura]]''' || ''Ħal Għargħur'' || {{nts|2}} || {{nts|2768}} || MT-15 |- | [[Attēls:Ghasri in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:MLT Għasri COA.gif|40px]] || '''[[Gasri]]''' || ''L-Għasri'' || {{nts|5}} || {{nts|525}} || MT-16 |- | [[Attēls:Ghaxaq in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Ghaxaq coa.svg|40px]] || '''[[Gašaka]]''' || ''Ħal Għaxaq'' || {{nts|3.9}} || {{nts|4722}} || MT-17 |- | [[Attēls:Gzira in Malta.svg|80px]] || || '''[[Gzira]]''' || ''Il-Gżira'' || {{nts|1.5}} || {{nts|8029}} || MT-12 |- | [[Attēls:Hamrun in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Hamrun coa.svg|40px]] || '''[[Hamrūna]]''' || ''Il-Ħamrun'' || {{nts|1.1}} || {{nts|9244}} || MT-18 |- | [[Attēls:Iklin in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Iklin coa.svg|40px]] || '''[[Iklina]]''' || ''L-Iklin'' || {{nts|1.7}} || {{nts|3130}} || MT-19 |- | [[Attēls:Mdina in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mdina coa.svg|40px]] || '''[[Imdina]]''' || ''L-Imdina'' || {{nts|0.9}} || {{nts|292}} || MT-29 |- | [[Attēls:Isla in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Isla coa.svg|40px]] || '''[[Isla (pilsēta)|Isla]]''' || ''L-Isla'' || {{nts|0.2}} || {{nts|2784}} || MT-20 |- | [[Attēls:Locator map Qala in Malta.svg|80px]] || || '''[[Kala]]''' || ''Il-Qala'' || {{nts|5.9}} || {{nts|2284}} || MT-42 |- | [[Attēls:Kalkara in Malta.svg|80px]] || || '''[[Kalkara]]''' || ''Il-Kalkara'' || {{nts|1.8}} || {{nts|3014}} || MT-21 |- | [[Attēls:Kercem in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Kercem coa.svg|40px]] || '''[[Kerčema]]''' || ''Ta' Kerċem'' || {{nts|5.5}} || {{nts|1938}} || MT-22 |- | [[Attēls:Kirkop in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Kirkop coa.svg|40px]] || '''[[Kirkopa]]''' || ''Ħal Kirkop'' || {{nts|1.1}} || {{nts|2191}} || MT-23 |- | [[Attēls:Qormi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Qormi coa.svg|40px]] || '''[[Kormi]]''' || ''Ħal Qormi'' || {{nts|5}} || {{nts|16779}} || MT-43 |- | [[Attēls:Qrendi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Qrendi coa.svg|40px]] || '''[[Krendi]]''' || ''Il-Qrendi'' || {{nts|4.9}} || {{nts|2752}} || MT-44 |- | [[Attēls:Lija in Malta.svg|80px]] || || '''[[Lidža]]''' || ''Lija'' || {{nts|1.1}} || {{nts|3070}} || MT-24 |- | [[Attēls:Luqa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Luqa coa.svg|40px]] || '''[[Luka (Malta)|Luka]]''' || ''Ħal Luqa'' || {{nts|6.7}} || {{nts|5945}} || MT-25 |- | [[Attēls:Marsa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsa coa.svg|40px]] || '''[[Marsa]]''' || ''Il-Marsa'' || {{nts|2.8}} || {{nts|4401}} || MT-26 |- | [[Attēls:Marsaskala in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsascala coa.svg|40px]] || '''[[Marsaskala]]''' || ''Wied il-Għajn'' || {{nts|5.4}} || {{nts|12134}} || MT-27 |- | [[Attēls:Marsaxlokk in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsaxlokk coa.svg|40px]] || '''[[Marsašloka]]''' || ''Marsaxlokk'' || {{nts|4.7}} || {{nts|3534}} || MT-28 |- | [[Attēls:Mellieha in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mellieha coa.svg|40px]] || '''[[Melliha]]''' || ''Il-Mellieħa'' || {{nts|22.6}} || {{nts|10087}} || MT-30 |- | [[Attēls:Mgarr in Malta.svg|80px]] || || '''[[Mgara]]''' || ''L-Imġarr'' || {{nts|16.1}} || {{nts|3629}} || MT-31 |- | [[Attēls:Mosta in Malta.svg|80px]] || || '''[[Mosta (Malta)|Mosta]]''' || ''Il-Mosta'' || {{nts|6.8}} || {{nts|20241}} || MT-32 |- | [[Attēls:Mqabba in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mqabba coa.svg|40px]] || '''[[Mkaba]]''' || ''L-Imqabba'' || {{nts|2.6}} || {{nts|3315}} || MT-33 |- | [[Attēls:Msida in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Msida-coa.svg|40px]] || '''[[Msida]]''' || ''L-Imsida'' || {{nts|1.7}} || {{nts|8545}} || MT-34 |- | [[Attēls:Mtarfa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mtarfa coa.svg|40px]] || '''[[Mtarfa]]''' || ''L-Imtarfa'' || {{nts|0.7}} || {{nts|2572}} || MT-35 |- | [[Attēls:Munxar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Munxar coa.svg|40px]] || '''[[Munšara]]''' || ''Il-Munxar'' || {{nts|2.8}} || {{nts|1454}} || MT-36 |- | [[Attēls:Locator map Nadur in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Nadur coa.svg|40px]] || '''[[Nadura]]''' || ''In-Nadur'' || {{nts|7.2}} || {{nts|4509}} || MT-37 |- | [[Attēls:Naxxar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Naxxar coa.svg|40px]] || '''[[Našara]]''' || ''In-Naxxar'' || {{nts|11.6}} || {{nts|13443}} || MT-38 |- | [[Attēls:Paola in Malta.svg|80px]] || || '''[[Paola]]''' || ''Raħal Ġdid'' || {{nts|2.5}} || {{nts|7864}} || MT-39 |- | [[Attēls:Pembrooke in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Pembroke coa.svg|40px]] || '''[[Pembroka]]''' || ''Pembroke'' || {{nts|2.3}} || {{nts|3645}} || MT-40 |- | [[Attēls:Pieta in Malta.svg|80px]] || || '''[[Pieta (Malta)|Pieta]]''' || ''Pietà'' || {{nts|0.5}} || {{nts|4020}} || MT-41 |- | [[Attēls:Rabat in Malta.svg|80px]] || || '''[[Rabata (Malta)|Rabata]]''' || ''Ir-Rabat'' || {{nts|26.6}} || {{nts|11497}} || MT-46 |- | [[Attēls:Safi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Safi coa.svg|40px]] || '''[[Safi]]''' || ''Ħal Safi'' || {{nts|2.3}} || {{nts|2126}} || MT-47 |- | [[Attēls:Sannat in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Sannat coa.svg|40px]] || '''[[Sanata]]''' || ''Ta' Sannat'' || {{nts|3.8}} || {{nts|2117}} || MT-52 |- | [[Attēls:San Gwann in Malta.svg|80px]] || || '''[[Sangvana]]''' || ''San Ġwann'' || {{nts|2.6}} || {{nts|12523}} || MT-49 |- | [[Attēls:Santa Venera in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Venera coa.svg|40px]] || '''[[Santa Venera]]''' || ''Santa Venera'' || {{nts|0.9}} || {{nts|6932}} || MT-54 |- | [[Attēls:San Giljan in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of St. Julian's (Malta).svg|40px]] || '''[[Sendžuliana]]''' || ''San Ġiljan'' || {{nts|1.6}} || {{nts|10232}} || MT-48 |- | [[Attēls:San Lawrenz in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:MLT San Lawrenz COA.gif|40px]] || '''[[Senlorenca]]''' || ''San Lawrenz'' || {{nts|3.6}} || {{nts|748}} || MT-50 |- | [[Attēls:Santa Lucija in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Lucia coa.svg|40px]] || '''[[Senlūsija]]''' || ''Santa Luċija'' || {{nts|0.7}} || {{nts|2997}} || MT-53 |- | [[Attēls:San Pawl il-Bahar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Pauls Bay coa.svg|40px]] || '''[[Senpolabeja]]''' || ''San Pawl il-Baħar'' || {{nts|14.47}} || {{nts|21046}} || MT-51 |- | [[Attēls:Siggiewi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Siggiewi coa.svg|40px]] || '''[[Sidživija]]''' || ''Is-Siġġiewi'' || {{nts|19.9}} || {{nts|8367}} || MT-55 |- | [[Attēls:Sliema in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Sliema coa.svg|40px]] || '''[[Sliema]]''' || ''Tas-Sliema'' || {{nts|1.3}} || {{nts|16854}} || MT-56 |- | [[Attēls:Swieqi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Swieqi local council logo.png|40px]] || '''[[Svieki]]''' || ''Is-Swieqi'' || {{nts|3.1}} || {{nt|10064}} || MT-57 |- | [[Attēls:Xaghra in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Xghara Local Council.svg|40px]] || '''[[Šagra]]''' || ''Ix-Xagħra'' || {{nts|2.5}} || {{nt|4886}} || MT-61 |- | [[Attēls:Xewkija in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Arma Tax-Xewkija.jpg|40px]] || '''[[Šeukidža]]''' || ''Ix-Xewkija'' || {{nts|4.5}} || {{nt|3300}} || MT-62 |- | [[Attēls:Xghajra in Malta.svg|80px]] || || '''[[Šgaira]]''' || ''Ix-Xgħajra'' || {{nts|1}} || {{nts|1732}} || MT-63 |- | [[Attēls:Tarxien in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Tarxien COA.svg|40px]] || '''[[Taršina]]''' || ''Ħal Tarxien'' || {{nts|0.9}} || {{nts|8583}} || MT-59 |- | [[Attēls:Ta Xbiex in Malta.svg|80px]] || || '''[[Tašbiša]]''' || ''Ta' Xbiex'' || {{nts|0.8}} || {{nts|1804}} || MT-58 |- | [[Attēls:Valletta in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Insigne Valettae coronatum.svg|40px]] || '''[[Valleta]]''' || ''Il-Belt Valletta'' || {{nts|0.8}} || {{nts|6444}} || MT-60 |- | [[Attēls:Rabat in Malta (Gozo).svg|80px]] || [[Attēls:Rabat Gozo coa.svg|40px]] || '''[[Viktorija (Malta)|Viktorija]]''' || ''Rabat Għawdex'' || {{nts|2.9}} || {{nts|6901}} || MT-45 |- | [[Attēls:Zabbar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zabbar coa.svg|40px]] || '''[[Zabara]]''' || ''Ħaż-Żabbar'' || {{nts|5.3}} || {{nts|15404}} || MT-64 |- | [[Attēls:Zebbug in Malta (Gozo).svg|80px]] || [[Attēls:Zebbug Gozo coa.svg|40px]] || '''[[Zebuča (Goco)|Zebuča]]''' || ''Iż-Żebbuġ'' || {{nts|7.6}} || {{nts|2956}} || MT-65 |- | [[Attēls:Zebbug in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zebbug.svg|40px]] || '''[[Zebuča (Malta)|Zebuča]]''' || ''Ħaż-Żebbuġ'' || {{nts|8.7}} || {{nts|11903}} || MT-66 |- | [[Attēls:Zejtun in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zejtun coa.svg|40px]] || '''[[Zejtuna]]''' || ''Iż-Żejtun'' || {{nts|7.4}} || {{nts|11508}} || MT-67 |- | [[Attēls:Zurrieq in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zurrieq coa.svg|40px]] || '''[[Zurrī]]''' || ''Iż-Żurrieq'' || {{nts|10.5}} || {{nts|11823}} || MT-68 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] kge7wkyp34uzivbyi5twlk0gwitkqsq 4452436 4452433 2026-04-09T19:59:42Z Egilus 27634 /* Otrā līmeņa administratīvais iedalījums */ 4452436 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Malta.svg|250px|thumbnail|[[Malta]]s novietojums]] '''[[Malta]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''6 reģioni''' un tajos ietilpstošas '''68 municipalitātes''' ({{val|mt|kunsilli lokali}}). Vienlaikus bez administratīvajiem reģioniem ar reģionālajām padomēm pastāv vēl trīs reģionu veidi: statistikas rajoni, vēlēšanu apgabali un policijas prefektūras. == Reģioni == === Reģionu karte === [[Attēls:Regions of Malta map.svg|left|thumb| {{colorbox|#83D2BC}} [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģions]]<br> {{colorbox|#F0B953}} [[Gozo reģions]]<br> {{colorbox|#A6C25E}} [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu reģions]]<br> {{colorbox|#B496CA}} [[Ostas reģions (Malta)|Ostas reģions]]<br> {{colorbox|#F2C105}} [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions]]<br> {{colorbox|#F9B5BA}} [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu reģions]] ]] Malta vietējās pārvaldes un administratīvos nolūkos pašlaik ir sadalīta sešos reģionos. Trīs reģioni sākotnēji tika izveidoti ar 1993. gada Vietējo padomju likumu un tika integrēti konstitūcijā 2001. gadā. Divi no reģioniem tika sadalīti mazākos ar 2009. gada likumu, un to kļuva pieci. Ar 2019. gada likumu izveidoja sešus reģionus, un praksē tas tika ieviests 2021. gada novembrī. Katrā reģionā ir Reģionālā padome ({{val}mt|Kunsill Reġjonali}}), kas sastāv no reģiona prezidenta, prezidenta vietnieka, izpildsekretāra un 10 līdz 12 padomes locekļiem. === Funkcijas === Saskaņā ar Vietējo pašvaldību likuma 37.B pantu reģionālo padomju funkcijas ietver atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu konkursu izsludināšanu, sociālās ietekmes novērtējumu veikšanu, profesionālas palīdzības sniegšanu vietējām padomēm dažādās nozarēs, koordināciju ar valdības iestādēm un ikgadējo darba plānu sagatavošanu finanšu un cilvēkresursu vajadzību risināšanai. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 6 reģioni || 68 municipalitātes |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == [[Attēls:Malta - administrative division.svg|650px|thumbnail|left]] === Municipalitātes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Municipalitāte !! Nosaukums<br />maltiešu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Attard in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Attard coa.svg|40px]] || '''[[Atarda]]''' || ''Ħ'Attard'' || {{nts|6.6}} || {{nts|10650}} || MT-01 |- | [[Attēls:Balzan in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Balzan coa.svg|40px]] || '''[[Balzana]]''' || ''Ħal Balzan'' || {{nts|0.6}} || {{nts|3958}} || MT-02 |- | [[Attēls:Birgu in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Birgu coa.svg|40px]] || '''[[Birgu]]''' || ''Il-Birgu'' || {{nts|0.5}} || {{nts|2629}} || MT-03 |- | [[Attēls:Birkirkara in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:BKara.jpg|40px]] || '''[[Birkirkara]]''' || ''B'Kara'' || {{nts|2.7}} || {{nts|22247}} || MT-04 |- | [[Attēls:Birzebbuga in Malta.svg|80px]] |||| '''[[Birzebudžia]]''' || ''Birżebbuġa'' || {{nts|9.2}} || {{nts|9736}} || MT-05 |- | [[Attēls:Bormla in Malta.svg|80px]] || || '''[[Bormla]]''' || ''Bormla'' || {{nts|0.9}} || {{nts|5395}} || MT-06 |- | [[Attēls:Dingli in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Dingli coa.svg|40px]] || '''[[Dingli]]''' || ''Ħad-Dingli'' || {{nts|5.7}} || {{nts|3608}} || MT-07 |- | [[Attēls:Fgura in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Fgura coa.svg|40px]] || '''[[Fgura]]''' || ''Il-Fgura'' || {{nts|1.1}} || {{nts|11670}} || MT-08 |- | [[Attēls:Floriana in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Floriana.svg|40px]] || '''[[Floriana]]''' || ''Il-Floriana'' || {{nts|0.94}} || {{nts|2205}} || MT-09 |- | [[Attēls:Fontana in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Fontana coa.svg|40px]] || '''[[Fontana (pilsēta)|Fontana]]''' || ''Il-Fontana'' || {{nts|0.5}} || {{nts|985}} || MT-10 |- | [[Attēls:Gudja in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gudia coa.svg|40px]] || '''[[Gudža]]''' || ''Il-Gudja'' || {{nts|2.3}} || {{nts|2997}} || MT-11 |- | [[Attēls:Ghajnsielem in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Ghajsielem coa.svg|40px]] || '''[[Gadžnsīlema]]''' || ''Għajnsielem'' || {{nts|7.2}} || {{nts|3200}} || MT-13 |- | [[Attēls:Gharb in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gharb coa.svg|40px]] || '''[[Garba]]''' || ''L-Għarb'' || {{nts|4.6}} || {{nts|1539}} || MT-14 |- | [[Attēls:Gharghur in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gharghur coa.svg|40px]] || '''[[Gargura]]''' || ''Ħal Għargħur'' || {{nts|2}} || {{nts|2768}} || MT-15 |- | [[Attēls:Ghasri in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:MLT Għasri COA.gif|40px]] || '''[[Gasri]]''' || ''L-Għasri'' || {{nts|5}} || {{nts|525}} || MT-16 |- | [[Attēls:Ghaxaq in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Ghaxaq coa.svg|40px]] || '''[[Gašaka]]''' || ''Ħal Għaxaq'' || {{nts|3.9}} || {{nts|4722}} || MT-17 |- | [[Attēls:Gzira in Malta.svg|80px]] || || '''[[Gzira]]''' || ''Il-Gżira'' || {{nts|1.5}} || {{nts|8029}} || MT-12 |- | [[Attēls:Hamrun in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Hamrun coa.svg|40px]] || '''[[Hamrūna]]''' || ''Il-Ħamrun'' || {{nts|1.1}} || {{nts|9244}} || MT-18 |- | [[Attēls:Iklin in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Iklin coa.svg|40px]] || '''[[Iklina]]''' || ''L-Iklin'' || {{nts|1.7}} || {{nts|3130}} || MT-19 |- | [[Attēls:Mdina in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mdina coa.svg|40px]] || '''[[Imdina]]''' || ''L-Imdina'' || {{nts|0.9}} || {{nts|292}} || MT-29 |- | [[Attēls:Isla in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Isla coa.svg|40px]] || '''[[Isla (pilsēta)|Isla]]''' || ''L-Isla'' || {{nts|0.2}} || {{nts|2784}} || MT-20 |- | [[Attēls:Locator map Qala in Malta.svg|80px]] || || '''[[Kala]]''' || ''Il-Qala'' || {{nts|5.9}} || {{nts|2284}} || MT-42 |- | [[Attēls:Kalkara in Malta.svg|80px]] || || '''[[Kalkara]]''' || ''Il-Kalkara'' || {{nts|1.8}} || {{nts|3014}} || MT-21 |- | [[Attēls:Kercem in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Kercem coa.svg|40px]] || '''[[Kerčema]]''' || ''Ta' Kerċem'' || {{nts|5.5}} || {{nts|1938}} || MT-22 |- | [[Attēls:Kirkop in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Kirkop coa.svg|40px]] || '''[[Kirkopa]]''' || ''Ħal Kirkop'' || {{nts|1.1}} || {{nts|2191}} || MT-23 |- | [[Attēls:Qormi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Qormi coa.svg|40px]] || '''[[Kormi]]''' || ''Ħal Qormi'' || {{nts|5}} || {{nts|16779}} || MT-43 |- | [[Attēls:Qrendi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Qrendi coa.svg|40px]] || '''[[Krendi]]''' || ''Il-Qrendi'' || {{nts|4.9}} || {{nts|2752}} || MT-44 |- | [[Attēls:Lija in Malta.svg|80px]] || || '''[[Lidža]]''' || ''Lija'' || {{nts|1.1}} || {{nts|3070}} || MT-24 |- | [[Attēls:Luqa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Luqa coa.svg|40px]] || '''[[Luka (Malta)|Luka]]''' || ''Ħal Luqa'' || {{nts|6.7}} || {{nts|5945}} || MT-25 |- | [[Attēls:Marsa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsa coa.svg|40px]] || '''[[Marsa]]''' || ''Il-Marsa'' || {{nts|2.8}} || {{nts|4401}} || MT-26 |- | [[Attēls:Marsaskala in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsascala coa.svg|40px]] || '''[[Marsaskala]]''' || ''Wied il-Għajn'' || {{nts|5.4}} || {{nts|12134}} || MT-27 |- | [[Attēls:Marsaxlokk in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsaxlokk coa.svg|40px]] || '''[[Marsašloka]]''' || ''Marsaxlokk'' || {{nts|4.7}} || {{nts|3534}} || MT-28 |- | [[Attēls:Mellieha in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mellieha coa.svg|40px]] || '''[[Melliha]]''' || ''Il-Mellieħa'' || {{nts|22.6}} || {{nts|10087}} || MT-30 |- | [[Attēls:Mgarr in Malta.svg|80px]] || || '''[[Mgara]]''' || ''L-Imġarr'' || {{nts|16.1}} || {{nts|3629}} || MT-31 |- | [[Attēls:Mosta in Malta.svg|80px]] || || '''[[Mosta (Malta)|Mosta]]''' || ''Il-Mosta'' || {{nts|6.8}} || {{nts|20241}} || MT-32 |- | [[Attēls:Mqabba in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mqabba coa.svg|40px]] || '''[[Mkaba]]''' || ''L-Imqabba'' || {{nts|2.6}} || {{nts|3315}} || MT-33 |- | [[Attēls:Msida in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Msida-coa.svg|40px]] || '''[[Msida]]''' || ''L-Imsida'' || {{nts|1.7}} || {{nts|8545}} || MT-34 |- | [[Attēls:Mtarfa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mtarfa coa.svg|40px]] || '''[[Mtarfa]]''' || ''L-Imtarfa'' || {{nts|0.7}} || {{nts|2572}} || MT-35 |- | [[Attēls:Munxar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Munxar coa.svg|40px]] || '''[[Munšara]]''' || ''Il-Munxar'' || {{nts|2.8}} || {{nts|1454}} || MT-36 |- | [[Attēls:Locator map Nadur in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Nadur coa.svg|40px]] || '''[[Nadura]]''' || ''In-Nadur'' || {{nts|7.2}} || {{nts|4509}} || MT-37 |- | [[Attēls:Naxxar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Naxxar coa.svg|40px]] || '''[[Našara]]''' || ''In-Naxxar'' || {{nts|11.6}} || {{nts|13443}} || MT-38 |- | [[Attēls:Paola in Malta.svg|80px]] || || '''[[Paola]]''' || ''Raħal Ġdid'' || {{nts|2.5}} || {{nts|7864}} || MT-39 |- | [[Attēls:Pembrooke in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Pembroke coa.svg|40px]] || '''[[Pembroka]]''' || ''Pembroke'' || {{nts|2.3}} || {{nts|3645}} || MT-40 |- | [[Attēls:Pieta in Malta.svg|80px]] || || '''[[Pieta (Malta)|Pieta]]''' || ''Pietà'' || {{nts|0.5}} || {{nts|4020}} || MT-41 |- | [[Attēls:Rabat in Malta.svg|80px]] || || '''[[Rabata (Malta)|Rabata]]''' || ''Ir-Rabat'' || {{nts|26.6}} || {{nts|11497}} || MT-46 |- | [[Attēls:Safi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Safi coa.svg|40px]] || '''[[Safi]]''' || ''Ħal Safi'' || {{nts|2.3}} || {{nts|2126}} || MT-47 |- | [[Attēls:Sannat in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Sannat coa.svg|40px]] || '''[[Sanata]]''' || ''Ta' Sannat'' || {{nts|3.8}} || {{nts|2117}} || MT-52 |- | [[Attēls:San Gwann in Malta.svg|80px]] || || '''[[Sangvana]]''' || ''San Ġwann'' || {{nts|2.6}} || {{nts|12523}} || MT-49 |- | [[Attēls:Santa Venera in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Venera coa.svg|40px]] || '''[[Santa Venera]]''' || ''Santa Venera'' || {{nts|0.9}} || {{nts|6932}} || MT-54 |- | [[Attēls:San Giljan in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of St. Julian's (Malta).svg|40px]] || '''[[Sendžuliana]]''' || ''San Ġiljan'' || {{nts|1.6}} || {{nts|10232}} || MT-48 |- | [[Attēls:San Lawrenz in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:MLT San Lawrenz COA.gif|40px]] || '''[[Senlorenca]]''' || ''San Lawrenz'' || {{nts|3.6}} || {{nts|748}} || MT-50 |- | [[Attēls:Santa Lucija in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Lucia coa.svg|40px]] || '''[[Senlūsija]]''' || ''Santa Luċija'' || {{nts|0.7}} || {{nts|2997}} || MT-53 |- | [[Attēls:San Pawl il-Bahar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Pauls Bay coa.svg|40px]] || '''[[Senpolabeja]]''' || ''San Pawl il-Baħar'' || {{nts|14.47}} || {{nts|21046}} || MT-51 |- | [[Attēls:Siggiewi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Siggiewi coa.svg|40px]] || '''[[Sidživija]]''' || ''Is-Siġġiewi'' || {{nts|19.9}} || {{nts|8367}} || MT-55 |- | [[Attēls:Sliema in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Sliema coa.svg|40px]] || '''[[Sliema]]''' || ''Tas-Sliema'' || {{nts|1.3}} || {{nts|16854}} || MT-56 |- | [[Attēls:Swieqi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Swieqi local council logo.png|40px]] || '''[[Svieki]]''' || ''Is-Swieqi'' || {{nts|3.1}} || {{nt|10064}} || MT-57 |- | [[Attēls:Xaghra in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Xghara Local Council.svg|40px]] || '''[[Šagra]]''' || ''Ix-Xagħra'' || {{nts|2.5}} || {{nt|4886}} || MT-61 |- | [[Attēls:Xewkija in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Arma Tax-Xewkija.jpg|40px]] || '''[[Šeukidža]]''' || ''Ix-Xewkija'' || {{nts|4.5}} || {{nt|3300}} || MT-62 |- | [[Attēls:Xghajra in Malta.svg|80px]] || || '''[[Šgaira]]''' || ''Ix-Xgħajra'' || {{nts|1}} || {{nts|1732}} || MT-63 |- | [[Attēls:Tarxien in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Tarxien COA.svg|40px]] || '''[[Taršina]]''' || ''Ħal Tarxien'' || {{nts|0.9}} || {{nts|8583}} || MT-59 |- | [[Attēls:Ta Xbiex in Malta.svg|80px]] || || '''[[Tašbiša]]''' || ''Ta' Xbiex'' || {{nts|0.8}} || {{nts|1804}} || MT-58 |- | [[Attēls:Valletta in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Insigne Valettae coronatum.svg|40px]] || '''[[Valleta]]''' || ''Il-Belt Valletta'' || {{nts|0.8}} || {{nts|6444}} || MT-60 |- | [[Attēls:Rabat in Malta (Gozo).svg|80px]] || [[Attēls:Rabat Gozo coa.svg|40px]] || '''[[Viktorija (Malta)|Viktorija]]''' || ''Rabat Għawdex'' || {{nts|2.9}} || {{nts|6901}} || MT-45 |- | [[Attēls:Zabbar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zabbar coa.svg|40px]] || '''[[Zabara]]''' || ''Ħaż-Żabbar'' || {{nts|5.3}} || {{nts|15404}} || MT-64 |- | [[Attēls:Zebbug in Malta (Gozo).svg|80px]] || [[Attēls:Zebbug Gozo coa.svg|40px]] || '''[[Zebuča (Goco)|Zebuča]]''' || ''Iż-Żebbuġ'' || {{nts|7.6}} || {{nts|2956}} || MT-65 |- | [[Attēls:Zebbug in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zebbug.svg|40px]] || '''[[Zebuča (Malta)|Zebuča]]''' || ''Ħaż-Żebbuġ'' || {{nts|8.7}} || {{nts|11903}} || MT-66 |- | [[Attēls:Zejtun in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zejtun coa.svg|40px]] || '''[[Zejtuna]]''' || ''Iż-Żejtun'' || {{nts|7.4}} || {{nts|11508}} || MT-67 |- | [[Attēls:Zurrieq in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zurrieq coa.svg|40px]] || '''[[Zurrī]]''' || ''Iż-Żurrieq'' || {{nts|10.5}} || {{nts|11823}} || MT-68 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] isnray03pnayg33qwru6lblt1969lgh 4452459 4452436 2026-04-09T22:19:03Z Egilus 27634 /* Otrā līmeņa administratīvais iedalījums */ Izmainīju vairāku pilsētu nosaukumus, g.k. pēc LPA. Starp citu, Maltā bieži izrunā pēc itāliešu, nevis angļu valodas normām. 4452459 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Malta.svg|250px|thumbnail|[[Malta]]s novietojums]] '''[[Malta]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''6 reģioni''' un tajos ietilpstošas '''68 municipalitātes''' ({{val|mt|kunsilli lokali}}). Vienlaikus bez administratīvajiem reģioniem ar reģionālajām padomēm pastāv vēl trīs reģionu veidi: statistikas rajoni, vēlēšanu apgabali un policijas prefektūras. == Reģioni == === Reģionu karte === [[Attēls:Regions of Malta map.svg|left|thumb| {{colorbox|#83D2BC}} [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģions]]<br> {{colorbox|#F0B953}} [[Gozo reģions]]<br> {{colorbox|#A6C25E}} [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu reģions]]<br> {{colorbox|#B496CA}} [[Ostas reģions (Malta)|Ostas reģions]]<br> {{colorbox|#F2C105}} [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions]]<br> {{colorbox|#F9B5BA}} [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu reģions]] ]] Malta vietējās pārvaldes un administratīvos nolūkos pašlaik ir sadalīta sešos reģionos. Trīs reģioni sākotnēji tika izveidoti ar 1993. gada Vietējo padomju likumu un tika integrēti konstitūcijā 2001. gadā. Divi no reģioniem tika sadalīti mazākos ar 2009. gada likumu, un to kļuva pieci. Ar 2019. gada likumu izveidoja sešus reģionus, un praksē tas tika ieviests 2021. gada novembrī. Katrā reģionā ir Reģionālā padome ({{val}mt|Kunsill Reġjonali}}), kas sastāv no reģiona prezidenta, prezidenta vietnieka, izpildsekretāra un 10 līdz 12 padomes locekļiem. === Funkcijas === Saskaņā ar Vietējo pašvaldību likuma 37.B pantu reģionālo padomju funkcijas ietver atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu konkursu izsludināšanu, sociālās ietekmes novērtējumu veikšanu, profesionālas palīdzības sniegšanu vietējām padomēm dažādās nozarēs, koordināciju ar valdības iestādēm un ikgadējo darba plānu sagatavošanu finanšu un cilvēkresursu vajadzību risināšanai. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 6 reģioni || 68 municipalitātes |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == [[Attēls:Malta - administrative division.svg|650px|thumbnail|left]] === Municipalitātes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Municipalitāte !! Nosaukums<br />maltiešu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Attard in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Attard coa.svg|40px]] || '''[[Atarta]]''' || ''Ħ'Attard'' || {{nts|6.6}} || {{nts|10650}} || MT-01 |- | [[Attēls:Balzan in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Balzan coa.svg|40px]] || '''[[Balzana]]''' || ''Ħal Balzan'' || {{nts|0.6}} || {{nts|3958}} || MT-02 |- | [[Attēls:Birgu in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Birgu coa.svg|40px]] || '''[[Birgu]]''' || ''Il-Birgu'' || {{nts|0.5}} || {{nts|2629}} || MT-03 |- | [[Attēls:Birkirkara in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:BKara.jpg|40px]] || '''[[Birkirkara]]''' || ''B'Kara'' || {{nts|2.7}} || {{nts|22247}} || MT-04 |- | [[Attēls:Birzebbuga in Malta.svg|80px]] |||| '''[[Birzebudžia]]''' || ''Birżebbuġa'' || {{nts|9.2}} || {{nts|9736}} || MT-05 |- | [[Attēls:Bormla in Malta.svg|80px]] || || '''[[Bormla]]''' || ''Bormla'' || {{nts|0.9}} || {{nts|5395}} || MT-06 |- | [[Attēls:Dingli in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Dingli coa.svg|40px]] || '''[[Dingli]]''' || ''Ħad-Dingli'' || {{nts|5.7}} || {{nts|3608}} || MT-07 |- | [[Attēls:Fgura in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Fgura coa.svg|40px]] || '''[[Fgura]]''' || ''Il-Fgura'' || {{nts|1.1}} || {{nts|11670}} || MT-08 |- | [[Attēls:Floriana in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Floriana.svg|40px]] || '''[[Floriana]]''' || ''Il-Floriana'' || {{nts|0.94}} || {{nts|2205}} || MT-09 |- | [[Attēls:Fontana in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Fontana coa.svg|40px]] || '''[[Fontana (pilsēta)|Fontana]]''' || ''Il-Fontana'' || {{nts|0.5}} || {{nts|985}} || MT-10 |- | [[Attēls:Gudja in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gudia coa.svg|40px]] || '''[[Gudja]]''' || ''Il-Gudja'' || {{nts|2.3}} || {{nts|2997}} || MT-11 |- | [[Attēls:Ghajnsielem in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Ghajsielem coa.svg|40px]] || '''[[Gadžnsīlema]]''' || ''Għajnsielem'' || {{nts|7.2}} || {{nts|3200}} || MT-13 |- | [[Attēls:Gharb in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gharb coa.svg|40px]] || '''[[Garba]]''' || ''L-Għarb'' || {{nts|4.6}} || {{nts|1539}} || MT-14 |- | [[Attēls:Gharghur in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Gharghur coa.svg|40px]] || '''[[Gargura]]''' || ''Ħal Għargħur'' || {{nts|2}} || {{nts|2768}} || MT-15 |- | [[Attēls:Ghasri in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:MLT Għasri COA.gif|40px]] || '''[[Gasri]]''' || ''L-Għasri'' || {{nts|5}} || {{nts|525}} || MT-16 |- | [[Attēls:Ghaxaq in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Ghaxaq coa.svg|40px]] || '''[[Gašaka]]''' || ''Ħal Għaxaq'' || {{nts|3.9}} || {{nts|4722}} || MT-17 |- | [[Attēls:Gzira in Malta.svg|80px]] || || '''[[Gzira]]''' || ''Il-Gżira'' || {{nts|1.5}} || {{nts|8029}} || MT-12 |- | [[Attēls:Hamrun in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Hamrun coa.svg|40px]] || '''[[Hamruna]]''' || ''Il-Ħamrun'' || {{nts|1.1}} || {{nts|9244}} || MT-18 |- | [[Attēls:Iklin in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Iklin coa.svg|40px]] || '''[[Iklina]]''' || ''L-Iklin'' || {{nts|1.7}} || {{nts|3130}} || MT-19 |- | [[Attēls:Mdina in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mdina coa.svg|40px]] || '''[[Imdina]]''' || ''L-Imdina'' || {{nts|0.9}} || {{nts|292}} || MT-29 |- | [[Attēls:Isla in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Isla coa.svg|40px]] || '''[[Isla (pilsēta)|Isla]]''' || ''L-Isla'' || {{nts|0.2}} || {{nts|2784}} || MT-20 |- | [[Attēls:Locator map Qala in Malta.svg|80px]] || || '''[[Kala]]''' || ''Il-Qala'' || {{nts|5.9}} || {{nts|2284}} || MT-42 |- | [[Attēls:Kalkara in Malta.svg|80px]] || || '''[[Kalkara]]''' || ''Il-Kalkara'' || {{nts|1.8}} || {{nts|3014}} || MT-21 |- | [[Attēls:Kercem in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Kercem coa.svg|40px]] || '''[[Kerčema]]''' || ''Ta' Kerċem'' || {{nts|5.5}} || {{nts|1938}} || MT-22 |- | [[Attēls:Kirkop in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Kirkop coa.svg|40px]] || '''[[Kirkopa]]''' || ''Ħal Kirkop'' || {{nts|1.1}} || {{nts|2191}} || MT-23 |- | [[Attēls:Qormi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Qormi coa.svg|40px]] || '''[[Kormi]]''' || ''Ħal Qormi'' || {{nts|5}} || {{nts|16779}} || MT-43 |- | [[Attēls:Qrendi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Qrendi coa.svg|40px]] || '''[[Krendi]]''' || ''Il-Qrendi'' || {{nts|4.9}} || {{nts|2752}} || MT-44 |- | [[Attēls:Lija in Malta.svg|80px]] || || '''[[Lidža]]''' || ''Lija'' || {{nts|1.1}} || {{nts|3070}} || MT-24 |- | [[Attēls:Luqa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Luqa coa.svg|40px]] || '''[[Luka (Malta)|Luka]]''' || ''Ħal Luqa'' || {{nts|6.7}} || {{nts|5945}} || MT-25 |- | [[Attēls:Marsa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsa coa.svg|40px]] || '''[[Marsa]]''' || ''Il-Marsa'' || {{nts|2.8}} || {{nts|4401}} || MT-26 |- | [[Attēls:Marsaskala in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsascala coa.svg|40px]] || '''[[Marsaskala]]''' || ''Wied il-Għajn'' || {{nts|5.4}} || {{nts|12134}} || MT-27 |- | [[Attēls:Marsaxlokk in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Marsaxlokk coa.svg|40px]] || '''[[Marsašloka]]''' || ''Marsaxlokk'' || {{nts|4.7}} || {{nts|3534}} || MT-28 |- | [[Attēls:Mellieha in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mellieha coa.svg|40px]] || '''[[Mellīha]]''' || ''Il-Mellieħa'' || {{nts|22.6}} || {{nts|10087}} || MT-30 |- | [[Attēls:Mgarr in Malta.svg|80px]] || || '''[[Mgara]]''' || ''L-Imġarr'' || {{nts|16.1}} || {{nts|3629}} || MT-31 |- | [[Attēls:Mosta in Malta.svg|80px]] || || '''[[Mosta (Malta)|Mosta]]''' || ''Il-Mosta'' || {{nts|6.8}} || {{nts|20241}} || MT-32 |- | [[Attēls:Mqabba in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mqabba coa.svg|40px]] || '''[[Mkaba]]''' || ''L-Imqabba'' || {{nts|2.6}} || {{nts|3315}} || MT-33 |- | [[Attēls:Msida in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Msida-coa.svg|40px]] || '''[[Msida]]''' || ''L-Imsida'' || {{nts|1.7}} || {{nts|8545}} || MT-34 |- | [[Attēls:Mtarfa in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Mtarfa coa.svg|40px]] || '''[[Mtarfa]]''' || ''L-Imtarfa'' || {{nts|0.7}} || {{nts|2572}} || MT-35 |- | [[Attēls:Munxar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Munxar coa.svg|40px]] || '''[[Munšara]]''' || ''Il-Munxar'' || {{nts|2.8}} || {{nts|1454}} || MT-36 |- | [[Attēls:Locator map Nadur in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Nadur coa.svg|40px]] || '''[[Nadura]]''' || ''In-Nadur'' || {{nts|7.2}} || {{nts|4509}} || MT-37 |- | [[Attēls:Naxxar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Naxxar coa.svg|40px]] || '''[[Našara]]''' || ''In-Naxxar'' || {{nts|11.6}} || {{nts|13443}} || MT-38 |- | [[Attēls:Paola in Malta.svg|80px]] || || '''[[Paola]]''' || ''Raħal Ġdid'' || {{nts|2.5}} || {{nts|7864}} || MT-39 |- | [[Attēls:Pembrooke in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Pembroke coa.svg|40px]] || '''[[Pembroka]]''' || ''Pembroke'' || {{nts|2.3}} || {{nts|3645}} || MT-40 |- | [[Attēls:Pieta in Malta.svg|80px]] || || '''[[Pieta (Malta)|Pieta]]''' || ''Pietà'' || {{nts|0.5}} || {{nts|4020}} || MT-41 |- | [[Attēls:Rabat in Malta.svg|80px]] || || '''[[Rabata (Malta)|Rabata]]''' || ''Ir-Rabat'' || {{nts|26.6}} || {{nts|11497}} || MT-46 |- | [[Attēls:Safi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Safi coa.svg|40px]] || '''[[Safi]]''' || ''Ħal Safi'' || {{nts|2.3}} || {{nts|2126}} || MT-47 |- | [[Attēls:Sannat in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Sannat coa.svg|40px]] || '''[[Sanata]]''' || ''Ta' Sannat'' || {{nts|3.8}} || {{nts|2117}} || MT-52 |- | [[Attēls:San Gwann in Malta.svg|80px]] || || '''[[Sandžvanna]]''' || ''San Ġwann'' || {{nts|2.6}} || {{nts|12523}} || MT-49 |- | [[Attēls:Santa Venera in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Venera coa.svg|40px]] || '''[[Santa Venera]]''' || ''Santa Venera'' || {{nts|0.9}} || {{nts|6932}} || MT-54 |- | [[Attēls:San Giljan in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of St. Julian's (Malta).svg|40px]] || '''[[Sandžiljana]]''' || ''San Ġiljan'' || {{nts|1.6}} || {{nts|10232}} || MT-48 |- | [[Attēls:San Lawrenz in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:MLT San Lawrenz COA.gif|40px]] || '''[[Senlorenca]]''' || ''San Lawrenz'' || {{nts|3.6}} || {{nts|748}} || MT-50 |- | [[Attēls:Santa Lucija in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Lucia coa.svg|40px]] || '''[[Santalučija]]''' || ''Santa Luċija'' || {{nts|0.7}} || {{nts|2997}} || MT-53 |- | [[Attēls:San Pawl il-Bahar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:St Pauls Bay coa.svg|40px]] || '''[[Senpolabeja]]''' || ''San Pawl il-Baħar'' || {{nts|14.47}} || {{nts|21046}} || MT-51 |- | [[Attēls:Siggiewi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Siggiewi coa.svg|40px]] || '''[[Sidžīvi]]''' || ''Is-Siġġiewi'' || {{nts|19.9}} || {{nts|8367}} || MT-55 |- | [[Attēls:Sliema in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Sliema coa.svg|40px]] || '''[[Slīma]]''' || ''Tas-Sliema'' || {{nts|1.3}} || {{nts|16854}} || MT-56 |- | [[Attēls:Swieqi in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Swieqi local council logo.png|40px]] || '''[[Svieki]]''' || ''Is-Swieqi'' || {{nts|3.1}} || {{nt|10064}} || MT-57 |- | [[Attēls:Xaghra in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Xghara Local Council.svg|40px]] || '''[[Šagra]]''' || ''Ix-Xagħra'' || {{nts|2.5}} || {{nt|4886}} || MT-61 |- | [[Attēls:Xewkija in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Arma Tax-Xewkija.jpg|40px]] || '''[[Šeukidža]]''' || ''Ix-Xewkija'' || {{nts|4.5}} || {{nt|3300}} || MT-62 |- | [[Attēls:Xghajra in Malta.svg|80px]] || || '''[[Šgaira]]''' || ''Ix-Xgħajra'' || {{nts|1}} || {{nts|1732}} || MT-63 |- | [[Attēls:Tarxien in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Tarxien COA.svg|40px]] || '''[[Taršīna]]''' || ''Ħal Tarxien'' || {{nts|0.9}} || {{nts|8583}} || MT-59 |- | [[Attēls:Ta Xbiex in Malta.svg|80px]] || || '''[[Tašbiša]]''' || ''Ta' Xbiex'' || {{nts|0.8}} || {{nts|1804}} || MT-58 |- | [[Attēls:Valletta in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Insigne Valettae coronatum.svg|40px]] || '''[[Valleta]]''' || ''Il-Belt Valletta'' || {{nts|0.8}} || {{nts|6444}} || MT-60 |- | [[Attēls:Rabat in Malta (Gozo).svg|80px]] || [[Attēls:Rabat Gozo coa.svg|40px]] || '''[[Viktorija (Malta)|Viktorija]]''' || ''Rabat Għawdex'' || {{nts|2.9}} || {{nts|6901}} || MT-45 |- | [[Attēls:Zabbar in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zabbar coa.svg|40px]] || '''[[Zabara]]''' || ''Ħaż-Żabbar'' || {{nts|5.3}} || {{nts|15404}} || MT-64 |- | [[Attēls:Zebbug in Malta (Gozo).svg|80px]] || [[Attēls:Zebbug Gozo coa.svg|40px]] || '''[[Zebuča (Goco)|Zebuča]]''' || ''Iż-Żebbuġ'' || {{nts|7.6}} || {{nts|2956}} || MT-65 |- | [[Attēls:Zebbug in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zebbug.svg|40px]] || '''[[Zebuča (Malta)|Zebuča]]''' || ''Ħaż-Żebbuġ'' || {{nts|8.7}} || {{nts|11903}} || MT-66 |- | [[Attēls:Zejtun in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zejtun coa.svg|40px]] || '''[[Zejtuna]]''' || ''Iż-Żejtun'' || {{nts|7.4}} || {{nts|11508}} || MT-67 |- | [[Attēls:Zurrieq in Malta.svg|80px]] || [[Attēls:Zurrieq coa.svg|40px]] || '''[[Zurrī]]''' || ''Iż-Żurrieq'' || {{nts|10.5}} || {{nts|11823}} || MT-68 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] j3ahiptf4j43x7xr6o65h6uwfye16qm 0 304681 4452393 3789702 2026-04-09T17:44:48Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452393 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Andrejs Kurbskis | vārds_orig = ''Андрей Михайлович Курбский'' | attēls = POL COA Lewart.svg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1518]]. gads | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = [[1583]]. gada maijs | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = Miļanoviči, [[Žečpospolita]]<br />([[Turijskas rajons]], [[Volīnijas apgabals]], {{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs - Mihails Kurbskis, māte - marija, dzimusi Tučkova-Morozova | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = 1) Eifrosīnija, 2) Marija, dzimusi Golšāna, 3) Aleksandra, dzimusi Semaško | bērni = vismaz 4 bērni | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} Kņazs '''Andrejs Kurbskis''' ({{val-ru|Князь Андрей Михайлович Курбский}}, {{val-pl|Andrzej Kurbski/Krupski}} dzimis [[1518]]. gadā, miris [[1583]]. gada maijā) bija viens no tuvākajiem cara [[Ivans IV|Ivana IV]] līdzgaitniekiem. Bija viens no redzamākajiem krievu karavadoņiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, tai skaitā uzvarot kaujā pie [[Valmiera]]s. 1564. gadā, iespējams uzzinot par cara ieplānotajām represijām pret viņu, pārgāja [[Žečpospolita]]s karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] dienestā un piedalījās kaujās pret [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. Par pāriešanu poļu pusē Kurbskim tika piešķirti dažādi īpašumi, to skaitā [[Koveļa]]s pilsēta un [[Krinčina|Krinčinas]] muiža. Jau pēc pāriešanas Polijas karaļa dienestā sarakstījās ar caru Ivanu IV par valsts pārvaldes jautājumiem. Šī sarakste, iespējams pārveidotā veidā, ir saglabājusies līdz mūsdienām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kurbskis, Andrejs}} [[Kategorija:1518. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1583. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas karš]] 2y616rfnfobxxfi3iwu76mcnep8nnmc 0 308818 4452278 4452247 2026-04-09T12:55:38Z Visisg 53135 LŠF prezidents 2001-2004 4452278 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Kalnozols | vārds_orģ = | attēls = 3.marta Saeimas sēde (24839151353).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Valdis Kalnozols 2016. gadā | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2016|2|18|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|5|14}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[TB/LNNK]] <small>(1997-2003)</small> * [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] <small>(kopš 2008)</small> | dzīvesb = Kristīne Kalnozola | profesija = [[celtnieks]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Kalnozols''' (dzimis {{dat|1962|5|14}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kalnozols.lv/lv/akcijas-autori/valdis-kalnozols/ |title=''CURRICULUM VITAE'' |access-date={{dat|2016|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161106072229/http://www.kalnozols.lv/lv/akcijas-autori/valdis-kalnozols/ |archivedate={{dat|2016|11|06||bez}} }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]]. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. == Biogrāfija == V. Kalnozols beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]]. Pēc [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras un celtniecības fakultātes beigšanas 1986. gadā darbojies par pasniedzēju profesionālās izglītības iestādēs. Bijis Rankas arodskolas direktora vietnieks mācību-ražošanas darbā no 1987. līdz 1992. gadam. No 1988. gada pievērsies uzņēmējdarbībai, kur darbojies sabiedriskās ēdināšanas, celtniecības un citās jomās. V. Kalnozols ir uzņēmumu SIA "Ramirent", SIA BKB, SIA "Jumurdas viesnīca", SIA "OK Būvmateriāli", SIA "Kalnozols celtniecība", SIA "Grāmatvedības aģentūra", SIA "Ranka K" u.c. dibinatājs. Ticis uzskatīts par miljonāru,<ref>[http://nra.lv/vakara-zinas/81209-miljonaram-kalnozolam-gaidama-otra-skirsanas.htm Miljonāram Kalnozolam gaidāma otrā šķiršanās] nra.lv</ref> taču pēdējos gados uzņēmējdarbībā nav veicies. Bija [[Latvijas Šaha federācija|Latvijas Šaha federācijas]] prezidents laikā no 2001. gada līdz 2004. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/prata_speles/04092019-par_latvijas_saha_federacijas_prezidentu_|title=Par Latvijas Šaha federācijas prezidentu ievēlēts Māris Krakops|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-04-09|date=2019-09-04|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 1997. gadā V. Kalnozols iestājies partijā "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2001. gadā no tās saraksta [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Pretendējis uz partijas priekšsēdētāja amatu 2002. gadā, taču nav saņēmis pietiekoši lielu partijas biedru atbalstu. 2003. gadā no partijas izslēgts. 2008. gadā iestājies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]]. 2014. gadā no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2016. gadā viņš kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Māris Kučinskis|Māra Kučinska]] vietā, kas ieņēma [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatu un uz šo laiku nolika deputāta mandātu. Bija plānots, ka Saeimai, izdodot V. Kalnozolu kriminālvajāšanai par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu bijušajai sievai, viņam līdz tiesas lēmumam būtu jāpārtrauc darbība Saeimā. Taču puses tiesvedībā vienojās par mierizlīgumu un deputāts turpināja pildīt pienākumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/600678-tiesa_izbeidz_tiesvedibu_kalnozola_kriminallieta_panakts_izligums Tiesa izbeidz tiesvedību Kalnozola krimināllietā — panākts izlīgums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160908180001/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/600678-tiesa_izbeidz_tiesvedibu_kalnozola_kriminallieta_panakts_izligums |date={{dat|2016|09|08||bez}} }} tvnet.lv</ref> [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts, saņemot lielāko svītrojumu skaitu sarakstā. == Privātā dzīve == V. Kalnozols ir precējies trīs reizes, kopā visās laulībās dzimuši 6 bērni.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/158342/valdim-kalnozolam-bus-sestais-berns Valdim Kalnozolam 52 gadu vecumā būs sestais bērns] kasjauns.lv</ref> Pirmā sieva — Ingūna Grīnerte. Meita no pirmās laulības Katrīna Kalnozola ir modele. Otrā sieva, dizainere Larisa Pomeščikova vainoja uzņēmēju vieglu miesas bojājumu nodarīšanā, par ko tika uzsākts kriminālprocess,<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/kalnozols-sitis-bijuso-sievu-sakts-tiesas-process/701920 Kalnozols sitis bijušo sievu? Sākts tiesas process] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160202073452/http://apollo.tvnet.lv/zinas/kalnozols-sitis-bijuso-sievu-sakts-tiesas-process/701920 |date={{dat|2016|02|02||bez}} }} apollo.lv</ref> taču tas noslēdzās, pusēm vienojoties par mierizlīgumu. Trešā sieva — Kristīne Kalnozola. == Atsauces == {{Commons category|Valdis Kalnozols}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161106064141/http://www.kalnozols.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa] {{12. Saeima}} {{Rīgas dome 2001}} {{DEFAULTSORT:Kalnozols, Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] fawgi7lwmgenm1nq5lvsm1q00pqp68v 0 309983 4452287 4413375 2026-04-09T13:23:35Z ~2026-93662-2 141297 Precizēta romanizācija atbilstoši pieņemtajam standartam, kas atspoguļots šeit: https://lv.wikipedia.org/wiki/Jap%C4%81%C5%86u_valodas_romaniz%C4%81cija Atbilstoši laviešu valodas fonētikai zilbe じ (ジ) ir romanizējama kā dži. 4452287 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Starptautiskā kino kritiķu federācija (FIPRESCI) | type = Kino kritiķu organizācija | location = | founding_location = {{dat|1930}} | native_name = ''Fédération Internationale de la Presse Cinématographique''<br />''International Federation of Film Critics'' | formation = | headquarters = {{vieta|Vācija|Minhene}} }} '''FIPRESCI''' (saīsinājums no {{val|fr|Fédération Internationale de la Presse Cinématographique}}) jeb '''Starptautiskā kino kritiķu federācija''' ({{val|en|International Federation of Film Critics}}) ir organizācija, kas apvieno pasaules profesionālos [[kinokritiķus]] un par kino rakstošos [[Žurnālists|žurnālistus]], lai veicinātu un attīstītu filmu kultūru un aizsargātu kinematogrāfistu profesionālās intereses. Tā dibināta 1930. gada jūnijā [[Brisele|Briselē]], [[Beļģija|Beļģijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.fipresci.org/about/history.htm |title = Historical background 1925–1945 |publisher = www.fipresci.org |date = |accessdate = 2010-07-31 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20101029105607/http://fipresci.org/about/history.htm |archivedate = 2010-10-29 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141001171132/http://www.fipresci.org/about/history.htm |date=2014-10-01 }}</ref> Oficiālās [[valoda]]s — [[Angļu valoda|angļu]] un [[Franču valoda|franču]]. Organizācijas ģenerālā asambleja atrodas [[Itālija|Itālijā]]. Patlaban FIPRESCI ir aptuveni 300 dalībnieku no vairāk kā 50 pasaules valstīm. == FIPRESCI balva == FIPRESCI bieži piešķir balvas kinofestivālos (piemēram, [[Vīnes starptautiskais kinofestivāls|Vīnes Starptautiskajā kinofestivālā]], [[Toronto Starptautiskajais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]], [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] un [[Varšavas kinofestivāls|Varšavas kinofestivālā]]), novērtējot filmu veidošanā ieguldīto darbu un uzņēmību. Starp FIPRESCI balvas saņēmējiem ir [[Pedro Almodovars]], [[Žans Liks Godārs]], [[Alēns Renē]], [[Signe Baumane]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/517881-baumanes_filma_akmeni_manas_kabatas_sanem_divas_balvas_karlovi_vari_festivala | title=Baumanes filma «Akmeņi manās kabatās» saņem divas balvas Karlovi Vari festivālā | publisher=www.fipresci.org | date=2014-07-14 | access-date=2016-03-14 | archive-date=2015-06-18 | archive-url=https://web.archive.org/web/20150618012458/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/517881-baumanes_filma_akmeni_manas_kabatas_sanem_divas_balvas_karlovi_vari_festivala }}</ref> [[Juris Poškus]], [[Vieturs Kairišs]], [[Aivars Freimanis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fipresci.org/people/aivars-freimanis/|title=Aivars Freimanis|access-date=2026-02-11|language=en}}</ref> [[Mihaels Hāneke]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sansebastianfestival.com/in/noticia.php?ap=1&id=3008|title=Michael Haneke's ''Amour'', winner of the FIPRESCI Grand Prix|accessdate=30 November 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313200925/http://sansebastianfestival.com/in/noticia.php?ap=1&id=3008|archivedate={{dat|2016|03|13||bez}}}}</ref> [[Rainers Verners Fasbinders]], [[Sergejs Loznica]], [[Deniss Tanovičs]], [[Aki Kaurismeki]], [[Manuels de Oliveira]], [[Pols Tomass Andersons]], [[Terenss Maliks]], [[Romans Polaņskis]], [[Vudijs Allens|Vudijs Alens]], [[Andrejs Tarkovskis]] un citi populāri kinorežisori. No šīs balvas 1974. gada Kannu kinofestivālā atteicās [[Robērs Bresons]]. == Žurnāls == No 2005. gada FIPRESCI piedāvā tiešsaistes kino žurnālu ''Undercurrents,'' ko izdod kino kritiķis Kriss Fudživara (''Chris Fujiwara'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fipresci.org/undercurrent/ |title=FIPRESCI.org |access-date={{dat|2016|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160314081124/http://fipresci.org/undercurrent/ |archivedate={{dat|2016|03|14||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fipresci.org/ Oficiālā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20160314081124/http://fipresci.org/undercurrent/ Tiešsaistes žurnāls ''Undercurrents''] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kino]] [[Kategorija:Organizācijas]] g4f94q8lcyzx2xbjbwf7cmy7ovih20s 10 311745 4452272 4449682 2026-04-09T12:28:09Z Olgerts V 41522 vienīgā 4452272 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A |title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu A | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = A |list1 = * [[Abavas iela (Liepāja)|Abavas iela]] * [[Admirāļa Spādes iela]] * [[Airītes iela (Liepāja)|Airītes iela]] * [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres iela]] * [[Akas iela (Liepāja)|Akas iela]] * [[Akmeņu iela (Liepāja)|Akmeņu iela]] * [[Aldaru iela (Liepāja)|Aldaru iela]] * [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] * [[Alsungas iela (Liepāja)|Alsungas iela]] * [[Amatas iela (Liepāja)|Amatas iela]] * [[Andreja Pumpura iela (Liepāja)|Andreja Pumpura iela]] * [[Antas Klints iela]] * [[Apriķu iela (Liepāja)|Apriķu iela]] * [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]] * [[Arnolda iela]] * [[Aroniju iela (Liepāja)|Aroniju iela]] * [[Artilērijas iela (Liepāja)|Artilērijas iela]] * [[Atmodas bulvāris]] * [[Atslēdznieku iela]] * [[Atteku sala]] * [[Augustes iela]] * [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa iela]] * [[Autoru iela]] * [[Aveņu iela (Liepāja)|Aveņu iela]] * [[Aviācijas iela (Liepāja)|Aviācijas iela]] * [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu iela]] |group2 = Ā |list2 = * [[Ābeļu iela (Liepāja)|Ābeļu iela]] * [[Ādu iela]] * [[Ālandes iela (Liepāja)|Ālandes iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]] </noinclude> tsxq3v8beitmi5cgjmbvkynyrt3jklm 10 311770 4452409 3295985 2026-04-09T18:19:27Z Olgerts V 41522 noformējums 4452409 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu H |title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu H | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = H |list1 = * [[Hika iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]] </noinclude> p7tycfcpqe39ut93gwoky5g6dktv450 10 311773 4452537 4331378 2026-04-10T08:15:21Z Olgerts V 41522 noformējums 4452537 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I |title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu I | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = I |list1 = * [[Imantas iela (Liepāja)|Imantas iela]] * [[Indriķa iela (Liepāja)|Indriķa iela]] * [[Instruktoru iela]] * [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru iela]] * [[Invalīdu iela (Liepāja)|Invalīdu iela]] |group2 = Ī |list2 = * [[Īsā iela (Liepāja)|Īsā iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]] </noinclude> 2u3uvlomeu8ix4lgj5k1mpsz9bd6hw1 0 312229 4452412 4212323 2026-04-09T18:37:50Z Olgerts V 41522 noformējums 4452412 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Hika iela |attēls = Hika iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Vecliepāja]] |ielas garums = 400 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = Betona bruģis |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Hika iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Hika iela sākas krustojumā ar [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 450 metri un to pilnā garumā sedz betona bruģis. Hika ielā kustība norit pa divām joslām. Ielā ir galvenokārt savrupmāju apbūve, no kurām vairākas ir iekļautas pilsētas aizsargājamo ēku sarakstā. Hika ielā atrodas [[Gulbīšu dīķis]]. [[Latvijas PSR]] laikā iela bija nosaukta par Otomāra Oškalna ielu — [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā. Mūsdienās iela ir nosaukta par godu [[Leonīds Hiks|Leonīdam Hikam]]. == Ielu savienojumi == Hika iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kūrmājas prospekts]] * [[Ēvalda Rimbenieka iela]] (T veida krustojums) * [[Vites iela (Liepāja)|Vites iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Miķeļa Valtera iela]] * [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu H}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] km4cko6b6pu42fo7dacowd6wq78wl0w 0 314307 4452382 4212320 2026-04-09T17:30:24Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4452382 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Graudu iela|Graudu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Graudu iela |attēls = Graudu iela 23 (Liepāja) (2).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 270 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Vecliepāja]] |ielas garums = 600 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons]] un akmens bruģis |ievēr celtnes = [[Liepājas Universitāte]] |autobuss = [[1. autobusu maršruts (Liepāja)|1. autobuss]], [[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2. autobuss]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6. autobuss]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Graudu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], tā atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Graudu iela sākas krustojumā ar [[Loču iela (Liepāja)|Loču ielu]] un ar [[Krusta iela (Liepāja)|Krusta ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 600 metri. No krustojuma ar Lielo ielu līdz [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielai]] to sedz asfaltbetons, bet pārējo ielas daļu sedz akmens bruģis. Graudu ielā kustība norit pa divām joslām un caur to kursē [[1. autobusu maršruts (Liepāja)|1. autobusa]], [[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2. autobusa]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6. autobusa]] maršruti. Ielā ir atrodamas pirmskara mūra ēkas, no kurām vairākas ir iekļautas pilsētas aizsargājamo ēku sarakstā. Lielās ielas un Graudu ielas krustojumā atrodas [[Liepājas Universitāte]]s galvenā ēka. Otrā pasaules kara laikā ielas apbūve no krustojuma ar Kūrmājas prospektu līdz Lielajai ielai daļēji iznīcināta. == Vēsture == [[Attēls:Liepājas Rožu laukums un Graudu ielas stūris 1917.jpg|thumb|250px|Liepājas Rožu laukums un Graudu ielas stūris (1917).]] Ielas nosaukums ir mainījies vairākas reizes. 1797. gada ielas nosaukums bija Graudu iela (''Korn Strasse''), bet 1842. gadā ''Schlagen Strasse''. 1893. gadā Liepājas Latviešu kalendārā iela atkal saukta par Graudu ielu. [[Latvijas PSR]] laikā 1949. gadā ielu pārdēvēja par '''Kārļa Marksa ielu''', bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s iela atguva Graudu ielas nosaukumu. == Ielu savienojumi == Graudu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krusta iela (Liepāja)|Krusta iela]] * [[Loču iela (Liepāja)|Loču iela]] * [[Jūrnieku iela (Liepāja)|Jūrnieku iela]] * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] / [[Kūrmājas prospekts]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] * [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]] * [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] s65zqjllmdodcfkad94n90heb8i1jjq 0 345803 4452592 4288239 2026-04-10T11:35:34Z Uldis s 26307 4452592 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Open}} '''Rīgas Tehniskās universitātes Open''' (arī '''RTU Open''') bija ikgadējs starptautisks [[šahs|šaha]] festivāls, kas no 2011. līdz 2024. gadam augustā notika [[Rīga|Rīgā]]. Tas bija lielākais klasiskā šaha turnīrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. == Turnīra vēsture == Pirmie trīs starptautiskie šaha festivāli (2011-2013) notika [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] galvenajā ēkā Kaļķu ielā 1. Pirmais un otrais šaha festivāls sastāvēja no diviem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem un "B" amatieriem) un pēdējās dienas šaha ātrspēles turnīra. Trešajā šaha festivālā jau bija trīs klasiskā šaha turnīri ("A" meistariem un "B", "C" amatieriem) un ātrspēles turnīrs. 2014. gadā ceturtais starptautiskais šaha festivāls pārcēlās uz starptautisko izstāžu centru ''[[Ķīpsala]]'' (Ķīpsalas iela 8), jo iepriekšējās telpas nespēja uzņemt aizvien pieaugošo dalībnieku skaitu. Ceturtā šaha festivāla programmā jau bija pieci klasiskā šaha turnīri ("A" meistariem un "B", "C", "D", "E" amatieriem) un pirmās dienas šaha ātrspēles turnīrs. Piektais un sestais šaha festivāli turpinājās starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no četriem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem un "B", "C", "D" amatieriem) un pēdējās dienas šaha ātrspēles turnīra. Katrā no pēdējo trīs gadu šaha festivāliem (2014-2016) kopumā ir piedalījušies vairāk nekā 400 šahistu no visas pasaules.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rtuopen.lv/lv/ieraksts/turnira-vesture |title=Turnīra vēsture |access-date={{dat|2017|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170518145844/http://rtuopen.lv/lv/ieraksts/turnira-vesture |archivedate={{dat|2017|05|18||bez}} }}</ref> Septītais šaha festivāls notika 2017. gadā starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no pieciem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem un "B", "C", "D", "E" amatieriem) un pēdējās dienas šaha ātrspēles turnīra. Astotais šaha festivāls notika 2018. gadā starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no pieciem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem un "B", "C", "D", "E" amatieriem) un diviem šaha ātrspēles turnīriem. Devītais šaha festivāls notika 2019. gadā starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no sešiem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem, "Y" jauniešiem un "B", "C", "D", "E" amatieriem), ātrā šaha turnīra un diviem šaha ātrspēles turnīriem. 2020. gadā šaha festivāls nenotika sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]]. Desmitais šaha festivāls notika 2021. gadā starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no četriem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem, "B&Y" jauniešiem un amatieriem, un "C&D", "E" amatieriem), ātrā šaha turnīra "G" un diviem šaha ātrspēles turnīriem ("F" un "H"). Vienpadsmitais šaha festivāls notika 2022. gadā starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no pieciem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem, "B", "C", "D" amatieriem, "Y" jauniešiem), ātrā šaha turnīra "F" un diviem šaha ātrspēles turnīriem ("E" un "G").<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1718/festivala-rtu-open-2022-uzvar-lietuvas-lielmeistars-paulus-pultinevicus/ |title=Festivālā "RTU Open 2022" uzvar Lietuvas lielmeistars Pauļus Pultinēvičus |access-date={{dat|2022|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220924040019/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1718/festivala-rtu-open-2022-uzvar-lietuvas-lielmeistars-paulus-pultinevicus/ }}</ref> Divpadsmitais šaha festivāls notika 2023. gadā starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no pieciem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem, "B", "C", "D" amatieriem, "Y" jauniešiem), ātrā šaha turnīra "F", diviem šaha ātrspēles turnīriem ("E" un "G") un trim kvalifikācijas turnīriem dažāda līmeņa iesācējiem ("Q1", "Q2" un "Q3").<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1965/rtu-open-2023-uzvar-18-gadus-jaunais-meistars-no-norvegijas-elhams-abdrlaufs/ |title="RTU Open 2023" uzvar 18 gadus jaunais meistars no Norvēģijas Elhams Abdrlaufs |access-date={{dat|2023|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230816115725/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1965/rtu-open-2023-uzvar-18-gadus-jaunais-meistars-no-norvegijas-elhams-abdrlaufs/ }}</ref> Trīspadsmitais šaha festivāls notika 2024. gadā starptautiskajā izstāžu centrā ''Ķīpsala'' un sastāvēja no četriem klasiskā šaha turnīriem ("A" meistariem, "B", "C", "D" amatieriem), ātrā šaha turnīra "Rīgas atklātais ātrā šaha čempionāts 2024", diviem šaha ātrspēles turnīriem ("Latvijas Šaha federācijas un FIDE 100 gadu jubilejas ātrspēles turnīrs" un "Pusnakts ātrspēles turnīrs"). 2025. gada 30. maijā Latvijas Šaha federācijas mājaslapā tika paziņots, ka ''nepietiekama finansējuma dēļ RTU Open festivāls šogad diemžēl nenotiks.'' Tāpat šajā paziņojumā tika uzsvērts, ka ''mēs noteikti turpināsim darbu, lai RTU Open, iespējams, ar citu nosaukumu un formātu, jau nākamgad atgrieztos Latvijas šaha kalendārā.''<ref>[https://www.sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=rtu-open-2025-nenotiks-b068a584-3608-4b26-9346-345c72117724 RTU Open 2025 nenotiks]</ref> == A turnīra uzvarētāji == :{| class="sortable wikitable" ! Gads !! Uzvarētājs !! 2. vieta !! 3. vieta !! Labākā sieviete |- | 2011 | {{flagicon|LUX}} {{sort|Davids, Alberto|[[Alberto Davids]]}} | {{flagicon|USA}} {{sort|Elvests, Jāns|[[Jāns Elvests]]}} | {{flagicon|LAT}} {{sort|Svešņikovs, Vladimirs|[[Vladimirs Svešņikovs]]}} | {{flagicon|POL}} {{sort|Toma, Katažina|[[Katažina Toma]]}} |- | 2012 | {{flagicon|SVK}} {{sort|Markošs, Jāns|[[Jāns Markošs]]}} | {{flagicon|BRA}} {{sort|Fiers, Aleksandrs|[[Aleksandrs Fiers]]}} | {{flagicon|GER}} {{sort|Fridmans, Daniels|[[Daniels Fridmans]]}} | {{flagicon|GER}} {{sort|Fuksa, Judīte|[[Judīte Fuksa]]}} |- | 2013 | {{flagicon|POL}} {{sort|Socko, Bartošs|[[Bartošs Socko]]}} | {{flagicon|NED}} {{sort|Kampens, Robins van|[[Robins van Kampens]]}} | {{flagicon|RUS}} {{sort|Antipovs, Mihails|[[Mihails Antipovs]]}} | {{flagicon|SVK}} {{sort|Štočkova, Zuzana|[[Zuzana Hagarova|Zuzana Štočkova]]}} |- | 2014 | {{flagicon|ARM}} {{sort|Melkumjans, Hrants|[[Hrants Melkumjans]]}} | {{flagicon|HUN}} {{sort|Raports, Ričārds|[[Ričārds Raports]]}} | {{flagicon|VEN}} {{sort|Iturrisaga, Eduardo|[[Eduardo Iturrisaga]]}} | {{flagicon|SRB}} {{sort|Manakova, Marija|[[Marija Manakova]]}} |- | 2015 | {{flagicon|LAT}} {{sort|Širovs, Aleksejs|[[Aleksejs Širovs]]}} | {{flagicon|ARM}} {{sort|Ovanisjans, Roberts|[[Roberts Ovanisjans]]}} | {{flagicon|KAZ}} {{sort|Džumabajevs, Rinats|[[Rinats Džumabajevs]]}} | {{flagicon|POL}} {{sort|Socko, Monika|[[Monika Socko]]}} |- | 2016 | {{flagicon|UKR}} {{sort|Kravcivs, Martins|[[Martins Kravcivs]]}} | {{flagicon|ARM}} {{sort|Melkumjans, Hrants|[[Hrants Melkumjans]]}} | {{flagicon|LAT}} {{sort|Neikšāns, Arturs|[[Arturs Neikšāns]]}} | {{flagicon|IND}} {{sort|Soumja, Svaminathana|[[Svaminathana Soumja]]}} |- | 2017 | {{flagicon|UKR}} {{sort|Oņiščuks, Vladimirs|[[Vladimirs Oņiščuks]]}} | {{flagicon|UKR}} {{sort|Pavlovs, Sergejs|[[Sergejs Pavlovs]]}} | {{flagicon|ISR}} {{sort|Nabati, Tamirs|[[Tamirs Nabati]]}} | {{flagicon|CHN}} {{sort|Tindzje, Lei|[[Lei Tindzje]]}} |- | 2018 | {{flagicon|ARM}} {{sort|Ovanisjans, Roberts|[[Roberts Ovanisjans]]}} | {{flagicon|ARM}} {{sort|Petrosjans, Manuels|[[Manuels Petrosjans]]}} | {{flagicon|RUS}} {{sort|Predke, Aleksandrs|[[Aleksandrs Predke]]}} | {{flagicon|IND}} {{sort|Nutaki, Prijanka|[[Nutaki Prijanka]]}} |- | 2019 | {{flagicon|LAT}} {{sort|Kovaļenko, Igors|[[Igors Kovaļenko]]}} | {{flagicon|LTU}} {{sort|Šulskis, Šarūns|[[Šarūns Šulskis]]}} | {{flagicon|ARM}} {{sort|Mikaeljans, Armans|[[Armans Mikaeljans]]}} | {{flagicon|ROU}} {{sort|Bulmaga, Irina|[[Irina Bulmaga]]}} |- | 2021 | {{flagicon|GER}} {{sort|Dončenko, Aleksandrs|[[Aleksandrs Dončenko]]}} | {{flagicon|IND}} {{sort|Narajanans, S. L.|[[Sunilduts Līna Narajanans|S. L. Narajanans]]}} | {{flagicon|LTU}} {{sort|Laurušs, Toms|[[Toms Laurušs]]}} | {{flagicon|EST}} {{sort|Olde, Margareta|[[Margareta Olde]]}} |- | 2022 | {{flagicon|LTU}} {{sort|Pultinevičs, Pauļus|[[Pauļus Pultinevičs]]}} | {{flagicon|LAT}} {{sort|Kantāns, Toms|[[Toms Kantāns]]}} | {{flagicon|SWE}} {{sort|Blumkvists, Ēriks|[[Ēriks Blumkvists]]}} | {{flagicon|LAT}} {{sort|Rogule, Laura|[[Laura Rogule]]}} |- | 2023 | {{flagicon|NOR}} {{sort|Amars, Ilhams|[[Ilhams Amars]]}} | {{flagicon|SWE}} {{sort|Blumkvists, Ēriks|[[Ēriks Blumkvists]]}} | {{flagicon|MDA}} {{sort|Cerešs, Dragošs|[[Dragošs Cerešs]]}} | {{flagicon|EST}} {{sort|Siņicina, Anastasija|[[Anastasija Siņicina]]}} |- | 2024 | {{flagicon|GRE}} {{sort|Teodoru, Nikolass|[[Nikolass Teodoru]]}} | {{flagicon|GER}} {{sort|Pajekens, Jakobs Leons|[[Jakobs Leons Pajekens]]}} | {{flagicon|LTU}} {{sort|Laurušs, Toms|[[Toms Laurušs]]}} | {{flagicon|NED}} {{sort|Rūbersa, Eline|[[Eline Rūbersa]]}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{citation |title = RTU OPEN |url = http://rtuopen.lv/lv |nopp = true |accessdate = {{dat|2017|03|07||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20170427204742/http://rtuopen.lv/lv |archivedate = {{dat|2017|04|27||bez}} }} Rīgas Tehniskās universitātes Open mājaslapa * {{citation | title=Riga Technical University Open 2011 Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr54614.aspx?art=1&lan=1 | nopp=true}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2011 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2012. Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr66578.aspx?art=4&lan=1&flag=30 | nopp=true | accessdate={{dat|2017|03|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20170302200009/http://chess-results.com/tnr66578.aspx?art=4&lan=1&flag=30 | archivedate={{dat|2017|03|02||bez}} }} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2012 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2013 - Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr88760.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES&flag=30&wi=821&zeilen=99999 | nopp=true}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2013 * {{citation |title = RTU OPEN 2014 |url = http://rtuopen.lv/2014/lv |nopp = true }}{{Novecojusi saite}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2014 * {{citation |title = RTU OPEN 2015 |url = http://rtuopen.lv/2015/lv |nopp = true }}{{Novecojusi saite}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2015 * {{citation |title = RTU OPEN 2016 |url = http://www.rtuopen.lv/2016/lv |nopp = true |accessdate = {{dat|2017|03|07||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20170520064606/http://www.rtuopen.lv/2016/lv |archivedate = {{dat|2017|05|20||bez}} }} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2016 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2017 - Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr256103.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 | nopp=true}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2017 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2018 - Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr327162.aspx?lan=1&art=1&rd=9&flag=30 | nopp=true}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2018 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2019 - Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr394126.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2019 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2021 - Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr554041.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2021 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2022 - Tournament A | url=http://chess-results.com/tnr648323.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 }} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2022 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2023 - Tournament A | url=https://chess-results.com/tnr783550.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 }} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2023 * {{citation | title=Riga Technical University Open 2024 - Tournament A (Grandmaster Open) | url=https://chess-results.com/tnr921365.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 }} Rīgas Tehniskās universitātes Open 2024 [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] hrc0ymduadbvs1dj2stdqorjnzl5ffv 2 351915 4452379 4451586 2026-04-09T17:22:28Z Jānis U. 198 4452379 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="font-size:85%; text-align:center; background-color:#fefefc" |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' | style="text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | [[1601. gads Latvijā|1601L]]&nbsp;[[1602. gads Latvijā|1602]]&nbsp;[[1603. gads Latvijā|1603]]&nbsp;[[1604. gads Latvijā|1604L]]&nbsp;[[1605. gads Latvijā|1605L]]&nbsp;[[1606. gads Latvijā|1606m]]&nbsp;[[1607. gads Latvijā|1607]]&nbsp;[[1608. gads Latvijā|1608L]]&nbsp;[[1609. gads Latvijā|1609]]&nbsp;[[1610. gads Latvijā|1610]]<br> [[1611. gads Latvijā|1611L]]&nbsp;[[1612. gads Latvijā|1612]]&nbsp;[[1613. gads Latvijā|1613]]&nbsp;[[1614. gads Latvijā|1614L]]&nbsp;[[1615. gads Latvijā|1615]]&nbsp;[[1616. gads Latvijā|1616]]&nbsp;[[1617. gads Latvijā|1617L]]&nbsp;[[1618. gads Latvijā|1618]]&nbsp;[[1619. gads Latvijā|1619m]]&nbsp;[[1620. gads Latvijā|1620L]]<br> [[1621. gads Latvijā|1621L]]&nbsp;[[1622. gads Latvijā|1622L]]&nbsp;[[1623. gads Latvijā|1623]]&nbsp;[[1624. gads Latvijā|1624]]&nbsp;[[1625. gads Latvijā|1625L]]&nbsp;[[1626. gads Latvijā|1626L]]&nbsp;[[1627. gads Latvijā|1627]]&nbsp;[[1628. gads Latvijā|1628]]&nbsp;[[1629. gads Latvijā|1629L]]&nbsp;[[1630. gads Latvijā|1630]]<br> [[1631. gads Latvijā|1631L]]&nbsp;[[1632. gads Latvijā|1632L]]&nbsp;[[1633. gads Latvijā|1633]]&nbsp;[[1634. gads Latvijā|1634]]&nbsp;[[1635. gads Latvijā|1635L]]&nbsp;[[1636. gads Latvijā|1636]]&nbsp;[[1637. gads Latvijā|1637t]]&nbsp;[[1638. gads Latvijā|1638L]]&nbsp;[[1639. gads Latvijā|1639t]]&nbsp;[[1640. gads Latvijā|1640L]]<br> [[1641. gads Latvijā|1641t]]&nbsp;[[1642. gads Latvijā|1642L]]&nbsp;[[1643. gads Latvijā|1643t]]&nbsp;[[1644. gads Latvijā|1644L]]&nbsp;[[1645. gads Latvijā|1645t]]&nbsp;[[1646. gads Latvijā|1646L]]&nbsp;[[1647. gads Latvijā|1647t]]&nbsp;[[1648. gads Latvijā|1648t]]&nbsp;[[1649. gads Latvijā|1649L]]&nbsp;[[1650. gads Latvijā|1650t]]<br> [[1651. gads Latvijā|1651t]]&nbsp;[[1652. gads Latvijā|1652L]]&nbsp;[[1653. gads Latvijā|1653t]]&nbsp;[[1654. gads Latvijā|1654L]]&nbsp;[[1655. gads Latvijā|1655t]]&nbsp;[[1656. gads Latvijā|1656L]]&nbsp;[[1657. gads Latvijā|1657t]]&nbsp;[[1658. gads Latvijā|1658L]]&nbsp;[[1659. gads Latvijā|1659t]]&nbsp;[[1660. gads Latvijā|1660L]]<br> [[1661. gads Latvijā|1661t]]&nbsp;[[1662. gads Latvijā|1662t]]&nbsp;[[1663. gads Latvijā|1663L]]&nbsp;[[1664. gads Latvijā|1664t]]&nbsp;[[1665. gads Latvijā|1665]]&nbsp;[[1666. gads Latvijā|1666L]]&nbsp;[[1667. gads Latvijā|1667L]]&nbsp;[[1668. gads Latvijā|1668]]&nbsp;[[1669. gads Latvijā|1669]]&nbsp;[[1670. gads Latvijā|1670L]]<br> [[1671. gads Latvijā|1671]]&nbsp;[[1672. gads Latvijā|1672]]&nbsp;[[1673. gads Latvijā|1673L]]&nbsp;[[1674. gads Latvijā|1674]]&nbsp;[[1675. gads Latvijā|1675]]&nbsp;[[1676. gads Latvijā|1676L]]&nbsp;[[1677. gads Latvijā|1677]]&nbsp;[[1678. gads Latvijā|1678]]&nbsp;[[1679. gads Latvijā|1679L]]&nbsp;[[1680. gads Latvijā|1680]]<br> [[1681. gads Latvijā|1681]]&nbsp;[[1682. gads Latvijā|1682L]]&nbsp;[[1683. gads Latvijā|1683]]&nbsp;[[1684. gads Latvijā|1684]]&nbsp;[[1685. gads Latvijā|1685L]]&nbsp;[[1686. gads Latvijā|1686]]&nbsp;[[1687. gads Latvijā|1687]]&nbsp;[[1688. gads Latvijā|1688L]]&nbsp;[[1689. gads Latvijā|1689]]&nbsp;[[1690. gads Latvijā|1690]]<br> [[1691. gads Latvijā|1691]]&nbsp;[[1692. gads Latvijā|1692]]&nbsp;[[1693. gads Latvijā|1693]]&nbsp;[[1694. gads Latvijā|1694]]&nbsp;[[1695. gads Latvijā|1695]]&nbsp;[[1696. gads Latvijā|1696]]&nbsp;[[1697. gads Latvijā|1697]]&nbsp;[[1698. gads Latvijā|1698]]&nbsp;[[1699. gads Latvijā|1699]]&nbsp;[[1700. gads Latvijā|1700]]<br> |} <noinclude>{{Documentation}} </noinclude> == Latvijas fabriku, rūpnīcu u.c. ražotņu saraksts == === Elektronika === * [[VEF]] * [[Unions]] * [[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]] * [[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"]] * [[Mikrotīkls]] * [[SAF Tehnika]] * [[HansaMatrix]] * REMR === Elektroiekārtas === * [[REBIR]] * DAUER * Straume * Jauda === Mašīnbūve === * [[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca|Russo-Balt]] * [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Fēnikss]] * Felzers un Ko * [[Ford-Vairogs]] * [[Tosmares kuģubūvētava]] * Rīgas kuģu būvētava * [[RVR]] * [[Rīgas autobusu fabrika |RAF]] * Rigaseļmaš * [[AMO Plant]] * AS SMW Group * [[SMW Wheels]] * Autoelektropribor * Ditton pievadķēžu rūpnīca * [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] (RER) * Kompresors * Valpro * Rīgas Dīzelis DG * [[Liepājas Metalurgs]] * [[Liepājas Metalurgs|Böcker & Co]] * Wörman & Schon ==== Velosipēdi ==== :* [[Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika|G. Ērenpreis velosipēdu fabrika]]/Sarkanā Zvaigzne :* [[Leitnera velosipēdu fabrika]] :* [[Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrika]] :* Ērenpreiss velosipēdu darbnīca :* [[Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca]] :* [[Velosipēdu fabrika Omega]] :* [[Brāļu Antonišķu velosipēdu fabrika "Līva"]] === Citi === * [[Rīgas mūzikas instrumentu fabrika]] * Rīgas Skaņuplašu rūp­nīca * [[Daugavpils skrošu rūpnīca]] === Tekstils === * [[Ogres Trikotāža]] * Lauma * Iļģuciema aušanas fabrika * Latvijas lini * Rīgas manufaktūra * Rīgas tekstils * Parīzes komūna * Tekstiliāna * Saule * Astotais marts * Rīgas audums * Latvija * [[Rīgas apģērbs]] * Māra * Rīgas adītājs * Sarkanais rīts * Aurora * Juglas manufaktūra * Rīgas manufaktūra * Rīgas filcs * Kosmoss * Somdaris * Elektra * 1. Maijs * Rekords * Daugava * Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīca * [[Valmieras stikla šķiedra]] === Keramika === * [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika/Rīgas porcelāna fabrika]] * [[Baltars]] === Stikla izstrādājumi === * [[Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca]] * Stikla fabrika "Sarkandaugava" * [[Līvānu stikla fabrika]] === Papīrfabrikas === * [[Papīrfabrika "Līgatne"]] * [[Staiceles papīrfabrika]] * [[Baltijas Celulozes fabrika|Baltijas (Slokas) Celulozes fabrika]] * Juglas papīrfabrika === Ķīmiskā rūpniecība === * Liepājas anilīna fabrika * Rūtenberga ķīmiskā rūpnīca * Rīgas ķīmiskā fabrika “Glower” * Heflingers & Co * Rīgas Superfosfāta rūpnīca * Rīgas Ķīmiskais kombināts * Rīgas Laku un krāsu rūpnīca * Rīgas rūpnīca “Reaģents” * Latvbithim * Rīgas Polietilēna rūpnīca * Olaines Plastmasu pārstrādes rūpnīca * Olaines Ķīmisko reaģentu rūpnīca * Zinātniskā ražošanas apvienība “Bioķīmiskie reaktīvi” * Dobeles ķīmiskā rūpnīca “Spodrība” * Līvānu Bioķīmiskā rūpnīca * Bioķīmiskie reaktīvi * Biolar * Tenachem * Bio-Venta === Būvmateriāli === * [[Latvijas Finieris]]/Latvijas Bērzs/Furniers/Lignums * Lode * C.CH.Schmidt Rīgas cementa fabrika/Brocēnu cementa fabrika/Brocēnu cementa un šīfera kombināts/CEMEX/SCHWENK Latvija * Sauriešu Būvmateriālu kombināts * Sa­kret === Gumijas izstrādājumi === * [[Provodņiks]] * Quadrat/Sarkanais kvadrāts/[[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]] * Mündel/Meteors * Rīgas gumijas izstrādājumu ražošanas apvienība “Ausma” === Kosmētika === * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] * [[H.A. Brieger]] * [[MADARA Cosmetics]] * Stenders === Farmācija === * [[Grindeks]] * [[Olainfarm]] * [[Rīgas farmaceitiskā fabrika]] === Pārtikas rūpniecība === ==== Cukurfabrikas ==== * [[Liepājas cukurfabrika]] * [[Jelgavas cukurfabrika]] * [[Jēkabpils cukurfabrika]] ==== Piena izstrādājumi ==== * [[Rēzeknes Piena konservu kombināts]] * [[Rīgas piensaimnieks]]/Rīgas piena kombināts * Valmieras piens ==== Konditorija ==== * [[Laima (zīmols)|Laima]] * Ķuzes konditorejas fabrika/17. jūnijs/Staburadze ==== Dzērieni ==== * [[Amber Latvijas balzams|Latvijas balzams]] * [[Cido Grupa]] * Rīgas vīnu un šampanieša kombināts ===== Alus darītavas ===== :* Livonija (Vārpa) :* [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] :* Iļģuciema alus :* [[Cēsu alus]] :* [[Bauskas alus]] :* [[Brenguļu alus]] :* [[Piebalgas alus]] :* Līvu/Lāčplēša alus :* [[Valmiermuižas alus]] :* [[Rēzeknis Bryuvers]] :* [[Agrofirma Tērvete|Tērvetes alus]] u.c. == Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības kongresi == * 1. kongress (1960. gada 26. marts) * 2. kongress (1963. gada 31. marts) * 3. kongress (1965. gada 28. novembris) * 4. kongress (1969. gada 27. marts) * 5. kongress (1973. gada aprīlis) * 6. kongress (1977. gada marts) * 7. kongress (1982. gada marts) * 8. kongress (1987. gada 4. aprīlis) gpcb37eusqu6l1b352bbu6xn3rficpw 0 379781 4452405 4430193 2026-04-09T18:07:08Z Jānis U. 198 4452405 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Sēlpils pagastā|Ezerciems|Ezerciems}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ezerciems | settlement_type = mazciems | image_skyline = Ezerciems.JPG | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | subdivision_name2 = [[Sēlpils pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2009|02|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=136573 |title=Informācija par objektu: Ezerciems |accessdate={{dat|2018|03|09||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 32 | lats = 52 | latNS = N | longd = 25 | longm = 41 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5232 | var_id = 100200945 | lgia_id = 136573 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ezerciems''' (arī '''Viesītes''', '''Vīķu pusmuiža''') ir ciems [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Sēlpils pagasts|Sēlpils pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā 3,9 km no pagasta centra [[Sēlija (ciems)|Sēlijas]], 6,8 km no [[Sala (Salas pagasts)|Salas]] un 120,9 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P76]] ([[Aizkraukle]]–[[Jēkabpils]]), [[Vīķu ezers|Vīķu ezera]] dienvidu krastā, pie [[Vīķupīte]]s ietekas tajā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Sēlpils pagasta ciemi}} exs8orjak2qxbl3uaq7wff3wsb3yxhj 0 380247 4452401 4146587 2026-04-09T18:03:56Z Jānis U. 198 4452401 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Vīķupīte | attēls = Vīķupīte pie Ezerciema.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Vīķupīte pie Ezerciema. | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Vīķu ezers]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=32 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=41 | iet_gar_s=42 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 1,2 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Vīķupīte'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65855 |title=Informācija par objektu: Vīķupīte |accessdate={{dat|2018|03|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Vīķu ezers|Vīķu ezera]] pieteka [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. Tek ziemeļu virzienā. Ietece Vīķu ezera dienvidu krastā pie [[Ezerciems (Sēlpils pagasts)|Ezerciema]]. Vīķupīti šķērso valsts autoceļš [[P76]] ([[Aizkraukle]]–[[Jēkabpils]]). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jēkabpils novada upes]] [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] poj9x6snjilbi4izmzm3m78f3fjcb1t 4452402 4452401 2026-04-09T18:04:30Z Jānis U. 198 4452402 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Vīķupīte | attēls = Vīķupīte pie Ezerciema.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Vīķupīte pie Ezerciema. | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Vīķu ezers]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=32 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=41 | iet_gar_s=42 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 1,2 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Vīķupīte'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65855 |title=Informācija par objektu: Vīķupīte |accessdate={{dat|2018|03|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Vīķu ezers|Vīķu ezera]] pieteka [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. Tek ziemeļu virzienā. Ietece [[Vīķu ezers|Vīķu ezera]] dienvidu krastā pie [[Ezerciems (Sēlpils pagasts)|Ezerciema]]. Vīķupīti šķērso valsts autoceļš [[P76]] ([[Aizkraukle]]–[[Jēkabpils]]). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jēkabpils novada upes]] [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] ejgtu1uqggbhm6yugcwsoccisqv9vu4 0 380742 4452368 4241372 2026-04-09T16:51:38Z ~2026-22120-15 143875 4452368 wikitext text/x-wiki {{infobox country at games | NOC = CRO | NOCname = [[Horvātijas Olimpiskā komiteja]] | games = olimpiskajās spēlēs | year = | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.hoo.hr}} (horvātu un angļu valodās) | location = | competitors = | sports = | flagbearer = | rank = 47 | gold = 20 | silver = 21 | bronze = 19 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Horvātija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1992|end_year= }} | winterappearances = {{Team appearances list|team=Horvātija|competition=ziemas olimpiskajās spēlēs|begin_year=1992|end_year= }} | seealso = {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras}} (1900)<br />{{flagIOC|YUG}} (1920–1988) }} '''[[Horvātija]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās kopš [[1992]]. gada, kad notika gan [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēlēs Albervilā]], gan arī [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēlēs Barselonā]]. Kopš tā brīža Horvātija ir piedalījusies visās ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs. No [[1920]]. līdz [[1988]]. gadam Horvātijas sportisti lielākoties startēja [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas]] sastāvā. Horvātija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 59 medaļas (20 zelta, 21 sudraba un 18 bronzas medaļas). Lielākā daļa, 41 medaļa, ir izcīnīta vasaras olimpiskajās spēlēs, bet 11 medaļas izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpiskās spēles]] bija līdz šim veiksmīgākās spēles. Horvātijas sportisti tajās izcīnīja 10 olimpiskās medaļas. No vasaras [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]] visvairāk medaļas (7) ir izcīnītas [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšanā]], bet [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] ir izcīnītas 5 medaļas. Savukārt no ziemas olimpiskajiem sporta veidiem visvairāk medaļas, 10 medaļas, ir izcīnītas [[kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|kalnu slēpošanā]]. Kopumā medaļas ir izcīnītas 13 vasaras un 2 ziemas olimpiskajos sporta veidos. Kalnu slēpotāja [[Janica Kosteliča]] ir titulētākā Horvātijas sportiste olimpiskajās spēlēs. Viņa ir izcīnījusi 6 medaļas, no tām 4 zelta un 2 sudraba medaļas, no 2002. līdz 2006. gadam ziemas olimpiskajās spēlēs. == Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs == ;Paskaidrojumi {| class="wikitable" |- |align=center| # || Sportistu skaits |- |align=center| #• || Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |- |align=center| — || Sportisti nestartēja |- |bgcolor=#bbb| || Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |} === Sportistu skaits === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]] ||[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]] || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]] || [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024]] |- | align=left| '''Vīrieši''' || 36 || 75 || 63 || 66 || 80 || 64 || 68 || 40 || 58 |- | align=left| '''Sievietes''' || 3 || 9 || 25 || 15 || 19 || 43 || 19 || 20 || 15 |- ! Kopā !! 39 || 84 || 88 || 81 || 99 || 107 || 87 || 60 || 73 |- | align=left| '''Sporta veidi''' || 11 || 14 || 12 || 14 || 15 || 17 || 18 || 16 || 15 |} === Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! colspan=2| Sporta veids || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]] |- | align=left| [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] || 7 || 8 || 13 || 6 || 4 || 5 || 3 |- | align=left| [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] || 12 || 12 || — || — || 12 || 12 || 12 |- | align=left| [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || [[Attēls:Boxing pictogram.svg|23px]] || 1 || 1 || — || 2 || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|23px]] || 3 || 3 || 4 || 4 || 10 || 12 || 8 |- | align=left| [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|23px]] || 1 || 1 || — || — || — || 2 || 1 |- | align=left| [[Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|Daiļlēkšana]] || [[Attēls:Diving pictogram.svg|23px]] || — || — || — || — || — || — || 1 |- | align=left| [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]] || [[Attēls:Judo pictogram.svg|23px]] || — || — || — || — || — || 2 || 1 |- | align=left| [[Galda teniss olimpiskajās spēlēs|Galda teniss]] || [[Attēls:Table tennis pictogram.svg|23px]] || 2 || 4 || 4 || 3 || 6 || 4 || 1 |- | align=left| [[Jāšana olimpiskajās spēlēs|Jāšana]] || [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|23px]] || 1 || — || — || 1 || — || — || — |- | align=left| [[Paukošana olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] || — || — || — || — || — || 1 || — |- | align=left| [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] || — || 11 || 15 || 13 || 13 || 4 || 2 |- | align=left| [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || [[Attēls:Cycling pictogram.svg|23px]] || — || — || — || — || 3 || 2 || 2 |- | align=left| [[Rokasbumba olimpiskajās spēlēs|Rokasbumba]] || [[Attēls:Handball pictogram.svg|23px]] || — || 16 || — || 15 || 15 || 29 || 14 |- | align=left| [[Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|Smaiļošana un kanoe airēšana]] || [[Attēls:Canoeing pictogram.svg|23px]] || 4 || 4 || 4 || 3 || 2 || 1 || — |- | align=left| [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|23px]] || — || — || 1 || 1 || — || — || 1 |- | align=left| [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || [[Attēls:Shooting pictogram.svg|23px]] || 4 || 4 || 2 || 1 || 4 || 5 || 7 |- | align=left| [[Tekvondo olimpiskajās spēlēs|Tekvondo]] || [[Attēls:Taekwondo pictogram.svg|23px]] || — || — || 1 || 2 || 2 || 2 || 3 |- | align=left| [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] || 2 || 4 || 5 || 5 || 1 || 2 || 4 |- | align=left| [[Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo]] || [[Attēls:Water polo pictogram.svg|23px]] || — || 12 || 13 || 13 || 13 || 13 || 13 |- | align=left| [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] || 2 || 3 || 15 || 12 || 10 || 9 || 10 |- | align=left| [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]] || [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|23px]] || — || 1 || — || — || 2 || 2 || 2 |- | align=left| [[Volejbols olimpiskajās spēlēs|Volejbols]] || [[Attēls:Volleyball pictogram.svg|23px]] || — || — || 11 || — || — || — || — |} == Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs == ;Paskaidrojumi {| class="wikitable" |- |align=center| # || Sportistu skaits |- |align=center| #• || Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |- |align=center| — || Sportisti nestartēja |- |bgcolor=#bbb| || Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |} === Sportistu skaits === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]] || [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]] || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]] || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]] || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]] || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]] || [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]] |- | align=left| '''Vīrieši''' || 3 || 3 || 4 || 8 || 16 || 12 || 7 || 12 || 4 |- | align=left| '''Sievietes''' || 1 || — || 2 || 5 || 7 || 7 || 4 || 7 || 7 |- ! Kopā !! 4 || 3 || 6 || 13 || 23 || 19 || 11 || 19 || 11 |- | align=left| '''Sporta veidi''' || 3 || 1 || 3 || 5 || 6 || 4 || 3 || 4 || 4 |} === Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! colspan=2| Sporta veids || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]] || [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]] || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]] || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]] || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]] || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]] |- | align=left| [[Biatlons olimpiskajās spēlēs|Biatlons]] || [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|23px]] || — || — || — || 1 || 1 || 2 || — || — |- | align=left| [[Bobslejs olimpiskajās spēlēs|Bobslejs]] || [[Attēls:Bobsleigh pictogram.svg|23px]] || — || — || — || 4 || 5 || 5 || — || 4 |- | align=left| [[Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]] || [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] || 2 || — || 1 || 1 || 1 || — || — || — |- | align=left| [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]] || [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|23px]] || 1 || 2 || 1 || 3 || 4 || 2 || 2 || 4 |- | align=left| [[Kamaniņu braukšana olimpiskajās spēlēs|Kamaniņu braukšana]] || [[Attēls:Luge pictogram.svg|23px]] || — || — || — || — || — || — || — || 1 |- | align=left| [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]] || [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] || 1 || 1 || 4 || 4 || 11 || 10 || 8 || 10 |- | align=left| [[Skeletons olimpiskajās spēlēs|Skeletons]] || [[Attēls:Skeleton pictogram.svg|23px]] || colspan="3" style="background:#bbb"| || — || 1 || — || — || — |- | align=left| [[Snovbords olimpiskajās spēlēs|Snovbords]] || [[Attēls:Snowboarding pictogram.svg|23px]] || colspan="2" style="background:#bbb"| || — || — || — || — || 1 || — |- |} == Medaļu tabulas == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Spēles |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā !style="width:4em; font-weight:bold;"|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]] |- |align=left| {{flaga|FRA}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]] || 2 || 2 || 3 || '''7''' || [[2024. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|30]] |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || 3 || 3 || 2 || '''8''' || [[2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|26]] |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || 5 || 3 || 2 || '''10''' || [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|17]] |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || 3 || 1 || 2 || '''6''' || [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|25]] |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || — || 2 || 3 || '''5''' || [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|56]] |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || 1 || 2 || 2 || '''5''' || [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|44]] |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || 1 || — || 1 || '''2''' || [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|49]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || 1 || 1 || — || '''2''' || [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|45]] |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || — || 1 || 2 || '''3''' || [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|44]] |- ! Kopā !! 16 !! 15 !! 17 !! 48 !! [[Olimpisko medaļu skaits pēc valsts|48]] |} {{col-2}} === Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Spēles |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā !style="width:4em; font-weight:bold;"|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]] |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022 Pekina]] || — || — || — || '''0''' || [[2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || — || — || — || '''0''' || [[2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || — || 1 || — || '''1''' || [[2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|25]] |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || — || 2 || 1 || '''3''' || [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|21]] |- |align=left| {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || 1 || 2 || — || '''3''' || [[2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|16]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || 3 || 1 || — || '''4''' || [[2002. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|12]] |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || — || — || — || '''0''' || [[1998. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || — || — || — || '''0''' || [[1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || — || — || — || '''0''' || [[1992. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- ! Kopā !! 4 !! 6 !! 1 !! 11 !! [[Olimpisko medaļu skaits pēc valsts|28]] |} {{col-end}} {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļas pa vasaras sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- |align=left| [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || 2 || 3 || 2 || '''7''' |- |align=left| [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || — || 1 || — || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Boxing pictogram.svg|23px]] [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || — || — || 1 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Sailing pictogram.svg|23px]] [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || 1 || 2 || — || '''3''' |- |align=left| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] || — || 1 || — || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Handball pictogram.svg|23px]] [[Rokasbumba olimpiskajās spēlēs|Rokasbumba]] || 2 || — || 1 || '''3''' |- |align=left| [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|23px]] [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || 1 || — || 1 || '''2''' |- |align=left| [[Attēls:Shooting pictogram.svg|23px]] [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || 2 || — || 1 || '''3''' |- |align=left| [[Attēls:Taekwondo pictogram.svg|23px]] [[Tekvondo olimpiskajās spēlēs|Tekvondo]] || 1 || — || 4 || '''5''' |- |align=left| [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 1 || 1 || 3 || '''5''' |- |align=left| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|23px]] [[Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo]] || 1 || 2 || — || '''3''' |- |align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 3 || 1 || 1 || '''5''' |- |align=left| [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|23px]] [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]] || — || 2 || — || '''2''' |- ! Kopā (13 sporta veidi) || 14 || 13 || 14 || 41 |} {{col-2}} === Medaļas pa ziemas sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- |align=left| [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|23px]] [[Biatlons olimpiskajās spēlēs|Biatlons]] || — || — || 1 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]] || 4 || 6 || — || '''10''' |- ! Kopā (2 sporta veidi) || 4 || 6 || 1 || 11 |} {{col-end}} == Medaļām bagātākie sportisti == [[Attēls:JanicaKostelic.jpg|200px|thumb|[[Janica Kosteliča]] ir medaļām bagātākā Horvātijas sportiste. Viņa kopumā ir izcīnījusi 6 olimpiskās medaļas.]] {{skatīt arī|Horvātijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums}} ''Šajā tabulā apkopoti tikai tie medaļnieki, kas pēc [[SOK|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] datiem pārstāvot Horvātiju ir izcīnījuši trīs un vairāk olimpiskās medaļas. Pārējos sportistus skatīt uzskaitījumā.'' {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Sporta veids ! Spēles ! Gadi ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Janica|Kosteliča}} || [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]] || [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || 2002 — 2006 || Sieviete || 4 || 2 || — || '''6''' |- | {{sortname|Martins|Sinkovičs}} || [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || 2012–2024 || Vīrietis || 3 || 1 || — || '''4''' |- | {{sortname|Valents|Sinkovičs}} || [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || 2012–2024 || Vīrietis || 3 || 1 || — || '''4''' |- | {{sortname|Venio|Loserts}} || [[Rokasbumba olimpiskajās spēlēs|Rokasbumba]] || [[Attēls:Handball pictogram.svg|23px]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || 1996; 2004; 2012 || Vīrietis || 2 || — || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Sandra|Elkaseviča}} || [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || 2012–2024 || Sieviete || 2 || — || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Maro|Jokovičs}} || [[Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo]] || [[Attēls:Water polo pictogram.svg|23px]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || 2012–2024 || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | {{sortname|Ivica|Kosteličs}} || [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]] || [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || 2006 — 2014 || Vīrietis || — || 4 || — || '''4''' |- |} == Karognesēji == {{pamatraksts|Horvātijas karognesēji olimpiskajās spēlēs}} ''Horvātijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.'' === Vasaras olimpiskās spēles === {{colbegin|3}} * {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] — [[Attēls:Water polo pictogram.svg|23px]] [[Josips Pavičs]] * {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] — [[Attēls:Handball pictogram.svg|23px]] [[Venio Loserts]] * {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] — [[Attēls:Handball pictogram.svg|23px]] [[Ivano Baličs]] * {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] — [[Attēls:Water polo pictogram.svg|23px]] [[Dubravko Šimencs]] * {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] — [[Attēls:Table tennis pictogram.svg|23px]] [[Zorans Primoracs]] * {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] — [[Attēls:Water polo pictogram.svg|23px]] [[Perica Bukiča]] * {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] — [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Gorans Ivaniševičs]] {{colend}} === Ziemas olimpiskās spēles === {{colbegin|3}} * {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] — [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] [[Natko Zrnčičs-Dims]] * {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] — [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] [[Ivica Kosteličs]] * {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] — [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|23px]] [[Jakovs Faks]] * {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] — [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] [[Janica Kosteliča]] * {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] — [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] [[Janica Kosteliča]] * {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] — [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] [[Janica Kosteliča]] * {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] — [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] [[Vedrans Pavleks]] * {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] — [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] [[Tomislavs Čižmešija]] {{colend}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=Croatia |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/croatia }} * {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&countryname=croatia }} * {{tīmekļa atsauce |title=Croatia |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/CRO |access-date={{dat|2019|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081226190218/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/CRO/ |archivedate={{dat|2008|12|26||bez}} }} * [http://www.hrsport.net/vijesti/357992/ostali-sportovi-ostalo/tudje-necemo-svoje-ne-damo?print=1 Sportnet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150403205625/http://www.hrsport.net/vijesti/357992/ostali-sportovi-ostalo/tudje-necemo-svoje-ne-damo/?print=1 |date={{dat|2015|04|03||bez}} }}{{hr icon}} Bernard Jurišić: Tuđe nećemo - svoje ne damo (medals of Yugoslavia won by Croatian sportsmen), April 1, 2008, accessed September 30, 2010 {{Horvātija olimpiskajās spēlēs}} {{Valstis olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Horvātija olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Valstis olimpiskajās spēlēs]] 10vgweoa3u579fqnxy2duqsh0c3ns9k 1 385898 4452377 2855593 2026-04-09T17:11:45Z Apekribo 48114 4452377 wikitext text/x-wiki == Gramatiski pareizs nosaukums == Vai gramatiski pareizs nosaukums nebūtu "Pasaules Dabas fonds" - ar mazo "f"? --[[Special:Contributions/80.89.72.135|80.89.72.135]] 2018. gada 11. maijs, plkst. 14.23 (EEST) :Šo varam uzskatīt par "svarīgu organizāciju" (neatceros precīzo formulējumu), līdz ar to visi vārdi sākas ar lielajiem burtiem. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 11. maijs, plkst. 15.40 (EEST) ::Līdzīga līmeņa globālām organizācijām parasti ar lielo burtu ir 1. vārds (Pasaules/Starptautiskais) un 2. vārds, bet 3. vārds ar mazo: Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Enerģijas padome, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Pasaules Baznīcu padome. Pēc šā parauga: '''Pasaules Dabas fonds'''. Lai būtu konsekventa sistēma, pēc A. Lauža ieteikuma ar visiem lielajiem burtiem būtu rakstāmi tikai divi organizāciju nosaukumi, kas kā vienīgie minēti LVPPV (1995): Apvienoto Nāciju Organizācija un Sarkanais Krusts. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) eka9cvje9d60ndbwtwt4h24ck4864lt 0 396714 4452285 3822777 2026-04-09T13:20:48Z Ivario 51458 4452285 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garezers | tips = pieturas punkts | attēls = <!-- tikai attēla nosaukums --> | attēla_apraksts = <!-- attēla paraksts --> | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] | atvērta = 1936 | slēgta_alt = ? | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = 1 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 1 | adrese = | latd = 57| latm = 10| lats = 32| latNS = N | longd = 24| longm = 19| longs = 31| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (2,5 km) <br /> [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (4,5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (3 km) <br /> [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (11 km) | attālums_līdz_Rīgai = 34,7 }} '''Garezers''' bija [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] starp [[Gauja (stacija)|Gaujas]] un [[Lilaste (stacija)|Lilastes]] pieturām. Tas atradās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Garezera pieturas punkts tika atklāts [[1936]]. gadā. 1948. gadā izdotajā PSRS dzelzceļu atlasā pietura ir minēta, bet, pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atjaunojot pasažieru vilcienu kustību, vilcienu sarakstos šīs pieturas vairs nav.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 183. lk.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 5qbr85cb6pi9k16525c1mhnjk9knfii 0 398126 4452579 4452031 2026-04-10T10:38:39Z Krišjānis 51961 /* Ceturtdaļfināli */ 4452579 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,<ref name="48teams">{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}</ref> kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US & Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}</ref> 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači. == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]] ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]] |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]] ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]] ![[Dalasa]] |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] ![[Monterreja]] ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]] |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA= |win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA= |win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI= |win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA= |win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR= |win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS= |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW= |win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV= |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED= |win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP= |win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL= |win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ= |win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG= |win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB= |win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO= |win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules= |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA= |win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB= |win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC= |win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD= |win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE= |win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI= |win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK= |win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA=<!--{{fb|}}-->A3 |name_GrB=<!--{{fb|}}-->B3 |name_GrC=<!--{{fb|}}-->C3 |name_GrD=<!--{{fb|}}-->D3 |name_GrE=<!--{{fb|}}-->E3 |name_GrF=<!--{{fb|}}-->F3 |name_GrG=<!--{{fb|}}-->G3 |name_GrH=<!--{{fb|}}-->H3 |name_GrI=<!--{{fb|}}-->I3 |name_GrJ=<!--{{fb|}}-->J3 |name_GrK=<!--{{fb|}}-->K3 |name_GrL=<!--{{fb|}}-->L3 <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs|<!--{{fb|}}-->E1||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs|<!--{{fb|}}-->A2||<!--{{fb|}}-->B2| |29. jūnijs|<!--{{fb|}}-->F1||<!--{{fb|}}-->C2| |2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs|<!--{{fb|}}-->D1||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3| |1. jūlijs|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs|<!--{{fb|}}-->C1||<!--{{fb|}}-->F2| |30. jūnijs|<!--{{fb|}}-->E2||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs|<!--{{fb|}}-->A1||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs|<!--{{fb|}}-->J1||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->B1||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs |<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}--| |18. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = A2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = B2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = C1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = F2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = E1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = F1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = C2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = E2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = A1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = D1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = B1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = D2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = J1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bfji0z7yws3qjtc9v5mnwj9bwlif4qg 0 402815 4452541 4377817 2026-04-10T08:27:23Z AleksandrsSirgays 143903 Informācijas atjaunošāna 4452541 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = RTU inženierzinātņu vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | alt = | caption = | motto = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 2015. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = | headmistress = | headmaster = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = 19 | employees = | key_people = | grades = 10.—12. | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 72 | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|http://www.izv.lv/}} }} '''RTU inženierzinātņu vidusskola''' ('''RTU IZV''') ir 2015. gadā dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas pieder [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] (RTU) dibinātajai SIA "RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola". Vidusskola pirmoreiz tika akreditēta 2016. gadā un ir Latvijā pirmā vispārējās izglītības mācību iestāde, ko izveidojusi kāda universitāte. Tā sadarbojas ar RTU mācībspēkiem mācību procesa organizēšanā, zinātniski pētnieciskajā darbībā un interešu izglītībā.<ref>[https://www.rtu.lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-nodibina-inzenierzinatnu-vidusskolu-talantigiem-skoleniem-11770 RTU nodibina Inženierzinātņu vidusskolu talantīgiem skolēniem] rtu.lv 2015. gada 14. janvārī</ref> == Vēsture == Skolu atklāja 2015. gada septembrī, pirmajā mācību gadā konkursa kārtībā no skolas budžeta līdzekļiem finansētajās vietās 10. klasē uzņēma 24 skolēnus, kuri apguva vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Skolas izveidi atbalstīja SIA «[[LatRosTrans]]», AS «[[Latvijas Gāze]]», AS «[[Latvenergo]]», VISMA, [[Rīgas Brīvostas pārvalde]], SIA «[[Severstal]] Distribution», AS «[[Olainfarm]]», tehnoloģiju partneris SIA «[[Lattelecom]]» un skolas draugi UPB un SIA «[[ITERA Latvija]]».<ref>[https://www.rtu.lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/svinigi-atklata-rtu-inzenierzinatnu-vidusskola-12356 Svinīgi atklāta RTU Inženierzinātņu vidusskola] rtu.lv 2015. gada 4. septembrī</ref> Līdz 2024. gada vasarai skola izvietojās [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī 1]] ēkā, kurā sākotnēji atradās [[Pētera I reālskola]], bet līdz 2014. gadam RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte. == Izglītības programmas == Vidusskola īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu (kods 31016011) ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi matemātikā, fizikā, ķīmijā un programmēšanā. Uzņemšanai rīko konkursu, kurā tiek ņemti vērā skolēna sasniegumi skolas organizētajā Atklātajā inženierzinātņu olimpiādē, mācību priekšmetu olimpiādēs un/vai skolas organizētajā iestājpārbaudījumā. Lēmums par skolas akreditāciju ir pieņemts 2022. gada 28. martā un ir spēkā līdz 2028. gada 27. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izv.lv/informacija-par-skolu/|title=INFORMĀCIJA PAR SKOLU|website=Inženierzinātņu vidusskola|access-date=2025-12-09|language=lv}}</ref> == Skolotāji == Vidusskolā strādā ap 21 pedagogs, no kuriem vairāki ir ir arī RTU un LU mācībspēki un pētnieki. == Sasniegumi == No 2016. līdz 2025. gadam ieguvusi pirmo vietu [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] veidotajā [[Latvijas mazo skolu reitings|Latvijas mazo skolu reitingā]], balstoties uz talantīgo skolēnu rezultātiem mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, zinātnisko darbu lasījumos.<ref>[http://www.skolureitings.lv/?page_id=278 Mazo skolu reitings] skolureitings.lv </ref> 2018. gadā iegūts arī Cicerona balvas kategorijas "Izglītība un zinātne" Goda nosaukums par devumu nākamo inženieru sagatavošanā.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/300650-cicerona-balvu-2018-pasniegsanas-cermonija-2018 Cicerona balvu 2018 pasniegšanas ceremonija] lvportals.lv 2018. gada 6. decembrī</ref> 2020./2021. mācību gadā skolēni ieguvuši 45 godalgotas vietas Valsts izglītības satura centra organizēto mācību priekšmetu olimpiāžu trešajā (valsts) posmā un 11 godalgotas vietas Zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē. IZV skolēnu sasniegumi 2020./2021. mācību gada starptautiskajās olimpiādēs: * zelta medaļa 17. Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē; * sudraba medaļa 4. Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē; * sudraba un 3 bronzas godalgas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiādē; * sudraba un bronzas medaļa 53. [[Starptautiskā ķīmijas olimpiāde|Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē]] (IChO); * sudraba un bronzas medaļa 55. Starptautiskajā Mendeļejeva olimpiādē; * bronzas medaļa 29. [[Starptautiskā filozofijas olimpiāde|Starptautiskajā filozofijas olimpiādē]]; * sudraba un bronzas medaļa zinātniskās pētniecības darbu konkursā ''Genius Olympiad'' (Globālo apkārtējās vides jautājumu olimpiāde).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izv.lv/aktualitates/ |title=izv.lv |access-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210824093009/https://www.izv.lv/aktualitates/ }}</ref> == Ārējās saites == * [http://wpweb-prod.rtu.lv/izv-test/wp-content/uploads/sites/54/2020/08/Pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] scru2ix591gibx3aha56mmam1ldr7vu 4452553 4452541 2026-04-10T09:06:01Z ArsenijisTapovskis 143906 Pieiveots direktors, un atjaunota informācija 4452553 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = RTU inženierzinātņu vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | alt = | caption = | motto = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 2015. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = Laura Fjodorova | headmistress = | headmaster = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = 20 | employees = | key_people = | grades = 10.—12. | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 72 | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|http://www.izv.lv/}} }} '''RTU inženierzinātņu vidusskola''' ('''RTU IZV''') ir 2015. gadā dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas pieder [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] (RTU) dibinātajai SIA "[[RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola]]". Vidusskola pirmoreiz tika akreditēta 2016. gadā un ir Latvijā pirmā vispārējās izglītības mācību iestāde, ko izveidojusi kāda universitāte. Tā sadarbojas ar RTU mācībspēkiem mācību procesa organizēšanā, zinātniski pētnieciskajā darbībā un interešu izglītībā.<ref>[https://www.rtu.lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-nodibina-inzenierzinatnu-vidusskolu-talantigiem-skoleniem-11770 RTU nodibina Inženierzinātņu vidusskolu talantīgiem skolēniem] rtu.lv 2015. gada 14. janvārī</ref> == Vēsture == Skolu atklāja 2015. gada septembrī, pirmajā mācību gadā konkursa kārtībā no skolas budžeta līdzekļiem finansētajās vietās 10. klasē uzņēma 24 skolēnus, kuri apguva vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Skolas izveidi atbalstīja SIA «[[LatRosTrans]]», AS «[[Latvijas Gāze]]», AS «[[Latvenergo]]», VISMA, [[Rīgas Brīvostas pārvalde]], SIA «[[Severstal]] Distribution», AS «[[Olainfarm]]», tehnoloģiju partneris SIA «[[Lattelecom]]» un skolas draugi UPB un SIA «[[ITERA Latvija]]».<ref>[https://www.rtu.lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/svinigi-atklata-rtu-inzenierzinatnu-vidusskola-12356 Svinīgi atklāta RTU Inženierzinātņu vidusskola] rtu.lv 2015. gada 4. septembrī</ref> Līdz 2024. gada vasarai skola izvietojās [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī 1]] ēkā, kurā sākotnēji atradās [[Pētera I reālskola]], bet līdz 2014. gadam RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte. == Izglītības programmas == Vidusskola īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu (kods 31016011) ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi matemātikā, fizikā, ķīmijā un programmēšanā. Uzņemšanai rīko konkursu, kurā tiek ņemti vērā skolēna sasniegumi skolas organizētajā Atklātajā inženierzinātņu olimpiādē, mācību priekšmetu olimpiādēs un/vai skolas organizētajā iestājpārbaudījumā. Lēmums par skolas akreditāciju ir pieņemts 2022. gada 28. martā un ir spēkā līdz 2028. gada 27. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izv.lv/informacija-par-skolu/|title=INFORMĀCIJA PAR SKOLU|website=Inženierzinātņu vidusskola|access-date=2025-12-09|language=lv}}</ref> == Skolotāji == Vidusskolā strādā ap 20 pedagogi, no kuriem vairāki ir ir arī RTU un LU mācībspēki, kā ari pētnieki. == Sasniegumi == No 2016. līdz 2025. gadam ieguvusi pirmo vietu [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] veidotajā [[Latvijas mazo skolu reitings|Latvijas mazo skolu reitingā]], balstoties uz talantīgo skolēnu rezultātiem mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, zinātnisko darbu lasījumos.<ref>[http://www.skolureitings.lv/?page_id=278 Mazo skolu reitings] skolureitings.lv </ref> 2018. gadā iegūts arī Cicerona balvas kategorijas "Izglītība un zinātne" Goda nosaukums par devumu nākamo inženieru sagatavošanā.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/300650-cicerona-balvu-2018-pasniegsanas-cermonija-2018 Cicerona balvu 2018 pasniegšanas ceremonija] lvportals.lv 2018. gada 6. decembrī</ref> 2020./2021. mācību gadā skolēni ieguvuši 45 godalgotas vietas Valsts izglītības satura centra organizēto mācību priekšmetu olimpiāžu trešajā (valsts) posmā un 11 godalgotas vietas Zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē. IZV skolēnu sasniegumi 2020./2021. mācību gada starptautiskajās olimpiādēs: * zelta medaļa 17. Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē; * sudraba medaļa 4. Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē; * sudraba un 3 bronzas godalgas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiādē; * sudraba un bronzas medaļa 53. [[Starptautiskā ķīmijas olimpiāde|Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē]] (IChO); * sudraba un bronzas medaļa 55. Starptautiskajā Mendeļejeva olimpiādē; * bronzas medaļa 29. [[Starptautiskā filozofijas olimpiāde|Starptautiskajā filozofijas olimpiādē]]; * sudraba un bronzas medaļa zinātniskās pētniecības darbu konkursā ''Genius Olympiad'' (Globālo apkārtējās vides jautājumu olimpiāde).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izv.lv/aktualitates/ |title=izv.lv |access-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210824093009/https://www.izv.lv/aktualitates/ }}</ref> == Ārējās saites == * [http://wpweb-prod.rtu.lv/izv-test/wp-content/uploads/sites/54/2020/08/Pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 3s33mdp27okc82hiznhtoms4rb4w8hn 4452584 4452553 2026-04-10T11:04:43Z Egilus 27634 4452584 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = RTU inženierzinātņu vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | alt = | caption = | motto = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 2015. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = Laura Fjodorova | headmistress = | headmaster = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = 20 | employees = | key_people = | grades = 10.—12. | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 72 | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|http://www.izv.lv/}} }} '''RTU inženierzinātņu vidusskola''' ('''RTU IZV''') ir 2015. gadā dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas pieder [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] (RTU) dibinātajai SIA "[[RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola]]". Vidusskola pirmoreiz tika akreditēta 2016. gadā un ir Latvijā pirmā vispārējās izglītības mācību iestāde, ko izveidojusi kāda universitāte. Tā sadarbojas ar RTU mācībspēkiem mācību procesa organizēšanā, zinātniski pētnieciskajā darbībā un interešu izglītībā.<ref>[https://www.rtu.lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-nodibina-inzenierzinatnu-vidusskolu-talantigiem-skoleniem-11770 RTU nodibina Inženierzinātņu vidusskolu talantīgiem skolēniem] rtu.lv 2015. gada 14. janvārī</ref> == Vēsture == Skolu atklāja 2015. gada septembrī, pirmajā mācību gadā konkursa kārtībā no skolas budžeta līdzekļiem finansētajās vietās 10. klasē uzņēma 24 skolēnus, kuri apguva vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Skolas izveidi atbalstīja SIA «[[LatRosTrans]]», AS «[[Latvijas Gāze]]», AS «[[Latvenergo]]», VISMA, [[Rīgas Brīvostas pārvalde]], SIA «[[Severstal]] Distribution», AS «[[Olainfarm]]», tehnoloģiju partneris SIA «[[Lattelecom]]» un skolas draugi UPB un SIA «[[ITERA Latvija]]».<ref>[https://www.rtu.lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/svinigi-atklata-rtu-inzenierzinatnu-vidusskola-12356 Svinīgi atklāta RTU Inženierzinātņu vidusskola] rtu.lv 2015. gada 4. septembrī</ref> Līdz 2024. gada vasarai skola izvietojās [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī 1]] ēkā, kurā sākotnēji atradās [[Pētera I reālskola]], bet līdz 2014. gadam RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte. == Izglītības programmas == Vidusskola īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu (kods 31016011) ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi matemātikā, fizikā, ķīmijā un programmēšanā. Uzņemšanai rīko konkursu, kurā tiek ņemti vērā skolēna sasniegumi skolas organizētajā Atklātajā inženierzinātņu olimpiādē, mācību priekšmetu olimpiādēs un/vai skolas organizētajā iestājpārbaudījumā. Lēmums par skolas akreditāciju ir pieņemts 2022. gada 28. martā un ir spēkā līdz 2028. gada 27. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izv.lv/informacija-par-skolu/|title=INFORMĀCIJA PAR SKOLU|website=Inženierzinātņu vidusskola|access-date=2025-12-09|language=lv}}</ref> == Skolotāji == Vidusskolā strādā ap 20 pedagogi, no kuriem vairāki ir ir arī RTU un LU mācībspēki, kā arī pētnieki. == Sasniegumi == No 2016. līdz 2025. gadam ieguvusi pirmo vietu [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] veidotajā [[Latvijas mazo skolu reitings|Latvijas mazo skolu reitingā]], balstoties uz talantīgo skolēnu rezultātiem mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, zinātnisko darbu lasījumos.<ref>[http://www.skolureitings.lv/?page_id=278 Mazo skolu reitings] skolureitings.lv </ref> 2018. gadā iegūts arī Cicerona balvas kategorijas "Izglītība un zinātne" Goda nosaukums par devumu nākamo inženieru sagatavošanā.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/300650-cicerona-balvu-2018-pasniegsanas-cermonija-2018 Cicerona balvu 2018 pasniegšanas ceremonija] lvportals.lv 2018. gada 6. decembrī</ref> 2020./2021. mācību gadā skolēni ieguvuši 45 godalgotas vietas Valsts izglītības satura centra organizēto mācību priekšmetu olimpiāžu trešajā (valsts) posmā un 11 godalgotas vietas Zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē. IZV skolēnu sasniegumi 2020./2021. mācību gada starptautiskajās olimpiādēs: * zelta medaļa 17. Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē; * sudraba medaļa 4. Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē; * sudraba un 3 bronzas godalgas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fizikas olimpiādē; * sudraba un bronzas medaļa 53. [[Starptautiskā ķīmijas olimpiāde|Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē]] (IChO); * sudraba un bronzas medaļa 55. Starptautiskajā Mendeļejeva olimpiādē; * bronzas medaļa 29. [[Starptautiskā filozofijas olimpiāde|Starptautiskajā filozofijas olimpiādē]]; * sudraba un bronzas medaļa zinātniskās pētniecības darbu konkursā ''Genius Olympiad'' (Globālo apkārtējās vides jautājumu olimpiāde).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izv.lv/aktualitates/ |title=izv.lv |access-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210824093009/https://www.izv.lv/aktualitates/ }}</ref> == Ārējās saites == * [http://wpweb-prod.rtu.lv/izv-test/wp-content/uploads/sites/54/2020/08/Pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] nivpgqxcnn2cascbvyjpxnumtj2fyid 10 413574 4452399 4452033 2026-04-09T18:01:21Z EdgarsBot 50781 upd 4452399 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-09 18:01:21{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 20 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...</nowiki> || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026) |- | {{page-multi|page=Tomas Berzins|t|h|d}} || 2026-04-07 16:18:49 || 2 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.......</nowiki> || maznozīmīgs un ilgstoši nesakārtots || 5 (12.04.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 6xtn8k02bpcsvdbt6kj0bwws1o7t5yu 4 415707 4452398 4452032 2026-04-09T18:00:53Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4452398 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|09||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199318}}] | {{formatnum:1324}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13687}}] | 2009-02-13 | 2026-04-09 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171364}}] | {{formatnum:11085}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7946}}] | 2007-12-03 | 2026-04-08 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:112816}}] | {{formatnum:10390}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9584}}] | 2007-11-24 | 2026-04-09 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111023}}] | {{formatnum:9728}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1856}}] | 2009-10-02 | 2026-04-09 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:85824}}] | {{formatnum:7451}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6582}}] | 2005-10-30 | 2026-04-09 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:68927}}] | {{formatnum:11398}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2127}}] | 2009-05-24 | 2026-04-09 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68175}}] | {{formatnum:1496}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-09 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58797}}] | {{formatnum:1268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-09 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50222}}] | {{formatnum:8120}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6168}}] | 2018-06-22 | 2026-04-08 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48698}}] | {{formatnum:1627}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3507}}] | 2006-05-03 | 2026-04-09 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47491}}] | {{formatnum:4658}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:374}}] | 2007-01-07 | 2026-04-09 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42690}}] | {{formatnum:4238}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1463}}] | 2015-03-11 | 2026-04-09 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:2042}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37731}}] | {{formatnum:4979}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:741}}] | 2013-03-30 | 2026-04-09 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30654}}] | {{formatnum:3714}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:584}}] | 2020-05-10 | 2026-04-07 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29764}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27410}}] | {{formatnum:9163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4020}}] | 2023-01-18 | 2026-04-05 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25496}}] | {{formatnum:4535}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:864}}] | 2015-08-30 | 2026-04-09 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19344}}] | {{formatnum:2809}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-03-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15450}}] | {{formatnum:1303}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-07 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14377}}] | {{formatnum:1993}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1904}}] | 2005-07-30 | 2026-04-09 |- | 32. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14340}}] | {{formatnum:591}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2326}}] | 2011-08-03 | 2026-04-07 |- | 33. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14189}}] | {{formatnum:3259}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1309}}] | 2014-07-27 | 2026-04-09 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14027}}] | {{formatnum:752}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:224}}] | 2013-06-21 | 2026-04-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13105}}] | {{formatnum:986}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10510}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-08 |- | 40. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10493}}] | {{formatnum:2169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:380}}] | 2021-07-27 | 2026-04-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10080}}] | {{formatnum:267}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-09 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9533}}] | {{formatnum:278}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8577}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:45}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6496}}] | {{formatnum:912}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:117}}] | 2017-05-11 | 2026-04-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5571}}] | {{formatnum:107}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-03-18 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}] | {{formatnum:93}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}] | 2020-12-20 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] dlkv5afeaoqg877nul348dld59oit7l 0 435522 4452509 3801999 2026-04-10T05:53:30Z ~2026-22098-32 143896 Direkotra nomaiņa. Skolēnu skaita un darbinieku vispārīgs precizējums 4452509 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valmieras sākumskola | logo = | logo_size = 100px | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = Leona Paegles iela 40A, [[Valmiera]], [[Valmieras novads]], LV-4201, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 31 | lats = 56 | latNS = N | longd = 25 | longm = 24 | longs = 28 | longEW = E | established = 1919 (1908) | headmaster = Ēriks Jansons | staff = | teaching_staff = 50+ | employees = | grades = 1. - 6. | years = | students = >500 | language = latviešu | revenue = | homepage = {{url|http://vss.edu.lv/}} }} '''Valmieras sākumskola''' ir izglītības [[skola|mācību iestāde]] [[Valmiera|Valmierā]]. == Izglītības programmas == Pamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) izglītības programma (kods 11011111), pamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (11013111), speciālās pamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) izglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (11015611). == Skolas vēsture == [[Attēls:Valmieras 1. pamatskola 1927.jpg|thumb|left|180px|Valmieras I. pamatskolas ēka 1927. gadā.]] Valmieras sākumskolas vecā ēka (arhitekts [[Aleksejs Kīzelbašs]], būvuzņēmējs Otto Baltiņš) celta Rīgas ielā 42 no 1906. līdz 1908. gadam '''Valmieras sieviešu ģimnāzijas''' vajadzībām. Pirmā pasaules kara vācu okupācijas laikā, 1918. gadā ģimnāziju pārveidoja par Valmieras liceju, kura direktors bija filozofs [[Pauls Dāle]]. No 1919. gada līdz 1947. gadam ēkā darbojās '''Valmieras pilsētas I. pamatskola'''. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā to pārdēvēja par '''Valmieras 2. vidusskolu''', kurā mācības notika krievu valodā. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1990. gadā to pievienoja Valmieras 1. vidusskolai 1. – 4. klašu skolēnu mācībām, 1997. gadā atdalīja kā Valmieras sākumskolu, 2004. gadā pārdēvēja par Valmieras pamatskolu.<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/18661/ zudusilatvija.lv]</ref> 2010. gada 1. septembrī atklāja Valmieras pamatskolas jauno ēku Leona Paegles ielā 40A. Ēkas būvniecību veica SIA “Latvijas Energoceltnieks”, bet būvprojektu izstrādāja SIA “Ozola&Bula, arhitektu birojs”. Ēkas pamatakmens, piedaloties Latvijas prezidentam [[Valdis Zatlers|Valdim Zatleram]], tika ielikts 2008. gadā. 2011. gadā to pārdēvēja par Valmieras sākumskolu.<ref>[http://vss.edu.lv/skola/vesture/ skolas vēsture]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Valmieras novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Valmierā]] 4pwz4fpa1uuh8di8jm0efs04ztmwcum 0 457720 4452342 4452260 2026-04-09T14:55:54Z Egilus 27634 4452342 wikitext text/x-wiki {{Valsts armija |country = Slovākija |name = Slovākijas Republikas Bruņotie spēki |native_name = Ozbrojené sily Slovenskej republiky |image = [[Attēls:Slovak Armed Forces logo.svg]] |caption = SRBS emblēma |image2 = |caption2 = |founded = 1993. gada 1. janvāris |current_form = |disbanded = |branches = {{nowrap|[[File:Slovak Army Roundel.svg|15px]] Sauszemes spēki}}<br />{{nowrap|[[File:Coat of arms of Slovakia.svg|15px]] Gaisa spēki}}<br />{{nowrap|[[File:Insigne incognitum.svg|15px]] Speciālo operāciju spēki}} |headquarters = [[Bratislava]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Zuzana Čaputova]] |commander-in-chief_title = Virspavēlniece, vienlaikus valsts prezidente |minister = Peters Gajdošs |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = Daniels Zmeko |commander_title = Ģenerālā štāba priekšnieks <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = brīvprātīga kopš 2006. gada |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = 17 000 aktīvajā dienestā (2017)<ref>{{cite web|url=http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/|title=V armáde SR bude pôsobiť viac vojakov, bude mať aj viac húfnic či BVP|date=10 August 2017|website=Dnesky.sk|accessdate=15 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170927155453/http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/|archive-date=27 September 2017|url-status=|df=}}</ref> un 4800 civilo darbinieku (2016)<ref>{{cite web|url=http://www.hlavnespravy.sk/v-armade-ma-posobit-viac-vojakov-aj-civilnych-zamestnancov/830815|title=V armáde má pôsobiť viac vojakov aj civilných zamestnancov - Hlavné správy|first=Heureka|last=Evolution|date=11 September 2016|work=hlavnespravy.sk|accessdate=19 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170215002638/http://www.hlavnespravy.sk/v-armade-ma-posobit-viac-vojakov-aj-civilnych-zamestnancov/830815|archive-date=15 February 2017|url-status=|df=}}</ref> |ranked = |reserve = |deployed = 464 (tai skaitā {{flag|Kipra}} — 169, {{flag|Afganistāna}} — 49) |amount = 1,905 miljardu EUR (2019)<ref name="NATO">{{cite web |title=Defence Expenditure of NATO Countries (2012-2019) |url=https://www.nato.int/nato_static_fl2014/assets/pdf/pdf_2019_06/20190625_PR2019-069-EN.pdf|date=25 June 2019|publisher=NATO Public Diplomacy Division|access-date=31 August 2019}}</ref> |percent_GDP = 1,74% (2019)<ref name="NATO" /> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = {{USA}} <br />{{ISR}} <br />{{ITA}} <br />{{GER}} <br />{{CZE}} <br />{{JAP}} <br />{{POL}} <br />{{RUS}}<ref>{{cite web|url=https://www.defense.gov/News/Article/Article/633563/work-slovakian-defense-minister-review-bilateral-relationship/|title=Work, Slovakian Defense Minister Review Bilateral Relationship|website=Defense.gov|accessdate=15 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170901071837/https://www.defense.gov/News/Article/Article/633563/work-slovakian-defense-minister-review-bilateral-relationship/|archive-date=1 September 2017|url-status=|df=}}</ref> |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = |ranks = }} '''Slovākijas Republikas Bruņotie spēki''' ({{val-sk|Ozbrojené sily Slovenskej republiky}}) ir profesionālā [[Slovākija]]s [[Karaspēks|armija]]. Mūsdienu Slovākijas armija tika izveidota no kopīgās [[Čehoslovākija]]s armijas pēc [[Čehoslovākijas sadalīšanās]] 1993. gada 1. janvārī. Slovākija pievienojās [[NATO]] 2004. gada 29. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/docu/update/2004/03-march/e0329a.htm|title=NATO Update: Seven new members join NATO - 29 March 2004|website=Nato.int|access-date=24 December 2014}}</ref> Kopš 2006. gada armija pārveidota par pilnībā profesionālu organizāciju un obligātais militārais dienests ir atcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lt.justice.gov.sk/Attachment/vlastn%C3%BD%20materi%C3%A1l_doc.pdf?instEID=-1&attEID=52223&docEID=291685&matEID=5903&langEID=1&tStamp=20130212112258283|title=kniha o obrane SR 2013"|website=Lt.justice.gov.sk|access-date=15 December 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131004214318/https://lt.justice.gov.sk/Attachment/vlastn%C3%BD%20materi%C3%A1l_doc.pdf?instEID=-1&attEID=52223&docEID=291685&matEID=5903&langEID=1&tStamp=20130212112258283|archivedate={{dat|2013|10|04||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/nato_static/assets/pdf/pdf_topics/20140224_140224-PR2014-028-Defence-exp.pdf|title=Financial and Economic Data Relating to NATO Defence|website=Nato.int|access-date=15 December 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://komentare.sme.sk/c/7191511/slovenska-armada-je-v-kritickom-stave-moze-to-mat-fatalne-nasledky.html|title=Slovenská armáda je v kritickom stave, má to fatálne následky|website=Komentare.sme.sk|access-date=24 December 2014}}</ref> Slovākijas bruņotajos spēkos 2014. gadā bija 15 996 militāru un 3761 civilu personu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cas.sk/clanok/272600/slovenska-armada-v-cislach-475-vojakov-nebolo-na-testoch-fyzickej-sposobilosti.html|title=Slovenská armáda v číslach: 475 vojakov nebolo na testoch fyzickej spôsobilosti!|website=Cas.sk|access-date=24 December 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aktuality.sk/clanok/207764/vojakov-je-menej-za-desat-rokov-klesol-ich-pocet-o-8000/|title=Vojakov je menej. Za desať rokov klesol ich počet o 8000|website=Aktuality.sk|access-date=24 December 2014}}</ref> 2017. gadā militārpersonu skaits bija pieaudzis līdz 17 501.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/|title=V armáde SR bude pôsobiť viac vojakov, bude mať aj viac húfnic či BVP|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2017|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170927155453/http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/}}</ref> [[Attēls:Slovak Armed Forces - Organization 2026.png|right|thumb|299x299px| Slovākijas Republikas bruņoto spēku struktūra 2026. gadā (noklikšķiniet, lai palielinātu) ]] == Sauszemes spēki == * Sauszemes spēku pavēlniecība (izvietota [[Trenčīna|Trenčīnā]]) * 1. mehanizētā brigāde (vadība [[Topoļčani|Topoļčanos]]) * 2. mehanizētā brigāde (vadība [[Prešova|Prešovā]]) * Kaujas dienesta atbalsta brigāde (vadība Trenčīnā) 2015. gadā Slovākijas sauszemes spēkiem bija 22 [[Tanks|tanki]] T-72, ap 700 kājnieku kaujas mašīnas (pamatā [[BMP-1]] tipa), ap 80 [[Mīnmetējs|mīnmetēju]] un [[Haubice|haubiču]] un 27 pārvietojamās raķešu zalvju sistēmas (raķešmetēji jeb "''gradi''"). == Gaisa spēki == Slovākijas gaisa spēki, oficiāli ''Slovākijas Republikas bruņoto spēku gaisa spēki,'' aizstāv Slovākijas gaisa telpu. Slovākijas gaisa spēkos pašlaik ir viens [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] [[spārns]] (izvietots Sliačā pie [[Zvolena|Zvolenas]]), viens [[Helikopters|helikopteru]] spārns ([[Prešova|Prešovā]]), viens transportlidmašīnu spārns (Malackos netālu no [[Bratislava|Bratislavas]]) un viena SAM brigāde ([[Nitra|Nitrā]]). Tajos ir ap 20 lidmašīnas (6 iznīcinātāji [[MiG-29]], 7 mācību lidmašīnas Aero L-39, izlūklidmašīna un 7 transportlidmašīnas), kā arī 15 helikopteri (6 Mi-17 un 9 Black Hawk). Plānots iepirkt 14 iznīcinātājus [[F-16 Fighting Falcon|F-16]], lai aizvietotu novecojušos. Gaisa spēki šobrīd ir daļa no NATO integrētās gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas - NATINADS. == Īpašo operāciju spēki == Vadība atrodas Trenčinā. Sastāvā: * 5. speciālo spēku pulks ([[Žilina|Žilinā]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defense.gov/News/Contracts/Contract-View/Article/1158321/|title=Contracts for April 20, 2017|website=Defense.gov|access-date=15 December 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefirearmblog.com/blog/2017/04/27/colt-capitalizes-foreign-military-sales-program/|title=Colt Capitalizes on Foreign Military Sales Program - The Firearm Blog|website=Thefirearmblog.com|access-date=15 December 2017|date=27 April 2017}}</ref> * 23. motorizētais bataljons ([[Trebišova|Trebišovā]]) * Civilās un militārās sadarbības (CIMIC) /Psiholoģisko Operāciju (PsyOps) centrs ([[Martina|Martinā]]) Nākotnē tiks pievienota kiberaizsardzības vienība un ĪOS apmācības bāze. == Misijas ārpus Slovākijas == Slovākijas 169 militārpersonas tika izvietotas [[Kipra|Kiprā]] ''UNFICYP'' ietvaros [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] vadītajā miera atbalsta operācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/en/peacekeeping/contributors/2014/jun14_3.pdf|title=United Nations Mission´s Summary detailed by Country 2014|website=Un.org|access-date=15 December 2017|date=30 June 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/en/peacekeeping/resources/statistics/contributors.shtml|title=Archived copy|access-date=2016-10-07}}</ref> Slovākija apņēmās līdz 2016. gada beigām palielināt karaspēka daļu [[Afganistāna|Afganistānā]] līdz aptuveni 45 vīriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cenaa.org/wp-content/uploads/2012/05/Posobenie-Slovenska-v-zahr.-misiach-a-operaciach_0112.pdf|title="Pôsobenie Slovenska v zahraničných misiách a operáciách"|website=Cenaa.org|access-date=15 December 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131220134526/http://cenaa.org/wp-content/uploads/2012/05/Posobenie-Slovenska-v-zahr.-misiach-a-operaciach_0112.pdf|archivedate={{dat|2013|12|20||bez}}}}</ref> 41 slovāku kareivis ir dislocēts [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ''EUFOR Althea'' ietvaros. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euforbih.org/index.php?option=com_content&view=article&id=2354:eufor-exercise-quick-response-2-begins&catid=105:press-statements&Itemid=70|title=EUFOR "Exercise Quick Response 2" begins|last=Jasmin|website=EUFOR ALTHEA|access-date=24 December 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131221132639/http://www.euforbih.org/index.php?option=com_content&view=article&id=2354:eufor-exercise-quick-response-2-begins&catid=105:press-statements&Itemid=70|archivedate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> Slovākijas karaspēks tika izvests no Kosovas, jo Slovākijas bruņotie spēki izvirzīja savu prioritāti galvenokārt koncentrēties uz NATO vadīto Afganistānas misiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.b92.net/eng/news/politics-article.php?yyyy=2010&mm=01&dd=04&nav_id=64243|title=B92 - Info - Slovakia pulling soldiers from Kosovo|website=B92|access-date=24 December 2014|archive-date={{dat|2014|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141224164608/http://www.b92.net/eng/news/politics-article.php?yyyy=2010&mm=01&dd=04&nav_id=64243}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mzv.sk/sk/zahranicna__politika/slovensko_v_nato-ucast_slovenska_v_mierovych_operaciach_nato#operacieISAF|title=Účasť Slovenska v mierových operáciách NATO - Slovensko v NATO - Zahraničná politika - Ministerstvo zahraničných vecí a európskych záležitostí Slovenskej republiky|website=Mzv.sk|access-date=24 December 2014|archive-date={{dat|2014|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141224165335/http://www.mzv.sk/sk/zahranicna__politika/slovensko_v_nato-ucast_slovenska_v_mierovych_operaciach_nato#operacieISAF}}</ref> Kopš Slovākijas neatkarības 1993. gadā dienesta laikā Apvienoto Nāciju Organizācijā un NATO (uz 2018. gada 30. aprīli) bojā gājuši 60 Slovākijas kareivju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defensenews.com/apps/pbcs.dll/article?AID=2013312270009|title=Two Slovakian Soldiers Killed in Kabul Suicide Car Bomb|website=Defense News|access-date=24 December 2014|archive-date={{dat|2014|01|10||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140110100326/http://www.defensenews.com/apps/pbcs.dll/article?AID=2013312270009}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usembassy.sk/20years/index.php?page=20|title=20 Years of U.S. - Slovak Diplomatic Relations|website=Usembassy.sk|access-date=24 December 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140805094444/http://www.usembassy.sk/20years/index.php?page=20|archivedate={{dat|2014|08|05||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defense.gov/News/News-Releases/News-Release-View/Article/605340/readout-of-secretary-of-defense-chuck-hagels-meeting-with-the-slovakian-defense|title=Readout of Secretary of Defense Chuck Hagel|website=defense.gov|access-date=19 March 2017}}</ref> 2020. gada aprīlī Slovākijas armija atgrieza mājās 29 no 49 Slovākijas militārpersonām no Afganistānas, lai mazinātu saslimstības risku [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. Ārzemju misijās tobrīd atradās 464 Slovākijas kareivji.<ref>[https://www.mil.sk/89408/?pg=1 Slovenskí vojaci sa vrátili z operácie v Afganistane, rezort obrany zabezpečil návrat na Slovensko aj jednej civilistke] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241205052057/https://www.mil.sk/89408/?pg=1 |date={{dat|2024|12|05||bez}} }} '''(slovākiski)'''</ref> == Akcijas Slovākijā == Vairums helikopteru Mi-17 tiek izmantoti palīdzībai civilo glābšanas dienestu darbā, ieskaitot sanitāro transportu un ugunsdzēšanu. 2020. gadā Slovākijas armija sniedza transporta un materiālo palīdzību medicīniskajiem dienestiem, kas nodarbojās ar vīrusu epidēmijas apspiešanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.sk/89424/?pg=1 |title=Zabezpečili sme ďalšiu prepravu zdravotníckeho materiálu |access-date={{dat|2020|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211209021852/https://www.mil.sk/89424/?pg=1 }}</ref> Armija kopā ar policiju aprīlī tāpat pārņēma kontroli pār vairākiem ciematiem, kuros bija izplatījusies infekcija, bloķējot to sakarus ar ārieni, nodrošinot tur dzīvojošajiem [[Čigāni|mazākumtautības pārstāvjiem]] pārtikas piegādi un medicīnisko palīdzību, kā arī palīdzot veikt vīrusu testus.<ref>[https://www.mosr.sk/46895-sk/ozbrojene-sily-sr-pokracuju-v-odoberani-vzoriek-na-vychode-slovenska-zacali-tiez-s-prvou-civilno-vojenskou-operaciou-umbrella-1/ Ozbrojené sily SR pokračujú v odoberaní vzoriek na východe Slovenska, začali tiež s prvou civilno-vojenskou operáciou UMBRELLA 1] '''(slovākiski)'''</ref><ref>[https://www.mosr.sk/46868-sk/ozbrojene-sily-zabezpecili-prepravu-vzoriek-z-romskych-komunit-do-laboratoria-vojenskym-vrtulnikom-black-hawk/ Ozbrojené sily zabezpečili prepravu vzoriek z rómskych komunít do laboratória vojenským vrtuľníkom Black Hawk] '''(slovākiski)'''</ref><ref>[https://rsi.rtvs.sk/russkiy/clanky/covid-19/222283/voenno-grazhdanskaya-operaciya-umbrella-1 Slovākijas radio: Военно-гражданская операция UMBRELLA 1]{{Novecojusi saite}} '''(krieviski)'''</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:Tatrapan.jpg| Bruņutehnika Tatrapan Attēls:RM MODULAR.jpg| Raķešu zalvju sistēma RM-70 MODULAR Attēls:Slovak Air Force MiG-29AS.JPG| Slovākijas modernizētie iznīcinātāji MiG-29AS Attēls:Slovak Air Force, Let L-410 Turbolet, 2818 - 2016 KLu Open Dagen.jpg| Slovākijas Gaisa spēku transporta lidmašīna [[Let L-410 Turbolet|Let L-410 Turbolet]] Attēls:Slovak Army 5th Special Forces Regiment in Afghanistan2.jpg| Slovākijas 5. speciālo spēku pulks, kas darbojas Afganistānas austrumos Attēls:110623-A-CO174-007.jpg| 5. īpašo spēku pulka kareivis sargā nocietinātu pozīciju Attēls:Soldiers from 12th Mechanized Battalion of 1st Mechanized Brigade2.jpg| 12. mehanizētā bataljona karavīri </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.mosr.sk Aizsardzības ministrijas mājas lapa] * [https://www.mil.sk/ Bruņoto spēku mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] bwntp9cjv1w8nv4pcwrlzoz6p62err5 0 460920 4452271 4334685 2026-04-09T12:26:16Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4452271 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Ganību iela|Ganību iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Ganību iela | atklāta = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | karte = | mapframe-zoom = 13 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 400 | pilsēta = {{Liepāja}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Vecliepāja]] | ielas garums = ap 4180 m | attēls = Ganību iela (Liepāja).jpg | joslu skaits = 2-4 | vēst nosaukumi = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = [[23. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|23.]] | cits = }} '''Ganību iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s un [[Ezerkrasts|Ezerkrasta]] apkaimēs. Ganību iela sākas no [[Vecā ostmala|Vecās ostmalas]], bet beidzas krustojumā ar [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas ielu]]. Ielas garums ir ap 4180 m un to pilnībā klāj [[asfaltbetons]]. Iela ir daļa no [[Autoceļš A11 (Latvija)|autoceļa A11]]. No krustojuma ar [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu ielu]] līdz krustojumam ar [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu ielu]] kustība notiek vienā virzienā, bet tālāk turpinās abos virzienos. Caur Ganību ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]] un [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]] autobusa maršruti. Ielas apbūve sastāv no savrupmājām, kā arī pirmskara mūra un koka mājām. Ganību ielā 63/67 atrodas Liepājas ugunsdzēsēju depo, Ganību ielā 106 atrodas [[Liepājas Raiņa vidusskola]], bet Ganību ielā 120 atrodas [[Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca]]. == Ielu savienojumi == Ganību iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecā ostmala]] * [[Ādu iela]] * [[Jaunā iela (Liepāja)|Jaunā iela]] * [[Kaļķu iela (Liepāja)|Kaļķu iela]] (T veida krustojums) * [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]] (T veida krustojums) * [[Ķieģeļu iela (Liepāja)|Ķieģeļu iela]] (T veida krustojums) * [[Mālu iela (Liepāja)|Mālu iela]] (T veida krustojums) * [[Dārza iela (Liepāja)|Dārza iela]] * [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] * [[Priežu iela (Liepāja)|Priežu iela]] * [[Pupu iela (Liepāja)|Pupu iela]] (T veida krustojums) * [[Zāļu iela (Liepāja)|Zāļu iela]] * [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|Eduarda Veidenbauma iela]] * [[Otaņķu iela (Liepāja)|Otaņķu iela]] (T veida krustojums) * [[Klāva Ukstiņa iela]] * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] (T veida krustojums) * [[Vidusceļa iela (Liepāja)|Vidusceļa iela]] (T veida krustojums) * [[Salmu iela (Liepāja)|Salmu iela]] * [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] * [[Miera iela (Liepāja)|Miera iela]] * [[Rucavas iela (Liepāja)|Rucavas iela]] * [[Nīcas iela (Liepāja)|Nīcas iela]] * [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]] (T veida krustojums) * [[Kalvenes iela (Liepāja)|Kalvenes iela]] * [[Priekules iela (Liepāja)|Priekules iela]] * [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]] * [[Eduarda Tisē iela]] * [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] (T veida krustojums) * [[Ezerlīču iela (Liepāja)|Ezerlīču iela]] (T veida krustojums) * [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]] * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] * [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes iela]] * [[Gaujas prospekts]] (T veida krustojums) * [[Svētes iela (Liepāja)|Svētes iela]] (T veida krustojums) * [[Dunikas iela]] (T veida krustojums) * [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] [[Kategorija:Ielas Ezerkrastā]] l5h5lzkfhc702v5bcaa53bnoym6sank 0 461386 4452539 4212298 2026-04-10T08:21:56Z Olgerts V 41522 noformējums 4452539 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Jāņa iela|Jāņa iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jāņa iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Jāņa iela 1 (Liepāja) (2).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 244 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Jāņa iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Jāņa iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielu]]. Ielas garums ir ap 244 metriem un to sedz gan [[bruģis]], gan [[asfaltbetons]]. Posmā no [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas ielas]] līdz Bāriņu ielai kustība norit abos virzienos, bet posms no Lielās ielas līdz Skolas ielai ir paredzēts tikai gājējiem. Ielas apbūve sastāv no pirmskara koka un mūra ēkām, kā arī no daudzdzīvokļu mājām. == Ielu savienojumi == Jāņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] (T veida krustojums) * [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] rye09vzzsxocr8xwtdlok19bbrd655u 0 461543 4452582 4212197 2026-04-10T11:00:02Z Olgerts V 41522 karte 4452582 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Jaunā ostmala | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Jaunā ostmala (2013).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Jaunliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 458 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 4 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]] | mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22.]], [[23. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|23.]] | cits = }} '''Jaunā ostmala''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Jaunā ostmala sākas krustojumā ar [[Parka iela (Liepāja)|Parka ielu]], [[Ezermalas iela (Liepāja)|Ezermalas ielu]] un [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju ielu]] un [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielu]]. Ielas garums ir ap 458 metriem un to pilnībā sedz [[Asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Jaunajā ostmalā norit abos virzienos. Caur Jauno ostmalu kursē [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4. autobusa]] un [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9. autobusa]] maršruti. == Ielu savienojumi == Jaunā ostmala ir savienota ar šādām ielām: * [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] * [[Ezermalas iela (Liepāja)|Ezermalas iela]] * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Loku iela (Liepāja)|Loku iela]] (T veida krustojums) * [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]] qba4lyx6obe11zjfbo54j6sr8479t4t 4452590 4452582 2026-04-10T11:11:57Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4452590 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Jaunā ostmala | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Jaunā ostmala (2013).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Jaunliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 458 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 4 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]] | mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22.]], [[23. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|23.]] | cits = }} '''Jaunā ostmala''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Jaunā ostmala sākas krustojumā ar [[Parka iela (Liepāja)|Parka ielu]], [[Ezermalas iela (Liepāja)|Ezermalas ielu]] un [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju ielu]] un [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielu]]. Ielas garums ir ap 458 metriem un to pilnībā sedz [[Asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Jaunajā ostmalā norit abos virzienos. Caur Jauno ostmalu kursē [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4. autobusa]] un [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9. autobusa]] maršruti. == Ielu savienojumi == Jaunā ostmala ir savienota ar šādām ielām: * [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] * [[Ezermalas iela (Liepāja)|Ezermalas iela]] (ielas turpinājums) * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] (Jaunais tilts) * [[Loku iela (Liepāja)|Loku iela]] (T veida krustojums) * [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] (ielas turpinājums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]] 2il110s6k66seqnmmisb99w3auzqm48 0 497257 4452282 4443343 2026-04-09T13:17:01Z Lasks 38532 4452282 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Stabilitātei! | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Stabilitātei 2023 logo.png | colorcode = #f57d00 | chairperson = | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]]<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv}}</ref> | leader1_title = Partijas valde | leader1_name = [[Jefimijs Klementjevs]] <br />[[Svetlana Čulkova]] <br />[[Natālija Marčenko-Jodko]] <br />Ruslans Vereščagins | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | slogan = Stabilitātei- Jā! | founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | membership_year = 2026 | membership = 691{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref> | ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-lideris-roslikovs-krievvalodigie-latvija-gaidija-ienakam-jaunus-politiskos-spekus.a476160/|title=«Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> | position = | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|4|100|hex=#f57d00}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#f57d00}} | symbol = | flag = | website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski|title=“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-06|language=lv}}</ref> [[Eiroskeptisms|eiroskeptiska]],<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prokrievisks-un-antivakceru-speks-jauna-partija-ar-zinamiem-lideriem-kas-jazina-par-stabilitatei.a474525/|title=Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=|archive-date={{dat|2022|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/}}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7577280/alternativais-partiju-reitings-nelogiskakie-skalakie-un-dumjakie-solijumi-velesanas|title=Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās|website=Komentāri|access-date=2022-08-04|date=2022-08-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība "Stabilitātei - Jā!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos [[Rīgas dome]]s deputātus [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseju Rosļikovu]] un [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> {| class="wikitable" |+Partijas Stabilitātei! valdes sastāvs 2021. gada 17. janvārī<ref name=":0" /> !Amats !Vārds, uzvārds !Līdzšinējā politiskā piederība |- |Valdes priekšsēdētājs |[[Aleksejs Rosļikovs]] |[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]], [[Tautas varas spēks]] |- |Valdes līdzpriekšsēdētājs |[[Valērijs Petrovs]] |[[Latvijas Krievu savienība]], [[Saskaņas centrs]], [[Saskaņa]], [[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]], [[Tautas varas spēks]] |- | rowspan="10" |Valdes loceklis/-e |[[Jefimijs Klementjevs]] |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Viktorija Jarkina |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Andrejs Daņiļevičs |[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Tautas varas spēks]] |- |[[Natālija Marčenko-Jodko]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Ruslans Vereščagins |[[Tautas varas spēks]] |- |Dmitrijs Kočkins |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Amils Saļimovs]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Jevgenijs Jevstifejevs |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Svetlana Čulkova]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Rolands Pogulis |[[Tautas varas spēks]] |} Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/193/politics/52890927/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki|title=Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki|website=www.delfi.lv}}</ref> Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.<ref>{{Cite web|url=https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516|title=Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии|first=LURSOFT|last=IT|date=2024. gada 31. aug.|website=Lursoft IT}}</ref> 2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]] un ierobežojumiem saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref name=":d" /> === 14. Saeima === 2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija [[Aleksejs Rosļikovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> saņemot 11 deputātu vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Lielāko atbalstu partija ieguva [[Rīga|Rīgā]] un [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7618531/14-saeimas-velesanas-rigas-apkaimes-divi-izteikti-lideri|title=14. Saeimas vēlēšanas &#10217; Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi|website=Latvijā|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54801382|title="Согласие" проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!|last=Rus.Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2022-10-02|language=ru}}</ref> 31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref> kurš amatā gan netika ievēlēts. 2023. gada martā [[Glorija Grevcova]] paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz [[Ķīna|Ķīnu]] 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma [[Amils Saļimovs]], Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti [[Kirilica|kirilicā]] ir [[Bulgāru valoda|bulgāru]], nevis [[Krievu valoda|krievu valodā]], kuras izmatošana [[Aģitācija|aģitācijā]] ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8034047/stabilitatei-apgalvo-ka-prieksvelesanu-agitacija-izmantotais-teksts-kirilica-bijis-bulgaru-valoda|title="Stabilitātei!" apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā|website=Latvijā|access-date=2024-06-04|date=2024-06-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605041-stabilitatei-pret-stabilitati|title=“Stabilitātei!” pret stabilitāti|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-04|date=2024-05-14|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta [[Jeļena Kļaviņa]] (kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā) un [[Jekaterina Drelinga]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti [[Iļja Ivanovs]], [[Igors Judins]], [[Amils Saļimovs]] un [[Dmitrijs Kovaļenko]]. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas "Stabilitātei!" frakcija 14. Saeimā izjuka.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-ltv-saeima-izjukusi-stabilitatei-frakcija.a635232/ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija] lsm.lv 2026. gada 18. februārī</ref> === Ģenerālprokuratūras brīdinājums === Pēc pārbaudes par partijas "Stabilitātei!" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai "Stabilitātei!" brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka "Stabilitātei!" darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.01.2026-generalprokuratura-izsaka-bridinajumu-stabilitatei-par-sabiedribu-skelosiem-vestijumiem.a628609/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem] lsm.lv 05.01.2026</ref> Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija "Stabilitātei!" nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2026-stabilitatei-nepildis-prokuraturas-prasibas-dzest-sabiedribu-skelosus-vestijumus-un-gatavojas-tiesaties.a633126/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties] lsm.lv 04.02.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 1,98 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,80 | {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#f57d00}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Pašvaldību vēlēšanas ==== ===== 2021. gadā ===== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Salaspils novads|Salaspils]] novadu, kā arī [[Jūrmala]]s pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |203 |4,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |59 |0,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |100 |0,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |} ===== 2025. gadā ===== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 6,93 | {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas]] | 5,67 | {{Infobox political party/seats|1|13|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas]] | 3,00 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas]] | 2,85 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |} == Partijas ziedotāji == Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Svetlana Čulkova]], [[Dmitrijs Čulkovs]], [[Viktorija Pleškāne]], [[Igors Judins]], Alisa Čevere. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}</ref> == Iepriekšējie logo == Partijas [[logotips]] un sākotnējais saīsinājums bija [[S]] burts ar [[Izsaukuma zīme|izsaukuma zīmi]]. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši [[Sigulda|Siguldā]], logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi "S!gulda aizrauj". Tā kā Siguldas [[preču zīme]] ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā [[reklāma]]s, reprezentācijas materiālos, [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]], bez [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldības atļaujas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7628436/tiesa-aizliedz-stabilitatei-izmantot-saimnieciskaja-aprite-siguldas-precu-zimi-s|title=Tiesa aizliedz "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi "S!"|website=Latvijā|access-date=2023-01-17|date=2022-10-17|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu. {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Stabilitātei! logo.png|Logotipa īsā versija <small>(2021—22)</small> |File:Stabilitātei! logo 2023.png|Logotipa garā versija <small>(2021—23)</small> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/ |date={{dat|2022|09|10||bez}} }} * [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] fjz3jil6ik0tt7g0poxgxqdz2pgcpku 4452597 4452282 2026-04-10T11:54:54Z Nikolajevsemils 137729 4452597 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Stabilitātei! | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Stabilitātei 2023 logo.png | colorcode = #f57d00 | chairperson = | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]]<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv}}</ref> | leader1_title = Partijas valde | leader1_name = [[Jefimijs Klementjevs]] <br />[[Svetlana Čulkova]] <br />[[Natālija Marčenko-Jodko]] <br />Ruslans Vereščagins | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | slogan = Stabilitātei- Jā! | founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | membership_year = 2026 | membership = 691{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref> | ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-lideris-roslikovs-krievvalodigie-latvija-gaidija-ienakam-jaunus-politiskos-spekus.a476160/|title=«Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> | position = | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|4|100|hex=#f57d00}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#f57d00}} | symbol = | flag = | website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski|title=“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-06|language=lv}}</ref> [[Eiroskeptisms|eiroskeptiska]],<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prokrievisks-un-antivakceru-speks-jauna-partija-ar-zinamiem-lideriem-kas-jazina-par-stabilitatei.a474525/|title=Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=|archive-date={{dat|2022|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/}}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7577280/alternativais-partiju-reitings-nelogiskakie-skalakie-un-dumjakie-solijumi-velesanas|title=Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās|website=Komentāri|access-date=2022-08-04|date=2022-08-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība "Stabilitātei - Jā!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos [[Rīgas dome]]s deputātus [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseju Rosļikovu]] un [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> {| class="wikitable" |+Partijas Stabilitātei! valdes sastāvs 2021. gada 17. janvārī<ref name=":0" /> !Amats !Vārds, uzvārds !Līdzšinējā politiskā piederība |- |Valdes priekšsēdētājs |[[Aleksejs Rosļikovs]] |[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]], [[Tautas varas spēks]] |- |Valdes līdzpriekšsēdētājs |[[Valērijs Petrovs]] |[[Latvijas Krievu savienība]], [[Saskaņas centrs]], [[Saskaņa]], [[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]], [[Tautas varas spēks]] |- | rowspan="10" |Valdes loceklis/-e |[[Jefimijs Klementjevs]] |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Viktorija Jarkina |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Andrejs Daņiļevičs |[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Tautas varas spēks]] |- |[[Natālija Marčenko-Jodko]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Ruslans Vereščagins |[[Tautas varas spēks]] |- |Dmitrijs Kočkins |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Amils Saļimovs]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Jevgenijs Jevstifejevs |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Svetlana Čulkova]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Rolands Pogulis |[[Tautas varas spēks]] |} Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/193/politics/52890927/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki|title=Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki|website=www.delfi.lv}}</ref> Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.<ref>{{Cite web|url=https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516|title=Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии|first=LURSOFT|last=IT|date=2024. gada 31. aug.|website=Lursoft IT}}</ref> 2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]] un ierobežojumiem saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref name=":d" /> === 14. Saeima === 2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija [[Aleksejs Rosļikovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> saņemot 11 deputātu vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Lielāko atbalstu partija ieguva [[Rīga|Rīgā]] un [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7618531/14-saeimas-velesanas-rigas-apkaimes-divi-izteikti-lideri|title=14. Saeimas vēlēšanas &#10217; Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi|website=Latvijā|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54801382|title="Согласие" проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!|last=Rus.Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2022-10-02|language=ru}}</ref> 31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref> kurš amatā gan netika ievēlēts. 2023. gada martā [[Glorija Grevcova]] paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz [[Ķīna|Ķīnu]] 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma [[Amils Saļimovs]], Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti [[Kirilica|kirilicā]] ir [[Bulgāru valoda|bulgāru]], nevis [[Krievu valoda|krievu valodā]], kuras izmatošana [[Aģitācija|aģitācijā]] ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8034047/stabilitatei-apgalvo-ka-prieksvelesanu-agitacija-izmantotais-teksts-kirilica-bijis-bulgaru-valoda|title="Stabilitātei!" apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā|website=Latvijā|access-date=2024-06-04|date=2024-06-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605041-stabilitatei-pret-stabilitati|title=“Stabilitātei!” pret stabilitāti|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-04|date=2024-05-14|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta [[Jeļena Kļaviņa]] (kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā) un [[Jekaterina Drelinga]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti [[Iļja Ivanovs]], [[Igors Judins]], [[Amils Saļimovs]] un [[Dmitrijs Kovaļenko]]. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas "Stabilitātei!" frakcija 14. Saeimā izjuka.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-ltv-saeima-izjukusi-stabilitatei-frakcija.a635232/ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija] lsm.lv 2026. gada 18. februārī</ref> === Ģenerālprokuratūras brīdinājums === Pēc pārbaudes par partijas "Stabilitātei!" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai "Stabilitātei!" brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka "Stabilitātei!" darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.01.2026-generalprokuratura-izsaka-bridinajumu-stabilitatei-par-sabiedribu-skelosiem-vestijumiem.a628609/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem] lsm.lv 05.01.2026</ref> Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija "Stabilitātei!" nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2026-stabilitatei-nepildis-prokuraturas-prasibas-dzest-sabiedribu-skelosus-vestijumus-un-gatavojas-tiesaties.a633126/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties] lsm.lv 04.02.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 1,98 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,80 | {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#f57d00}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Pašvaldību vēlēšanas ==== ===== 2021. gadā ===== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Salaspils novads|Salaspils]] novadu, kā arī [[Jūrmala]]s pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |203 |4,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |59 |0,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |100 |0,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |} ===== 2025. gadā ===== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 6,93 | {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas]] | 5,67 | {{Infobox political party/seats|1|13|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas]] | 3,00 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas]] | 2,85 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |} == Partijas ziedotāji == Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Svetlana Čulkova]], [[Dmitrijs Čulkovs]], [[Viktorija Pleškāne]], [[Igors Judins]], Alisa Čevere. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}</ref> == Iepriekšējie logo == Partijas [[logotips]] un sākotnējais saīsinājums bija [[S]] burts ar [[Izsaukuma zīme|izsaukuma zīmi]]. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši [[Sigulda|Siguldā]], logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi "S!gulda aizrauj". Tā kā Siguldas [[preču zīme]] ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā [[reklāma]]s, reprezentācijas materiālos, [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]], bez [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldības atļaujas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7628436/tiesa-aizliedz-stabilitatei-izmantot-saimnieciskaja-aprite-siguldas-precu-zimi-s|title=Tiesa aizliedz "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi "S!"|website=Latvijā|access-date=2023-01-17|date=2022-10-17|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu. {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Stabilitātei! logo.png|Logotipa īsā versija <small>(2021—22)</small> |File:Stabilitātei! logo 2023.png|Logotipa garā versija <small>(2021—23)</small> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/ |date={{dat|2022|09|10||bez}} }} * [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] 4fn23d9qz3x7xpkojqzz8yc5ffszg8x 0 502562 4452361 4012194 2026-04-09T16:10:10Z Bakir123 92076 4452361 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1955|4|13}} | goals2 = 67 | manageryears11 = 2017 | manageryears10 = 2015–2016 | manageryears9 = 2009–2014 | manageryears8 = 2008 | manageryears7 = 2007–2008 | managerclubs10 = {{flaga|Francija}} [[Thonon Evian Grand Genève F.C.|Evian]] | managerclubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Akhisarspor]] | image = SusicPSG (cropped).jpg | clubnumber = | goals3 = 3 | goals1 = 86 | managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]] | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Zavidoviči|td=Bosnija un Hercegovina}} | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Red Star F.C.|Red Star]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[FK Sarajevo|Sarajevo]] | caps3 = 17 | caps2 = 287 | caps1 = 221 | height = 181 | birth_place = | manageryears4 = 2004–2005 | manageryears12 = 2018 | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbulspor]] | manageryears1 = 1994–1995 | nationalcaps1 = 54 | manageryears2 = 1996–1999 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]] | totalgoals = 155 | totalcaps = 525 | years3 = 1991–1992 | years2 = 1982–1991 | years1 = 1973–1982 | position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]] | playername = Safets Sušičs | name = | caption = Sušičs 1983. gadā | nationalgoals1 = 21 | managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | nationalyears1 = 1977–1990 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidslāvija}} | pcupdate = | manageryears3 = 2001 | managerclubs3 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | managerclubs9 = {{fb|BIH}} | managerclubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaraspor]] | managerclubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | managerclubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | managerclubs5 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]] | manageryears5 = 2005–2006 | manageryears6 = 2006–2007 }}'''Safets Sušičs''' ({{Val|bs|Safet Sušić}}, dzimis {{Dat|1955|4|13}}) ir [[Bosnieši|bosniešu]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlasi]]. Savu spēlētāja karjeru pavadījis [[Dienvidslāvija]]s klubā ''[[FK Sarajevo]]'' un [[Francija]]s klubos ''[[Paris Saint-Germain]]'' un [[Red Star F.C.|''Red Star'']]. Pazīstams ar savu tehnisko spēli, Sušičs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem savas paaudzes Eiropas futbolistiem. [[Dienvidslāvijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984. gada Eiropas čempionātā]]. Kā treneris, vadījis vairākas komandas [[Francija|Francijā]], [[Turcija|Turcijā]] un [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]] viņa vadībā [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās un spēlēja [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. 2004. gadā, [[UEFA jubilejas apbalvojumi|UEFA jubilejas apbalvojumu]] ietvaros, [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] izvēlējās Sušiču kā visu laiku labāko bosniešu spēlētāju. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1|Francijas 1. divīzija]]: 1985—86 * [[Coupe de France]]: 1982—83 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ligue 1|1. divīzijas]] labākais ārzemju spēlētājs: 1982—83 * Dienvidslāvijas gada futbolists: 1979 * [[DIenvidslāvijas futbola Pirmā līga|DIenvidslāvijas Pirmā līgas]] labākais vārtu guvējs: 1979—80 (17 vārti) === Trenera karjera === '''Akhisarspor''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola treneri]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:FK Sarajevo spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Sušičs, Safets}} f4v3mnlf1mtkmhd90bwv5qalsuddzdl 0 516996 4452276 4311230 2026-04-09T12:51:36Z ~2026-21894-51 143869 /* Dzīvesgājums */ Andris Siliņš nekad nav bijis ārsts 4452276 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Siliņš | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953488).jpg | apraksts = Andris Siliņš 2014. gadā. | att_izm = 275px | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1945|4|22}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ķekava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = [[ārsts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Siliņš''' (dzimis {{dat|1945|4|22|}} [[Ķekava|Ķekavā]]) ir [[ārsts|ekonomists]] sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A9D04B2E2B9161E6C2257D7B0032D8FF?OpenDocument&lang=LV|title=Andris Siliņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> Bijis Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == A. Siliņš ir pirmais Latvijas brīvo arodbiedrību priekšsēdētājs, pirms ievēlēšanas Saeimā bijis Valsts nodarbinātības aģentūras direktors, strādājis Latvijas dzelzceļa struktūrvienībās un vadījis Grāmatvedības un finanšu koledžu. 2013. gadā ievēlēts par Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju, stājoties [[Aina Verze|Ainas Verzes]] vietā. == Politiskā darbība == 2014. gadā A. Siliņš kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pamatojot to: “bez politikas tos jautājumus, ar ko nodarbojas Pensionāru federācija, atrisināt nevar. Iespaidot lēmumu pieņemšanu, ja izdodas tikt Saeimā, tas ir daudz efektīvāk.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lpf-lideris-silins-rudeni-startes-saeimas-velesanas-no-zzs-saraksta|title=LPF līderis Siliņš rudenī startēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> Ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]], bet nav bijis kādas no apvienībā ietilpstošajām partijām biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5959406/deputats-silins-nolemis-nekandidet-saeimas-velesanas|title=Deputāts Siliņš nolēmis nekandidēt Saeimas vēlēšanās|website=TVNET|access-date=2022-07-14|date=2018-07-29|language=lv}}</ref> 2018. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] sāka pārbaudi par Saeimas deputāta A. Siliņa rīcību, reklamējot "[[PNB Banka|Norvik bankas]]" sniegtos pakalpojumus. Bankas reklāmas bukletā pie Siliņa portreta viņš pieteikts tikai kā LPF priekšsēdētājs un nekur nav minēts, ka viņš ir arī Saeimas deputāts. Vienlaikus politiķis apgalvoja, ka reklāmas bukletu ar savu seju viņš redzot pirmo reizi: “Tā ir mana bilde, un tas ir mans teksts, ko teicu mūsu, pensionāru, avīzītei. Bet man nebija ne jausmas, ka tas tiek izmantots arī šādām publikācijām. Ar mani tas nav saskaņots, un samaksu par to neesmu saņēmis!” Jautāts, kā vērtē savu partneru "Norvik bankas" rīcību, bez saskaņošanas izmantojot viņa tekstu un seju, deputāts atbildēja: “Īsti korekti tas nav. Nāksies šo jautājumu pārrunāt.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/deputats-norvik-bankas-reklamas-seja|title=Deputāts – “Norvik bankas” reklāmas seja|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> 2018. gadā paziņojis, ka nolēmis nekandidēt [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Politiķis skaidroja, ka vairāk nekā desmit gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmis "beidzot sākt atpūsties". Par spīti šim paziņojumam, A. Siliņš 2022. gadā kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-12-28}}</ref> Tāpat viņu neievēlēja arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], kur A. Siliņš kandidēja uz vietu [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domē. == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņš, Andris}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] 4uuwuw42osphh66hc528dj3lhtknj09 4452310 4452276 2026-04-09T13:58:45Z Biafra 13794 preciz. 4452310 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Siliņš | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953488).jpg | apraksts = Andris Siliņš 2014. gadā. | att_izm = 275px | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1945|4|22}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ķekava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = [[ekonomists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Siliņš''' (dzimis {{dat|1945|4|22|}} [[Ķekava|Ķekavā]]) ir [[ekonomists]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A9D04B2E2B9161E6C2257D7B0032D8FF?OpenDocument&lang=LV|title=Andris Siliņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> Bijis Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == A. Siliņš bija pirmais [[Latvijas brīvo arodbiedrību savienība]]s priekšsēdētājs. Pirms ievēlēšanas Saeimā bijis [[Valsts nodarbinātības aģentūra]]s direktors, strādājis [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] struktūrvienībās un vadījis Grāmatvedības un finanšu koledžu. 2013. gadā ievēlēts par Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju, stājoties [[Aina Verze|Ainas Verzes]] vietā. == Politiskā darbība == 2014. gadā A. Siliņš kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pamatojot to: “bez politikas tos jautājumus, ar ko nodarbojas Pensionāru federācija, atrisināt nevar. Iespaidot lēmumu pieņemšanu, ja izdodas tikt Saeimā, tas ir daudz efektīvāk.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lpf-lideris-silins-rudeni-startes-saeimas-velesanas-no-zzs-saraksta|title=LPF līderis Siliņš rudenī startēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> Ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]], bet nav bijis kādas no apvienībā ietilpstošajām partijām biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5959406/deputats-silins-nolemis-nekandidet-saeimas-velesanas|title=Deputāts Siliņš nolēmis nekandidēt Saeimas vēlēšanās|website=TVNET|access-date=2022-07-14|date=2018-07-29|language=lv}}</ref> 2018. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] sāka pārbaudi par Saeimas deputāta A. Siliņa rīcību, reklamējot "[[PNB Banka|Norvik bankas]]" sniegtos pakalpojumus. Bankas reklāmas bukletā pie Siliņa portreta viņš pieteikts tikai kā LPF priekšsēdētājs un nekur nav minēts, ka viņš ir arī Saeimas deputāts. Vienlaikus politiķis apgalvoja, ka reklāmas bukletu ar savu seju viņš redzot pirmo reizi: “Tā ir mana bilde, un tas ir mans teksts, ko teicu mūsu, pensionāru, avīzītei. Bet man nebija ne jausmas, ka tas tiek izmantots arī šādām publikācijām. Ar mani tas nav saskaņots, un samaksu par to neesmu saņēmis!” Jautāts, kā vērtē savu partneru "Norvik bankas" rīcību, bez saskaņošanas izmantojot viņa tekstu un seju, deputāts atbildēja: “Īsti korekti tas nav. Nāksies šo jautājumu pārrunāt.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/deputats-norvik-bankas-reklamas-seja|title=Deputāts – “Norvik bankas” reklāmas seja|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> 2018. gadā paziņojis, ka nolēmis nekandidēt [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Politiķis skaidroja, ka vairāk nekā desmit gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmis "beidzot sākt atpūsties". Par spīti šim paziņojumam, A. Siliņš 2022. gadā kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-12-28}}</ref> Tāpat viņu neievēlēja arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], kur A. Siliņš kandidēja uz vietu [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domē. == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņš, Andris}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] 2iy3m19xsbniejgs3jhlxv88ts693oj 0 517317 4452268 4451451 2026-04-09T12:09:27Z Olgerts V 41522 noformējums 4452268 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Friča Brīvzemnieka iela|Friča Brīvzemnieka iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Friča Brīvzemnieka iela | vēst nosaukumi = Juliannas iela | atklāta = | attēls = View of Friča Brīvzemnieka Street in Liepāja (cropped).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 750 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Friča Brīvzemnieka iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Vecā ostmala|Vecā ostmalu]] un beidzas krustojumā ar [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 750 metru un to sedz [[bruģis]]. Posms no [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielas]] līdz [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielai]] ir paredzēts gājējiem. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no pirmskara mūra ēkām. == Vēsture == Ielas nosaukums vēsturiski bijis '''Juliannas iela''' ({{val|de|Julianen-Strasse}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://maps.mapywig.org/m/City_plans/Baltic_states/PLAN_der_SEESTADT_LIBAU_S_1887_Loc_G7044.L5_1887_.S3.jpg|title=Plan der Seestadt Libau, 1887}}</ref> 3. numurā 18. gadsimtā atradies Komēdiju nams, savukārt 26. numurā līdz mūsdienām renovētā veidā saglabājies 1787. gadā celtais maiznieka Jāņa Klūges nams.<ref>Liepājas laukumu plānojums un telpiskā kompozīcija līdz pirmajam pasaules karam. Silvija Ozola</ref> Ielā ilgstoši darbojušās divas [[Tipogrāfija|spiestuves]]: 6/8. numurā kopā ar čaulīšu fabriku un skārda spiestuvi atradās Augusta Ketena litogrāfijas iestāde, savukārt 40. numurā — sabiedrības "Vēstnesis" spiestuve.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Verzeichnis der Libauer Firmen und Handels- und Gewerbe-Unternehmungen fuer das Jahr 1924.|last=Kroeger|first=M.|publisher=D. Meier|year=1924|location=Libau}}</ref> Ketena spiestuves vietā pēc Otrā pasaules kara izvietojās [[Valsts Liepājas šūšanas fabrika "Sprīdītis"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/vide/kur-liepaja-drukaja-pirmo-latviesu-avizi-un-etiketes/|title=Kur Liepājā drukāja pirmo latviešu avīzi un etiķetes|website=irliepaja.lv|access-date={{dat|2024|04|12||bez}}|language=lv}}</ref> savukārt kopš 2016. gada tai piegulošajā industriālajā kvartālā izvietojies radošais kvartāls "Juliannas pagalms". Ielas apbūve 1941. gada vācu uzlidojumos cieta minimāli; gāja bojā tikai apbūve abpus krustojumam ar Graudu ielu. 1940. gada aprīlī, līdz ar vairākām citām, Juliannas iela tika pārdēvēta. Tā ieguva latviešu publicista un dzejnieka [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vārdu.<ref>Kurzemes Vārds. 1940. gada 24. aprīļa numurs.</ref> == Ielu savienojumi == Friča Brīvzemnieka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecā ostmala]] (T veida krustojums) * [[Dzirnavu iela (Liepāja)|Dzirnavu iela]] * [[Putekļu iela (Liepāja)|Putekļu iela]] (T veida krustojums) * [[Vēžu iela (Liepāja)|Vēžu iela]] (T veida krustojums) * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] * [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu iela]] * [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu F}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] ou6q3aqtmlnk6n30596yhfwsx7yn8i8 0 517358 4452417 4212144 2026-04-09T19:15:00Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4452417 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Imantas iela|Imantas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Imantas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Imantas iela (Liepaja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 290 | ielas garums = 615 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Imantas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Imantas iela sākas krustojumā ar [[Studentu rotas iela|Studentu rotas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Atmodas bulvāris|Atmodas bulvāri]]. Ielas garums ir aptuveni 615 metri un to gandrīz pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Imantas ielā 4 atrodas Liepājas 14. pasta nodaļa. == Ielu savienojumi == Imantas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Studentu rotas iela]] (T veida krustojums) * [[Ģenerāļa Dankera iela]] (T veida krustojums) * [[Neatkarības rotas iela]] * [[Virsaiša iela (Liepāja)|Virsaiša iela]] (T veida krustojums) * [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas iela]] * [[Britu flotes iela]] (T veida krustojums) * [[Atmodas bulvāris]] == Skatīt arī == * [[Karosta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] gpps1xmx7zyzqrveytf389r7s97c186 0 517773 4452408 4212322 2026-04-09T18:18:47Z Olgerts V 41522 noformējums 4452408 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Ģimnāzijas iela|Ģimnāzijas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Ģimnāzijas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 130 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Ģimnāzijas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Ģimnāzijas iela sākas krustojumā ar [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Republikas iela|Republikas ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 130 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. == Ielu savienojumi == Ģimnāzijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] (T veida krustojums) * [[Republikas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] cewnn4rjkq5wbe7rzmbvn6eq80x5atq 0 517775 4452536 4392747 2026-04-10T08:13:11Z Olgerts V 41522 noformējums 4452536 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Invalīdu iela|Invalīdu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Invalīdu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 230 | ielas garums = 467 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Invalīdu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Invalīdu iela sākas krustojumā ar [[Kristiāna Dāla iela (Liepāja)|Kristiāna Dāla ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 467 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. * Invalīdu ielā 4 atrodas [[Karostas cietums]]. * Invalīdu ielā 8 atrodas pamesta maza [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]] ([[kapela]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/gunars-silakaktins-par-mazo-kapelu-invalidu-iela/|title=Gunārs Silakaktiņš: Par mazo kapelu Invalīdu ielā|website=irliepaja.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Invalīdu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kristiāna Dāla iela (Liepāja)|Kristiāna Dāla iela]] (T veida krustojums) * [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] aj52p5341e09doef183rlcg2ked96t7 0 517777 4452578 4390099 2026-04-10T10:38:25Z Olgerts V 41522 noformējums 4452578 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Jaunā iela|Jaunā iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jaunā iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 1230 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Jaunā iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Jaunā iela sākas krustojumā ar [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielu]] un beidzas [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] krastā. Ielas garums ir aptuveni 1230 metri un to sedz [[asfaltbetons|asfalts]] un [[bruģis]]. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām, kā arī savrupmājām. == Ielu savienojumi == Jaunā iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] (T veida krustojums) * [[Mārtiņa iela (Liepāja)|Mārtiņa iela]] (T veida krustojums) * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] * [[Fēniksa iela (Liepāja)|Fēniksa iela]] (T veida krustojums) * [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] 3o4oyd4kgc1hioj1u9v4q8ei1rvubva 0 522801 4452286 4423000 2026-04-09T13:21:26Z Lasks 38532 4452286 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Rosļikovs | vārds_orģ = | attēls = Aleksejs_Roslikovs_2022.jpg | att_izm = | apraksts = Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputāts | term_sākums2 = 2017. | term_beigas2 = 2020. gada 2. oktobris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = * [[Saskaņa]] (līdz 2019) * [[Tautas varas spēks]] (2020–2021) * [[Stabilitātei!]] (2021–2026) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kira Rosļikova | bērni = | profesija = [[policists]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksejs Rosļikovs''' (dzimis {{dat|1984|2|26}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[policists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Stabilitātei!]]" (šobrīd neatkarīgais politiķis), agrāk partijas "[[Saskaņa]]", tad partijas "[[Tautas varas spēks|Alternative]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Rīgā Viktora Rosļikova un Zojas Blekbernas ģimenē. Strādāja veselības aprūpē, vēlāk [[Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldē. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu [[Agris Sūna|Agri Sūnu]], kurš strādāja turpat.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499865%7Carticle:DIVL1070%7C|title=Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> 2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.<ref name="puaro">{{tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksejs-roslikovs/|title=Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs|website=puaro.lv}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA ''Premier Desserts International''. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās [[apsardze]]s pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva [[Krievija]]s pilsonim Romanam Bobrenkovam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> 2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja privātās apsardzes uzņēmumu SIA "SUV9 SC", 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam Ruslanam Koļesņikovam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref>, kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca [[Ukraina]]s pilsoņa [[Vitālijs Bogorčiks|Vitālija Bogorčika]] valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Paplašinot darbības sfēru ar [[Taksometrs|taksometru]] pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību pārtrauca ar VID lēmumu. Ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi ir Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "[[Stabilitātei!]]" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/baltijas-legions/40103587736|title=Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-04|date=2022-11-04|language=en}}</ref> Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "[[Stabilitātei!]]" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi|title=GZPRO|website=www.gzpro.lv|access-date=2022-11-04|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104063639/http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi}}</ref> Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumus likvidēja brīdī, kad tiem bija uzkrājies nodokļu parāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/saskanietis-pirms-velesanam-agite-iem-darbiniekus-solot-letus-dzivoklus/|title=“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus|website=tv3.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā A. Rosļikovu ievēlēja par [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputātu no partiju "[[Saskaņa]]" un "[[Gods kalpot Rīgai!]]" apvienības. 2019. gadā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", un līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]], [[Vitālijs Dubovs|Vitāliju Dubovu]] un [[Vadims Baraņņiks|Vadimu Baraņņiku]] darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni |url=https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 |website=Baltic News Network |date={{dat|2019|5|31||bez}} |access-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003150129/https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 }}</ref> 2020. gadā iestājās partijā "[[Alternative]]" (iepriekš — "[[Spēks vienotībā]]", tagad — "[[Tautas varas spēks]]"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču domē ievēlēts netika. 2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]] reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja [[Politiskā partija|politisko partiju]] "[[Stabilitātei!]]", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> Partija "Stabilitātei" A. Rosļikovu izvirzīja Nacionālās drošības padomes locekļa amatam un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/739339B623D9469EC22588ED0047774C?OpenDocument|title=Lēmumprojekta teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-14-saeimas-priekssedetaju-ievelets-edvards-smiltens.a480366/|title=Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-02|language=lv}}</ref> un 2023. gadā. Īsi pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] A. Rosļikovs no Saeimas tribīnes noslēdzot savu runu latviski, krieviski iesaucās: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/skandals-saeima-roslikovs-kolegiem-velta-rupju-zestu-un-tiek-izraidits-no-sezu-zales|title=Skandāls Saeimā: Rosļikovs kolēģiem velta rupju žestu un tiek izraidīts no sēžu zāles|website=puaro.lv|date=5. jūnijs, 2025.}}</ref>, par ko viņš uz vienu sēdi tika izslēgts no Saeimas sastāva. 9. jūnijā par šo gadījumu un citām viņa veiktajām darbībām [[Valsts drošības dienests]] uzsāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij [[Krievija]]i pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2025-drosibas-dienests-sak-lietu-pret-roslikovu-par-palidzibu-krievijai-un-naida-kurinasanu.a602491/|title=Drošības dienests sāk lietu pret Rosļikovu par palīdzību Krievijai un naida kurināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu. 2026. gada aprīlī atkāpies no partijas "Stabilitātei!" priekšsēdētāja amata. Rīgas domē turpinājis strādāt kā neatkarīgais politiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-11-03}}</ref> 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]], kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]], [[Ventamonjaks]], [[Ventbunkers]] un citiem, arī [[Latvijas dzelzceļš]]. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/138593-apsardzes-darbiniekiem-tagad-savs-aizstavis-arodbiedriba.htm|title=Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība|website=nra.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar [[Agris Sūna|Agri Sūnu]] saistītā īpašumā [[Skrunda|Skrundā]] ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4573016/raidijums-saskanas-politikis-aizdomigi-nonacis-policistu-arodbiedribas-vadiba-ko-tagad-izmanto-agitacijai|title=Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai|website=Latvijā|access-date=2022-11-03|date=2017-05-28|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Rosļikova dzīvesbiedre ir Kira Rosļikova, kas darbojusies Saeimā kā "Stabilitātei!" deputāta [[Iļja Ivanovs|Iļjas Ivanova]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/janvari-saeima-par-deputata-paligiem-darba-iekartoti-stabilitatei-lidera-alekseja-roslikova-dzivesbiedre-un-vinas-brala-sieva/|title=Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva|website=tv3.lv|access-date=2026-03-02|date=2026-03-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Rosļikovs, Aleksejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] 5z3o8jqf3i3ooqb7r0iieggimzft5lk 4452482 4452286 2026-04-10T04:33:07Z Biafra 13794 preciz. 4452482 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Rosļikovs | vārds_orģ = | attēls = Aleksejs_Roslikovs_2022.jpg | att_izm = | apraksts = Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputāts | term_sākums2 = 2017. | term_beigas2 = 2020. gada 2. oktobris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = * [[Saskaņa]] (līdz 2019) * [[Tautas varas spēks]] (2020–2021) * [[Stabilitātei!]] (2021–2026) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kira Rosļikova | bērni = | profesija = [[policists]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksejs Rosļikovs''' (dzimis {{dat|1984|2|26}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[policists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Stabilitātei!]]" (no tās izstājies 2026. gada aprīlī), agrāk partijas "[[Saskaņa]]", tad partijas "[[Tautas varas spēks|Alternative]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Rīgā Viktora Rosļikova un Zojas Blekbernas ģimenē. Strādāja veselības aprūpē, vēlāk [[Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldē. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu [[Agris Sūna|Agri Sūnu]], kurš strādāja turpat.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499865%7Carticle:DIVL1070%7C|title=Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> 2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.<ref name="puaro">{{tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksejs-roslikovs/|title=Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs|website=puaro.lv}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA ''Premier Desserts International''. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās [[apsardze]]s pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva [[Krievija]]s pilsonim Romanam Bobrenkovam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> 2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja privātās apsardzes uzņēmumu SIA "SUV9 SC", 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam Ruslanam Koļesņikovam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref>, kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca [[Ukraina]]s pilsoņa [[Vitālijs Bogorčiks|Vitālija Bogorčika]] valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Paplašinot darbības sfēru ar [[Taksometrs|taksometru]] pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību pārtrauca ar VID lēmumu. Ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi ir Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "[[Stabilitātei!]]" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/baltijas-legions/40103587736|title=Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-04|date=2022-11-04|language=en}}</ref> Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "[[Stabilitātei!]]" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi|title=GZPRO|website=www.gzpro.lv|access-date=2022-11-04|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104063639/http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi}}</ref> Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumus likvidēja brīdī, kad tiem bija uzkrājies nodokļu parāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/saskanietis-pirms-velesanam-agite-iem-darbiniekus-solot-letus-dzivoklus/|title=“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus|website=tv3.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā A. Rosļikovu ievēlēja par [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputātu no partiju "[[Saskaņa]]" un "[[Gods kalpot Rīgai!]]" apvienības. 2019. gadā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", un līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]], [[Vitālijs Dubovs|Vitāliju Dubovu]] un [[Vadims Baraņņiks|Vadimu Baraņņiku]] darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni |url=https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 |website=Baltic News Network |date={{dat|2019|5|31||bez}} |access-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003150129/https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 }}</ref> 2020. gadā iestājās partijā "[[Alternative]]" (iepriekš — "[[Spēks vienotībā]]", tagad — "[[Tautas varas spēks]]"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču domē ievēlēts netika. 2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]] reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja [[Politiskā partija|politisko partiju]] "[[Stabilitātei!]]", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> Partija "Stabilitātei" A. Rosļikovu izvirzīja Nacionālās drošības padomes locekļa amatam un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/739339B623D9469EC22588ED0047774C?OpenDocument|title=Lēmumprojekta teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-14-saeimas-priekssedetaju-ievelets-edvards-smiltens.a480366/|title=Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-02|language=lv}}</ref> un 2023. gadā. Īsi pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] A. Rosļikovs no Saeimas tribīnes noslēdzot savu runu latviski, krieviski iesaucās: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/skandals-saeima-roslikovs-kolegiem-velta-rupju-zestu-un-tiek-izraidits-no-sezu-zales|title=Skandāls Saeimā: Rosļikovs kolēģiem velta rupju žestu un tiek izraidīts no sēžu zāles|website=puaro.lv|date=5. jūnijs, 2025.}}</ref>, par ko viņš uz vienu sēdi tika izslēgts no Saeimas sastāva. 9. jūnijā par šo gadījumu un citām viņa veiktajām darbībām [[Valsts drošības dienests]] uzsāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij [[Krievija]]i pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2025-drosibas-dienests-sak-lietu-pret-roslikovu-par-palidzibu-krievijai-un-naida-kurinasanu.a602491/|title=Drošības dienests sāk lietu pret Rosļikovu par palīdzību Krievijai un naida kurināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu. 2026. gada aprīlī atkāpies no partijas "Stabilitātei!" priekšsēdētāja amata, kā arī izstājies no partijas. Rīgas domē turpinājis strādāt kā neatkarīgais politiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-11-03}}</ref> 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]], kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]], [[Ventamonjaks]], [[Ventbunkers]] un citiem, arī [[Latvijas dzelzceļš]]. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/138593-apsardzes-darbiniekiem-tagad-savs-aizstavis-arodbiedriba.htm|title=Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība|website=nra.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar [[Agris Sūna|Agri Sūnu]] saistītā īpašumā [[Skrunda|Skrundā]] ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4573016/raidijums-saskanas-politikis-aizdomigi-nonacis-policistu-arodbiedribas-vadiba-ko-tagad-izmanto-agitacijai|title=Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai|website=Latvijā|access-date=2022-11-03|date=2017-05-28|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Rosļikova dzīvesbiedre ir Kira Rosļikova, kas darbojusies Saeimā kā "Stabilitātei!" deputāta [[Iļja Ivanovs|Iļjas Ivanova]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/janvari-saeima-par-deputata-paligiem-darba-iekartoti-stabilitatei-lidera-alekseja-roslikova-dzivesbiedre-un-vinas-brala-sieva/|title=Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva|website=tv3.lv|access-date=2026-03-02|date=2026-03-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Rosļikovs, Aleksejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] 6ysdejzpsqbbolfd9897r381je7ff6p 4452530 4452482 2026-04-10T07:59:26Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ pap 4452530 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Rosļikovs | vārds_orģ = | attēls = Aleksejs_Roslikovs_2022.jpg | att_izm = | apraksts = Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputāts | term_sākums2 = 2017. | term_beigas2 = 2020. gada 2. oktobris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = * [[Saskaņa]] (līdz 2019) * [[Tautas varas spēks]] (2020–2021) * [[Stabilitātei!]] (2021–2026) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kira Rosļikova | bērni = | profesija = [[policists]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksejs Rosļikovs''' (dzimis {{dat|1984|2|26}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[policists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Stabilitātei!]]" (no tās izstājies 2026. gada aprīlī), agrāk partijas "[[Saskaņa]]", tad partijas "[[Tautas varas spēks|Alternative]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Rīgā Viktora Rosļikova un Zojas Blekbernas ģimenē. Strādāja veselības aprūpē, vēlāk [[Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldē. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu [[Agris Sūna|Agri Sūnu]], kurš strādāja turpat.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499865%7Carticle:DIVL1070%7C|title=Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> 2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.<ref name="puaro">{{tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksejs-roslikovs/|title=Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs|website=puaro.lv}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA ''Premier Desserts International''. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās [[apsardze]]s pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva [[Krievija]]s pilsonim Romanam Bobrenkovam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> 2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja privātās apsardzes uzņēmumu SIA "SUV9 SC", 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam Ruslanam Koļesņikovam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref>, kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca [[Ukraina]]s pilsoņa [[Vitālijs Bogorčiks|Vitālija Bogorčika]] valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Paplašinot darbības sfēru ar [[Taksometrs|taksometru]] pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību pārtrauca ar VID lēmumu. Ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi ir Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "[[Stabilitātei!]]" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/baltijas-legions/40103587736|title=Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-04|date=2022-11-04|language=en}}</ref> Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "[[Stabilitātei!]]" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi|title=GZPRO|website=www.gzpro.lv|access-date=2022-11-04|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104063639/http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi}}</ref> Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumus likvidēja brīdī, kad tiem bija uzkrājies nodokļu parāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/saskanietis-pirms-velesanam-agite-iem-darbiniekus-solot-letus-dzivoklus/|title=“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus|website=tv3.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā A. Rosļikovu ievēlēja par [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputātu no partiju "[[Saskaņa]]" un "[[Gods kalpot Rīgai!]]" apvienības. 2019. gadā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", un līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]], [[Vitālijs Dubovs|Vitāliju Dubovu]] un [[Vadims Baraņņiks|Vadimu Baraņņiku]] darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni |url=https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 |website=Baltic News Network |date={{dat|2019|5|31||bez}} |access-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003150129/https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 }}</ref> 2020. gadā iestājās partijā "[[Alternative]]" (iepriekš — "[[Spēks vienotībā]]", tagad — "[[Tautas varas spēks]]"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču domē ievēlēts netika. 2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]] reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja [[Politiskā partija|politisko partiju]] "[[Stabilitātei!]]", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> Partija "Stabilitātei" A. Rosļikovu izvirzīja Nacionālās drošības padomes locekļa amatam un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/739339B623D9469EC22588ED0047774C?OpenDocument|title=Lēmumprojekta teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-14-saeimas-priekssedetaju-ievelets-edvards-smiltens.a480366/|title=Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-02|language=lv}}</ref> un 2023. gadā. Īsi pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] A. Rosļikovs no Saeimas tribīnes noslēdzot savu runu latviski, krieviski iesaucās: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/skandals-saeima-roslikovs-kolegiem-velta-rupju-zestu-un-tiek-izraidits-no-sezu-zales|title=Skandāls Saeimā: Rosļikovs kolēģiem velta rupju žestu un tiek izraidīts no sēžu zāles|website=puaro.lv|date=5. jūnijs, 2025.}}</ref>, par ko viņš uz vienu sēdi tika izslēgts no Saeimas sastāva. 9. jūnijā par šo gadījumu un citām viņa veiktajām darbībām [[Valsts drošības dienests]] uzsāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij [[Krievija]]i pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2025-drosibas-dienests-sak-lietu-pret-roslikovu-par-palidzibu-krievijai-un-naida-kurinasanu.a602491/|title=Drošības dienests sāk lietu pret Rosļikovu par palīdzību Krievijai un naida kurināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu. 2026. gada aprīlī viņš atkāpās no partijas "Stabilitātei!" priekšsēdētāja amata, kā arī izstājies no partijas, bet Rīgas domē turpināja darboties kā neatkarīgais politiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 9. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā nolēma viņu apcietināt, jo Rosļikovs, dodoties uz Baltkrieviju, bija pārkāpis iepriekš piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas nemainīšanu. Rosļikovs bija apsūdzēts saistībā ar izteikumiem un rīcību Saeimas sēdē, kā arī pēc tam sekojošajiem izteikumiem sociālajos medijos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.04.2026-bijusais-politieslodzitais-baltkrievija-man-kauns-par-roslikovu.a642320/ Bijušais politieslodzītais Baltkrievijā: Man kauns par Rosļikovu] lsm.lv 09.04.2026</ref> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-11-03}}</ref> 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]], kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]], [[Ventamonjaks]], [[Ventbunkers]] un citiem, arī [[Latvijas dzelzceļš]]. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/138593-apsardzes-darbiniekiem-tagad-savs-aizstavis-arodbiedriba.htm|title=Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība|website=nra.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar [[Agris Sūna|Agri Sūnu]] saistītā īpašumā [[Skrunda|Skrundā]] ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4573016/raidijums-saskanas-politikis-aizdomigi-nonacis-policistu-arodbiedribas-vadiba-ko-tagad-izmanto-agitacijai|title=Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai|website=Latvijā|access-date=2022-11-03|date=2017-05-28|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Rosļikova dzīvesbiedre ir Kira Rosļikova, kas darbojusies Saeimā kā "Stabilitātei!" deputāta [[Iļja Ivanovs|Iļjas Ivanova]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/janvari-saeima-par-deputata-paligiem-darba-iekartoti-stabilitatei-lidera-alekseja-roslikova-dzivesbiedre-un-vinas-brala-sieva/|title=Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva|website=tv3.lv|access-date=2026-03-02|date=2026-03-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Rosļikovs, Aleksejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] aaud33ryhao66y7qw5k8urjys4dedjn 4452531 4452530 2026-04-10T08:01:37Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4452531 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Rosļikovs | vārds_orģ = | attēls = Aleksejs_Roslikovs_2022.jpg | att_izm = | apraksts = Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputāts | term_sākums2 = 2017. | term_beigas2 = 2020. gada 2. oktobris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = * [[Saskaņa]] (līdz 2019) * [[Tautas varas spēks]] (2020–2021) * [[Stabilitātei!]] (2021–2026) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kira Rosļikova | bērni = | profesija = [[policists]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksejs Rosļikovs''' (dzimis {{dat|1984|2|26}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[policists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Stabilitātei!]]" (no tās izstājies 2026. gada aprīlī), agrāk partijas "[[Saskaņa]]", tad partijas "[[Tautas varas spēks|Alternative]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Rīgā Viktora Rosļikova un Zojas Blekbernas ģimenē. Strādāja veselības aprūpē, vēlāk [[Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldē. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu [[Agris Sūna|Agri Sūnu]], kurš strādāja turpat.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499865%7Carticle:DIVL1070%7C|title=Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> 2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.<ref name="puaro">{{tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksejs-roslikovs/|title=Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs|website=puaro.lv}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA ''Premier Desserts International''. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās [[apsardze]]s pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva [[Krievija]]s pilsonim Romanam Bobrenkovam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> 2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja privātās apsardzes uzņēmumu SIA "SUV9 SC", 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam Ruslanam Koļesņikovam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref>, kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca [[Ukraina]]s pilsoņa [[Vitālijs Bogorčiks|Vitālija Bogorčika]] valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Paplašinot darbības sfēru ar [[Taksometrs|taksometru]] pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību pārtrauca ar VID lēmumu. Ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi ir Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "[[Stabilitātei!]]" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/baltijas-legions/40103587736|title=Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-04|date=2022-11-04|language=en}}</ref> Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "[[Stabilitātei!]]" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi|title=GZPRO|website=www.gzpro.lv|access-date=2022-11-04|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104063639/http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi}}</ref> Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumus likvidēja brīdī, kad tiem bija uzkrājies nodokļu parāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/saskanietis-pirms-velesanam-agite-iem-darbiniekus-solot-letus-dzivoklus/|title=“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus|website=tv3.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā A. Rosļikovu ievēlēja par [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputātu no partiju "[[Saskaņa]]" un "[[Gods kalpot Rīgai!]]" apvienības. 2019. gadā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", un līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]], [[Vitālijs Dubovs|Vitāliju Dubovu]] un [[Vadims Baraņņiks|Vadimu Baraņņiku]] darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni |url=https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 |website=Baltic News Network |date={{dat|2019|5|31||bez}} |access-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003150129/https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 }}</ref> 2020. gadā iestājās partijā "[[Alternative]]" (iepriekš — "[[Spēks vienotībā]]", tagad — "[[Tautas varas spēks]]"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču domē ievēlēts netika. 2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]] reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja [[Politiskā partija|politisko partiju]] "[[Stabilitātei!]]", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> Partija "Stabilitātei" A. Rosļikovu izvirzīja Nacionālās drošības padomes locekļa amatam un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/739339B623D9469EC22588ED0047774C?OpenDocument|title=Lēmumprojekta teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-14-saeimas-priekssedetaju-ievelets-edvards-smiltens.a480366/|title=Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-02|language=lv}}</ref> un 2023. gadā. Īsi pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] A. Rosļikovs no Saeimas tribīnes noslēdzot savu runu latviski, krieviski iesaucās: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/skandals-saeima-roslikovs-kolegiem-velta-rupju-zestu-un-tiek-izraidits-no-sezu-zales|title=Skandāls Saeimā: Rosļikovs kolēģiem velta rupju žestu un tiek izraidīts no sēžu zāles|website=puaro.lv|date=5. jūnijs, 2025.}}</ref>, par ko viņš uz vienu sēdi tika izslēgts no Saeimas sastāva. 9. jūnijā par šo gadījumu un citām viņa veiktajām darbībām [[Valsts drošības dienests]] uzsāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij [[Krievija]]i pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2025-drosibas-dienests-sak-lietu-pret-roslikovu-par-palidzibu-krievijai-un-naida-kurinasanu.a602491/|title=Drošības dienests sāk lietu pret Rosļikovu par palīdzību Krievijai un naida kurināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu. 2026. gada aprīlī viņš atkāpās no partijas "Stabilitātei!" priekšsēdētāja amata, kā arī izstājās no partijas, bet Rīgas domē turpināja darboties kā neatkarīgais politiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 9. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā nolēma viņu apcietināt, jo Rosļikovs, dodoties uz Baltkrieviju, bija pārkāpis iepriekš piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas nemainīšanu. Rosļikovs bija apsūdzēts saistībā ar izteikumiem un rīcību Saeimas sēdē, kā arī pēc tam sekojošajiem izteikumiem sociālajos medijos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.04.2026-bijusais-politieslodzitais-baltkrievija-man-kauns-par-roslikovu.a642320/ Bijušais politieslodzītais Baltkrievijā: Man kauns par Rosļikovu] lsm.lv 09.04.2026</ref> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-11-03}}</ref> 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]], kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]], [[Ventamonjaks]], [[Ventbunkers]] un citiem, arī [[Latvijas dzelzceļš]]. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/138593-apsardzes-darbiniekiem-tagad-savs-aizstavis-arodbiedriba.htm|title=Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība|website=nra.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar [[Agris Sūna|Agri Sūnu]] saistītā īpašumā [[Skrunda|Skrundā]] ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4573016/raidijums-saskanas-politikis-aizdomigi-nonacis-policistu-arodbiedribas-vadiba-ko-tagad-izmanto-agitacijai|title=Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai|website=Latvijā|access-date=2022-11-03|date=2017-05-28|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Rosļikova dzīvesbiedre ir Kira Rosļikova, kas darbojusies Saeimā kā "Stabilitātei!" deputāta [[Iļja Ivanovs|Iļjas Ivanova]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/janvari-saeima-par-deputata-paligiem-darba-iekartoti-stabilitatei-lidera-alekseja-roslikova-dzivesbiedre-un-vinas-brala-sieva/|title=Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva|website=tv3.lv|access-date=2026-03-02|date=2026-03-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Rosļikovs, Aleksejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] cx50zs1pr5slkxvzeeooczustjv2wda 4452532 4452531 2026-04-10T08:06:18Z Biafra 13794 4452532 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Rosļikovs | vārds_orģ = | attēls = Aleksejs_Roslikovs_2022.jpg | att_izm = | apraksts = Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputāts | term_sākums2 = 2017. | term_beigas2 = 2020. gada 2. oktobris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = * [[Saskaņa]] (līdz 2019) * [[Tautas varas spēks]] (2020–2021) * [[Stabilitātei!]] (2021–2026) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kira Rosļikova | bērni = | profesija = [[policists]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksejs Rosļikovs''' (dzimis {{dat|1984|2|26}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[policists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Stabilitātei!]]" (no tās izstājies 2026. gada aprīlī), agrāk partijas "[[Saskaņa]]", tad partijas "[[Tautas varas spēks|Alternative]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Rīgā Viktora Rosļikova un Zojas Blekbernas ģimenē. Strādāja veselības aprūpē, vēlāk [[Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldē. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu [[Agris Sūna|Agri Sūnu]], kurš strādāja turpat.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499865%7Carticle:DIVL1070%7C|title=Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> 2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.<ref name="puaro">{{tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksejs-roslikovs/|title=Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs|website=puaro.lv}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA ''Premier Desserts International''. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās [[apsardze]]s pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva [[Krievija]]s pilsonim Romanam Bobrenkovam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> 2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja privātās apsardzes uzņēmumu SIA "SUV9 SC", 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam Ruslanam Koļesņikovam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref>, kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca [[Ukraina]]s pilsoņa [[Vitālijs Bogorčiks|Vitālija Bogorčika]] valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Paplašinot darbības sfēru ar [[Taksometrs|taksometru]] pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību pārtrauca ar VID lēmumu. Ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi ir Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "[[Stabilitātei!]]" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/baltijas-legions/40103587736|title=Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-04|date=2022-11-04|language=en}}</ref> Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "[[Stabilitātei!]]" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi|title=GZPRO|website=www.gzpro.lv|access-date=2022-11-04|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104063639/http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi}}</ref> Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumus likvidēja brīdī, kad tiem bija uzkrājies nodokļu parāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/saskanietis-pirms-velesanam-agite-iem-darbiniekus-solot-letus-dzivoklus/|title=“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus|website=tv3.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā A. Rosļikovu ievēlēja par [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputātu no partiju "[[Saskaņa]]" un "[[Gods kalpot Rīgai!]]" apvienības. 2019. gadā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", un līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]], [[Vitālijs Dubovs|Vitāliju Dubovu]] un [[Vadims Baraņņiks|Vadimu Baraņņiku]] darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni |url=https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 |website=Baltic News Network |date={{dat|2019|5|31||bez}} |access-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003150129/https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 }}</ref> 2020. gadā iestājās partijā "[[Alternative]]" (iepriekš — "[[Spēks vienotībā]]", tagad — "[[Tautas varas spēks]]"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču domē ievēlēts netika. 2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]] reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja [[Politiskā partija|politisko partiju]] "[[Stabilitātei!]]", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> Partija "Stabilitātei" A. Rosļikovu izvirzīja Nacionālās drošības padomes locekļa amatam un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/739339B623D9469EC22588ED0047774C?OpenDocument|title=Lēmumprojekta teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-14-saeimas-priekssedetaju-ievelets-edvards-smiltens.a480366/|title=Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-02|language=lv}}</ref> un 2023. gadā. Īsi pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] A. Rosļikovs no Saeimas tribīnes noslēdzot savu runu latviski, krieviski iesaucās: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/skandals-saeima-roslikovs-kolegiem-velta-rupju-zestu-un-tiek-izraidits-no-sezu-zales|title=Skandāls Saeimā: Rosļikovs kolēģiem velta rupju žestu un tiek izraidīts no sēžu zāles|website=puaro.lv|date=5. jūnijs, 2025.}}</ref>, par ko viņš uz vienu sēdi tika izslēgts no Saeimas sastāva. 9. jūnijā par šo gadījumu un citām viņa veiktajām darbībām [[Valsts drošības dienests]] uzsāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij [[Krievija]]i pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2025-drosibas-dienests-sak-lietu-pret-roslikovu-par-palidzibu-krievijai-un-naida-kurinasanu.a602491/|title=Drošības dienests sāk lietu pret Rosļikovu par palīdzību Krievijai un naida kurināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu. 2026. gada aprīlī viņš atkāpās no partijas "Stabilitātei!" priekšsēdētāja amata, kā arī izstājās no partijas, bet Rīgas domē turpināja darboties kā neatkarīgais politiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 9. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā nolēma viņu apcietināt, jo Rosļikovs, dodoties uz Baltkrieviju, bija pārkāpis iepriekš piemēroto drošības līdzekli — aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas nemainīšanu. Rosļikovs bija apsūdzēts saistībā ar izteikumiem un rīcību Saeimas sēdē, kā arī pēc tam sekojošajiem izteikumiem sociālajos medijos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.04.2026-bijusais-politieslodzitais-baltkrievija-man-kauns-par-roslikovu.a642320/ Bijušais politieslodzītais Baltkrievijā: Man kauns par Rosļikovu] lsm.lv 09.04.2026</ref> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-11-03}}</ref> 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]], kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]], [[Ventamonjaks]], [[Ventbunkers]] un citiem, arī [[Latvijas dzelzceļš]]. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/138593-apsardzes-darbiniekiem-tagad-savs-aizstavis-arodbiedriba.htm|title=Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība|website=nra.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar [[Agris Sūna|Agri Sūnu]] saistītā īpašumā [[Skrunda|Skrundā]] ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4573016/raidijums-saskanas-politikis-aizdomigi-nonacis-policistu-arodbiedribas-vadiba-ko-tagad-izmanto-agitacijai|title=Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai|website=Latvijā|access-date=2022-11-03|date=2017-05-28|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Rosļikova dzīvesbiedre ir Kira Rosļikova, kas darbojusies Saeimā kā "Stabilitātei!" deputāta [[Iļja Ivanovs|Iļjas Ivanova]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/janvari-saeima-par-deputata-paligiem-darba-iekartoti-stabilitatei-lidera-alekseja-roslikova-dzivesbiedre-un-vinas-brala-sieva/|title=Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva|website=tv3.lv|access-date=2026-03-02|date=2026-03-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Rosļikovs, Aleksejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] 5rx9h47xv7px7l74q3b521h19xe8veo 4452595 4452532 2026-04-10T11:53:23Z Nikolajevsemils 137729 /* Politiskā darbība */ 4452595 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Rosļikovs | vārds_orģ = | attēls = Aleksejs_Roslikovs_2022.jpg | att_izm = | apraksts = Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputāts | term_sākums2 = 2017. | term_beigas2 = 2020. gada 2. oktobris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = * [[Saskaņa]] (līdz 2019) * [[Tautas varas spēks]] (2020–2021) * [[Stabilitātei!]] (2021–2026) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kira Rosļikova | bērni = | profesija = [[policists]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksejs Rosļikovs''' (dzimis {{dat|1984|2|26}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[policists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Stabilitātei!]]" (no tās izstājies 2026. gada aprīlī), agrāk partijas "[[Saskaņa]]", tad partijas "[[Tautas varas spēks|Alternative]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Rīgā Viktora Rosļikova un Zojas Blekbernas ģimenē. Strādāja veselības aprūpē, vēlāk [[Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldē. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu [[Agris Sūna|Agri Sūnu]], kurš strādāja turpat.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499865%7Carticle:DIVL1070%7C|title=Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> 2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.<ref name="puaro">{{tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksejs-roslikovs/|title=Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs|website=puaro.lv}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA ''Premier Desserts International''. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās [[apsardze]]s pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva [[Krievija]]s pilsonim Romanam Bobrenkovam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> 2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja privātās apsardzes uzņēmumu SIA "SUV9 SC", 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam Ruslanam Koļesņikovam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref>, kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca [[Ukraina]]s pilsoņa [[Vitālijs Bogorčiks|Vitālija Bogorčika]] valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Paplašinot darbības sfēru ar [[Taksometrs|taksometru]] pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību pārtrauca ar VID lēmumu. Ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi ir Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "[[Stabilitātei!]]" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/baltijas-legions/40103587736|title=Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-04|date=2022-11-04|language=en}}</ref> Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "[[Stabilitātei!]]" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi|title=GZPRO|website=www.gzpro.lv|access-date=2022-11-04|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104063639/http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi}}</ref> Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumus likvidēja brīdī, kad tiem bija uzkrājies nodokļu parāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/saskanietis-pirms-velesanam-agite-iem-darbiniekus-solot-letus-dzivoklus/|title=“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus|website=tv3.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā A. Rosļikovu ievēlēja par [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputātu no partiju "[[Saskaņa]]" un "[[Gods kalpot Rīgai!]]" apvienības. 2019. gadā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", un līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]], [[Vitālijs Dubovs|Vitāliju Dubovu]] un [[Vadims Baraņņiks|Vadimu Baraņņiku]] darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni |url=https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 |website=Baltic News Network |date={{dat|2019|5|31||bez}} |access-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003150129/https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 }}</ref> 2020. gadā iestājās partijā "[[Alternative]]" (iepriekš — "[[Spēks vienotībā]]", tagad — "[[Tautas varas spēks]]"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču domē ievēlēts netika. 2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]] reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja [[Politiskā partija|politisko partiju]] "[[Stabilitātei!]]", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> Partija "Stabilitātei" A. Rosļikovu izvirzīja Nacionālās drošības padomes locekļa amatam un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/739339B623D9469EC22588ED0047774C?OpenDocument|title=Lēmumprojekta teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-14-saeimas-priekssedetaju-ievelets-edvards-smiltens.a480366/|title=Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-02|language=lv}}</ref> un 2023. gadā. Īsi pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] A. Rosļikovs no Saeimas tribīnes noslēdzot savu runu latviski, krieviski iesaucās: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/skandals-saeima-roslikovs-kolegiem-velta-rupju-zestu-un-tiek-izraidits-no-sezu-zales|title=Skandāls Saeimā: Rosļikovs kolēģiem velta rupju žestu un tiek izraidīts no sēžu zāles|website=puaro.lv|date=5. jūnijs, 2025.}}</ref>, par ko viņš uz vienu sēdi tika izslēgts no Saeimas sastāva. 9. jūnijā par šo gadījumu un citām viņa veiktajām darbībām [[Valsts drošības dienests]] uzsāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij [[Krievija]]i pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2025-drosibas-dienests-sak-lietu-pret-roslikovu-par-palidzibu-krievijai-un-naida-kurinasanu.a602491/|title=Drošības dienests sāk lietu pret Rosļikovu par palīdzību Krievijai un naida kurināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu. 2026. gada aprīlī viņš atkāpās no partijas "Stabilitātei!" priekšsēdētāja amata, kā arī izstājās no partijas, bet Rīgas domē turpināja darboties kā neatkarīgais politiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 9. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā nolēma viņu apcietināt, jo Rosļikovs, dodoties uz [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bija pārkāpis iepriekš piemēroto drošības līdzekli — aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas nemainīšanu. Rosļikovs bija apsūdzēts saistībā ar izteikumiem un rīcību Saeimas sēdē, kā arī pēc tam sekojošajiem izteikumiem sociālajos medijos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.04.2026-bijusais-politieslodzitais-baltkrievija-man-kauns-par-roslikovu.a642320/ Bijušais politieslodzītais Baltkrievijā: Man kauns par Rosļikovu] lsm.lv 09.04.2026</ref> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-11-03}}</ref> 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]], kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]], [[Ventamonjaks]], [[Ventbunkers]] un citiem, arī [[Latvijas dzelzceļš]]. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/138593-apsardzes-darbiniekiem-tagad-savs-aizstavis-arodbiedriba.htm|title=Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība|website=nra.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar [[Agris Sūna|Agri Sūnu]] saistītā īpašumā [[Skrunda|Skrundā]] ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4573016/raidijums-saskanas-politikis-aizdomigi-nonacis-policistu-arodbiedribas-vadiba-ko-tagad-izmanto-agitacijai|title=Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai|website=Latvijā|access-date=2022-11-03|date=2017-05-28|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Rosļikova dzīvesbiedre ir Kira Rosļikova, kas darbojusies Saeimā kā "Stabilitātei!" deputāta [[Iļja Ivanovs|Iļjas Ivanova]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/janvari-saeima-par-deputata-paligiem-darba-iekartoti-stabilitatei-lidera-alekseja-roslikova-dzivesbiedre-un-vinas-brala-sieva/|title=Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva|website=tv3.lv|access-date=2026-03-02|date=2026-03-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Rosļikovs, Aleksejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] lpgfnylx9tr6a9vra181q9n2dew52bl 0 553466 4452395 3961987 2026-04-09T17:54:30Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452395 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Krinčinas katoļu baznīca | infobox_width = | image = 2011_04_24Krinčinas05.JPG | image_size = | caption = Krinčinas katoļu baznīca | map_type = Lietuva | map_size = | map_label = Krinčinas katoļu baznīca | position = left | latd = 56.0838 | longd = 24.5269 | location = {{vieta|Lietuva|Panevēžas apriņķis|Pasvales rajona pašvaldība|Krinčina}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = draudzes [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = vēlais [[baroks]] | facade_direction = | groundbreaking = 1777. gads | year_completed = 1782. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Suderves katoļu baznīca" width=260 height=260 zoom=19 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q16457019" } </mapframe> '''Krinčinas Svēto apustuļu Pētera un Pavila baznīca''' ({{val|lt|Krinčino šv. apaštalų Petro ir Povilo bažnyčia}}) ir 18. gadsimta otrajā pusē uzbūvēts [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[baznīca (ēka)|dievnams]], kas atrodas [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona pašvaldības]] [[Krinčina]]s miestā. Dievnams uzcelts vēlā [[braoks|baroka]] stilā. Nacionālas nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 1526). Pirmā Krinčinas baznīca minēta 1585. gadā. 1611. gadā muižas īpašnieks Dmitrijs Kurbskis uzcēla jaunu baznīcu, tajā pat gadā nodibināta draudzes skola. 1736. gada inventarizācijā minēta jauna baznīca. Pašreizējā mūra baznīca celta no 1777. līdz 1782. gadam. 6 gadus baznīcā kalpoja lietuviešu mācītājs un dzejnieks [[Antans Vienažindis]] (''Antanas Vienažindys'', 1841—1892). <gallery> Krinčinas,_bažnyčia.JPG Krinčinas,_bažnyčia_su_varpine.JPG </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/03423737-780D-4E29-9ED0-C50E7C5B29A7 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Panevēžas apriņķis]] 1sxj3l7mft9r2ne6ak9t7lr927l235b 0 558675 4452496 3973618 2026-04-10T05:31:26Z Biafra 13794 Staņislavs Skroderis 4452496 wikitext text/x-wiki '''Skroderis''' var būt: * [[šuvējs]]; * latviešu [[uzvārds]]; personas ar šādu uzvārdu: ** [[Alfrēds Skroderis]]; ** [[Staņislavs Skroderis]]; * [[Velna Skroderis]] — dižakmens. {{Uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] dm3kjlf1kc1o00159e168euv3iszo5q 3 562271 4452575 3996382 2026-04-10T10:28:29Z Xaosflux 56522 Xaosflux pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Swivelhead44]] uz [[Dalībnieka diskusija:3llipsis44]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Swivelhead44|Swivelhead44]]" to "[[Special:CentralAuth/3llipsis44|3llipsis44]]" 3996382 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Swivelhead44}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 07.50 (EET) gtoi9px8op9zf5ja5spj1gpxp3ya5kk 3 578606 4452481 4449062 2026-04-10T04:17:11Z Treisijs 347 /* Category checker */ jauna sadaļa 4452481 wikitext text/x-wiki {{tmbox | text = Ja esmu pieļāvis kādu kļūdu kādā no rakstiem, atceries — es esmu tikai cilvēks, es mēdzu pieļaut kļūdas. Droši labo šīs kļūdas vai arī paziņo par to man. Tas pats attiecināms uz manām administratīvajām darbībām — droši atcel, varēsim padiskutēt. Es vienmēr esmu gatavs '''civilizētai''' sarunai.}} {{tmbox | text = '''Tehniskā informācija'''.<br>Ja esi šeit paziņot par kādu tehnisku kļūmi (nestrādā tas vai tas), būtu vēlams iekļaut ekrānuzņēmumu, lai redzu, kā Tev izskatās vikipasaule. Tā iespējams ātrāk nokļūsim līdz problēmas risinājumam.}} Arhīvi: {{div col|2}} * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs1|17.02.2009.—09.06.2010.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs2|22.06.2010.—30.01.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs3|02.02.2011.—01.10.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs4|04.10.2011.—28.09.2012.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs5|04.10.2012.—11.12.2013.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs6|13.12.2013.—18.10.2014.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs7|17.10.2014.—14.06.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs8|18.06.2015.—25.08.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs9|26.08.2015.—27.08.2024.]] {{div col end}} == Welcome to your new talk page == The move went fine, thank you for [[Tēma:Yb6ta1odjn6yz6hx|letting me performing it]]. I'll move the other pages as /Arhīvs. Can you mark [[Vikipēdija:Flow]] as obsolete, please? Thank you again, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.34 (EEST) :Edit: as the sandbox page is already a subpage, I'll keep it as it is; just protect it. [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.42 (EEST) ::makes sense about sandbox. protected the sandbox and made some notes about deprecation on the Flow page. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.18 (EEST) :::Thank you again for your help! [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.36 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Now that Automoderator doesn't have any chance of encountering Flow we'd be happy to move forward with Automoderator deployment! Please see [[:mw:Extension:AutoModerator/Deploying]] for the steps :) [[Dalībnieks:Samwalton9|Samwalton9]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 13.40 (EEST) :::::{{ping|Samwalton9}} was just about to ask you for the lv.wiki dataset in the [[:mw:Moderator Tools/Automoderator/Testing#How to test Automoderator|excel file]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 14.40 (EEST) ::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Ah, absolutely. We're just in the process of getting ready to test a new model ([[phab:T372747|T372747]]), so I'll let you know when we have this available - we think the new model will be much better so I wouldn't want you to waste time going through this twice. [[Dalībnieks:Samwalton9 (WMF)|Samwalton9 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9 (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 18.37 (EEST) == Dainik Target == @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atsūtiet Purnai rakstu "[[Dainik Target]]". Angļu Vikipēdiju, iespējams, ir izdzēsis kāds bloķēts vai aizliegts lietotājs. Saglabājiet rakstu Latviešu valoda. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.55 (EEST) :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Šis raksts svešvalodās iepriekš tika dzēsts. Bet šobrīd pastāvīgā valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.58 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]<nowiki/>Ja nepieciešams, varat izveidot rakstu angļu valodā. Satur saites uz rakstiem. Jauns populārs laikraksts. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.01 (EEST) :::ja jūsu latviešu valodu vēl varētu saprast... kas ir, piemēram, "Purnai"? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.03 (EEST) ::::Ja saglabājat dienas mērķa avīzes rakstu un, ja iespējams, izveidojat to angļu valodā, tad raksts būs noderīgs ikvienam, lai saprastu par reģistrāciju. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.09 (EEST) :::::sāksim ar atbildi uz iepriekš uzdoto jautājumu, tad varbūt parunāsim par raksta izveidi vikipēdijā angļu valodā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.14 (EEST) ::::::Lūdzu, atkārtojiet visu jautājumu, ko es nesapratu. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.22 (EEST) :::::::tas par to "Purnai" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 11.04 (EEST) ::::::::Dienas mērķis latviešu valodā iepriekš tika izdzēsts, sakot, ka tas tika izdzēsts, jo tas bija svešvalodā. Atgriezt un paturēt Purnā Daily Target rakstu, kas tagad bija pilnībā latviešu valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.02 (EEST) :::::::::Labi jau labi, paturēsim purnā... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.07 (EEST) ::::::::::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Atjaunojiet izdzēstos rakstus, lai sasniegtu ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.24 (EEST) :::::::::::Diemžēl vēl nav gūtas atbildes uz sākotnējiem jautājumiem, lai runātu par darbībām rakstu vārdtelpā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.36 (EEST) ::::::::::::Un kas par ikdienas mērķiem? Šādi mēs diemžēl nekur netiksim un būs jābeidz saruna. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.38 (EEST) :::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Dainik Target ir bengāļu laikraksts [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 14.28 (EEST) ::::::::::::::Tā kā dalībnieks ir no Bangladešas un tulkošanai no bengāļu valodas izmanto Google Translate (un, protams, pat nenojauš, kādi brīnumi sanākuši tulkošanas rezultātā), ir skaidrs, ka tie ikdienas mērķi ir laikraksts "Dainik Target", kurš tika dzēsts un par kura atjaunošanu viņš vislaik uzstāj. Iespējams, 'Purna" ir neveikls "Vikipēdijas" tulkojums, spriežot pēc lielā burta. ::::::::::::::Nu diez vai mums būtu svarīgs bengāļu laikraksts... ja nu vienīgi viņi tur Bangladešā apmaiņai uzrakstītu rakstu par mūsu Laimīgo programmu... :) -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.37 (EEST) :::::::::::::::Saglabājiet ikdienas mērķa laikrakstu. Šeit ir vajadzīga bengāļu avīze. Un pieredzējis lietotājs var izveidot rakstu angļu valodā. Uz diskusiju ierodas pieredzējuši redaktori. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.46 (EEST) :::::::::::::::vienu reizi gan vikipēdiju bija nosaucis par vikipēdiju, nevis purnu :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 19.09 (EEST) ::::::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atgrieziet dzēstos ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 21.33 (EEST) :::::::::::::::::Cik var ņirgt par cilvēku, kurš ne ar ko nav nenormālāks par pusi mūsu vietējo anonīmo redaktoru?.. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::::::::::::::::::1. es neņirdzu 2. mani patiešām interesē, kas tie par purniem :) 3. teiktu, ka starpviki spamotāji ir daudz sliktāki par random vietējiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 06.47 (EEST) :::::::::::::::::::Ievērības cienīgs ir fakts, ka viņš laikam grib no mums izspiest raksta izveidošanu angļu vikipēdijā, kur šis spams izdzēsts jau sešas reizes. Neviens jau akurāt neņirgājas, bet zināms jautrības moments šajā pasākumā, protams, ir :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 09.02 (EEST) :::::::::::::::::::Par "purnu tēmu": gugļa tulks no lv atpakal uz bn - Atsūtiet Purnai rakstu "Dainik Target".- ''Pūrṇākē"dainika lakṣya" nibandhaṭi pāṭhāna.'' No kā secinām, ka tas ir nepārtulkots bengāļu vārds. Angliski bengāļu frāzi tulko kā'' Send Purna the "Daily Goals" article''. Atsevišķi vārdu "''pūrņākē''" guglis tulko kā "pilns", "full", bet viktionārijs norāda uz nozīmi "pilnīgs". Secinu, ka domāts "ievietojiet pilnā apjomā iekšā to manu ūdensgabalu". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 21.08 (EEST) ::::::::::::::::::::Franči tomēr [[:fr:Dainik Target|padevušies]], atbilstoši nacionālajai tradīcijai :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. septembris, plkst. 12.45 (EEST) == Translation request == Hello, Edgars2007. Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia? Yours sincerely, [[Dalībnieks:Oirattas|Oirattas]] ([[Dalībnieka diskusija:Oirattas|diskusija]]) 2024. gada 15. oktobris, plkst. 09.02 (EEST) == Hello can you permanently delete this user I don't care if Lola died in 2022 my name is Alexis coco == It's on wiki media foundation <nowiki>https://foundation.wikimedia.org/wiki/User:I_don't_care_if_Lola_died_in_2022_my_name_is_Alexis_cocohttps://foundation.wikimedia.org/wiki/User:Ternera</nowiki> [[Dalībnieks:Orange vert 56|Orange vert 56]] ([[Dalībnieka diskusija:Orange vert 56|diskusija]]) 2024. gada 16. oktobris, plkst. 02.13 (EEST) == Bots == Sveiks! Vai Tu man dod atļauju izveidot botu? [[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 13.57 (EET) :sveiks! varētu sākt ar to, ka tu pastāstīsi, ko tu plāno darīt ar to. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 14.36 (EET) ::# Pareizrakstības kļūdu labošana ::# Kategorizēšana/kļūdainu kategoriju labošana ::# Starprakstu saites ::# Infokastu pareiza noformēšana (piem. atstarpes ::[[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 15.16 (EET) :::Es pieteikšos tajā vietā, kur tas oficiāli jādara :::'''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 10.09 (EET) == Infodaļa valsts amatpersonas infokastē == Ahoi! Vari lūdzu novērst to '''|- |''', kas parādījās raksta [[Dace Rukšāne-Ščipčinska]] infokastē, pēc infodaļas pievienošanas.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 23. marts, plkst. 12.44 (EET) :visvienkāršāka novēršana ir infodaļas izņemšana ;) bet pamatproblēma ir tā, ka "x infodaļa" ir saderīga vienīgi ar "personas infokaste" tipa veidnēm. skatīt, piem, [[Viktors Ščerbatihs]] [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 3. aprīlis, plkst. 22.59 (EEST) == Administratora statuss == Sveiks, labs laiks pagājis, aktivitāte tikai mazinājusies - droši slēdziet man nost statusu. -- [[Lietotājs:Gragox|gragox]] <small>([[Lietotāja diskusija:Gragox|diskusija]])</small> 2025. gada 30. marts, plkst. 22.16 (EEST) :{{ping|Gragox}} sveiks, tiešām esi pārliecināts, ka vairs nevajadzēs? Vietējie birokrāti šo "operāciju" nav tiesīgi veikt. Visātrāk un nesāpīgāk ir pašrocīgi pieteikties stjuartiem [https://meta.wikimedia.org/wiki/Steward_requests/Permissions#Removal_of_access šeit]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 31. marts, plkst. 00.45 (EEST) ==Freedom monument (Riga) photo deletion discussion== Hi Edgars2007, I've just had a post about this photo deletion discussion on my user talk page, at: [[w:en.User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again|User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again]]. This seems to be a perennial issue, and I'd appreciate your thoughts on the matter. I'm thinking of sending an email to the Latvian Ministry of Culture, with a suggestion that they might set up a GLAM collaboration with Wikipedia, but first I'd like to ask whether the local Latvian Wikipedia community has undertaken any steps in this direction. Cheers, Bahudhara == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Support for Dark Mode Compatibility on Latvian Wikipedia == Dear @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], I hope this message finds you well! My name is Uzoma, and I am a Movement Communications Specialist with the Wikimedia Foundation. I'm contacting you because of your valuable role as an interface admin for Latvian Wikipedia. We are excited to share that the [[mediawikiwiki:Reading/Web|Web team]] will soon be rolling out the Dark Mode feature for logged-out users across several Wikipedias! To ensure that it is enabled for all users in your Wikipedia, we've identified [https://night-mode-checker.wmcloud.org/lv-mobile/night.html a few color contrast issues] on some pages that don't align with our [[mediawikiwiki:Recommendations_for_night_mode_compatibility_on_Wikimedia_wikis#Recommendations|recommendations for night mode compatibility]]. Please read [[mediawikiwiki:Reading/Web/Accessibility_for_reading/Updates/2024-04|this page]] and follow the steps provided to help you sort out the errors in preparation for the enablement. Your efforts in addressing the issues will significantly enhance the user experience for those who prefer Dark Mode. If you have any questions or need assistance doing the required, please don't hesitate to [[mediawikiwiki:Talk:Reading/Web/Accessibility_for_reading#How_to_apply_CSS_styling_for_dark_mode_users_only|reach out to the Web team here]]. We're here to support you! I appreciate your dedication to your work as an interface admin, and we look forward to having Dark mode available for everyone in your Wikipedia. Best regards, [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 23. maijs, plkst. 03.08 (EEST) == Changes to the country alias module == Hello! Can you make changes to the country alias module so it fits more with the current version?. You use an old version check the English one and then paste it over. You must translate some competition and country names to your language and also add the correct flag files [[Special:Contributions/&#126;2026-81287-9|&#126;2026-81287-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-81287-9|talk]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 19.05 (EET) == Atsauču sakārtošana == Sveiks, man ir iesācēja jautājums par atsaucēm. Es tulkoju saturu rakstā [[Django (tīmekļa ietvars)]], tur ir versiju tabula ar atsauci uz katras versijas laidiena piezīmēm. Atsaucēs ir veci pārbaudes datumi, dažādi datumu formāti, daži datumi latviski, daži angliski. Katru atsauci var, protams, manuāli salabot, bet varbūt tas jau ir automatizēts? Ievēroju, ka EdgarsBot lapā ir pieminēta atsauču sakārtošana, vai šis bots šeit varētu noderēt? Ja jā, vai man ir kas speciāli jādara, jebšu bots pats lapu kaut kad atradīs un salabos? Paldies! [[Dalībnieks:Cuu508|Pēteris]] ([[Dalībnieka diskusija:Cuu508|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 10.58 (EET) :{{ping|Cuu508}} vispirms paldies par raksta sakārtošanu :) par atsaucēm - es teiktu, ka tā nav problēma un var droši to ignorēt, labāk enerģiju ieguldīt raksta/rakstu papildināšanā. bet nu labā prakse ir lietot {{tl|cite web}} -- izskatās, ka veidnes dokumentācijā pieminēti arī vienkāršie varianti, kur jāaizpilda tikai galvenie veidnes atribūti. bet nu kopējot no citām wiki, domāju, ka neviens baigi nekārto un vienkārši kopīpeisto. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 11.14 (EET) == CEE Newsletter is out now! == Dear all, The first CEE Newsletter issue of 2026 is now live, and we are happy to share it with you. The past few months have been anything but quiet across our region. From Wikimedia CEE Spring and the CEE Women Campaign, to cross-border collaborations, youth initiatives, and new ideas taking shape, there is a lot happening -- and this issue brings together many of those stories in one place. You will find highlights from community activities, updates from the CEE Hub, international news, and a wide range of contributions from across the region. It is a good snapshot of what we have been working on together at the start of the year. As always, thank you to everyone who contributed -- by writing, sharing updates, or supporting behind the scenes. Take a moment to explore the issue and see what is going on across the region: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026 As always, we have prepared a Russian version of the same issue: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026/ru Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, Karo <!-- Message sent by User:KGruszczyk-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30270755 --> == Category checker == Man ļoti patika instruments (tūls) ''Category checker''. Skatīt [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šeit]. Nu jau kādu laiku (mēnesi) tas nestrādā. Vai vari salabot? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 07.17 (EEST) irneqfb8u2gpcmlhx3a6ibynqumepud 0 582520 4452489 4395335 2026-04-10T05:14:26Z Andzja 8772 Nepilnīgs tulkojums, kā dēļ jāmaina tā nozīme. Piemēram, sv. Jānis Bosko redzēja dvēseles šķīstītavā. Doma labojumam ir tāda, ka visas šīs personas bija bijušas kontaktā ar dvēselēm šķīstītavā. 4452489 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Agata Simma | vārds_orig =''Marija Simma'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads =1915 | dz_mēnesis =2 | dz_diena =5 | dz_vieta =Sonntāgā, Austrijā | m_dat_alt = | m_gads =2004 | m_mēnesis =3 | m_diena =16 | m_vieta =Bezau, Austrijā | nodarbošanās = mistiķe | dzimums = S }} '''Marija Agata Simma''', plašāk pazīstama kā '''Marija Simma''', ({{val|en|Maria Simma}}; dzimusi {{dat|1915|02|05}} Sonntāgā (''Sonntag''), [[Forarlberga|Forarlbergas federālajā zemē]], [[Austrija|Austrijā]] (aptuveni 30 km uz austumiem no [[Feldkirha]]s), mirusi {{dat|2004|03|16}} Bezau, Forarlbergas federālajā zemē, Austrijā) bija austriešu mistiķe, kura pazīstama ar savām grāmatām kā gaišreģe saskarsmē ar dvēselēm [[Šķīstītava|šķīstītavā]].<ref>https://www.mercaba.org/ARTICULOS/M/Maria_Simma_Almas_del_Purgatorio.htm</ref> == Bērnība un jaunība == Marija piedzima kā otrais no astoņiem bērniem Džuzepes Antonio un Aloisas Rindereres ģimenē. Tēvs bija aprūpētājs, bet māte — [[Mājkalpotājs|mājkalpotāja]]. Ģimenes pieticīgie apstākļi lika Marijai ļoti agrā vecumā strādāt par auklīti un mājkalpotāju. Marija Simma bija dziļi reliģioza jau no agras bērnības, īpaši pie savas draudzes priestera Kārļa Frica. Uzturoties klosterī, viņa bija garīgi veidojusies, un veltīja sevi [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]], apņemoties aizlūgt par dvēselēm šķīstītavā ar lūgšanu, upuriem un apustulātu. Viņa arī palīdzēja bērniem sagatavoties [[Komūnija|Pirmajai Svētajai Komūnijai]]. No 17 gadu vecuma viņa trīs reizes mēģināja kļūt par mūķeni, taču neviens klosteris viņu nepieņēma, jo viņas fiziskā uzbūve tika uzskatīta par pārāk vāju — 8 gadu vecumā viņa bija saslimusi [[Pleirīts|pleirītu]] un [[Pneimonija|pneimoniju]], un tas nav ļāvis viņai pilnībā fiziski attīstīties.<ref name="IMNŠ">Izglābiet mūs no šejienes! Marija Simma un Nikijs Elcs. DeKalb, Ilinoisa, 2005.</ref> Viņa atgriezās savā dzimtajā pilsētā, kur strādāja sava tēva saimniecībā un uzņēmās baznīcas uzkopšanu, un ieguva atpazīstamību ar savām noslēpumainajām reliģiskajām vīzijām. == Šķīstītavas dvēseles == No 1940. gada (Marijai bija 25 gadi), pēc viņas pašas teiktā, Simmai parādījās šķīstītavā esošās dvēseles, parasti naktīs lūdzot izpirkšanu par izdarītajiem grēkiem. Lai atbrīvotu nabaga dvēseles no šķīstītavas, papildus intensīvai [[lūgšana]]i, nācies paciest nelabumu, aukstumu un sāpes vēderā. Sākumā dvēseles viņu apmeklēja reti, tikai naktīs, bet, laikam ejot, tās apciemoja Mariju gandrīz katru dienu, gan dienā, gan naktī,<ref name="IMNŠ"/> līdz pat 1954. gadam. Pēc Simmas teiktā, viņa vēlējās "atvieglot un saīsināt viņu (šķīstītavā esošo dvēseļu) ciešanas", lai "viņas ātrāk sasniegtu debesu laimi". 1947. gadā, kad nomira Marijas tēvs, viņa ģimenes mājā palika viena. Lai uzturētu iztiku, viņa kopa sakņu dārzu un guva labumu no labvēlīgu cilvēku palīdzības. Viņas vīzijas ir aprakstītas vairākās grāmatās. Marija Simma norādīja, ka atšķirībā no spiritistiem: {{quote| Mums nav atļaujas izsaukt mirušos. Tas ir stingri aizliegts! Personīgi es tā nekad neesmu darījusi, nedaru un arī nedarīšu. Tas bija [[Jēzus Kristus|Jēzus]], kurš atļāva šo pieredzi caur [[Jaunava Marija|Savu Māti]].<ref name="IMNŠ"/>}} Viņa norādīja, ka nav vienīgā, kurai ir kontakts ar dvēselēm šķīstītavā: {{quote| [[Pio no Pjetrelčinas|Tēvs Pio]] bieži redzēja dvēseles šķīstītavā, arī, piemēram, svētā [[Svētā Katrīna no Dženovass]], svētais [[Jānis Bosko]] vai [[Zviedrija]]s [[Svētā Birgita]].<ref name="IMNŠ"/>}} Marija Simma rīkoja vairākas konferences, lai veicinātu cilvēku izpratni par šķīstītavā esošo dvēseļu lūgšanām. Par piemēru, viņa pastāstīja par dažādām dvēselēm šķīstītavā: 1740. gadā mirušo Bertu no Francijas, 1810. gadā mirušu vīnieti, itāļu prostitūtām un divām sprādziena laikā bojā gājušām itālietēm. Pie viņas vērsās arī kāda vīrieša dvēsele no Koblahas (pašvaldība [[Feldkirha]]s apriņķī, Austrijā) ar lūgumu saviem septiņiem bērniem savākt 100 šiliņus un pasūtīt divas [[Mise|Svētās Mises]]. == Kapela dvēselēm šķīstītavā == Kāda dvēsele šķīstītavā informēja Mariju Simmu par [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] vēlmi uzcelt kapliču šķīstītavā esošajām dvēselēm. Pateicoties draudzes priesterim Alfonso Mettam, kapela tika uzcelta Sonntagā, Austrijā. To iesvētīja 1959. gada maijā. Kopš tā laika tā ir bijusi svētceļojumu vieta un piemineklis dvēselēm šķīstītavā, kas atvērts visiem svētceļniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://santoral.fandom.com/es/wiki/Sierva_de_Dios_Maria_Simma|title=Client Challenge|website=santoral.fandom.com|access-date=2026-01-14}}</ref> Kopš 1976. gada Marijas Simmas garīgais tēvs bija Fridolīns Bišofs, jaunais Sonntāgas draudzes priesteris.<ref name="IMNŠ" /> == Rezonanse == Vācu valodā grāmata<ref>Maria Simma. Meine Erlebnisse mit Armen Seelen</ref> tika izdota [[Šveice|Šveicē]] 1968. gadā, un līdz 2004. gadam tai bija 18 izdevumi ar kopējo tirāžu 175 000 eksemplāru. Ir arī tulkojumi itāļu, holandiešu, poļu un romāņu valodās. “Izglābiet mūs no šejienes!” angļu versija izdota 47 000 eksemplāros. == Nāve == Marija Simma nomira 2004. gada 16. martā 89 gadu vecumā.<ref name="IMNŠ"/> == Grāmatas latviešu valodā == * Izglābiet mūs no šejienes! Marija Simma un Nikijs Elcs. DeKalb, Ilinoisa, 2005. * Pārsteidzošie šķīstītavas noslēpumi. Māsa Emanuela un Marija Simma, 1999. gads. * Šķīstītavas dvēseļu pārsteidzošais noslēpums. Māsa Emanuēla Maijāra un Marija Simma == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2004. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mistiķi]] 044p3oja5grvi1anpgbdnmmthps2oib 4452490 4452489 2026-04-10T05:14:58Z Andzja 8772 4452490 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Agata Simma | vārds_orig =''Marija Simma'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads =1915 | dz_mēnesis =2 | dz_diena =5 | dz_vieta =Sonntāgā, Austrijā | m_dat_alt = | m_gads =2004 | m_mēnesis =3 | m_diena =16 | m_vieta =Bezau, Austrijā | nodarbošanās = mistiķe | dzimums = S }} '''Marija Agata Simma''', plašāk pazīstama kā '''Marija Simma''', ({{val|en|Maria Simma}}; dzimusi {{dat|1915|02|05}} Sonntāgā (''Sonntag''), [[Forarlberga|Forarlbergas federālajā zemē]], [[Austrija|Austrijā]] (aptuveni 30 km uz austumiem no [[Feldkirha]]s), mirusi {{dat|2004|03|16}} Bezau, Forarlbergas federālajā zemē, Austrijā) bija austriešu mistiķe, kura pazīstama ar savām grāmatām kā gaišreģe saskarsmē ar dvēselēm [[Šķīstītava|šķīstītavā]].<ref>https://www.mercaba.org/ARTICULOS/M/Maria_Simma_Almas_del_Purgatorio.htm</ref> == Bērnība un jaunība == Marija piedzima kā otrais no astoņiem bērniem Džuzepes Antonio un Aloisas Rindereres ģimenē. Tēvs bija aprūpētājs, bet māte — [[Mājkalpotājs|mājkalpotāja]]. Ģimenes pieticīgie apstākļi lika Marijai ļoti agrā vecumā strādāt par auklīti un mājkalpotāju. Marija Simma bija dziļi reliģioza jau no agras bērnības, īpaši pie savas draudzes priestera Kārļa Frica. Uzturoties klosterī, viņa bija garīgi veidojusies, un veltīja sevi [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]], apņemoties aizlūgt par dvēselēm šķīstītavā ar lūgšanu, upuriem un apustulātu. Viņa arī palīdzēja bērniem sagatavoties [[Komūnija|Pirmajai Svētajai Komūnijai]]. No 17 gadu vecuma viņa trīs reizes mēģināja kļūt par mūķeni, taču neviens klosteris viņu nepieņēma, jo viņas fiziskā uzbūve tika uzskatīta par pārāk vāju — 8 gadu vecumā viņa bija saslimusi [[Pleirīts|pleirītu]] un [[Pneimonija|pneimoniju]], un tas nav ļāvis viņai pilnībā fiziski attīstīties.<ref name="IMNŠ">Izglābiet mūs no šejienes! Marija Simma un Nikijs Elcs. DeKalb, Ilinoisa, 2005.</ref> Viņa atgriezās savā dzimtajā pilsētā, kur strādāja sava tēva saimniecībā un uzņēmās baznīcas uzkopšanu, un ieguva atpazīstamību ar savām noslēpumainajām reliģiskajām vīzijām. == Šķīstītavas dvēseles == No 1940. gada (Marijai bija 25 gadi), pēc viņas pašas teiktā, Simmai parādījās šķīstītavā esošās dvēseles, parasti naktīs lūdzot izpirkšanu par izdarītajiem grēkiem. Lai atbrīvotu nabaga dvēseles no šķīstītavas, papildus intensīvai [[lūgšana]]i, nācies paciest nelabumu, aukstumu un sāpes vēderā. Sākumā dvēseles viņu apmeklēja reti, tikai naktīs, bet, laikam ejot, tās apciemoja Mariju gandrīz katru dienu, gan dienā, gan naktī,<ref name="IMNŠ"/> līdz pat 1954. gadam. Pēc Simmas teiktā, viņa vēlējās "atvieglot un saīsināt viņu (šķīstītavā esošo dvēseļu) ciešanas", lai "viņas ātrāk sasniegtu debesu laimi". 1947. gadā, kad nomira Marijas tēvs, viņa ģimenes mājā palika viena. Lai uzturētu iztiku, viņa kopa sakņu dārzu un guva labumu no labvēlīgu cilvēku palīdzības. Viņas vīzijas ir aprakstītas vairākās grāmatās. Marija Simma norādīja, ka atšķirībā no spiritistiem: {{quote| Mums nav atļaujas izsaukt mirušos. Tas ir stingri aizliegts! Personīgi es tā nekad neesmu darījusi, nedaru un arī nedarīšu. Tas bija [[Jēzus Kristus|Jēzus]], kurš atļāva šo pieredzi caur [[Jaunava Marija|Savu Māti]].<ref name="IMNŠ"/>}} Viņa norādīja, ka nav vienīgā, kurai ir kontakts ar dvēselēm šķīstītavā: {{quote| [[Pio no Pjetrelčinas|Tēvs Pio]] bieži redzēja dvēseles šķīstītavā, arī, piemēram, svētā [[Svētā Katrīna no Dženovas]], svētais [[Jānis Bosko]] vai [[Zviedrija]]s [[Svētā Birgita]].<ref name="IMNŠ"/>}} Marija Simma rīkoja vairākas konferences, lai veicinātu cilvēku izpratni par šķīstītavā esošo dvēseļu lūgšanām. Par piemēru, viņa pastāstīja par dažādām dvēselēm šķīstītavā: 1740. gadā mirušo Bertu no Francijas, 1810. gadā mirušu vīnieti, itāļu prostitūtām un divām sprādziena laikā bojā gājušām itālietēm. Pie viņas vērsās arī kāda vīrieša dvēsele no Koblahas (pašvaldība [[Feldkirha]]s apriņķī, Austrijā) ar lūgumu saviem septiņiem bērniem savākt 100 šiliņus un pasūtīt divas [[Mise|Svētās Mises]]. == Kapela dvēselēm šķīstītavā == Kāda dvēsele šķīstītavā informēja Mariju Simmu par [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] vēlmi uzcelt kapliču šķīstītavā esošajām dvēselēm. Pateicoties draudzes priesterim Alfonso Mettam, kapela tika uzcelta Sonntagā, Austrijā. To iesvētīja 1959. gada maijā. Kopš tā laika tā ir bijusi svētceļojumu vieta un piemineklis dvēselēm šķīstītavā, kas atvērts visiem svētceļniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://santoral.fandom.com/es/wiki/Sierva_de_Dios_Maria_Simma|title=Client Challenge|website=santoral.fandom.com|access-date=2026-01-14}}</ref> Kopš 1976. gada Marijas Simmas garīgais tēvs bija Fridolīns Bišofs, jaunais Sonntāgas draudzes priesteris.<ref name="IMNŠ" /> == Rezonanse == Vācu valodā grāmata<ref>Maria Simma. Meine Erlebnisse mit Armen Seelen</ref> tika izdota [[Šveice|Šveicē]] 1968. gadā, un līdz 2004. gadam tai bija 18 izdevumi ar kopējo tirāžu 175 000 eksemplāru. Ir arī tulkojumi itāļu, holandiešu, poļu un romāņu valodās. “Izglābiet mūs no šejienes!” angļu versija izdota 47 000 eksemplāros. == Nāve == Marija Simma nomira 2004. gada 16. martā 89 gadu vecumā.<ref name="IMNŠ"/> == Grāmatas latviešu valodā == * Izglābiet mūs no šejienes! Marija Simma un Nikijs Elcs. DeKalb, Ilinoisa, 2005. * Pārsteidzošie šķīstītavas noslēpumi. Māsa Emanuela un Marija Simma, 1999. gads. * Šķīstītavas dvēseļu pārsteidzošais noslēpums. Māsa Emanuēla Maijāra un Marija Simma == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2004. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mistiķi]] ohos0scla98udy4edrruwwa2pfbqtaf 0 588176 4452483 4450778 2026-04-10T04:41:41Z Biafra 13794 pap. 4452483 wikitext text/x-wiki '''Karls''' var būt: * [[Kaspars Karls]] (1987) — latviešu motosporta treneris un skolotājs; * [[Lennarts Karls]] (''Lennart Karl''; 2008) — vāciešu futbolists. * [[Lenijs un Karls|Karls]]  — tēls animācijas seriālā "Simpsoni". == Skatīt arī == * [[Kārlis]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 66a1zg7hjjbzc2e1qqcf8bo00hxu847 0 591774 4452418 4447167 2026-04-09T19:16:02Z KartoshkaFri78 101366 4452418 wikitext text/x-wiki Visus zemāk uzskaitītos varoņus no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Drāmas filma|drāmas]] un [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[Seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Pazudušie]]" izdomājuši [[Deimons Lindelofs]], [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž.Eibramss]] un [[Džefrijs Lībers]]. Seriāls stāsta par ''Oceanic Airlines'' reisa 815, kas avarē uz noslēpumainas salas, pasažieru izdzīvošanu. Katra sērija stāsta par kādu no galvenajiem vai otrā plāna varoņiem, kā arī par izdzīvojušo dzīvi uz Salas. Zemāk tabulās ir norādīti aktieri un viņu atveidotie varoņi. Ērtības labad tabulas ir sadalītas kategorijās. == Aktieri un viņu lomas == === ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 pasažieri === ''Oceanic Airlines'' reiss 815 izlidoja no [[Sidneja]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] 2004. gada 22. septembrī. [[Elektromagnētisms|Elektromagnētiskās enerģijas]] pieplūduma dēļ virs Salas lidmašīna gaisā sadalījās trīs daļās, kas nokrita trijās dažādās vietās uz Salas. No 324 pasažieriem izdzīvoja 71 cilvēks un viens suns. Lidmašīnas centrālajā daļā izdzīvoja 48 cilvēki, astes daļā izdzīvoja 22 cilvēki, bet priekšējā daļā izdzīvoja tikai viens cilvēks — lidmašīnas kapteinis. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Metjū Fokss]] |Džeks Šepards |25 |23 |20 |13 |15 |15 |'''''111''''' |- |[[Evandželīna Lilī]] |Keita Ostena |25 |21 |21 |12 |15 |13 |'''''107''''' |- |[[Horhe Garsija]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |25 |23 |16 |13 |14 |15 |'''''106''''' |- |[[Džošs Holovejs]] |Džeimss "Sojers" Fords |25 |23 |19 |11 |14 |12 |'''''104''''' |- |[[Terijs O'Kvīns]] |Džons Loks/Dūmu briesmonis |24 |23 |14 |11 |13 |15 |'''''100''''' |- |[[Navīns Endrūss]] |Saīds Džara |25 |18 |17 |11 |12 |14 |'''''97''''' |- |[[Emīlija de Ravina]] |Klēra Litltone |18 |16 |13 |10 | |13 |'''''70''''' |- |[[Denjels De Kims]] |Džins Kvons |21 |21 |15 |10 |12 |12 |'''''91''''' |- |[[Jundžina Kima]] |Sun Kvona |24 |16 |14 |10 |12 |12 |'''''88''''' |- |[[Dominiks Monahans]] |Čārlijs Peiss |24 |19 |17 |1 | |4 |'''''65''''' |- |[[Herolds Perino]] |Maikls Dosons |25 |16 | |6 | |1 |'''''48''''' |- |[[Malkolms Deivids Kellijs]] |Volts Loids (Dosons) |22 |5 |1 |2 |1 | |'''''31''''' |- |[[Megija Greisa]] |Šenona Rezerforda |23 |6 |1 | | |2 |'''''31''''' |- |[[Īens Somerholders]] |Būns Kārlails |21 |1 |2 | | |3 |'''''27''''' |- |[[Mišela Rodrigesa]] |Ana Lusija Kortesa |1 |19 | | |1 |1 |'''''22''''' |- |[[Adevale Akinvoje Agbadže]] |Eko kungs | |18 |3 | | | |'''''21''''' |- |[[Sintija Votrosa]] |Libija Smita | |16 | |1 | |2 |'''''19''''' |- |[[Kīle Sančesa]] |Nikija Fernandesa | | |6 | | | |'''''6''''' |- |[[Rodrigo Santoro]] |Paulo | | |7 | | | |'''''7''''' |- |suņi Medisona un Pono |suns Vinsents |9 |8 |4 |5 |2 |1 |'''''29''''' |- |[[Laverna S. Koldvela]] |Roza Nedlere |5 |6 |4 |4 |3 |4 |'''''26''''' |- |[[Sems Andersons]] |Bernards Nedlers | |9 |3 |4 |3 |4 |'''''23''''' |- |[[Denjels Robaks]] |Leslijs Arcts |3 | |1 | | |4 |'''''8''''' |- |[[Gregs Grunbergs]] |{{Abbr|LK|Lidmašīnas kapteinis}} Sets Noriss |1 | | | | |{{Abbr|1|Tikai balss}} |'''''2''''' |- |[[Kimberlija Džozefa]] |Sindija Čāndlere |3 |4 |2 | | |5 |'''''14''''' |- |[[Fredriks Lene]] |ASV maršals Edvards Marss |4 |1 |2 | | |3 |'''''10''''' |- |[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] |Kristians Šepards/Dūmu briesmonis |4 |3 |2 |4 |3 |1 |'''''17''''' |- |[[Frenks Torress]] |Gērijs Troups |1 | | | | | |'''''1''''' |- |[[Dastins Vačmens]] |Skots Džeksons |9 | |1 | | | |'''''10''''' |- |[[Kristians Boumens]] |Stīvs Dženkinss |6 |3 |2 |1 | | |'''''12''''' |- |[[Šons Veilens]] |Nīls "Frogurts" | | | | |2 |2 |'''''4''''' |- |[[Braiens Sato]] |Ričards |12 |4 |6 | | | |'''''22''''' |- |[[Mārdžorija Marjane]] |Beta |8 |5 |4 | | | |'''''17''''' |- |[[Kriss Kandela]] |Kreigs |16 |7 |7 |5 |2 |2 |'''''39''''' |- |[[Šons Duglass Hobans]] |Dags |6 |2 |4 |2 | |1 |'''''15''''' |- |[[Džims Mocarela]] |Džeroms |4 |4 |2 |2 | |2 |'''''14''''' |- |[[Kirstena Heivloka]] |Emma | |3 |2 | | |4 |'''''9''''' |- |[[Mikijs Grovs]] |Zaks | |4 |2 | | |4 |'''''10''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''25''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''121''' |} === ''[[Ajira Airways]]'' reisa 316 pasažieri === ''Ajira Airways'' reiss 316 izlidoja no Losandželosas uz [[Guama|Guamu]] 2007. gadā. Reisa uzdevums būtībā bija atgriezt piecus varoņus (Džeku, Keitu, Hērliju, Saidu un Sun Kvonu) atpakaļ uz Salu. Lidmašīna nolaidās uz nelielas salas blakus galvenajai Salai. Nav precīzi zināms, cik cilvēku atradās lidmašīnā, jo Hērlijs nopirka 78 sēdvietas, zinot, ka lidmašīna lido uz Salu. Nosēšanās laikā izdzīvoja aptuveni 20-24 cilvēki. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="5" |Parādīšanās sezonās |- !5 !6 !Kopā |- |[[Zuleiha Robinsone]] |Ilana Verdanska |6 |10 |'''''16''''' |- |[[Saīds Tagmaui]] |Cēzars |4 | |'''''4''''' |- |[[Breds Viljams Henke]] |Brams |4 |1 |'''''5''''' |- |[[Čads Gerero]] |Vulfs | |2 |'''''2''''' |- |[[Veins Nunjess]] |Selindžers |8 |2 |'''''10''''' |- |[[Mets Hofmans]] |Džeds |1 | |'''''1''''' |- |[[Kavika Smits]] |Bērnets |7 |1 |'''''8''''' |- |[[Dens Gotjē]] |{{Abbr|OP|Otrais pilots}} Pīters Ross |1 | |'''''1''''' |- |[[Kavita Patila]] |Rupa Krišnavani |2 | |'''''2''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''17''' |'''18''' |'''35''' |} === Cilvēki no kuģa "Kahana" === Kuģi "Kahana" nosūtīja Čārlzs Vidmors, lai noteiktu lidmašīnas un tās pasažieru atrašanās vietu, kā arī atrastu Benu. Uz kuģa atradās zinātniskā komanda (Stroms, Faradejs, Šarlota), [[Algotnis|algotņu]] grupa (Neomija, Kīmijs, Kokols, Lakūrs, Omārs, Redferns) un kuģa apkalpe. Uz kuģa atradās arī Maikls Dosons, kurš iepriekš aizbēga no Salas, bet nolēma atgriezties. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="7" |Parādīšanās sezonās |- !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Mārša Tomasone]] |Neomija Dorita |7 |4 |1 | |'''''12''''' |- |[[Džefs Feihijs]] |Frenks Lapiduss | |10 |6 |12 |'''''28''''' |- |[[Kens Leungs]] |Mailss Stroms | |8 |13 |14 |'''''35''''' |- |[[Džeremijs Deiviss]] |Daniels Faradejs | |12 |9 |2 |'''''23''''' |- |[[Ribeka Madere]] |Šarlota S. Lūisa | |10 |5 |3 |'''''18''''' |- |[[Kevins Djūrands]] |Mārtins Kīmijs | |9 | |2 |'''''11''''' |- |[[Fišers Stīvenss]] |Džordžs Minkovskis |{{Abbr|1|Tikai balss}} |4 | |1 |'''''6''''' |- |[[Grānts Boulers]] |kapteinis Golts | |3 | | |'''''3''''' |- |[[Marks Vans]] |doktors Rejs | |4 | | |'''''4''''' |- |[[Zoja Bella]] |Regīna | |4 | | |'''''4''''' |- |[[Džeimss Loks]] |Džefs | |1 | | |'''''1''''' |- |[[Noa Krafts]] |Hendrikss | |1 | | |'''''1''''' |- |[[Šons Olibeross]] |Kokols | |5 | | |'''''5''''' |- |[[Tonijs Veids]] |Lakūrs | |5 | | |'''''5''''' |- |[[Entonijs Azizi]] |Omārs Idriss | |5 | |2 |'''''7''''' |- |[[Erols Dž. Snaiders]] |Redferns | |5 | |2 |'''''7''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''72''' |} === [[Dharma Initiative|''DHARMA Initiative'']] projekta dalībnieki === ''Dharma Initiative'' bija pētniecības projekts, kas uz Salas pastāvēja no 1970. līdz 1990. gadiem. Projektā bija iesaistīts liels skaits dažādās zinātnes jomās strādājošu cilvēku. Sava konflikta ar "Citiem" dēļ viņi galu galā izlaida nāvējošu gāzi, nogalinot lielāko daļu ''Dharmas'' apmetnes iedzīvotāju. Dažiem izdevās pamest Salu, daži palika uz Salas. Bendžamins Lainuss un Ītans Roms pievienojās "Citiem". Salas pārvietošanās laikā dēļ daži no reisa 815 pasažieriem (Džeks, Keita, Saīds, Hērlijs, Džins, Džeimss), cilvēki no kuģa "Kahana" (Faradejs un Stroms) un Džūljeta Bērka nokļuva 1977. gadā un kādu laiku strādāja ''Dharmas'' apmetnē. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="8" |Parādīšanās sezonās |- !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Fransuā Čo]] |doktors Pjērs Čengs |4 |4 |1 |7 |2 |'''''18''''' |- |[[Klensijs Brauns]] |Kelvins Inmans |3 | | | | |'''''3''''' |- |[[Ēriks Lengs]] |Stjuarts Radzinskis | | | |7 | |'''''7''''' |- |[[Dags Hačinsons]] |Horass Gudspīds | |1 |1 |6 | |'''''8''''' |- |[[Patriks Fišlers]] |Fils | | | |8 | |'''''8''''' |- |[[Džons Graiss]] |Rodžers Lainuss | |1 | |4 |1 |'''''6''''' |- |[[Maikls Gildejs]] |Džeralds Degrūts |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Kortnija Lavina]] |Kārena Degrūta |2 | | | | |'''''2''''' |- |[[Viljams Makozaks]] |kapteinis Berds | | | |2 | |'''''2''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''96''' |} === "Citi" === "Citi" ir Salas iedzīvotāji, kurus Džeikobs pulcējis no dažādām valstīm, lai aizsargātu Salu. Dažreiz bija naidīgi pret reisa 815 pasažieriem, piemēram, viņi nolaupīja dažus izdzīvojušos no astes daļas. Tomēr "Citi" ir naidīgi pret ikvienu, kas ierodas uz Salas, un tieši viņi nogalināja lielāko daļu ''Dharmas'' projekta dalībnieku, kā arī [[ASV Armija]]s patruļu, kas ieradās uz Salas 1954. gadā. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Maikls Emersons]] |Bendžamins "Bens" Lainuss | |8 |16 |11 |13 |12 |'''''60''''' |- |[[Nestors Karbonels]] |Ričards Alperts | | |7 |4 |9 |10 |'''''30''''' |- |[[Marks Pellegrīno]] |Džeikobs | | | | |2 |5 |'''''7''''' |- |[[Alans Deils]] |Čārlzs Vidmors | |1 |1 |4 |5 |6 |'''''17''''' |- |[[Elizabete Mičela]] |Džūljeta Bērka | | |18 |13 |14 |3 |'''''48''''' |- |[[Viljams Meipoters]] |Ītans Roms |4 |1 |4 | |1 |1 |'''''11''''' |- |[[Brets Kalens]] |Gūdvins Stenhops | |1 |2 |1 | | |'''''4''''' |- |[[Hirojuki Sanada]] |Dogens | | | | | |4 |'''''4''''' |- |[[Fionula Flenegena]] |Eloīsa Hokinga | | |1 | |4 |2 |'''''7''''' |- |[[Endrū Divofs]] |Mihails Bakuņins | | |8 | | |1 |'''''9''''' |- |[[M. K. Geinijs]] |Toms Frendlijs |1 |4 |12 |2 | | |'''''19''''' |- |[[Bleiks Bašofs]] |Kārls Mārtins | | |6 |4 | | |'''''10''''' |- |[[Maikls Bouens]] |Denijs Pikets | |2 |5 | | | |'''''7''''' |- |[[Braiens Gudmens]] |Raiens Praiss | | |4 | | | |'''''4''''' |- |[[Tanja Reimonda]] |Aleksa Ruso | |3 |9 |5 |1 |2 |'''''20''''' |- |[[Pola Malkomsone]] |Kolīna Piketa | | |2 | | | |'''''2''''' |- |[[Dastins Geigers]] |Metjū | |2 |5 | | | |'''''7''''' |- |[[Džoa Bulijs]] |Lūks | | |4 | | | |'''''4''''' |- |[[Džons Hokss]] |Lenons | | | | | |3 |'''''3''''' |- |[[Eiprila Greisa]] |Beatrise Klūja | |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Aristons Grīns]] |Džeisons | | |7 | | | |'''''7''''' |- |[[Tedijs Velss]] |Aivans | | |7 | | | |'''''7''''' |- |[[Robs Makelhenijs]] |Aldo | | |1 | | |1 |'''''2''''' |- |[[Lana Parilla]] |Grēta | | |3 | | | |'''''3''''' |- |[[Treisija Midendorfa]] |Bonija | | |3 | | | |'''''3''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''25''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''121''' |} === Citi varoņi (izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze", Vidmora grupas cilvēki, "Beechcraft" pasažieri utt.) === Kuģis "Bésixdouze" avarēja netālu no Salas 1988. gadā un tikai sešiem cilvēkiem (Daniela, Brenans, Montāns, Nadīna, Lakombs, Roberts) izdevās sasniegt Salu ar [[Glābšanas laiva|glābšanas laivu]]. Vidmora grupa ieradās uz Salas pēc reisa 316 avārijas. Gandrīz visus viņus nogalināja Dūmu briesmonis. Lidmašīnā ''Beechcraft'' atradās [[Narkotikas|narkotiku]] krava, un lidmašīnā bija jābūt Eko Tundam un viņa līdzdalībniekiem, taču vairāku apstākļu dēļ lidmašīnā lidoja tikai viens līdzdalībnieks, Eko brālis Jemijs. Pēc nezināma laika lidmašīna avarēja uz Salas, un abi tās pasažieri gāja bojā. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Mira Furlane]]/{{Abbr|Melisa Farmane|28 gadu vecumā}} |Daniela Ruso |5 |2 |8 |4 |{{Abbr|3|Melisa Farmane}} |1 |'''''23''''' |- |[[Henrijs Ī. Kjusiks]] |Dezmonds Hjūms | |5 |17 |9 |7 |8 |'''''46''''' |- |Vairāki aktieri |Ārons Litltons |5 |10 |9 |10 |6 |1 |'''''41''''' |- |[[Bruno Brunijs]] |Brenans | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Kriss Mārvins]] |Lakombs | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Marks Menards]] |Montāns | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Aleksandra Tabasa]] |Nadīna | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Gijoms Dabinpons]] |Roberts | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Šīla Kellija]] |Zoja | | | | | |5 |'''''5''''' |- |[[Stīvs Boatraits]] |Maiks | | | | | |3 |'''''3''''' |- |[[Pjērs Olivers]] |Ulu | |1 |1 | | | |'''''2''''' |- |[[Ronalds Revels]] |Goldijs | |1 |1 | | | |'''''2''''' |- |[[Adetokumbo Makkormaks]] |Jemijs/Dūmu briesmonis | |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Kevins Tajs]] |Entonijs Kūpers |1 |2 |2 |1 | |1 |'''''7''''' |- |[[Sonija Valdžere]] |Penelope Hjūma (Vidmore) | |2 |3 |2 |5 |2 |'''''14''''' |- |[[Taituss Vilivers]] |Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis | | | | |1 |2 |'''''3''''' |- |[[Lenss Ridiks]] |Metjū Abaddons | | | |3 |1 | |'''''4''''' |- |[[Rons Botita]] |Leonards Simss |1 |1 | | | | |'''''2''''' |- |[[Džošs Rendāls]] |Neitans | |1 | | | | |'''''1''''' |- |[[Roberts Patriks]] |Gibbs |1 | | | | | |'''''1''''' |- |[[Dīns Noriss]] |Hovards Grejs | | | | |1 | |'''''1''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' !25 !24 !23 !14 !17 !18 !121 |} == Īss varoņu apraksts == === ''Oceanic Airlines'' reisa 815 pasažieri === * '''Džeks Šepards''' ir [[Ķirurģija|mugurkaula ķirurgs]], kurš lidoja no Sidnejas, lai apglabātu savu tēvu. Uz Salas viņš kļuva par līderi tiem, kas izdzīvoja lidmašīnas centrālajā daļā. Viņam izdevās aizbēgt no Salas, taču atgriezās ar ''Ajira Airways'' reisu 316. Viņš kļuva par Džeikoba ​​pēcteci, bet pēc tam gāja bojā cīņā ar Dūmu briesmoni. * '''Keita Ostena''' ir noziedzniece, kas nogalināja savu alkoholiķi tēvu un aplaupīja banku. Maršals Edvards Marss viņu arestēja un pavadīja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV.]] Pēc katastrofas viņas raksturs mainījās un viņa kļuva par otro cilvēku pēc Džeka. Viņai izdevās izkļūt no Salas, bet pēc tam atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. * '''Hugo "Hērlijs" Rejess''' ir loterijas uzvarētājs, kurš pēc laimēšanas loterijā sāka ciest no pastāvīgām neveiksmēm, pēc kā nokļuva psihiatriskajā slimnīcā. Izkļuva no Salas, bet atgriezās uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Pēc Džeka nāves viņš kļuva par jauno Salas aizsargu. * '''Džeimss "Sojers" Fords''' ir krāpnieks, kurš zaudēja vecākus kāda vīrieša ar pseidonīmu "Sojers" dēļ. [[Austrālija|Austrālijā]] viņš nogalināja cilvēku, kuru uzskatīja par Sojeru. Sākumā cilvēkiem uz Salas viņš nepatika, bet pēc tam viņš kļuva par vienu no Džeka tuvākajiem uzticības cilvēkiem. Aizlidoja no Salas ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. * '''Džons Loks''' ir invalīds, kura [[paralīze]] pati no sevis izārstējās uz Salas. Reliģisks un garīgs cilvēks. Viņš aizbēga no Salas, pēc kā viņu nogalināja Bens Lainuss. Vēlāk Loka ķermenis zārkā ar reisu 316 tika nogādāts uz Salu, kur to kā saimnieku izmantoja Dūmu briesmonis. * '''Saīds Džara''' ir bijušais [[Irāka]]s karavīrs, kurš uz Salas iemīlējas Šenonā, taču viņa drīz mira. Saīds aizbēga no Salas, bet atgriežas uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Gāja bojā [[zemūdene]]s sprādzienā, upurējot sevi un izglābjot savus draugus no bumbas. * '''Klēra Litltone''' ir grūtniece, kura uz Salas sāka satikties ar Čārliju. Vēlāk izrādījās, ka viņa ir Džeka māsa. Pēc tam, kad seši pasažieri (Džeks, Keita, Hērlijs, Saids, Sun un Klēras dēls Ārons) aizbēga no Salas, Klēra trīs gadus dzīvoja viena un kļuva mazliet nenormāla. Vēlāk viņa ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu aizlidoja no Salas. * '''Džins Kvons''' ir vīrietis no nabadzīgas ģimenes, kurš apprecējis Sun ar nosacījumu, ka strādās pie viņas tēva. Uz Salas viņš ilgu laiku bija nesabiedrisks, sazinājās tikai ar sievu. Pēc "Kahana" sprādziena viņš atgriezās atpakaļ laikā 1988. gadā, bet pēc tam 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Kopā ar sievu viņš atgriezās tagadnē, kur kopā ar viņu gāja bojā zemūdenes sprādzienā. * '''Sun Kvona''' ir sieviete, kuras tēvs ir bagāts uzņēmējs ar saitēm ar [[Dienvidkoreja|Korejas]] mafiju. Viņa ir Džina sieva, un viņai uz Salas iestājas grūtniecība. Izkļuva no Salas, bet atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Kopā ar vīru gāja bojā zemūdenes sprādzienā. * '''Čārlijs Peiss''' ir rokmūziķis un narkomāns, kurš pēc katastrofas sāka rūpēties par Klēru. Loks palīdzēja viņam izārstēt atkarību no narkotikām. Čārlijs noslīka vienā no ''Dharmas'' stacijām ar nosaukumu "Spogulis", mēģinot atspējot radiosignāla traucētājus. * '''Maikls Dosons''' ir [[arhitekts]] un mākslinieks, kurš savu dēlu Voltu nebija redzējis kopš dzimšanas. Kad Austrālijā nomirsa viņa māte, Maikls pieņēma Voltu un viņa suni Vincentu. Uz Salas viņš centās nodibināt attiecības ar dēlu, taču viņu nolaupīja "Citi". Maikls noslēdza ar viņiem darījumu un veica viņu uzdevumus, kā rezultātā gāja bojā Ana Lusija un Libija. Maikls pameta Salu kopā ar savu dēlu, kurš no viņa atsakcījās pēc tam, kad uzzināja, ko viņa tēvs darījis uz Salas. Maikls atgriezās uz Salas ar "Kahana" kuģi. Gāja bojā kuģa sprādzienā. * '''Volts Loids''' ir Maikla dēls. Uz Salas viņu nolaupīja "Citi", kas uzskatīja viņu par īpašu bērnu. Pēc izkļūšanas no Salas viņš sāka dzīvot pie vecmāmiņas. * '''Šenona Rezerforda''' ir skolotāja baletskolā un Būna pusmāsa. Pēc katastrofas viņa domāja, ka viņus drīz atradīs, bet drīz pārstāja tam ticēt. Viņa sāka satikties ar Saīdu, bet drīz viņu nogalināja Ana Lusija, kura nejauši viņu nošāva. * '''Būns Kārlails''' ir Šenonas pusbrālis un bijušais glābējs. Iemīlējies Šenonā, bet Šenona neatbild, tomēr Būns sāka rūpēties par viņu. Kopā ar Loku viņš atrada uz klints iestrēgušu ''Beechcraft'' lidmašīnu un iekāpa tajā, taču lidmašīna nokrita no klints. Būns guva nāvējošus ievainojumus un neilgi pēc tam nomira. * '''Ana Lusija Kortesa''' ir bijusī Losandželosas policiste. Viņa tika atlaista no policijas, jo nogalināja vīrieti, kurš bija nogalinājis viņas bērnu. Pēc lidmašīnas avārijas viņa kļuva par līderi izdzīvojušajiem astes daļā. Maikls viņu nošāva, kad ieradās bunkurā, lai atbrīvotu "Citu" līderi. * '''Eko''' ir priesteris un bijušais [[Nigērija]]s narkotiku tirgotājs. Viņam bija jālido ar ''Beechcraft'' lidmašīnu, taču viņa līdzdalībnieks viņu izstūma no lidmašīnas un ievilka tajā viņa brāli Jemi. Eko sēdēja lidmašīnas astes daļā un pēc avārijas palīdzēja Anai Lusijai. Uz Salas kļuva ļoti reliģiozs, īpaši pēc avarējušā ''Beechcraft'' un bunkura atklāšanas. Pēc stacijas "Gulbis" pašiznīcināšanās viņš tika smagi ievainots, bet aizbēga džungļos, kur viņu nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Libija Smita''' ir autodidakte psiholoģe, kurš iepriekš atradās tajā pašā psihiatriskajā slimnīcā, kur Hērlijs. Viena no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņa sāka satikties ar Hērliju un randiņa laikā ar viņu nolēma doties bunkurā pēc segas. Tur viņu nejauši nošāva Maikls, kurš tur atbrīvoja "Citu" līderi. * '''Nikija Fernandesa''' ir aktrise, kura kopā ar savu mīļāko Paulo nogalināja [[Kinoproducents|kinoproducentu]] par [[Dimants|dimantiem]]. Lidmašīnas avārijas laikā dimanti tika pazaudēti, un viņi sāka tos meklēt. Paulo bija pirmais, kurš tos atrada, bet Nikija, kura nevēlējās ar tiem dalīties, uz Paulo palaida indīgu zirnekli, kas viņu sakoda un uz vairākām stundām paralizēja. Tomēr zirneklis sakoda arī Nikiju. Viņus atrada izdzīvojušie, kuri Džeka prombūtnes dēļ nevarēja atpazīt paralīzi un tāpēc uzskatīja, ka viņi ir miruši, pēc kā Nikija un Paulo tika aprakti dzīvi. * '''Paulo''' ir pavārs, kurš strādāja pie kinoproducenta, kuru viņš un Nikija nogalināja. Uz Salas viņš kļuva par pirmo, kurš atrada staciju "Pērle", lai gan nevienam par to nestāstīja. Viņu sakoda indīgs zirneklis, pēc kā viņš kļuva paralizēts. Paulo tika aprakts dzīvs kopā ar Nikiju. * '''suns Vinsents''' ir dzeltenais [[Labradoras retrīvers]], kas pieder Voltam. Pārsvarā viņš vienkārši skraida pa Salu, bet reizēm pateicoties viņam, izdzīvojušie atrada kaut ko interesantu. Piemēram, pateicoties Vincentam, Hērlijs atrada ''Dharmas'' furgonu ar Bena tēva skeletu. Galu galā Vincents palika kopā ar Bernardu un Rozu uz Salas. * '''Roza Nedlera''' ir sieviete, kuras [[Vēzis (slimība)|vēzis]] tika izārstēts uz Salas. Viņa lidoja kopā ar vīru Bernardu, taču viņa izdzīvoja centrālajā daļā, bet vīrs atradās astes daļā. Otrajā sezonā Roza atkal apvienojās ar Bernardu. Roza un Bernards ir vienīgie, kas izdzīvoja uguns bultas uzbrukumā un palika dzīvot uz Salas. * '''Bernards Nedlers''' ir [[Stomatoloģija|zobārsts]], kurš apprecējās ar Rozu, neskatoties uz viņas vēzi. Viens no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņš gribēja izkļūt no Salas, bet, uzzinājis par sievas izdziedināšanu, nolēma palikt un dzīvot kopā ar viņu uz Salas. * '''Leslijs Arcts''' ir universitātes bioloģijas skolotājs, kuru viņa interneta draudzene Austrālijā nesatika. Kopā ar Džeka grupu viņš devās uz džungļos iestrēgušo kuģi "Melnais Klints", lai tur dabūtu [[Dinamīts|dinamītu]]. Leslijs apgalvoja, ka viņš vienīgais var darboties ar dinamītu, taču mitruma dēļ dinamīts sabojājās un, kad Arcts to neuzmanīgi pacēla, dinamīts eksplodēja, nogalinot to. * '''Sets Noriss''' ir lidmašīnas kapteinis un vienīgais izdzīvojušais lidmašīnas priekšējā daļā. Viņu smaigi ievainoja avārijas laikā, un kabīnē viņu atrada Džeks, Keita un Čārlijs. Sets iedeva viņiem rāciju, lai sazinātos, bet ārā izdzirdēja troksni un izbāza galvu caur izsisto vējstiklu, pēc kā Dūmu briesmonis viņu izvilka no lidmašīnas un nogalināja. * '''Sindija Čāndlere''' ir stjuarte un Gērija Traupa mīļākā. Pēc avārijas viņa sāka rūpēties par diviem bērniem: Zaku un Emmu. Kopā ar viņiem Sindiju no nometnes aizveda "Citi", kas viņus apmetināja Templī. * '''Edvards Marss''' ir ASV maršals un tiesu izpildītājs, kas pavadīja arestēto Keitu uz Losandželosu. Avārijas laikā viņš guva smagas traumas un pats lūdza sevi nogalināt. Tomēr Džeimss neapzināti izšāva un ievainoja viņu plaušās, nevis nogalināja. Šī iemesla dēļ Džeks bija spiests nogalināt Marsu pats, lai atbrīvotu viņu no ciešanām. * '''Kristians Šepards''' ir Džeka tēvs un ķirurgs. Dzēruma dēļ viņš uz operāciju galda nogalināja pacientu, pēc kā Džeka dēļ zaudēja ārsta licenci. Viņš nomira Sidnejā, pēc tam viņa ķermenis zārkā bija jānogādā Losandželosā. Uz Salas viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, kas šādā formā parādījās dažiem izdzīvojušajiem. * '''Gērijs Troups''' ir rakstnieks, kurš sarakstījis romānus "Sliktais dvīnis" un "Valenceti vienādojums". Viņš izdzīvoja aviokatastrofā, taču tikai dažas minūtes vēlāk, skrienot pa pludmali starp atlūzām, Traups tika iesūkts joprojām strādājošajā lidmašīnas dzinējā. * '''Skots Džeksons un Stīvs Dženkinss''' ir divi pasažieri, kurus bieži vienu ar otru sajauca citi izdzīvojušie. Skotu nogalināja Ītans Roms, kad izdzīvojušie saprata, ka Ītans nebija reisa 815 pasažieris. Stīvs izdzīvoja daudz ilgāk, galu galā mirstot no uguns bultām. * '''Nīls "Frogurts"''' ir saldēta jogurta ražotājs, kuram arī patika Libija. Šī iemesla dēļ Nīlam un Hērlijam bija kautiņi. Kad Sala pārvietojās laikā uz 1954. gadu, "Citi" apšaudīja pludmali ar degošām bultām, un Nīls bija pirmais, kuru nogalināja liesmojoša bulta. * '''Ričards''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš visos iespējamos veidos palīdzēja pārējiem izdzīvojušajiem. Ričardu, iespējams, nogalināja liesmojošas bultas 1954. gadā. * '''Beta''' ir viena no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņa palīdzēja savākt bagāžu no pludmales un arī dzīvoja kopā ar dažiem pasažieriem alās. Iespējams, ka viņu nogalināja uguns bultas. * '''Kreigs''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Palīdzēja Klērai šķirot citu pasažieru makus un pases. Draudzējās ar Stīvu un Džeromu. Viņš ar vēl pieciem pasažieriem gumijas laivā vēlējās nokļūt uz kuģa "Kahana". Tomēr kuģis eksplodēja, un laiva kopā ar Salu atgriezās atpakaļ laikā 1954. gadā. Atgriezies pludmalē, Kreigs, visticamāk, tika nogalināts ar uguns bultām. * '''Dags''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš galvenokārt palīdzēja citiem izdzīvojušajiem un vēlāk pievienojās grupai, kas devās uz radiotorni. No turienes kopā ar Loka grupu viņš devās uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu vēlāk nošāva algotņi no "Kahana". * '''Džeroms''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Devās kopā ar pārējiem uz radiotorni un no turienes uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu nošāva algotņi. * '''Emma un Zaks''' ir divi bērni, kuri lidoja pie savas mātes uz Losandželosu. Abi kļuva par izdzīvojušiem astes daļā, un viņus izglāba Eko, kurš viņus izvilka no ūdens. Stjuarte Sindija sāka viņus pieskatīt. Emmu un Zaku kopā ar Sindiju nolaupīja "Citi", kas viņus ievietoja Templī. === ''Ajira Airways'' reisa 316 pasažieri === * '''Ilana Verdanska''' ir noalgota slepkava, kura pavadīja Saīdu uz Salu. Džeikobs Ilanu izsauca uz Salu, lai aizsargātu atlikušos kandidātus uz aizsarga lomu. Lai to izdarītu, Ilana ienesa lidmašīnā ieročus, un pēc nolaišanās uz Hidras salas izveidoja vairāku pasažieru grupu. Viņa vēlējās iznīcināt ''Ajira'' lidmašīnu, izmantojot bojāto dinamītu no "Melnās Klints", ko viņa ielika savā somā. Taču, kad viņa neuzmanīgi nolika somu uz zemes, dinamīts eksplodēja, nogalinot Ilanu. * '''Cēzars''' ir aizdomīgs pasažieris, kurš pēc nolaišanās ieņēma līdera lomu starp parastajiem pasažieriem. Viņš izrādīja interesi par stacijas "Hidra" izpēti, kur atrada bisi ar nozāģētu stobru, par ko pārējiem nepastāstīja. Viņš gribēja neļaut Lokam (kura ķermenī bija Dūmu briesmonis) ar laivu aizbraukt uz galveno Salu, bet Bens paņēma Cēzara ieroci un nošāva viņu. * '''Brams''' ir otrais cilvēks pēc Ilanas, kurš tomēr bija pret Čārlzu Vidmoru un pat atturēja Mailsu Stromu no dalības ekspedīcijā uz kuģa "Kahana". Viņu un visu Ilanas grupu nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Vulfs, Selindžers un Bērnets''' ir cilvēki no Ilanas grupas, kuru uzdevums bija aizsargāt Džeikobu. Tomēr Bens viņu nogalināja, pēc kā Dūmu briesmonis nogalināja visu Ilanas grupu. * '''Džeds''' ir pasažieris, kurš bija ļoti nobažījies, ka Ilanas cilvēkiem ir ieroči. Iespējams, ka Džedu kopā ar pārējiem pasažieriem nogalināja Vidmora grupa, kas ieradās vēlāk. * '''Pīters Ross''' ir otrais pilots, kurš palīdzēja Frenkam Lapidusam nolaist lidmašīnu karjerā uz Hidras salas. Taču nolaišanās laikā koka zars izdūrās caur vējstiklu un caurdūra Pīteru, nogalinot viņu. * '''Rupa Krišnavani''' ir stjuarte, kas nogādāja Džekam Loka zīmīti. Tiek uzskatīts, ka viņa gāja bojā nosēšanās laikā, jo viņa nebija redzama starp izdzīvojušajiem pasažieriem. === Cilvēki no kuģa "Kahana" === * '''Neomija Dorita''' ir algotne, kura nolaidās uz Salas ar izpletni no otrā helikoptera. Piezemēšanās laikā viņa guva traumu, kuru izārstēja Mihails Bakuņins. Kādu laiku dzīvoja kopā ar 815 reisa izdzīvojušajiem, līdz tika sapulcināta grupa, kas devās uz radiotorni, lai sazinātos ar kuģi, izmantojot Neomijas satelīttālruni. Netālu no torņa viņu ievainoja Loks, kurš iemeta nazi viņai mugurā. Neomija aizbēga džungļos, kur vēlāk nomira, pirms nāves sazinoties ar kuģi. * '''Frenks Lapiduss''' ir pilots, kuram vajadzēja vadīt ''Oceanic Airlines'' lidmašīnu, taču viņš aizkavējās un Sets Noriss ieņēma viņa vietu. Frenks vēlāk kuģoja uz "Kahana" kā helikoptera pilots. Palīdzēja sešiem izdzīvojušajiem pasažieriem no reisa 815 un Dezmondam aizbēgt no Salas. Tomēr viņš atgriezās uz Salas kā ''Ajira Airways'' lidmašīnas kapteinis. Pēc kāda laika Frenkam kopā ar vairākiem izdzīvojušajiem izdevās pamest Salu, izmantojot ''Ajira'' lidmašīnu. * '''Mailss Stroms''' ir medijs, kas spēj redzēt un sazināties ar mirušajiem. Viņš ir arī doktora Čena dēls. Viņš nolēma palikt uz Salas un nokļuva 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Pēc atgriešanās tagadnē viņš palīdzēja salabot ''Ajira'' ''AIrways'' lidmašīnu, pēc tam ar to aizlidoja no Salas. * '''Daniels Faradejs''' ir [[fiziķis]] un Eloīzes Hokingas dēls. Pirms ekspedīcijas uz kuģa "Kahana" viņš Oksfordā pētīja telpu un laiku. Viņam bija romantiskas jūtas pret Šarloti Lūisu, kura vēlāk nomira. Nokļuva 1974. gadā, pēc tam sāka strādāt ''Dharmas'' projektā, 1977. gadā atgriežoties uz Salas, kur viņu nejauši nošāva viņa jaunā māte. * '''Šarlota S. Lūisa''' ir [[Antropoloģija|antropoloģe]], kas augusi ''Dharmas'' apmetnē uz Salas, no kurienes kopā ar māti evakuējās. Viņa pavadīja daudzus gadus, meklējot šo Salu, tāpēc devās ekspedīcijā uz kuģa "Kahana". Kad Sala sāka pārvietoties laikā, Šarlota saslima ar tā dēvēto "laika nobīdes slimību", no kuras viņa vēlāk nomira. * '''Mārtins Kīmijs''' ir algotņu grupas līderis, kura uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt visus nevajadzīgos cilvēkus uz Salas, ieskaitot izdzīvojušos no reisa 815. Viņš bija tas, kurš nogalināja Bena adoptēto meitu Aleksu. Kīmiju nogalināja Bens stacijā "Orhideja", bet viņš nezināja, ka Kīmijam ir detonators, kas iedarbinātu bumbu uz "Kahana", kad viņa sirds apstāsies. * '''Džordžs Minkovskis''' ir sakaru virsnieks, kas atbild par satelīttelefona sakariem. Kopā ar [[Matrozis|matrozi]] Brendanu viņš ar laivu aizbrauca uz Salu, taču abi saslima ar "laika nobīdes slimību". Drīz pēc tam Brendans nomira, bet Minkovskis dzīvoja nedaudz ilgāk, paspējot satikties ar Dezmondu un Saīdu, kuri bija ieradušies uz kuģa, bet drīz arī nomira. * '''Golts''' ir kuģa kapteinis. Kad Kīmijs sāka kontrolēt situāciju uz kuģa, Golts nebija īpaši apmierināts par to un pat palīdzēja Saīdam un Dezmondam. Kad algotņi atgriezās no Salas, Golts pavērsa [[Pistole|pistoli]] pret Kīmiju, lai viņam paskaidrotu, kurš ir galvenais uz kuģa. Tomēr Kīmijs izmantoja Golta izklaidību un nošāva viņu. * '''Rejs''' ir kuģa ārsts, kurš mēģināja izārstēt Minkovski un Brendanu, bet nezināja, ar ko viņi slimo. Viņam pārgrieza rīkli Kīmijs, apdraudot Frenku, kurš atteicās pārvadāt algotņus ar helikopteru. Reja ķermenis tika izmests aiz borta okeānā un vēlāk izskalots Salas pludmalē, kur atradās izdzīvojušo nometne. * '''Regīna''' ir kuģiniece, kura nomainīja Minkovski un kļuva par jauno sakaru virsnieci. Kādu dienu viņa nokāpa uz kuģa klāja, ietīta [[Enkurs|enkura]] ķēdē, un ielēca okeānā. Pēc kapteiņa Golta teiktā, Regīna cieta no smagiem "kajītes drudža" lēkmēm. * '''Džefs''' ir viens no kuģa mehāniķiem, gāja bojā kuģa sprādzienā. * '''Hendrikss''' ir [[stūrmanis]], kurš noraidīja Dezmonda lūgumu pievest kuģi tuvāk Salai. Gājis bojā kuģa sprādzienā. * '''Kokols, Lakūrs, Omārs Idriss un Redferns''' ir algotņi no Kīmija komandas, kuru uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt nevajadzīgos cilvēkus uz Salas. Viņi bija tie, kas nodedzināja ''Dharmas'' apmetni, nogalināja Danieli Ruso un vairākus izdzīvojušos no reisa 815. "Citi" nogalināja visus četrus algotņus. === ''DHARMA Initiative'' projekta dalībnieki === * '''Pjērs Čens''' ir astrofiziķis, kas pazīstams ar pseidonīmiem '''Mārvins Kendls''', '''Marks Vikmunds''' un '''Edgars Holivakss''', kurš ir visu ''Dharmas'' izglītojošo filmu dalībnieks. Viņš ir Mailsa Stroma tēvs, ar kuru viņš satikās, kad Mailss nokļuva 1974. gadā. Domājams, ka Čens vai nu nomira darbinieku masu slepkavības laikā, vai arī viņam izdevās aizbēgt no Salas. * '''Kelvins Inmans''' ir bijušais ASV Armijas [[virsnieks]]. Pēc ''Dharmas'' darbinieku masveida slepkavības viņš dzīvoja kopā ar Radzinski stacijā "Gulbis", līdz izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Kad Dezmonds ieradās uz Salas, Kelvins nolēma slepus doties prom no Salas ar Dezmonda jahtu, atstājot viņu stacijā, lai nospiestu pogu. Tomēr Dezmonds par to uzzināja. Īsa kautiņa laikā Kalvins nokrita un atsitās ar galvu pret akmeņiem. * '''Stjuarts Radzinskis''' ir ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, kurš aizstāja Horasu, kuru viņš uzskatīja par ļoti ''mīkstu'' cilvēku. Pēc Stjuarta pasūtījuma tika uzsākti urbumi turpmākajai stacijas "Gulbis" celtniecībai, kā rezultātā tika bojāts pazemes elektromagnētiskās enerģijas avots, kas noveda pie Incidenta 1977. gadā. Izdzīvoja kopā ar Kelvinu bunkurā, līdz kādu dienu izdarīja pašnāvību. * '''Horass Gudspīds''' ir Ītana Roma tēvs un [[matemātiķis]], kurš strādāja stacijā "Bulta". Viņš bija ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, līdz viņu nomainīja Radzinskis. Horass nomira darbinieku masu slepkavības laikā, ko veica "Citi". * '''Fils''' ir drošības darbinieks ''Dharmas'' apmetnē. Viņa priekšnieks bija Džeimss Fords, kurš Filam nepatika. Viņš piedalījās apšaudē topošās stacijas "Gulbis" būvlaukumā, kad urbis ietriecās elektroenerģijas avotā pazemē un urbtajā akā sāka pievilkt metāla priekšmetus. Mēģinot nošaut Džeimsu, metāla stienis, kas lidoja akas virzienā, izdūrās cauri Filam, nogalinot viņu. * '''Rodžers Lainuss''' ir Bena tēvs un strādnieks apmetnē. Darbinieku masu slepkavības laikā Rodžers un viņa dēls atradās furgonā, kur dzēra alu. Tieši tur Bens ar nāvējošu gāzi nogalināja Rodžeru. Vēlāk Hērlijs, pateicoties Vinsentam, džungļos atrada apgāztu furgonu ar Rodžera līķi. * '''Džeralds un Kārena Degrūti''' ir laulātais pāris, [[Mičiganas Universitāte]]s [[Doktorantūra|doktoranti]]. Viņi ir arī ''DHARMA Initiative'' projekta līdzdibinātāji, kuru sponsorēja uzņēmējs Alvars Hanso. Degrūtu pāra liktenis pēc projekta slēgšanas nav zināms. * '''Berds''' ir zemūdenes "Galaga" kapteinis, kas transportēja personālu uz un no Salas. === "Citi" === * '''Bendžamins "Bens" Lainuss''' ir cilvēks, kurš bērnību pavadīja ''Dharmas'' apmetnē, vēlāk pievienojās "Citiem" un kļuva par viņu vadītāju. Lielisks manipulators un melis. Viņš patiesi ticēja Džeikobam un savam liktenim uz Salas, bet vēlāk izrādās, ka Benam nebija nekāda likteņa. Viņš savāca no Salas izbēgušos pasažierus un lidoja kopā ar viņiem reisā 316. Aizvainojuma dēļ pret Džeikobu, Bens kalpoja Dūmu briesmoņim, nogalinot pēc viņa pavēles. Pēc Džeka un Dūmu briesmoņa nāves viņš kļuva par Hērlija palīgu. * '''Ričards Alperts''' ir starpnieks starp Džeikobu un "Citiem". Ričards ieradās uz Salas 19. gadsimtā, kad tur avarēja [[fregate]]. Viņu izglāba Džeikobs, piešķirot viņam nemirstību. Dažreiz Ričards atstāja Salu, piemēram, tieši viņš bija tas, kurš piemānīja Džuljetu ierasties uz Salas. Pēc Džeikoba ​​nāves Ričards kļuva mirstīgs, bet palīdzēja izdzīvojušajiem salabot ''Ajira Airways'' lidmašīnu, ar kuru aizlidoja prom no Salas. * '''Džeikobs''' ir nemirstīgais "Citu" līderis, kurš parādījās uz Salas vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu. Viņš nogalināja savu brāli, kurš, nokļuvis Salas sirdī, kļuva par Dūmu briesmoni. Daudzus gadus Džeikobs cīnījās pret Briesmoni, izmantojot "Citus", lai aizsargātu Salu no svešiniekiem, kurus Briesmonis varētu izmantot, lai izbēgtu no Salas. Tomēr Briesmonis spēja pakļaut Benu, kurš pēc viņa pavēles nogalināja Džeikobu. * '''Čārlzs Vidmors''' ir bijušais "Cits", bagāts uzņēmējs, Penelopes un Daniela Faradeja tēvs. Viņu no Salas izmesta Bens, un Vidmors sapņoja viņam atriebties, par ko viņš nosūtīja kuģi "Kahana". Misija neizdevās, un pēc tam, kad ''Ajira'' nolaidās uz Hidras salas, Vidmors sapulcināja jaunu grupu un personīgi devās uz Salu. Tomēr grupu nogalināja Dūmu briesmonis, un Vidmoru vēlāk nošāva Bens. * '''Džuljeta Bērka''' ir sieviešu neauglības speciāliste, kuru uz Salu ievilināja Ričards Alperts. Pēc tam viņa kļuva par Bena mīļāko, ar kuru pārējiem "Citiem" bija aizliegts uzturēt attiecības. Tā kā viņai neļāva atstāt Salu, Džuljeta loloja ļaunu prātu pret "Citiem" un pat mudināja Džeku operācijas laikā nogalināt Benu. Vēlāk Džuljeta pievienojās izdzīvojušajiem. Viņa nokļuva 70. gados un sāka strādāt ''Dharmas'' projektā. Apšaudes laikā stacijas "Gulbis" būvlaukumā, kad akā sāka pievilkt metāla priekšmetus, Džuljetas kājas sapinās ķēdes spolē un viņa iekrita akā. Viņa izdzīvoja kritienā un spēja aktivizēt [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbas kodolu]], ko Džeks iemeta akā. Kad visi izdzīvojušie atgriezās tagadnē, Džuljeta nomira no iegūtajām brūcēm. * '''Ītans Roms''' ir ārsts, kurš tāpat kā Bens uzauga ''Dharmas'' apmetnē, bet vēlāk pievienojās "Citiem". Bens viņu nosūtīja kā [[Spiegošana|spiegu]] pie izdzīvojušajiem no centrālās daļas, kur Ītans uzdevās par vienu no pasažieriem. Tomēr, kad Hērlijs atrada pasažieru sarakstu un sāka skaitīt izdzīvojušos, viņš saprata, ka Ītana nebija lidmašīnā, pēc kā tas aizbēga. Vēlāk Ītans nogalināja vienu no pasažieriem — Skotu Džeksonu. Džeks sapulcināja meklēšanas grupu, un viņi atrada Ītanu, bet Čārlijs viņu nošāva bez brīdinājuma. * '''Gūdvins Stenhops''' ir vīrietis, kurš strādāja stacijā "Vētra". Neskatoties uz to, ka viņš bija precējies, viņam bija romāns ar Džuljetu, tāpēc Bens viņu nosūtīja kā spiegu pie izdzīvojušajiem no astes daļas. Ana Lusija ātri saprata, ka Gudvins nav pasažieris un īsa kautiņa laikā nodūra Gudvinu ar uzasinātu nūju. * '''Dogens''' ir bagāts uzņēmējs, kura dēlu Džeikobs izārstēja, pēc kā Dogenam bija jādodas uz Salu. Tur viņš kļuva par Templī dzīvojošo "Citu" grupas līderi. Viņš palīdzēja augšāmcelt Saīdu, kurš nomira no lodes brūces, izmantojot ārstniecisko ūdens avotu Templī. Tomēr pēc tam viņš sāka apgalvot, ka Saīds ir mainījies un kļuvis citādāks. Pēc kāda laika Saīds nogalināja Dogenu. * '''Eloīsa Hokinga''' ir bijusī "Cita", kā arī Daniela māte un stacijas "Lampas Stabs" turētāja. Viņa palīdzēja atgriezties uz Salas pieciem reisa 815 pasažieriem, kuri bija no turienes aizbēguši. * '''Mihails Bakuņins''' ir vīrietis no [[Ukrainas PSR]], kurš karoja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānā]], kur zaudēja aci un apguva medicīnu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš dzīvoja [[Vladivostoka|Vladivostokā]], līdz pateicoties sludinājumam avīzē nokļuva uz Salas un kļuva par "Citu". Apmetās stacijā "Liesma", līdz viņu atrada Saīds, Loks un Keita. Bens viņu nosūtīja uz staciju "Spogulis", kur Dezmonds ar [[Harpūna|harpūnu]] iešāva viņam krūtīs. Taču Mihails izdzīvoja un ienira okeānā, uzspridzinot granātu, nogalinot sevi un ar sprādzienu izsita stacijas "Spogulis" logu, izraisot Čārlija noslīkšanu. * '''Toms Frendlijs''' ir Benam ļoti lojāls cilvēks. Tieši viņu vispirms satika izdzīvojušie no reisa 815, un tieši viņš nolaupīja Voltu no plosta. Toms pameta Salu un, jau atrodoties kontinentā, pierunāja Maiklu Dosonu doties uz kuģi "Kahana". Pēc tam Toms atgriezās uz Salas un piedalījās uzbrukumā izdzīvojušo pludmales nometnei, kura laikā Fords viņu nošāva. * '''Kārls Mārtins''' ir jauns puisis, kurš bija Aleksas draugs un acīmredzot, tāpat kā viņa, gribēja aizbēgt no Salas. Pēc kārtējā bēgšanas mēģinājuma Karls tika ieslēgts 23. istabā, no kurienes viņu atbrīvoja Aleksa, Fords un Keita. Pēc uzbrukuma izdzīvojušo nometnei Karls atkal apvienojās ar Aleksu, taču drīz viņu nošāva algotņi no "Kahana". * '''Denijs Pikets''' ir Kolīnas vīrs, kurš pieskatīja sagūstīto Fordu un Keitu. Pēc tam, kad Sun nogalināja viņa sievu, Denijs gribēja nogalināt Fordu, taču Keita spēja viņu pārliecināt to nedarīt. Kad Fords un Keita aizbēga no saviem būriem, Denijs, neskatoties uz Bena pavēli, turpināja viņus vajāt un panāca viņus pludmalē, kur viņu nošāva Džuljeta. * '''Raiens Praiss''' ir drošības dienesta vadītājs, kurš pārņēma šo lomu pēc Denija Piketa nāves. Kļuva par līderi grupai, kurai vajadzēja uzbrukt izdzīvojušo nometnei. Neskatoties uz zaudējumiem, Praisam, Tomam un Džeisonam izdevās sagūstīt Saīdu, Džinu un Bernardu par ķīlniekiem. Tomēr viņus izglāba Hērlijs, kurš brauca ar Dharmas furgonu un notrieca Praisu, nogalinot viņu. * '''Aleksa Ruso''' ir Danielas Ruso meita, kuru agrā bērnībā nolaupīja Bens, kurš viņu audzināja kā savējo. Aleksai Bens īsti nepatika un viņa gribēja aizbēgt ar savu draugu Karlu. Algotņi, kas ieradās uz kuģa, nogalināja Karlu un Danielu un sagrāba Aleksu par ķīlnieci, lai izvilinātu Benu no viņa mājas. Tomēr Bens neiznāca un Kīmijs nošāva Aleksu. * '''Kolīna Piketa''' ir Denija sieva, kura piedalījās Dezmonda jahtas sagrābšanā, kur viņu nāvīgi ievainoja Sun. Nākamajā dienā Kolīna nomira uz operāciju galda. * '''Metjū''' ir medicīnas darbinieks, kas bija iesaistīts Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Raiena Praisa grupā, kas uzbruka izdzīvojušo nometnei, un uzbrukuma laikā Džins viņu nošāva. * '''Lūks''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem, kuriem acīmredzot bija cīņas mākslas prasmes. Lūks bija Praisa grupā, un uzbrukuma nometnei laikā Džins viņu nošāva. * '''Lenons''' ir Dogena tulks un starpnieks starp viņu un cilvēkiem Templī. Mēģināja nomierināt cilvēkus, pirms Dūmu briesmonis uzbruka Templim. Bija liecinieks tam, kā augšāmcēlies Saīds nogalināja Dogenu. Pēc tam Saīds pārgrieza Lenonam rīkli. * '''Beatrise Klūja''' ir sieviete, kas ieņēma to pašu vietu, kā Toms. Viņa bija tā, kas runāja ar sagūstīto Maiklu Dosonu un noslēdza ar viņu darījumu: viņš atveda pie viņiem Džeku, Keitu, Fordu un Hērliju, un viņi Maiklam iedeva Voltu. Vēlāk Keita, Saīds un Loks sagūstīja Beatrisi, kad atrada staciju "Liesma". Tomēr Mihails viņu nogalināja, lai neļautu izdzīvojušiem pastāstīt jebkādu informāciju par "Citiem". * '''Džeisons''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem. Pēc viņu bēgšanas piedalījās viņu meklēšanā. Bija Praisa grupā un palīdzēja viņam sagrābt dažus izdzīvojušos par ķīlniekiem. Tomēr, kad Hērlijs ar furgonu notrieca Praisu, Saīds nogāza nepiesardzīgo Džeisonu zemē un ar kājām salauza viņam kaklu. * '''Aivans''' ir medicīnas darbinieks, piedalījies Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Praisa grupā un gāja bojā, kad eksplodēja ar dinamītu mīnēta telts. * '''Aldo''' ir apsargs, kurš iepriekš apsargāja Karlu Mārtinu 23. istabā. Aldo tika pārvests uz Templi 2007. gadā Dūmu briesmoņa draudu dēļ. Kopā ar citu vīrieti Džastinu viņš satvēra Džinu un gribēja viņu nogalināt, taču parādījās Klēra un nošāva Aldo. * '''Grēta un Bonija''' ir divas sievietes, kas apsargā staciju "Spogulis". Kad Čārlijs tur nokļuva, viņu sagūstīja un ziņoja Benam. Bens, baidīdamies, ka Čārlijs varētu pateikt Grētai un Bonijai kaut ko svarīgu vai arī viņas varētu viņam kaut ko atklāt, nosūtīja uz staciju Mihailu, kurš nošāva abas sievietes. Bonijai pirms nāves izdevās Čārlijam iedot kodu, lai izslēgtu radiosignālu traucētājus. === Citi varoņi === * '''Daniela Ruso''' ir sieviete, kura uz Salas nodzīvoja 16 gadus pilnīgā vientulībā. Viņa bija zinātniskās ekspedīcijas dalībniece uz kuģa "Bésixdouze", kas avarēja netālu no Salas 1988. gadā. Grūtniece Daniela un vēl 5 cilvēki ar laivu nokļuva uz Salas, kur Dūmu briesmonis nogalināja divus no viņiem, pakļāva pārējos trīs, un Daniela viņus nošāva. Vēlāk viņa dzemdēja Aleksu, kuru Bens nolaupīja. Kad lidmašīna avarēja uz Salas, Daniela laiku pa laikam palīdzēja izdzīvojušajiem, galu galā atkal apvienojoties ar savu meitu. Tomēr drīz Danielu nošāva algotņi no "Kahana". Džins, kurš ir ceļojis pagātnē, kļuva par liecinieku Danielas nokļūšanai uz Salas. * '''Dezmonds Hjūms''' ir bijušais [[Skotija|skotu]] karavīrs un jahtnieks, kurš vētras laikā nokļuva uz Salas un apmetās bunkurā. ''Oceanic Airlines'' lidmašīna avarēja uz Salas tāpēc, ka Dezmonds nepaspēja nospiest pogu, lai laikus atbrīvotu elektromagnētisko enerģiju. Vēlāk, kad Loks nolēma nespiest pogu, Dezmonds pagrieza avārijas atslēgu, izraisot bunkura eksploziju. Pēc tam viņš ieguva spēju saskatīt nākotnes mirkļus, kas zuda pēc Čārlija nāves stacijā "Spogulis". Kopā ar "Oceanic sešinieku" un Frenku Lapidusu Dezmonds aizbēga no Salas. * '''Ārons Litltons''' ir Klēras dēls, kurš dzimis uz Salas vienlaikus ar Būna nāvi. Keitai izdevās viņu izvest no Salas, jo Klēra tajā laikā nebija tuvumā. Ārons dzīvoja kopā ar Keitu, bet viņu atdeva Klēras mātei, kad Džekam un Keitai bija jāatgriežas uz Salas. * '''Montāns un Nadīna''' ir izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze". Nadīnu nogalināja Dūmu briesmonis, bet Montānam viņš norāva roku un ievilka to katakombās zem Tempļa, kur viņš nomira. * '''Lakombs un Brenans''' ir izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze". Viņi kopā ar Robertu devās uz Templi, lai meklētu Montānu. Tur viņus, domājams, pakļāva Dūmu briesmonis, pēc tam viņi atgriezās pludmalē, kur viņus nošāva Daniela. * '''Roberts''' ir izdzīvojušais no kuģa "Bésixdouze" un Danielas bērna tēvs. Viņš devās uz Templi, pēc tam atgriezās pludmalē, kur mēģināja nošaut Danielu, bet tai izdevās viņu nošaut pirmajai. * '''Zoja''' ir [[Ģeofizika|ģeofiziķe]], kura ieradās uz Salas kopā ar Vidmora grupu. Kādu laiku viņa izlikās par reisa 316 pasažieri. Kad Dūmu briesmonis nogalināja visu Vidmora grupu, Zoja paslēpās kopā ar Vidmoru ''Dharmas'' ciematā. Tomēr Bens viņus atrada, pēc kā Dūmu briesmonis (Loka ķermenī) pārgrieza Zojai rīkli. * '''Maiks''' ir sakaru virsnieks uz Vidmora zemūdenes, kuru, iespējams, nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Ulu''' ir narkotiku tirgotājs, kurš strādāja ar Eko. Viņš pirms pacelšanās apsargāja ''Beechcraft'', taču viņam nebija nodoma ar to lidot. Kad militāristi ieradās lidostā, sākās apšaude, kuras laikā Ulu tika nogalināts. * '''Goldijs''' ir narkotiku tirgotājs un ''Beechcraft'' pilots. Tieši viņš ievilka lidmašīnā ievainoto Eko brāli, bet pašu Eko viņš nepaņēma. Katastrofas laikā uz Salas Goldijs ar izpletni izlēca no lidmašīnas, bet nolaižoties ietriecās kokā. Vēlāk Būns un Loks atrada viņa skeletu. * '''Jemijs''' ir priesteris un Eko brālis. Viņš izsauca militāristus lidostā, kur atradās lidmašīna ar narkotikām, un pats devās uz turieni. Tur viņš tika ievainots apšaudes laikā, pēc kura Goldijs viņu ievilka lidmašīnā. Jemijs gāja bojā lidojuma laikā vai pēc avārijas uz Salas. Vēlāk viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, lai parādītos Eko Jemija tēlā. * '''Entonijs Kūpers''' ir krāpnieks un Loka tēvs, kurš maldināja Džeimsa Forda māti, liekot Forda tēvam nogalināt viņu māti. Vēlāk Entonijs izstūma Loku pa logu, padarot viņu invalīdu. "Citi" kaut kādā veidā atveda Kūperu uz Salu, kur Lokam viņu vajadzēja nogalināt. Tomēr viņš nolēma saukt Fordu pēc palīdzības, kurš, uzzinot, ka Kūpers ir tas pats krāpnieks, kurš pievīla viņa māti, nožņaudza Kūperu ar ķēdi. * '''Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis''' ir Džeikoba ​​brālis, kurš kopā ar viņu ieradās uz Salas. Viņu nogalināja Džeikobs, pēc kā viņa ķermenis nonāca "Salas sirdī" un kļuva par Dūmu briesmoni. Kopš tā laika Džeikobs un Briesmonis cīnījās viens ar otru, palīdzot citiem cilvēkiem. Briesmoņa mērķis bija izkļūt no Salas, un viņam tas gandrīz izdevās, kad viņš piemānīja Benu, lai nogalinātu Džeikobu. Tomēr, kad Salas sirds apdzisa, Briesmonis kļuva mirstīgs un Džeks viņu nogalināja. * '''Metjū Abaddons''' ir noslēpumains cilvēks, kurš strādāja Vidmoram. Pēc Metjū vārdiem, viņš "palīdzēja cilvēkiem nokļūt tur, kur viņiem bija jābūt". Tieši viņš ieteica Lokam doties ceļojumā un pēc tam palīdzēja Neomijai atrast kuģa apkalpi. Abaddons sāka palīdzēt Lokam savākt visus no Salas izglābtos cilvēkus, bet Bens viņu nošāva. * '''Leonards Sims''' ir bijušais [[ASV jūras kara flote]]s virsnieks, kurš kopā ar savu draugu Semu Tumiju uztvēra signālu, kas pārraidīja skaitļu sēriju: ''4 8 15 16 23 42''. Sems izmantoja skaitļus, lai laimētu loterijā, pēc tam viņš cieta virkni neveiksmju līdz pat savai nāvei. Leonards nokļuva psihiatriskajā slimnīcā, kur pastāvīgi atkārtoja šos skaitļus, uzskatot tos par "sliktiem". Tieši no viņa Hērlijs uzzināja par skaitļiem un izmantoja tos, lai laimētu loterijā. * '''Neitans''' ir aizdomīgs un noslēpumains vīrietis, kurš sevi pieteica kā pasažieri no reisa 815 astes daļas. Tomēr neviens neatcerējās, ka viņš būtu bijis lidmašīnā. Neitans vairākas reizes devās džungļos, pavadot tur vairākas stundas un atsakoties runāt par to, ko viņš tur darījis. Ana Lusija viņu turēja aizdomās un pat ieslodzīja bedrē, kas kalpoja kā cietums. No turienes viņu atbrīvoja Gudvins Stenhops, kurš pēc tam salauza Neitanam kaklu, vēlāk paskaidrojot, ka Neitans "nebija labs cilvēks". * '''Gibbs''' ir Forda līdzdalībnieks. * '''Hovards Grejs''' ir vīrietis, kurš zaudēja savu dēlu, kurš piezvanīja Mailsam, lai sazinātos ar savu mirušo dēlu. == Ārējās saites == * [[lostpedia:Category:Characters|Seriāla varoņi vietnē Lostpedia]] * [https://www.imdb.com/title/tt0411008/fullcredits?ref_=tt_cl_sm#cast Seriāla varoni vietnē IMDB] {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] 6yoz48a2vwfpisdtq8ipcufaiicx28k 0 594240 4452485 4241312 2026-04-10T04:53:35Z Biafra 13794 4452485 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Knight Gomphotherium.jpg | att_nosaukums = Gomfoteriju dzīves rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji |augstākā kārta =Afrotheria |augstākā kārta_lv = Āfrikas placentāļi | virskārta = Paenungulata | virskārta_lv = Āfrikas nagaiņi | kārta = Proboscidea | kārta_lv = Snuķaiņi | dzimta = Gomphotheriidae | dzimta_lv = Gomfoterīdi | binomial = Gomphotheriidae <small>Hay, 1922</small> | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Gomfoterīdi''' (''Gomphotheriidae'' no grieķu ''γόμφος'' — knaģis un ''θηρίον'' — zvērs) ir izmirušu [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[Kainozojs|kainozoja ērā]] kopā ar [[dinoteriīdi]]em (''Deinotheriidae''), [[mastodontīdi]]em (''Mammutidae'') un [[stegodontīdi]]em (''Stegodontidae''), veidojot vienu no četrām galvenajām izmirušo agrīno snuķaiņu grupām. Agrīnajiem gomfoterīdiem bija četri [[triecējzobi]] un pauguraini [[dzerokļi]]. Vēlākajām formām bija vairs tikai divi triecienzobi [[Augšžokļa kauls|augšžoklī]] un daži dzerokļi ar plātņainu zobu struktūru. Gomfoterīdi, iespējams, ir [[Parafilija|parafilētiska]] grupa, kas var būt priekšteči jaunākiem snuķaiņiem, tādiem, kā stegodontīdi un [[Ziloņu dzimta|ziloņi]] (''Elephantidae''), tādējādi tie tiek iekļauti pašā plašākajā definīcijā. Pirmo reizi gomfoterīdi parādījās [[Oligocēns|oligocēnā]] [[Āfrika|Āfrikā]], [[Miocēns|miocēnā]] tie izplatījās [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Pleistocēns|pleistocēnā]] [[Amerikas lielā apmaiņa|Amerikas lielās apmaiņas]] gaitā nokļuva [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Tajā laikā, kad lielākajai zināmo formu daļai, piemēram, [[gomfoteriji]]em, bija gari [[Apakšžoklis|apakšžokļi]] ar triecējzobiem, kas bija raksturīgi senču grupām, dažiem vēlākiem grupas pārstāvjiem attīstījās saīsināti (brevirostrāli) apakšžokļi ar [[Rudiments|rudimentāriem]] apakšējiem triecējzobiem vai vispār bez tiem, un tie pārdzīvoja gomfoterijus ar garajiem [[Žoklis|žokļiem]]. Šīs izmaiņas padarīja tos līdzīgus mūsdienu ziloņiem, kas ir spilgts paralēlās [[evolūcija]]s piemērs. [[Pliocēns|Pliocēnā]] un agrajā pleistocēnā gomfoterīdu daudzveidība samazinājās un visbeizot aiz [[Amerika]]s robežām tie izmira. Pēdējās divas ģintis, ''[[Cuvieronius]]'', kas dzīvoja teritorijā no [[Ziemeļamerika]]s dienvidiem līdz [[Dienvidamerika]]s rietumiem, un ''[[Notiomastodon]]'', kas bija apmeties Dienvidamerikas lielākajā daļā, izdzīvoja līdz pleistocēna beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc cilvēku ierašanās tie izmira kopā ar daudzām citām megafaunas sugām. == Apraksts == [[Attēls:Gomphotherium angustidens 3.jpg|thumb|left|260px|Gomfoterīda dzeroklis]] Gomfoterīdi atšķīrās no ziloņiem ar zobu uzbūvi, konkrēti, ar dzerokļu gremošanas virsmām. To dzerokļi ir bunodonti, t.i. ar noapaļotiem, nevis asiem izciļņiem. Tiek uzskatīts, ka gomfoterīdi gremoja ne tā, kā mūsdienu ziloņi, bet izmantoja slīpas kustības (apvienojot kustības uz priekšu un atpakaļ ar kustībām no sāna uz sānu) pa zobiem, nevis proālas kustības (kustības uz priekšu no apakšžokļa aizmugurējās daļas uz priekšējo daļu), kā to dara mūsdienu ziloņi un darīja stegodontīdi.<ref>Saegusa, Haruo (March 2020). ''"Stegodontidae and Anancus: Keys to understanding dental evolution in Elephantidae"''. Quaternary Science Reviews. 231</ref> Turklāt šī slīpā kustība saskaņojās ar vertikālo (orālo) kustību, kas kalpoja barības sasmalcināšanai. Līdzīgi mūsdienu ziloņiem un citiem ''[[Elephantimorpha]]'' pārstāvjiem, gomfoterīdiem bija horizontāla zobu nomaiņa, kurā zobi pakāpeniski pārvietojās uz žokļu priekšpusi, pirms tos nomainīja aizmugurē esošie zobi. Atšķirībā no mūsdienu ziloņiem, daudziem gomfoterīdiem saglabājās pastāvīgie priekšdzerokļi, kaut arī dažām gomfoterīdu ģintīm to nebija. [[Attēls:Gomphotherium, Munich, 2017-09-11.jpg|thumb|340px|Gomfoterīda ''[[Gomphotherium angustidens]]'' skelets]] Agrīnajiem gomfoterīdiem apakšžokļi bija ar pagarinātu (longirostrālu) apakšžokļa [[Simfīzs|simfīzu]] (pašu priekšējo apakšžokļa daļu) un apakšējiem triecējzobiem, kas priekš ''Elephantimorpha'' pārstāvjiem ir primitīva īpašība. Vēlākiem šīs grupas pārstāvjiem izveidojās saīsināti (brevirostrāli) apakšžokļi ar rudimentāriem apakšējiem triecējzobiem vai vispar bez tiem. Šis [[konverģence]]s process gomfoterīdiem, kā arī citiem ''Elephantimorpha'' pārstāvjiem notika vairākkārt. Gomfoterīdiem šie pagarinātie apakšžokļu simfīzi parasti bija šauri, bet apakšējie triecējzobi — nūjveidīgi. Lai gan longirostrālo gomfoterīdu [[Snuķis|snuķu]] muskulatūra visdrīzāk bija ļoti līdzīga mūsdienu ziloņu muskulatūrai, snuķis visdrīzāk bija īsāks (iespējams, ne garāks par apakšējo triecējzobu galiem) un balstījās uz pagarināto apakšžokli. Savukārt, vēlāko brevirostrālo gomfoterīdu snuķi, iespējams, brīvi nokarājās un garumā bija salīdzināmi ar mūsdienu ziloņu snuķiem. Primitīvo gomfoterīdu garie apakšžokļi un apakšējie triecējzobi, iespējams, tika izmantoti veģetācijas griešanai, un arī kā otršķirīgs līdzeklis pārtikas iegūšanai ar snuķa palīdzību, kur tajā pat laikā brevirostrālie gomfoterīdi pārtikas iegūšanai, līdzīgi mūsdienu ziloņiem, galvenokārt izmantoja snuķus. Primitīvo longirostrālo gomfoterīdu augšējie triecējzobi mēdza lēzeni noliekties uz leju un parasti nepārsniedza 2 metru garumu un 35 kg svaru,<ref>Larramendi, Asier (2023-12-10). ''"Estimating tusk masses in proboscideans: a comprehensive analysis and predictive model"''. Historical Biology: 1—14.</ref> kaut gan dažiem vēlākajiem brevirostrālajiem gomfoterīdiem augšējie triecējzobi kļuva daudz garāki, un tie bija gan taisni, gan arī izliekti uz augšu. Gomfoterīdu lielākā daļa sasniedza izmērus, līdzīgus mūsdienu [[Āzijas ziloņi]]em (''Elephas maximus''), lai gan daži gomfoterīdi lielumā bija tādi paši vai pat lielāki par [[Āfrikas savannas zilonis|Āfrikas savannas ziloņiem]] (''Loxodonta africana''). Gomfoterīdu [[Loceklis (anatomija)|ekstremitāšu]] kauli, līdzīgi [[mastodontīdi]]em, kopumā bija masīvāki, nekā ziloņiem, un kājām bija tendence būt proporcionāli īsākām. Attiecīgi, viņu ķermeņi proporcionāli bija izstieptāki, nekā mūsdienu ziloņiem, un rezultātā, ar tādu pat augstumu kā ziloņiem, pēc svara gomfoterīdi bija smagāki. == Ekoloģija == [[Attēls:Gomphotheriidae.png|thumb|280px|Gomfoterīdu izplatība]] Ir uzskats, ka gomfoterīdi bija elastīgi barības izvēlē, turklāt, dažādas sugas specializējās atšķirīgās barības bāzēs, kas bija saistīts ar koku un krūmu apgraušanu, jauktu barību vai ganīšanos, turklāt dažādu sugu un populāciju prioritātes bieži vien diktēja tādi vides faktori, kā klimatiskie apstākļi vai konkurence. ''Notiomastodon'' ģints tēviņa triecējzobu analīze ļauj uzskatīt, ka tie tika pakļauti [[Musts|mustam]], līdzīgi mūsdienu ziloņiem.<ref>El Adli, Joseph J.; Fisher, Daniel C.; Cherney, Michael D.; Labarca, Rafael; Lacombat, Frédéric (July 2017). ''"First analysis of life history and season of death of a South American gomphothere"''. Quaternary International. 443: 180—188.</ref> == Sistemātika == * dzimta: '''Gomphotheriidae''' <small>Hay, 1922</small> † ::* ģints: ''[[Pediolophodon]]'' <small>Lambert, 2007</small> † :* apakšdzimta: [[Choerolophodontinae]] <small>Gaziry, 1976</small> † ::* ģints: ''[[Choerolophodon]]'' <small>Schlesinger, 1917</small> † ::* ģints: ''[[Afrochoerodon]]'' <small>Pickford, 2001</small> † :* apakšdzimta: [[Amebelodontinae]] <small>Barbour, 1927</small> † ::* ģints: ''[[Progomphotherium]]'' <small>Pickford, 2003</small> † ::* ģints: ''[[Archaeobelodon]]'' <small>Tassy, 1984</small> † ::* ģints: ''[[Afromastodon]]'' <small>Pickford, 2003</small> † ::* ģints: ''[[Protanancus]]'' <small>Arambourg, 1945</small> † ::* ģints: ''[[Serbelodon]]'' <small>Frick, 1933</small> † ::* ģints: ''[[Amebelodon]]'' <small>Barbour, 1927</small> † ::* ģints: ''[[Konobelodon]]'' <small>Lambert, 1990</small> † ::* ģints: ''[[Torynobelodon]]'' <small>Barbour, 1929</small> † ::* ģints: ''[[Eurybelodon]]'' <small>Lambert, 2016</small> † ::* ģints: ''[[Platybelodon]]'' <small>Borissiak, 1928</small> † ::* ģints: ''[[Aphanobelodon]]'' <small>Wang, Deng, Ye, He & Chen, 2016</small> † :* apakšdzimta: [[Gomphotheriinae]] <small>Hay, 1922</small> † ::* ģints: ''[[Gomphotherium]]'' <small>Burmeister, 1837</small> † ::* ģints: ''[[Serridentinus]]'' <small>Osborn, 1923</small> † :* apakšdzimta: [[Rhynchotheriinae]] <small>Hay, 1922</small> † ::* ģints: ''[[Eubelodon]]'' <small>Barbour, 1912</small> † ::* ģints: ''[[Rhynchotherium]]'' <small>Falconer, 1868</small> † ::* ģints: ''[[Stegomastodon]]'' <small>Pohlig, 1912</small> † ::* ģints: ''[[Cuvieronius]]'' <small>Osborn, 1923</small> † ::* ģints: ''[[Notiomastodon]]'' (+ ''Haplomastodon'', ''Amahuacatherium'') <small>Cabrera, 1929</small> † ::* ģints: ''[[Gnathabelodon]]'' <small>Barbour & Sternberg, 1935</small> † ::* ģints: ''[[Blancotherium]]'' <small>May, 2019</small> † :* apakšdzimta: [[Sinomastodontinae]] <small>Wang, Jin, Deng, Wei & Yan, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Sinomastodon]]'' <small>Tobien, Chen & Li, 1986</small> † (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Snuķaiņi]] rxxnxe4ottfllvtkvz4mum9d3ockuat 0 594251 4452487 4241205 2026-04-10T05:01:15Z Biafra 13794 4452487 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wien, Botschaft Lettland.jpg|thumb|300px|Latvijas vēstniecības ēka Vīnē (2024)]] '''Latvijas vēstnieks Austrijā''' ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Austrija|Austrijas Republikā]]. Vēstnieka rezidence atrodas Štefana Esdersa laukumā 4 (''Stefan-Esders-Platz 4'') [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.mfa.gov.lv/austria/vestnieciba |title=Latvijas Republikas vēstniecība Austrijā |access-date={{dat|2025|03|14||bez}} |archive-date= | }}</ref> Vēstnieks pilda arī nerezidējošā vēstnieka pienākumus [[Slovākijas Republika|Slovākijas Republikā]], [[Šveices Konfederācija|Šveices Konfederācijā]] un [[Lihtenšteinas Firstiste|Lihtenšteinas Firstistē]]. Latvijai ir goda konsuli [[Zalcburga]]s federālajā zemē un [[Grāca|Grācā]], [[Štīrija]]s federālajā zemē. == Sūtņu uzskaitījums == [[Latvijas Pagaidu valdība]] 1920. gada 6. februārī iecēla diplomātisko priekšstāvi Vīnē. Austrijas Republika atzina Latvijas valsti ''de iure'' un 1921. gada 17. februārī nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju. 1924. gadā noslēdza Latvijas un Austrijas tirdzniecības un kuģniecības līgumu un organizēja [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovica]] vizīti Vīnē. Latvija likvidēja pārstāvniecību Vīnē 1925. gada 23. jūlijā, vēstnieks rezidēja [[Varšava|Varšavā]]. * [[Eduards fon Rozenbergs]] (1920—1925), Latvijas pagaidu diplomātiskais priekšstāvis Vīnē, no 1922. gada 9. jūnija pilnvarotais lietvedis. * [[Mārtiņš Nukša]] (1921—1930), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]] un Austrijā (no 1925) ar rezidenci Varšavā * [[Oļģerds Grosvalds]] (1930—1934), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Polijā un Rumānijā ar rezidenci Varšavā (līdz 1933. gada janvārim arī Austrijā, no 1932. gada septembra līdz 1934. gada septembrim arī [[Ungārija|Ungārijā]]) * [[Edgars Krieviņš]], ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Vācija|Vācijā]] (1932—1935), Austrijā (1933—1935) un [[Nīderlande|Nīderlandē]] (1933—1935) ar rezidenci [[Berlīne|Berlīnē]] * [[Miķelis Valters]] (1934—1938), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Polijā, Rumānijā, Austrijā (līdz 1935) un Ungārijā ar rezidenci Varšavā * [[Hugo Celmiņš]] (1935—1938) ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Vācijā, Austrijā un Nīderlandē ar rezidenci Berlīnē == Vēstnieku uzskaitījums == 1991. gada 28. augustā Austrija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un 1992. gada 19. janvārī atjaunoja abu valstu diplomātiskās attiecības. * [[Egils Levits]] (1994—1995), Latvijas vēstnieks Austrijā, Šveicē un Ungārijā ar rezidenci Vīnē * [[Mārtiņš Virsis]] (1995—2000), Latvijas vēstnieks Austrijā, Šveicē un Ungārijā * [[Aivars Groza]] (2005—2009), Latvijas vēstnieks Austrijā, Šveicē, Lihtenšteinā, Slovākijā, Ungārijā un [[Slovēnija|Slovēnijā]] * [[Indulis Bērziņš]] (2009—2013), Latvijas vēstnieks Austrijā, Šveicē, Lihtenšteinā, Slovākijā, [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] * [[Edgars Skuja]] (2013—2017) * [[Veronika Erte]] (2017—2021) * [[Guna Japiņa]] (kopš 2021) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Austrijā|*]] 49smxer0ukpz6ycn2i5ca7jh20hf7mk 0 594254 4452494 4318421 2026-04-10T05:26:37Z Biafra 13794 4452494 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:2010 06 19Saulėsmiestas03Hardijs Baumanis.JPG|thumb|250px|Hardijs Baumanis 2010. gadā]] '''Hardijs Baumanis''' (1967—2015) bija [[Latvieši|latviešu]] [[diplomāts]], [[Latvijas vēstnieks Lietuvā]] (2006—2010), Indijā (2007—2010) un Azerbaidžānā (2010—2015). == Dzīvesgājums == Dzimis 1967. gada 10. decembrī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]], līdz 1991. gadam studēja Maskavas Elektronu tehnikas institūtā (''Московский институт электронной техники''), apgūstot integrālo mikroshēmu projektētāja specialitāti. Pēc atgriešanās Latvijā studēja LU Starptautisko attiecību institūtā (1991—1992) un strādāja par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Ekonomiskā departamenta Ekonomiskās sadarbības nodaļas galveno speciālistu. 1993. gadā kļuva par Valsts prezidenta [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] ārlietu padomnieku. Papildinājās [[Stenforda Universitāte]]s Hūvera institūta diplomātu kursos, Somijas starptautiskajā biznesa skolā un Londonas Karaliskajā aizsardzības koledžā. No 1994. līdz 1997. gadam H. Baumanis bija pirmais sekretārs Latvijas Republikas vēstniecībā Dānijā, tad Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Konsulārās nodaļas vadītājs (1997—1998) un padomnieks politiskos jautājumos (1998—2001). 2002. gadā ieguva [[Londonas Universitāte]]s Karaļa koledžas (''King’s College'') maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Konsulārā departamenta direktors (2003—2004), [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] ģenerālkonsulāta vadītājs (2004—2006). 2006. gadā viņu iecēla par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto [[Latvijas vēstnieks Lietuvā|vēstnieku Lietuvas Republikā]], 2007. gadā par nerezidējošo [[Latvijas vēstnieks Indijā|vēstnieku Indijā]]. No 2010. gada septembra Hardijs Baumanis pildīja Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā [[Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā|vēstnieka Azerbaidžānas Republikā]] pienākumus. Miris 2015. gada 6. aprīlī [[Baku]].<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/270171-muziba-aizgajis-latvijas-republikas-vestnieks-azerbaidzanas-republika-hardijs-baumanis-2015 Mūžībā aizgājis Latvijas Republikas vēstnieks Azerbaidžānas Republikā Hardijs Baumanis] lvportals.lv 2015. gada 8. aprīlī</ref> {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Armands Gūtmanis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Lietuvā|Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā]] | periods = 2006 — 2010 | pēc = [[Mārtiņš Virsis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Mihails Popkovs]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Azerbaidžānas Republikā]]| periods = 2010 — 2015 | pēc = [[Juris Maklakovs]]}} {{kastes beigas}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baumanis, Hardijs}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2015. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Lietuvā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Indijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Azerbaidžānā]] dm6sbtop6shxmlk5pusqok5vmg1egcg 0 594261 4452495 4243667 2026-04-10T05:29:25Z Biafra 13794 4452495 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste |valsts=Somija |valsts_angl=Finland |logo= |federācija={{nobr|[[Somijas Florbola federācija]]}} |iest kom=[[Starptautiskā Florbola federācija|IFF]] |iest gads={{dat|1986}} |vieta rangā=[[IFF Pasaules rangs|2.]] |halle=<!--- Personāls ---> |treneris={{flaga|Somija}} [[Petri Ketunens]] |visv vārtu=Tero Titu (110 vārti) |PČ reizes=15 |PČ medaļas={{Gold1}} — (2008, 2010, 2016, 2018, 2024)<br />{{Silver2}} — (1996, 2000, 2002, 2006, 2012, 2014)<br />{{Bronze3}} — (1998, 2004) |PČ nos=[[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionāts]] |pirmā spēle={{Sp|fl|Zviedrija}} 13—1 {{Flaga|Somija}} '''Somija'''<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1985|9|28|N}}) |liel uzvara={{Flaga|Somija}} '''Somija''' 38—0 {{Sp|fl|Ukraina}}<br />([[Lohova]], [[Polija]]; {{dat|2014|1|31|N}}) |liel zaud={{Sp|fl|Zviedrija}} 13—1 {{Flaga|Somija}} '''Somija'''<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1985|9|28|N}}) }} '''Somijas florbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Somija|Somiju]] starptautiskajās [[Florbols|florbola]] spēlēs. Pašlaik tā atrodas 2. vietā pasaules rangā. Somijas izlase uzvarējusi piecus no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]] (2008., 2010., [[2016. gada Pasaules čempionāts florbolā|2016.]], 2018. un 2024. gadā). Somija visos 15 čempionātos ir guvusi medaļas. == Pasaules čempionāts == {| class="wikitable" cellpadding="1" style="text-align: center;" |- !Gads !Rīkotāji !Vieta |- |'''[[1996. gada Pasaules čempionāts florbolā|1996]]''' |align=left|{{Flaga|Zviedrija}} '''[[Zviedrija]]''' |align=left bgcolor=silver|'''2. vieta''' |- |'''[[1998. gada Pasaules čempionāts florbolā|1998]]''' |align=left|{{Flaga|Čehija}} '''[[Čehija]]''' |align=left bgcolor=#c96|'''3. vieta''' |- |'''[[2000. gada Pasaules čempionāts florbolā|2000]]''' |align=left|{{Flaga|Norvēģija}} '''[[Norvēģija]]''' |align=left bgcolor=silver|'''2. vieta''' |- |'''[[2002. gada Pasaules čempionāts florbolā|2002]]''' |align=left|{{Flaga|Somija}} '''[[Somija]]''' |align=left bgcolor=silver|'''2. vieta''' |- |'''[[2004. gada Pasaules čempionāts florbolā|2004]]''' |align=left|{{Flaga|Šveice}} '''[[Šveice]]''' |align=left bgcolor=#c96|'''3. vieta''' |- |'''[[2006. gada Pasaules čempionāts florbolā|2006]]''' |align=left|{{Flaga|Zviedrija}} '''[[Zviedrija]]''' |align=left bgcolor=silver|'''2. vieta''' |- |'''[[2008. gada Pasaules čempionāts florbolā|2008]]''' |align=left|{{Flaga|Čehija}} '''[[Čehija]]''' |align=left bgcolor=gold|'''1. vieta''' |- |'''[[2010. gada Pasaules čempionāts florbolā|2010]]''' |align=left|{{Flaga|Somija}} '''[[Somija]]''' |align=left bgcolor=gold|'''1. vieta''' |- |'''[[2012. gada Pasaules čempionāts florbolā|2012]]''' |align=left|{{Flaga|Šveice}} '''[[Šveice]]''' |align=left bgcolor=silver|'''2. vieta''' |- |'''[[2014. gada Pasaules čempionāts florbolā|2014]]''' |align=left|{{Flaga|Zviedrija}} '''[[Zviedrija]]''' |align=left bgcolor=silver|'''2. vieta''' |- |[[2016. gada Pasaules čempionāts florbolā|'''2016''']] |align=left|{{Flaga|Latvija}} '''[[Latvija]]''' |align=left bgcolor=gold|'''1. vieta''' |- |[[2018. gada Pasaules čempionāts florbolā|'''2018''']] |align=left|{{Flaga|Čehija}} '''[[Čehija]]''' |align=left bgcolor=gold|'''1. vieta''' |- |[[2020. gada Pasaules čempionāts florbolā|'''2020''']] |align=left|{{Flaga|Somija}} '''[[Somija]]''' |align=left bgcolor=silver|'''2. vieta''' |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts florbolā|'''2022''']] |align=left|{{Flaga|Šveice}} '''[[Šveice]]''' |align=left bgcolor=#c96|'''3. vieta''' |- |[[2024. gada Pasaules čempionāts florbolā|'''2024''']] |align=left|{{Flaga|Zviedrija}} '''[[Zviedrija]]''' |align=left bgcolor=gold|'''1. vieta''' |} [[Kategorija:Florbols]] [[Kategorija:Florbola izlases]] [[Kategorija:Florbols pēc valsts|Florbols Somijā]] q8fbglaoetgkpsr8x40eu3agjv4hqoc 0 594282 4452497 4299955 2026-04-10T05:32:08Z Biafra 13794 4452497 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Ludzas novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Ludzas novads]] | dome = [[Ludzas novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#00008B}} [[Latgales partija|LP]] (4)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)<br />{{krāsa|#FF2400}} [[Saskaņa|S]] (1)<br />{{krāsa|#822e23}} [[Kopā Latvijai|KL]], [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] (1) | balsstiesīgie = 16 889 | vēlētāji = 6648 (39,36% aktivitāte) | kandidāti = 111 | saraksti = 7 | pag_vēl = [[2021. gada Ludzas novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Ludzas novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Ludzas novads|Ludzas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ludzas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 111 kandidāti — 58 (52,3%) vīrieši un 53 (47,7%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 79 (71,2%) kandidātiem, vidējā izglītība — 32 (28,8%) kandidātiem. Visiem 111 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ludzas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,2 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 33 (29,8%), 31—40 gadu grupa 26 (23,4%) un 51—60 gadu grupa 21 (18,9%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> Jaunākā kandidāte bija 2005. gadā dzimusī [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s studente Amanda Leščinska, kurai ir 19 gadi, vecākā kandidāte — 1945. gadā dzimusī pašnodarbinātā Jevgenija Cvetkova, kurai ir 78 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/ludzas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 83 (74,8%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 6 (5,4%) [[Latvijas krievi|krievi]] un 1 (0,9%) [[Latvijas poļi|polis]]. 21 (18,9%) kandidāts savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Ludzas novadā atradīsies 28 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Blonti]] | Blontu pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Brigi]] | Briģu kultūras nams | Pieejams |- | [[Cibla]] | Ciblas pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Goliševa]] | Goliševas pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Istalsna]] | Istalsnas bibliotēka | Pieejams |- | [[Kārsava]] | Kārsavas kultūras nams | Pieejams |- | [[Kivdolova]] | Pureņu pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Lauderi]] | Lauderu pagasta administratīvā ēka | Nepieejams |- | [[Līdumnieki]] | Līdumnieku pagasta administratīvā ēka | Nepieejams |- | rowspan="3" | [[Ludza]] | Ludzas kultūras nams | Pieejams |- | Ludzas kultūras nams | Pieejams |- | Ludzas 2. vidusskolas dienesta viesnīca | Pieejams |- | [[Malnava]] | Malnavas pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Martiši]] | Isnaudas pagasta administratīvā ēka | Nepieejams |- | [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] | Mežvidu kultūras nams | Pieejams |- | [[Mērdzene]] | Mērdzenes kultūras nams | Pieejams |- | [[Nirza]] | Nirzas kultūras nams | Pieejams |- | [[Ņukši]] | Ņukšu kultūras nams | Nepieejams |- | [[Pasiene]] | Pasienes pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Pilda]] | Pildas kultūras nams | Pieejams |- | [[Pušmucova]] | Pušmucovas kultūras nams | Pieejams |- | [[Rundēni]] | Rundēnu kutūras nams | Nepieejams |- | [[Salnava]] | Salnavas kultūras nams | Pieejams |- | [[Tutāni]] | Cirmas pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Vecslabada]] | Istras kultūras nams | Pieejams |- | [[Zaļesje]] | Zaļesjes bibliotēka | Nepieejams |- | [[Zilupe]] | Zilupes kultūras nams | Pieejams |- | [[Zvirgzdene]] | Zvirgzdenes pagasta administratīvā ēka | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Ludzas novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ludzas novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ludzas novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="silver" | align="center" | 1. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 18 | [[Aleksejs Ivanovs]] | align="center" | 983 | align="center" | 14,80% | align="center" | 2 |- | align="center" | 2. | [[Apvienotais saraksts]] | align="center" | 18 | [[Aleksandrs Narnickis]] | align="center" | 221 | align="center" | 3,32% | align="center" | 0 |- | align="center" | 3. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 5 | [[Olga Elenska]] | align="center" | 227 | align="center" | 3,41% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 4. | [[Kopā Latvijai]], [[Latvijas Sociālistiskā partija]] | align="center" | 18 | [[Jevgenija Kušča]] | align="center" | 424 | align="center" | 6,38% | align="center" | 1 |-bgcolor="gold" | align="center" | 5. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Edgars Mekšs]] | align="center" | 2610 | align="center" | 39,31% | align="center" | 7 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Saskaņa]] | align="center" | 16 | [[Modris Karpovs]] | align="center" | 555 | align="center" | 8,36% | align="center" | 1 |-bgcolor="silver" | align="center" | 7. | [[Latgales partija]] | align="center" | 18 | [[Lolita Greitāne]] | align="center" | 1574 | align="center" | 23,70% | align="center" | 4 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Edgars Mekšs]] | 4117 | rowspan=7 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/ludzas-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba/ Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Lauris Ļubka]] | 2954 |- |align=center| 3 | [[Oskars Petinens]] | 2814 |- |align=center| 4 | [[Inta Rancāne]] | 2793 |- |align=center| 5 | [[Jurijs Atstupens]] | 2755 |- |align=center| 6 | [[Darja Rjutkinena]] | 2753 |- |align=center| 7 | [[Aivars Strazds]] | 2666 |- |align=center| 8 | [[Viesturs Rancāns]] | 2053 | rowspan=4 | [[Latgales partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/ludzas-novads/kandidatu-saraksti/latgales-partija/ Latgales partija], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Lolita Greitāne]] | 1938 |- |align=center| 10 | [[Toms Vorkalis]] | 1842 |- |align=center| 11 | [[Aivars Meikšāns]] | 1747 |- |align=center| 12 | [[Solvita Novicka]] | 1175 | rowspan=2 | [[Latvija pirmajā vietā]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/ludzas-novads/kandidatu-saraksti/latvija-pirmaja-vieta/ Latvija pirmajā vietā], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Aleksejs Ivanovs]] | 1114 |- |align=center| 14 | [[Modris Karpovs]] | 646 | [[Saskaņa]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/ludzas-novads/kandidatu-saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija/ Saskaņa], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Jevgenija Kušča]] | 612 | [[Kopā Latvijai]], [[Latvijas Sociālistiskā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/ludzas-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-kopa-latvijai-latvijas-socialistiska-partija/ Kopā Latvijai, Latvijas Sociālistiskā partija], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ludzas-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/latgale/ludzas-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/ludzas-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/ludzas-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Ludzas novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] bbzsqdfszb4cjexycvxfa94rvw8t1np 0 594284 4452501 4241518 2026-04-10T05:34:17Z Biafra 13794 4452501 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Europa Clipper'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Europa Clipper spacecraft model.png | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Europa Clipper'' datorzīmējums | Programma = | KA_veids = [[starpplanētu zonde]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Reaktīvās kustības laboratorija]]'', {{USA}} | Starta_gads = 2024 | Starts = {{dat|2024|10|14|SK}} 16:06:00 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon Heavy]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kenedija Kosmosa centrs]] | Starta_laukums = ''LC-39A'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 3241 kg | Pilna_masa = 6065 kg | Zinātnisko_instr_masa = 352 kg | Enerģija = [[saules baterija]]s 900 W | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = Saule | Centr_ķermenis_parādīt = [[Saule]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} [[Attēls:Europa Clipper Solar Array Alignment and Install (KSC-20240801-PH-FMX01 0047).jpg|thumb|220px|''Europa Clipper'' tiek gatavots palaišanai]] '''''Europa Clipper''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA'') [[starpplanētu zonde]], kas paredzēta [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei. Tā tika palaista 2024. gada 14. oktobrī. [[Kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies 2030. gada aprīlī. ''Europa Clipper'' tika izstrādāts, lai turpinātu pētījumus par pierādījumiem, kas liecina, ka zem Eiropas ledus garozas ir zemūdens okeāns, ko atklāja, izmantojot kosmisko aparātu ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'', kas no 1995. līdz 2003. gadam riņķoja ap Jupiteru. Sākotnēji bija iecerēts nosūtīt zondi uz Eiropu ar projektiem ''Europa Orbiter'' un ''Jupiter Icy Moons Orbiter'', kur kosmisko aparātu ievadītu orbītā ap Eiropu. Ņemot vērā Jupitera magnetosfēras radītā starojuma nelabvēlīgo ietekmi Eiropas orbītā, tomēr tika nolemts, ka drošāk būtu zondi ievadīt eliptiskā orbītā ap Jupiteru, un veikt 49 tuvus Eiropas pārlidojumus. ''Europa Clipper'' analizēs inducētā magnētiskā lauka klātbūtni ap Eiropu un mēģinās atklāt ūdens izvirdumus no zemūdens okeāna, kā arī veiks dažādus citus pētījumus. Kosmisko aparātu izgatavoja [[Reaktīvās kustības laboratorija]] (''JPL''). ''Europa Clipper'' ir lielāks par visiem agrāk ''NASA'' planētu misijās izmantotajiem kosmiskajiem aparātiem. Misijas nosaukums ir atsauce uz 19. gadsimta vieglajiem un ātrajiem [[kliperis|kliperu kuģiem]], kas regulāri kuģoja pa tirdzniecības ceļiem, līdzīgi kā zonde aplido Eiropu strauji — pat ik pēc divām nedēļām. == Lidojuma gaita == ''Europa Clipper'' tika palaists {{dat|2024|10|14||bez}} 16:06:00 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' no [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centra]] starta kompleksa ''LC-39A''. Šoreiz nevienu no raķetes blokiem nebija paredzēts nosēdināt.<ref name="nasaspaceflight 2024-10-14" /> Kosmiskais aparāts tika ievadīts heliocentriskā orbītā. 2025. gada 1. martā ''Europa Clipper'' veica [[gravitācijas manevrs|gravitācijas manevru]] pie [[Marss (planēta)|Marsa]] ar ciešāko pietuvošanos planētai 884 km pulksten 17:57 ''UTC''. == Derīgā krava == Uz ''Europa Clipper'' izvietoti deviņi zinātniskie instrumenti ar kopējo masu 82 kg: * '''''E-THEMIS''''' (''Europa Thermal Emission Imaging System'') — termiskās emisijas attēlveidošanas sistēma nodrošina augstu telpisko izšķirtspēju, kā arī daudzspektrālu Eiropas virsmas attēlveidošanu vidējā un tālajā infrasarkanajā diapazonā, lai palīdzētu atklāt siltumu, kas varētu liecināt par ģeoloģiski aktīvām vietām un apgabaliem, piemēram, potenciālām ūdens izplūdes vietām, no kurām kosmosā izplūst ūdens tvaiki. To izstrādāja Arizonas štata universitāte. * '''''MISE''''' (''Mapping Imaging Spectrometer for Europa'') — attēlveidošanas [[spektrometrs]] tuvu infrasarkanajam starojumam, lai izpētītu Eiropas virsmas sastāvu, identificējot un kartējot organisko vielu (tostarp aminoskābju un tolīnu), sāļu, skābju hidrātu, ūdens ledus fāžu un citu materiālu izplatību. Instrumentu izgatavoja Reaktīvās kustības laboratorija sadarbībā ar [[Lietišķās fizikas laboratorija|Lietišķās fizikas laboratoriju]] (''APL''). * '''''EIS''''' (''Europa Imaging System'') — redzamā spektra kameras, lai kartētu Eiropas virsmu un pētītu mazākus apgabalus ar augstu izšķirtspēju — tikai 0,5 m uz pikseli. Tā sastāv no divām kamerām, abās tiek izmantoti 2048 × 4096 pikseļu ''[[CMOS matrica|CMOS]]'' detektori: ** '''''WAC''''' (''Wide-angle Camera'') — platleņķa kamera ** '''''NAC''''' (''Narrow-angle Camera'') — šaurleņķa kamera * '''''Europa-UVS''''' (''Europa Ultraviolet Spectrograph'') — ultravioletā spektrogrāfa instruments, kas spētu atklāt nelielus izvirdumus un sniegtu vērtīgus datus par Eiropas eksosfēras sastāvu un dinamiku. * '''''REASON''''' (''Radar for Europa Assessment and Sounding: Ocean to Near-surface'') — divu frekvenču (9 un 60 MHz) ledus caurejošs radara instruments, kas paredzēts Eiropas ledus garozas skanēšanai no pievirsmas līdz okeāna robežai 30 km dziļumā, atklājot ledus apvalka slēpto struktūru un potenciālās ūdens kabatas tajā. Instrumentu izstrādāja Teksasas universitāte. * '''''ECM''''' (''Europa Clipper Magnetometer'') — [[magnetometrs]], lai analizētu magnētisko lauku ap Eiropu. Instrumentu veido trīs indukcijas strāvas plūsmas vārti, kas izvietoti gar 8,5 m garu strēli. Tiek uzskatīts, ka Jupitera magnētiskais lauks inducē elektrisko strāvu sāļajā okeānā zem Eiropas ledus, kas savukārt liek Eiropai radīt savu magnētisko lauku, tāpēc, pētot Eiropas magnētiskā lauka stiprumu un orientāciju vairāku pārlidojumu laikā, zinātnieki cer, ka varēs apstiprināt Eiropas zemūdens okeāna esamību, kā arī raksturot tā ledus garozas biezumu un novērtēt ūdens dziļumu un sāļumu. * '''''PIMS''''' (''Plasma Instrument for Magnetic Sounding'') — plazmas magnētiskās zondēšanas instruments mēra plazmu ap Eiropu, lai raksturotu plazmas strāvu radītos magnētiskos laukus. Šīs plazmas strāvas maskē Eiropas zemūdens okeāna magnētiskās indukcijas reakciju. Kopā ar magnetometru tas ir galvenais, lai noteiktu Eiropas ledus čaulas biezumu, okeāna dziļumu un sāļumu. ''PIMS'' arī pēta mehānismus, kas ir atbildīgi par atmosfēras iedarbības un materiāla izdalīšanās no Eiropas virsmas atmosfērā un jonosfērā, kā arī izpratni par to, kā Eiropa ietekmē tās vietējo kosmisko vidi un Jupitera magnetosfēru. Instrumentu izstrādāja Lietišķās fizikas laboratorija. * '''''MASPEX''''' (''Mass Spectrometer for Planetary Exploration'') — masspektrometrs noteiks virsmas un zemūdens okeāna sastāvu, izmērot Eiropas ārkārtīgi plānās atmosfēras un jebkādus kosmosā izmestos virsmas materiālus. Instrumentu izstrādāja Dienvidrietumu pētniecības institūts. * '''''SUDA''''' (''Surface Dust Analyzer'') — masspektrometrs, kas mērīs no Eiropas izmetamo mazo cieto daļiņu sastāvu, sniedzot iespēju tieši ņemt paraugus no tās virsmas un potenciālajiem izvirdumiem, veicot lidojumus nelielā augstumā. Instruments spēj noteikt organisko un neorganisko savienojumu pēdas izmetumu ledū un ir pietiekami jutīgs, lai noteiktu dzīvības pazīmes pat tad, ja paraugā ir mazāk nekā viena baktēriju šūna savāktajā ledus graudiņā. Vēl viens eksperiments '''''Gravity & Radio Science''''' izmantos lielas jaudas radio sakaru antenu, lai veiktu papildu radio novērojumus un pētītu Eiropas gravitācijas lauku, darbojoties kā radio zinātnes apakšsistēma. Veicot [[Doplera efekts|Doplera nobīdes]] mērījumus radio signālos starp kosmisko aparātu un Zemi, būs iespējams detalizēti noteikt zondes kustību. Kosmiskajam aparātam veicot katru no 45 Eiropas aplidošanas reizēm, tā trajektoriju mainīs Eiropas gravitācijas lauks. Doplera dati tiks izmantoti, lai noteiktu šā gravitācijas lauka augstākas kārtas koeficientus, noteiktu Eiropas iekšējo struktūru un izpētītu, kā Eiropu deformē plūdmaiņas spēki. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="nasaspaceflight 2024-10-14">[https://spaceflightnow.com/2024/10/14/live-coverage-spacex-to-launch-nasas-europa-clipper-on-falcon-heavy-rocket-from-the-kenney-space-center/ SpaceX launches $5.2 billion NASA mission to Jupiter’s ocean moon, Europa] Will Robinson-Smith, nasaspaceflight.com, 2024-10-14, {{en ikona}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.jpl.nasa.gov/missions/europa-clipper/ Europa Clipper] Jet Propulsion Laboratory * [https://science.nasa.gov/mission/europa-clipper/ Europa Clipper] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/europa-clipper.htm Europa Clipper] Gunter D. Krebs {{2024. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:NASA kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Starpplanētu zondes]] eqx0sgd22dkhwxdytzcmgag5cglkqzl 0 594285 4452503 4241525 2026-04-10T05:41:46Z Biafra 13794 4452503 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Paihojs |attēls = Folded Strata of Pay-Khoy Ridge in Russia.jpg |attēla_platums = |paraksts = Stratigrāfiskais krokojums Paihoja kalnos | map_type = Krievijas Eiropas daļa#Ņencu autonomais apvidus#Krievija | map_relief = jā | latd = 69 | latm = 12 | latNS = N | longd = 62 | longm= 36 | longEW = E | label_position = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = [[Jugras pussala]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 200 |platums = |kalns = Moreizs |augstums = 423 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Paihojs''' ({{val|ru|Пай-Хой}}; no [[ņencu valoda]]s — ‘Akmens grēda’) ir stipri izdēdējusi kalnu grēda [[Krievija]]s ziemeļos, [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]].<ref>{{PZT|548|Paihojs}}</ref> Administratīvi atrodas [[Ņencu autonomais apvidus|Ņencu autonomā apvidus]] ziemeļaustrumos. Stiepjas {{nobr|200 km}} garumā dienvidaustrumu—ziemeļrietumu virzienā no [[Polārie Urāli|Polārajiem Urāliem]] līdz [[Jugorskijšars|Jugorskijšara]] šaurumam; orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]. Dienvidrietumos grēdai piekļaujas [[Pečoras zemiene]]. Augstākais kalns ir Moreizs 423 m vjl grēdas vidusdaļā. Grēda veidota no kristāliskajiem slānekļiem un nogulumiežiem (smilšakmeņiem, kaļķakmeņiem, merģeļiem). Nogāzēs sūnu—ķērpju, zāļu, krūmu [[tundra]]. Atrodas [[Mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā. Pirmais no eiropiešiem Paihoja grēdu atklāja [[Sanktpēterburga]]s Botāniskā dārza biologs Aleksandrs fon Šrenks 1837. gada augustā, kurš pētīja Vaigačas salas Paihoja dienvidu nogāzi; savu ekspedīcijas atskaiti gan publicēja tikai 1848. gadā. Detalizēti grēdu pētīja [[Ernsts Hofmanis|Ernsta Hofmaņa]] vadītā Krievijas ģeogrāfiskās biedrības ekspedīcija 1847.—1850. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Urāli]] 8l15y53re92shj3jfi3r3vzdhi7d4j2 0 594294 4452504 4260078 2026-04-10T05:45:39Z Biafra 13794 4452504 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|thumb|Porteris glāzē]] '''Porteris''' (no {{val|en|porter}} — 'krāvējs') ir [[augšējās rūgšanas alus]] šķirne, kas radusies 18. gadsimta sākumā [[Anglija|Anglijā]]. Tās nosaukums cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis alus sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts. Porterim raksturīga no tumši brūnas līdz gandrīz melnai krāsai un bagātīga, saldena garša ar [[karameles|karameļu]], [[šokolāde]]s, [[kafija]]s un grauzdēta [[iesals|iesala]] notīm. Dažreiz tam ir arī neliela augļu vai [[melase]]s piegarša. [[Etanols|Etanola]] saturs parasti ir no 4 līdz 6 tilpumprocentiem, bet stiprākiem porteriem var sasniegt 7—12 %. Porterus parasti gatavo no grauzdēta iesala vai [[mieži]]em, [[apiņi]]em, [[ūdens]] un alus [[Raugs|rauga]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{dzēriens-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alus]] 0f7x7mxzp01d219mi55rwtmqtf69sq5 0 594295 4452505 4241603 2026-04-10T05:49:00Z Biafra 13794 4452505 wikitext text/x-wiki [[Attēls:William-Adolphe Bouguereau (1825-1905) - Thirst (1886).jpg|thumb|Slāpes, ''William Adolphe Bouguereau'']] '''Slāpes''' ir dabisks ķermeņa signāls, kas norāda, ka organismam trūkst [[ūdens]] un nepieciešams uzņemt šķidrumu. Tas ir viens no ķermeņa mehānismiem, lai uzturētu ūdens līdzsvaru un novērstu [[Dehidratācija|dehidratāciju]]. Kad ķermenis zaudē vairāk ūdens nekā tiek uzņemts (piemēram, caur [[Sviedri|svīšanu]], urinēšanu vai [[Elpošana|elpošanu]]), smadzenes, īpaši [[hipotalāms]], uztver šo šķidruma zudumu un rada slāpju sajūtu. Tas liek cilvēkam dzert vairāk ūdens, lai atjaunotu ķermeņa šķidruma līdzsvaru. Daži dzērieni un ēdieni var gan apmierināt slāpes, gan paslitiprināt tās. Piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas. Savukārt, dzērieni, kas satur elektrolītus (piemēram, sporta dzērieni), var palīdzēt atjaunot ūdens un elektrolītu līdzsvaru, mazinot slāpes un palīdzot ķermenim atjaunoties. Slāpes var ietekmēt arī psiholoģiskie faktori, piemēram, emocionālā [[Stress|stresa]] vai [[Garastāvoklis|garastāvokļa]] svārstības. Dažreiz cilvēks var kļūdaini just slāpes kā izsalkumu vai otrādi, un tas var novest pie pārēšanās vai, tieši pretēji, nepareizas šķidruma uzņemšanas. == Slāpes un alkohols == [[Alkoholiskie dzērieni|Alkohols]] un slāpes ir cieši saistīti, jo alkohola lietošana var izraisīt dehidratāciju, kas pastiprina slāpju sajūtu. Alkohols darbojas kā diurētiķis, jo tas kavē antidiurētiskā hormona (ADH) darbību, kas parasti palīdz [[Nieres|nierēm]] saglabāt ūdeni organismā. Kad alkohola ietekmē samazinās ADH līmenis, nieres sāk ražot vairāk urīna, tādējādi izvadot no organisma vairāk šķidruma nekā parasti. Paātrināta šķidruma zaudēšana ne tikai samazina ķermeņa ūdens daudzumu, bet arī izskalo svarīgus elektrolītus, piemēram, [[Nātrijs|nātriju]] un [[Kālijs|kāliju]], kas nepieciešami normālai ķermeņa darbībai. Liela šķidruma zuduma rezultātā iestājas dehidratācija, kas izraisa slāpes, sausumu mutē, galvassāpes un nogurumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bioloģija]] kfzr9qkmszc1lok1ltcsun56u7yjk3p 0 594297 4452506 4241617 2026-04-10T05:49:33Z Biafra 13794 jāuzlabo 4452506 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Caesarion.jpg|thumb|Cezarions]] '''Cezarions''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Πτολεμαῖος Καῖσαρ; 47. g. p.m.ē. — 30. g. p.m.ē.) bija [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un Romas diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls. Viņš bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti. Pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] (vēlāk pazīstams kā Augusts) pavēlēja viņu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus. Cezarions tika uzskatīts par Cēzara vienīgo bioloģisko dēlu, lai gan oficiāla atzīšana no Cēzara puses nekad nav notikusi. Cezarionu, visticamāk, nogalināja ar [[Nožņaugšana|nožņaugšanu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] mqqk3d47hk6e67nncg8t3fpnieqtzx8 0 601467 4452522 4452013 2026-04-10T07:25:21Z Lasks 38532 /* B grupa */ 4452522 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija | valsts = {{ARE}} {{BGR}} | pilsēta = [[Aina (pilsēta)|Aina]] un [[Sofija]] | laiks = 6. — 26. aprīlis | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2027]] }} '''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija''' ir hokeja sacensības, kas no 6. līdz 26. aprīlim notiek [[Aina (pilsēta)|Ainā]] un [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}</ref> A grupas uzvarētāji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu. 2026. gada 18. martā [[Starptautiskā hokeja federācija]] paziņoja par A grupas hokeja turnīra atlikšanu, [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ.<ref name=Postponed>{{tīmekļa atsauce |date=18 March 2026|title=IIHF Event Update|url=https://www.iihf.com/en/news/72458/iihf_event_update|access-date=18 March 2026|website=IIHF}}</ref> == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupā | valsts = {{ARE}} | pilsēta = [[Aina (pilsēta)|Aina]] | laiks = 20. — 26. aprīlis | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], un izkrītot no 1. divīzijas * {{ih|CRO}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupas (2.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|UAE}} * {{ih|CRO}} * {{ih|AUS}} * {{ih|BEL}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas B grupā]] * {{ih|GEO}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CRO | team2=SRB | team3=UAE | team4=BEL | team5=AUS | team6=GEO |win_CRO=0 |OTwin_CRO=0 |OTloss_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0|ga_CRO=0 |win_SRB=0 |OTwin_SRB=0 |OTloss_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0|ga_SRB=0 |win_UAE=0 |OTwin_UAE=0 |OTloss_UAE=0 |loss_UAE=0 |gf_UAE=0|ga_UAE=0 |status_UAE=H |win_AUS=0 |OTwin_AUS=0 |OTloss_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |win_GEO=0 |OTwin_GEO=0 |OTloss_GEO=0 |loss_GEO=0 |gf_GEO=0 |ga_GEO=0 |win_BEL=0 |OTwin_BEL=0 |OTloss_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |name_CRO={{ih|CRO}} |name_SRB={{ih|SRB}} |name_UAE={{ih|UAE}} |name_GEO={{ih|GEO}} |name_AUS={{ih|AUS}} |name_BEL={{ih|BEL}} |result1=PR |result6=REL |res_col_header=PR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupu]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|B grupu]] }} == B grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas B grupā | valsts = {{BGR}} | pilsēta = [[Sofija]] | laiks = 6. — 12. aprīlis | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 9 | vārti = 60 | skatītāji = 973 | rezultatīvākais = {{flaga|Islande}} [[Kari Arnaršons]] (8 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas * {{ih|ISR}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|BUL}} * {{ih|NZL}} * {{ih|ISL}} * {{ih|TPE}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 3. divīzijas A grupā]] * {{ih|KGZ}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source=[https://stats.iihf.com/hydra/308/IHM308200_76_5_0.pdf IIHF] | team1=ISL | team2=ISR | team3=NZL | team4=TPE | team5=KGZ | team6=BUL |win_ISL=3 |OTwin_ISL=0 |OTloss_ISL=0 |loss_ISL=0 |gf_ISL=18 |ga_ISL=10 |win_NZL=1 |OTwin_NZL=0 |OTloss_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=15 |ga_NZL=14 |win_ISR=2 |OTwin_ISR=1 |OTloss_ISR=0 |loss_ISR=0 |gf_ISR=17 |ga_ISR=9 |win_BUL=0 |OTwin_BUL=0 |OTloss_BUL=0 |loss_BUL=3 |gf_BUL=6 |ga_BUL=16 |status_BUL=H |win_TPE=1 |OTwin_TPE=0 |OTloss_TPE=0 |loss_TPE=2 |gf_TPE=11 |ga_TPE=13 |win_KGZ=1 |OTwin_KGZ=0 |OTloss_KGZ=0 |loss_KGZ=2 |gf_KGZ=9 |ga_KGZ=14 |name_ISL={{ih|ISL}} |name_NZL={{ih|NZL}} |name_ISR={{ih|ISR}} |name_BUL={{ih|BUL}} |name_TPE={{ih|TPE}} |name_KGZ={{ih|KGZ}} |result1=PR |result6=REL |res_col_header=PR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|A grupu]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas A grupu]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] nw51uic8hrfj1nf469mx58m774w96fo 0 601908 4452520 4288398 2026-04-10T07:24:17Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4452520 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Indriķa iela | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | pilsēta = {{Liepāja}} | apkaime = [[Vecliepāja]] | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 130 m | ielas segums = [[bruģis]] }} '''Indriķa iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Uliha iela|Uliha ielu]]. Iela ir aptuveni 130 metrus gara, un to pilnībā klāj [[bruģis]]. == Ielu savienojumi == Indriķa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] (T veida krustojums) * [[Kurzemes iela (Liepāja)|Kurzemes iela]] (T veida krustojums) * [[Uliha iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] rt5i4sp0ozjuniqxrhtqwodzz2ml5j4 4452521 4452520 2026-04-10T07:25:03Z Olgerts V 41522 citas nozīmes 4452521 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Indriķa iela|Indriķa iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Indriķa iela | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | pilsēta = {{Liepāja}} | apkaime = [[Vecliepāja]] | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 130 m | ielas segums = [[bruģis]] }} '''Indriķa iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Uliha iela|Uliha ielu]]. Iela ir aptuveni 130 metrus gara, un to pilnībā klāj [[bruģis]]. == Ielu savienojumi == Indriķa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] (T veida krustojums) * [[Kurzemes iela (Liepāja)|Kurzemes iela]] (T veida krustojums) * [[Uliha iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] 7n3w7h2to8bcdo5txlr03o9mjj60cnq 0 601910 4452543 4288404 2026-04-10T08:38:23Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4452543 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Jāņa Asara iela | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | pilsēta = {{Liepāja}} | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 1100 m | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] }} '''Jāņa Asara iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu ielu]], bet beidzas pēc krustojuma un [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju ielu]], savienojumā ar [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru ielas]] bezvārda turpinājumu. Jāņa Asara iela ir aptuveni 1100 metrus gara, tai ir gan [[Asfaltbetons|asfalta]], gan [[grants]] segums. Iela ir apbūvēta ar privātmājām. == Ielu savienojumi == Jāņa Asara iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] * [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu iela]] * [[Riņķu iela (Liepāja)|Riņķu iela]] * [[Elizabetes iela (Liepāja)|Elizabetes iela]] * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Ābeļu iela (Liepāja)|Ābeļu iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] qdeyfhc4sn5818wdz2ey4j55rigvja7 10 603052 4452289 4415857 2026-04-09T13:28:28Z Lasks 38532 4452289 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2025 |title = [[Rīgas dome (2025—2029)|Rīgas dome <small>(2025—2029)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)|Frakcijas]] |list1 = * [[Latvija pirmajā vietā]] (LPV; 13) * [[Progresīvie]] (P; 11) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (NA; 10) * [[Jaunā Vienotība]] (JV; 9) * [[Suverēnā vara]] un [[Apvienība Jaunlatvieši]] (SV/AJ; 8) * [[Stabilitātei!]] (ST!; 5) * [[Apvienotais saraksts]] (AS; 4) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Viesturs Kleinbergs]] * priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]], [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]], [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] |list1 = * [[Ringolds Balodis|Balodis]] * [[Vladislavs Bartaševičs|Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs|Dolgopolovs]] * [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]] * [[Deniss Kļukins|Kļukins]] * [[Kaspars Krištopans|Krištopans]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Ozols]] * [[Ēriks Stendzenieks|Stendzenieks]] * [[Jevgēnija Šafraneka|Šafraneka]] * [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] * [[Edvards Šlesers|E. Šlesers]] * [[Eduards Zivtiņš|Zivtiņš]] * [[Roberts Žemaitis|Žemaitis]] |group2 = [[Progresīvie|P]] |list2 = * [[Mārtiņš Eņģelis|Eņģelis]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Marta Kotello|Kotello]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Aija Melle|Melle]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] * [[Alija Turlaja|Turlaja]] * [[Selīna Vancāne|Vancāne]] |group3 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list3 = * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Ritvars Jansons|Jansons]] * [[Liāna Langa|Langa]] * [[Ģirts Lapiņš|Lapiņš]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Ansis Pūpols|Pūpols]] * [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]] * [[Kaspars Spunde|Spunde]] * [[Elīna Treija|Treija]] |group4 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list4 = * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Lauma Paegļkalna|Paegļkalna]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] * [[Inese Voika|Voika]] |group5 = [[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] |list5 = * [[Rūdolfs Brēmanis|Brēmanis]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Artūrs Klēbahs|Klēbahs]] * [[Jūlija Sohina|Sohina]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] * [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko|V. Stepaņenko]] * [[Ļubova Švecova|Švecova]] |group6 = [[Stabilitātei!|ST!]] |list6 = * [[Nikolajs Kabanovs|Kabanovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] |group7 = [[Apvienotais saraksts]] |list7 = * [[Edgars Bergholcs|Bergholcs]] * [[Romualds Ražuks|Ražuks]] * [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] * [[Mārtiņš Šics|Šics]] |group8 = bez frakcijas |list8 = * [[Mairis Briedis|Briedis]] * [[Valērijs Petrovs|Petrovs]] * [[Aleksejs Rosļikovs|Rosļikovs]] }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)]] * [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] * [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2025]] </noinclude> tufsupl03183iqdw0q4x8knkak3ezvw 0 606290 4452300 4314590 2026-04-09T13:41:15Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452300 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi Jorkšīrā|upi Anglijas vidienē|Greitūza}} {{Upes infokaste | nosaukums = Ūza | citvaloda = | oriģinālnosaukums = | citvaloda2 = | oriģinālnosaukums2 = | attēls = Dawn over the River Ouse - geograph.org.uk - 1088602.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Ūza [[Jorka|Jorkā]] | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = [[Jūra (upe)|Jūra]] un Ūzdžilbeka | ieteka = [[Hambera]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=02 | sāk_plat_s=04 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= 1 | sāk_gar_m=16 | sāk_gar_s=30 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=53 | iet_plat_m=42 | iet_plat_s=08 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d= 0 | iet_gar_m=41 | iet_gar_s=46 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{GBR}} | garums = 84 | iztekas_augstums = 10 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = 51,7 | gada_notece = | baseins = 10 704 | pietekas = | vietaskarte = Anglija#Ziemeļjorkšīra#Lielbritānija | reljefs = jā }} '''Ūza''' ({{val|en|River Ouse}}) ir upe<ref>{{PZT|736|Ūza (Jorkšīras)}}</ref> [[Anglija|Anglijā]], [[Jorkšīra|Jorkšīrā]]. Viena no vairākām Anglijas upēm ar nosaukumu «Ūza», kas cēlies no [[ķeltu valodas|ķeltu]] ''Udso-s'' — ‘ūdens’ vai ‘lēni plūstoša upe’. Sākas [[Ziemeļjorkšīra]]s grāfistē augšpus [[Jorka]]s, saplūstot tās galvenajai satekupei [[Jūra (upe Anglijā)|Jūrai]] ar nelielo Ūzdžilbeku. Plūst dienvidaustrumu virzienā pa līdzenumu apvidu. Saplūst ar [[Trenta (upe)|Trentu]], veidojot [[Hambera]]s estuāru, pa kuru noplūst [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Lielākās pietekas ir Dērventa, Nida, Vorfa, [[Ēra (upe)|Ēra]] un [[Dona (Ūzas pieteka)|Dona]]. Pašas Ūzas garums ir {{nobr|84 km}}, bet kopā ar garāko satekupi Jūru — {{nobr|203 km}}. Lielākās pilsētas krastos ir [[Jorka]], [[Selbi]] un [[Gūla]]. Kuģojama visā garumā; jūras kuģi var kuģot līdz Hodendaikai pie Gūlas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas upes]] qnhzcryztmfkj8uzpvb0g9m4pjt5cyr 0 609155 4452524 4331799 2026-04-10T07:31:46Z Olgerts V 41522 karte 4452524 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Inženieru iela|Inženieru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Inženieru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] |ielas garums = 755 m |atklāta = 2025. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Inženieru iela''' ir jaunizveidotā iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielu]] un stiepjas dienvidaustrumu virzienā līdz [[Dzelzsgriezēja iela]]i. Inženieru ielas kopējais garums ir aptuveni 755 metri. Iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. Tagad Liepājas Industriālā parka teritorijā notiek jaunu ielu izbūve, kas ietver sevī arī gājēju un velosipēdu celiņu, pazemes inženierkomunikāciju, apgaismojuma izbūvi un apzaļumošanu. Inženieru ielas izbūvi tiek plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Inženieru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] (plānots T veida krustojums) * [[Dzelzsgriezēja iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]] d6baomhfx96m5701ei08g6a85nq883o 0 616234 4452555 4452156 2026-04-10T09:23:11Z ArsenijisTapovskis 143906 Atjaunota visa iformacija par skolu 4452555 wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola | native_name = ISST | image = [[File:RTU (ISST Location).jpg|thumb|School location]] | image_size = | alt = | caption = | logo = | motto = | established = {{Start date|2024}} | closed = | type = [[Starptautiskā skola,]]<br>[[Vidusskola]] | status = Aktīva | category_label = | category = | gender_label = | gender = Kopmācības | affiliation = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | president = | chairman = | principal = Dmitrijs Vinogradovs | asst principal = | dean = | administrator = | rector = | director = Dmitrijs Vinogradovs | head_label = | head = | academic_staff = PhD kvalificēta fakultāte | grades = 10.–12. klase | enrollment = ~21 (2024/25) | students = | sixth_form_students = | pupils = | other = | campus_type = Pilsētas (Universitātes kampuss) | campus_size = | area = | houses = | colours = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | nickname = ISST | team_name = | rival = | ranking = | national_ranking = | SAT = | ACT = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | budget = | fees = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | information = | homepage = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = | picture = | picture_caption = | location = Āzenes iela 12, Ķīpsala | city = [[Rīga]] | state = | province = | country = [[Latvija]] | coordinates = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | founder = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | specialist = | session = | school_number = | school_code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman_label = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = | employees = | key_people = | years = | years_taught = | lower_age = | upper_age = | age_range = | enrolment = | International_students = Jā | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes_offered = | medium_of_language = [[Angļu valoda|Angļu]] | language = Angļu | schedule_type = | schedule = | hours_in_school_day = | classrooms = | campuses = | campus_size = | area = | campus_type = | colors = | colours = | athletics_conference = | slogan = | song = | fight_song = | athletics = | sports = | mascot = | mascot_image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | bar_pass_rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main_feeder_school_for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = Internāts | free_text2 = Pieejams | free_label3 = Mācību virziens | free_text3 = [[STEAM izglītība|STEAM]] | website = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = }} '''RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola''' ('''ISST''') ir [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], un piedāvā vidējo izglītību 10.–12. klasē. Dibināta 2024. gadā un saistīta ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], skola nodrošina angļu valodā balstītu izglītību pēc [[Cambridge International Examinations|Cambridge AS un A līmeņa]] programmām ar uzsvaru uz [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnām.<ref>{{cite web |title=RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola |url=https://isst.rtu.lv |website=Oficiālā ISST mājaslapa |access-date=2026}}</ref> ==Pārskats== ISST darbojas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] paspārnē, kas dibināta 1862. gadā un ir vecākā tehniskā universitāte [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Skola izmanto [[Cambridge Assessment International Education]] mācību programmu un nodrošina skolēniem piekļuvi universitātes laboratorijām un iekārtām.<ref>{{cite web |title=RTU atvērs Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-to-open-international-school-of-science-and-technology-adds-cambridge-international-program |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2023. gada 22. septembris}}</ref> Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm, kuri interesējas par studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā. ==Vēsture== ===Dibināšana=== 2015. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] izveidoja RTU Inženiertehnikas vidusskolu (IZV), kas koncentrējas uz [[STEM izglītība|STEM izglītību]]. IZV ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] vērtējuma.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu, bet RTU Inženiertehnikas vidusskola uzsāk desmito gadu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology-while-the-rtu-engineering-high-school-enters-it-s-tenth-year |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 29. augusts}}</ref> Starptautiskās skolas plānošana sākās 2022. gadā. 2023. gada septembrī RTU paziņoja par ISST izveidi, kas izmanto [[Cambridge International]] programmu. ===Atklāšana=== Iestājpārbaudījumi, izmantojot Cambridge CEM Assessment, notika 2024. gada martā. Skola tika atklāta 2024. gada 2. septembrī ar 21 skolēnu no piecām valstīm. Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU amatpersonas un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 2. septembris}}</ref> 2025. gada jūnijā skolu apmeklēja ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā.<ref>{{cite web |title=ASV vēstniecības pārstāvji apmeklē RTU Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/representatives-of-the-u-s-embassy-visit-rtu-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2025. gada 18. jūnijs}}</ref> ==Mācību programma== ===Cambridge International Education=== ISST ir licencēta [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas piedāvā Cambridge AS un A līmeņa programmas. Šīs starptautiski atzītās kvalifikācijas ir paredzētas kritiski domāšanas, problēmu risināšanas un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai. Cambridge International darbojas aptuveni 10 000 skolās 160 valstīs. ===STEAM virziens=== Skolas mācību programma uzver [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnas: * '''Zinātne''': Fizikas, ķīmijas un bioloģijas kursi ar piekļuvi universitātes laboratorijām * '''Tehnoloģijas''': Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas * '''Inženierzinātnes''': Robotika, dizaina domāšana un inženiertehniskās projekti * '''Māksla''': Radošu pieeju integrācija tehniskajos priekšmetos * '''Matemātika''': Augstāka līmeņa matemātikas kursi ===Pētniecības iespējas=== Skolēni var piedalīties pētniecības aktivitātēs ISST kampusā un RTU laboratorijās. ==Iekārtas un resursi== ===Kampusa atrašanās vieta=== ISST atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] kampusā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Rīgā. ===Piekļuve laboratorijām=== Skolēniem ir pieeja RTU iekārtām, tostarp: * Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorija * Ūdens pētījumu un vides biotehnoloģijas laboratorija * RTU Zinātnes un inovāciju centrs * Virtuālās realitātes laboratorija * 3D drukas iekārtas ===Internāts=== Skola piedāvā internāta pakalpojumus Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no kampusa. Pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas telpas. ==Uzņemšana== Uzņemšana ISST prasa iestājpārbaudījuma un intervijas pabeigšanu. Atlases process ietver: * '''Iestājpārbaudījums''': Testēšana angļu valodā, matemātikā un loģikā, izmantojot Cambridge CEM Assessment * '''Intervija''': Tiek veikta angļu valodā * '''Akadēmiskie rezultāti''': Iepriekšējo akadēmisko sasniegumu un skolotāju ieteikumu izvērtēšana Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm. ==Organizācija== ===Vadība=== Skolu vada direktors Dmitrijs Vinogradovs. Fakultātē ir pasniedzēji ar PhD kvalifikāciju, kuri arī māca Rīgas Tehniskajā universitātē. ===Attiecības ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu=== ISST dalās iekārtās ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu, kas deviņus gadus pēc kārtas ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc Ata Kronvalda fonda vērtējuma. Abas skolas darbojas vienā kampusā. ==Skatīt arī== * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Cambridge Assessment International Education]] * [[STEAM izglītība]] * [[Izglītība Latvijā]] * [[Starptautiskās skolas]] ==Atsauces== {{Reflist}} ==Ārējās saites== * [https://isst.rtu.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://www.rtu.lv Rīgas Tehniskā universitāte] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Starptautiskās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Cambridge skolas Eiropā]] [[Kategorija:Izglītības iestādes, kas dibinātas 2024. gadā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:STEAM izglītība]] [[Kategorija:2024. gada dibinājumi Latvijā]] mabycumu5u6gkwb3j0hurq0zho84e9q 4452561 4452555 2026-04-10T09:33:13Z ArsenijisTapovskis 143906 4452561 wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola | native_name = ISST | image = [[File:RTU (ISST Location).jpg|thumb|School location]] | image_size = | alt = | caption = | logo = | motto = | established = {{Start date|2024}} | closed = | type = [[Starptautiskā skola,]]<br>[[Vidusskola]] | status = Aktīva | category_label = | category = | gender_label = | gender = Kopmācības | affiliation = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | president = | chairman = | principal = Dmitrijs Vinogradovs | asst principal = | dean = | administrator = | rector = | director = Dmitrijs Vinogradovs | head_label = | head = | academic_staff = PhD kvalificēta fakultāte | grades = 10.–12. klase | enrollment = ~21 (2024/25) | students = | sixth_form_students = | pupils = | other = | campus_type = Pilsētas (Universitātes kampuss) | campus_size = | area = | houses = | colours = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | nickname = ISST | team_name = | rival = | ranking = | national_ranking = | SAT = | ACT = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | budget = | fees = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | information = | homepage = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = | picture = | picture_caption = | location = | address = Raiņa bulvāris 8 | city = Riga | state = Latvia | coordinates = | location = Āzenes iela 12, Ķīpsala | city = [[Rīga]] | state = | province = | country = [[Latvija]] | coordinates = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | founder = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | specialist = | session = | school_number = | school_code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman_label = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = | employees = | key_people = | years = | years_taught = | lower_age = | upper_age = | age_range = | enrolment = | International_students = Jā | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes_offered = | medium_of_language = [[Angļu valoda|Angļu]] | language = Angļu | schedule_type = | schedule = | hours_in_school_day = | classrooms = | campuses = | campus_size = | area = | campus_type = | colors = | colours = | athletics_conference = | slogan = | song = | fight_song = | athletics = | sports = | mascot = | mascot_image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | bar_pass_rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main_feeder_school_for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = Internāts | free_text2 = Pieejams | free_label3 = Mācību virziens | free_text3 = [[STEAM izglītība|STEAM]] | website = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = }} {{Location map | Rīga | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 }} '''RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola''' ('''ISST''') ir [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], un piedāvā vidējo izglītību 10.–12. klasē. Dibināta 2024. gadā un saistīta ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], skola nodrošina angļu valodā balstītu izglītību pēc [[Cambridge International Examinations|Cambridge AS un A līmeņa]] programmām ar uzsvaru uz [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnām.<ref>{{cite web |title=RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola |url=https://isst.rtu.lv |website=Oficiālā ISST mājaslapa |access-date=2026}}</ref> ==Pārskats== ISST darbojas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] paspārnē, kas dibināta 1862. gadā un ir vecākā tehniskā universitāte [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Skola izmanto [[Cambridge Assessment International Education]] mācību programmu un nodrošina skolēniem piekļuvi universitātes laboratorijām un iekārtām.<ref>{{cite web |title=RTU atvērs Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-to-open-international-school-of-science-and-technology-adds-cambridge-international-program |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2023. gada 22. septembris}}</ref> Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm, kuri interesējas par studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā. ==Vēsture== ===Dibināšana=== 2015. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] izveidoja RTU Inženiertehnikas vidusskolu (IZV), kas koncentrējas uz [[STEM izglītība|STEM izglītību]]. IZV ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] vērtējuma.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu, bet RTU Inženiertehnikas vidusskola uzsāk desmito gadu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology-while-the-rtu-engineering-high-school-enters-it-s-tenth-year |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 29. augusts}}</ref> Starptautiskās skolas plānošana sākās 2022. gadā. 2023. gada septembrī RTU paziņoja par ISST izveidi, kas izmanto [[Cambridge International]] programmu. ===Atklāšana=== Iestājpārbaudījumi, izmantojot Cambridge CEM Assessment, notika 2024. gada martā. Skola tika atklāta 2024. gada 2. septembrī ar 21 skolēnu no piecām valstīm. Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU amatpersonas un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 2. septembris}}</ref> 2025. gada jūnijā skolu apmeklēja ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā.<ref>{{cite web |title=ASV vēstniecības pārstāvji apmeklē RTU Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/representatives-of-the-u-s-embassy-visit-rtu-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2025. gada 18. jūnijs}}</ref> ==Mācību programma== ===Cambridge International Education=== ISST ir licencēta [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas piedāvā Cambridge AS un A līmeņa programmas. Šīs starptautiski atzītās kvalifikācijas ir paredzētas kritiski domāšanas, problēmu risināšanas un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai. Cambridge International darbojas aptuveni 10 000 skolās 160 valstīs. ===STEAM virziens=== Skolas mācību programma uzver [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnas: * '''Zinātne''': Fizikas, ķīmijas un bioloģijas kursi ar piekļuvi universitātes laboratorijām * '''Tehnoloģijas''': Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas * '''Inženierzinātnes''': Robotika, dizaina domāšana un inženiertehniskās projekti * '''Māksla''': Radošu pieeju integrācija tehniskajos priekšmetos * '''Matemātika''': Augstāka līmeņa matemātikas kursi ===Pētniecības iespējas=== Skolēni var piedalīties pētniecības aktivitātēs ISST kampusā un RTU laboratorijās. ==Iekārtas un resursi== ===Kampusa atrašanās vieta=== ISST atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] kampusā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Rīgā. ===Piekļuve laboratorijām=== Skolēniem ir pieeja RTU iekārtām, tostarp: * Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorija * Ūdens pētījumu un vides biotehnoloģijas laboratorija * RTU Zinātnes un inovāciju centrs * Virtuālās realitātes laboratorija * 3D drukas iekārtas ===Internāts=== Skola piedāvā internāta pakalpojumus Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no kampusa. Pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas telpas. ==Uzņemšana== Uzņemšana ISST prasa iestājpārbaudījuma un intervijas pabeigšanu. Atlases process ietver: * '''Iestājpārbaudījums''': Testēšana angļu valodā, matemātikā un loģikā, izmantojot Cambridge CEM Assessment * '''Intervija''': Tiek veikta angļu valodā * '''Akadēmiskie rezultāti''': Iepriekšējo akadēmisko sasniegumu un skolotāju ieteikumu izvērtēšana Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm. ==Organizācija== ===Vadība=== Skolu vada direktors Dmitrijs Vinogradovs. Fakultātē ir pasniedzēji ar PhD kvalifikāciju, kuri arī māca Rīgas Tehniskajā universitātē. ===Attiecības ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu=== ISST dalās iekārtās ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu, kas deviņus gadus pēc kārtas ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc Ata Kronvalda fonda vērtējuma. Abas skolas darbojas vienā kampusā. ==Skatīt arī== * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Cambridge Assessment International Education]] * [[STEAM izglītība]] * [[Izglītība Latvijā]] * [[Starptautiskās skolas]] ==Atsauces== {{Reflist}} ==Ārējās saites== * [https://isst.rtu.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://www.rtu.lv Rīgas Tehniskā universitāte] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Starptautiskās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Cambridge skolas Eiropā]] [[Kategorija:Izglītības iestādes, kas dibinātas 2024. gadā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:STEAM izglītība]] [[Kategorija:2024. gada dibinājumi Latvijā]] 0jevx4lyj3gg5zfsjfl77ti03ms0z89 4452562 4452561 2026-04-10T09:34:10Z ArsenijisTapovskis 143906 Atjaunota map 4452562 wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola | native_name = ISST | image = [[File:RTU (ISST Location).jpg|thumb|School location]] | image_size = | alt = | caption = | logo = | motto = | established = {{Start date|2024}} | closed = | type = [[Starptautiskā skola,]]<br>[[Vidusskola]] | status = Aktīva | category_label = | category = | gender_label = | gender = Kopmācības | affiliation = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | president = | chairman = | principal = Dmitrijs Vinogradovs | asst principal = | dean = | administrator = | rector = | director = Dmitrijs Vinogradovs | head_label = | head = | academic_staff = PhD kvalificēta fakultāte | grades = 10.–12. klase | enrollment = ~21 (2024/25) | students = | sixth_form_students = | pupils = | other = | campus_type = Pilsētas (Universitātes kampuss) | campus_size = | area = | houses = | colours = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | nickname = ISST | team_name = | rival = | ranking = | national_ranking = | SAT = | ACT = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | budget = | fees = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | information = | homepage = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = | picture = | picture_caption = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | state = | province = | country = [[Latvija]] | coordinates = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | founder = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | specialist = | session = | school_number = | school_code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman_label = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = | employees = | key_people = | years = | years_taught = | lower_age = | upper_age = | age_range = | enrolment = | International_students = Jā | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes_offered = | medium_of_language = [[Angļu valoda|Angļu]] | language = Angļu | schedule_type = | schedule = | hours_in_school_day = | classrooms = | campuses = | campus_size = | area = | campus_type = | colors = | colours = | athletics_conference = | slogan = | song = | fight_song = | athletics = | sports = | mascot = | mascot_image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | bar_pass_rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main_feeder_school_for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = Internāts | free_text2 = Pieejams | free_label3 = Mācību virziens | free_text3 = [[STEAM izglītība|STEAM]] | website = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = }} '''RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola''' ('''ISST''') ir [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], un piedāvā vidējo izglītību 10.–12. klasē. Dibināta 2024. gadā un saistīta ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], skola nodrošina angļu valodā balstītu izglītību pēc [[Cambridge International Examinations|Cambridge AS un A līmeņa]] programmām ar uzsvaru uz [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnām.<ref>{{cite web |title=RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola |url=https://isst.rtu.lv |website=Oficiālā ISST mājaslapa |access-date=2026}}</ref> ==Pārskats== ISST darbojas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] paspārnē, kas dibināta 1862. gadā un ir vecākā tehniskā universitāte [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Skola izmanto [[Cambridge Assessment International Education]] mācību programmu un nodrošina skolēniem piekļuvi universitātes laboratorijām un iekārtām.<ref>{{cite web |title=RTU atvērs Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-to-open-international-school-of-science-and-technology-adds-cambridge-international-program |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2023. gada 22. septembris}}</ref> Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm, kuri interesējas par studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā. ==Vēsture== ===Dibināšana=== 2015. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] izveidoja RTU Inženiertehnikas vidusskolu (IZV), kas koncentrējas uz [[STEM izglītība|STEM izglītību]]. IZV ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] vērtējuma.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu, bet RTU Inženiertehnikas vidusskola uzsāk desmito gadu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology-while-the-rtu-engineering-high-school-enters-it-s-tenth-year |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 29. augusts}}</ref> Starptautiskās skolas plānošana sākās 2022. gadā. 2023. gada septembrī RTU paziņoja par ISST izveidi, kas izmanto [[Cambridge International]] programmu. ===Atklāšana=== Iestājpārbaudījumi, izmantojot Cambridge CEM Assessment, notika 2024. gada martā. Skola tika atklāta 2024. gada 2. septembrī ar 21 skolēnu no piecām valstīm. Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU amatpersonas un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 2. septembris}}</ref> 2025. gada jūnijā skolu apmeklēja ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā.<ref>{{cite web |title=ASV vēstniecības pārstāvji apmeklē RTU Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/representatives-of-the-u-s-embassy-visit-rtu-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2025. gada 18. jūnijs}}</ref> ==Mācību programma== ===Cambridge International Education=== ISST ir licencēta [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas piedāvā Cambridge AS un A līmeņa programmas. Šīs starptautiski atzītās kvalifikācijas ir paredzētas kritiski domāšanas, problēmu risināšanas un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai. Cambridge International darbojas aptuveni 10 000 skolās 160 valstīs. ===STEAM virziens=== Skolas mācību programma uzver [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnas: * '''Zinātne''': Fizikas, ķīmijas un bioloģijas kursi ar piekļuvi universitātes laboratorijām * '''Tehnoloģijas''': Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas * '''Inženierzinātnes''': Robotika, dizaina domāšana un inženiertehniskās projekti * '''Māksla''': Radošu pieeju integrācija tehniskajos priekšmetos * '''Matemātika''': Augstāka līmeņa matemātikas kursi ===Pētniecības iespējas=== Skolēni var piedalīties pētniecības aktivitātēs ISST kampusā un RTU laboratorijās. ==Iekārtas un resursi== ===Kampusa atrašanās vieta=== ISST atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] kampusā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Rīgā. ===Piekļuve laboratorijām=== Skolēniem ir pieeja RTU iekārtām, tostarp: * Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorija * Ūdens pētījumu un vides biotehnoloģijas laboratorija * RTU Zinātnes un inovāciju centrs * Virtuālās realitātes laboratorija * 3D drukas iekārtas ===Internāts=== Skola piedāvā internāta pakalpojumus Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no kampusa. Pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas telpas. ==Uzņemšana== Uzņemšana ISST prasa iestājpārbaudījuma un intervijas pabeigšanu. Atlases process ietver: * '''Iestājpārbaudījums''': Testēšana angļu valodā, matemātikā un loģikā, izmantojot Cambridge CEM Assessment * '''Intervija''': Tiek veikta angļu valodā * '''Akadēmiskie rezultāti''': Iepriekšējo akadēmisko sasniegumu un skolotāju ieteikumu izvērtēšana Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm. ==Organizācija== ===Vadība=== Skolu vada direktors Dmitrijs Vinogradovs. Fakultātē ir pasniedzēji ar PhD kvalifikāciju, kuri arī māca Rīgas Tehniskajā universitātē. ===Attiecības ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu=== ISST dalās iekārtās ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu, kas deviņus gadus pēc kārtas ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc Ata Kronvalda fonda vērtējuma. Abas skolas darbojas vienā kampusā. ==Skatīt arī== * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Cambridge Assessment International Education]] * [[STEAM izglītība]] * [[Izglītība Latvijā]] * [[Starptautiskās skolas]] ==Atsauces== {{Reflist}} ==Ārējās saites== * [https://isst.rtu.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://www.rtu.lv Rīgas Tehniskā universitāte] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Starptautiskās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Cambridge skolas Eiropā]] [[Kategorija:Izglītības iestādes, kas dibinātas 2024. gadā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:STEAM izglītība]] [[Kategorija:2024. gada dibinājumi Latvijā]] 9791vu6zpbevelj6hfa1et1iosvpwzo 4452568 4452562 2026-04-10T09:49:00Z ArsenijisTapovskis 143906 4452568 wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola | native_name = ISST | image = [[File:RTU (ISST Location).jpg|thumb|School location]] | image_size = | alt = | caption = | logo = | motto = | established = {{Start date|2024}} | closed = | type = [[Starptautiskā skola,]]<br>[[Vidusskola]] | status = Aktīva | category_label = | category = | gender_label = | gender = Kopmācības | affiliation = | principal = Dmitrijs Vinogradovs | asst principal = | head_label = | head = | academic_staff = PhD kvalificēta fakultāte | grades = 10.–12. klase | enrollment = ~21 (2024/25) | students = | sixth_form_students = | pupils = | other = | houses = | fightsong = | conference = | SAT = | ACT = | main feeder school for = | homepage = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | picture = | picture_caption = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | state = | province = | country = [[Latvija]] | coordinates = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | founder = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | specialist = | session = | school_number = | school_code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman_label = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = | employees = | key_people = | years = | years_taught = | lower_age = | upper_age = | age_range = | enrolment = | International_students = Jā | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes_offered = | medium_of_language = [[Angļu valoda|Angļu]] | language = Angļu | schedule_type = | schedule = | hours_in_school_day = | classrooms = | campuses = | campus_size = | area = | campus_type = | colors = | colours = | athletics_conference = | slogan = | song = | fight_song = | athletics = | sports = | mascot = | mascot_image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | bar_pass_rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main_feeder_school_for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = Internāts | free_text2 = Pieejams | free_label3 = Mācību virziens | free_text3 = [[STEAM izglītība|STEAM]] | website = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = }} '''RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola''' ('''ISST''') ir [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], un piedāvā vidējo izglītību 10.–12. klasē. Dibināta 2024. gadā un saistīta ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], skola nodrošina angļu valodā balstītu izglītību pēc [[Cambridge International Examinations|Cambridge AS un A līmeņa]] programmām ar uzsvaru uz [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnām.<ref>{{cite web |title=RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola |url=https://isst.rtu.lv |website=Oficiālā ISST mājaslapa |access-date=2026}}</ref> ==Pārskats== ISST darbojas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] paspārnē, kas dibināta 1862. gadā un ir vecākā tehniskā universitāte [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Skola izmanto [[Cambridge Assessment International Education]] mācību programmu un nodrošina skolēniem piekļuvi universitātes laboratorijām un iekārtām.<ref>{{cite web |title=RTU atvērs Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-to-open-international-school-of-science-and-technology-adds-cambridge-international-program |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2023. gada 22. septembris}}</ref> Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm, kuri interesējas par studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā. ==Vēsture== ===Dibināšana=== 2015. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] izveidoja RTU Inženiertehnikas vidusskolu (IZV), kas koncentrējas uz [[STEM izglītība|STEM izglītību]]. IZV ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] vērtējuma.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu, bet RTU Inženiertehnikas vidusskola uzsāk desmito gadu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology-while-the-rtu-engineering-high-school-enters-it-s-tenth-year |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 29. augusts}}</ref> Starptautiskās skolas plānošana sākās 2022. gadā. 2023. gada septembrī RTU paziņoja par ISST izveidi, kas izmanto [[Cambridge International]] programmu. ===Atklāšana=== Iestājpārbaudījumi, izmantojot Cambridge CEM Assessment, notika 2024. gada martā. Skola tika atklāta 2024. gada 2. septembrī ar 21 skolēnu no piecām valstīm. Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU amatpersonas un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 2. septembris}}</ref> 2025. gada jūnijā skolu apmeklēja ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā.<ref>{{cite web |title=ASV vēstniecības pārstāvji apmeklē RTU Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/representatives-of-the-u-s-embassy-visit-rtu-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2025. gada 18. jūnijs}}</ref> ==Mācību programma== ===Cambridge International Education=== ISST ir licencēta [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas piedāvā Cambridge AS un A līmeņa programmas. Šīs starptautiski atzītās kvalifikācijas ir paredzētas kritiski domāšanas, problēmu risināšanas un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai. Cambridge International darbojas aptuveni 10 000 skolās 160 valstīs. ===STEAM virziens=== Skolas mācību programma uzver [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnas: * '''Zinātne''': Fizikas, ķīmijas un bioloģijas kursi ar piekļuvi universitātes laboratorijām * '''Tehnoloģijas''': Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas * '''Inženierzinātnes''': Robotika, dizaina domāšana un inženiertehniskās projekti * '''Māksla''': Radošu pieeju integrācija tehniskajos priekšmetos * '''Matemātika''': Augstāka līmeņa matemātikas kursi ===Pētniecības iespējas=== Skolēni var piedalīties pētniecības aktivitātēs ISST kampusā un RTU laboratorijās. ==Iekārtas un resursi== ===Kampusa atrašanās vieta=== ISST atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] kampusā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Rīgā. ===Piekļuve laboratorijām=== Skolēniem ir pieeja RTU iekārtām, tostarp: * Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorija * Ūdens pētījumu un vides biotehnoloģijas laboratorija * RTU Zinātnes un inovāciju centrs * Virtuālās realitātes laboratorija * 3D drukas iekārtas ===Internāts=== Skola piedāvā internāta pakalpojumus Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no kampusa. Pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas telpas. ==Uzņemšana== Uzņemšana ISST prasa iestājpārbaudījuma un intervijas pabeigšanu. Atlases process ietver: * '''Iestājpārbaudījums''': Testēšana angļu valodā, matemātikā un loģikā, izmantojot Cambridge CEM Assessment * '''Intervija''': Tiek veikta angļu valodā * '''Akadēmiskie rezultāti''': Iepriekšējo akadēmisko sasniegumu un skolotāju ieteikumu izvērtēšana Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm. ==Organizācija== ===Vadība=== Skolu vada direktors Dmitrijs Vinogradovs. Fakultātē ir pasniedzēji ar PhD kvalifikāciju, kuri arī māca Rīgas Tehniskajā universitātē un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. ===Attiecības ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu=== ISST dalās iekārtās ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu, kas deviņus gadus pēc kārtas ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc Ata Kronvalda fonda vērtējuma. Abas skolas darbojas vienā kampusā. ==Skatīt arī== * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Cambridge Assessment International Education]] * [[STEAM izglītība]] * [[Izglītība Latvijā]] * [[Starptautiskās skolas]] ==Atsauces== {{Reflist}} ==Ārējās saites== * [https://isst.rtu.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://www.rtu.lv Rīgas Tehniskā universitāte] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Starptautiskās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Cambridge skolas Eiropā]] [[Kategorija:Izglītības iestādes, kas dibinātas 2024. gadā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:STEAM izglītība]] [[Kategorija:2024. gada dibinājumi Latvijā]] blxrq6paytil676obukl8lamxx4vlhd 4452569 4452568 2026-04-10T09:50:43Z ArsenijisTapovskis 143906 4452569 wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola | native_name = ISST | image = [[File:RTU (ISST Location).jpg|thumb|School location]] | image_size = | alt = | caption = | logo = | motto = | established = {{Start date|2024}} | closed = | type = [[Starptautiskā skola,]]<br>[[Vidusskola]] | status = Aktīva | category_label = | category = | gender_label = | gender = Kopmācības | affiliation = | principal = Dmitrijs Vinogradovs | asst principal = | head_label = | head = | academic_staff = PhD kvalificēta fakultāte | grades = 10.–12. klase | enrollment = ~21 (2024/25) | students = | sixth_form_students = | pupils = | other = | houses = | fightsong = | conference = | SAT = | ACT = | main feeder school for = | homepage = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | picture = | picture_caption = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | state = | province = | country = [[Latvija]] | coordinates = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | founder = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | specialist = | session = | school_number = | school_code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman_label = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = | employees = | key_people = | years = | years_taught = | lower_age = | upper_age = | age_range = | enrolment = | International_students = Jā | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes_offered = | medium_of_language = [[Angļu valoda|Angļu]] | language = Angļu | schedule_type = | schedule = | hours_in_school_day = | classrooms = | campuses = | campus_size = | area = | campus_type = | colors = | colours = | athletics_conference = | slogan = | song = | fight_song = | athletics = | sports = | mascot = | mascot_image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | bar_pass_rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main_feeder_school_for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = Internāts | free_text2 = Pieejams | free_label3 = Mācību virziens | free_text3 = [[STEAM izglītība|STEAM]] | website = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = }} '''RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola''' ('''ISST''') ir Cambridge International School skola, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], un piedāvā vidējo izglītību 10.–12. klasē. Dibināta 2024. gadā un saistīta ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], skola nodrošina angļu valodā balstītu izglītību pēc Cambridge AS un A līmeņa programmām ar uzsvaru uz [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnām.<ref>{{cite web |title=RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola |url=https://isst.rtu.lv |website=Oficiālā ISST mājaslapa |access-date=2026}}</ref> ==Pārskats== ISST darbojas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] paspārnē, kas dibināta 1862. gadā un ir vecākā tehniskā universitāte [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Skola izmanto [[Cambridge Assessment International Education]] mācību programmu un nodrošina skolēniem piekļuvi universitātes laboratorijām un iekārtām.<ref>{{cite web |title=RTU atvērs Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-to-open-international-school-of-science-and-technology-adds-cambridge-international-program |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2023. gada 22. septembris}}</ref> Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm, kuri interesējas par studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā. ==Vēsture== ===Dibināšana=== 2015. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] izveidoja RTU Inženiertehnikas vidusskolu (IZV), kas koncentrējas uz [[STEM izglītība|STEM izglītību]]. IZV ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] vērtējuma.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu, bet RTU Inženiertehnikas vidusskola uzsāk desmito gadu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology-while-the-rtu-engineering-high-school-enters-it-s-tenth-year |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 29. augusts}}</ref> Starptautiskās skolas plānošana sākās 2022. gadā. 2023. gada septembrī RTU paziņoja par ISST izveidi, kas izmanto [[Cambridge International]] programmu. ===Atklāšana=== Iestājpārbaudījumi, izmantojot Cambridge CEM Assessment, notika 2024. gada martā. Skola tika atklāta 2024. gada 2. septembrī ar 21 skolēnu no piecām valstīm. Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU amatpersonas un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 2. septembris}}</ref> 2025. gada jūnijā skolu apmeklēja ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā.<ref>{{cite web |title=ASV vēstniecības pārstāvji apmeklē RTU Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/representatives-of-the-u-s-embassy-visit-rtu-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2025. gada 18. jūnijs}}</ref> ==Mācību programma== ===Cambridge International Education=== ISST ir licencēta [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas piedāvā Cambridge AS un A līmeņa programmas. Šīs starptautiski atzītās kvalifikācijas ir paredzētas kritiski domāšanas, problēmu risināšanas un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai. Cambridge International darbojas aptuveni 10 000 skolās 160 valstīs. ===STEAM virziens=== Skolas mācību programma uzver [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnas: * '''Zinātne''': Fizikas, ķīmijas un bioloģijas kursi ar piekļuvi universitātes laboratorijām * '''Tehnoloģijas''': Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas * '''Inženierzinātnes''': Robotika, dizaina domāšana un inženiertehniskās projekti * '''Māksla''': Radošu pieeju integrācija tehniskajos priekšmetos * '''Matemātika''': Augstāka līmeņa matemātikas kursi ===Pētniecības iespējas=== Skolēni var piedalīties pētniecības aktivitātēs ISST kampusā un RTU laboratorijās. ==Iekārtas un resursi== ===Kampusa atrašanās vieta=== ISST atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] kampusā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Rīgā. ===Piekļuve laboratorijām=== Skolēniem ir pieeja RTU iekārtām, tostarp: * Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorija * Ūdens pētījumu un vides biotehnoloģijas laboratorija * RTU Zinātnes un inovāciju centrs * Virtuālās realitātes laboratorija * 3D drukas iekārtas ===Internāts=== Skola piedāvā internāta pakalpojumus Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no kampusa. Pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas telpas. ==Uzņemšana== Uzņemšana ISST prasa iestājpārbaudījuma un intervijas pabeigšanu. Atlases process ietver: * '''Iestājpārbaudījums''': Testēšana angļu valodā, matemātikā un loģikā, izmantojot Cambridge CEM Assessment * '''Intervija''': Tiek veikta angļu valodā * '''Akadēmiskie rezultāti''': Iepriekšējo akadēmisko sasniegumu un skolotāju ieteikumu izvērtēšana Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm. ==Organizācija== ===Vadība=== Skolu vada direktors Dmitrijs Vinogradovs. Fakultātē ir pasniedzēji ar PhD kvalifikāciju, kuri arī māca Rīgas Tehniskajā universitātē un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. ===Attiecības ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu=== ISST dalās iekārtās ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu, kas deviņus gadus pēc kārtas ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc Ata Kronvalda fonda vērtējuma. Abas skolas darbojas vienā kampusā. ==Skatīt arī== * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Cambridge Assessment International Education]] * [[STEAM izglītība]] * [[Izglītība Latvijā]] * [[Starptautiskās skolas]] ==Atsauces== {{Reflist}} ==Ārējās saites== * [https://isst.rtu.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://www.rtu.lv Rīgas Tehniskā universitāte] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Starptautiskās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Cambridge skolas Eiropā]] [[Kategorija:Izglītības iestādes, kas dibinātas 2024. gadā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:STEAM izglītība]] [[Kategorija:2024. gada dibinājumi Latvijā]] p2sshdbk1j6oyr3lgldxe1eaf1osp49 10 619615 4452385 4452103 2026-04-09T17:34:19Z Dainis 876 4452385 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 3qbvhm8kbnoy70qj85b64lqryu6d7q1 0 619616 4452384 4452101 2026-04-09T17:33:51Z Dainis 876 /* Aprīlis */ 4452384 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] hrvrexoas6ooo2vn6jyaqsup1wacxwe 4452389 4452384 2026-04-09T17:38:52Z Dainis 876 /* Aprīlis */ 4452389 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] ki3k9bgs02nrqlua3b6bfhs0luvvaau 0 622702 4452513 4411776 2026-04-10T06:06:01Z Biafra 13794 4452513 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''De primordiis ordinis Theutonici narratio''''' ("Stāsts par Vācu ordeņa sākotni") ir īss [[13. gadsimts|13. gadsimta]] nezināma autora apraksts [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] par [[Vācu ordenis|Vācu jeb Teitoņu ordeņa]] dibināšanu, tā statūtiem un nolikumu. Teksts ir vissvarīgākais esošais avots par Vācu ordeņa izcelsmi, uz kura balstās vēlākie pētījumi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://geschichtsquellen.de/werk/3574|title=Geschichtsquellen: Werk/3574|website=geschichtsquellen.de|access-date=2026-02-10}}</ref><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Udo|first=Arnold,|date=2012|title=Vokiečių ordino istoriografijos ištakos|url=https://www.lituanistika.lt/content/46358|journal=Lituanistika|language=lt}}</ref> Saglabājies 13. gadsimta beigu manuskriptā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Ordena/Deutsche_Orden/XII/Narrato_Teuton_Ord/text.phtml?id=8952|title=ДОКУМЕНТЫ->ОРДЕНА->ТЕВТОНСКИЙ ОРДЕН->ПОВЕСТВОВАНИЕ О НАЧАЛАХ ТЕВТОНСКОГО ОРДЕНА (1190-1197)->ТЕКСТ|website=www.vostlit.info|access-date=2026-02-10}}</ref> Uzrakstīts 13. gadsimta vidū, visticamāk, pēc vēsturnieku ieteikuma strīdu dēļ starp Vācu ordeni un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|hospitāliešiem]]. Tas ir pirmais zināmais Vācu ordeņa [[historiogrāfija]]s piemērs un iezīmē jauna historiogrāfiskās tradīcijas žanra rašanos, kas atšķiras no parastajām [[Hronika|hronikām]] un tiek izmantots kā pierādījums strīdā.<ref name=":3" /> Dokuments ir neliels, 2—3 lappuses garš.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Geschichtsschreibung des Deutschen Ordens im Mittelalter und Geschichtsschreibung im mittelalterlichen Preußen. Entstehungsbedingungen und Funktionen|url=https://doi.org/10.1007/978-3-476-05553-8_9|publisher=J.B. Metzler|date=1984|location=Stuttgart|isbn=978-3-476-05553-8|pages=80–93|first=Hartmut|last=Boockmann}}</ref> Tajā teikts, ka 1198. gada 5. martā [[Ako|Akrā]] 1190. gadā dibinātais Vācu hospitālis tika oficiāli pārveidots par militāri reliģisku ordeni ar [[Templiešu ordenis|templiešu]] nolikuma kopiju,<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://archiv.ub.uni-heidelberg.de/volltextserver/17044/|title=L'Ordine Teutonico nella penisola iberica: limiti e possibilità di una provincia periferica|last=Jaspert|first=Nikolas|website=archiv.ub.uni-heidelberg.de|access-date=2026-02-10|date=2004}}</ref> bet ar hospitāliešu sociālajiem pienākumiem,<ref name=":1" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Priests in the Military Orders : A Comparative Approach on Their Standing and Role|url=https://books.openedition.org/cvz/1284|publisher=Casa de Velázquez|date=2015|location=Madrid|isbn=978-84-9096-147-6|pages=215–224|series=Collection de la Casa de Velázquez|first=Jürgen|last=Sarnowsky}}</ref><ref>[https://www.mgh-bibliothek.de/dokumente/a/a137775.pdf SCRIPTORES RERUM PRUSSICARUM. De primordiis ordinis Theutonici narratio]</ref> uzskaitītas daudzas piedalījušās personas (dažu pieminēto klātbūtne šajā laikā un vietā bijusi neiespējama).<ref name=":2" /> Minēta ordeņa atzīšana no pāvesta [[Celestīns III|Celestīna III]] puses<ref name=":0" /> (viņa bulla izdota 1196. gadā, divus gadus pirms šiem notikumiem)<ref name=":2" /> un vēlreiz 1199. gadā no pāvesta [[Inocents III|Inocenta III]] puses.<ref name=":0" /> == Datējums == Pastāv diskusijas par dokumenta oriģināla izcelsmes laiku: M. Perlbahs datē dokumentu ar laika posmu no 1204. līdz 1211. gadam, K. Forštreiters to attiecina uz laika posmu pēc 1232. gada, bet V. Arnolds un M.-L. Favro domā, ka teksts ir vēlāks par 1244. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/o-nachale-i-istokah-livonskaya-rifmovannaya-hronika-kak-tochka-otscheta-dlya-literatury-v-tevtonskom-ordene/pdf|title=О начале и истоках. Ливонская рифмованная хроника как точка отсчета для литературы в Тевтонском ордене|last=Нееке|first=Микаэль|website=КиберЛенинка|access-date=2026-02-10}}</ref> A. Latrels uzskata, ka dokuments ir rakstīts pēc 1244. gada un, visticamāk, ir neobjektīvs un teksts vēlāk daļēji viltots: sākotnējais avots ir zudis, un teksts ir zināms tikai no diviem eksemplāriem no 14. gadsimta vidus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Luttrell|first=Anthony|date=2021-11-09|title=The Hospitaller Background of the Teutonic Order|url=https://apcz.umk.pl/OM/article/view/35776|journal=Ordines Militares Colloquia Torunensia Historica. Yearbook for the Study of the Military Orders|language=en|volume=26|pages=351–375|doi=10.12775/OM.2021.014|issn=2391-7512}}</ref> Arnolds Udo uzskata par dokumenta rašanās laiku laikposmu no 1252. līdz 1264. gadam.<ref name=":1" /> Dokuments ilgstoši nebija vēsturniekiem zināms, līdz tā norakstu [[Roma]]s bibliotēkā atrada B. Dudiks un 1858. gadā to publicēja savā darbā "''Des hohen deutschen Ritterordens Muenz-Sammlung in Wien''".<ref name=":2" /> Noraksts kopā ar šo dokumentu saturēja arī Vācu ordeņa nolikumu, kārtību un citas detaļas, kopā uz 159 lappusēm [[Vācu valoda|vācu]] un latīņu valodās.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Norakstā minētas kā mirušas personas, pēdējā no kurām mirusi 1241. gadā, attiecīgi noraksts izgatavots vēlāk.<ref name=":2" /> == Vēsturiskais fons == [[Krusta kari|Krustneši]] zaudēja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] 1187. gadā un atkāpās uz piekrasti. Tur pie Ako (Akras) tika izveidots hospitālis, kas bija hospitāliešu [[Jeruzaleme]]s hospitāļa pēctecis, taču viņa vācu pārvaldītāji ātri nonāca konfliktā ar romāņu valodās runājošajiem sabiedrotajiem, ieskaitot hospitāliešus, kuri pie tam ilgstoši nevarēja atgūties no 1187. gada zaudējumiem un sāka meklēt neatkarību.<ref name=":4" /> Kā sekas, dokumentā tiek maskēta pēctecība starp Jeruzalemes un Ako hospitāļiem,<ref name=":2" /> un vēlāk hospitālieši vairs neguva ietekmi arī Vācu ordeņa iekarotajās zemēs [[Prūsija|Prūsijā]].<ref name=":4" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Vācu ordenis]] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] t0ras8jmlnw3bzjb675cnmd0bh2cjos 0 623162 4452442 4449208 2026-04-09T20:56:29Z ~2026-11857-78 141874 4452442 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = Atvara🤍 | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Liene Stūrmane | Pseidonīms = Atvara🤍 | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|2}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = Atvara.lv | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Liene Stūrmane''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title="Gribas ko tīru!" Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma "Lūgums"|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> skatuves vārdi '''Atvara''' un '''Liene Atvara''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijasslavenibas.lv/kas-ir-liene-atvara-pilns-stasts-par-eirovizijas-parstavi-un-vinas-dzivi/|title=Liene Atvara: Biogrāfija, Eirovīzija|last=Silins|first=Karlis|website=Latvijas Slavenības|access-date=2026-02-20|date=2026-02-16|language=lv-LV}}</ref><ref name="atvara">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ | title= Liene Atvara | publisher= draugiem.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī | archive-date= 2026. gada 19. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20260219130543/https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ }}</ref> (dzimusi {{dat|1993|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere. == Biogrāfija == Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].<ref name=":0" /> Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā]] džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla "[[Nelūgtie viesi]]" tituldziesmām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020., un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu "[[Ēnā]]". Finālā, ieguva 1. vietu skatītāju un žūrijas kopējā balsojumā, un ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Pseidonīms "Atvara" faktiski bija tēva uzvārds, kurš tika izvēlēts psiholoģisku motīvu dēļ.<ref>[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Tautumeitas]]<br />ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu "[[Ēnā]]" | periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 3fj9rc7ui7f5ou6qnypjtjqwejkvqdx 4452447 4452442 2026-04-09T21:04:35Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-11857-78|~2026-11857-78]] ([[User talk:~2026-11857-78|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4452442 4452447 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = Atvara | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Liene Stūrmane | Pseidonīms = Atvara | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|2}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = Atvara.lv | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Liene Stūrmane''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title="Gribas ko tīru!" Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma "Lūgums"|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> skatuves vārdi '''Atvara''' un '''Liene Atvara''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijasslavenibas.lv/kas-ir-liene-atvara-pilns-stasts-par-eirovizijas-parstavi-un-vinas-dzivi/|title=Liene Atvara: Biogrāfija, Eirovīzija|last=Silins|first=Karlis|website=Latvijas Slavenības|access-date=2026-02-20|date=2026-02-16|language=lv-LV}}</ref><ref name="atvara">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ | title= Liene Atvara | publisher= draugiem.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī | archive-date= 2026. gada 19. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20260219130543/https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ }}</ref> (dzimusi {{dat|1993|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere. == Biogrāfija == Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].<ref name=":0" /> Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā]] džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla "[[Nelūgtie viesi]]" tituldziesmām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020., un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu "[[Ēnā]]". Finālā, ieguva 1. vietu skatītāju un žūrijas kopējā balsojumā, un ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Pseidonīms "Atvara" faktiski bija tēva uzvārds, kurš tika izvēlēts psiholoģisku motīvu dēļ.<ref>[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Tautumeitas]]<br />ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu "[[Ēnā]]" | periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] j3bsu2iomzv5uka0ezb90me6zv61pdw 2 625235 4452336 4452130 2026-04-09T14:37:02Z Dislere 129051 4452336 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Genādijs Moskvins | vārds_orig = | attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]] | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] | akadēmiskais amats = profesors | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas | akad_amats = profesors | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits” | piezīmes = | kategorijas = | grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.) }} '''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref> == Dzīvesgājums == Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996). Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Piena ieguves un apstrādes mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025). Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā. [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref> == Zinātniskā darbība == Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas. Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos. Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver: * mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas, * sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas, * patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas, * lauksaimniecības procesu automatizāciju, * nanotehnoloģiju pielietojumus. == Nepilns publikāciju saraksts == Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos. * On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski) * ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp. * ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp. * ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp. * ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp. == Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās == * Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC); * Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR); * Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref> == Apbalvojumi == Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu: [[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]] * Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019); * [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019); * Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva); * Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija); * Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā; * 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija). == Atsauces == {{atsauces}} km6iq0ko1cy5t10et0kvt705zk7n4dd 4452340 4452336 2026-04-09T14:42:53Z Dislere 129051 Nodzēsa lapu 4452340 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 4 626261 4452474 4452154 2026-04-10T03:16:44Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (355 raksti) 4452474 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 641 || 4567 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2861 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4813 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15953 || 26967 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16475 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12495 || 19606 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18273 || 33564 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2975 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3755 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3240 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3293 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3553 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredžus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2057 || 3778 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1737 || 3317 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 449 || 9021 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7330 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9162 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 4073 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3153 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2487 || 4876 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || || |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 6310 || 22168 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11135 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2096 || 4285 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3399 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 845 || 1426 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9693 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4345 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3742 || 6407 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1765 || 2858 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3179 || 5479 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5886 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 355 * '''Dalībnieku skaits:''' 19 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (183), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (35), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (3) * '''Dažādu valstu skaits:''' 37 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (131), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (61), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (29), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 948,034 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 59 no 355 (16.6%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 126 raksti, 231,931 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 114 raksti, 301,614 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 22 raksti, 55,864 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 20 raksti, 166,035 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 16 raksti, 15,274 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 15 raksti, 7,401 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 13 raksti, 89,441 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 6 raksti, 25,351 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 5 raksti, 11,413 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 4 raksti, 1,943 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 3 raksti, 8,187 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 2 raksti, 17,674 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 2 raksti, 2,383 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 1 raksti, 1,813 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] gae9vq0focozz14e84ql2itua6zftxf 4 626264 4452351 4452135 2026-04-09T15:24:34Z Meistars Joda 781 4452351 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs <!-- | Igaunija = Islāms Igaunijā --> | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] edhuk8kbbmpd4ww0qkw65tcr3dfdvim 4 626708 4452475 4452155 2026-04-10T03:16:45Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4452475 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 355 kopējiem rakstiem, 353 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 540,899 baiti # {{U|Kikos}} - 445,925 baiti # {{U|Egilus}} - 306,597 baiti # {{U|Treisijs}} - 130,739 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 124,356 baiti # {{U|Tankists}} - 78,396 baiti # {{U|Biafra}} - 65,472 baiti # {{U|MC2013}} - 63,037 baiti # {{U|Bendžamins}} - 43,457 baiti # {{U|Lasks}} - 32,584 baiti # {{U|Vylks}} - 28,845 baiti # {{U|Dainis}} - 24,536 baiti # {{U|Edgars2007}} - 12,621 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,886 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Pirags}} - 3,326 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Meistars Joda}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Treisijs}} - 9 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Egilus}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|MC2013}} - 2 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Kikos}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|MC2013}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 5 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 4emafp8kpb2ju9kug3z5ekr0a0pg9bt 0 627197 4452510 4451638 2026-04-10T05:55:11Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Krievijas latvieši]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452510 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jēkabs Vēzis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Ugāles pagasts]], [[Ventspils apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1948 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = surdopedagogs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Jēkabs Vēzis''' (dzimis {{dat|1870|7|18}} [[Ugāles pagasts|Ugāles pagastā]], miris {{dat|1948|4|14}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[surdopedagoģija|surdopedagogs]], V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933). == Dzīvesgājums == Dzimis 1870. gadā [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] "Krusās" Anša un Edes Vēžu ģimenē. 1890. gadā beidzis [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]], pēc tam strādāja Valmieras privātajā meiteņu skolā. 1899. gadā kļuva par surdopedagogu, strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Timenote|url = https://timenote.info/lv/Jekabs-Vezis}}</ref> Kopš 1904. gada dzīvoja [[Astrahaņa|Astrahaņā]] un strādāja Astrahaņas kurlmēmo skolā, kas atradās Kutumas upes krastā Jamgurčevas apkaimē. 20. gadsimta sākumā šajā skolā strādāja daudzi citi latvieši: Pauls Bendrups, Vilis Zemtautis, Augusts Jākobsons un Alberts Rutkis. Vēzis nopirka māju Jamgurčevas Mihailo-Arhangeļskas ielā netālu no darba vietas, kuru astrahanieši turpināja saukt par "Vēža māju" pat pēc tam, kad viņš bija pametis pilsētu. 1908. gadā minēts Astrahaņas baznīcu grāmatās kā Edmunda Mauriņa laulību liecinieks. Mauriņš bija aptiekāra palīgs, strādāja Kārļa Oses aptiekā, kuras provizors Jānis Lūkins bija neformālais Astrahaņas latviešu kopienas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Geni|url = https://www.geni.com/people/Jēkabs-Vēzis/6000000206586296854}}</ref> 1909. gadā apprecējās ar krievieti no Simbirskas guberņas Pelageju Abramovu, 1910. gadā viņiem piedzima dēls Vladimirs. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Tur Vēzis strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Laizāni (Ozolaines pagasts)|Laizānos]]. Kopš 1945. gada līdz savai nāvei 1948. gadā Rīgas valsts kurlmēmo skolas mācību daļas vadītājs. Apbedīts Rīgas [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Latgales dati|url = https://latgalesdati.du.lv/persona/9721}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vēzis, Jēkabs}} [[Kategorija:Krievijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 7izx9nxjqxeaztmdw3o9rihdcr7wult 4452511 4452510 2026-04-10T05:56:33Z Biafra 13794 4452511 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jēkabs Vēzis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ventspils apriņķis|Ugāles pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1948 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Latvija|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = surdopedagogs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Jēkabs Vēzis''' (dzimis {{dat|1870|7|18}} [[Ugāles pagasts|Ugāles pagastā]], miris {{dat|1948|4|14}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[surdopedagoģija|surdopedagogs]], V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933). == Dzīvesgājums == Dzimis 1870. gadā [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] "Krusās" Anša un Edes Vēžu ģimenē. 1890. gadā beidzis [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]], pēc tam strādāja Valmieras privātajā meiteņu skolā. 1899. gadā kļuva par surdopedagogu, strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Timenote|url = https://timenote.info/lv/Jekabs-Vezis}}</ref> Kopš 1904. gada dzīvoja [[Astrahaņa|Astrahaņā]] un strādāja Astrahaņas kurlmēmo skolā, kas atradās Kutumas upes krastā Jamgurčevas apkaimē. 20. gadsimta sākumā šajā skolā strādāja daudzi citi latvieši: Pauls Bendrups, Vilis Zemtautis, Augusts Jākobsons un Alberts Rutkis. Vēzis nopirka māju Jamgurčevas Mihailo-Arhangeļskas ielā netālu no darba vietas, kuru astrahanieši turpināja saukt par "Vēža māju" pat pēc tam, kad viņš bija pametis pilsētu. 1908. gadā minēts Astrahaņas baznīcu grāmatās kā Edmunda Mauriņa laulību liecinieks. Mauriņš bija aptiekāra palīgs, strādāja Kārļa Oses aptiekā, kuras provizors Jānis Lūkins bija neformālais Astrahaņas latviešu kopienas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Geni|url = https://www.geni.com/people/Jēkabs-Vēzis/6000000206586296854}}</ref> 1909. gadā apprecējās ar krievieti no Simbirskas guberņas Pelageju Abramovu, 1910. gadā viņiem piedzima dēls Vladimirs. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Tur Vēzis strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Laizāni (Ozolaines pagasts)|Laizānos]]. Kopš 1945. gada līdz savai nāvei 1948. gadā Rīgas valsts kurlmēmo skolas mācību daļas vadītājs. Apbedīts Rīgas [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Latgales dati|url = https://latgalesdati.du.lv/persona/9721}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vēzis, Jēkabs}} [[Kategorija:Krievijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] i5s75aks4on3ypdnylw0f2nfh6z1h7c 0 627262 4452517 4447678 2026-04-10T06:56:19Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452517 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kretingale | official_name = ''Kretingalė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Mokykla, Kretingalė.JPG | image_caption = Kretingales skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Klaipēdas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kretingales seņūnija]] | area_total_km2 = 5.23 | population_as_of = 2021 | population_total = 1047 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 50 | lats = 06 | latNS = N | longd = 21 | longm = 11 | longs = 24 | longEW = E | elevation_m = 30 | website = }} '''Kretingale''' ({{val|lt|Kretingalė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība|Klaipēdas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Miests atrodas [[Dane|Akmenas]] (Danes) upes krastā 14 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Klaipēda]]s un 7 kilometrus uz dienvidiem no [[Kretinga]]s. == Vēsture == Kretingale vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā. Gadsimtu gaitā tā veidojusies kā nozīmīga apdzīvota vieta pie robežas starp [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]]. Līdz 1923. gadam tā bija Vācijas impērijas sastāvā ([[Klaipēdas apgabals|Mēmeles apgabalā]]), kas noteica tās arhitektonisko seju un iedzīvotāju konfesionālo sastāvu. 19. gadsimta otrajā pusē caur Kretingali tika izbūvēta stratēģiski svarīgās dzelzceļa līnijas [[Klaipēda]]—[[Tilzīte]] atzars līdz Bajoriem, kas veicināja miesta izaugsmi. Padomju gados šeit darbojās liels padomju saimniecības centrs un attīstījās pārtikas rūpniecība (gaļas pārstrāde). Mūsdienās Kretingale ir kļuvusi par pievilcīgu dzīvesvietu Klaipēdas tuvumā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kretingales evaņģēliski luteriskā baznīca: celta 1741. gadā no laukakmeņiem un ķieģeļiem. Tā ir viena no vecākajām un raksturīgākajām [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] baznīcām reģionā. * Akmenas (Danes) ieleja: gleznaina upes ieleja miesta apkārtnē, kas ir iecienīta atpūtas vieta. * Vēsturiskā dzelzceļa stacijas ēka: raksturīga 19. gadsimta beigu vācu industriālās arhitektūras paraugs. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, kultūras nams un pasts. Kretingale ir nozīmīgs transporta mezgls — to šķērso gan dzelzceļa līnija, gan autoceļš KK168 (Klaipēda—Kretinga). Miesta ekonomika mūsdienās ir saistīta ar lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un pakalpojumiem piepilsētas iedzīvotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Klaipēdas rajona pašvaldība]] go3ce944o5wrduk7dolkkzveibzu1t5 1 628366 4452314 4451172 2026-04-09T14:07:37Z Treisijs 347 + tēma: jaunieši 4452314 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Bendžamins |tēma = Sports |tēma2 = jaunieši |valsts = Turcija }} 2kc62vjul3lq65zajej84zory6jxwqi 1 628391 4452322 4451267 2026-04-09T14:17:46Z Treisijs 347 + valsts: Ziemeļkaukāzs 4452322 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = Krievija |valsts2 = Ziemeļkaukāzs }} tiban6xdsy22deh0itw4qm6mvz1ifq9 0 628496 4452391 4451726 2026-04-09T17:42:15Z Jānis U. 198 4452391 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Vīķu ezers | attēls = Vīķezers pie Ezerciema.JPG | map = Latvija | plat_d = 56 | plat_m = 33 | plat_s = 13 | plat_NS = N | gar_d = 25 | gar_m = 41 | gar_s = 57 | gar_EW = E | platība_ha = 88,7 | garums = 1,5 | Vid_dziļums = 2,6 | Max_dziļums = 4 | augstums_vjl = 77,7 | izteka = [[Pūķupīte]] | ietekas = [[Akmeņupīte (Vīķu ezera pieteka)|Akmeņupīte]], [[Kameņu grāvis]], [[Vīķupīte]] | valstis = {{LAT}} | pilsētas = [[Bajāri (Sēlpils pagasts)|Bajāri]], [[Bitānkalns]], [[Ezerciems (Sēlpils pagasts)|Ezerciems]] }} '''Vīķu ezers''' (arī '''Vīķezers''', agrāk '''Rembergas ezers''', '''Remberģu ezers''' vai '''Renenbergas ezers''') ir dabīgs [[saldūdens]] [[ezers]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Sēlpils pagasts|Sēlpils pagastā]]. Izvietojies [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvaļņa]] austrumu malā, pie autoceļa [[P76]] 14 km no [[Jēkabpils]]. Daļa piekrastes teritorijas iekļauta [[dabas liegums|dabas liegumā]] [[Vīķu ezera un Brūlānu pļavas]]. == Raksturojums == Krasti vietām zemi, vietām slīpi. Ezera gultne līdzena, smilšaina. Dūņu slānis svārstās no 0,4 līdz 2,8 m. Piekrastē daudz [[detrīts|detrīta]]. Ūdens oligohumozs, zaļgans. Ūdens ziedēšana reta un neizteikta.<ref name="ezeri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2344|title=Vīķu ezers|website=ezeri.lv}}</ref> Caurrteces ezers, kurā ietek [[Akmeņupīte (Vīķu ezera pieteka)|Akmeņupīte]], [[Kameņu grāvis]] un [[Vīķupīte]], bet pie [[Bajāri (Sēlpils pagasts)|Bajāriem]] iztek [[Pūķupīte]]. [[1920. gadi|1920.]] un [[1930. gadi|1930. gados]], iztaisnojot un regulējot Pūķupīti, ezera ūdens līmenis pazeminājās. Palu laikā, paaugstinoties ūdens līmenim [[Daugava|Daugavā]], Pūķupīte var plūst pretējā virzienā un ietecēt Vīķu ezerā.<ref name="ezeri"/> Ezerā mīt: [[asaris]], [[ķīsis]], [[plaudis]], [[plicis]], [[rauda]].<ref name="ezeri"/> Vēsturiski ezera krastos atradusies [[Bitānkalns|Reneberģu muiža]] un [[Ezerciems (Sēlpils pagasts)|Vezītes]] jeb Viesītes pusmuiža. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jēkabpils novada ezeri]] [[Kategorija:Sēlpils pagasts]] ssmcmb3c37rrg0surzole93pn8khlfp 0 628599 4452421 4452122 2026-04-09T19:38:10Z Egilus 27634 Vēl nav gatavs 4452421 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zejtuna | native_name = ''Iż-Żejtun'' | settlement_type = | image_skyline = Zejtun Malta town view.png | image_caption = Gaisa skats uz pilsētu | image_flag = Flag of Żejtun.svg | image_shield = Zejtun coa.svg | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions reģions]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumu rajons (Malta)|Dienvidaustrumu]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 7,4 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 11386 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 35 | latm = 51 | lats = 20 | latNS = N | longd = 14 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 60 | website = http://www.zejtunlocalcouncil.com/ | footnotes = }} '''Zejtuna''' ({{val|mt|Iż-Żejtun}}, {{IPA2|ɪzːɛɪ̯ˈtuːn}}) ir pilsēta [[Malta|Maltas]] [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģionā]], kurā dzīvo nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Zejtuna agrāk bija pazīstama kā '''Belanda''', šo nosaukumu (''Città Beland'') kopā ar pilsētas statusu 1797. gada 30. decembrī piešķīra Maltas bruņinieku ordeņa lielmeistars Ferdinands fon Hompešs cu Bolheims.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guidememalta.com/en/223-years-ago-grand-master-hompesch-named-zejtun-as-citta-beland|title=223 years ago, Grand Master Hompesch named Zejtun as ‘Citta Beland’|website=www.guidememalta.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Pirms tam ciems ar tobrīd jau ap 6000 iedzīvotājiem saucās tā draudzes vārdā Santakaterina (''Casale Santa Caterina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mhs.eu.pn/mh2/19816.html|title=O Melita infelix|website=mhs.eu.pn|access-date=2026-04-08}}</ref> Vecās pilsētas abi kodoli Biskallina un Ņalbisbuta lielā mērā saglabā savas šaurās viduslaiku ielas un senās robežas. Vismaz kopš 19. gadsimta nosaukums "Zejtuna" apzīmējis pilsētu, kas attīstījās ap šiem diviem centrālajiem ciemiem.<ref>Church Missionary Society (1819). ''Missionary Register. Vol. 7''. Seeley, Jackson, & Halliday. p. 365.</ref> Kopā ar vairākiem maziem ciematiem apkārtnē šī mikroaglomerācija veido Zejtunas pilsētu un vienu no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]], kuru pārvalda vietējā padome. Vairāku gadsimtu gaitā Zejtunas teritorija urbanizācijas dēļ zaudēja vairākus izaugušus par pilsētām ciematus, kas kādreiz bija daļa no tās teritorijas, kura sākotnēji aptvēra lielāko daļu Maltas dienvidaustrumu daļas. Pilsēta piedzīvoja attīstību 20. gadsimta 70. un 80. gados, pabeidzot daudzus infrastruktūras un pilsētvides projektus, kas paredzēti, lai mazinātu mājokļu trūkuma spiedienu, kā rezultātā ievērojami palielinājās pilsētas iedzīvotāju skaits.<ref name=":0">https://www.pa.org.mt/en/local-plan-details/file.aspx?f=1037 ''South Malta Local Plan''. Malta: MEPA. 2006. pp. 181–185.</ref> Tiek apgalvots, ka pilsēta un tās apkārtējie ciemi ir tipiskas maltiešu dzīves attēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Malta: blue-water island|url=http://archive.org/details/maltabluewateris00hogg|publisher=South Brunswick [N.J.] A. S. Barnes|date=1968|first=Garry|last=Hogg}}</ref> Zejtunai ir nozīmīgs ieguldījums salu vēsturē, mākslā un tirdzniecībā. Viens no valsts galvenajiem rūpniecības rajoniem, Bulebela, atrodas pilsētas robežās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.m-i-p.org/en/business/industrial-zones|title=Industrial Zones {{!}} Malta Enterprise|website=www.m-i-p.org|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Zejtunā atrodas vairāki nozīmīgi arhitektūras mantojuma objekti, jo īpaši Svētās Katrīnas draudzes baznīca, Svētās Katrīnas vecā baznīca, kas pazīstama arī kā Svētā Gregora baznīca, daudzas kapelas un romiešu villas paliekas. Zejtunas draudze ir viena no vecākajām salās un pastāvēja jau 1436. gadā. Sākotnējā draudzes baznīca tika uzcelta 12. gadsimtā un pārbūvēta 1492. gadā.<ref>https://web.archive.org/web/20130809061510/http://maltadiocese.org/posts/detail/zejtun "Santa Katerina Verġni u Martri magħrufa bħala ta' San Girgor". Diocese of Malta.</ref> == Toponīmija == Pilsētas vārda "Żejtun" etimoloģija ir pētīta gadsimtiem ilgi. Tas savu nosaukumu ieguvis no [[Sicīlijas arābu valoda|sicīliešu arābu valodas]] vārda, kas apzīmē olīvas – ''zaytun'' ([[Arābu valoda|arābu valodā]]: الزيتون), kas viena no senajām lauksaimniecības nozarēm Maltā. To apstiprināja 18. gadsimta ceļotājs Čantars, kurš rakstīja, ka "...pilsēta bija ļoti patīkama, pateicoties lielajam olīvu biržu skaitam, no kurienes tā cēlusies un joprojām saglabā nosaukumu ''Zeitun'', kas nozīmē olīvas augli; pastāv arī tradīcija, ka šeit lielos daudzumos tika ražota olīveļļa."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=De antiqua inscriptione nuper effosa in Melitae urbe notabili dissertatio comitis|url=https://books.google.lv/books?id=jeSltgAACAAJ&redir_esc=y|date=1749|first=Giovanni Antonio|last=Ciantar}}</ref> Tomēr vēsturnieki strīdas par nosaukuma izcelsmes laiku un tā apzīmēto teritoriju. == Ģeogrāfija == Zejtunas centrs atrodas kalnā, kas paceļas 60 metrus virs jūras līmeņa. Ziemeļos iezīmē Vjed iz-Ziju ieleja, kas atdala Zejtunu no Taršīnas. Vēl vienu ieleju, Vjed iz-Zringu, daļēji aizsedz Bulebelas rūpnieciskā zona<ref name=":0" /> un vecs ceļš, kas savieno Taršīnu ar Zejtunu. Ieleja uz austrumiem vijas līkumoti, līdz pēc četriem kilometriem sasniedz Marsaškalas ostu. Dienvidos Zejtunu ierobežo lēzena nogāze, kas pēc diviem kilometriem veido plašāku Marsašlokas ostas teritoriju. Zejtunas augstāko grēdu iezīmē vēlo viduslaiku Svētās Katrīnas no Aleksandrijas kapela, kas pazīstama kā Svētā Gregora baznīca, un svarīgais Biriddehebas krustojums rietumos, no kura sākas maģistrālais ceļš uz valsts centru. Zejtunu no visām pusēm ieskauj lauku apvidi ar izteiktu plaisu starp Zejtunu un citām vietām, izņemot Biriddehebu.<ref name=":0" /> == Vēsture == === Aizvēsture un senatne === Zejtuna atrodas stratēģiski izdevīgā vietā starp trim nozīmīgām senajām ostām: Marsas ostu austrumos un Marsašlokas un Marsaskalas ostām dienvidos. Šī teritorija bija apdzīvota kopš aizvēstures laikiem. Vēlā neolīta perioda paliekas atrastas netālu no Ņaldžinvi megalītiem, kā arī atrastas megalītu paliekas Tassilgā, kas atrastas uz pakalna starp Zejtunu un Marsašloku. Ņaldžinvi tempļa paliekas atrastas svētā Niklāva kapelas tuvumā starp Zejtunu un Tassilgas templi. Mūsdienās šai vietā vēl redzami daži akmens bloki. Zem augsnes varētu būt saglabājušās vēl citas paliekas, jo 1917. gadā veiktie izrakumi bija virspusēji. Šīs vietas joprojām tika izmantotas bronzas laikmetā, kā arī vēlākos vēstures periodos. Tika atrastas arī keramikas lauskas, uz kurām, šķiet, bija iegravēts feniķiešu dievietes [[Astarte|Astartes]] vārds. Citas nelielas, tagad jau zudušas atliekas bija [[menhīrs]] Marsaškalas virzienā un akmens aplis Biriddehebā. Izrakumu laikā gar Zejtunas dienvidu malu tika atklāta sena romiešu villa. Atliekās joprojām ir redzamas oriģinālo romiešu flīžu un krāsaina apmetuma daļas. Komplekss bija apdzīvots kopš bronzas laikmeta, lai gan pašlaik redzamās atliekas var datēt ar [[Pūnieši|pūniešu]] periodu līdz vēlajam antīkam. Vairāk pierādījumu par seno apdzīvotību šajā apgabalā sniedz apbedījumu vietas, piemēram, apbedījumu vietas ap Svētā Gregora baznīcu, Tal-Barrani, Tal-Notbu un Bulebelu. Izrakumi villā apstiprina plaukstošas ​​olīveļļas ražotnes klātbūtni salas dienvidu galā. Mūsdienu vēstures pētījumi un topoloģija liecina, ka teritorija starp Zejtunu un Marsašloku bija klāta ar ganībām. === Viduslaiku Zejtuna === Līdz ar Romas impērijas sabrukumu 5. gadsimta sākumā romiešu vara Zejtunā norietēja. Tomēr kristīgā reliģija un bizantiešu civilizācija saglabājās, īpaši Tas-Silgā, kur virs pagānu tempļiem tika uzcelta trīsjomu bazilika. Bazilika tika izmantota līdz arābu iebrukumam 870. gadā. Vēsturnieks Ibn Havkals rakstīja par 870. gada iebrukumu, aprakstot, kā visas salas tika depopulētas. Mūsdienu zinātnieki tomēr diskutē par to, vai iebrukums iezīmēja tiešu etnisku lūzumu, nevis tikai kultūras un reliģisku maiņu Maltas salās.  Par Zejtunu arābu valdīšanas laikā ir maz zināms. Ārpus Mdinas un, iespējams, Birgu gandrīz nepastāvēja neviens ievērojams ciems. Tomēr vairāki vēlīno viduslaiku vietvārdi Zejtunas apkārtnē, piemēram, Biriddeheba, Tal-Notba un Bulebea il-Kbira, liecina, ka šī teritorija tika izmantota. Līdz ar [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normāņu]] okupāciju 1091. gadā un latīņu varas atjaunošanu 1127. gadā sākās lēns rekristianizācijas process, kad Svētās Bazilikas klostera mūki ieradās Maltā no [[Sicīlija|Sicīlijas]] un [[Pantellerija|Pantellerijas]]. Viena no t uzceltajā kapelām bija Svētās Katrīnas no Biskalinas baznīca, kas tagad pazīstama kā Svētā Gregora baznīca. Šī baznīca bija slavena visā salā ar savu vecumu, būdama viena no pirmajām, kas uzcelta Maltā pēc saracēņu valdīšanas beigām. 1223. gadā imperators Frīdrihs II pavēlēja visus Čelano pilsētas vīriešu iedzīvotājus izraidīt uz Sicīliju un Maltu. Gan Zejtunā, gan Čelano pastāvoša tradīcija apgalvo, ka daži no šiem trimdiniekiem apmetās Zejtunā. Šajā periodā salas kopienas organizācija nostādīja Mdinas pilsētas padomi jeb ''Universitas'' pret neatkarīgo vienību, kuras centrs bija ''Castrum Maris''. Daudzi Birgu un kaimiņu ciematu iedzīvotāji apgalvoja, ka viņiem nav jāmaksā nodokļi Mdinas pilsētas padomei, jo tie atrodas ''Castrum Maris'' jurisdikcijā. Tas attiecās uz Zejtunas iedzīvotājiem, kuri 1473. gadā atteicās maksāt nodokļus Mdinas padomei.  Tomēr vēl 1494. gadā uzbrukuma gadījumā tika sagaidīts, ka Zejtunas iedzīvotāji meklēs patvērumu Mdinā.  Ciemu aizsardzības trūkums un tuvums jūrai padarīja visus ciemus Maltas dienvidaustrumos pakļautus reidiem un iebrukumiem. Svētās Katrīnas kapela jau 1436. gadā bija draudzes baznīca kā viena no astoņām Maltas mātes baznīcām.  Šī kapela atradās pusceļā starp Biskalinu un Hēlbibutu, pusjūdzes attālumā no katra ciemata. Šī viduslaiku kapela tika izmantota līdz 1492. gadam, kad tā tika pārbūvēta un paplašināta līdz pašreizējam stāvoklim. Pašreizējā baznīca tika uzcelta uz vecās kapelas pamatnes, un pašreizējās ēkas nava tagad atbilst vecajām kapelas sienām. Kapela tika paplašināta 1593. gadā un vēlreiz 1603. gadā, pievienojot transeptu un altāri. Pievienojot transeptu, šī bija pirmā baznīca Maltā, kurai tika piešķirta latīņu krusta forma. Zejtunas robežās joprojām varētu atrasties Svētajam Leonardam veltītas kapelas drupas, kas celta 17. gadsimtā, bet precīza vieta nav zināma. === Jaunie laiki === {{Historical populations|1667|1222|1679|1575|1687|1607|1716|2224|1720|2375|1725|2497|1730|2643|1735|2665|1740|2989|1744|2985|1779|3610|1782|3687|1797|4665|1805|4024|1833|5250|1839|5113|1851|5188|1865|5491|1890|6720|1931|8731|1948|11980|1957|11665|1967|10440|1985|11321|1993|12164|1994|11326|1995|11314|1996|11379|1997|11519|1998|11722|1999|11649|2000|11331|2001|11841|2002|11793|2003|11810|2004|11758|2005|11713|2006|11789|2007|11777|2008|11558|2009|11388|2010|11417|2011|11368|2012|11302|2013|11252|2014|11262|2015|11245|2016|11218|type=|footnote=Source: Status Animarum 1679 – 1833,<ref name="Fior">{{Harvnb|Fiorini|1983|p=344}}</ref> NSO 1931 – 2011,<ref>{{cite web | url=https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | title=Population statistics 1993–2013 | accessdate=14 July 2014 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131220194032/https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | archive-date=20 December 2013 | url-status=dead}}</ref> NSO 2012 – 2016<ref>{{cite web | url=https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | title=Population revisions 2012–2016 | accessdate=26 January 2019 | archive-url=https://web.archive.org/web/20190126134858/https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | archive-date=26 January 2019 | url-status=live}}</ref>}}Līdz 1575. gadam Zejtunas draudzē bija deviņpadsmit baznīcas, septiņas no kurām pašā Zejtunā. 1614. gada 6. jūlijā ievērojams turku spēks – sešdesmit [[Galera|galeru]] – noenkurojās Marsaskalā un Svētā Toma līcī. Turki izlaupīja Zejtunu, izpostot Svētā Gregora baznīcu un apkārtējos ciematus. Uzbrukumi turpinājās, līdz maltiešu kavalērija un vietējā milicija piespieda turku pirātus atgriezties savos kuģos. Šis uzbrukums apstiprināja Svētā Toma un Svētā Lučiāno piekrastes torņu būves nepieciešamību attiecīgi Marsaskalā un Marsašlokā.  Pieaugošais iedzīvotāju skaits un draudzes plašā teritorija noveda pie reorganizācijas. 1615. gada 23. decembrī bīskaps Baldasere Kaljārietis atdalīja Zabaru no Zejtunas draudzes, savukārt Halāšaha par atsevišķu draudzi tika atzīta 1626. gada 1. janvārī. 1637. gadā lielmeistars Džovanni Paolo Laskari nolēma iekasēt 50 000 skudi nodokli no maltiešiem galvaspilsētas aizsardzības Floriānas līniju būvniecībai. Lielmeistars ignorēja maltiešu garīdzniecības protestu pret nodokli, kas bija iesniegts pāvestam Urbānam VIII. Pāvests nostājās ordeņa pusē pret [[Lajs|lajiem]] un garīdzniecību, un lielmeistars pavēlēja nodokļu iekasētājiem sākt nodokļu iekasēšanu. Nodokļu iekasētāji nekavējoties sastapās ar pretestību, un septembrī Zejtunā, pirmajā ciematā, kur tika mēģināts iekasēt nodokli, sākās sacelšanās. Vadītāji cerēja sapulcināt cilvēkus Marsā, lai pēc tam soļotu uz Valletu procesijā ar krustu vai kāda svētā statuju. Zejtunas draudzes priesteris bija satraukts par šiem sagatavošanās darbiem, īpaši par ieteikumiem protestā nest līdzi ieročus, un informēja bīskapu Migelu Huanu Balageru Kamarasu. Bīskaps nosūtīja priesteri pie inkvizitora Fabio Kidži, vēlākā pāvesta Aleksandra VII, kurš lika viņam visu ziņot lielmeistaram. Pēdējais ieslodzīja sacelšanās lajus. Rīkojoties pēc Kidži ieteikuma, lielmeistars neapcietināja vietējos priesterus, pat uzskatot, ka viņi ir iesaistīti šai lietā. Apmēram pusgadsimtu pēc dienvidaustrumu draudžu reorganizācijas vietējais muižnieks Gregorio Boniči iegādājās zemes gabalu jaunas draudzes baznīcas celtniecībai tagadējās pilsētas dienvidos. Pamatakmeni 1692. gada 25. novembrī ielika bīskaps Davide Koko Palmjēri, un par arhipriesteri bija iecelts Dons Ugolino Boniči. Baznīcu projektēja Lorenco Gafa, bet sānu spārni tika pievienoti vēlāk. Baznīca tika iesvētīta 1742. gada 11. maijā. Baznīca kļuva par salas dienvidaustrumu centra pievilkšanas punktu, nodrošinot jaunu un apgleznojamu sienu platību vēlīnā maltiešu baroka māksliniekiem. Vietējie mākslinieki kā Enriko Renjo, Džo Nikola Buhadžiars un Frančesko Zahra strādāja šajā baznīcā. Pēdējais bija šī perioda talantīgākais mākslinieks, kura klātbūtne Zejtunā tika nodrošināta jau agrā bērnībā, jo viņa tēvs Pjetro Paolo strādāja pie akmens kokgriezumiem tajā pašā baznīcā. Abas sānu navas tika pabeigtas 1778. gadā. Teritorija jaunās draudzes baznīcas priekšā, kas atradās starp diviem vecajiem centriem, tika apbūvēta tūlīt pēc baznīcas celtniecības darbu uzsākšanas. Šajā apkaimē, kas tagad saucas Gvīdi, atrodas vairākas pilis, kapelas un lielas mājas. Gregorio Boniči pils ''Aedes Danielis'' joprojām uz galvenās ielas, kas ved uz draudzes baznīcu. Lielmeistars Perelloss Svētā Gregora svētku laikā Gvīdi šaurajās ieliņās uzcēla vasaras rezidenci ''Casa Perellos'' kā lauku rezidenci. 1791. gada Maltas Tirdzniecības palātas ziņojumā Zejtuna kopā ar Valletu un četrām citām pilsētām ir minēta kā viens no galvenajiem tirdzniecības un komerciālajiem centriem salā. Zejtuna bija viena no svarīgākajām maltiešu starptautisko tirgotāju rezidencēm 18. gadsimta beigās. 1771. gadā no kopējā maltiešu tirgotāju skaita [[Valensija (Spānija)|Valensijā]] 32 % dzīvoja Zejtunā. 18. gadsimta laikabiedri pieprasīja valsts skolas celtniecību Zejtunā. 1797. gadā Zejtunas draudzes locekļi uzaicināja lielmeistaru Ferdinandu fon Hompešu cu Bolheimu uz Svētās Katrīnas svētkiem. Pēc svētkiem Dons Džakomo Mišels Tortelja Zejtunas garīdzniecības un ciema iedzīvotāju vārdā lūdza lielmeistaru paaugstināt Zejtunas ciematu par pilsētas statusu, pamatojoties uz pilsētas lielo platību, tās plašajām komerciālajām interesēm un militāro ieguldījumu. Lūgums tika labvēlīgi uzņemts, un 1797. gada 30. decembrī lielmeistars Hompešs atzina Zejtunu par pilsētu, piešķirot tai titulu ''Ċittà Beland'', kas bija viņa mātes pirmslaulības uzvārds. Franču blokādes laikā Zejtunas garnizonu uzturēja maltiešu neregulārie karavīri un briti. Maltieši uzbūvēja vairākas baterijas, lai aizsargātu pilsētu.  Līdz 1799. gada decembra beigām pilsētā bija izvietota lielākā daļa 30. (Kembridžšīras) kājnieku pulka, ar priekšposteņiem Zabarā un Sanroko bateriju netālu no krasta. Franču iebrukuma gadījumā no aizmugures Kotonēras līnijām maltiešu karaspēkam Zabarā bija ātri jāatkāpjas un jākoncentrējas uz Zejtunas aizsardzību. Pilsēta bija ideāli novietota aizsardzībai, jo atradās uz 60 metru augsta kalna un no tā varēja redzēt apkārtējo ainavu līdz pat Kospikuā Trejpilsētām. Turklāt Zejtunas vecpilsētas centru bija viegli aizstāvēt, jo tas bija blīvi sablīvēts māju un šauru ielu labirints.  Blokādes laikā Zejtunas pulks uzbruka ienaidnieka ierakumiem Sansalvatores fortā. Tā paša uzbrukuma laikā pulks devās atbrīvot Kalkaras ciemu no franču spēkiem un pēc tam no franču kontrolēto nocietinājumu pievārtes aiznesa lielu koka krustu, kas atradās pamestā kapucīnu klosterī Kalkarā. Vēlāk klosterī atradās baterija, ko apkalpoja maltieši. Krusts, kas tika paturēts kā kara trofeja, tika izstādīts pilsētas galvenajā laukumā kā atgādinājums nākamajām paaudzēm par tās iedzīvotāju drosmi. Četras ēkas Zejtunā — vecā Svētā Gregora baznīca, bīskapa Vinčenco Labini villa un divas grāfa Agostino Formozas de Fremo villas (''Palazzo Fremaux'' un ''Villa Arrigo'') — sacelšanās laikā pret frančiem tika izmantotas kā hospitāļi. Kapteinis Aleksandrs Bols 1799. gada 15. janvārī uzturējās Zejtunā, lai tiktos ar neregulārās vienības vadītāju Vinčenco Borgu. Tikšanās nenotika pēdējā sliktā veselības stāvokļa dēļ.  Atzīmējot ciema iedzīvotāju dalību sacelšanās laikā pret frančiem, 1802. gadā Aleksandrs Bols, tobrīd Lielbritānijas augstais komisārs, izveidoja dārzu kā dāvanu Zejtunas vadībai. === Jaunākie laiki === Pirmais britu salu gubernators Tomass Meitlends ieviesa vairākas Maltas administratīvās un tiesu sistēmas reformas. Svarīga reforma izveidoja vietējās pašvaldības, vispirms 1815. gadā izveidojot sešus rajonus. Zejtuna kļuva par Zejtunas rajona centru. Ap 19. gadsimta sākumu Zejtuna bija nozīmīga salu lauksaimniecībā. Zejtunas rajonam bija vislielākā aramzemes platība salā, kas atvēlēta pārtikas ražošanai, sasniedzot 3474 ha jeb 15,1% no kopējās apstrādātās zemes. Zejtuna bija arī kokvilnas ražošanas centrs, saražojot 20,8% no kopējās produkcijas 1836. gadā. Tomēr Maltas ekonomika pārgāja uz britu Karaliskās flotes apkalpošanu, un liela daļa salu komerciālās darbības pārcēlās uz nocietinātajām pilsētām ap ostu. Zejtunas nozīme laika gaitā pakāpeniski samazinājās. 1826. gadā Zejtunā tika iestādīti daudzi zīdkoki. Gadu gaitā koki iesakņojās vietējā kultūrā, ka galvenā ceļa posms no Fguras līdz Zejtunai vietējiem iedzīvotājiem kļuva pazīstams kā ''Triq iċ-Ċawsli'' (Zīdkoku ceļš). Akvedukts sāka apgādāt pilsētu ar ūdeni 1845. gadā. Divdesmit gadus vēlāk, 1865. gadā, holēras uzliesmojums izraisīja 84 nāves gadījumus pilsētā no kopējā iedzīvotāju skaita 5491. Visi nāves gadījumi bija koncentrēti pilsētas augstākajā daļā, netālu no vējdzirnavām''.'' Lielākā daļa zvejnieku, kas strādāja Marsašlokas līcī, bija no Zejtunas, braucot turp un atpakaļ no krasta. Ap 1846. gadu Marsašlokā sāka celt pirmās mājas, jo zvejnieki no Zejtunas tur apmetās uz pastāvīgu dzīvi.  Galu galā Marsašlokas zvejnieku ciemats tika atdalīts no Zejtunas un 1897. gada janvārī kļuva par atsevišķu draudzi. Zejtunas pilsētai turpinot attīstīties, britu koloniālā administrācija uzcēla policijas iecirkni un valsts skolu. Pēdējā tika pabeigta 1908. gadā. Abas ēkas ir celtas neoklasicisma stilā, kas bija standarts sabiedriskām ēkām britu valdīšanas laikā. 1930. gados Zejtunas draudze izkala 6000 alumīnija žetonu monētas ar uzrakstu ''“Zeitun”'', lai tās izmantotu kā atlikumu, īrējot krēslu reliģisku pasākumu laikā. Vietējie iedzīvotāji sāka izmantot žetonus kā valūtu, līdz varas iestādes tos aizliedza. Žetoni tika savākti un glabāti draudzes kasē, bet pēc tam aizmirsti. Tie tika no jauna atklāti 2011. gadā,  un draudze tos pārdeva, lai finansētu baznīcas lustru restaurāciju. Kopš tā laika tie ir kļuvuši par kolekcionāru priekšmetiem. Daļa no Zejtunas skolas Otrā pasaules kara laikā kalpoja par slimnīcu, kurā atradās arī Dorsetšīras pulks. Zejtunas upuru skaits šajā karā sasniedza 113 cilvēkus, un pilsēta cieta no vairākiem gaisa uzlidojumiem tās relatīvā tuvuma dēļ doku rajoniem. Marmora plāksne galvenajā laukumā piemin smagāko uzlidojumu pilsētai. Pēc kara ap Žejtunu tika izstrādāti vairāki urbanizācijas projekti, ieskaitot jaunu dzīvojamu rajonu uzcelšanu. Tomēr pilsēta saglabāja daļu no savas lauku dabas. Jau 1952. gadā Zejtunas apkārtne tika atzīta par vienu no vispiemērotākajām apūdeņošanai ar attīrītu otrās šķiras ūdeni.  Tika izcelta četrstūra starp Zejtunu, Marsaskalu, Marsašloku un Svētā Toma līci piemērotība, jo tajā bija pietiekami daudz lēzeni slīpas zemes, ko varēja apūdeņot ar gravitācijas palīdzību. [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija|''FAO'']] pētījums 1970. gadu sākumā apstiprināja divas teritorijas Maltas dienvidaustrumos, kuru centrs bija Zejtuna, kuras tika uzskatītas par piemērotām otrās šķiras ūdens apūdeņošanai. Astoņdesmitajos gados Zejtuna bija pazīstama ar dedzīgu politisko sāncensību, kas kulminēja 1986. gadā ar bēdīgi slaveniem nemieriem, kuros piedalījās Maltas divu galveno politisko partiju atbalstītāji.  Sadursmes notika 1986. gada 30. novembrī pēc tam, kad [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ierosināja rīkot masu mītiņu pilsētā, kas tradicionāli tika uzskatīta par stingru strādnieku rajonu, kurā dominēja [[Leiboristu partija (Malta)|Leiboristu partija]]. Šie incidenti izraisīja dažus no nopietnākajiem politiskās vardarbības gadījumiem Maltā un galu galā izšķirošu konstitucionālo grozījumu, kas garantēja vairākuma varu.  Konfrontācijas notika uz galvenā ceļa, kas tuvojas pilsētai un pazīstams kā Tal-Barrani. Tomēr vēlāk tika panākts izlīgums. Pēdējos gados Zejtuna ir guvusi labumu no vairākiem infrastruktūras projektiem un ceļu uzlabošanas darbiem,  tostarp atklājot Maltas pirmo nodalīto divvirzienu velosipēdu celiņu, kas savieno Žejtunu ar 3 km attālo Zabaru. Maltas Uzņēmumu reģistrs atklāja savu galveno biroju Zejtunā 2019. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] etx52jbianarma4656kyycfvd63it1w 4452422 4452421 2026-04-09T19:43:34Z Egilus 27634 4452422 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zejtuna | native_name = ''Iż-Żejtun'' | settlement_type = | image_skyline = Zejtun Malta town view.png | image_caption = Gaisa skats uz pilsētu | image_flag = Flag of Żejtun.svg | image_shield = Zejtun coa.svg | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumu rajons (Malta)|Dienvidaustrumu]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 7,4 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 11386 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 35 | latm = 51 | lats = 20 | latNS = N | longd = 14 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 60 | website = http://www.zejtunlocalcouncil.com/ | footnotes = }} '''Zejtuna''' ({{val|mt|Iż-Żejtun}}, {{IPA2|ɪzːɛɪ̯ˈtuːn}}) ir pilsēta [[Malta|Maltas]] [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģionā]], kurā dzīvo nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Zejtuna agrāk bija pazīstama kā '''Belanda''', šo nosaukumu (''Città Beland'') kopā ar pilsētas statusu 1797. gada 30. decembrī piešķīra Maltas bruņinieku ordeņa lielmeistars Ferdinands fon Hompešs cu Bolheims.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guidememalta.com/en/223-years-ago-grand-master-hompesch-named-zejtun-as-citta-beland|title=223 years ago, Grand Master Hompesch named Zejtun as ‘Citta Beland’|website=www.guidememalta.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Pirms tam ciems ar tobrīd jau ap 6000 iedzīvotājiem saucās tā draudzes vārdā Santakaterina (''Casale Santa Caterina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mhs.eu.pn/mh2/19816.html|title=O Melita infelix|website=mhs.eu.pn|access-date=2026-04-08}}</ref> Vecās pilsētas abi kodoli Biskallina un Ņalbisbuta lielā mērā saglabā savas šaurās viduslaiku ielas un senās robežas. Vismaz kopš 19. gadsimta nosaukums "Zejtuna" apzīmējis pilsētu, kas attīstījās ap šiem diviem centrālajiem ciemiem.<ref>Church Missionary Society (1819). ''Missionary Register. Vol. 7''. Seeley, Jackson, & Halliday. p. 365.</ref> Kopā ar vairākiem maziem ciematiem apkārtnē šī mikroaglomerācija veido Zejtunas pilsētu un vienu no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]], kuru pārvalda vietējā padome. Vairāku gadsimtu gaitā Zejtunas teritorija urbanizācijas dēļ zaudēja vairākus izaugušus par pilsētām ciematus, kas kādreiz bija daļa no tās teritorijas, kura sākotnēji aptvēra lielāko daļu Maltas dienvidaustrumu daļas. Pilsēta piedzīvoja attīstību 20. gadsimta 70. un 80. gados, pabeidzot daudzus infrastruktūras un pilsētvides projektus, kas paredzēti, lai mazinātu mājokļu trūkuma spiedienu, kā rezultātā ievērojami palielinājās pilsētas iedzīvotāju skaits.<ref name=":0">https://www.pa.org.mt/en/local-plan-details/file.aspx?f=1037 ''South Malta Local Plan''. Malta: MEPA. 2006. pp. 181–185.</ref> Tiek apgalvots, ka pilsēta un tās apkārtējie ciemi ir tipiskas maltiešu dzīves attēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Malta: blue-water island|url=http://archive.org/details/maltabluewateris00hogg|publisher=South Brunswick [N.J.] A. S. Barnes|date=1968|first=Garry|last=Hogg}}</ref> Zejtunai ir nozīmīgs ieguldījums salu vēsturē, mākslā un tirdzniecībā. Viens no valsts galvenajiem rūpniecības rajoniem, Bulebela, atrodas pilsētas robežās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.m-i-p.org/en/business/industrial-zones|title=Industrial Zones {{!}} Malta Enterprise|website=www.m-i-p.org|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Zejtunā atrodas vairāki nozīmīgi arhitektūras mantojuma objekti, jo īpaši Svētās Katrīnas draudzes baznīca, Svētās Katrīnas vecā baznīca, kas pazīstama arī kā Svētā Gregora baznīca, daudzas kapelas un romiešu villas paliekas. Zejtunas draudze ir viena no vecākajām salās un pastāvēja jau 1436. gadā. Sākotnējā draudzes baznīca tika uzcelta 12. gadsimtā un pārbūvēta 1492. gadā.<ref>https://web.archive.org/web/20130809061510/http://maltadiocese.org/posts/detail/zejtun "Santa Katerina Verġni u Martri magħrufa bħala ta' San Girgor". Diocese of Malta.</ref> == Toponīmija == Pilsētas vārda "Żejtun" etimoloģija ir pētīta gadsimtiem ilgi. Tas savu nosaukumu ieguvis no [[Sicīlijas arābu valoda|sicīliešu arābu valodas]] vārda, kas apzīmē olīvas – ''zaytun'' ([[Arābu valoda|arābu valodā]]: الزيتون), kas viena no senajām lauksaimniecības nozarēm Maltā. To apstiprināja 18. gadsimta ceļotājs Čantars, kurš rakstīja, ka "...pilsēta bija ļoti patīkama, pateicoties lielajam olīvu biržu skaitam, no kurienes tā cēlusies un joprojām saglabā nosaukumu ''Zeitun'', kas nozīmē olīvas augli; pastāv arī tradīcija, ka šeit lielos daudzumos tika ražota olīveļļa."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=De antiqua inscriptione nuper effosa in Melitae urbe notabili dissertatio comitis|url=https://books.google.lv/books?id=jeSltgAACAAJ&redir_esc=y|date=1749|first=Giovanni Antonio|last=Ciantar}}</ref> Tomēr vēsturnieki strīdas par nosaukuma izcelsmes laiku un tā apzīmēto teritoriju. == Ģeogrāfija == Zejtunas centrs atrodas kalnā, kas paceļas 60 metrus virs jūras līmeņa. Ziemeļos iezīmē Vjed iz-Ziju ieleja, kas atdala Zejtunu no Taršīnas. Vēl vienu ieleju, Vjed iz-Zringu, daļēji aizsedz Bulebelas rūpnieciskā zona<ref name=":0" /> un vecs ceļš, kas savieno Taršīnu ar Zejtunu. Ieleja uz austrumiem vijas līkumoti, līdz pēc četriem kilometriem sasniedz Marsaškalas ostu. Dienvidos Zejtunu ierobežo lēzena nogāze, kas pēc diviem kilometriem veido plašāku Marsašlokas ostas teritoriju. Zejtunas augstāko grēdu iezīmē vēlo viduslaiku Svētās Katrīnas no Aleksandrijas kapela, kas pazīstama kā Svētā Gregora baznīca, un svarīgais Biriddehebas krustojums rietumos, no kura sākas maģistrālais ceļš uz valsts centru. Zejtunu no visām pusēm ieskauj lauku apvidi ar izteiktu plaisu starp Zejtunu un citām vietām, izņemot Biriddehebu.<ref name=":0" /> == Vēsture == === Aizvēsture un senatne === Zejtuna atrodas stratēģiski izdevīgā vietā starp trim nozīmīgām senajām ostām: Marsas ostu austrumos un Marsašlokas un Marsaskalas ostām dienvidos. Šī teritorija bija apdzīvota kopš aizvēstures laikiem. Vēlā neolīta perioda paliekas atrastas netālu no Ņaldžinvi megalītiem, kā arī atrastas megalītu paliekas Tassilgā, kas atrastas uz pakalna starp Zejtunu un Marsašloku. Ņaldžinvi tempļa paliekas atrastas svētā Niklāva kapelas tuvumā starp Zejtunu un Tassilgas templi. Mūsdienās šai vietā vēl redzami daži akmens bloki. Zem augsnes varētu būt saglabājušās vēl citas paliekas, jo 1917. gadā veiktie izrakumi bija virspusēji. Šīs vietas joprojām tika izmantotas bronzas laikmetā, kā arī vēlākos vēstures periodos. Tika atrastas arī keramikas lauskas, uz kurām, šķiet, bija iegravēts feniķiešu dievietes [[Astarte|Astartes]] vārds. Citas nelielas, tagad jau zudušas atliekas bija [[menhīrs]] Marsaškalas virzienā un akmens aplis Biriddehebā. Izrakumu laikā gar Zejtunas dienvidu malu tika atklāta sena romiešu villa. Atliekās joprojām ir redzamas oriģinālo romiešu flīžu un krāsaina apmetuma daļas. Komplekss bija apdzīvots kopš bronzas laikmeta, lai gan pašlaik redzamās atliekas var datēt ar [[Pūnieši|pūniešu]] periodu līdz vēlajam antīkam. Vairāk pierādījumu par seno apdzīvotību šajā apgabalā sniedz apbedījumu vietas, piemēram, apbedījumu vietas ap Svētā Gregora baznīcu, Tal-Barrani, Tal-Notbu un Bulebelu. Izrakumi villā apstiprina plaukstošas ​​olīveļļas ražotnes klātbūtni salas dienvidu galā. Mūsdienu vēstures pētījumi un topoloģija liecina, ka teritorija starp Zejtunu un Marsašloku bija klāta ar ganībām. === Viduslaiku Zejtuna === Līdz ar Romas impērijas sabrukumu 5. gadsimta sākumā romiešu vara Zejtunā norietēja. Tomēr kristīgā reliģija un bizantiešu civilizācija saglabājās, īpaši Tas-Silgā, kur virs pagānu tempļiem tika uzcelta trīsjomu bazilika. Bazilika tika izmantota līdz arābu iebrukumam 870. gadā. Vēsturnieks Ibn Havkals rakstīja par 870. gada iebrukumu, aprakstot, kā visas salas tika depopulētas. Mūsdienu zinātnieki tomēr diskutē par to, vai iebrukums iezīmēja tiešu etnisku lūzumu, nevis tikai kultūras un reliģisku maiņu Maltas salās.  Par Zejtunu arābu valdīšanas laikā ir maz zināms. Ārpus Mdinas un, iespējams, Birgu gandrīz nepastāvēja neviens ievērojams ciems. Tomēr vairāki vēlīno viduslaiku vietvārdi Zejtunas apkārtnē, piemēram, Biriddeheba, Tal-Notba un Bulebea il-Kbira, liecina, ka šī teritorija tika izmantota. Līdz ar [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normāņu]] okupāciju 1091. gadā un latīņu varas atjaunošanu 1127. gadā sākās lēns rekristianizācijas process, kad Svētās Bazilikas klostera mūki ieradās Maltā no [[Sicīlija|Sicīlijas]] un [[Pantellerija|Pantellerijas]]. Viena no t uzceltajā kapelām bija Svētās Katrīnas no Biskalinas baznīca, kas tagad pazīstama kā Svētā Gregora baznīca. Šī baznīca bija slavena visā salā ar savu vecumu, būdama viena no pirmajām, kas uzcelta Maltā pēc saracēņu valdīšanas beigām. 1223. gadā imperators Frīdrihs II pavēlēja visus Čelano pilsētas vīriešu iedzīvotājus izraidīt uz Sicīliju un Maltu. Gan Zejtunā, gan Čelano pastāvoša tradīcija apgalvo, ka daži no šiem trimdiniekiem apmetās Zejtunā. Šajā periodā salas kopienas organizācija nostādīja Mdinas pilsētas padomi jeb ''Universitas'' pret neatkarīgo vienību, kuras centrs bija ''Castrum Maris''. Daudzi Birgu un kaimiņu ciematu iedzīvotāji apgalvoja, ka viņiem nav jāmaksā nodokļi Mdinas pilsētas padomei, jo tie atrodas ''Castrum Maris'' jurisdikcijā. Tas attiecās uz Zejtunas iedzīvotājiem, kuri 1473. gadā atteicās maksāt nodokļus Mdinas padomei.  Tomēr vēl 1494. gadā uzbrukuma gadījumā tika sagaidīts, ka Zejtunas iedzīvotāji meklēs patvērumu Mdinā.  Ciemu aizsardzības trūkums un tuvums jūrai padarīja visus ciemus Maltas dienvidaustrumos pakļautus reidiem un iebrukumiem. Svētās Katrīnas kapela jau 1436. gadā bija draudzes baznīca kā viena no astoņām Maltas mātes baznīcām.  Šī kapela atradās pusceļā starp Biskalinu un Hēlbibutu, pusjūdzes attālumā no katra ciemata. Šī viduslaiku kapela tika izmantota līdz 1492. gadam, kad tā tika pārbūvēta un paplašināta līdz pašreizējam stāvoklim. Pašreizējā baznīca tika uzcelta uz vecās kapelas pamatnes, un pašreizējās ēkas nava tagad atbilst vecajām kapelas sienām. Kapela tika paplašināta 1593. gadā un vēlreiz 1603. gadā, pievienojot transeptu un altāri. Pievienojot transeptu, šī bija pirmā baznīca Maltā, kurai tika piešķirta latīņu krusta forma. Zejtunas robežās joprojām varētu atrasties Svētajam Leonardam veltītas kapelas drupas, kas celta 17. gadsimtā, bet precīza vieta nav zināma. === Jaunie laiki === {{Historical populations|1667|1222|1679|1575|1687|1607|1716|2224|1720|2375|1725|2497|1730|2643|1735|2665|1740|2989|1744|2985|1779|3610|1782|3687|1797|4665|1805|4024|1833|5250|1839|5113|1851|5188|1865|5491|1890|6720|1931|8731|1948|11980|1957|11665|1967|10440|1985|11321|1993|12164|1994|11326|1995|11314|1996|11379|1997|11519|1998|11722|1999|11649|2000|11331|2001|11841|2002|11793|2003|11810|2004|11758|2005|11713|2006|11789|2007|11777|2008|11558|2009|11388|2010|11417|2011|11368|2012|11302|2013|11252|2014|11262|2015|11245|2016|11218|type=|footnote=Source: Status Animarum 1679 – 1833,<ref name="Fior">{{Harvnb|Fiorini|1983|p=344}}</ref> NSO 1931 – 2011,<ref>{{cite web | url=https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | title=Population statistics 1993–2013 | accessdate=14 July 2014 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131220194032/https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | archive-date=20 December 2013 | url-status=dead}}</ref> NSO 2012 – 2016<ref>{{cite web | url=https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | title=Population revisions 2012–2016 | accessdate=26 January 2019 | archive-url=https://web.archive.org/web/20190126134858/https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | archive-date=26 January 2019 | url-status=live}}</ref>}}Līdz 1575. gadam Zejtunas draudzē bija deviņpadsmit baznīcas, septiņas no kurām pašā Zejtunā. 1614. gada 6. jūlijā ievērojams turku spēks – sešdesmit [[Galera|galeru]] – noenkurojās Marsaskalā un Svētā Toma līcī. Turki izlaupīja Zejtunu, izpostot Svētā Gregora baznīcu un apkārtējos ciematus. Uzbrukumi turpinājās, līdz maltiešu kavalērija un vietējā milicija piespieda turku pirātus atgriezties savos kuģos. Šis uzbrukums apstiprināja Svētā Toma un Svētā Lučiāno piekrastes torņu būves nepieciešamību attiecīgi Marsaskalā un Marsašlokā.  Pieaugošais iedzīvotāju skaits un draudzes plašā teritorija noveda pie reorganizācijas. 1615. gada 23. decembrī bīskaps Baldasere Kaljārietis atdalīja Zabaru no Zejtunas draudzes, savukārt Halāšaha par atsevišķu draudzi tika atzīta 1626. gada 1. janvārī. 1637. gadā lielmeistars Džovanni Paolo Laskari nolēma iekasēt 50 000 skudi nodokli no maltiešiem galvaspilsētas aizsardzības Floriānas līniju būvniecībai. Lielmeistars ignorēja maltiešu garīdzniecības protestu pret nodokli, kas bija iesniegts pāvestam Urbānam VIII. Pāvests nostājās ordeņa pusē pret [[Lajs|lajiem]] un garīdzniecību, un lielmeistars pavēlēja nodokļu iekasētājiem sākt nodokļu iekasēšanu. Nodokļu iekasētāji nekavējoties sastapās ar pretestību, un septembrī Zejtunā, pirmajā ciematā, kur tika mēģināts iekasēt nodokli, sākās sacelšanās. Vadītāji cerēja sapulcināt cilvēkus Marsā, lai pēc tam soļotu uz Valletu procesijā ar krustu vai kāda svētā statuju. Zejtunas draudzes priesteris bija satraukts par šiem sagatavošanās darbiem, īpaši par ieteikumiem protestā nest līdzi ieročus, un informēja bīskapu Migelu Huanu Balageru Kamarasu. Bīskaps nosūtīja priesteri pie inkvizitora Fabio Kidži, vēlākā pāvesta Aleksandra VII, kurš lika viņam visu ziņot lielmeistaram. Pēdējais ieslodzīja sacelšanās lajus. Rīkojoties pēc Kidži ieteikuma, lielmeistars neapcietināja vietējos priesterus, pat uzskatot, ka viņi ir iesaistīti šai lietā. Apmēram pusgadsimtu pēc dienvidaustrumu draudžu reorganizācijas vietējais muižnieks Gregorio Boniči iegādājās zemes gabalu jaunas draudzes baznīcas celtniecībai tagadējās pilsētas dienvidos. Pamatakmeni 1692. gada 25. novembrī ielika bīskaps Davide Koko Palmjēri, un par arhipriesteri bija iecelts Dons Ugolino Boniči. Baznīcu projektēja Lorenco Gafa, bet sānu spārni tika pievienoti vēlāk. Baznīca tika iesvētīta 1742. gada 11. maijā. Baznīca kļuva par salas dienvidaustrumu centra pievilkšanas punktu, nodrošinot jaunu un apgleznojamu sienu platību vēlīnā maltiešu baroka māksliniekiem. Vietējie mākslinieki kā Enriko Renjo, Džo Nikola Buhadžiars un Frančesko Zahra strādāja šajā baznīcā. Pēdējais bija šī perioda talantīgākais mākslinieks, kura klātbūtne Zejtunā tika nodrošināta jau agrā bērnībā, jo viņa tēvs Pjetro Paolo strādāja pie akmens kokgriezumiem tajā pašā baznīcā. Abas sānu navas tika pabeigtas 1778. gadā. Teritorija jaunās draudzes baznīcas priekšā, kas atradās starp diviem vecajiem centriem, tika apbūvēta tūlīt pēc baznīcas celtniecības darbu uzsākšanas. Šajā apkaimē, kas tagad saucas Gvīdi, atrodas vairākas pilis, kapelas un lielas mājas. Gregorio Boniči pils ''Aedes Danielis'' joprojām uz galvenās ielas, kas ved uz draudzes baznīcu. Lielmeistars Perelloss Svētā Gregora svētku laikā Gvīdi šaurajās ieliņās uzcēla vasaras rezidenci ''Casa Perellos'' kā lauku rezidenci. 1791. gada Maltas Tirdzniecības palātas ziņojumā Zejtuna kopā ar Valletu un četrām citām pilsētām ir minēta kā viens no galvenajiem tirdzniecības un komerciālajiem centriem salā. Zejtuna bija viena no svarīgākajām maltiešu starptautisko tirgotāju rezidencēm 18. gadsimta beigās. 1771. gadā no kopējā maltiešu tirgotāju skaita [[Valensija (Spānija)|Valensijā]] 32 % dzīvoja Zejtunā. 18. gadsimta laikabiedri pieprasīja valsts skolas celtniecību Zejtunā. 1797. gadā Zejtunas draudzes locekļi uzaicināja lielmeistaru Ferdinandu fon Hompešu cu Bolheimu uz Svētās Katrīnas svētkiem. Pēc svētkiem Dons Džakomo Mišels Tortelja Zejtunas garīdzniecības un ciema iedzīvotāju vārdā lūdza lielmeistaru paaugstināt Zejtunas ciematu par pilsētas statusu, pamatojoties uz pilsētas lielo platību, tās plašajām komerciālajām interesēm un militāro ieguldījumu. Lūgums tika labvēlīgi uzņemts, un 1797. gada 30. decembrī lielmeistars Hompešs atzina Zejtunu par pilsētu, piešķirot tai titulu ''Ċittà Beland'', kas bija viņa mātes pirmslaulības uzvārds. Franču blokādes laikā Zejtunas garnizonu uzturēja maltiešu neregulārie karavīri un briti. Maltieši uzbūvēja vairākas baterijas, lai aizsargātu pilsētu.  Līdz 1799. gada decembra beigām pilsētā bija izvietota lielākā daļa 30. (Kembridžšīras) kājnieku pulka, ar priekšposteņiem Zabarā un Sanroko bateriju netālu no krasta. Franču iebrukuma gadījumā no aizmugures Kotonēras līnijām maltiešu karaspēkam Zabarā bija ātri jāatkāpjas un jākoncentrējas uz Zejtunas aizsardzību. Pilsēta bija ideāli novietota aizsardzībai, jo atradās uz 60 metru augsta kalna un no tā varēja redzēt apkārtējo ainavu līdz pat Kospikuā Trejpilsētām. Turklāt Zejtunas vecpilsētas centru bija viegli aizstāvēt, jo tas bija blīvi sablīvēts māju un šauru ielu labirints.  Blokādes laikā Zejtunas pulks uzbruka ienaidnieka ierakumiem Sansalvatores fortā. Tā paša uzbrukuma laikā pulks devās atbrīvot Kalkaras ciemu no franču spēkiem un pēc tam no franču kontrolēto nocietinājumu pievārtes aiznesa lielu koka krustu, kas atradās pamestā kapucīnu klosterī Kalkarā. Vēlāk klosterī atradās baterija, ko apkalpoja maltieši. Krusts, kas tika paturēts kā kara trofeja, tika izstādīts pilsētas galvenajā laukumā kā atgādinājums nākamajām paaudzēm par tās iedzīvotāju drosmi. Četras ēkas Zejtunā — vecā Svētā Gregora baznīca, bīskapa Vinčenco Labini villa un divas grāfa Agostino Formozas de Fremo villas (''Palazzo Fremaux'' un ''Villa Arrigo'') — sacelšanās laikā pret frančiem tika izmantotas kā hospitāļi. Kapteinis Aleksandrs Bols 1799. gada 15. janvārī uzturējās Zejtunā, lai tiktos ar neregulārās vienības vadītāju Vinčenco Borgu. Tikšanās nenotika pēdējā sliktā veselības stāvokļa dēļ.  Atzīmējot ciema iedzīvotāju dalību sacelšanās laikā pret frančiem, 1802. gadā Aleksandrs Bols, tobrīd Lielbritānijas augstais komisārs, izveidoja dārzu kā dāvanu Zejtunas vadībai. === Jaunākie laiki === Pirmais britu salu gubernators Tomass Meitlends ieviesa vairākas Maltas administratīvās un tiesu sistēmas reformas. Svarīga reforma izveidoja vietējās pašvaldības, vispirms 1815. gadā izveidojot sešus rajonus. Zejtuna kļuva par Zejtunas rajona centru. Ap 19. gadsimta sākumu Zejtuna bija nozīmīga salu lauksaimniecībā. Zejtunas rajonam bija vislielākā aramzemes platība salā, kas atvēlēta pārtikas ražošanai, sasniedzot 3474 ha jeb 15,1% no kopējās apstrādātās zemes. Zejtuna bija arī kokvilnas ražošanas centrs, saražojot 20,8% no kopējās produkcijas 1836. gadā. Tomēr Maltas ekonomika pārgāja uz britu Karaliskās flotes apkalpošanu, un liela daļa salu komerciālās darbības pārcēlās uz nocietinātajām pilsētām ap ostu. Zejtunas nozīme laika gaitā pakāpeniski samazinājās. 1826. gadā Zejtunā tika iestādīti daudzi zīdkoki. Gadu gaitā koki iesakņojās vietējā kultūrā, ka galvenā ceļa posms no Fguras līdz Zejtunai vietējiem iedzīvotājiem kļuva pazīstams kā ''Triq iċ-Ċawsli'' (Zīdkoku ceļš). Akvedukts sāka apgādāt pilsētu ar ūdeni 1845. gadā. Divdesmit gadus vēlāk, 1865. gadā, holēras uzliesmojums izraisīja 84 nāves gadījumus pilsētā no kopējā iedzīvotāju skaita 5491. Visi nāves gadījumi bija koncentrēti pilsētas augstākajā daļā, netālu no vējdzirnavām''.'' Lielākā daļa zvejnieku, kas strādāja Marsašlokas līcī, bija no Zejtunas, braucot turp un atpakaļ no krasta. Ap 1846. gadu Marsašlokā sāka celt pirmās mājas, jo zvejnieki no Zejtunas tur apmetās uz pastāvīgu dzīvi.  Galu galā Marsašlokas zvejnieku ciemats tika atdalīts no Zejtunas un 1897. gada janvārī kļuva par atsevišķu draudzi. Zejtunas pilsētai turpinot attīstīties, britu koloniālā administrācija uzcēla policijas iecirkni un valsts skolu. Pēdējā tika pabeigta 1908. gadā. Abas ēkas ir celtas neoklasicisma stilā, kas bija standarts sabiedriskām ēkām britu valdīšanas laikā. 1930. gados Zejtunas draudze izkala 6000 alumīnija žetonu monētas ar uzrakstu ''“Zeitun”'', lai tās izmantotu kā atlikumu, īrējot krēslu reliģisku pasākumu laikā. Vietējie iedzīvotāji sāka izmantot žetonus kā valūtu, līdz varas iestādes tos aizliedza. Žetoni tika savākti un glabāti draudzes kasē, bet pēc tam aizmirsti. Tie tika no jauna atklāti 2011. gadā,  un draudze tos pārdeva, lai finansētu baznīcas lustru restaurāciju. Kopš tā laika tie ir kļuvuši par kolekcionāru priekšmetiem. Daļa no Zejtunas skolas Otrā pasaules kara laikā kalpoja par slimnīcu, kurā atradās arī Dorsetšīras pulks. Zejtunas upuru skaits šajā karā sasniedza 113 cilvēkus, un pilsēta cieta no vairākiem gaisa uzlidojumiem tās relatīvā tuvuma dēļ doku rajoniem. Marmora plāksne galvenajā laukumā piemin smagāko uzlidojumu pilsētai. Pēc kara ap Žejtunu tika izstrādāti vairāki urbanizācijas projekti, ieskaitot jaunu dzīvojamu rajonu uzcelšanu. Tomēr pilsēta saglabāja daļu no savas lauku dabas. Jau 1952. gadā Zejtunas apkārtne tika atzīta par vienu no vispiemērotākajām apūdeņošanai ar attīrītu otrās šķiras ūdeni.  Tika izcelta četrstūra starp Zejtunu, Marsaskalu, Marsašloku un Svētā Toma līci piemērotība, jo tajā bija pietiekami daudz lēzeni slīpas zemes, ko varēja apūdeņot ar gravitācijas palīdzību. [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija|''FAO'']] pētījums 1970. gadu sākumā apstiprināja divas teritorijas Maltas dienvidaustrumos, kuru centrs bija Zejtuna, kuras tika uzskatītas par piemērotām otrās šķiras ūdens apūdeņošanai. Astoņdesmitajos gados Zejtuna bija pazīstama ar dedzīgu politisko sāncensību, kas kulminēja 1986. gadā ar bēdīgi slaveniem nemieriem, kuros piedalījās Maltas divu galveno politisko partiju atbalstītāji.  Sadursmes notika 1986. gada 30. novembrī pēc tam, kad [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ierosināja rīkot masu mītiņu pilsētā, kas tradicionāli tika uzskatīta par stingru strādnieku rajonu, kurā dominēja [[Leiboristu partija (Malta)|Leiboristu partija]]. Šie incidenti izraisīja dažus no nopietnākajiem politiskās vardarbības gadījumiem Maltā un galu galā izšķirošu konstitucionālo grozījumu, kas garantēja vairākuma varu.  Konfrontācijas notika uz galvenā ceļa, kas tuvojas pilsētai un pazīstams kā Tal-Barrani. Tomēr vēlāk tika panākts izlīgums. Pēdējos gados Zejtuna ir guvusi labumu no vairākiem infrastruktūras projektiem un ceļu uzlabošanas darbiem,  tostarp atklājot Maltas pirmo nodalīto divvirzienu velosipēdu celiņu, kas savieno Žejtunu ar 3 km attālo Zabaru. Maltas Uzņēmumu reģistrs atklāja savu galveno biroju Zejtunā 2019. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] tbz3wgipf93h65gbxuynsbnhzx9xy4t 4452467 4452422 2026-04-10T01:01:07Z Egilus 27634 4452467 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zejtuna | native_name = ''Iż-Żejtun'' | settlement_type = | image_skyline = Zejtun Malta town view.png | image_caption = Gaisa skats uz pilsētu | image_flag = Flag of Żejtun.svg | image_shield = Zejtun coa.svg | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumu rajons (Malta)|Dienvidaustrumu]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 7,4 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 11386 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 35 | latm = 51 | lats = 20 | latNS = N | longd = 14 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 60 | website = http://www.zejtunlocalcouncil.com/ | footnotes = }} '''Zejtuna''' ({{val|mt|Iż-Żejtun}}, {{IPA2|ɪzːɛɪ̯ˈtuːn}}) ir pilsēta [[Malta]]s [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģionā]], kurā dzīvo nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Zejtuna agrāk bija pazīstama kā '''Belanda''', šo nosaukumu (''Città Beland'') kopā ar pilsētas statusu 1797. gada 30. decembrī piešķīra [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas bruņinieku ordeņa]] [[lielmestrs]] Ferdinands fon Hompešs cu Bolheims.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guidememalta.com/en/223-years-ago-grand-master-hompesch-named-zejtun-as-citta-beland|title=223 years ago, Grand Master Hompesch named Zejtun as ‘Citta Beland’|website=www.guidememalta.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Pirms tam ciems ar tobrīd jau ap 6000 iedzīvotājiem saucās tā draudzes vārdā '''Santakaterina''' (''Casale Santa Caterina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mhs.eu.pn/mh2/19816.html|title=O Melita infelix|website=mhs.eu.pn|access-date=2026-04-08}}</ref> Vecās pilsētas abi kodoli Biskallina un Halbisbuta lielā mērā saglabā savas šaurās viduslaiku ielas un senās robežas. Vismaz kopš 19. gadsimta nosaukums "Zejtuna" apzīmējis pilsētu, kas attīstījās ap šiem diviem centrālajiem ciemiem.<ref>Church Missionary Society (1819). ''Missionary Register. Vol. 7''. Seeley, Jackson, & Halliday. p. 365.</ref> Kopā ar vairākiem maziem ciematiem apkārtnē šī mikroaglomerācija veido Zejtunas pilsētu un vienu no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]], kuru pārvalda vietējā padome. Vairāku gadsimtu gaitā Zejtunas teritorija [[urbanizācija]]s dēļ zaudēja vairākus izaugušus par pilsētām ciematus, kas kādreiz bija daļa no tās teritorijas, kura sākotnēji aptvēra lielāko daļu [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu. Pilsēta piedzīvoja attīstību 20. gadsimta 70. un 80. gados, pabeidzot daudzus infrastruktūras un pilsētvides projektus, kas paredzēti, lai mazinātu mājokļu trūkuma spiedienu, kā rezultātā ievērojami palielinājās pilsētas iedzīvotāju skaits.<ref name=":0">[https://www.pa.org.mt/en/local-plan-details/file.aspx?f=1037 ''South Malta Local Plan''.] Malta: MEPA. 2006. pp. 181—185.</ref> Tiek apgalvots, ka pilsēta un tās apkārtējie ciemi ir tipiskas maltiešu dzīves attēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Malta: blue-water island|url=http://archive.org/details/maltabluewateris00hogg|publisher=South Brunswick [N.J.] A. S. Barnes|date=1968|first=Garry|last=Hogg}}</ref> Zejtunai ir nozīmīgs ieguldījums salu vēsturē, mākslā un tirdzniecībā. Arī viens no valsts galvenajiem rūpniecības rajoniem, Bulebela, atrodas pilsētas robežās uz ziemeļiem no centra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.m-i-p.org/en/business/industrial-zones|title=Industrial Zones {{!}} Malta Enterprise|website=www.m-i-p.org|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Zejtunā atrodas vairāki nozīmīgi arhitektūras mantojuma objekti, jo īpaši Svētās Katrīnas draudzes baznīca, Svētās Katrīnas vecā baznīca, kas pazīstama arī kā Svētā Gregora baznīca, daudzas kapelas un romiešu villas paliekas. Zejtunas draudze ir viena no vecākajām salās un pastāvēja jau 1436. gadā. Sākotnējā draudzes baznīca tika uzcelta 12. gadsimtā un pārbūvēta 1492. gadā.<ref>[https://web.archive.org/web/20130809061510/http://maltadiocese.org/posts/detail/zejtun "Santa Katerina Verġni u Martri magħrufa bħala ta' San Girgor". Diocese of Malta.]</ref> == Toponīmija == Pilsētas vārda "Żejtun" etimoloģija ir pētīta gadsimtiem ilgi. Tas savu nosaukumu ieguvis no [[Sicīlijas arābu valoda|sicīliešu arābu valodas]] vārda, kas apzīmē olīvas — ''zaytun'' ([[Arābu valoda|arābu valodā]]: الزيتون), kas viena no senajām lauksaimniecības nozarēm Maltā. To apstiprināja 18. gadsimta ceļotājs Čantars, kurš rakstīja, ka "...pilsēta bija ļoti patīkama, pateicoties lielajam olīvu biržu skaitam, no kurienes tā cēlusies un joprojām saglabā nosaukumu ''Zeitun'', kas nozīmē olīvas augli; pastāv arī tradīcija, ka šeit lielos daudzumos ražota olīveļļa."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=De antiqua inscriptione nuper effosa in Melitae urbe notabili dissertatio comitis|url=https://books.google.lv/books?id=jeSltgAACAAJ&redir_esc=y|date=1749|first=Giovanni Antonio|last=Ciantar}}</ref> Tomēr vēsturnieki strīdas par nosaukuma izcelsmes laiku un tā apzīmēto teritoriju. == Ģeogrāfija == Zejtunas centrs atrodas kalnā, kas paceļas 60 metrus virs jūras līmeņa. Ziemeļos iezīmē Vjed iz-Ziju ieleja, kas atdala Zejtunu no Taršīnas. Vēl vienu ieleju, Vjed iz-Zringu, daļēji aizsedz Bulebelas rūpnieciskā zona<ref name=":0" /> un vecs ceļš, kas savieno Taršīnu ar Zejtunu. Ieleja uz austrumiem vijas līkumoti, līdz pēc četriem kilometriem sasniedz Marsaškalas ostu. Dienvidos Zejtunu ierobežo lēzena nogāze, kas pēc diviem kilometriem veido plašāku Marsašlokas ostas teritoriju. Zejtunas augstāko grēdu iezīmē vēlo viduslaiku Svētās Katrīnas no Aleksandrijas kapela, kas pazīstama kā Svētā Gregora baznīca, un svarīgais Biriddehebas krustojums rietumos, no kura sākas maģistrālais ceļš uz valsts centru. Zejtunu no visām pusēm ieskauj lauku apvidi ar izteiktu plaisu starp Zejtunu un citām vietām, izņemot Biriddehebu.<ref name=":0" /> == Vēsture == === Aizvēsture un senatne === Zejtuna atrodas stratēģiski izdevīgā vietā starp trim nozīmīgām senajām ostām: [[Marsa]]s ostu austrumos un [[Marsašloka]]s un [[Marsaskala]]s ostām dienvidos. Šī teritorija bija apdzīvota kopš [[aizvēsture]]s laikiem. Vēlā [[Neolīts|neolīta]] perioda paliekas atrastas netālu no Ņaldžinvi [[Megalīts|megalītiem]], kā arī atrastas megalītu paliekas Tassilgā, kas atrastas uz pakalna starp Zejtunu un Marsašloku. Ņaldžinvi tempļa paliekas atrastas svētā Niklāva kapelas tuvumā starp Zejtunu un Tassilgas templi.<ref name=":1">Trump, David Hilary (2002). ''Malta: Prehistory and Temples.'' Malta: Midsea Books Limited. p. 191. ISBN 9990993939.</ref> Mūsdienās šai vietā vēl redzami daži akmens bloki. Zem augsnes varētu būt saglabājušās vēl citas paliekas, jo 1917. gadā veiktie izrakumi bija virspusēji.<ref name=":1" /> Šīs vietas joprojām tika izmantotas bronzas laikmetā, kā arī vēlākos vēstures periodos. Tika atrastas arī keramikas lauskas, uz kurām, šķiet, bijis iegravēts feniķiešu dievietes [[Astarte]]s vārds.<ref>Bonanno, Anthony (2005). ''Malta: Phoenician, Punic, and Roman.'' Malta: Midsea books. ISBN 9993270350.</ref> Citas nelielas, tagad jau zudušas atliekas bija [[menhīrs]] Marsaškalas virzienā un akmens aplis Biriddehebā.<ref>Evans, J. D. (1971). ''The prehistoric antiquities of the Maltese Islands: a survey''. Athlone Press. p. 232 — via Google Books.</ref> Izrakumu laikā gar Zejtunas dienvidu malu tika atklāta sena [[Senā Roma|romiešu]] villa.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wirtizzejtun.com/the-zejtun-roman-villa-past-and-present-excavations-of-a-multi-period-site/|title=The Żejtun Roman Villa: past and present excavations of a multi-period site|website=Wirt iż-Żejtun|access-date=2026-04-10|date=2012-08-01|language=en}}</ref> Atliekās joprojām ir redzamas oriģinālo romiešu flīžu un krāsaina apmetuma daļas. Komplekss bija apdzīvots kopš [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]], lai gan pašlaik redzamās atliekas var datēt ar [[Pūnieši|pūniešu]] periodu līdz vēlajam antīkam. Vairāk pierādījumu par seno apdzīvotību šajā apgabalā sniedz apbedījumu vietas, piemēram, apbedījumu vietas ap Svētā Gregora baznīcu, Tal-Barrani, Tal-Notbu un Bulebelu.<ref name=":2" /> Izrakumi villā apstiprina plaukstošas ​​olīveļļas ražotnes klātbūtni salas dienvidu galā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Roman and Byzantine Malta: trade and economy|publisher=Midsea Books|date=2009|location=Sta Venera, Malta|isbn=978-99932-7-245-8|series=Maltese social studies|first=Brunella|last=Bruno}}</ref> Mūsdienu vēstures pētījumi un topoloģija liecina, ka teritorija starp Zejtunu un Marsašloku tika lietota ganībām.<ref name=":3" /> === Viduslaiku Zejtuna === Līdz ar [[Romas impērijas sabrukums|Romas impērijas sabrukumu]] 5. gadsimta sākumā romiešu vara Zejtunā norietēja. Tomēr kristīgā reliģija un [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] civilizācija saglabājās, īpaši Tas-Silgā, kur virs pagānu tempļiem tika uzcelta trīsjomu [[bazilika]]. Bazilika tika izmantota līdz [[Arābu Kalifāts|arābu iebrukumam]] 870. gadā.<ref>[https://www.um.edu.mt/library/oar/bitstream/123456789/42380/1/Binder1.pdf "The early Christian remains at Tas-Silġ and San Pawl Milqi, Malta, a reconsideration of the archaeological evidence"] (PDF). Melita Historica. Retrieved 8 July 2019.</ref> Vēsturnieks Ibn Havkals rakstīja par 870. gada iebrukumu, aprakstot, kā visas salas tika depopulētas. Mūsdienu zinātnieki tomēr diskutē par to, vai iebrukums iezīmēja tiešu etnisku lūzumu, nevis tikai kultūras un reliģisku maiņu Maltas salās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/What-happened-in-Malta-after-AD-870-.446045|title=What happened in Malta after AD 870?|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2012-11-18|language=en-gb}}</ref> Par Zejtunu arābu valdīšanas laikā ir maz zināms. Ārpus Imdinas un, iespējams, Birgu gandrīz nepastāvēja neviens ievērojams ciems. Tomēr vairāki vēlīno viduslaiku arābu vietvārdi Zejtunas apkārtnē, piemēram, Biriddeheba, Tal-Notba un Bulebea il-Kbira, liecina, ka šī teritorija tika izmantota.<ref>Wettinger, Godfrey (2000). ''Place-names of the Maltese Islands Ca. 1300-1800.'' Malta: PEG. ISBN 9990992495.</ref> Līdz ar [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normāņu]] okupāciju 1091. gadā un [[latīņu baznīca]]s varas atjaunošanu 1127. gadā sākās lēns rekristianizācijas process, kad Svētās Bazilikas klostera mūki ieradās Maltā no [[Sicīlija]]s un [[Pantellerija]]s. Viena no to uzceltajā [[Kapela|kapelām]] bija Svētās Katrīnas no Biskalinas baznīca, kas tagad pazīstama kā Svētā Gregora baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zurrieqparish.org/node/421|title=3b. The development and spreading of devotion towards St. Catherine in Europe and Malta (translated in English) {{!}} Zurrieq Parish|website=zurrieqparish.org|access-date=2026-04-10|language=mt}}</ref> Šī baznīca bija slavena visā salā ar savu vecumu, būdama viena no pirmajām, kas uzcelta Maltā pēc [[Saracēņi|saracēņu]] valdīšanas beigām.<ref name=":4">Ferris, Achille (1866). ''Descrizione storica delle chiese di Malta e Gozo.'' Malta. p. 367.</ref> 1223. gadā imperators [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pavēlēja visus Itālijas Čelano pilsētas vīriešu iedzīvotājus izraidīt uz [[Sicīlija|Sicīliju]] un Maltu. Gan Zejtunā, gan Čelano pastāvoša tradīcija apgalvo, ka daži no šiem trimdiniekiem apmetās Zejtunā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zejtunlocalcouncil.com/|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Šajā periodā salas kopienas organizācija nostādīja [[Imdina]]s pilsētas padomi pret neatkarīgo kopienu, kuras centrs bija ''Castrum Maris''. Daudzi Birgu un kaimiņu ciematu iedzīvotāji apgalvoja, ka viņiem nav jāmaksā nodokļi Imdinas pilsētas padomei, jo tie atrodas ''Castrum Maris'' jurisdikcijā. Tas attiecās uz Zejtunas iedzīvotājiem, kuri 1473. gadā atteicās maksāt nodokļus Imdinas padomei.<ref>Dalli, Charles (1993). '''Medieval Communal Organization in an Insula''r Context: Approaching the Maltese Universitas', The Making and Unmaking of the Maltese Universitas (A Supplement of Heritage). Malta: Midsea.</ref> Tomēr vēl 1494. gadā uzbrukuma gadījumā tika sagaidīts, ka Zejtunas iedzīvotāji meklēs patvērumu Imdinā.<ref>Mdina Cathedral Archives (1494). Cathedral Archives. Malta. p. Ms. 34, f.110 v.(1494).</ref> Ciemu aizsardzības trūkums un tuvums jūrai padarīja visus ciemus Maltas dienvidaustrumos pakļautus reidiem un iebrukumiem un spieda tos apvienoties neatkarīgi no ķildām miera laikā. Svētās Katrīnas kapela jau 1436. gadā bija draudzes baznīca kā viena no astoņām Maltas mātes baznīcām.<ref name=":4" /> Šī kapela atradās pusceļā starp Biskalinu un Halbisbutu, pusjūdzes attālumā no katra ciemata. Šī viduslaiku kapela tika izmantota līdz 1492. gadam, kad tā tika pārbūvēta un paplašināta līdz pašreizējam stāvoklim. Pašreizējā baznīca tika uzcelta uz vecās kapelas pamatnes, un pašreizējās ēkas [[joms]] tagad atbilst vecajām kapelas sienām. Kapela tika paplašināta 1593. gadā un vēlreiz 1603. gadā, pievienojot [[Transepta|transeptu]] un [[Altāris|altāri]]. Pievienojot transeptu, šī bija pirmā baznīca Maltā, kurai tika piešķirta [[Latīņu krusts|latīņu krusta]] forma. Zejtunas robežās joprojām varētu atrasties Svētajam Leonardam veltītas kapelas atliekas, kas celta 17. gadsimtā, bet to precīza vieta nav zināma. === Jaunie laiki === {{Historical populations|1667|1222|1679|1575|1687|1607|1716|2224|1720|2375|1725|2497|1730|2643|1735|2665|1740|2989|1744|2985|1779|3610|1782|3687|1797|4665|1805|4024|1833|5250|1839|5113|1851|5188|1865|5491|1890|6720|1931|8731|1948|11980|1957|11665|1967|10440|1985|11321|1993|12164|1994|11326|1995|11314|1996|11379|1997|11519|1998|11722|1999|11649|2000|11331|2001|11841|2002|11793|2003|11810|2004|11758|2005|11713|2006|11789|2007|11777|2008|11558|2009|11388|2010|11417|2011|11368|2012|11302|2013|11252|2014|11262|2015|11245|2016|11218|type=|footnote=Avots: Status Animarum 1679 – 1833,<ref name="Fior">{{Harvnb|Fiorini|1983|p=344}}</ref> NSO 1931 – 2011,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | title=Population statistics 1993–2013 | accessdate=14 July 2014 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131220194032/https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | archive-date=20 December 2013 }}</ref> NSO 2012 – 2016<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | title=Population revisions 2012–2016 | accessdate=26 January 2019 | archive-url=https://web.archive.org/web/20190126134858/https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | archive-date=26 January 2019 }}</ref>}}Līdz 1575. gadam Zejtunas draudzē bija deviņpadsmit baznīcas, septiņas no kurām pašā Zejtunā. 1614. gada 6. jūlijā ievērojams turku spēks — sešdesmit [[Galera|galeru]] — noenkurojās Marsaskalā un Svētā Toma līcī. Turki izlaupīja Zejtunu, izpostot Svētā Gregora baznīcu un apkārtējos ciematus. Uzbrukumi turpinājās, līdz maltiešu kavalērija un vietējā milicija piespieda turku pirātus atgriezties savos kuģos. Šis uzbrukums apstiprināja Svētā Toma un Svētā Lučiāno piekrastes torņu būves nepieciešamību attiecīgi Marsaskalā un Marsašlokā. Pieaugošais iedzīvotāju skaits un draudzes plašā teritorija noveda pie reorganizācijas. 1615. gada 23. decembrī bīskaps Baldasere Kaljārietis atdalīja Zabaru no Zejtunas draudzes, savukārt Halāšaha par atsevišķu draudzi tika atzīta 1626. gada 1. janvārī. 1637. gadā lielmestrs Džovanni Paolo Laskari nolēma iekasēt 50 000 skudi nodokli no maltiešiem galvaspilsētas aizsardzības Floriānas līniju būvniecībai. Lielmestrs ignorēja maltiešu garīdzniecības protestu pret nodokli, kas bija iesniegts pāvestam [[Urbāns VIII|Urbānam VIII]]. Pāvests nostājās ordeņa pusē pret [[Lajs|lajiem]] un garīdzniecību, un lielmestrs pavēlēja nodokļu iekasētājiem sākt darbu.<ref name=":5">Hoppen, Alison (1980). ''The Fortification of Malta, 1530-1798 : The Impact on the Maltese.'' Malta: Hyphen.</ref> Iekasētāji nekavējoties sastapās ar pretestību, un septembrī Zejtunā, pirmajā ciematā, kur tika mēģināts iekasēt nodokli, sākās sacelšanās.<ref name=":5" /> Vadītāji cerēja sapulcināt cilvēkus Marsā, lai pēc tam soļotu uz [[Valleta|Valletu]] procesijā ar krustu vai kāda svētā statuju. Zejtunas draudzes priesteris bija satraukts par šiem sagatavošanās darbiem, īpaši par ieteikumiem protestā nest līdzi ieročus, un informēja bīskapu Migelu Huanu Balageru Kamarasu.<ref name=":5" /> Bīskaps nosūtīja priesteri pie inkvizitora Fabio Kidži, vēlākā pāvesta [[Aleksandrs VII|Aleksandra VII]], kurš lika viņam visu ziņot lielmestram. Pēdējais ieslodzīja sacelšanās lajus. Rīkojoties pēc Kidži ieteikuma, lielmestrs neapcietināja vietējos priesterus, pat uzskatot, ka viņi ir iesaistīti šai lietā.<ref>Borg, V. (1967). ''Fabio Chigi, Apostolic Delegate in Malta, 1634-1639. An edition of his official correspondence (with Francesco Barberini, Cardinal Nephew).'' Vatican: Biblioteca Apostolica Vaticana.</ref> Apmēram pusgadsimtu pēc dienvidaustrumu draudžu reorganizācijas vietējais muižnieks Gregorio Boniči iegādājās zemes gabalu jaunas draudzes baznīcas celtniecībai tagadējās pilsētas dienvidos.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2019-05-05/local-news/Murder-most-foul-hypothesis-over-boy-s-rape-hundreds-of-years-ago-6736207648|title=Murder most foul – hypothesis over boy’s rape hundreds of years ago - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-10}}</ref> Pamatakmeni 1692. gada 25. novembrī ielika bīskaps Davide Koko Palmjēri, un par arhipriesteri bija iecelts Dons Ugolino Boniči. Baznīcu projektēja Lorenco Gafa, bet sānu spārni tika pievienoti vēlāk. Baznīca tika iesvētīta 1742. gada 11. maijā. Baznīca kļuva par salas dienvidaustrumu centra pievilkšanas punktu, nodrošinot jaunu un apgleznojamu sienu platību vēlīnā maltiešu baroka māksliniekiem. Vietējie mākslinieki Enriko Renjo, Džo Nikola Buhadžiars un Frančesko Zahra strādāja šajā baznīcā. Pēdējais bija šī perioda talantīgākais mākslinieks, kura klātbūtne Zejtunā tika nodrošināta jau agrā bērnībā, jo viņa tēvs Pjetro Paolo strādāja pie akmens kokgriezumiem tajā pašā baznīcā. Abi sānu jomi tika pabeigti 1778. gadā. Teritorija jaunās draudzes baznīcas priekšā, kas atradās starp diviem vecajiem centriem, tika apbūvēta tūlīt pēc baznīcas celtniecības darbu uzsākšanas. Šajā apkaimē, kas tagad saucas Gvīdi, atrodas vairākas pilis, kapelas un lielas mājas. Gregorio Boniči pils ''Aedes Danielis'' joprojām atrodas uz galvenās ielas, kas ved uz draudzes baznīcu.<ref name=":6" /> Lielmestrs Pereljoss Svētā Gregora svētku laikā Gvīdi šaurajās ieliņās uzcēla vasaras rezidenci ''Casa Perellos'' kā lauku rezidenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://localgovernment.gov.mt/en/lc/Zejtun/Pages/Locality/Places-of-Interest.aspx|title=Places of Interest|website=localgovernment.gov.mt|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> 1791. gada Maltas Tirdzniecības palātas ziņojumā Zejtuna kopā ar Valletu un četrām citām pilsētām ir minēta kā viens no galvenajiem tirdzniecības un komerciālajiem centriem salā.<ref name=":7">Vassallo, Carmel (1997). ''Corsairing to commerce: Maltese merchants in XVIII century Spain''. Malta University Publishers. pp. 60, 256, 274. ISBN <bdi>9990945047</bdi>.</ref> Zejtuna bija viena no svarīgākajām maltiešu starptautisko tirgotāju rezidencēm 18. gadsimta beigās. 1771. gadā no kopējā maltiešu tirgotāju skaita [[Valensija (Spānija)|Valensijā]] 32 % dzīvoja Zejtunā.<ref name=":7" /> 18. gadsimtā tirgotāji pieprasīja valsts skolas celtniecību Zejtunā.<ref name=":7" /> 1797. gadā Zejtunas draudzes locekļi uzaicināja lielmestru Ferdinandu fon Hompešu cu Bolheimu uz Svētās Katrīnas svētkiem. Pēc svētkiem Dons Džakomo Mišels Tortelja Zejtunas garīdzniecības un ciema iedzīvotāju vārdā lūdza lielmeistaru paaugstināt Zejtunas ciematu par pilsētas statusu, pamatojoties uz pilsētas lielo platību, tās plašajām komerciālajām interesēm un militāro ieguldījumu. Lūgums tika uzņemts labvēlīgi, un 1797. gada 30. decembrī Hompešs atzina Zejtunu par pilsētu, piešķirot tai titulu ''Ċittà Beland'', kas bija viņa mātes pirmslaulības uzvārds. [[Francija|Franču]] blokādes laikā Zejtunas garnizons sastāvēja no maltiešu neregulārajiem karavīriem un [[briti]]em. Maltieši uzbūvēja vairākas baterijas, lai aizsargātu pilsētu.<ref>[https://web.archive.org/web/20161126232114/http://www.militaryarchitecture.com/images/stories/Arx/arx6-2008.pdf Spiteri, Stephen C. (May 2008). "Maltese 'siege' batteries of the blockade 1798—1800"] (PDF). ''Arx — Online Journal of Military Architecture and Fortification'' (6): 29—30. </ref> Līdz 1799. gada decembra beigām pilsētā bija izvietota lielākā daļa 30. (Kembridžšīras) kājnieku pulka, ar priekšposteņiem Zabarā un Sanroko bateriju netālu no krasta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://website.lineone.net/~stephaniebidmead/Chapter123.htm|title=Chapter123|website=website.lineone.net|access-date=2026-04-10}}</ref> Franču iebrukuma gadījumā no aizmugures Kotonēras līnijām maltiešu karaspēkam Zabarā bija ātri jāatkāpjas un jākoncentrējas uz Zejtunas aizsardzību. Pilsēta bija ideāli novietota aizsardzībai, jo atradās uz 60 metru augsta kalna un no tā varēja redzēt apkārtējo ainavu līdz pat Kospikuā Trejpilsētām. Turklāt Zejtunas vecpilsētas centru bija viegli aizstāvēt, jo tas bija blīvi sablīvēts māju un šauru ielu labirints.<ref>Hughes, Quentin (1993). ''Malta: A Guide to the Fortification''. Said International. p. 32. ISBN 9990943079.</ref> Blokādes laikā Zejtunas pulks uzbruka ienaidnieka ierakumiem Sansalvatores fortā. Tā paša uzbrukuma laikā pulks devās atbrīvot Kalkaras ciemu no franču spēkiem un pēc tam no franču kontrolēto nocietinājumu pievārtes aiznesa lielu koka krustu, kas atradās pamestā kapucīnu klosterī Kalkarā. Vēlāk klosterī izvietojās baterija, ko apkalpoja maltieši.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zejtunlocalcouncil.com/the-cross-is-salib|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Krusts, kas tika paturēts kā kara trofeja, tika izstādīts pilsētas galvenajā laukumā kā atgādinājums nākamajām paaudzēm par tās iedzīvotāju drosmi.<ref name=":8" /> Četras ēkas Zejtunā — vecā Svētā Gregora baznīca, bīskapa Vinčenco Labini villa un divas grāfa Agostino Formozas de Fremo villas (''Palazzo Fremaux'' un ''Villa Arrigo'') — kauju laikā pret frančiem tika izmantotas kā [[Slimnīca|hospitāļi]].<ref>Abela, Joe (June 1998). "Żmien il-Franċiżi — Il-Vilel ta' Agostino Formosa De Fremaux Fiż-Żejtun (1798—1800)". Festa Santa Katarina V.M. — Żejtun (in Maltese): 31—32.</ref> Kapteinis Aleksandrs Bols 1799. gada 15. janvārī uzturējās Zejtunā, lai tiktos ar neregulārās vienības vadītāju Vinčenco Borgu. Tikšanās nenotika pēdējā sliktā veselības stāvokļa dēļ.<ref>Various (1811). ''The appeals of the nobility and people of Malta, to the justice, public faith, and policy, of the British government, for the fulfilment of the conditions upon which they gave up their island to the king, namely, their ancient rights, under a free constitution.'' Malta.</ref> Atzīmējot ciema iedzīvotāju dalību sacelšanās laikā pret frančiem, 1802. gadā Aleksandrs Bols, tobrīd Lielbritānijas augstais komisārs, izveidoja dārzu kā dāvanu Zejtunas vadībai. === Jaunākie laiki === Pirmais britu salu gubernators Tomass Meitlends ieviesa vairākas Maltas administratīvās un tiesu sistēmas reformas. Svarīga reforma izveidoja vietējās pašvaldības, vispirms 1815. gadā izveidojot sešus rajonus. Zejtuna kļuva par Zejtunas rajona centru.<ref>Żammit, Winston L. (2006). Vella, Horatio (ed.). "Il-Gvern Lokali f'Ħal-Għaxaq, 1773—1896". Ħal Għaxaq U Niesu. Bestprint Co. Ltd.: 130.</ref> Ap 19. gadsimta sākumu Zejtuna bija nozīmīga salu lauksaimniecībā. Zejtunas rajonam bija vislielākā aramzemes platība salā, kas atvēlēta pārtikas ražošanai, sasniedzot 3474 ha jeb 15,1% no kopējās apstrādātās zemes.<ref name=":9">Martin, Robert Montgomery (1838). ''Statistics of the Colonies of the British Empire from the Official Records of the Colonial Office.'' England: W.H. Allen and Company.</ref> Zejtuna bija arī kokvilnas ražošanas centrs, saražojot 20,8% no kopējās produkcijas 1836. gadā.<ref name=":9" /> Tomēr Maltas ekonomika pārgāja uz britu [[Karaliskā flote|Karaliskās flotes]] apkalpošanu, un liela daļa salu komerciālās darbības pārcēlās uz nocietinātajām pilsētām ap ostu. Zejtunas nozīme laika gaitā pakāpeniski samazinājās. 1826. gadā Zejtunā tika iestādīti daudzi [[zīdkoki]]. Gadu gaitā koki iesakņojās vietējā kultūrā, un galvenā ceļa posmu no [[Fgura]]s līdz Zejtunai vietējie iedzīvotāji sauca par ''Triq iċ-Ċawsli'' (Zīdkoku ceļu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/mulberry-trees-face-the-axe-in-zejtun.686831|title=‘Sick’ mulberry trees facing the axe in Żejtun|last=Micallef|first=Keith|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2018-08-16|language=en-gb}}</ref> Akvedukts sāka apgādāt pilsētu ar ūdeni 1845. gadā.<ref>Savona-Ventura, Charles (2016). ''Contemporary Medicine in Malta (1798—1979)''. Lulu.com. p. 84. ISBN <bdi>9781326648992</bdi>.</ref> Divdesmit gadus vēlāk, 1865. gadā, holēras uzliesmojums izraisīja 84 nāves gadījumus pilsētā no kopējā iedzīvotāju skaita 5491. Visi nāves gadījumi bija koncentrēti pilsētas augstākajā daļā, netālu no vējdzirnavām''.''<ref>Ghio (1867). ''The cholera in Malta and Gozo in 1865''. Malta.</ref> Lielākā daļa zvejnieku, kas strādāja Marsašlokas līcī, bija no Zejtunas, braucot turp un atpakaļ no krasta. Ap 1846. gadu Marsašlokā sāka celt pirmās mājas, jo zvejnieki no Zejtunas tur apmetās uz pastāvīgu dzīvi.<ref>Goodwin, Stefan (2002). ''Malta, Mediterranean Bridge''. Greenwood Publishing Group. pp. 69—70. ISBN <bdi>0897898206</bdi>.</ref> Galu galā Marsašlokas zvejnieku ciemats tika atdalīts no Zejtunas un 1897. gada janvārī kļuva par atsevišķu draudzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lc.gov.mt/Page.aspx?catid=19&pid=188&lid=1|title=Local Councils - Marsaxlokk - Churches|website=lc.gov.mt|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Zejtunas pilsētai turpinot attīstīties, britu koloniālā administrācija uzcēla policijas iecirkni un valsts skolu. Pēdējā tika pabeigta 1908. gadā. Abas ēkas ir celtas neoklasicisma stilā, kas bija standarts sabiedriskām ēkām britu valdīšanas laikā. 1930. gados Zejtunas draudze izkala 6000 alumīnija žetonu monētas ar uzrakstu ''“Zeitun”'', lai tās izmantotu kā atlikumu, īrējot krēslu reliģisku pasākumu laikā. Vietējie iedzīvotāji sāka izmantot žetonus kā valūtu, līdz varas iestādes tos aizliedza. Žetoni tika savākti un glabāti draudzes kasē, bet pēc tam aizmirsti. Tie tika no jauna atklāti 2011. gadā, un draudze tos pārdeva, lai finansētu baznīcas lustru restaurāciju.<ref name=":10">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesofmalta.com/articles/view/20150624/local/100-year-old-coins-to-save-chandeliers.573795|title=100-year-old coins to save chandeliers|work=Times of Malta|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Kopš tā laika tie ir kļuvuši par kolekcionāru priekšmetiem.<ref name=":10" /> Daļa no Zejtunas skolas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kalpoja par slimnīcu, kurā atradās arī Dorsetšīras pulks. Zejtunas upuru skaits šajā karā sasniedza 113 cilvēkus, un pilsēta cieta no vairākiem gaisa uzlidojumiem tās relatīvā tuvuma dēļ doku rajoniem. Marmora plāksne galvenajā laukumā piemin smagāko uzlidojumu pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zejtunlocalcouncil.com/default.asp?pageid=3&id=36|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10}}</ref> Pēc kara ap Zejtunu tika izstrādāti vairāki urbanizācijas projekti, ieskaitot jaunu dzīvojamu rajonu uzcelšanu. Tomēr pilsēta saglabāja daļu no savas lauku dabas. Jau 1952. gadā Zejtunas apkārtne tika atzīta par vienu no vispiemērotākajām apūdeņošanai ar attīrītu otrās šķiras ūdeni.<ref>Morris, T.O. (1952). ''The Water Supply Resources of Malta''. Government of Malta.</ref> Tika izcelta četrstūra starp Zejtunu, Marsaskalu, Marsašloku un Svētā Toma līci piemērotība, jo tajā bija pietiekami daudz lēzeni slīpas zemes, ko varēja apūdeņot ar gravitācijas palīdzību. [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija|''FAO'']] pētījums 1970. gadu sākumā apstiprināja divas teritorijas Maltas dienvidaustrumos, kuru centrs bija Zejtuna, kuras tika uzskatītas par piemērotām otrās šķiras ūdens apūdeņošanai.<ref>Sivarajasingham, S. (1971). ''Wastes Disposal and Water Supply: The Soils of Malta''. Rome: Food and Agriculture Organization.</ref> Astoņdesmitajos gados Zejtuna bija pazīstama ar dedzīgu politisko sāncensību, kas kulminēja 1986. gadā ar bēdīgi slaveniem nemieriem, kuros piedalījās Maltas divu galveno politisko partiju atbalstītāji. Sadursmes notika 1986. gada 30. novembrī pēc tam, kad [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ierosināja rīkot masu mītiņu pilsētā, kas tradicionāli tika uzskatīta par stingru strādnieku rajonu, kurā dominēja [[Leiboristu partija (Malta)|Leiboristu partija]].<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/Warped-Wikipedia-entry-on-1986-Tal-Barrani-incident.385188|title=Warped Wikipedia entry on 1986 Tal-Barrani incident|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2011-09-18|language=en-gb}}</ref><ref>''Country Report: Tunisia, Malta''. The Economist Intelligence Unit. 1986. p. 33.</ref> Tās bija starp nopietnākajiem politiskās vardarbības gadījumiem Maltā, tam sekoja vairāki uzbrukumi citur un galu galā noveda pie svarīga konstitucionāla grozījuma, kas garantēja vēlēšanās vairākumu ieguvušās partijas varu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/30th-anniversary-of-tal-barrani-clashes-today.632408|title=30th anniversary of Tal-Barrani clashes today|last=Scicluna|first=Christopher|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2016-11-30|language=en-gb}}</ref> Konfrontācijas notika uz galvenā ceļa, kas pieiet pilsētai, ar nosaukumu Tal-Barrani, uz kura bija uzceltas barikādes.<ref name=":11" /> 2010. gados Zejtuna ir guvusi labumu no vairākiem infrastruktūras projektiem un ceļu uzlabošanas darbiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvmnews.mt/en/news/from-cawsli-to-l-ahhar-hbit-mit-torok-a-road-with-a-long-history-is-inaugurated/|title=From Ċawsli to L-Aħħar Ħbit mit-Torok – a road with a long history is inaugurated|website=TVMnews.mt|access-date=2026-04-10|date=2019-05-16|language=en-GB}}</ref> tostarp atklājot Maltas pirmo nodalīto divvirzienu velosipēdu celiņu, kas savieno Žejtunu ar 3 km attālo Zabaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lovinmalta.com/lifestyle/maltas-first-completely-segregated-bi-directional-bike-lane-will-link-zejtun-and-zabbar/|title=Malta's First Completely Segregated Bi-Directional Bike Lane Will Link Żejtun And Żabbar|last=Cilia|first=Johnathan|website=Lovin Malta|access-date=2026-04-10|date=2019-04-26|language=en-GB}}</ref> Maltas Uzņēmumu reģistrs atklāja savu galveno biroju Zejtunā 2019. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] 5s2ygxotvbjxgjui8gcrflfr9bvntdz 0 628627 4452274 4452238 2026-04-09T12:46:47Z ScAvenger 1630 /* Modifikācijas */ atsauču sadaļa, kat. 4452274 wikitext text/x-wiki '''VEF UMK''' (saīsinājums no krievu val. ''Учебный Микропроцессорный Комплекс'') bija 8 bitu mācību mikrodators, ko no 1980. gada izstrādāja un ražoja rūpnīca [[VEF]] (Valsts elektrotehniskā fabrika) Rīgā, Latvijas PSR. Tas bija paredzēts informātikas un mikroprocesoru tehnikas pamatu apguvei skolās un augstskolās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pchistory.lv/vef-umk-uchebnyj-mikroprocessornyj-kompleks-pp3-059-004/|title=VEF УМК (Учебный Микропроцессорный Комплекс) PP3.059.004|last=MaiklsBlack|website=Datoru muzejs|access-date=2026-04-09|date=2014-02-25|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == Padomju Savienībā sākās masveida izglītības sistēmas informatizācija. Lai nodrošinātu mācību iestādes ar lētu un saprotamu tehniku, VEF speciālisti izstrādāja UMK. Atšķirībā no personālajiem datoriem (piemēram, "BK-0010" vai "Agat"), VEF UMK nebija paredzēts kā pilnvērtīga darbstacija ar monitoru, bet gan kā "atvērta" sistēma darbam ar mašīnkodu un zemā līmeņa programmēšanu. == Tehniskais raksturojums == VEF UMK bija konstruēts līdzīgi [[:en:Altair_8800|Altair 8800]] datoram. Dators nāca divos variantos, kā stacionārs dators, vai ievietots diplomātā. Datoram bija plastmasas korpuss ar iebūvētu barošanas bloku, tastatūru un displeju. === Aparatūra === * '''Procesors:''' [[Intel 8080]] klons — KR580VM80A (krievu: ''КР580ВМ80А''), kas darbojās ar aptuveni 2 MHz takts frekvenci. * '''Operatīvā atmiņa (RAM):''' 2 KB. * '''Pastāvīgā atmiņa (ROM):''' 2 KB, kurā bija ierakstīta sistēmas vadības programma "Monitor".<ref name=":0" /> * '''Ievade:''' 25 taustiņu heksadecimālā tastatūra (cipari 0–F un funkcionālie taustiņi). * '''Izvade:''' Seši septiņsegmentu indikātori (4 pozīcijas adresei, 2 — datiem). === Pieslēgvietas === Ierīce bija aprīkota ar vairākām paplašināšanas iespējām/ VEF UMK galvenā funkcija bija iemācīt lietotājam darboties ar mikroprocesoru arhitektūru. Programmas tika ievadītas tieši '''heksadecimālā kodā''' (Machine code).<blockquote>'''Piemērs:''' Lai reģistrā ielādētu skaitli, lietotājam bija jāzina attiecīgās procesora instrukcijas opkods (piemēram, <code>3E</code> komandai <code>MVI A</code>), jāievada tas ar tastatūru un jāapstiprina adreses solis.</blockquote>Šī metode sniedza dziļu izpratni par to, kā dati pārvietojas starp reģistriem un atmiņu, kas padarīja UMK par populāru rīku tehnisko augstskolu (piemēram, RPI, tagad RTU) laboratorijas darbos.<ref name=":0" /> == Modifikācijas == Eksistēja vairākas ierīces versijas un komplektācijas. Daži modeļi tika piegādāti speciālos koferos kopā ar laboratorijas darbu maketiem (gaismas diožu matricām, relejiem u.c.). Vēlāk parādījās arī modernizētas versijas, taču to ražošana tika pārtraukta 1990. gadu sākumā līdz ar VEF reorganizāciju un Rietumu PC tipa datoru ienākšanu tirgū. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datori pēc modeļiem]] g9idsr1umbwogpxghgw38m2gxttx3p7 4452284 4452274 2026-04-09T13:19:34Z ScAvenger 1630 piekārtoju 4452284 wikitext text/x-wiki '''VEF UMK''' (saīsinājums no {{val-ru|Учебный Микропроцессорный Комплекс}} — mācību mikroprocesoru komplekss) bija 8 bitu mācību mikrodators, ko no 1980. gada izstrādāja un ražoja rūpnīca [[VEF]] (Valsts elektrotehniskā fabrika) Rīgā, Latvijas PSR. Tas bija paredzēts informātikas un mikroprocesoru tehnikas pamatu apguvei skolās un augstskolās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pchistory.lv/vef-umk-uchebnyj-mikroprocessornyj-kompleks-pp3-059-004/|title=VEF УМК (Учебный Микропроцессорный Комплекс) PP3.059.004|last=MaiklsBlack|website=Datoru muzejs|access-date=2026-04-09|date=2014-02-25|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == 20. gadsimta 80. gados Padomju Savienībā sākās masveida izglītības sistēmas informatizācija. Lai nodrošinātu mācību iestādes ar lētu un saprotamu tehniku, VEF speciālisti izstrādāja UMK. Atšķirībā no [[personālais dators|personālajiem datoriem]] (piemēram, "[[BK-0010]]" vai "[[Agat]]"), VEF UMK nebija paredzēts kā pilnvērtīga darbstacija ar monitoru, bet gan kā "atvērta" sistēma darbam ar mašīnkodu un zemā līmeņa programmēšanu. == Tehniskais raksturojums == VEF UMK bija konstruēts līdzīgi {{lapa|liw|Altair_8800|Altair 8800}} datoram. Dators tika izgatavots divos variantos — kā stacionārs dators, vai ievietots "diplomāta" tipa čemodānā. Datoram bija plastmasas korpuss ar iebūvētu barošanas bloku, tastatūru un indikācijas ierīci. VEF UMK galvenā funkcija bija iemācīt lietotājam darboties ar mikroprocesoru arhitektūru. Programmas tika ievadītas tieši heksadecimālā kodā (''machine code''). <blockquote>'''Piemērs:''' Lai reģistrā ielādētu skaitli, lietotājam bija jāzina attiecīgās procesora instrukcijas opkods (piemēram, <code>3E</code> komandai <code>MVI A</code>), jāievada tas ar tastatūru un jāapstiprina adreses solis.</blockquote> Šī metode sniedza dziļu izpratni par to, kā dati pārvietojas starp reģistriem un atmiņu, kas padarīja UMK par populāru rīku tehnisko augstskolu (piemēram, RPI, tagad [[RTU]]) laboratorijas darbos.<ref name=":0" /> === Aparatūra === * [[Procesors]]: [[Intel 8080]] klons — KR580VM80A ({{val-ru|КР580ВМ80А}}), kas darbojās ar aptuveni 2 MHz [[taktsfrekvence|taktsfrekvenci]]. * [[Operatīvā atmiņa]] (RAM): 2 KB. * [[Pastāvīgā atmiņa]] (ROM): 2 KB, kurā bija ierakstīta sistēmas vadības programma "Monitor".<ref name=":0" /> * Ievades ierīce: 25 taustiņu heksadecimālā tastatūra (cipari 0–F un funkcionālie taustiņi). * Izvades ierīce: seši septiņsegmentu indikatori (4 pozīcijas adresei, 2 — datiem). === Pieslēgvietas === Ierīce bija aprīkota ar vairākām paplašināšanas iespējām — par papildu maksu bija iespējams iegādāties plates paralēlā vai virknes interfeisa iekārtu pieslēgšanai, pastāvīgās atmiņas mikroshēmu programmēšanai u.c. == Modifikācijas == Eksistēja vairākas ierīces versijas un komplektācijas. Daži modeļi tika piegādāti speciālos koferos kopā ar laboratorijas darbu maketiem (gaismas diožu matricām, relejiem u.c.). Vēlāk parādījās arī modernizētas versijas, taču to ražošana tika pārtraukta 1990. gadu sākumā līdz ar VEF reorganizāciju un Rietumu PC tipa datoru ienākšanu tirgū. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datori pēc modeļiem]] piwqj71djapm8cardtf3aluga3bp7m0 3 628631 4452269 2026-04-09T12:09:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452269 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KormiSKbot}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 15.09 (EEST) p22e0vy18o42bgrlnxhmqogdy0npb6o 3 628632 4452270 2026-04-09T12:16:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452270 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bowwow}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 15.16 (EEST) g18acw6b58jsg591j8f3xcvibvxqwzc 3 628633 4452273 2026-04-09T12:43:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452273 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Alfion}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 15.43 (EEST) 9wsjypzsmc0y25h38vxvlj33xcwm8x3 0 628634 4452279 2026-04-09T13:06:13Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Horvātija]] | karogs = Flag of Croatia.svg | parraiditajs = [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | nac atlase = | pied reizes = 30 (20 fināli) | pirma reize = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ESC lab = 2. vieta: [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ESC sl = 17. vieta pusfinālā: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | majaslapa = |... 4452279 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Horvātija]] | karogs = Flag of Croatia.svg | parraiditajs = [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | nac atlase = | pied reizes = 30 (20 fināli) | pirma reize = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ESC lab = 2. vieta: [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ESC sl = 17. vieta pusfinālā: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/croatia] }} '''[[Horvātija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 30 reizes, debitējot [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Put (grupa)|Put]]'' ar dziesmu ''Don't Ever Cry''. Horvātija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]], iegūstot 2. vietu. Kopš debijas konkursā, Horvātija nav piedalījusies tikai divos konkursos — [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursos. == Horvātijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Put (grupa)|Put]]'' |''Don't Ever Cry'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] |align="center" | 15. |align="center" | 31 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 51 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Tonijs Cetinskis]] |''Nek' ti bude ljubav sva'' |Horvātu |align="center" | 16. |align="center" | 27 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Magazin]]'' un [[Lidija Horvata-Dunjko|Lidija]] |''Nostalgija'' |Horvātu |align="center" | 6. |align="center" | 91 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Maija Blagdana]] |''Sveta ljubav'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 98 |align="center" | 19. |align="center" | 30 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[E.N.I]]'' |''Probudi me'' |Horvātu |align="center" | 17. |align="center" | 24 |colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Danijela Martinoviča|Danijela]] |''Neka mi ne svane'' |Horvātu |align="center" | 5. |align="center" | 131 |- |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Dorisa Dragoviča|Dorisa]] |''Marija Magdalena'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 118 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Gorans Karans]] |''Kad Zaspu Anđeli'' |Horvātu |align="center" | 9. |align="center" | 70 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Vanna (dziedātāja)|Vanna]]'' |''Strings Of My Heart'' |Horvātu |align="center" | 10. |align="center" | 42 |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Vesna Pisaroviča]] |''Everything I Want'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Klaudija Beni]] |''Više nisam tvoja'' |Horvātu,<br />Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Ivans Mikuličs]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 50 |align="center" | 9. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' |''Vukovi umiru sami'' |Horvātu |align="center" | 11. |align="center" | 115 |align="center" | 4. |align="center" | 168 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Severīna Vučkoviča|Severina]] |''Moja štikla'' |Horvātu |align="center" | 12. |align="center" | 56 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] |''Vjerujem U Ljubav'' |Horvātu<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' |''Romanca'' |Horvātu |align="center" | 21. |align="center" | 44 |align="center" | 4. |align="center" | 112 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] |''Lijepa Tena'' |Horvātu |align="center" | 18. |align="center" | 45 |align="center" | 13.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam, kā žūrijas favorīti}}</small> |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Feminnem]]'' |''Lako je sve'' |Horvātu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Darja Kincere|Darja]] |''Celebrate'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Nina Badriča]] |''Nebo'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 42 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Klapa s Mora]]'' |''Mižerja'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ņina Kraļjica]] |''Lighthouse'' |Angļu |align="center" | 23. |align="center" | 73 |align="center" | 10. |align="center" | 133 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 13. |align="center" | 128. |align="center" | 8. |align="center" | 141. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 17. |align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Roko Blaževičs|Roko]] |''The Dream'' |Angļu,<br />Horvātu |align="center" | 14. |align="center" | 64 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |[[Damirs Kedžo]] |''Divlji vjetre'' |Horvātu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |[[Albina]] |''Tick-Tock'' |Angļu,<br />Horvātu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |[[Mia Dimšiča]] |''Guilty Pleasure'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 75 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |''[[Let 3]]'' |''Mama ŠČ!'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 123 |align="center" | 8. |align="center" | 76 |- bgcolor="#CCCCCC" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |''[[Baby Lasagna]] |''Rim Tim Tagi Dim'' |Angļu |align="center" | 2. |align="center" | 547 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 177 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |[[Marko Bošņaks]] |''Poison Cake'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 28 |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | Horvātu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Horvātijas mūzika]] 2elgwheo9kpai2euwi48ewflwtp4yf5 1 628635 4452280 2026-04-09T13:08:01Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Horvātija }} 4452280 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Horvātija }} igo66ctclw1uey33c4rh5a4yfif5x2x 0 628636 4452288 2026-04-09T13:24:59Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Jūra | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = JūrosSlėnis.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Jūra pie Reksčiem | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Jankaičiem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=45 | sāk_... 4452288 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Jūra | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = JūrosSlėnis.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Jūra pie Reksčiem | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Jankaičiem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=46 | sāk_gar_s=56 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=02 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=08 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 171,8 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 20,1 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 3994,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Šešuve]], [[Akmena]] }} '''Jūra''' ({{val|lt|Jūra}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka [[Rietavas pašvaldība|Rietavas]], [[Šilales rajons|Šilales rajona]], [[Tauraģes rajons|Tauraģes rajona]] un [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu]] pašvaldību teritorijā. Sākas no Dausīnu purva pie Jankaičiem 9 km uz rietumiem no [[Rietava]]s [[Žemaitijas augstiene]]s rietumu daļā, plūst dienvidu—dienvidaustrumu virzienā pa augstienes rietumu malu un [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Nemunā pie Šereitlauķes 81 km no grīvas. Lielākajā daļā tecējuma Jūra ir tipiska līdzenumu upe ar vidējo kritumu 0,8 m/km, straumes ātrums — 0,2–0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Aitra (38 km gara), Lokīsta (46 km), [[Akmena]] (71 km), Šunija (35 km), [[Šešuve]] (124 km; visas kreisā krasta pietekas) un Ežerona (37 km gara, labā krasta pieteka). Lielākās pietekas Šešuves baseins veido 48 % no kopējā Jūras baseina. Gada vidējā notece pie [[Tauraģe]]s ir 21,4 m³/s, bet pavasara palos — 510 m³/s. Upes vidustece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā, bet augšpus parka uz upes izbūvēta Baisku ūdenskrātuve 273,63 ha platībā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Rietava]], [[Kvēdarna]], [[Pajūre]] un [[Tauraģe]]. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nemuna]] [[Kategorija:Lietuvas upes]] qx24k31h3s1gsw0tsf7bcbb0mfuqdxg 4452293 4452288 2026-04-09T13:33:22Z Kikos 3705 4452293 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Jūra | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = JūrosSlėnis.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Jūra pie Reksčiem | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Jankaičiem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=46 | sāk_gar_s=56 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=02 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=08 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 171,8 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 20,1 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 3994,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Šešuve]], [[Akmena]] }} '''Jūra''' ({{val|lt|Jūra}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka [[Rietavas pašvaldība|Rietavas]], [[Šilales rajons|Šilales rajona]], [[Tauraģes rajons|Tauraģes rajona]] un [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu]] pašvaldību teritorijā. Sākas no Dausīnu purva pie Jankaičiem 9 km uz rietumiem no [[Rietava]]s [[Žemaitijas augstiene]]s rietumu daļā, plūst dienvidu—dienvidaustrumu virzienā pa augstienes rietumu malu un [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Nemunā pie Šereitlauķes 81 km no grīvas. Lielākajā daļā tecējuma Jūra ir tipiska līdzenumu upe ar vidējo kritumu 0,8 m/km, straumes ātrums — 0,2–0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Aitra (38 km gara), Lokīsta (46 km), [[Akmena]] (71 km), Šunija (35 km), [[Šešuve]] (124 km; visas kreisā krasta pietekas) un Ežerona (37 km gara, labā krasta pieteka). Lielākās pietekas Šešuves baseins veido 48 % no kopējā Jūras baseina. Gada vidējā notece pie [[Tauraģe]]s ir 21,4 m³/s, bet pavasara palos — 510 m³/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/jura-3/|title=Jūra|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Upes vidustece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā, bet augšpus parka uz upes izbūvēta Baisku ūdenskrātuve 273,63 ha platībā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Rietava]], [[Kvēdarna]], [[Pajūre]] un [[Tauraģe]]. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nemuna]] [[Kategorija:Lietuvas upes]] 3fhvfmr6rpj67v2umclg29pv1mijgqr 3 628637 4452307 2026-04-09T13:49:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452307 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Paqpaq94}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 16.49 (EEST) awqo50b0mib4ybmn196bb5xeg7a5cvm 0 628638 4452313 2026-04-09T14:07:12Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeonisk... 4452313 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia | iedalījums = Moythomasia perforata | binomial= <small>(Gross, 1942)</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia perforata''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu ar nosaukumu ''Aldingeria perforata'' 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]].''Moythomasia perforata'' ir moitomasiju ģints tipiskā suga. Nosaukums "perforata" no latīņu valodas "caurdurts" norāda uz lielo pineālo atveri galvas vairogā. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia perforata'' fosilijas ir zināmas no [[Augšdevons|augšdevona]] pļaviņu svītas, kokneses ridas nogulumiem un ir atrastas Latvijā pie Kokneses, Pērses ūdenskrituma rajonā, pie Pļaviņām, Daugavas kreisajā krastā un Kurzemē pie Rendas. == Apraksts == ''Moythomasia perforata'' bija nelielas [[zivis]], kuru zvīņas un galvas kaulus klāja tievi ķīļi, kas ar ļoti tieviem stariem izbīdas uz priekšu un sāniem. Šie ķīļi veido izvirzītus nosmailinātus asumus zvīņu un kaulu brīvajās malās. Zivīm ir ķīļveidīgas mediālās kores zvīņas. Galvas vairoga vidū ir liela šķērseniski ovāla pineālā atvere, kas atrodas starp pieres kauliem. Pieres un paura kauli ir apmēram vienādā garumā. Supratemporale ir gara un izvirzās atpakaļ, bet, savukārt, dermosfenotiskais kauls ir īss un veido aizacs izaugumu. Paura kaulu aizmugurējā mala ir gluda un ieliekta. Paura kaulu priekšējā mala ir dziļi iespiesta un veido V-veida padziļinājumu. Pieres un paura kaulu bedrīšu un sensoru līnijas ir attīstītas normāli.<ref>Gross W. (1942) - ''Die Fischfaunen des baltischen Devons und ihre biostratigraphische Bedeutung''. Korrespondenz-blatt der Naturforscher-Vereins zu Riga, 64: 373-476. 434. lpp.</ref> Zvīņas ir ornamentētas ar labi atdalītiem taisniem ķīļiem, starp kuriem ir vagas ar porām.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] kgpo6uanfp5hxec84gevg4q78ue8miv 4452318 4452313 2026-04-09T14:13:50Z Jānis U. 198 4452318 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia perforata | iedalījums = | binomial= <small>(Gross, 1942)</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia perforata''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu ar nosaukumu ''Aldingeria perforata'' 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]].''Moythomasia perforata'' ir [[Moitomasijas|moitomasiju]] ģints [[tipiskā suga]]. Nosaukums "perforata" no [[latīņu valoda]]s "caurdurts" norāda uz lielo [[Pineālā atvere|pineālo atveri]] galvas vairogā. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia perforata'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Augšdevons|augšdevona]], [[pļaviņu svīta]]s, kokneses ridas nogulumiem un ir atrastas [[Latvija|Latvijā]] pie [[Koknese]]s, [[Pērses ūdenskritums|Pērses ūdenskrituma]] rajonā, pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], [[Daugava]]s kreisajā krastā un [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Renda]]s. == Apraksts == ''Moythomasia perforata'' bija nelielas [[zivis]], kuru [[zvīņas]] un [[galva]]s kaulus klāja tievi ķīļi, kas ar ļoti tieviem stariem, kas izbīdas uz priekšu un sāniem. Šie ķīļi veido izvirzītus nosmailinātus asumus zvīņu un kaulu brīvajās malās. Zivīm ir ķīļveidīgas mediālās [[kores zvīņas]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] vidū ir liela, šķērseniski ovāla pineālā atvere, kas atrodas starp [[Pieres kauls|pieres kauliem]]. Pieres un [[Paura kauls|paura kauli]] ir apmēram vienādā garumā. ''[[Supratemporale]]'' ir gara un izvirzās atpakaļ, bet, savukārt, [[dermosfenotiskais kauls]] ir īss un veido aizacs izaugumu. Paura kaulu aizmugurējā mala ir gluda un ieliekta. Paura kaulu priekšējā mala ir dziļi iespiesta un veido V-veida padziļinājumu. Pieres un paura kaulu bedrīšu un sensoru līnijas ir attīstītas normāli.<ref>Gross W. (1942) - ''Die Fischfaunen des baltischen Devons und ihre biostratigraphische Bedeutung''. Korrespondenz-blatt der Naturforscher-Vereins zu Riga, 64: 373-476. 434. lpp.</ref> Zvīņas ir ornamentētas ar labi atdalītiem taisniem ķīļiem, starp kuriem ir vagas ar porām.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] 4jv9jzj66vr078cdtiut5451ae895x3 4452323 4452318 2026-04-09T14:17:54Z Jānis U. 198 4452323 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Moythomasia perforata (Maxilla).jpg | att_nosaukums = ''Moythomasia perforata'' (''[[Maxilla]]'' kauls) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia perforata | iedalījums = | binomial= <small>(Gross, 1942)</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia perforata''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu ar nosaukumu ''Aldingeria perforata'' 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]].''Moythomasia perforata'' ir [[Moitomasijas|moitomasiju]] ģints [[tipiskā suga]]. Nosaukums "perforata" no [[latīņu valoda]]s "caurdurts" norāda uz lielo [[Pineālā atvere|pineālo atveri]] galvas vairogā. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia perforata'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Augšdevons|augšdevona]], [[pļaviņu svīta]]s, kokneses ridas nogulumiem un ir atrastas [[Latvija|Latvijā]] pie [[Koknese]]s, [[Pērses ūdenskritums|Pērses ūdenskrituma]] rajonā, pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], [[Daugava]]s kreisajā krastā un [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Renda]]s. == Apraksts == ''Moythomasia perforata'' bija nelielas [[zivis]], kuru [[zvīņas]] un [[galva]]s kaulus klāja tievi ķīļi, kas ar ļoti tieviem stariem, kas izbīdas uz priekšu un sāniem. Šie ķīļi veido izvirzītus nosmailinātus asumus zvīņu un kaulu brīvajās malās. Zivīm ir ķīļveidīgas mediālās [[kores zvīņas]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] vidū ir liela, šķērseniski ovāla pineālā atvere, kas atrodas starp [[Pieres kauls|pieres kauliem]]. Pieres un [[Paura kauls|paura kauli]] ir apmēram vienādā garumā. ''[[Supratemporale]]'' ir gara un izvirzās atpakaļ, bet, savukārt, [[dermosfenotiskais kauls]] ir īss un veido aizacs izaugumu. Paura kaulu aizmugurējā mala ir gluda un ieliekta. Paura kaulu priekšējā mala ir dziļi iespiesta un veido V-veida padziļinājumu. Pieres un paura kaulu bedrīšu un sensoru līnijas ir attīstītas normāli.<ref>Gross W. (1942) - ''Die Fischfaunen des baltischen Devons und ihre biostratigraphische Bedeutung''. Korrespondenz-blatt der Naturforscher-Vereins zu Riga, 64: 373-476. 434. lpp.</ref> Zvīņas ir ornamentētas ar labi atdalītiem taisniem ķīļiem, starp kuriem ir vagas ar porām.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] qa26dxfsdz38mg4auylr0fll5oc3fum 4452325 4452323 2026-04-09T14:18:59Z Jānis U. 198 4452325 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Moythomasia perforata (Maxilla).jpg | att_nosaukums = ''Moythomasia perforata'' augšžokļa (''[[Maxilla]]'') kauls | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia perforata | iedalījums = | binomial= <small>(Gross, 1942)</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia perforata''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu ar nosaukumu ''Aldingeria perforata'' 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]].''Moythomasia perforata'' ir [[Moitomasijas|moitomasiju]] ģints [[tipiskā suga]]. Nosaukums "perforata" no [[latīņu valoda]]s "caurdurts" norāda uz lielo [[Pineālā atvere|pineālo atveri]] galvas vairogā. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia perforata'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Augšdevons|augšdevona]], [[pļaviņu svīta]]s, kokneses ridas nogulumiem un ir atrastas [[Latvija|Latvijā]] pie [[Koknese]]s, [[Pērses ūdenskritums|Pērses ūdenskrituma]] rajonā, pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], [[Daugava]]s kreisajā krastā un [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Renda]]s. == Apraksts == ''Moythomasia perforata'' bija nelielas [[zivis]], kuru [[zvīņas]] un [[galva]]s kaulus klāja tievi ķīļi, kas ar ļoti tieviem stariem, kas izbīdas uz priekšu un sāniem. Šie ķīļi veido izvirzītus nosmailinātus asumus zvīņu un kaulu brīvajās malās. Zivīm ir ķīļveidīgas mediālās [[kores zvīņas]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] vidū ir liela, šķērseniski ovāla pineālā atvere, kas atrodas starp [[Pieres kauls|pieres kauliem]]. Pieres un [[Paura kauls|paura kauli]] ir apmēram vienādā garumā. ''[[Supratemporale]]'' ir gara un izvirzās atpakaļ, bet, savukārt, [[dermosfenotiskais kauls]] ir īss un veido aizacs izaugumu. Paura kaulu aizmugurējā mala ir gluda un ieliekta. Paura kaulu priekšējā mala ir dziļi iespiesta un veido V-veida padziļinājumu. Pieres un paura kaulu bedrīšu un sensoru līnijas ir attīstītas normāli.<ref>Gross W. (1942) - ''Die Fischfaunen des baltischen Devons und ihre biostratigraphische Bedeutung''. Korrespondenz-blatt der Naturforscher-Vereins zu Riga, 64: 373-476. 434. lpp.</ref> Zvīņas ir ornamentētas ar labi atdalītiem taisniem ķīļiem, starp kuriem ir vagas ar porām.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] iy7w4dmxlrw363xdldfrtknk49nnuc9 4452328 4452325 2026-04-09T14:23:51Z Jānis U. 198 4452328 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Moythomasia perforata (Maxilla).jpg | att_nosaukums = ''Moythomasia perforata'' augšžokļa (''[[Maxilla]]'') kauls | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia perforata | iedalījums = | binomial= <small>(Gross, 1942)</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia perforata''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu ar nosaukumu ''Aldingeria perforata'' 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]].''Moythomasia perforata'' ir [[Moitomasijas|moitomasiju]] ģints [[tipiskā suga]]. Nosaukums "perforata" no [[latīņu valoda]]s "caurdurts" norāda uz lielo [[Pineālā atvere|pineālo atveri]] galvas vairogā. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia perforata'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Augšdevons|augšdevona]], [[pļaviņu svīta]]s, kokneses ridas nogulumiem un ir atrastas [[Latvija|Latvijā]] pie [[Koknese]]s, [[Pērses ūdenskritums|Pērses ūdenskrituma]] rajonā, pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], [[Daugava]]s kreisajā krastā un [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Renda]]s. == Apraksts == [[Attēls:Moythomasia perforata zvīņa.jpg|thumb|left|200px|Moythomasia perforata zvīņa]] ''Moythomasia perforata'' bija nelielas [[zivis]], kuru [[zvīņas]] un [[galva]]s kaulus klāja tievi ķīļi, kas ar ļoti tieviem stariem, kas izbīdas uz priekšu un sāniem. Šie ķīļi veido izvirzītus nosmailinātus asumus zvīņu un kaulu brīvajās malās. Zivīm ir ķīļveidīgas mediālās [[kores zvīņas]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] vidū ir liela, šķērseniski ovāla pineālā atvere, kas atrodas starp [[Pieres kauls|pieres kauliem]]. Pieres un [[Paura kauls|paura kauli]] ir apmēram vienādā garumā. ''[[Supratemporale]]'' ir gara un izvirzās atpakaļ, bet, savukārt, [[dermosfenotiskais kauls]] ir īss un veido aizacs izaugumu. Paura kaulu aizmugurējā mala ir gluda un ieliekta. Paura kaulu priekšējā mala ir dziļi iespiesta un veido V-veida padziļinājumu. Pieres un paura kaulu bedrīšu un sensoru līnijas ir attīstītas normāli.<ref>Gross W. (1942) - ''Die Fischfaunen des baltischen Devons und ihre biostratigraphische Bedeutung''. Korrespondenz-blatt der Naturforscher-Vereins zu Riga, 64: 373-476. 434. lpp.</ref> Zvīņas ir ornamentētas ar labi atdalītiem taisniem ķīļiem, starp kuriem ir vagas ar porām.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] t6er7197xq039ahdux34br589fm1fv5 4452334 4452328 2026-04-09T14:31:57Z Jānis U. 198 4452334 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Moythomasia perforata (Maxilla).jpg | att_nosaukums = ''Moythomasia perforata'' augšžokļa (''[[Maxilla]]'') kauls | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia perforata | iedalījums = | binomial= <small>(Gross, 1942)</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia perforata''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu ar nosaukumu ''Aldingeria perforata'' 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]].''Moythomasia perforata'' ir [[Moitomasijas|moitomasiju]] ģints [[tipiskā suga]]. Nosaukums "perforata" no [[latīņu valoda]]s "caurdurts" norāda uz lielo [[Pineālā atvere|pineālo atveri]] galvas vairogā. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia perforata'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Augšdevons|augšdevona]], [[pļaviņu svīta]]s, kokneses ridas nogulumiem un ir atrastas [[Latvija|Latvijā]] pie [[Koknese]]s, [[Pērses ūdenskritums|Pērses ūdenskrituma]] rajonā, pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], [[Daugava]]s kreisajā krastā un [[Kurzeme|Kurzemē]] pie [[Renda]]s. == Apraksts == [[Attēls:Moythomasia perforata zvīņa.jpg|thumb|left|200px|''Moythomasia perforata'' zvīņa]] ''Moythomasia perforata'' bija nelielas [[zivis]], kuru [[zvīņas]] un [[galva]]s kaulus klāja tievi ķīļi, kas ar ļoti tieviem stariem, kas izbīdas uz priekšu un sāniem. Šie ķīļi veido izvirzītus nosmailinātus asumus zvīņu un kaulu brīvajās malās. Zivīm ir ķīļveidīgas mediālās [[kores zvīņas]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] vidū ir liela, šķērseniski ovāla pineālā atvere, kas atrodas starp [[Pieres kauls|pieres kauliem]]. Pieres un [[Paura kauls|paura kauli]] ir apmēram vienādā garumā. ''[[Supratemporale]]'' ir gara un izvirzās atpakaļ, bet, savukārt, [[dermosfenotiskais kauls]] ir īss un veido aizacs izaugumu. Paura kaulu aizmugurējā mala ir gluda un ieliekta. Paura kaulu priekšējā mala ir dziļi iespiesta un veido V-veida padziļinājumu. Pieres un paura kaulu bedrīšu un sensoru līnijas ir attīstītas normāli.<ref>Gross W. (1942) - ''Die Fischfaunen des baltischen Devons und ihre biostratigraphische Bedeutung''. Korrespondenz-blatt der Naturforscher-Vereins zu Riga, 64: 373-476. 434. lpp.</ref> Zvīņas ir ornamentētas ar labi atdalītiem taisniem ķīļiem, starp kuriem ir vagas ar porām.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] kachoooqvwzvn7wqjjp6uitbikpnsrz 14 628639 4452317 2026-04-09T14:13:02Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc tēmas|arhitektūra]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — arhitektūra]] 4452317 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc tēmas|arhitektūra]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — arhitektūra]] j3zp71ak5m22w3fyu73dh8h97y02h9d 6 628640 4452321 2026-04-09T14:16:30Z Jānis U. 198 Moythomasia perforata Maxilla kauls (iespējams juvenīls). Daugavas krastā pie Pļaviņām, augšdevons, pļaviņu svīta, kokneses rida. 4452321 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Moythomasia perforata Maxilla kauls (iespējams juvenīls). Daugavas krastā pie Pļaviņām, augšdevons, pļaviņu svīta, kokneses rida. == Licence == {{PD-self}} bhoa206tun1qjjb1gudpp34rrxgg9b0 6 628641 4452327 2026-04-09T14:20:39Z Jānis U. 198 Moythomasia perforata zvīņa. Daugavas krastā pie Pļaviņām, augšdevons, pļaviņu svīta, kokneses rida. 4452327 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Moythomasia perforata zvīņa. Daugavas krastā pie Pļaviņām, augšdevons, pļaviņu svīta, kokneses rida. == Licence == {{PD-self}} ic92xphlo5bt81neud32fk879zj2816 0 628642 4452339 2026-04-09T14:40:30Z Dislere 129051 Izveidots jauns ieraksts par Genādiju Moskvinu 4452339 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Genādijs Moskvins | vārds_orig = | attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]] | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] | akadēmiskais amats = profesors | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas | akad_amats = profesors | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits” | piezīmes = | kategorijas = | grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.) }} '''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir Latvijas zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref> == Dzīvesgājums == Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996). Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Piena ieguves un apstrādes mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025). Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā. [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref> == Zinātniskā darbība == Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas. Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos. Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver: * mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas, * sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas, * patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas, * lauksaimniecības procesu automatizāciju, * nanotehnoloģiju pielietojumus. == Nepilns publikāciju saraksts == Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos. * On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski) * ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp. * ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp. * ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp. * ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp. == Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās == * Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC); * Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR); * Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref> == Apbalvojumi == Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu: [[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]] * Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019); * [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019); * Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva); * Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija); * Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā; * 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija). == Atsauces == {{atsauces}} m05y4eg5k5dqip2zhdusgq5jmfgt7kn 4452341 4452339 2026-04-09T14:42:56Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452341 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Genādijs Moskvins | vārds_orig = | attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]] | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] | akadēmiskais amats = profesors | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas | akad_amats = profesors | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits” | piezīmes = | kategorijas = | grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.) }} '''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir Latvijas zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref> == Dzīvesgājums == Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996). Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Piena ieguves un apstrādes mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025). Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā. [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref> == Zinātniskā darbība == Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas. Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos. Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver: * mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas, * sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas, * patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas, * lauksaimniecības procesu automatizāciju, * nanotehnoloģiju pielietojumus. == Nepilns publikāciju saraksts == Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos. * On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski) * ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp. * ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp. * ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp. * ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp. == Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās == * Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC); * Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR); * Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref> == Apbalvojumi == Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu: [[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]] * Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019); * [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019); * Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva); * Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija); * Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā; * 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] byzg4yricr16vacpn3w6sx58pzj5adh 4452343 4452341 2026-04-09T14:56:27Z Meistars Joda 781 4452343 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Genādijs Moskvins | vārds_orig = | attēls = Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Genādijs Moskvins 2019. gadā | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] | akadēmiskais amats = profesors | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas | akad_amats = profesors | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits” | piezīmes = | kategorijas = | grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.) }} '''Genādijs Moskvins''' (dzimis {{dat|1948|8|14}}) ir Latvijas zinātnieks, inženierzinātņu doktors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši [[Lauksaimniecība|lauksaimniecības]] un [[Patērētājs|patērētāju]] aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref> == Dzīvesgājums == Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996). Strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Piena ieguves un apstrādes mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), LLU habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025). Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā. LLU Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), LZP un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), LLU Meža fakultātes (1996-2000) un Tehniskās fakultātes (2000-2003) Domes loceklis, [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijas]] Pētniecības izpildaģentūras (''European Commission Research Executive Agency'') zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref> == Zinātniskā darbība == Pētījis automatizētās [[Konveijerapstrāde|konveijera]] tipa tehnoloģijas piena [[Lopkopība|lopkopībā]], intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas. Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās [[Konference|konferencēs]] Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos. Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver: * mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas, * sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas, * patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas, * lauksaimniecības procesu automatizāciju, * nanotehnoloģiju pielietojumus. == Nepilns publikāciju saraksts == Genādija Moskvins ir ap 300 zinātnisko publikāciju autors, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) Vispasaules intelektuālā pašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos. * On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski) * ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp. * ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp. * ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp. * ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp. == Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās == * Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC); * Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR); * Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (''International Society of Nano Technology'') (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref> == Apbalvojumi == Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu: * Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019); * [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019); * Lielā zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva); * Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija); * Lielā zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā; * 1 lielā zelta, 4 sudraba un 1 bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] m4ikx7jn3pwzphix7hmo9mwwinszeyn 4452345 4452343 2026-04-09T15:06:39Z Meistars Joda 781 4452345 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Genādijs Moskvins | vārds_orig = | attēls = Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Genādijs Moskvins 2019. gadā | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] | akadēmiskais amats = profesors | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas | akad_amats = profesors | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits” | piezīmes = | kategorijas = | grāds = habilitētais inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.) }} '''Genādijs Moskvins''' (dzimis {{dat|1948|8|14}}) ir Latvijas zinātnieks, inženierzinātņu doktors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši [[lauksaimniecība]]s un [[Patērētājs|patērētāju]] aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref> == Dzīvesgājums == Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996). Strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Piena ieguves un apstrādes mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), LLU habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025). Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā. LLU Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), LZP un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), LLU Meža fakultātes (1996-2000) un Tehniskās fakultātes (2000-2003) Domes loceklis, [[Eiropas Komisija]]s Pētniecības izpildaģentūras (''European Commission Research Executive Agency'') zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref> == Zinātniskā darbība == Pētījis automatizētās [[Konveijerapstrāde|konveijera]] tipa tehnoloģijas piena [[Lopkopība|lopkopībā]], intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas. Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās [[Konference|konferencēs]] Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos. Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver: * mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas, * sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas, * patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas, * lauksaimniecības procesu automatizāciju, * nanotehnoloģiju pielietojumus. == Nepilns publikāciju saraksts == Genādija Moskvins ir ap 300 zinātnisko publikāciju autors, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) Vispasaules intelektuālā pašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos. * On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski) * ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp. * ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp. * ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp. * ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp. == Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās == * Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC); * Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR); * Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (''International Society of Nano Technology'') (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref> == Apbalvojumi == Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu: * Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019); * [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019); * Lielā zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva); * Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija); * Lielā zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā; * 1 lielā zelta, 4 sudraba un 1 bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] {{DEFAULTSORT:Moskvins, Genādijs}} of8uzx6s71yfk8awlj8mzn34yr8avd1 4452468 4452345 2026-04-10T01:07:56Z Egilus 27634 4452468 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Genādijs Moskvins | vārds_orig = | attēls = Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Genādijs Moskvins 2019. gadā | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] | akadēmiskais amats = profesors | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas | akad_amats = profesors | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits” | piezīmes = | kategorijas = | grāds = habilitētais inženierzinātņu doktors }} '''Genādijs Moskvins''' (dzimis {{dat|1948|8|14}}) ir Latvijas zinātnieks, inženierzinātņu doktors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši [[lauksaimniecība]]s un [[Patērētājs|patērētāju]] aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes|title=Apsveicam! LLU profesors Genādijs Moskvins apbalvots par mūža ieguldījumu zinātnes attīstībā {{!}} LBTU|website=www.lbtu.lv|access-date=2026-04-10}}</ref> == Dzīvesgājums == Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996). Strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Piena ieguves un apstrādes mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), LLU habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025). Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā. LLU Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), LZP un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), LLU Meža fakultātes (1996-2000) un Tehniskās fakultātes (2000-2003) Domes loceklis, [[Eiropas Komisija]]s Pētniecības izpildaģentūras (''European Commission Research Executive Agency'') zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/|title=LLU profesors apbalvots par mūža ieguldījumu zinātnes attīstībā|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-04-10|date=2019-03-08|language=lv}}</ref> == Zinātniskā darbība == Pētījis automatizētās [[Konveijerapstrāde|konveijera]] tipa tehnoloģijas piena [[Lopkopība|lopkopībā]], intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas. Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās [[Konference|konferencēs]] Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos. Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver: * mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas, * sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas, * patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas, * lauksaimniecības procesu automatizāciju, * nanotehnoloģiju pielietojumus. == Nepilns publikāciju saraksts == Genādija Moskvins ir ap 300 zinātnisko publikāciju autors, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) Vispasaules intelektuālā pašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos. * On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski) * ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp. * ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp. * ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp. * ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp. == Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās == * Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC); * Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR); * Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (''International Society of Nano Technology'') (ISNT).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/|title=Editorial Board (Office Use) - Global Scholar Awards|access-date=2026-04-10|language=en-GB}}</ref> == Apbalvojumi == Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu: * Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019); * [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019); * Lielā zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva); * Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija); * Lielā zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā; * 1 lielā zelta, 4 sudraba un 1 bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] {{DEFAULTSORT:Moskvins, Genādijs}} 8oy6w67fn135x9q4n64v6hwshzad34c 0 628643 4452348 2026-04-09T15:21:03Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ūte Boka | vārds_orig = | attēls = Bock for President, Audimax, 31.10.2009 (6) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ū. Boka 2009. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1942|6|27}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Linca]], [[Austrija]] | m_dat_alt = {{mdv|2018|1|19|1942|6|27}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena =... 4452348 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ūte Boka | vārds_orig = | attēls = Bock for President, Audimax, 31.10.2009 (6) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ū. Boka 2009. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1942|6|27}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Linca]], [[Austrija]] | m_dat_alt = {{mdv|2018|1|19|1942|6|27}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Vīne]], {{flag|Austrija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[pedagogs|pedagoģe]], humānās palīdzības sniedzēja | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ūte Boka''' ({{val|de|Ute Bock}}; dzimusi {{dat|1942|6|27}}, mirusi {{dat|2018|1|19}}) bija [[Austrija]]s [[pedagoģe]], kas kļuva pazīstama ar saviem projektiem palīdzībai patvēruma meklētājiem. == Biogrāfija == Boka dzimusi [[Linca|Lincā]] 1942. gada 27, jūnijā. Pēc vidusskolas beigšanas viņa pieteicās darbam [[Vīne]]s pašvaldībā un uzsāka [[Pedagoģija|pedagoga]] darbu. No 1962. līdz 1969. gadam viņa strādāja skolā Vīnē. Pēc tam Ū. Boka sāka strādāt [[Bērnu nams|jauniešu aprūpes centrā]] ''Zohmanngasse'' Vīnes rajonā ''Favoriten'', un 1976. gadā viņa tika iecelta par tā direktori.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}</ref> 20. gadsimta 90. gadu sākumā jauniešu labklājības birojs arvien biežāk nosūtīja uz Bokas centru jauniešus ar migrantu izcelsmi. .Šajā periodā viņa sāka organizēt palīdzību bēgļiem.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}</ref> 1999. gadā viņas centrā veiktā reida laikā aptuveni 30 jauni afrikāņi tika [[Arests|arestēti]] par [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|narkotiku tirdzniecību]] pretrunīgi vērtētās operācijas "Pavasaris" ietvaros. Arī pašai Ūtei Bokai tika izvirzītas apsūdzības par līdzdalību noziedzīgā grupējumā un narkotiku tirdzniecībā. Tas noveda pie viņas īslaicīgas atstādināšanas no pienākumu pildīšanas. Vēlāk apsūdzības tika atceltas, lai gan viņai tika aizliegts savā centrā izmitināt patvēruma meklētājus no [[Āfrika]]s. Pēc tam viņa organizēja privātas izmitināšanas kopienas, kuras pati finansēja un pārraudzīja.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2000. gadā viņa aizgāja [[Pensija|pensijā]], taču turpināja darboties savā projektā. 2002. gadā viņa nodibināja [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] ''Flüchtlingsprojekt Ute Bock'' ("bēgļu projekts ''Ute Bock''").<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> Vairāk nekā 350 patvēruma meklētāju ir atraduši mājvietu Utes Bokas organizētajos dzīvokļos un kopdzīves mājokļos. Vēl aptuveni 1000 bezpajumtnieku patvēruma meklētāju kā pasta adresi izmantoja viņas NVO adresi. Viņa saviem klientiem sniedza arī juridiskas konsultācijas. NVO darbība balstījās uz ziedojumiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> Vīnē tika uzsākta kampaņa ''“Bock auf Bier”'', kuras ietvaros neliela daļa no [[alus]] cenas tika novirzīta Bokas mājokļu projektiem patvēruma meklētājiem. Nosaukums ''“Bock auf Bier”'' ir vācu valodas slenga izteiciens ar nozīmi “gribas alu”, vienlaikus atsaucoties arī uz stipro alus veidu (''Bockbier''). 2012. gadā Austrijas prezidents [[Heincs Fišers]] viņai piešķīra Austrijas Republikas Goda ordeni par nopelniem — vienu no valsts augstākajiem apbalvojumiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256 "Ute Bock ist gestorben"]. ''kurier.at'' (in German). 19 January 2018<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2013. gada decembrī viņa pārcieta [[Smadzeņu insults|insultu]] un vairs nespēja būt tikpat aktīva kā iepriekš, kas noveda viņas NVO finansiālās grūtībās. Vairākus dzīvokļus vairs nevarēja apmaksāt, un dažiem patvēruma meklētājiem nācās mainīt dzīvesvietu. Lai atjaunotu ziedojumu vākšanu, viņa 2014. gadā atsāka strādāt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256 "Ute Bock ist gestorben"]. ''kurier.at'' (in German). 19 January 2018<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2018. gadā viņa nomira Vīnē 75 gadu vecumā. == Filmas == Par Ūti Boku ir uzņemtas divas filmas: * 2009. gada 31. oktobrī, studentu protestu laikā Austrijā, sadarbībā ar ''Stadtkino'' un ''Viennale'' tika organizēta [[Dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] "''Bock for President''" pirmizrāde. Oficiālā pirmizrāde notika ''Viennale'' ietvaros ''Künstlerhaus'' kinoteātrī Vīnē 1. novembrī un Austrijas kinoteātros tā tika izlaista 2010. gada 15. janvārī. * 2010. gada novembrī tika izlaista [[spēlfilma]] ''"Die verrückte Welt der Ute Bock'' " ("Ūtes Bokas trakā pasaule"), kuras režisors bija Houčangs Allahjari. Filmā tiek attēlots Bokas darbs, kā arī stāsti par cilvēkiem, kurus viņa satiek – gan bēgļiem, gan policistiem. == Apbalvojumi == Boka ieguvusi vairākas balvas par savu sociālo ietekmi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref><ref>SOS Mitmensch: ''Der Ute Bock Preis für Zivilcourage''. {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sosmitmensch.at/stories/487/|title=Archived copy|access-date=2012-01-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boka, Ūte}} [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] 2e1fmwq8ft7fap2jqyst2vv81wlezgk 4452349 4452348 2026-04-09T15:22:13Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Austrijas cilvēki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452349 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ūte Boka | vārds_orig = | attēls = Bock for President, Audimax, 31.10.2009 (6) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ū. Boka 2009. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1942|6|27}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Linca]], [[Austrija]] | m_dat_alt = {{mdv|2018|1|19|1942|6|27}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Vīne]], {{flag|Austrija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[pedagogs|pedagoģe]], humānās palīdzības sniedzēja | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ūte Boka''' ({{val|de|Ute Bock}}; dzimusi {{dat|1942|6|27}}, mirusi {{dat|2018|1|19}}) bija [[Austrija]]s [[pedagoģe]], kas kļuva pazīstama ar saviem projektiem palīdzībai patvēruma meklētājiem. == Biogrāfija == Boka dzimusi [[Linca|Lincā]] 1942. gada 27, jūnijā. Pēc vidusskolas beigšanas viņa pieteicās darbam [[Vīne]]s pašvaldībā un uzsāka [[Pedagoģija|pedagoga]] darbu. No 1962. līdz 1969. gadam viņa strādāja skolā Vīnē. Pēc tam Ū. Boka sāka strādāt [[Bērnu nams|jauniešu aprūpes centrā]] ''Zohmanngasse'' Vīnes rajonā ''Favoriten'', un 1976. gadā viņa tika iecelta par tā direktori.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}</ref> 20. gadsimta 90. gadu sākumā jauniešu labklājības birojs arvien biežāk nosūtīja uz Bokas centru jauniešus ar migrantu izcelsmi. .Šajā periodā viņa sāka organizēt palīdzību bēgļiem.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}</ref> 1999. gadā viņas centrā veiktā reida laikā aptuveni 30 jauni afrikāņi tika [[Arests|arestēti]] par [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|narkotiku tirdzniecību]] pretrunīgi vērtētās operācijas "Pavasaris" ietvaros. Arī pašai Ūtei Bokai tika izvirzītas apsūdzības par līdzdalību noziedzīgā grupējumā un narkotiku tirdzniecībā. Tas noveda pie viņas īslaicīgas atstādināšanas no pienākumu pildīšanas. Vēlāk apsūdzības tika atceltas, lai gan viņai tika aizliegts savā centrā izmitināt patvēruma meklētājus no [[Āfrika]]s. Pēc tam viņa organizēja privātas izmitināšanas kopienas, kuras pati finansēja un pārraudzīja.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2000. gadā viņa aizgāja [[Pensija|pensijā]], taču turpināja darboties savā projektā. 2002. gadā viņa nodibināja [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] ''Flüchtlingsprojekt Ute Bock'' ("bēgļu projekts ''Ute Bock''").<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> Vairāk nekā 350 patvēruma meklētāju ir atraduši mājvietu Utes Bokas organizētajos dzīvokļos un kopdzīves mājokļos. Vēl aptuveni 1000 bezpajumtnieku patvēruma meklētāju kā pasta adresi izmantoja viņas NVO adresi. Viņa saviem klientiem sniedza arī juridiskas konsultācijas. NVO darbība balstījās uz ziedojumiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> Vīnē tika uzsākta kampaņa ''“Bock auf Bier”'', kuras ietvaros neliela daļa no [[alus]] cenas tika novirzīta Bokas mājokļu projektiem patvēruma meklētājiem. Nosaukums ''“Bock auf Bier”'' ir vācu valodas slenga izteiciens ar nozīmi “gribas alu”, vienlaikus atsaucoties arī uz stipro alus veidu (''Bockbier''). 2012. gadā Austrijas prezidents [[Heincs Fišers]] viņai piešķīra Austrijas Republikas Goda ordeni par nopelniem — vienu no valsts augstākajiem apbalvojumiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256 "Ute Bock ist gestorben"]. ''kurier.at'' (in German). 19 January 2018<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2013. gada decembrī viņa pārcieta [[Smadzeņu insults|insultu]] un vairs nespēja būt tikpat aktīva kā iepriekš, kas noveda viņas NVO finansiālās grūtībās. Vairākus dzīvokļus vairs nevarēja apmaksāt, un dažiem patvēruma meklētājiem nācās mainīt dzīvesvietu. Lai atjaunotu ziedojumu vākšanu, viņa 2014. gadā atsāka strādāt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256 "Ute Bock ist gestorben"]. ''kurier.at'' (in German). 19 January 2018<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2018. gadā viņa nomira Vīnē 75 gadu vecumā. == Filmas == Par Ūti Boku ir uzņemtas divas filmas: * 2009. gada 31. oktobrī, studentu protestu laikā Austrijā, sadarbībā ar ''Stadtkino'' un ''Viennale'' tika organizēta [[Dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] "''Bock for President''" pirmizrāde. Oficiālā pirmizrāde notika ''Viennale'' ietvaros ''Künstlerhaus'' kinoteātrī Vīnē 1. novembrī un Austrijas kinoteātros tā tika izlaista 2010. gada 15. janvārī. * 2010. gada novembrī tika izlaista [[spēlfilma]] ''"Die verrückte Welt der Ute Bock'' " ("Ūtes Bokas trakā pasaule"), kuras režisors bija Houčangs Allahjari. Filmā tiek attēlots Bokas darbs, kā arī stāsti par cilvēkiem, kurus viņa satiek – gan bēgļiem, gan policistiem. == Apbalvojumi == Boka ieguvusi vairākas balvas par savu sociālo ietekmi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|website=Austria-Forum|access-date=2019-08-04|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute "Bock, Ute"]. ''Austria-Forum'' (in German)<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref><ref>SOS Mitmensch: ''Der Ute Bock Preis für Zivilcourage''. {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sosmitmensch.at/stories/487/|title=Archived copy|access-date=2012-01-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boka, Ūte}} [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas cilvēki]] a2hmf1bpzr6gu01jyfutzppr8jx4zlf 4452355 4452349 2026-04-09T15:30:53Z Meistars Joda 781 4452355 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ūte Boka | vārds_orig = | attēls = Bock for President, Audimax, 31.10.2009 (6) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ū. Boka 2009. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1942|6|27}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Linca]], [[Austrija]] | m_dat_alt = {{mdv|2018|1|19|1942|6|27}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Vīne]], {{flag|Austrija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[pedagogs|pedagoģe]], humānās palīdzības sniedzēja | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ūte Boka''' ({{val|de|Ute Bock}}; dzimusi {{dat|1942|6|27}}, mirusi {{dat|2018|1|19}}) bija [[Austrija]]s [[pedagoģe]], kas kļuva pazīstama ar saviem projektiem palīdzībai patvēruma meklētājiem. == Biogrāfija == Boka dzimusi [[Linca|Lincā]] 1942. gada 27, jūnijā. Pēc vidusskolas beigšanas viņa pieteicās darbam [[Vīne]]s pašvaldībā un uzsāka [[Pedagoģija|pedagoga]] darbu. No 1962. līdz 1969. gadam viņa strādāja skolā Vīnē. Pēc tam Ū. Boka sāka strādāt [[Bērnu nams|jauniešu aprūpes centrā]] ''Zohmanngasse'' Vīnes rajonā ''Favoriten'', un 1976. gadā viņa tika iecelta par tā direktori.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|last=https://austria-forum.org|first=Austria-Forum {{!}}|website=Austria-Forum|access-date=2026-04-09|language=de}}</ref> 20. gadsimta 90. gadu sākumā jauniešu labklājības birojs arvien biežāk nosūtīja uz Bokas centru jauniešus ar migrantu izcelsmi. .Šajā periodā viņa sāka organizēt palīdzību bēgļiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}</ref><ref name=":0" /> 1999. gadā viņas centrā veiktā reida laikā aptuveni 30 jauni afrikāņi tika [[Arests|arestēti]] par [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|narkotiku tirdzniecību]] pretrunīgi vērtētās operācijas "Pavasaris" ietvaros. Arī pašai Ūtei Bokai tika izvirzītas apsūdzības par līdzdalību noziedzīgā grupējumā un narkotiku tirdzniecībā. Tas noveda pie viņas īslaicīgas atstādināšanas no pienākumu pildīšanas. Vēlāk apsūdzības tika atceltas, lai gan viņai tika aizliegts savā centrā izmitināt patvēruma meklētājus no [[Āfrika]]s. Pēc tam viņa organizēja privātas izmitināšanas kopienas, kuras pati finansēja un pārraudzīja.<ref name=":0" /> 2000. gadā viņa aizgāja [[Pensija|pensijā]], taču turpināja darboties savā projektā. 2002. gadā viņa nodibināja [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] ''Flüchtlingsprojekt Ute Bock'' ("bēgļu projekts ''Ute Bock''").<ref name=":0" /> Vairāk nekā 350 patvēruma meklētāju ir atraduši mājvietu Utes Bokas organizētajos dzīvokļos un kopdzīves mājokļos. Vēl aptuveni 1000 bezpajumtnieku patvēruma meklētāju kā pasta adresi izmantoja viņas NVO adresi. Viņa saviem klientiem sniedza arī juridiskas konsultācijas. NVO darbība balstījās uz ziedojumiem.<ref name=":0" /> Vīnē tika uzsākta kampaņa ''“Bock auf Bier”'', kuras ietvaros neliela daļa no [[alus]] cenas tika novirzīta Bokas mājokļu projektiem patvēruma meklētājiem. Nosaukums ''“Bock auf Bier”'' ir vācu valodas slenga izteiciens ar nozīmi “gribas alu”, vienlaikus atsaucoties arī uz stipro alus veidu (''Bockbier''). 2012. gadā Austrijas prezidents [[Heincs Fišers]] viņai piešķīra Austrijas Republikas Goda ordeni par nopelniem — vienu no valsts augstākajiem apbalvojumiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256 "Ute Bock ist gestorben"]. ''kurier.at'' (in German). 19 January 2018<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2013. gada decembrī viņa pārcieta [[Smadzeņu insults|insultu]] un vairs nespēja būt tikpat aktīva kā iepriekš, kas noveda viņas NVO finansiālās grūtībās. Vairākus dzīvokļus vairs nevarēja apmaksāt, un dažiem patvēruma meklētājiem nācās mainīt dzīvesvietu. Lai atjaunotu ziedojumu vākšanu, viņa 2014. gadā atsāka strādāt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2019-08-04|date=19 January 2018|language=de}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="">[https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256 "Ute Bock ist gestorben"]. ''kurier.at'' (in German). 19 January 2018<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2019-08-04</span></span>.</cite> [[Category:CS1 German-language sources (de)]]</ref> 2018. gadā viņa nomira Vīnē 75 gadu vecumā. == Filmas == Par Ūti Boku ir uzņemtas divas filmas: * 2009. gada 31. oktobrī, studentu protestu laikā Austrijā, sadarbībā ar ''Stadtkino'' un ''Viennale'' tika organizēta [[Dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] "''Bock for President''" pirmizrāde. Oficiālā pirmizrāde notika ''Viennale'' ietvaros ''Künstlerhaus'' kinoteātrī Vīnē 1. novembrī un Austrijas kinoteātros tā tika izlaista 2010. gada 15. janvārī. * 2010. gada novembrī tika izlaista [[spēlfilma]] ''"Die verrückte Welt der Ute Bock'' " ("Ūtes Bokas trakā pasaule"), kuras režisors bija Houčangs Allahjari. Filmā tiek attēlots Bokas darbs, kā arī stāsti par cilvēkiem, kurus viņa satiek – gan bēgļiem, gan policistiem. == Apbalvojumi == Boka ieguvusi vairākas balvas par savu sociālo ietekmi.<ref>SOS Mitmensch: ''Der Ute Bock Preis für Zivilcourage''. {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sosmitmensch.at/stories/487/|title=Archived copy|access-date=2012-01-10}}</ref><ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boka, Ūte}} [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas cilvēki]] 51keqlluayaciydfweffdvo7zv04pbh 4452356 4452355 2026-04-09T15:34:34Z Meistars Joda 781 4452356 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ūte Boka | vārds_orig = | attēls = Bock for President, Audimax, 31.10.2009 (6) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ū. Boka 2009. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1942|6|27}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Linca]], [[Austrija]] | m_dat_alt = {{mdv|2018|1|19|1942|6|27}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Vīne]], {{flag|Austrija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[pedagogs|pedagoģe]], humānās palīdzības sniedzēja | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ūte Boka''' ({{val|de|Ute Bock}}; dzimusi {{dat|1942|6|27}}, mirusi {{dat|2018|1|19}}) bija [[Austrija]]s [[pedagoģe]], kas kļuva pazīstama ar saviem projektiem palīdzībai patvēruma meklētājiem. == Biogrāfija == Boka dzimusi [[Linca|Lincā]] 1942. gada 27, jūnijā. Pēc vidusskolas beigšanas viņa pieteicās darbam [[Vīne]]s pašvaldībā un uzsāka [[Pedagoģija|pedagoga]] darbu. No 1962. līdz 1969. gadam viņa strādāja skolā Vīnē. Pēc tam Ū. Boka sāka strādāt [[Bērnu nams|jauniešu aprūpes centrā]] ''Zohmanngasse'' Vīnes rajonā ''Favoriten'', un 1976. gadā viņa tika iecelta par tā direktori.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://austria-forum.org/af/Biographien/Bock%2C_Ute|title=Bock, Ute|last=https://austria-forum.org|first=Austria-Forum {{!}}|website=Austria-Forum|access-date=2026-04-09|language=de}}</ref> 20. gadsimta 90. gadu sākumā jauniešu labklājības birojs arvien biežāk nosūtīja uz Bokas centru jauniešus ar migrantu izcelsmi. .Šajā periodā viņa sāka organizēt palīdzību bēgļiem.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/chronik/wien/ute-bock-ist-gestorben/307.354.256|title=Ute Bock ist gestorben|website=kurier.at|access-date=2026-04-09|date=2018-01-19|language=de}}</ref> 1999. gadā viņas centrā veiktā reida laikā aptuveni 30 jauni afrikāņi tika [[Arests|arestēti]] par [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|narkotiku tirdzniecību]] pretrunīgi vērtētās operācijas "Pavasaris" ietvaros. Arī pašai Ūtei Bokai tika izvirzītas apsūdzības par līdzdalību noziedzīgā grupējumā un narkotiku tirdzniecībā. Tas noveda pie viņas īslaicīgas atstādināšanas no pienākumu pildīšanas. Vēlāk apsūdzības tika atceltas, lai gan viņai tika aizliegts savā centrā izmitināt patvēruma meklētājus no [[Āfrika]]s. Pēc tam viņa organizēja privātas izmitināšanas kopienas, kuras pati finansēja un pārraudzīja.<ref name=":0" /> 2000. gadā viņa aizgāja [[Pensija|pensijā]], taču turpināja darboties savā projektā. 2002. gadā viņa nodibināja [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] ''Flüchtlingsprojekt Ute Bock'' ("bēgļu projekts ''Ute Bock''").<ref name=":0" /> Vairāk nekā 350 patvēruma meklētāju ir atraduši mājvietu Utes Bokas organizētajos dzīvokļos un kopdzīves mājokļos. Vēl aptuveni 1000 bezpajumtnieku patvēruma meklētāju kā pasta adresi izmantoja viņas NVO adresi. Viņa saviem klientiem sniedza arī juridiskas konsultācijas. NVO darbība balstījās uz ziedojumiem.<ref name=":0" /> Vīnē tika uzsākta kampaņa ''“Bock auf Bier”'', kuras ietvaros neliela daļa no [[alus]] cenas tika novirzīta Bokas mājokļu projektiem patvēruma meklētājiem. Nosaukums ''“Bock auf Bier”'' ir vācu valodas slenga izteiciens ar nozīmi “gribas alu”, vienlaikus atsaucoties arī uz stipro alus veidu (''Bockbier''). 2012. gadā Austrijas prezidents [[Heincs Fišers]] viņai piešķīra Austrijas Republikas Goda ordeni par nopelniem — vienu no valsts augstākajiem apbalvojumiem.<ref name=":1" /> 2013. gada decembrī viņa pārcieta [[Smadzeņu insults|insultu]] un vairs nespēja būt tikpat aktīva kā iepriekš, kas noveda viņas NVO finansiālās grūtībās. Vairākus dzīvokļus vairs nevarēja apmaksāt, un dažiem patvēruma meklētājiem nācās mainīt dzīvesvietu. Lai atjaunotu ziedojumu vākšanu, viņa 2014. gadā atsāka strādāt.<ref name=":1" /> 2018. gadā viņa nomira Vīnē 75 gadu vecumā. == Filmas == Par Ūti Boku ir uzņemtas divas filmas: * 2009. gada 31. oktobrī, studentu protestu laikā Austrijā, sadarbībā ar ''Stadtkino'' un ''Viennale'' tika organizēta [[Dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] "''Bock for President''" pirmizrāde. Oficiālā pirmizrāde notika ''Viennale'' ietvaros ''Künstlerhaus'' kinoteātrī Vīnē 1. novembrī un Austrijas kinoteātros tā tika izlaista 2010. gada 15. janvārī. * 2010. gada novembrī tika izlaista [[spēlfilma]] ''"Die verrückte Welt der Ute Bock'' " ("Ūtes Bokas trakā pasaule"), kuras režisors bija Houčangs Allahjari. Filmā tiek attēlots Bokas darbs, kā arī stāsti par cilvēkiem, kurus viņa satiek – gan bēgļiem, gan policistiem. == Apbalvojumi == Boka ieguvusi vairākas balvas par savu sociālo ietekmi.<ref>SOS Mitmensch: ''Der Ute Bock Preis für Zivilcourage''. {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sosmitmensch.at/stories/487/|title=Archived copy|access-date=2012-01-10}}</ref><ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boka, Ūte}} [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas cilvēki]] 5n4jr0cecih2tovqmdhbtdjr0kohr99 1 628644 4452350 2026-04-09T15:23:41Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 | dalībnieks = Meistars Joda | tēma = sievietes | valsts = Austrija }} 4452350 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 | dalībnieks = Meistars Joda | tēma = sievietes | valsts = Austrija }} lq8f90xjadl7sgu08qyuppx25gh0po4 0 628645 4452352 2026-04-09T15:28:37Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gudžūni | official_name = ''Gudžiūnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gudžiūnai, bažnyčia.JPG | image_caption = Gudžūnu Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķēdaiņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Kauņas apriņķ... 4452352 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gudžūni | official_name = ''Gudžiūnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gudžiūnai, bažnyčia.JPG | image_caption = Gudžūnu Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķēdaiņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Gudžūnu seņūnija]] | area_total_km2 = 0.87 | population_total = 420 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 30 | lats = 40 | latNS = N | longd = 23 | longm = 46 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = 95 | website = }} '''Gudžūni''' ({{val|lt|Gudžiūnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie [[Dotnuvēle]]s upes, 25 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Ķēdaiņi]]em, pie dzelzceļa līnijas Viļņa—[[Šauļi]]. == Vēsture == Gudžūni vēstures avotos minēti kopš 1653. gada Valmonišķu muižas inventarizācijā. Līdz 19. gadsimta beigām Gudžūni bija Žemaitijas bīskapa īpašums (muiža). Miesta attīstība paātrinājās 19. gadsimta otrajā pusē, kad netālu tika izbūvēta dzelzceļa līnija [[Liepāja]]—[[Romni]]. Tas veicināja tirdzniecību un jaunu iedzīvotāju pieplūdumu. 1911. gadā šeit tika uzcelta baznīca. Starpkaru periodā Gudžūni bija pagasta centrs, kurā darbojās skola, vairāki veikali un nelieli rūpniecības uzņēmumi. Padomju periodā Gudžūni bija kolhoza centrālais ciemats. Šajā laikā tika uzbūvēta vidusskola, kultūras nams un vairākas daudzdzīvokļu mājas. Miests cieta no iedzīvotāju skaita samazināšanās 20. gadsimta beigās, taču joprojām saglabā reģionāla centra funkcijas. 2014. gadā apstiprināts miesta ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Gudžūnu Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1911. gadā. Tā ir monumentāla celtne ar neogotikas iezīmēm. * Dzelzceļa stacijas komplekss: vēsturiska stacijas ēka, kas liecina par dzelzceļa lomu miesta attīstībā. * Gudžūnu muižas parks: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa fragmenti un parka stādījumi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Gudžūnu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Gudžūni ir nozīmīgs Ķēdaiņu rajona ziemeļrietumu daļas sabiedriskās dzīves punkts. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu apkārtnes iedzīvotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās laites == {{sisterlinks-inline|Gudžiūnai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kedainiai.lt/ Ķēdaiņu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] dnebhhnw8i4sl1suzhdg0x0mxt95hbc 0 628646 4452353 2026-04-09T15:29:15Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gudžūni]] 4452353 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gudžūni]] oyemukr0x58z6gvs2x2i4o556sql2a7 0 628647 4452354 2026-04-09T15:29:59Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gudžūni]] 4452354 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gudžūni]] oyemukr0x58z6gvs2x2i4o556sql2a7 3 628648 4452365 2026-04-09T16:35:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452365 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vahşibahçe}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) 3ahir4157jk25p3q1fq0wrf4mymlr7l 3 628649 4452366 2026-04-09T16:35:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452366 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Meanderinghere}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) 70olrj1t5u5djjxl9edd8afxzb5awb1 3 628650 4452367 2026-04-09T16:50:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452367 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Panama Chernobly}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 19.50 (EEST) 6w98zp8t4vx40wba1hc30hn8lxueue8 0 628651 4452369 2026-04-09T16:56:30Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pagramante | official_name = ''Pagramantis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pagramantis, mokykla.JPG | image_caption = Pagramantes skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Tauraģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pa... 4452369 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pagramante | official_name = ''Pagramantis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pagramantis, mokykla.JPG | image_caption = Pagramantes skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Tauraģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Tauraģes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Mažonu seņūnija]] | area_total_km2 = 4.36 | population_total = 412 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 21 | lats = 58 | latNS = N | longd = 22 | longm = 13 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = 70 | website = }} '''Pagramante''' ({{val|lt|Pagramantis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Tauraģes rajona pašvaldība|Tauraģes rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Akmena]]s upes krastā netālu no tās ietekas [[Jūra (upe)|Jūras]] upē, 15 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Tauraģe]]s, [[Pagramantes reģionālais parks|Pagramantes reģionālā parka]] teritorijā. == Vēsture == Pagramante vēstures avotos pirmo reizi minēta 1561. gadā kā ''Pottagen'', bet vieta bija apdzīvota jau 1. tūkstošgadē, par ko liecina Pagramantes pilskalns. Miesta nosaukums ir hidronīmiskas izcelsmes, saistīts ar Gramančas upīti, kas šeit ietek Akmenā. 1744. gadā Pagramantē tika uzcelta baznīca. Miests vēsturiski attīstījies kā vietējas nozīmes amatniecības un tirdzniecības centrs. Padomju periodā Pagramante bija Sergeja Kirova kolhoza centrālais ciemats. Pateicoties upju ieleju gleznainumam un neskartajai dabai, 1992. gadā miests kļuva par jaundibinātā reģionālā parka administratīvo centru. 2010. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pagramantes Sv. Jaunavas Marijas Debessbraukšanas baznīca: celta 1774. gadā. Tā ir vērtīgs koka tautas baroka arhitektūras piemineklis ar saglabātu vēsturisko interjeru un zvanu torni. * Pagramantes pilskalns: atrodas Akmenas un Gramantas upju satekā. Tas liecina par senām apmetnēm šajā stratēģiski izdevīgajā vietā. * Iekārtie tilti: Pagramante ir pazīstama ar vairākiem gājēju gaisa tiltiem pār Akmenas un Jūras upēm, kas ir miesta vizītkarte un iecienīts tūristu objekts. * Pagramantes reģionālā parka apmeklētāju centrs: piedāvā informāciju par parka dabas vērtībām, upju atsegumiem un tūrisma maršrutiem. * Akmenas un Jūras upju sateka: ainaviska vieta, kur Akmenas upe ar saviem krāčainajiem posmiem ietek rāmākajā Jūras upē. == Sabiedrība == Miestā darbojas Pagramantes pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pagramante ir nozīmīgs tūrisma un atpūtas centrs Tauraģes rajonā. Saimnieciski miests mūsdienās ir orientēts uz dabas tūrismu, mežsaimniecību un ekoloģisko lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Pagramantis}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://pagramanciorp.lrv.lt/ Pagramantes reģionālā parka vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Tauraģes rajona pašvaldība]] 3ch961d8wr4ab57fahpkszr1oudaiej 0 628652 4452370 2026-04-09T16:57:13Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pagramante]] 4452370 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pagramante]] 2aq7pd2brhla9w36gwvkvpcg9z81eey 3 628653 4452373 2026-04-09T17:07:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452373 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cak Noryz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 20.07 (EEST) jg60goi8g79pgx5oiysitw6jmsuxuxd 0 628654 4452374 2026-04-09T17:10:01Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šunski | official_name = ''Šunskai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Šunskai, gatvė 2.JPG | image_caption = Iela Šunskos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pa... 4452374 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šunski | official_name = ''Šunskai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Šunskai, gatvė 2.JPG | image_caption = Iela Šunskos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Marijampoles pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Mokolu seņūnija]] | area_total_km2 = 10.27 | population_total = 420 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 38 | lats = 28 | latNS = N | longd = 23 | longm = 19 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Šunski''' ({{val|lt|Šunskai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībā]]. Atrodas Žvirgždes upītes krastā, 10 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Marijampole]]s. == Vēsture == Šunski vēstures avotos pirmo reizi minēti 18. gadsimta pirmajā pusē. Apmetnes veidošanās un nosaukums ir saistīti ar Šunsku muižu, kas piederēja muižnieku Šunsku dzimtai. 1795. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca. 19. gadsimtā miests attīstījās kā vietējas nozīmes saimnieciskais un garīgais centrs. 1865. gadā tika uzbūvēta pašreizējā mūra baznīca. Pēc Otrā pasaules kara Šunski kļuva par Izabeles Laukaitītes kolhoza centrālo ciematu. 2008. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Šunsku Sv. Marijas Magdalēnas baznīca: celta 1865. gadā pēc arhitekta Tomasa Tišecka projekta vēlā klasicisma stilā. Tā ir monumentāla balta mūra celtne, kas dominē miesta panorāmā. * Šunsku fazānu audzētava un parks: miestā atrodas Lietuvā unikāla fazānu audzētava, kas ir kļuvusi par populāru tūrisma objektu. Blakus tai izveidots izglītojošs parks ar takām. * Šunsku muižas vieta: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa elementi un parks. * Kneipa terapijas taka: miestā ierīkota speciāla taka veselības uzlabošanai pēc Sebastiana Kneipa metodikas, kas piesaista apmeklētājus no reģiona centra.<ref>[https://marijampoletic.lt/lankytinos-vietos/gamtos-paminklai/kneipo-terapijos-pojuciu-takas/ Kneipo terapijos pojūčių takas]</ref> == Sabiedrība == Miestā darbojas Šunsku pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Šunski ir nozīmīgs Marijampoles pašvaldības ziemeļu daļas sabiedriskās dzīves centrs. Pateicoties attīstītajai tūrisma infrastruktūrai (fazānu audzētava, Kneipa taka), miests ir kļuvis par iecienītu galamērķi īsiem braucieniem no Marijampoles. Saimnieciski miests ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu tūristiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Šunskai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.marijampole.lt/ Marijampoles pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Marijampoles pašvaldība]] 7k1983scq4lg0w6jvxggluva91ykfk3 4452376 4452374 2026-04-09T17:11:33Z Kikos 3705 /* Arhitektūra un apskates objekti */ 4452376 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šunski | official_name = ''Šunskai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Šunskai, gatvė 2.JPG | image_caption = Iela Šunskos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Marijampoles pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Mokolu seņūnija]] | area_total_km2 = 10.27 | population_total = 420 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 38 | lats = 28 | latNS = N | longd = 23 | longm = 19 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Šunski''' ({{val|lt|Šunskai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībā]]. Atrodas Žvirgždes upītes krastā, 10 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Marijampole]]s. == Vēsture == Šunski vēstures avotos pirmo reizi minēti 18. gadsimta pirmajā pusē. Apmetnes veidošanās un nosaukums ir saistīti ar Šunsku muižu, kas piederēja muižnieku Šunsku dzimtai. 1795. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca. 19. gadsimtā miests attīstījās kā vietējas nozīmes saimnieciskais un garīgais centrs. 1865. gadā tika uzbūvēta pašreizējā mūra baznīca. Pēc Otrā pasaules kara Šunski kļuva par Izabeles Laukaitītes kolhoza centrālo ciematu. 2008. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * [[Šunsku katoļu baznīca|Šunsku Sv. Marijas Magdalēnas baznīca]]: celta 1865. gadā pēc arhitekta Tomasa Tišecka projekta vēlā klasicisma stilā. Tā ir monumentāla balta mūra celtne, kas dominē miesta panorāmā. * Šunsku fazānu audzētava un parks: miestā atrodas Lietuvā unikāla fazānu audzētava, kas ir kļuvusi par populāru tūrisma objektu. Blakus tai izveidots izglītojošs parks ar takām. * Šunsku muižas vieta: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa elementi un parks. * Kneipa terapijas taka: miestā ierīkota speciāla taka veselības uzlabošanai pēc Sebastiana Kneipa metodikas, kas piesaista apmeklētājus no reģiona centra.<ref>[https://marijampoletic.lt/lankytinos-vietos/gamtos-paminklai/kneipo-terapijos-pojuciu-takas/ Kneipo terapijos pojūčių takas]</ref> == Sabiedrība == Miestā darbojas Šunsku pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Šunski ir nozīmīgs Marijampoles pašvaldības ziemeļu daļas sabiedriskās dzīves centrs. Pateicoties attīstītajai tūrisma infrastruktūrai (fazānu audzētava, Kneipa taka), miests ir kļuvis par iecienītu galamērķi īsiem braucieniem no Marijampoles. Saimnieciski miests ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu tūristiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Šunskai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.marijampole.lt/ Marijampoles pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Marijampoles pašvaldība]] g93tlqajao810ejfuntzbwic3ahyoby 0 628655 4452375 2026-04-09T17:10:47Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Šunski]] 4452375 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šunski]] e3kt70pnffeombnim2iehl7f1bdu0yk 0 628656 4452380 2026-04-09T17:25:16Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raguva | official_name = ''Raguva'' | settlement_type = miests | image_skyline = Raguva.JPG | image_caption = Raguvas pareizticīgo baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Panevēžas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvald... 4452380 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raguva | official_name = ''Raguva'' | settlement_type = miests | image_skyline = Raguva.JPG | image_caption = Raguvas pareizticīgo baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Panevēžas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Panevēžas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Raguvas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.04 | population_total = 400 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 33 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 37 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Raguva''' ({{val|lt|Raguva}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Nevēža]]s upes krastā, 28 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Panevēža]]s. == Vēsture == Raguva vēstures avotos pirmo reizi minēta 1501. gadā. Kā miests Raguva minēta 1586. gadā, bet 1740. gatā tā ieguva tiesības rīkot tirgus un kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Vēsturiski Raguva bijusi daudznacionāla apmetne — šeit līdzās lietuviešiem dzīvoja liela ebreju kopiena, kā arī [[vecticībnieki]] un [[karaīmi]], kuri šeit apmetās 17.—18. gadsimtā. Padomju periodā Raguva bija kolhoza centrālais ciemats. Miesta vēsturiskais centrs ar tā radiālo plānojumu un četrstūraino laukumu ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. 2001. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * [[Raguvas katoļu baznīca|Raguvas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debessbraukšanas baznīca]]: pašreizējā koka baznīca celta 1816. gadā vēlā baroka un klasicisma formās. Tas ir vērtīgs koka arhitektūras piemineklis. * Raguvas vecticībnieku baznīca: celta 20. gadsimta sākumā, liecinot par vecticībnieku kopienas vēsturisko klātbūtni reģionā. * Vēsturiskais miesta plānojums: saglabājies 16. gadsimta beigās izveidotais ielu tīkls, kas satek centrālajā laukumā. * Piemineklis Lietuvas brīvības cīnītājiem: veltīts 1919.–1920. gada kauju dalībniekiem un partizāniem. == Sabiedrība == Miestā darbojas Raguvas ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Raguva ir nozīmīgs Panevēžas rajona dienvidaustrumu daļas izglītības un sabiedriskās dzīves centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējai kopienai. Miestā regulāri notiek tradicionālie Zāļu dienas svētki, kas pulcē iedzīvotājus no visa reģiona. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Raguva}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.panraj.lt/ Panevēžas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība]] 6ydrkg4lj2ek28fyym3daqht5n39ug1 0 628657 4452381 2026-04-09T17:26:56Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Raguva]] 4452381 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Raguva]] eftngkox6lj2gl8dr7sqz1iop5h6qvj 6 628658 4452390 2026-04-09T17:40:35Z Jānis U. 198 Vīķezers pie Ezerciema. 4452390 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Vīķezers pie Ezerciema. == Licence == {{PD-self}} 94qfnte3m2ekoo240vn9ln3v632ewg7 3 628659 4452392 2026-04-09T17:44:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452392 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=M.andrea.019.ac}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST) 5a3xqj7hsxyxmdpuvj2jrxw031rol6u 0 628660 4452394 2026-04-09T17:53:02Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krinčina | official_name = ''Krinčinas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Krinčinas, bažnyčia su varpine.JPG | image_caption = Krinčinas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pasvales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Pan... 4452394 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krinčina | official_name = ''Krinčinas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Krinčinas, bažnyčia su varpine.JPG | image_caption = Krinčinas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pasvales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Krinčinas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.20 | population_total = 397 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 04 | lats = 55 | latNS = N | longd = 24 | longm = 31 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 50 | website = }} '''Krinčina''' ({{val|lt|Krinčinas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Ješmo upes krastā, 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Pasvale]]s. == Vēsture == Apdzīvotā vieta rakstos pirmo reizi minēta 1554. gadā kā ''Versmiu'' ciems. 16. gadsimta vidū šeit tika nodibināta draudze un uzcelta pirmā koka baznīca. 1568. gadā muižu un ciemu ar [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] privilēģiju dāvāja [[Andrejs Kurbskis|Andrejam Kurbskim]] un sāka dēvēt tagadējā nosaukumā. 18. gadsimtā Krinčina kļuva par nozīmīgu vietējās izglītības un kultūras centru; 1792. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Šeit darbojās draudzes skola, un Krinčina bija cieši saistīta ar muižnieku dzimtām, kas atbalstīja baznīcas un sabiedrisko dzīvi. Pēc Otrā pasaules kara Krinčina bija kolhoza centrālais ciemats. Miesta vēsture ir cieši saistīta ar dzejnieku Eugeniju Matuzeviču, kurs šeit dzimis un strādājis. == Arhitektūra un apskates objekti == * [[Krinčinas katoļu baznīca|Krinčinas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca]]: pašreizējā mūra baznīca celta no 1776. līdz 1782. gadam vēlā baroka stilā. Tā ir viena no greznākajām šī stila baznīcām reģionā, tās interjeru rotā vērtīgi altāri un gleznas. * Eugenija Matuzeviča memoriālais muzejs: veltīts pazīstamajam dzejniekam un tulkotājam, kurš uzturēja Krinčinas kultūras tradīcijas. * Karsta kritenes: Krinčinas apkārtne atrodas aktīvā karsta zonā. Miesta pievārtē apskatāmas vairākas iespaidīgas kritenes, kas radušās, pazemes ūdeņiem izskalojot ģipša slāņus. * Ješmo upes dambis un parks: miesta centrā izveidota atpūtas zona pie upes. == Sabiedrība == Miestā darbojas Krinčinas Antana Vienažinda pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Krinčina ir nozīmīgs Pasvales rajona austrumu daļas izglītības un kultūras centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējai kopienai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Krinčinas}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.pasvalys.lt/ Pasvales rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]] 6392gn8fkkojgkvltvuz1m9rw9sji9r 0 628661 4452396 2026-04-09T17:55:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Krinčina]] 4452396 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krinčina]] qh5rb2115zf2wtl8jz4xufociv5bmsl 6 628662 4452400 2026-04-09T18:03:13Z Jānis U. 198 Vīķupīte pie Ezerciema. 4452400 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Vīķupīte pie Ezerciema. == Licence == {{PD-self}} ddzriw4kaiqisy0v06alc09uyxitvkj 3 628663 4452403 2026-04-09T18:05:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452403 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aloxite}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 21.05 (EEST) mrr6gq4wc8dyx4th8b8dnlb9vzzct82 6 628664 4452404 2026-04-09T18:06:28Z Jānis U. 198 Ezerciems pie P76 autoceļa. 4452404 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Ezerciems pie P76 autoceļa. == Licence == {{PD-self}} edoe8nov78ogsyrp8wzyk0hseesamge 3 628665 4452406 2026-04-09T18:12:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452406 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CableCar4}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) ovd9kodn7flzvif3fpq25ci3t964st4 0 628666 4452415 2026-04-09T18:49:21Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Evelīna Makheila | vārds_orig = ''Evelīna Frānsisa Makheila'' | attēls = Evelyn McHale photograph.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Makheilas augstskolas izlaiduma foto 1942. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērkli}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 |... 4452415 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Evelīna Makheila | vārds_orig = ''Evelīna Frānsisa Makheila'' | attēls = Evelyn McHale photograph.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Makheilas augstskolas izlaiduma foto 1942. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērkli}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ASV}} | nodarbošanās = [[grāmatvede]] }} '''Evelīna Frānsisa Makheila''' ( dzimusi {{dat|1923|9|20}}; mirusi {{dat|1947|5|1}})<ref name="Inc1947">{{cite magazine |title=Picture of the Week |magazine=[[Life (magazine)|Life]] |url=https://books.google.com/books?id=ZEgEAAAAMBAJ&pg=PA42 |date=May 12, 1947 |publisher=Time Inc |pages=42–43 |issn=0024-3019}}</ref> bija amerikāņu [[grāmatvedis|grāmatvede]], kura no [[Empire State Building]] 86. stāva skatu laukuma nolēca izdarot [[pašnāvība|pašnāvību]]. Vēlāk fotogrāfijas students Roberts Vailzs nofotografēja viņas līķi, kas gulēja uz sadragātas automašīnas jumta. Fotogrāfija tika atkārtoti publicēta visā pasaulē, un žurnāls "[[Time]]" to nosauca par "skaistāko pašnāvību". Tā iedvesmoja [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]] un citus māksliniekus.<ref name="time_'The">{{Cite magazine |title='The Most Beautiful Suicide': A Violent Death, an Immortal Photo |author=Ben Cosgrove |magazine=[[Time (magazine)|Time]] |date=March 19, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |archive-date=March 24, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324060351/https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |url-status=dead }}</ref><ref name="nyti_Cras">{{Cite web |title=Crashing to Earth, Again and Again |author=Page, Max |work=[[The New York Times]] |date=April 23, 2006 |access-date=April 18, 2016 |url=https://www.nytimes.com/2006/04/23/nyregion/thecity/23scar.html}}</ref> == Biogrāfija == Evelīna Makheila piedzima [[Bērkli]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Vinsenta un Helēnas Makheilu ģimenē, kuriem bija deviņi bērni. Vinsents Makheils strādāja par bankas inspektoru. 1930. gadā ģimene pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], kur Evelīnas vecāki vēlāk izšķīrās. Pēc šķiršanās viņas tēvs ieguva tiesības uz visu bērnu aizgādību un kopā ar viņiem pārcēlās uz Takaho, Ņujorkas štatā. Pēc vidusskolas beigšanas Evelīna iestājās Armijas Sieviešu palīgdienesta korpusā un dienēja [[Džefersonsitija|Džefersonsitijā]], [[Misūri]] štatā. Pēc dienesta atstāšanas Evelīna pārcēlās uz [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorku]], kur atrada darbu par grāmatvedi uzņēmumā "Kitab Engraving Company", kas atradās Pērlstrītā. Vēlāk viņa satika savu nākamo līgavaini Bariju Rodsu, koledžas studentu, kurš bija atvaļināts no ASV armijas gaisa spēkiem.<ref name="rare_TheM">{{Cite web |title=The Most Beautiful Suicide: Evelyn McHale Leapt to Her Death from the Empire State Building, 1947 |author=Robert C. Wiles |work=Rare Historical Photos |date=February 27, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=http://rarehistoricalphotos.com/beautiful-suicide-evelyn-mchale-leapt-death-empire-state-building-1947/}}</ref><ref name="keit_Evel">{{Cite web |title=Evelyn McHale: A Beautiful Death on 33rd Street |work=Keith York City |date=October 24, 2012 |access-date=April 18, 2016 |url=https://keithyorkcity.wordpress.com/2012/10/24/evelyn-mchale-a-beautiful-death-on-33rd-street/}}</ref> === Nāve === 1947. gada 30. aprīlī Makheila iekāpa vilcienā no Ņujorkas uz Īstonu, Pensilvānijā, ar nolūku apciemot savu līgavaini. Nākamajā dienā, atstājusi Roda mājas, Makheila atgriezās Ņujorkā. Ņujorkā Makheila uzkāpa Empire State Building 86. stāvā un nolēca no tā skatu laukuma. Pirms Makheilas došanās uz Ņujorku Rodss viņas uzvedībā nemanīja nekādas pašnāvības pazīmes. Uz skatu laukuma policijas detektīvs Frenks Marejs atrada melnu maku blakus glīti salocītam mētelim. Tajā bija Makheilas pašnāvības vēstule: <blockquote>Es nevēlos, lai mana ģimene vai svešinieki redzētu manas mirstīgās atliekas. Vai jūs varētu kremēt manu ķermeni? Es lūdzu jūs un manu ģimeni nerīkot man bēru dievkalpojumu vai atvadu ceremoniju. Mans līgavainis lūdza mani precēties ar viņu jūnijā. Es nedomāju, ka es varētu būt laba sieva kādam. Viņam bez manis klātos labāk. Pasaki manam tēvam, ka esmu pārāk līdzīga savai mātei.</blockquote> Iespējamais viņas pašnāvības iemesls bija vecāku šķiršanās bērnībā un bailes no līdzīgas situācijas atkārtošanās viņas ģimenes dzīvē. Makheilas mirstīgās atliekas identificēja viņas māsa Helēna Brennere. Saskaņā ar Makheilas pēdējo vēlēšanos viņas mirstīgās atliekas tika [[kremācija|kremētas]] bez piemiņas dievkalpojuma. Barijs Rodss nomira Melbornā, Floridā, 2007. gada 9. oktobrī 86 gadu vecumā. Viņš nekad tā arī neaprecējās. == Piemiņa == Roberta Vailza uzņemtā viņas ķermeņa fotogrāfija tika publicēta žurnālā "[[Life]]". Tā ir salīdzināta ar žurnālista Malkolma Brauna fotogrāfiju, kurā redzama [[Vjetnama]]s budistu mūka [[Thits Kuangs Diks|Thita Kuanga Dika]] pašsadedzināšanās, kurš 1963. gadā sadedzinājās dzīvs noslogotā [[Saigona]]s ceļa krustojumā; abas tiek plaši uzskatītas par vienām no ikoniskākajām pašnāvības fotogrāfijām. Bens Kosgrovs no žurnāla "Time" slavēja fotogrāfiju kā "tehniski bagātu, vizuāli saistošu un... tieši skaistu", aprakstot viņas ķermeni kā "atpūšoties vai snaužot, nevis... mirušu", un izskatoties tā, it kā viņa "sapņotu par savu mīļoto".<ref name="time_'The"/><ref name="gawk_Spec">{{Cite web |title=Specter Detector: Courting the Empire State Building's Prettiest Ghost |last=Conaboy |first=Kelly |work=[[Gawker]] |date=September 25, 2015 |access-date=April 18, 2016 |url=http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20160425222325/http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |archive-date=April 25, 2016 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Makheila, Evelīna}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] r65dtit1t6kw98cfemvmmwpfgiuqlnh 4452416 4452415 2026-04-09T18:53:33Z ZANDMANIS 91184 4452416 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Evelīna Makheila | vārds_orig = ''Evelīna Frānsisa Makheila'' | attēls = Evelyn McHale photograph.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Makheilas augstskolas izlaiduma foto 1942. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērkli}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ASV}} | nodarbošanās = [[grāmatvede]] }} '''Evelīna Frānsisa Makheila''' ({{val|en|Evelyn Francis McHale}}; dzimusi {{dat|1923|9|20}}; mirusi {{dat|1947|5|1}})<ref name="Inc1947">{{cite magazine |title=Picture of the Week |magazine=[[Life (magazine)|Life]] |url=https://books.google.com/books?id=ZEgEAAAAMBAJ&pg=PA42 |date=May 12, 1947 |publisher=Time Inc |pages=42–43 |issn=0024-3019}}</ref> bija amerikāņu [[grāmatvedis|grāmatvede]], kura no [[Empire State Building]] 86. stāva skatu laukuma nolēca izdarot [[pašnāvība|pašnāvību]]. Vēlāk fotogrāfijas students Roberts Vailzs nofotografēja viņas līķi, kas gulēja uz sadragātas automašīnas jumta. Fotogrāfija tika atkārtoti publicēta visā pasaulē, un žurnāls "[[Time]]" to nosauca par "skaistāko pašnāvību". Tā iedvesmoja [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]] un citus māksliniekus.<ref name="time_'The">{{Cite magazine |title='The Most Beautiful Suicide': A Violent Death, an Immortal Photo |author=Ben Cosgrove |magazine=[[Time (magazine)|Time]] |date=March 19, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |archive-date=March 24, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324060351/https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |url-status=dead }}</ref><ref name="nyti_Cras">{{Cite web |title=Crashing to Earth, Again and Again |author=Page, Max |work=[[The New York Times]] |date=April 23, 2006 |access-date=April 18, 2016 |url=https://www.nytimes.com/2006/04/23/nyregion/thecity/23scar.html}}</ref> == Biogrāfija == Evelīna Makheila piedzima [[Bērkli]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Vinsenta un Helēnas Makheilu ģimenē, kuriem bija deviņi bērni. Vinsents Makheils strādāja par bankas inspektoru. 1930. gadā ģimene pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], kur Evelīnas vecāki vēlāk izšķīrās. Pēc šķiršanās viņas tēvs ieguva tiesības uz visu bērnu aizgādību un kopā ar viņiem pārcēlās uz Takaho, Ņujorkas štatā. Pēc vidusskolas beigšanas Evelīna iestājās Armijas Sieviešu palīgdienesta korpusā un dienēja [[Džefersonsitija|Džefersonsitijā]], [[Misūri]] štatā. Pēc dienesta atstāšanas Evelīna pārcēlās uz [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorku]], kur atrada darbu par grāmatvedi uzņēmumā "Kitab Engraving Company", kas atradās Pērlstrītā. Vēlāk viņa satika savu nākamo līgavaini Bariju Rodsu, koledžas studentu, kurš bija atvaļināts no ASV armijas gaisa spēkiem.<ref name="rare_TheM">{{Cite web |title=The Most Beautiful Suicide: Evelyn McHale Leapt to Her Death from the Empire State Building, 1947 |author=Robert C. Wiles |work=Rare Historical Photos |date=February 27, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=http://rarehistoricalphotos.com/beautiful-suicide-evelyn-mchale-leapt-death-empire-state-building-1947/}}</ref><ref name="keit_Evel">{{Cite web |title=Evelyn McHale: A Beautiful Death on 33rd Street |work=Keith York City |date=October 24, 2012 |access-date=April 18, 2016 |url=https://keithyorkcity.wordpress.com/2012/10/24/evelyn-mchale-a-beautiful-death-on-33rd-street/}}</ref> === Nāve === 1947. gada 30. aprīlī Makheila iekāpa vilcienā no Ņujorkas uz Īstonu, Pensilvānijā, ar nolūku apciemot savu līgavaini. Nākamajā dienā, atstājusi Roda mājas, Makheila atgriezās Ņujorkā. Ņujorkā Makheila uzkāpa Empire State Building 86. stāvā un nolēca no tā skatu laukuma. Pirms Makheilas došanās uz Ņujorku Rodss viņas uzvedībā nemanīja nekādas pašnāvības pazīmes. Uz skatu laukuma policijas detektīvs Frenks Marejs atrada melnu maku blakus glīti salocītam mētelim. Tajā bija Makheilas pašnāvības vēstule: <blockquote>Es nevēlos, lai mana ģimene vai svešinieki redzētu manas mirstīgās atliekas. Vai jūs varētu kremēt manu ķermeni? Es lūdzu jūs un manu ģimeni nerīkot man bēru dievkalpojumu vai atvadu ceremoniju. Mans līgavainis lūdza mani precēties ar viņu jūnijā. Es nedomāju, ka es varētu būt laba sieva kādam. Viņam bez manis klātos labāk. Pasaki manam tēvam, ka esmu pārāk līdzīga savai mātei.</blockquote> Iespējamais viņas pašnāvības iemesls bija vecāku šķiršanās bērnībā un bailes no līdzīgas situācijas atkārtošanās viņas ģimenes dzīvē. Makheilas mirstīgās atliekas identificēja viņas māsa Helēna Brennere. Saskaņā ar Makheilas pēdējo vēlēšanos viņas mirstīgās atliekas tika [[kremācija|kremētas]] bez piemiņas dievkalpojuma. Barijs Rodss nomira Melbornā, Floridā, 2007. gada 9. oktobrī 86 gadu vecumā. Viņš nekad tā arī neaprecējās. == Piemiņa == Roberta Vailza uzņemtā viņas ķermeņa fotogrāfija tika publicēta žurnālā "[[Life]]". Tā ir salīdzināta ar žurnālista Malkolma Brauna fotogrāfiju, kurā redzama [[Vjetnama]]s budistu mūka [[Thits Kuangs Diks|Thita Kuanga Dika]] pašsadedzināšanās, kurš 1963. gadā sadedzinājās dzīvs noslogotā [[Saigona]]s ceļa krustojumā; abas tiek plaši uzskatītas par vienām no ikoniskākajām pašnāvības fotogrāfijām. Bens Kosgrovs no žurnāla "Time" slavēja fotogrāfiju kā "tehniski bagātu, vizuāli saistošu un... tieši skaistu", aprakstot viņas ķermeni kā "atpūšoties vai snaužot, nevis... mirušu", un izskatoties tā, it kā viņa "sapņotu par savu mīļoto".<ref name="time_'The"/><ref name="gawk_Spec">{{Cite web |title=Specter Detector: Courting the Empire State Building's Prettiest Ghost |last=Conaboy |first=Kelly |work=[[Gawker]] |date=September 25, 2015 |access-date=April 18, 2016 |url=http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20160425222325/http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |archive-date=April 25, 2016 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://thechickandthedead.com/wp-content/uploads/2015/05/ev5.jpg/ thechickandthedead.com] {{DEFAULTSORT:Makheila, Evelīna}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] 8jqw2wfp9xeychjw7r6g5kjcp4m051p 4452423 4452416 2026-04-09T19:56:07Z Papuass 88 4452423 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Evelīna Makheila | vārds_orig = ''Evelīna Frānsisa Makheila'' | attēls = Evelyn McHale photograph.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Makheilas augstskolas izlaiduma foto 1942. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērkli}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ASV}} | nodarbošanās = [[grāmatvede]] }} '''Evelīna Frānsisa Makheila''' ({{val|en|Evelyn Francis McHale}}; dzimusi {{dat|1923|9|20}}; mirusi {{dat|1947|5|1}})<ref name="Inc1947">{{cite magazine |title=Picture of the Week |magazine=[[Life (magazine)|Life]] |url=https://books.google.com/books?id=ZEgEAAAAMBAJ&pg=PA42 |date=May 12, 1947 |publisher=Time Inc |pages=42–43 |issn=0024-3019}}</ref> bija amerikāņu [[grāmatvedis|grāmatvede]], kura no [[Empire State Building]] 86. stāva skatu laukuma nolēca izdarot [[pašnāvība|pašnāvību]]. Vēlāk fotogrāfijas students Roberts Vailzs nofotografēja viņas līķi, kas gulēja uz sadragātas automašīnas jumta. Fotogrāfija tika atkārtoti publicēta visā pasaulē, un žurnāls "[[Time]]" to nosauca par "skaistāko pašnāvību". Tā iedvesmoja [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]] un citus māksliniekus.<ref name="time_'The">{{Cite magazine |title='The Most Beautiful Suicide': A Violent Death, an Immortal Photo |author=Ben Cosgrove |magazine=[[Time (magazine)|Time]] |date=March 19, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |archive-date=March 24, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324060351/https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |url-status=dead }}</ref><ref name="nyti_Cras">{{Cite web |title=Crashing to Earth, Again and Again |author=Page, Max |work=[[The New York Times]] |date=April 23, 2006 |access-date=April 18, 2016 |url=https://www.nytimes.com/2006/04/23/nyregion/thecity/23scar.html}}</ref> == Biogrāfija == Evelīna Makheila piedzima [[Bērkli]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Vinsenta un Helēnas Makheilu ģimenē, kuriem bija deviņi bērni. Vinsents Makheils strādāja par bankas inspektoru. 1930. gadā ģimene pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], kur Evelīnas vecāki vēlāk izšķīrās. Pēc šķiršanās viņas tēvs ieguva tiesības uz visu bērnu aizgādību un kopā ar viņiem pārcēlās uz Takaho, Ņujorkas štatā. Pēc vidusskolas beigšanas Evelīna iestājās Armijas Sieviešu palīgdienesta korpusā un dienēja [[Džefersonsitija|Džefersonsitijā]], [[Misūri]] štatā. Pēc dienesta atstāšanas Evelīna pārcēlās uz [[Ņujorka (pilsēta)|Ņujorku]], kur atrada darbu par grāmatvedi uzņēmumā "Kitab Engraving Company", kas atradās Pērlstrītā. Vēlāk viņa satika savu nākamo līgavaini Bariju Rodsu, koledžas studentu, kurš bija atvaļināts no ASV armijas gaisa spēkiem.<ref name="rare_TheM">{{Cite web |title=The Most Beautiful Suicide: Evelyn McHale Leapt to Her Death from the Empire State Building, 1947 |author=Robert C. Wiles |work=Rare Historical Photos |date=February 27, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=http://rarehistoricalphotos.com/beautiful-suicide-evelyn-mchale-leapt-death-empire-state-building-1947/}}</ref><ref name="keit_Evel">{{Cite web |title=Evelyn McHale: A Beautiful Death on 33rd Street |work=Keith York City |date=October 24, 2012 |access-date=April 18, 2016 |url=https://keithyorkcity.wordpress.com/2012/10/24/evelyn-mchale-a-beautiful-death-on-33rd-street/}}</ref> === Nāve === 1947. gada 30. aprīlī Makheila iekāpa vilcienā no Ņujorkas uz Īstonu, Pensilvānijā, ar nolūku apciemot savu līgavaini. Nākamajā dienā, atstājusi Roda mājas, Makheila atgriezās Ņujorkā. Ņujorkā Makheila uzkāpa Empire State Building 86. stāvā un nolēca no tā skatu laukuma. Pirms Makheilas došanās uz Ņujorku Rodss viņas uzvedībā nemanīja nekādas pašnāvības pazīmes. Uz skatu laukuma policijas detektīvs Frenks Marejs atrada melnu maku blakus glīti salocītam mētelim. Tajā bija Makheilas pašnāvības vēstule: <blockquote>Es nevēlos, lai mana ģimene vai svešinieki redzētu manas mirstīgās atliekas. Vai jūs varētu kremēt manu ķermeni? Es lūdzu jūs un manu ģimeni nerīkot man bēru dievkalpojumu vai atvadu ceremoniju. Mans līgavainis lūdza mani precēties ar viņu jūnijā. Es nedomāju, ka es varētu būt laba sieva kādam. Viņam bez manis klātos labāk. Pasaki manam tēvam, ka esmu pārāk līdzīga savai mātei.</blockquote> Iespējamais viņas pašnāvības iemesls bija vecāku šķiršanās bērnībā un bailes no līdzīgas situācijas atkārtošanās viņas ģimenes dzīvē. Makheilas mirstīgās atliekas identificēja viņas māsa Helēna Brennere. Saskaņā ar Makheilas pēdējo vēlēšanos viņas mirstīgās atliekas tika [[kremācija|kremētas]] bez piemiņas dievkalpojuma. Barijs Rodss nomira Melbornā, Floridā, 2007. gada 9. oktobrī 86 gadu vecumā. Viņš nekad tā arī neaprecējās. == Piemiņa == Roberta Vailza uzņemtā viņas ķermeņa fotogrāfija tika publicēta žurnālā "[[Life]]". Tā ir salīdzināta ar žurnālista Malkolma Brauna fotogrāfiju, kurā redzama [[Vjetnama]]s budistu mūka [[Thits Kuangs Diks|Thita Kuanga Dika]] pašsadedzināšanās, kurš 1963. gadā sadedzinājās dzīvs noslogotā [[Saigona]]s ceļa krustojumā; abas tiek plaši uzskatītas par vienām no ikoniskākajām pašnāvības fotogrāfijām. Bens Kosgrovs no žurnāla "Time" slavēja fotogrāfiju kā "tehniski bagātu, vizuāli saistošu un... tieši skaistu", aprakstot viņas ķermeni kā "atpūšoties vai snaužot, nevis... mirušu", un izskatoties tā, it kā viņa "sapņotu par savu mīļoto".<ref name="time_'The"/><ref name="gawk_Spec">{{Cite web |title=Specter Detector: Courting the Empire State Building's Prettiest Ghost |last=Conaboy |first=Kelly |work=[[Gawker]] |date=September 25, 2015 |access-date=April 18, 2016 |url=http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20160425222325/http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |archive-date=April 25, 2016 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://thechickandthedead.com/wp-content/uploads/2015/05/ev5.jpg thechickandthedead.com] {{DEFAULTSORT:Makheila, Evelīna}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] 8ehvok0gezvubovks5fws2ge49lkf0r 1 628668 4452424 2026-04-09T19:56:36Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452424 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628669 4452425 2026-04-09T19:57:40Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452425 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628670 4452426 2026-04-09T19:57:53Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452426 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628671 4452427 2026-04-09T19:58:05Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452427 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628672 4452428 2026-04-09T19:58:18Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452428 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628673 4452429 2026-04-09T19:58:32Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452429 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628674 4452430 2026-04-09T19:58:44Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452430 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628675 4452431 2026-04-09T19:58:55Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452431 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628676 4452432 2026-04-09T19:59:14Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452432 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628677 4452434 2026-04-09T19:59:25Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452434 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628678 4452435 2026-04-09T19:59:38Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452435 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 1 628679 4452437 2026-04-09T19:59:58Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Malta }} 4452437 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Malta }} 7tr79zklfr0davecmq66uyjyeqfgaxf 1 628680 4452438 2026-04-09T20:00:11Z Papuass 88 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} 4452438 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq 0 628681 4452443 2026-04-09T20:57:29Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dienvidu reģions | native_name = Reġjun Nofsinhar | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = [[Maltas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Southern Region, Malta.svg | image_shield =Southern Region Malta coa.svg | image_map = Southern Region in Malta.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | area_total_km2... 4452443 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dienvidu reģions | native_name = Reġjun Nofsinhar | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = [[Maltas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Southern Region, Malta.svg | image_shield =Southern Region Malta coa.svg | image_map = Southern Region in Malta.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | area_total_km2 = 78.9 | population_total = 106593 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 35 | latm = 52 | lats = 42.2 | latNS = N | longd = 14 | longm = 28 | longs = 12.1 | longEW = E | seat_type = Centrs | seat = [[Kormi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 vietējās padomes | population_blank02_title = | population_blank02 = | website =https://www.regjunnofsinhar.org/ }} '''Dienvidu reģions''' ({{val|mt|Reġjun Nofsinhar}}) ir viens no sešiem [[Malta|Maltas]] [[Maltas administratīvais iedalījums|administratīvajiem reģioniem]]. Reģions aptver galvenās [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu daļu. Reģions robežojas ar [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu]], [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu]], [[Ostas reģions (Malta)|Ostas]] un [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu]] reģioniem. Tas tika izveidots ar 2009. gada XVI likumu. 2019. gada XIV likums, kas aizsāka reģionālo reformu 2021. gadā, būtiski mainīja reģiona robežas un sastāvu, kā arī samazināja tā vietējo padomju skaitu no 14 līdz 12.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regjunnofsinhar.gov.mt/|title=Reġjun Nofsinhar|website=Regjun Nofsinhar|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reģions, kas ir ievērojams ar savu pilsētu, rūpniecības un piekrastes elementu sajaukumu, tostarp [[Marsašloka|Marsašlokas]] zvejnieku ciematu, [[Zejtuna|Zejtunas]] vēsturisko mantojumu un [[Birzebudžia|Birzebudžias]] rūpniecības zonām, ir svarīgs Maltas jūrniecības ekonomikai, bet saskaras ar tādām problēmām kā augsts iedzīvotāju blīvums un pilsētu paplašināšanās spiediens, kas vispār raksturīgi šīs salu valsts kompaktajai ģeogrāfijai.<ref>https://www.regjunnofsinhar.org/wp-content/uploads/2024/03/Social-Impact-Assesment-Southern-Regional-Council.pdf Social Impact Assessment Southern Region</ref> == Reģionālā padome == 2026. gadā Dienvidu reģionālās padomes ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}) prezidents bija Džesmonds Akvilina.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Dienvidu reģionu, tāpat kā citus Maltas administratīvos reģionus, pārvalda Reģionālā padome ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}), kas sastāv no tā veidojošo pašvaldību mēriem un koordinē vietējo padomju darbību. Padomes prezidents 2026. gadā ir Džesmonds Akvilina. Reģiona administrācija atrodas [[Kormi]], kur atrodas arī Reģionālais tribunāls.<ref name=":0" /> Reģiona uzdevumi koncentrējas uz politikas īstenošanu tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi, infrastruktūra un vietējā attīstība. === Statistiskie rajoni === Dienvidu reģions pārklājas ar vairākiem Maltas statistiskajiem rajoniem un ietver daļas no Ziemeļu ostas rajona, Dienvidaustrumu rajona un Dienvidu ostas rajona. === Vietējās padomes === Dienvidu reģionā ietilpst 12 vietējās padomes:<ref name=":0" /> * [[Birzebudžia]] * [[Āšaha]] * [[Gudja]] * [[Hamruna]] * [[Luha]] * [[Marsa]] * [[Marsaskala]] * [[Marsašloka]] * [[Kormi]] (arī ''Città Pinto'') * [[Santalučija]] * [[Santavenera]] * [[Zejtuna]] (arī ''Città Beland'') == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === Dienvidu reģions ir [[Malta (sala)|Maltas galvenās salas]] dienvidu daļa, kas atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūras]] centrālajā daļā aptuveni 80 km uz dienvidiem no [[Sicīlija|Sicīlijas]] un 290 km uz ziemeļiem no [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] piekrastes. Tas robežojas ar Centrālo reģionu ziemeļos un rietumos, savukārt tā austrumu un dienvidu robežas iezīmē nelīdzenu piekrasti gar Vidusjūru, aptverot galvenos līčus - Marsašlokas līci un līčus ap Birzebudžiu. Reģiona platība ir aptuveni 79 km², kas veido aptuveni 25 % no Maltas kopējās sauszemes platības (316 km²).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reljefā gar dienvidu krastiem ir sastopami zemi piekrastes līdzenumi, kas pakāpeniski paceļas pāri sadalītām ielejām un nelielām [[kaļķakmens]] plakankalnēm iekšzemē. Ainava, kas pārsvarā sastāv no stratificētiem kaļķakmens veidojumiem, tostarp zemāka koraļļu kaļķakmens pie pamatnes un virs tā esošā globigerīna kaļķakmens, demonstrē [[Karsta process|karsta]] iezīmes. Daudz klinšu un akmeņainu atsegumu, kuru augstums parasti svārstās no jūras līmeņa līdz 150–200 metriem virs tā. Urbanizētās ielejas, piemēram, tās, kas atrodas netālu no Luhas un Gudjas, kontrastē ar akmeņainām augstienēm Zeitunas virzienā, kur plānas, kaļķainas augsnes ierobežo liela mēroga aramzemes lauksaimniecību, neskatoties uz ilgajiem vēsturiskajiem terasēšanas centieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.nasa.gov/earth/earth-observatory/maltas-landscape-of-limestone-150742/|title=Malta’s Landscape of Limestone - NASA Science|access-date=2026-04-09|date=2022-12-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/apps/MapTools/index.html?appid=79ad35031ff4449ea92df25a2e2e505e|title=Item Replacement|website=www.arcgis.com|access-date=2026-04-09}}</ref> === Klimats un dabas iezīmes === Maltas dienvidu reģionā valda tipisks [[Vidusjūras klimats]], kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas. Vidējā augstākā temperatūra jūlijā sasniedz aptuveni 30 °C, savukārt janvāra vidējā temperatūra ir aptuveni 15 °C, un gada vidējā temperatūra salās ir aptuveni 18–19 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 550 mm, galvenokārt laikā no oktobra līdz martam, bet karstajos vasaras mēnešos parasti ir niecīgs nokrišņu daudzums. Šie modeļi veicina periodisku ūdens trūkumu, ko saasina temperatūras paaugstināšanās, kas kopš 20. gadsimta vidus novērota par 0,2 °C desmitgadē.<ref>https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/The_Climate_of_Malta.pdf The Climate of Malta: statistics, trends and analysis 1951-2010</ref><ref>https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Climate-publication-2022.pdf THE STATE OF THE CLIMATE 2022</ref> Galvenās dabas iezīmes ietver plašus krūmājus, kas sastāv no sausumizturīgiem aromātiskiem krūmiem un garšaugiem, kuri ir pielāgojušies reģionā valdošajam akmeņainajam kaļķakmens reljefam. Piekrastes klintis, kas paceļas līdz pat 100 metriem, veido asas vertikālas virsmas, kas ir neaizsargātas pret viļņu darbību un eroziju. Šīs klintis, kas sastāv no koraļļu kaļķakmens, pastāvīgi atkāpjas jūras izskalošanas dēļ, un pētījumos lēsts, ka mērenas jūras līmeņa celšanās gadījumā erozija varētu ietekmēt vairākus kilometrus Maltas piekrastes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/979/|title=Coastal Cliffs|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Micallef|first=Stefan|last2=Micallef|first2=Anton|last3=Galdies|first3=Charles|date=2018-04-15|title=Application of the Coastal Hazard Wheel to assess erosion on the Maltese coast|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0964569117301552|journal=Ocean & Coastal Management|series=SI: MSforCEP|volume=156|pages=209–222|doi=10.1016/j.ocecoaman.2017.06.005|issn=0964-5691}}</ref> Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti atrodas krūmāju dzīvotnēs, kurās mīt endēmiska flora un fauna. Jūras aizsargājamās teritorijas gar dienvidu piekrasti, kas ir daļa no Maltas [[Natura 2000]] tīkla, aptverot vairāk nekā 35% no zvejniecības zonas, piedāvā daudzveidīgus jūras dibena augus ar zemūdens pļavām un zivju sugām; piemēram, netālu no Marsašlokas tiek aizsargāti koraļļi. Filflas saliņa piekrastē kalpo kā jūras putnu rezervāts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Malta-aizmetnis}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija]] fhcmle9itmxh0tp5fwmksqd0sfr7qu5 4452444 4452443 2026-04-09T20:59:35Z Egilus 27634 4452444 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dienvidu reģions | native_name = Reġjun Nofsinhar | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = [[Maltas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Southern Region, Malta.svg | image_shield =Southern Region Malta coa.svg | image_map = Southern Region in Malta.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | area_total_km2 = 78.9 | population_total = 106593 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 35 | latm = 52 | lats = 42.2 | latNS = N | longd = 14 | longm = 28 | longs = 12.1 | longEW = E | seat_type = Centrs | seat = [[Kormi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 vietējās padomes | population_blank02_title = | population_blank02 = | website =https://www.regjunnofsinhar.org/ }} '''Dienvidu reģions''' ({{val|mt|Reġjun Nofsinhar}}) ir viens no sešiem [[Malta]]s [[Maltas administratīvais iedalījums|administratīvajiem reģioniem]]. Reģions aptver galvenās [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu daļu. Reģions robežojas ar [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu]], [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu]], [[Ostas reģions (Malta)|Ostas]] un [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu]] reģioniem. Tas tika izveidots ar 2009. gada XVI likumu. 2019. gada XIV likums, kas aizsāka reģionālo reformu 2021. gadā, būtiski mainīja reģiona robežas un sastāvu, kā arī samazināja tā vietējo padomju skaitu no 14 līdz 12.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regjunnofsinhar.gov.mt/|title=Reġjun Nofsinhar|website=Regjun Nofsinhar|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reģions, kas ir ievērojams ar savu pilsētu, rūpniecības un piekrastes elementu sajaukumu, tostarp [[Marsašloka]]s zvejnieku ciematu, [[Zejtuna]]s vēsturisko mantojumu un [[Birzebudžia]]s rūpniecības zonām, ir svarīgs Maltas jūrniecības ekonomikai, bet saskaras ar tādām problēmām kā augsts iedzīvotāju blīvums un pilsētu paplašināšanās spiediens, kas vispār raksturīgi šīs salu valsts kompaktajai ģeogrāfijai.<ref>[https://www.regjunnofsinhar.org/wp-content/uploads/2024/03/Social-Impact-Assesment-Southern-Regional-Council.pdf Social Impact Assessment Southern Region]</ref> == Reģionālā padome == 2026. gadā Dienvidu reģionālās padomes ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}) prezidents bija Džesmonds Akvilina.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Dienvidu reģionu, tāpat kā citus Maltas administratīvos reģionus, pārvalda Reģionālā padome ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}), kas sastāv no tā veidojošo pašvaldību mēriem un koordinē vietējo padomju darbību. Padomes prezidents 2026. gadā ir Džesmonds Akvilina. Reģiona administrācija atrodas [[Kormi]], kur atrodas arī Reģionālais tribunāls.<ref name=":0" /> Reģiona uzdevumi koncentrējas uz politikas īstenošanu tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi, infrastruktūra un vietējā attīstība. === Statistiskie rajoni === Dienvidu reģions pārklājas ar vairākiem Maltas statistiskajiem rajoniem un ietver daļas no Ziemeļu ostas rajona, Dienvidaustrumu rajona un Dienvidu ostas rajona. === Vietējās padomes === Dienvidu reģionā ietilpst 12 vietējās padomes:<ref name=":0" /> * [[Birzebudžia]] * [[Āšaha]] * [[Gudja]] * [[Hamruna]] * [[Luha]] * [[Marsa]] * [[Marsaskala]] * [[Marsašloka]] * [[Kormi]] (arī ''Città Pinto'') * [[Santalučija]] * [[Santavenera]] * [[Zejtuna]] (arī ''Città Beland'') == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === Dienvidu reģions ir [[Malta (sala)|Maltas galvenās salas]] dienvidu daļa, kas atrodas [[Vidusjūra]]s centrālajā daļā aptuveni 80 km uz dienvidiem no [[Sicīlija]]s un 290 km uz ziemeļiem no [[Ziemeļāfrika]]s piekrastes. Tas robežojas ar Centrālo reģionu ziemeļos un rietumos, savukārt tā austrumu un dienvidu robežas iezīmē nelīdzenu piekrasti gar Vidusjūru, aptverot galvenos līčus — Marsašlokas līci un līčus ap Birzebudžiu. Reģiona platība ir aptuveni 79 km², kas veido aptuveni 25 % no Maltas kopējās sauszemes platības (316 km²).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reljefā gar dienvidu krastiem ir sastopami zemi piekrastes līdzenumi, kas pakāpeniski paceļas pāri sadalītām ielejām un nelielām [[kaļķakmens]] plakankalnēm iekšzemē. Ainava, kas pārsvarā sastāv no stratificētiem kaļķakmens veidojumiem, tostarp zemāka koraļļu kaļķakmens pie pamatnes un virs tā esošā globigerīna kaļķakmens, demonstrē [[Karsta process|karsta]] iezīmes. Daudz klinšu un akmeņainu atsegumu, kuru augstums parasti svārstās no jūras līmeņa līdz 150—200 metriem virs tā. Urbanizētās ielejas, piemēram, tās, kas atrodas netālu no Luhas un Gudjas, kontrastē ar akmeņainām augstienēm Zeitunas virzienā, kur plānas, kaļķainas augsnes ierobežo liela mēroga aramzemes lauksaimniecību, neskatoties uz ilgajiem vēsturiskajiem terasēšanas centieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.nasa.gov/earth/earth-observatory/maltas-landscape-of-limestone-150742/|title=Malta’s Landscape of Limestone - NASA Science|access-date=2026-04-09|date=2022-12-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/apps/MapTools/index.html?appid=79ad35031ff4449ea92df25a2e2e505e|title=Item Replacement|website=www.arcgis.com|access-date=2026-04-09}}</ref> === Klimats un dabas iezīmes === Maltas dienvidu reģionā valda tipisks [[Vidusjūras klimats]], kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas. Vidējā augstākā temperatūra jūlijā sasniedz aptuveni 30 °C, savukārt janvāra vidējā temperatūra ir aptuveni 15 °C, un gada vidējā temperatūra salās ir aptuveni 18—19 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 550 mm, galvenokārt laikā no oktobra līdz martam, bet karstajos vasaras mēnešos parasti ir niecīgs nokrišņu daudzums. Šie modeļi veicina periodisku ūdens trūkumu, ko saasina temperatūras paaugstināšanās, kas kopš 20. gadsimta vidus novērota par 0,2 °C desmitgadē.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/The_Climate_of_Malta.pdf The Climate of Malta: statistics, trends and analysis 1951-2010]</ref><ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Climate-publication-2022.pdf THE STATE OF THE CLIMATE 2022]</ref> Galvenās dabas iezīmes ietver plašus krūmājus, kas sastāv no sausumizturīgiem aromātiskiem krūmiem un garšaugiem, kuri ir pielāgojušies reģionā valdošajam akmeņainajam kaļķakmens reljefam. Piekrastes klintis, kas paceļas līdz pat 100 metriem, veido asas vertikālas virsmas, kas ir neaizsargātas pret viļņu darbību un eroziju. Šīs klintis, kas sastāv no koraļļu kaļķakmens, pastāvīgi atkāpjas jūras izskalošanas dēļ, un pētījumos lēsts, ka mērenas jūras līmeņa celšanās gadījumā erozija varētu ietekmēt vairākus kilometrus Maltas piekrastes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/979/|title=Coastal Cliffs|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Micallef|first=Stefan|last2=Micallef|first2=Anton|last3=Galdies|first3=Charles|date=2018-04-15|title=Application of the Coastal Hazard Wheel to assess erosion on the Maltese coast|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0964569117301552|journal=Ocean & Coastal Management|series=SI: MSforCEP|volume=156|pages=209–222|doi=10.1016/j.ocecoaman.2017.06.005|issn=0964-5691}}</ref> Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti atrodas krūmāju dzīvotnēs, kurās mīt endēmiska flora un fauna. Jūras aizsargājamās teritorijas gar dienvidu piekrasti, kas ir daļa no Maltas [[Natura 2000]] tīkla, aptverot vairāk nekā 35% no zvejniecības zonas, piedāvā daudzveidīgus jūras dibena augus ar zemūdens pļavām un zivju sugām; piemēram, netālu no Marsašlokas tiek aizsargāti koraļļi. Filflas saliņa piekrastē kalpo kā jūras putnu rezervāts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Malta-aizmetnis}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija]] k044uopwj7uvazf9dfzt4yottidavyy 4452454 4452444 2026-04-09T22:04:53Z Egilus 27634 Bezdievīgi novilkts no Grokipēdijas un mazākā mērā no EnWiki. 4452454 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dienvidu reģions | native_name = Reġjun Nofsinhar | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = [[Maltas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Southern Region, Malta.svg | image_shield =Southern Region Malta coa.svg | image_map = Southern Region in Malta.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | area_total_km2 = 78.9 | population_total = 106593 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 35 | latm = 52 | lats = 42.2 | latNS = N | longd = 14 | longm = 28 | longs = 12.1 | longEW = E | seat_type = Centrs | seat = [[Kormi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 vietējās padomes | population_blank02_title = | population_blank02 = | website =https://www.regjunnofsinhar.org/ }} '''Dienvidu reģions''' ({{val|mt|Reġjun Nofsinhar}}) ir viens no sešiem [[Malta]]s [[Maltas administratīvais iedalījums|administratīvajiem reģioniem]]. Reģions aptver galvenās [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu daļu. Reģions robežojas ar [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu]], [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu]], [[Ostas reģions (Malta)|Ostas]] un [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu]] reģioniem. Tas tika izveidots ar 2009. gada XVI likumu. 2019. gada XIV likums, kas aizsāka reģionālo reformu 2021. gadā, būtiski mainīja reģiona robežas un sastāvu, kā arī samazināja tā vietējo padomju skaitu no 14 līdz 12.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regjunnofsinhar.gov.mt/|title=Reġjun Nofsinhar|website=Regjun Nofsinhar|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reģions, kas ir ievērojams ar savu pilsētu, rūpniecības un piekrastes elementu sajaukumu, tostarp [[Marsašloka]]s zvejnieku ciematu, [[Zejtuna]]s vēsturisko mantojumu un [[Birzebudžia]]s rūpniecības zonām, ir svarīgs Maltas jūrniecības ekonomikai, bet saskaras ar tādām problēmām kā augsts iedzīvotāju blīvums un pilsētu paplašināšanās spiediens, kas vispār raksturīgi šīs salu valsts kompaktajai ģeogrāfijai.<ref>[https://www.regjunnofsinhar.org/wp-content/uploads/2024/03/Social-Impact-Assesment-Southern-Regional-Council.pdf Social Impact Assessment Southern Region]</ref> == Reģionālā padome == 2026. gadā Dienvidu reģionālās padomes ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}) prezidents bija Džesmonds Akvilina.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Dienvidu reģionu, tāpat kā citus Maltas administratīvos reģionus, pārvalda Reģionālā padome ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}), kas sastāv no tā veidojošo pašvaldību mēriem un koordinē vietējo padomju darbību. Padomes prezidents 2026. gadā ir Džesmonds Akvilina. Reģiona administrācija atrodas [[Kormi]], kur atrodas arī Reģionālais tribunāls.<ref name=":0" /> Reģiona uzdevumi koncentrējas uz politikas īstenošanu tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi, infrastruktūra un vietējā attīstība. === Statistiskie rajoni === Dienvidu reģions pārklājas ar vairākiem Maltas statistiskajiem rajoniem un ietver daļas no Ziemeļu ostas rajona, Dienvidaustrumu rajona un Dienvidu ostas rajona. === Vietējās padomes === Dienvidu reģionā ietilpst 12 vietējās padomes:<ref name=":0" /> * [[Birzebudžia]] * [[Āšaha]] * [[Gudja]] * [[Hamruna]] * [[Luha]] * [[Marsa]] * [[Marsaskala]] * [[Marsašloka]] * [[Kormi]] (arī ''Città Pinto'') * [[Santalučija]] * [[Santavenera]] * [[Zejtuna]] (arī ''Città Beland'') == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === Dienvidu reģions ir [[Malta (sala)|Maltas galvenās salas]] dienvidu daļa, kas atrodas [[Vidusjūra]]s centrālajā daļā aptuveni 80 km uz dienvidiem no [[Sicīlija]]s un 290 km uz ziemeļiem no [[Ziemeļāfrika]]s piekrastes. Tas robežojas ar Centrālo reģionu ziemeļos un rietumos, savukārt tā austrumu un dienvidu robežas iezīmē nelīdzenu piekrasti gar Vidusjūru, aptverot galvenos līčus — Marsašlokas līci un līčus ap Birzebudžiu. Reģiona platība ir aptuveni 79 km², kas veido aptuveni 25 % no Maltas kopējās sauszemes platības (316 km²).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reljefā gar dienvidu krastiem ir sastopami zemi piekrastes līdzenumi, kas pakāpeniski paceļas pāri sadalītām ielejām un nelielām [[kaļķakmens]] plakankalnēm iekšzemē. Ainava, kas pārsvarā sastāv no stratificētiem kaļķakmens veidojumiem, tostarp zemāka koraļļu kaļķakmens pie pamatnes un virs tā esošā globigerīna kaļķakmens, demonstrē [[Karsta process|karsta]] iezīmes. Daudz klinšu un akmeņainu atsegumu, kuru augstums parasti svārstās no jūras līmeņa līdz 150—200 metriem virs tā. Urbanizētās ielejas, piemēram, tās, kas atrodas netālu no Luhas un Gudjas, kontrastē ar akmeņainām augstienēm Zeitunas virzienā, kur plānas, kaļķainas augsnes ierobežo liela mēroga aramzemes lauksaimniecību, neskatoties uz ilgajiem vēsturiskajiem terasēšanas centieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.nasa.gov/earth/earth-observatory/maltas-landscape-of-limestone-150742/|title=Malta’s Landscape of Limestone - NASA Science|access-date=2026-04-09|date=2022-12-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/apps/MapTools/index.html?appid=79ad35031ff4449ea92df25a2e2e505e|title=Item Replacement|website=www.arcgis.com|access-date=2026-04-09}}</ref> === Klimats un dabas iezīmes === Maltas dienvidu reģionā valda tipisks [[Vidusjūras klimats]], kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas. Vidējā augstākā temperatūra jūlijā sasniedz aptuveni 30 °C, savukārt janvāra vidējā temperatūra ir aptuveni 15 °C, un gada vidējā temperatūra salās ir aptuveni 18—19 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 550 mm, galvenokārt laikā no oktobra līdz martam, bet karstajos vasaras mēnešos parasti ir niecīgs nokrišņu daudzums. Šie modeļi veicina periodisku ūdens trūkumu, ko saasina temperatūras paaugstināšanās, kas kopš 20. gadsimta vidus novērota par 0,2 °C desmitgadē.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/The_Climate_of_Malta.pdf The Climate of Malta: statistics, trends and analysis 1951-2010]</ref><ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Climate-publication-2022.pdf THE STATE OF THE CLIMATE 2022]</ref> Galvenās dabas iezīmes ietver plašus krūmājus, kas sastāv no sausumizturīgiem aromātiskiem krūmiem un garšaugiem, kuri ir pielāgojušies reģionā valdošajam akmeņainajam kaļķakmens reljefam. Piekrastes klintis, kas paceļas līdz pat 100 metriem, veido asas vertikālas virsmas, kas ir neaizsargātas pret viļņu darbību un eroziju. Šīs klintis, kas sastāv no koraļļu kaļķakmens, pastāvīgi atkāpjas jūras izskalošanas dēļ, un pētījumos lēsts, ka mērenas jūras līmeņa celšanās gadījumā erozija varētu ietekmēt vairākus kilometrus Maltas piekrastes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/979/|title=Coastal Cliffs|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Micallef|first=Stefan|last2=Micallef|first2=Anton|last3=Galdies|first3=Charles|date=2018-04-15|title=Application of the Coastal Hazard Wheel to assess erosion on the Maltese coast|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0964569117301552|journal=Ocean & Coastal Management|series=SI: MSforCEP|volume=156|pages=209–222|doi=10.1016/j.ocecoaman.2017.06.005|issn=0964-5691}}</ref> Bioloģiskās daudzveidības svarīgākās vietas atrodas krūmāju dzīvotnēs, kurās mīt endēmiska flora un fauna. Jūras aizsargājamās teritorijas gar dienvidu piekrasti, kas ir daļa no Maltas [[Natura 2000]] tīkla, aptverot vairāk nekā 35% no zvejniecības zonas, aizsargā daudzveidīgus jūras dibena augus ar zemūdens pļavām un zivju sugām; piemēram, netālu no Marsašlokas tiek aizsargāti koraļļi. Filflas saliņa piekrastē kalpo kā jūras putnu rezervāts. == Vēsture == === Agrīnā attīstība === Maltas dienvidu reģionā ir saglabājušās nozīmīgas aizvēsturiskas arheoloģiskās vietas, jo īpaši Bordžas in-Naduras komplekss Birzebudžiā, kurā ir [[Megalīts|megalītu]] tempļu paliekas no [[Tempļu periods|Tempļu perioda]] (aptuveni 3600.—2500. g. [[Mūsu ēra|p.m.ē.]]), kuras pārklāj [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] nocietināta apmetne, kas, izmantojot [[Stratigrāfija|stratigrāfiju]] un [[Artefakts|artefaktu]] analīzi, datēta ar aptuveni 1500.—700. g. p.m.ē., atspoguļojot agrīnās agrārās kopienas ar aizsardzības zemes nocietinājumiem un graudu glabātuvēm, kas liecina par aktīvu zemkopību resursu konkurences apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://heritagemalta.mt/explore/borg-in-nadur/|title=Borġ in-Nadur Prehistoric Complex|website=Heritage Malta|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Šīs struktūras, tostarp ratu iebrauktās rievas un uzglabāšanas bedres, liecina par kaļķakmens topogrāfijas pielāgošanu kultūraugu uzglabāšanai un transportēšanai, kas radušies vēl pirms ievērojamas ārējās ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalcommons.usf.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1004&context=hty_facpub|title=Redisco Rediscovering the Maltese T ering the Maltese Temple of Bor emple of Borġ in-Nadur: An Archaeoastronomical Perspective|website=digitalcommons.usf.edu|access-date=2026-04-09}}</ref> Feniķiešu kolonisti ieradās ap 700. gadu p.m.ē., integrējot Maltu Vidusjūras centrālās daļas tirdzniecības tīklos, un dienvidu piekrastes vietas, piemēram, Marsašloka, kalpoja par [[Purpurkrāsa|purpura]] krāsvielu, [[Metāli|metālu]] un [[keramika]]s tirdzniecības enkurvietām, ko apliecina importētās [[amfora]]s un svētnīcu atliekas Tassilgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://phoenicia.org/maltatrade|title=Malta’s Role in Phoenician Trade|website=phoenicia.org|access-date=2026-04-09}}</ref> [[Kartāga]]s kontrole, sākot ar 6. gadsimtu p.m.ē., pastiprināja šo ostu stratēģisko lomu Pūniešu karu laikā, prioritāti piešķirot jūras apgādei, nevis liela mēroga kolonizācijai, un [[Numismātika|numismātiskie]] un epigrāfiskie atradumi saistīja šo teritoriju ar Ziemeļāfrikas centriem. Romiešu kundzība sākās ar iekarošanu 218. gadā p.m.ē. un ilga līdz 535. gadam m.ē., kura laikā starp dienvidu muižām atradās Zejtunas romiešu villa — izrakumos tika atklātas romiešu stila [[mozaīka]]s, [[Hipokausts|hipokausti]] un [[Olīvas|olīvu]] spiedes no 1. — 4. gadsimta, kas liecina par uz eksportu orientētu lauksaimniecību, ražojot [[Kvieši|kviešus]] un traukus, savukārt akveduktu segmenti no cietzemes avotiem paplašināja ūdens piegādi lauku zemes gabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/roman-aqueduct-system-at-rabat-malta/|title=~~ Roman Aqueduct System at Rabat - Eugene P Teuma|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-02-17|language=en-US}}</ref> Šī infrastruktūra, ko apstiprina hidrotehniskās inženierijas pēdas, ļāva iedzīvotāju skaita pieaugumam būt saistītam ar impērijas piegādes ķēdēm, nevis tikai ar pašu iztikas līdzekļiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Teuma|first=Eugene Paul|date=2025-10-11|title=QANAT, SAQQAJJA & ROMAN AQUEDUCT SYSTEM at RABAT, MALTA|url=https://www.academia.edu/1819676/QANAT_SAQQAJJA_and_ROMAN_AQUEDUCT_SYSTEM_at_RABAT_MALTA}}</ref> Arābu iekarošana 870. gadā ieviesa hidrauliskus jauninājumus, tostarp ar akmeņiem izklātus kanālus — kanatus un citrusaugļu dārzus, ko uzrāda ar oglekli datētas koksnes un ziedputekšņu atliekas no 9. — 11. gadsimta slāņiem, dažādojot lauksaimniecību un izmantojot terasveida apūdeņošanu, kas mazināja sezonālo sausumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturemalta.com/chronology/environmental-chronology-of-the-maltese-islands/environmental-chronology-medieval-period-in-malta-5001530-ce/|title=Environmental Chronology: Medieval Period in Malta (500–1530 CE)|website=Nature Malta|access-date=2026-04-09|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/arab-rule-in-malta/|title=Arab Rule in Malta|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-03-15|language=en-US}}</ref> Šādas lauku sistēmas veicināja ekonomisko noturību, pateicoties eksportējamām kultūrām, piemēram, kokvilnai. No 1530. līdz 1798. gadam [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Hospitāliešu bruņinieku ordenis]] ietekmēja plašākās dienvidu ostas, lai gan galvenais administratīvais centrs pēc sākotnējās nocietināšanas tika pārvietots uz [[Valleta|Valletu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/birgu/|title=Vittoriosa (Birgu) History and Attractions|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-07-23|language=en-US}}</ref> === Jaunākie laiki un mūsdienas === [[Britu impērija|Britu]] koloniālā administrācija, kas tika oficiāli nostiprināta ar 1814. gada [[Parīzes līgums (1814)|Parīzes līgumu]], prioritāri piešķīra Dienvidu reģiona ostām stratēģiskus jūras spēku un komerciālus mērķus. Marsas komerciālās ostas būvniecība laikā no 1861. līdz 1878. gadam ļāva apmierināt pieaugošos ogļu, graudu un citu preču tirdzniecības apjomus. Šīs iniciatīvas radīja darbavietas tūkstošiem cilvēku kuģu remonta un loģistikas jomā, taču veicināja strukturālu atkarību, un līdz 1960. gadu vidum Lielbritānijas militārie izdevumi veidoja aptuveni 15 % no Maltas IKP, ierobežojot diversifikāciju nozarēs, kas nav saistītas ar aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2020-07-19/books/The-British-imperial-island-Part-7-6736225264|title=The British imperial island - Part 7 - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spunt.mt/post/economic-transition-in-malta-1960s-1990s-from-military-dependence-to-self-sufficiency|title=Economic Transition in Malta (1960s–1990s): From Military Dependence to Self‑Sufficiency|last=Malta|first=Spunt|website=spunt.mt|access-date=2026-04-09|date=2025-09-20|language=en}}</ref> Neatkarības iegūšana 1964. gada 21. septembrī izraisīja piespiedu ekonomisku pārorientāciju, jo pakāpeniskā britu militārā izvešana, kas tika pabeigta 1979. gadā, likvidēja lielāko kolonijas ieņēmumu avotu, kas bija nodrošinājis vairāk nekā pusi no valsts izdevumiem. Dienvidu reģionā tas katalizēja industrializāciju, tostarp smagās rūpniecības zonu un naftas infrastruktūras attīstību ap Marsašlokas līci 1970. gados, lai atbalstītu degvielas importu. Kuģu remonta aktivitātes Marsā turpinājās desmitgadē, bet globālās konkurences dēļ samazinājās, veicinot pāreju uz ražošanu un pakalpojumiem. Maltas pievienošanās [[Eiropas Savienība|ES]] 2004. gada 1. maijā atbrīvoja struktūrfondu līdzekļus un piekļuvi tirgum, veicinot ostu infrastruktūras modernizāciju valsts dienvidos. Maltas brīvosta Marsašlokā, kas tika izveidota 1988. gadā kā pārkraušanas termināls, 2000. gadu vidū tika paplašināta, palielinot konteineru caurlaidspēju no 1,46 miljoniem [[TEU]] 2004. gadā līdz 2,37 miljoniem 2010. gadā un padarot to par reģionālu loģistikas mezglu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/corporate/key-milestones-2/|title=Key Milestones|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/accomplishments-2/traffic-volumes/|title=Traffic Volumes|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Sākot ar 2010. gadiem, Dienvidu reģions guva labumu no Maltas plašākā ekonomikas uzplaukuma un ārvalstu investīcijām, finanšu un spēļu nozarēs veicinot IKP pieaugumu vidēji par 5—6 % līdz 2019. gadam, ko veicināja darbaspēka pieplūdums no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šis pieplūdums radīja grūtības, bet arī veicināja infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, ceļu paplašināšanu un komunālo pakalpojumu paplašināšanu rūpniecības rajonos, piemēram, Lukā un Marsā. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar Maltas Nacionālā statistikas biroja 2021. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu Dienvidu reģionā bija reģistrēti 106 593 pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir aptuveni 20,5 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas bija 519 562.<ref name=":2">[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Census-of-population-2021-publication-web.pdf NSO]</ref> Šis skaitlis atspoguļo desmit gadu ilgu starpskaitīšanas pieaugumu par aptuveni 8 % salīdzinājumā ar 2011. gada līmeni, kā rezultātā vidējais gada pieauguma temps laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gadu sākumam bija aptuveni 0,8 %. Iedzīvotāju blīvums reģionā ir 1350 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru visā tā 78,9 km² platībā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem valstī, taču ievērojami atšķiras pa apakšreģioniem.<ref name=":2" /> Vairāk nekā 90 % iedzīvotāju dzīvo blīvi apdzīvotās pilsētvidēs, kas uzsver krasu pilsētu un lauku plaisu, kas dokumentēta NSO reģionālajos izdevumos.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Regional-Statistics-2024-Digital-final.pdf Regional Statistics MALTA 2024 Edition]</ref> Izaugsmi galvenokārt ir virzījusi migrācija, un būvniecības, pakalpojumu un loģistikas nozarēs ieplūde no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kompensē zemo vietējo iedzīvotāju dzimstību un veicina jaunāku vidējo vecuma profilu salīdzinājumā ar Maltas novecojošo valsts struktūru.<ref name=":2" /> Saskaņā ar jaunākajiem NSO aprēķiniem, dzimstība reģionā atbilst valsts rādītājam, kas ir aptuveni 1,1 dzimšanas gadījumi uz sievieti, kas ir zem aizvietošanas līmeņa un nepietiekams, lai uzturētu izaugsmi bez imigrācijas. === Sociālekonomiskais sastāvs === Dienvidu reģionā ienākumu līmenis atbilst valsts vidējiem rādītājiem, taču ar ievērojamām atšķirībām rajonu līmenī, ko nosaka tuvums loģistikai un ostu aktivitātēm. 2022. gadā valsts vidējā gada pamatalga bija 20 989 eiro, vīriešiem nopelnot vidēji 22 096 eiro salīdzinājumā ar 19 605 eiro sievietēm.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/labour-market-main-page/|title=Labour Market|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Reģionā Dienvidaustrumu rajonā tika reģistrēti augstākie vidējie mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi valstī — 42 855 eiro, kas saistīts ar nodarbinātību tirdzniecības un transporta nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/themes_publications/regional-statistics-malta-2024-edition/|title=Regional Statistics MALTA 2024 Edition|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Pirms [[COVID-19 pandēmija]]s bezdarba līmenis saglabājās zems, atspoguļojot valsts mēroga rādītāju aptuveni 3,5 % apmērā 2019. gadā. Izglītības līmenis reģionā atpaliek no ziemeļu apgabaliem, uzsverot ziemeļu un dienvidu plaisu. Dienvidu ostas rajonā 2021. gada tautas skaitīšanas datiem 24 % iedzīvotāju bija ieguvuši augstāko izglītību, kas ir gandrīz divkāršojies no 13 % 2011. gadā, taču joprojām ir zemāks par valsts augstāko izglītību ieguvušo līmeni, kas pārsniedz 40 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/news/national/127387/maltas_northsouth_divide_on_education_revealed_in_census|title=Malta’s north-south divide on education revealed in Census|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Profesionālā apmācība dominē tādās nozarēs kā mehānika un loģistika, kas atbalsta nodarbinātības stabilitāti ar ostām saistītās lomās, nevis plašākās [[Baltās apkaklītes|balto apkaklīšu]] iespējās. Etniskais sastāvs joprojām galvenokārt ir [[maltieši]], aptuveni 80%, un ārvalstu iedzīvotāji 2021. gadā veidoja 20%, galvenokārt ārpussavienības darba ņēmēji no [[Dienvidāzija]]s un [[Āfrika]]s, kas koncentrējās dienvidu darba tirgos fiziska darba nozarēs.<ref name=":3" /> Sociālās struktūras uzsver tradicionālās ģimenes vienības, un Maltas aptuvenais laulību rādītājs 2022. gadā bija 5,4 uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstāks nekā vidēji ES un ko uztur kultūras normas, nevis politikas stimuli. Vienvecāka mājsaimniecības ar bērniem Maltā veido tikai 3,1% no ģimenes vienībām, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un reģionālie dati liecina par to vēl zemāku izplatību dienvidu apdzīvotās vietās salīdzinājumā ar pilsētnieciskākajiem ziemeļu rajoniem. == Ekonomika == === Galvenās nozares un infrastruktūra === Dienvidu reģiona ekonomikā ir ievērojamas loģistikas un pārkraušanas aktivitātes, kuru centrā ir [[Marsašlokas osta]] (Maltas brīvosta), kas veic kravu apstrādi starp Eiropu, Āziju un Āfriku.<ref name=":1" /> Maltas brīvosta, kas darbojas kopš 1988. gada, darbojas kā bezmuitas zona ar pašreizējo maksimālo 3,6 miljonu TEU jaudu, izmantojot liela apjoma konteineru operācijas un palīgpakalpojumus, piemēram, degvielas uzpildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transport.gov.mt/maritime/local-waters/ports-in-the-maltese-islands/port-of-marsaxlokk-114|title=Port of Marsaxlokk - Transport Malta|last=B.V|first=Data Access Europe|website=www.transport.gov.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Ražošanas un vieglās rūpniecības klasteri tādās teritorijās kā industriālais parks Birzebudžiā, kur elektronikas montāža un pārtikas pārstrāde saglabā stabilu pozīciju, izmantojot izveidotās piegādes ķēdes un ostas infrastruktūras tuvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://qlc.com.mt/blog/identifying-industrial-parks-in-malta-a-guide-for-businesses|title=Industrial parks Malta|website=qlc.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Interneta kazino sektors, ko stiprināja Maltas licencēšanas režīms, kas tika ieviests 2001. gadā, un pievienošanās ES 2004. gadā, arī dod stabilu ieguldījumu ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/announcements/announcements/133139/malta_a_powerful_igaming_industry_hub|title=Malta: A powerful igaming industry hub|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Lauksaimniecībai ir ierobežota loma, aizņemot nelielu daļu zemes, un produkcija galvenokārt ir vērsta uz [[Tomāts|tomātu]] un citu dārzeņu audzēšanu siltumnīcās. Kritiskā infrastruktūra ietver Delimaras spēkstaciju, kas 2010. gados tika ievērojami modernizēta, iekļaujot 205 MW kombinētā cikla gāzes turbīnu bloku (''Delimara 4''), kas tika pabeigts ap 2015. gadu, lai veicinātu enerģijas dažādošanu no smagās degvielas uz dabasgāzi, kā arī dzinēju pārveidošanu, lai uzlabotu efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aecom.com/projects/electrogas-malta/|title=ElectroGas Malta|website=AECOM|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wartsila.com/energy/learn-more/references/utilities/delimara-power-plant-3-gas-conversion|title=Delimara power plant 3 gas conversion - Reference - Wärtsilä|website=Wartsila.com|access-date=2026-04-09|date=2019-10-24|language=en}}</ref> Šie uzlabojumi, ko atbalstīja starptautisks finansējums, bija vērsti uz atkarības no importētās degvielas samazināšanu un saskaņošanu ar ES vides standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eib.org/en/press/all/2008-081-malta-the-eib--supports-an--upgrade-of-the--energy--sector|title=Malta: The EIB supports an upgrade of the energy sector|website=European Investment Bank|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> === Tirdzniecība, ostas un tūrisms === Maltas dienvidu reģions kalpo kā kritiski svarīgs salas jūras tirdzniecības centrs, galvenokārt caur Marsašlokas ostu (Maltas brīvostu), kas apstrādā vairāk nekā 50% no valsts pārkraušanas kravām. 2023. gadā brīvostā tika apstrādāti 2,80 miljoni TEU, kas ir nedaudz mazāk nekā 2,89 miljoni 2022. gadā, atspoguļojot pastāvīgo globālās piegādes ķēdes dinamiku.<ref name=":1" /> Šis lielais apjoms (salīdzinoši — [[Rīgas osta|Rīgas brīvostas]] maksimālā jauda ir četrreiz mazāka)<ref>[https://rop.lv/sites/default/files/2025-03/2024%20LV.pdf Rīgas brīvosta 2023. gadā]</ref> parāda reģiona lomu konteineru pārkraušanā, kur galvenie eksporta produkti, tostarp naftas pārstrādes produkti, mašīnbūve un farmaceitiskie produkti, veidoja Maltas kopējo preču tirdzniecības pārpalikumu 1,2 miljardu eiro apmērā gadā. Tomēr atkarība no pārkraušanas pakļauj ekonomiku ievainojamībai, ko rada starptautisko kuģošanas maršrutu maiņas, piemēram, tās, ko izraisīja spriedze [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], kā rezultātā empīriski kavējumi 2023. gadā vidēji bija par 10—15 % ilgāki apgrozījuma laiki salīdzinājumā ar pirms 2020. gada noteiktajiem rādītājiem. Tūrisms Dienvidu reģionā veicina ekonomisko aktivitāti, piesaistot apmeklētājus tādām apskates vietām kā Marsaskalas piekraste, un nozare 2023. gadā deva aptuveni 550 miljonus eiro tiešos tūristu tēriņos. Apmeklētāju skaits sezonāli sasniedza maksimumu no jūnija līdz augustam, veidojot 60% no gada ierašanās apjoma, ko veicināja reģiona piekrastes klintis, alas un tradicionālais zvejas mantojums, kas piesaista kruīzu un vienas dienas izbraucienus. Tomēr šis pieplūdums ir noslogojis vietējo infrastruktūru, viesnīcu noslogojuma līmenim sasniedzot vairāk nekā 90% maksimuma laikā, izraisot kritiku par pārmērīgu atkarību no tūrisma. Ostu pārslodzes problēmas 2020. gados ir saasinājušās līdz ar pieaugošo kuģu izmēru un ģeopolitisku notikumu izraisītu maršrutu [[noviržu]] dēļ, un Maltas brīvosta ziņoja par vidējo piestātnes gaidīšanas laiku 24—48 stundas 2022.—2023. gada smagākajos periodos, salīdzinot ar mazāk nekā 12 stundām vēsturiski. Tirdzniecības diversifikācijas centieni, tostarp uzlabota loģistika ES eksportam, ir vērsti uz šādu risku mazināšanu, taču empīriskie dati uzrāda par pastāvīgu pakļautību ārējiem satricinājumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Malta-aizmetnis}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija]] npp763w4pqrgbc056avhty43sqzxz3k 4452455 4452454 2026-04-09T22:05:57Z Egilus 27634 4452455 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dienvidu reģions | native_name = Reġjun Nofsinhar | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = [[Maltas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Southern Region, Malta.svg | image_shield =Southern Region Malta coa.svg | image_map = Southern Region in Malta.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | area_total_km2 = 78.9 | population_total = 106593 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 35 | latm = 52 | lats = 42.2 | latNS = N | longd = 14 | longm = 28 | longs = 12.1 | longEW = E | seat_type = Centrs | seat = [[Kormi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 vietējās padomes | population_blank02_title = | population_blank02 = | website =https://www.regjunnofsinhar.org/ }} '''Dienvidu reģions''' ({{val|mt|Reġjun Nofsinhar}}) ir viens no sešiem [[Malta]]s [[Maltas administratīvais iedalījums|administratīvajiem reģioniem]]. Reģions aptver galvenās [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu daļu. Reģions robežojas ar [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu]], [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu]], [[Ostas reģions (Malta)|Ostas]] un [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu]] reģioniem. Tas tika izveidots ar 2009. gada XVI likumu. 2019. gada XIV likums, kas aizsāka reģionālo reformu 2021. gadā, būtiski mainīja reģiona robežas un sastāvu, kā arī samazināja tā vietējo padomju skaitu no 14 līdz 12.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regjunnofsinhar.gov.mt/|title=Reġjun Nofsinhar|website=Regjun Nofsinhar|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reģions, kas ir ievērojams ar savu pilsētu, rūpniecības un piekrastes elementu sajaukumu, tostarp [[Marsašloka]]s zvejnieku ciematu, [[Zejtuna]]s vēsturisko mantojumu un [[Birzebudžia]]s rūpniecības zonām, ir svarīgs Maltas jūrniecības ekonomikai, bet saskaras ar tādām problēmām kā augsts iedzīvotāju blīvums un pilsētu paplašināšanās spiediens, kas vispār raksturīgi šīs salu valsts kompaktajai ģeogrāfijai.<ref>[https://www.regjunnofsinhar.org/wp-content/uploads/2024/03/Social-Impact-Assesment-Southern-Regional-Council.pdf Social Impact Assessment Southern Region]</ref> == Reģionālā padome == 2026. gadā Dienvidu reģionālās padomes ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}) prezidents bija Džesmonds Akvilina.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Dienvidu reģionu, tāpat kā citus Maltas administratīvos reģionus, pārvalda Reģionālā padome ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}), kas sastāv no tā veidojošo pašvaldību mēriem un koordinē vietējo padomju darbību. Padomes prezidents 2026. gadā ir Džesmonds Akvilina. Reģiona administrācija atrodas [[Kormi]], kur atrodas arī Reģionālais tribunāls.<ref name=":0" /> Reģiona uzdevumi koncentrējas uz politikas īstenošanu tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi, infrastruktūra un vietējā attīstība. === Statistiskie rajoni === Dienvidu reģions pārklājas ar vairākiem Maltas statistiskajiem rajoniem un ietver daļas no Ziemeļu ostas rajona, Dienvidaustrumu rajona un Dienvidu ostas rajona. === Vietējās padomes === Dienvidu reģionā ietilpst 12 vietējās padomes:<ref name=":0" /> * [[Birzebudžia]] * [[Āšaha]] * [[Gudja]] * [[Hamruna]] * [[Luha]] * [[Marsa]] * [[Marsaskala]] * [[Marsašloka]] * [[Kormi]] (arī ''Città Pinto'') * [[Santalučija]] * [[Santavenera]] * [[Zejtuna]] (arī ''Città Beland'') == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === Dienvidu reģions ir [[Malta (sala)|Maltas galvenās salas]] dienvidu daļa, kas atrodas [[Vidusjūra]]s centrālajā daļā aptuveni 80 km uz dienvidiem no [[Sicīlija]]s un 290 km uz ziemeļiem no [[Ziemeļāfrika]]s piekrastes. Tas robežojas ar Centrālo reģionu ziemeļos un rietumos, savukārt tā austrumu un dienvidu robežas iezīmē nelīdzenu piekrasti gar Vidusjūru, aptverot galvenos līčus — Marsašlokas līci un līčus ap Birzebudžiu. Reģiona platība ir aptuveni 79 km², kas veido aptuveni 25 % no Maltas kopējās sauszemes platības (316 km²).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Reljefā gar dienvidu krastiem ir sastopami zemi piekrastes līdzenumi, kas pakāpeniski paceļas pāri sadalītām ielejām un nelielām [[kaļķakmens]] plakankalnēm iekšzemē. Ainava, kas pārsvarā sastāv no stratificētiem kaļķakmens veidojumiem, tostarp zemāka koraļļu kaļķakmens pie pamatnes un virs tā esošā globigerīna kaļķakmens, demonstrē [[Karsta process|karsta]] iezīmes. Daudz klinšu un akmeņainu atsegumu, kuru augstums parasti svārstās no jūras līmeņa līdz 150—200 metriem virs tā. Urbanizētās ielejas, piemēram, tās, kas atrodas netālu no Luhas un Gudjas, kontrastē ar akmeņainām augstienēm Zeitunas virzienā, kur plānas, kaļķainas augsnes ierobežo liela mēroga aramzemes lauksaimniecību, neskatoties uz ilgajiem vēsturiskajiem terasēšanas centieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.nasa.gov/earth/earth-observatory/maltas-landscape-of-limestone-150742/|title=Malta’s Landscape of Limestone - NASA Science|access-date=2026-04-09|date=2022-12-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/apps/MapTools/index.html?appid=79ad35031ff4449ea92df25a2e2e505e|title=Item Replacement|website=www.arcgis.com|access-date=2026-04-09}}</ref> === Klimats un dabas iezīmes === Maltas dienvidu reģionā valda tipisks [[Vidusjūras klimats]], kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas. Vidējā augstākā temperatūra jūlijā sasniedz aptuveni 30 °C, savukārt janvāra vidējā temperatūra ir aptuveni 15 °C, un gada vidējā temperatūra salās ir aptuveni 18—19 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 550 mm, galvenokārt laikā no oktobra līdz martam, bet karstajos vasaras mēnešos parasti ir niecīgs nokrišņu daudzums. Šie modeļi veicina periodisku ūdens trūkumu, ko saasina temperatūras paaugstināšanās, kas kopš 20. gadsimta vidus novērota par 0,2 °C desmitgadē.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/The_Climate_of_Malta.pdf The Climate of Malta: statistics, trends and analysis 1951-2010]</ref><ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Climate-publication-2022.pdf THE STATE OF THE CLIMATE 2022]</ref> Galvenās dabas iezīmes ietver plašus krūmājus, kas sastāv no sausumizturīgiem aromātiskiem krūmiem un garšaugiem, kuri ir pielāgojušies reģionā valdošajam akmeņainajam kaļķakmens reljefam. Piekrastes klintis, kas paceļas līdz pat 100 metriem, veido asas vertikālas virsmas, kas ir neaizsargātas pret viļņu darbību un eroziju. Šīs klintis, kas sastāv no koraļļu kaļķakmens, pastāvīgi atkāpjas jūras izskalošanas dēļ, un pētījumos lēsts, ka mērenas jūras līmeņa celšanās gadījumā erozija varētu ietekmēt vairākus kilometrus Maltas piekrastes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/979/|title=Coastal Cliffs|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Micallef|first=Stefan|last2=Micallef|first2=Anton|last3=Galdies|first3=Charles|date=2018-04-15|title=Application of the Coastal Hazard Wheel to assess erosion on the Maltese coast|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0964569117301552|journal=Ocean & Coastal Management|series=SI: MSforCEP|volume=156|pages=209–222|doi=10.1016/j.ocecoaman.2017.06.005|issn=0964-5691}}</ref> Bioloģiskās daudzveidības svarīgākās vietas atrodas krūmāju dzīvotnēs, kurās mīt endēmiska flora un fauna. Jūras aizsargājamās teritorijas gar dienvidu piekrasti, kas ir daļa no Maltas [[Natura 2000]] tīkla, aptverot vairāk nekā 35% no zvejniecības zonas, aizsargā daudzveidīgus jūras dibena augus ar zemūdens pļavām un zivju sugām; piemēram, netālu no Marsašlokas tiek aizsargāti koraļļi. Filflas saliņa piekrastē kalpo kā jūras putnu rezervāts. == Vēsture == === Agrīnā attīstība === Maltas dienvidu reģionā ir saglabājušās nozīmīgas aizvēsturiskas arheoloģiskās vietas, jo īpaši Bordžas in-Naduras komplekss Birzebudžiā, kurā ir [[Megalīts|megalītu]] tempļu paliekas no [[Tempļu periods|Tempļu perioda]] (aptuveni 3600.—2500. g. [[Mūsu ēra|p.m.ē.]]), kuras pārklāj [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] nocietināta apmetne, kas, izmantojot [[Stratigrāfija|stratigrāfiju]] un [[Artefakts|artefaktu]] analīzi, datēta ar aptuveni 1500.—700. g. p.m.ē., atspoguļojot agrīnās agrārās kopienas ar aizsardzības zemes nocietinājumiem un graudu glabātuvēm, kas liecina par aktīvu zemkopību resursu konkurences apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://heritagemalta.mt/explore/borg-in-nadur/|title=Borġ in-Nadur Prehistoric Complex|website=Heritage Malta|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Šīs struktūras, tostarp ratu iebrauktās rievas un uzglabāšanas bedres, liecina par kaļķakmens topogrāfijas pielāgošanu kultūraugu uzglabāšanai un transportēšanai, kas radušies vēl pirms ievērojamas ārējās ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalcommons.usf.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1004&context=hty_facpub|title=Redisco Rediscovering the Maltese T ering the Maltese Temple of Bor emple of Borġ in-Nadur: An Archaeoastronomical Perspective|website=digitalcommons.usf.edu|access-date=2026-04-09}}</ref> Feniķiešu kolonisti ieradās ap 700. gadu p.m.ē., integrējot Maltu Vidusjūras centrālās daļas tirdzniecības tīklos, un dienvidu piekrastes vietas, piemēram, Marsašloka, kalpoja par [[Purpurkrāsa|purpura]] krāsvielu, [[Metāli|metālu]] un [[keramika]]s tirdzniecības enkurvietām, ko apliecina importētās [[amfora]]s un svētnīcu atliekas Tassilgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://phoenicia.org/maltatrade|title=Malta’s Role in Phoenician Trade|website=phoenicia.org|access-date=2026-04-09}}</ref> [[Kartāga]]s kontrole, sākot ar 6. gadsimtu p.m.ē., pastiprināja šo ostu stratēģisko lomu Pūniešu karu laikā, prioritāti piešķirot jūras apgādei, nevis liela mēroga kolonizācijai, un [[Numismātika|numismātiskie]] un epigrāfiskie atradumi saistīja šo teritoriju ar Ziemeļāfrikas centriem. Romiešu kundzība sākās ar iekarošanu 218. gadā p.m.ē. un ilga līdz 535. gadam m.ē., kura laikā starp dienvidu muižām atradās Zejtunas romiešu villa — izrakumos tika atklātas romiešu stila [[mozaīka]]s, [[Hipokausts|hipokausti]] un [[Olīvas|olīvu]] spiedes no 1. — 4. gadsimta, kas liecina par uz eksportu orientētu lauksaimniecību, ražojot [[Kvieši|kviešus]] un traukus, savukārt akveduktu segmenti no cietzemes avotiem paplašināja ūdens piegādi lauku zemes gabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/roman-aqueduct-system-at-rabat-malta/|title=~~ Roman Aqueduct System at Rabat - Eugene P Teuma|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-02-17|language=en-US}}</ref> Šī infrastruktūra, ko apstiprina hidrotehniskās inženierijas pēdas, ļāva iedzīvotāju skaita pieaugumam būt saistītam ar impērijas piegādes ķēdēm, nevis tikai ar pašu iztikas līdzekļiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Teuma|first=Eugene Paul|date=2025-10-11|title=QANAT, SAQQAJJA & ROMAN AQUEDUCT SYSTEM at RABAT, MALTA|url=https://www.academia.edu/1819676/QANAT_SAQQAJJA_and_ROMAN_AQUEDUCT_SYSTEM_at_RABAT_MALTA}}</ref> Arābu iekarošana 870. gadā ieviesa hidrauliskus jauninājumus, tostarp ar akmeņiem izklātus kanālus — kanatus un citrusaugļu dārzus, ko uzrāda ar oglekli datētas koksnes un ziedputekšņu atliekas no 9. — 11. gadsimta slāņiem, dažādojot lauksaimniecību un izmantojot terasveida apūdeņošanu, kas mazināja sezonālo sausumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturemalta.com/chronology/environmental-chronology-of-the-maltese-islands/environmental-chronology-medieval-period-in-malta-5001530-ce/|title=Environmental Chronology: Medieval Period in Malta (500–1530 CE)|website=Nature Malta|access-date=2026-04-09|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/arab-rule-in-malta/|title=Arab Rule in Malta|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-03-15|language=en-US}}</ref> Šādas lauku sistēmas veicināja ekonomisko noturību, pateicoties eksportējamām kultūrām, piemēram, kokvilnai. No 1530. līdz 1798. gadam [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Hospitāliešu bruņinieku ordenis]] ietekmēja plašākās dienvidu ostas, lai gan galvenais administratīvais centrs pēc sākotnējās nocietināšanas tika pārvietots uz [[Valleta|Valletu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/birgu/|title=Vittoriosa (Birgu) History and Attractions|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-07-23|language=en-US}}</ref> === Jaunākie laiki un mūsdienas === [[Britu impērija|Britu]] koloniālā administrācija, kas tika oficiāli nostiprināta ar 1814. gada [[Parīzes līgums (1814)|Parīzes līgumu]], prioritāri piešķīra Dienvidu reģiona ostām stratēģiskus jūras spēku un komerciālus mērķus. Marsas komerciālās ostas būvniecība laikā no 1861. līdz 1878. gadam ļāva apmierināt pieaugošos ogļu, graudu un citu preču tirdzniecības apjomus. Šīs iniciatīvas radīja darbavietas tūkstošiem cilvēku kuģu remonta un loģistikas jomā, taču veicināja strukturālu atkarību, un līdz 1960. gadu vidum Lielbritānijas militārie izdevumi veidoja aptuveni 15 % no Maltas IKP, ierobežojot diversifikāciju nozarēs, kas nav saistītas ar aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2020-07-19/books/The-British-imperial-island-Part-7-6736225264|title=The British imperial island - Part 7 - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spunt.mt/post/economic-transition-in-malta-1960s-1990s-from-military-dependence-to-self-sufficiency|title=Economic Transition in Malta (1960s–1990s): From Military Dependence to Self‑Sufficiency|last=Malta|first=Spunt|website=spunt.mt|access-date=2026-04-09|date=2025-09-20|language=en}}</ref> Neatkarības iegūšana 1964. gada 21. septembrī izraisīja piespiedu ekonomisku pārorientāciju, jo pakāpeniskā britu militārā izvešana, kas tika pabeigta 1979. gadā, likvidēja lielāko kolonijas ieņēmumu avotu, kas bija nodrošinājis vairāk nekā pusi no valsts izdevumiem. Dienvidu reģionā tas katalizēja industrializāciju, tostarp smagās rūpniecības zonu un naftas infrastruktūras attīstību ap Marsašlokas līci 1970. gados, lai atbalstītu degvielas importu. Kuģu remonta aktivitātes Marsā turpinājās desmitgadē, bet globālās konkurences dēļ samazinājās, veicinot pāreju uz ražošanu un pakalpojumiem. Maltas pievienošanās [[Eiropas Savienība|ES]] 2004. gada 1. maijā atbrīvoja struktūrfondu līdzekļus un piekļuvi tirgum, veicinot ostu infrastruktūras modernizāciju valsts dienvidos. Maltas brīvosta Marsašlokā, kas tika izveidota 1988. gadā kā pārkraušanas termināls, 2000. gadu vidū tika paplašināta, palielinot konteineru caurlaidspēju no 1,46 miljoniem [[TEU]] 2004. gadā līdz 2,37 miljoniem 2010. gadā un padarot to par reģionālu loģistikas mezglu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/corporate/key-milestones-2/|title=Key Milestones|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/accomplishments-2/traffic-volumes/|title=Traffic Volumes|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Sākot ar 2010. gadiem, Dienvidu reģions guva labumu no Maltas plašākā ekonomikas uzplaukuma un ārvalstu investīcijām, finanšu un spēļu nozarēs veicinot IKP pieaugumu vidēji par 5—6 % līdz 2019. gadam, ko veicināja darbaspēka pieplūdums no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šis pieplūdums radīja grūtības, bet arī veicināja infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, ceļu paplašināšanu un komunālo pakalpojumu paplašināšanu rūpniecības rajonos, piemēram, Lukā un Marsā. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar Maltas Nacionālā statistikas biroja 2021. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu Dienvidu reģionā bija reģistrēti 106 593 pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir aptuveni 20,5 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas bija 519 562.<ref name=":2">[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Census-of-population-2021-publication-web.pdf NSO]</ref> Šis skaitlis atspoguļo desmit gadu ilgu starpskaitīšanas pieaugumu par aptuveni 8 % salīdzinājumā ar 2011. gada līmeni, kā rezultātā vidējais gada pieauguma temps laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gadu sākumam bija aptuveni 0,8 %. Iedzīvotāju blīvums reģionā ir 1350 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru visā tā 78,9 km² platībā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem valstī, taču ievērojami atšķiras pa apakšreģioniem.<ref name=":2" /> Vairāk nekā 90 % iedzīvotāju dzīvo blīvi apdzīvotās pilsētvidēs, kas uzsver krasu pilsētu un lauku plaisu, kas dokumentēta NSO reģionālajos izdevumos.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Regional-Statistics-2024-Digital-final.pdf Regional Statistics MALTA 2024 Edition]</ref> Izaugsmi galvenokārt ir virzījusi migrācija, un būvniecības, pakalpojumu un loģistikas nozarēs ieplūde no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kompensē zemo vietējo iedzīvotāju dzimstību un veicina jaunāku vidējo vecuma profilu salīdzinājumā ar Maltas novecojošo valsts struktūru.<ref name=":2" /> Saskaņā ar jaunākajiem NSO aprēķiniem, dzimstība reģionā atbilst valsts rādītājam, kas ir aptuveni 1,1 dzimšanas gadījumi uz sievieti, kas ir zem aizvietošanas līmeņa un nepietiekams, lai uzturētu izaugsmi bez imigrācijas. === Sociālekonomiskais sastāvs === Dienvidu reģionā ienākumu līmenis atbilst valsts vidējiem rādītājiem, taču ar ievērojamām atšķirībām rajonu līmenī, ko nosaka tuvums loģistikai un ostu aktivitātēm. 2022. gadā valsts vidējā gada pamatalga bija 20 989 eiro, vīriešiem nopelnot vidēji 22 096 eiro salīdzinājumā ar 19 605 eiro sievietēm.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/labour-market-main-page/|title=Labour Market|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Reģionā Dienvidaustrumu rajonā tika reģistrēti augstākie vidējie mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi valstī — 42 855 eiro, kas saistīts ar nodarbinātību tirdzniecības un transporta nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/themes_publications/regional-statistics-malta-2024-edition/|title=Regional Statistics MALTA 2024 Edition|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref> Pirms [[COVID-19 pandēmija]]s bezdarba līmenis saglabājās zems, atspoguļojot valsts mēroga rādītāju aptuveni 3,5 % apmērā 2019. gadā. Izglītības līmenis reģionā atpaliek no ziemeļu apgabaliem, uzsverot ziemeļu un dienvidu plaisu. Dienvidu ostas rajonā 2021. gada tautas skaitīšanas datiem 24 % iedzīvotāju bija ieguvuši augstāko izglītību, kas ir gandrīz divkāršojies no 13 % 2011. gadā, taču joprojām ir zemāks par valsts augstāko izglītību ieguvušo līmeni, kas pārsniedz 40 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/news/national/127387/maltas_northsouth_divide_on_education_revealed_in_census|title=Malta’s north-south divide on education revealed in Census|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Profesionālā apmācība dominē tādās nozarēs kā mehānika un loģistika, kas atbalsta nodarbinātības stabilitāti ar ostām saistītās lomās, nevis plašākās [[Baltās apkaklītes|balto apkaklīšu]] iespējās. Etniskais sastāvs joprojām galvenokārt ir [[maltieši]], aptuveni 80%, un ārvalstu iedzīvotāji 2021. gadā veidoja 20%, galvenokārt ārpussavienības darba ņēmēji no [[Dienvidāzija]]s un [[Āfrika]]s, kas koncentrējās dienvidu darba tirgos fiziska darba nozarēs.<ref name=":3" /> Sociālās struktūras uzsver tradicionālās ģimenes vienības, un Maltas aptuvenais laulību rādītājs 2022. gadā bija 5,4 uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstāks nekā vidēji ES un ko uztur kultūras normas, nevis politikas stimuli. Vienvecāka mājsaimniecības ar bērniem Maltā veido tikai 3,1% no ģimenes vienībām, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un reģionālie dati liecina par to vēl zemāku izplatību dienvidu apdzīvotās vietās salīdzinājumā ar pilsētnieciskākajiem ziemeļu rajoniem. == Ekonomika == === Galvenās nozares un infrastruktūra === Dienvidu reģiona ekonomikā ir ievērojamas loģistikas un pārkraušanas aktivitātes, kuru centrā ir [[Marsašlokas osta]] (Maltas brīvosta), kas veic kravu apstrādi starp Eiropu, Āziju un Āfriku.<ref name=":1" /> Maltas brīvosta, kas darbojas kopš 1988. gada, darbojas kā bezmuitas zona ar pašreizējo maksimālo 3,6 miljonu TEU jaudu, izmantojot liela apjoma konteineru operācijas un palīgpakalpojumus, piemēram, degvielas uzpildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transport.gov.mt/maritime/local-waters/ports-in-the-maltese-islands/port-of-marsaxlokk-114|title=Port of Marsaxlokk - Transport Malta|last=B.V|first=Data Access Europe|website=www.transport.gov.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Ražošanas un vieglās rūpniecības klasteri tādās teritorijās kā industriālais parks Birzebudžiā, kur elektronikas montāža un pārtikas pārstrāde saglabā stabilu pozīciju, izmantojot izveidotās piegādes ķēdes un ostas infrastruktūras tuvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://qlc.com.mt/blog/identifying-industrial-parks-in-malta-a-guide-for-businesses|title=Industrial parks Malta|website=qlc.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Interneta kazino sektors, ko stiprināja Maltas licencēšanas režīms, kas tika ieviests 2001. gadā, un pievienošanās ES 2004. gadā, arī dod stabilu ieguldījumu ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/announcements/announcements/133139/malta_a_powerful_igaming_industry_hub|title=Malta: A powerful igaming industry hub|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Lauksaimniecībai ir ierobežota loma, aizņemot nelielu daļu zemes, un produkcija galvenokārt ir vērsta uz [[Tomāts|tomātu]] un citu dārzeņu audzēšanu siltumnīcās. Kritiskā infrastruktūra ietver Delimaras spēkstaciju, kas 2010. gados tika ievērojami modernizēta, iekļaujot 205 MW kombinētā cikla gāzes turbīnu bloku (''Delimara 4''), kas tika pabeigts ap 2015. gadu, lai veicinātu enerģijas dažādošanu no smagās degvielas uz dabasgāzi, kā arī dzinēju pārveidošanu, lai uzlabotu efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aecom.com/projects/electrogas-malta/|title=ElectroGas Malta|website=AECOM|access-date=2026-04-09|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wartsila.com/energy/learn-more/references/utilities/delimara-power-plant-3-gas-conversion|title=Delimara power plant 3 gas conversion - Reference - Wärtsilä|website=Wartsila.com|access-date=2026-04-09|date=2019-10-24|language=en}}</ref> Šie uzlabojumi, ko atbalstīja starptautisks finansējums, bija vērsti uz atkarības no importētās degvielas samazināšanu un saskaņošanu ar ES vides standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eib.org/en/press/all/2008-081-malta-the-eib--supports-an--upgrade-of-the--energy--sector|title=Malta: The EIB supports an upgrade of the energy sector|website=European Investment Bank|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> === Tirdzniecība, ostas un tūrisms === Maltas dienvidu reģions kalpo kā kritiski svarīgs salas jūras tirdzniecības centrs, galvenokārt caur Marsašlokas ostu (Maltas brīvostu), kas apstrādā vairāk nekā 50% no valsts pārkraušanas kravām. 2023. gadā brīvostā tika apstrādāti 2,80 miljoni TEU, kas ir nedaudz mazāk nekā 2,89 miljoni 2022. gadā, atspoguļojot pastāvīgo globālās piegādes ķēdes dinamiku.<ref name=":1" /> Šis lielais apjoms (salīdzinoši — [[Rīgas osta|Rīgas brīvostas]] maksimālā jauda ir četrreiz mazāka)<ref>[https://rop.lv/sites/default/files/2025-03/2024%20LV.pdf Rīgas brīvosta 2023. gadā]</ref> parāda reģiona lomu konteineru pārkraušanā, kur galvenie eksporta produkti, tostarp naftas pārstrādes produkti, mašīnbūve un farmaceitiskie produkti, veidoja Maltas kopējo preču tirdzniecības pārpalikumu 1,2 miljardu eiro apmērā gadā. Tomēr atkarība no pārkraušanas pakļauj ekonomiku ievainojamībai, ko rada starptautisko kuģošanas maršrutu maiņas, piemēram, tās, ko izraisīja spriedze [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], kā rezultātā empīriski kavējumi 2023. gadā vidēji bija par 10—15 % ilgāki apgrozījuma laiki salīdzinājumā ar pirms 2020. gada noteiktajiem rādītājiem. Tūrisms Dienvidu reģionā veicina ekonomisko aktivitāti, piesaistot apmeklētājus tādām apskates vietām kā Marsaskalas piekraste, un nozare 2023. gadā deva aptuveni 550 miljonus eiro tiešos tūristu tēriņos. Apmeklētāju skaits sezonāli sasniedza maksimumu no jūnija līdz augustam, veidojot 60% no gada ierašanās apjoma, ko veicināja reģiona piekrastes klintis, alas un tradicionālais zvejas mantojums, kas piesaista kruīzu un vienas dienas izbraucienus. Tomēr šis pieplūdums ir noslogojis vietējo infrastruktūru, viesnīcu noslogojuma līmenim sasniedzot vairāk nekā 90% maksimuma laikā, izraisot kritiku par pārmērīgu atkarību no tūrisma. Ostu pārslodzes problēmas 2020. gados ir saasinājušās līdz ar pieaugošo kuģu izmēru un ģeopolitisku notikumu izraisītu maršrutu noviržu dēļ, un Maltas brīvosta ziņoja par vidējo piestātnes gaidīšanas laiku 24—48 stundas 2022.—2023. gada smagākajos periodos, salīdzinot ar mazāk nekā 12 stundām vēsturiski. Tirdzniecības diversifikācijas centieni, tostarp uzlabota loģistika ES eksportam, ir vērsti uz šādu risku mazināšanu, taču empīriskie dati uzrāda par pastāvīgu pakļautību ārējiem satricinājumiem. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija]] lm1uer5azw83d9ksa4xo255d229m5p1 0 628682 4452445 2026-04-09T21:01:53Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Rumānija]] | karogs = Flag of Romania.svg | parraiditajs = [[Rumānijas televīzija|TVR]] | nac atlase = | pied reizes = 23 (19 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 3. vieta: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: 1993. gada Eirovīzijas... 4452445 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Rumānija]] | karogs = Flag of Romania.svg | parraiditajs = [[Rumānijas televīzija|TVR]] | nac atlase = | pied reizes = 23 (19 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 3. vieta: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]], [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/romania] }} '''[[Rumānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 23 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Dans Bitmans]] ar dziesmu ''Dincolo de nori''. Kaut arī Rumānija pirmo reizi Eirovīzijas konkursā piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]. gada konkursā, tā nekvalificējās konkursa finālšovam. Rumānija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. un [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā, iegūstot 3. vietu. == Rumānija pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |-bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Dida Dragana]] |''Nu pleca'' |[[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 7. |align="center" | 38 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Dans Bitmans]] |''Dincolo de nori'' |Rumāņu |align="center" | 21. |align="center" | 14 |colspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Monika Angela]] un ''[[Sincron]]'' |''Rugă pentru pacea lumii'' |Rumāņu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 29. |align="center" | 11 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Malina Olinesku]] |''Eu cred'' |Horvātu |align="center" | 22. |align="center" | 6 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |''[[Taxi (grupa)|Taxi]]'' |''The Moon'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |align="center" | 17. |align="center" | 25 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Monika Angela]] un [[Marsels Pāvels]] |''Tell Me Why'' |Angļu |align="center" | 9. |align="center" | 71 | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' |''Don't Break My Heart'' |Angļu |align="center" | 10. |align="center" | 73 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Sanda Ladosi|Sanda]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 18. |align="center" | 18 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#cc9966" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' |''Let Me Try'' |Angļu |align="center" | 3. |align="center" | 158 |align="center" bgcolor="#FFCC33"| 1. |align="center" bgcolor="#FFCC33"| 235 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Mihajs Treistariu]] |''Tornerò'' |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 4. |align="center" | 172 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Todomondo]]'' |''Liubi, Liubi, I Love You'' |Angļu, Itāļi,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Krievu valoda|Krievu]],<br />[[Franču valoda|Franču]], Rumāņu |align="center" | 13. |align="center" | 84 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]] |''Pe-o margine de lume'' |Rumāņu,<br />Itāļu |align="center" | 20. |align="center" | 45 |align="center" | 7. |align="center" | 94 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Elena George]] |''The Balkan Girls'' |Angļu |align="center" | 19. |align="center" | 40 |align="center" | 9. |align="center" | 67 |- |bgcolor="#cc9966" | {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |bgcolor="#cc9966" | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] |bgcolor="#cc9966" | ''Playing with Fire'' |bgcolor="#cc9966" | Angļu |align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. |align="center" bgcolor="#cc9966" | 162 |align="center" | 4. |align="center" | 104 |- |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |''[[Hotel FM]]'' |''Change'' |Angļu |align="center" | 17. |align="center" | 77 |align="center" | 4. |align="center" | 111 |- |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |''[[Mandinga]]'' |''Zaleilah'' |Spaņu,<br />Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 71 |align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. |align="center" bgcolor="#cc9966" | 120 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Florins Cezars Ouatu|Cezars]]'' |''It's My Life'' |Angļu |align="center" | 13. |align="center" | 65 |align="center" | 5. |align="center" | 83 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |Paula Selinga un Ovi |''Miracle'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 72 |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 125 |- |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Voltaj]]'' |''De la capăt (All over Again)'' |Rumāņu,<br />Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 35 |align="center" | 5. |align="center" | 89 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ovidiu Antons]] |''Moment of Silence'' |Angļu |colspan="4" {{N/A|Diskvalificēts}}<small>{{efn|2016. gadā Rumānija apstiprināja savu dalību konkursā, bet nesamaksātā parāda dēļ, valsts tika diskvalificēta.}}</small> |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''[[Ilinka]]'' pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |Angļu |align="center" | 7. |align="center" | 282. |align="center" | 6. |align="center" | 174. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[The Humans]]'' |''Goodbye'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 107 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Estere Peonija]] |''On a Sunday'' |Angļu |align="center" | 13. |align="center" | 71 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |''[[Roxen]]'' |''Alcohol You'' |Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |''Roxen'' |''Amnesia'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 85 |- |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |''[[WRS]]'' |''Llámame'' |Angļu,<br />Spāņu |align="center" | 18. |align="center" | 65 |align="center" | 9. |align="center" | 118 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |[[Teodors Andrejs]] |''D.G.T. (Off and On)'' |Rumāņu,<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 15. |align="center" | 0 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024.]] un [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] gada konkursā}} |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Rumānijas mūzika]] 29kpysleymsp78s9wb0wyam6qtus5k4 1 628683 4452446 2026-04-09T21:03:36Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Rumānija }} 4452446 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Rumānija }} gz9kwyort0u88q4fxi3d6bsiubmvzwq 3 628684 4452448 2026-04-09T21:10:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452448 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sunkvezimis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 00.10 (EEST) qzg2ps9m7job7emtpvvzf393nwmv0j8 3 628685 4452449 2026-04-09T21:12:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452449 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ralfs-20}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 00.12 (EEST) 6tlnngkc9jx0kahzznjelnqbz9dcgt8 3 628686 4452453 2026-04-09T21:50:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452453 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SkyWolf 07}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 00.50 (EEST) d698wycowdvlq90762leam6zukfab8m 1 628687 4452456 2026-04-09T22:07:30Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = Malta }} 4452456 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = Malta }} oyt50u7rxbjqdj4ncso8ovm7pmcdx1f 3 628688 4452460 2026-04-09T22:22:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452460 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fröhlicher Fisch}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 01.22 (EEST) rfobr5i1mqi3i1l873iwg0d0pgmlw8d 3 628689 4452461 2026-04-09T22:24:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452461 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tealumbrella}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 01.24 (EEST) fsfpjk22skprysagaysdygf7qb2r5x2 0 628690 4452473 2026-04-10T02:55:19Z Ri4ardsons 18612 Jauna lapa 4452473 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Marindzes ezers | map = Latvija | plat_d = 56 | plat_m = 33 | plat_s = 49 | plat_NS = N | gar_d = 26 | gar_m = 22 | gar_s = 04 | gar_EW = E | platība_ha = 69,6 | garums = 2 | Vid_dziļums = 2,2 | Max_dziļums = 4 | augstums_vjl = 95,7 | izteka = Izteka uz [[Ataša|Atašu]] | ietekas = [[Ilzīte]], [[Oklā upīte (Marindzes ezera pieteka)|Oklā upīte]] | valstis = {{LAT}} | pilsētas = [[Ezerstaleidzāni]], [[Ezerpodnieki]], [[Lindāni]], [[Marinzeja]], [[Rockāni]] }} '''Marindzes ezers''' (arī '''Marinzejas ezers''', '''Marinsejas ezers''', '''Mariņezers''', '''Marijas ezers''') ir dabīgs [[saldūdens]] caurteces [[ezers]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Atašienes pagasts|Atašienes pagastā]]. Atrodas 2 km uz ziemeļiem no pagasta centra [[Atašiene]]s, pie autoceļa [[P62]]. Ezera dienvidaustrumu krastā atrodas [[Marinzejas muiža|Marinzejas muižas pils]] ar parku. == Raksturojums == Krasti zemi, ziemeļu un dienvidrietumu galā arī purvaini. Gultne [[dūņas|dūņaina]]; dūņu slānis svārstās no 0,1 līdz 2,7 m. Ūdens krāsa polihumoza.<ref name="ezeri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2089|title=Marindzes ezers|website=ezeri.lv}}</ref> Ezera ziemeļu galā ietek [[Ilzīte]], bet no austrumiem – [[Oklā upīte (Marindzes ezera pieteka)|Oklā upīte]]. Dienvidos iztek grāvis uz [[Ataša|Atašu]].<ref name="ezeri"/> Virsūdens augu joslā galvenokārt [[parastā niedre|niedres]], arī [[meldri]] un [[parastā bultene|bultenes]], vietām [[platlapu vilkvālīte]]s, [[parastā kalme|kalmes]], [[kosas]], [[grīšļi]], [[puķumeldri]] un [[pameldri]]. Vietām novērojama peldlapu augu veģetācija, tostarp, [[peldošā glīvene|peldošās glīvenes]], [[dzeltenā lēpe|dzeltenās lēpes]], retāk arī [[ežgalvītes]]. Reti novērojama iegrimušo augu veģetācija, tostarp, [[spožā glīvene|spožās glīvenes]], [[skaujošā glīvene|skaujošās glīvenes]].<ref name="ezeri"/> Ezerā mīt: [[asaris]], [[karpa]], [[karūsa]], [[ķīsis]], [[līdaka]], [[līnis]], [[mailīte]], [[plaudis]], [[rauda]], [[rudulis]], [[vēdzele]], [[vīķe]].<ref name="ezeri"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jēkabpils novada ezeri]] [[Kategorija:Atašienes pagasts]] toaen1z79mi2lmwh2lk58pi67fe8wbo 0 628691 4452478 2026-04-10T04:10:19Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par cilvēktiesībām Krievijā 4452478 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Cilvēktiesības Krievijā''' ({{val|ru|права человека в России}}) ir temats, kas aptver [[cilvēktiesības|pamattiesību]] tiesisko regulējumu un to praktisko īstenošanu [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tostarp [[politiskās tiesības]] un [[pilsoniskās brīvības]], [[tiesiskums|tiesiskuma]] principus, [[vārda brīvība|vārda]], [[pulcēšanās brīvība|pulcēšanās]] un [[biedrošanās brīvība|biedrošanās brīvību]], kā arī jautājumus par [[spīdzināšana|spīdzināšanu]], [[patvaļīga aizturēšana|patvaļīgu aizturēšanu]] un [[taisnīga tiesa|taisnīgas tiesas]] nodrošināšanu. Tas ietver arī [[valsts institūcija|valsts institūciju]] praksi attiecībā uz šīm tiesībām un to ievērošanu dažādās sabiedrības grupās. Mūsdienu situācijas raksturojumā [[starptautiska organizācija|starptautiskās organizācijas]] un [[cilvēktiesību uzraudzība]]s institūcijas norāda uz būtisku [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] stāvokļa pasliktināšanos, īpaši 2020. gadu vidū. Tiek uzsvērta pilsoniskās telpas sašaurināšanās, represīvo tiesisko instrumentu paplašināšana un sistemātiski ierobežojumi attiecībā uz [[opozīcija (politika)|opozīciju]], [[neatkarīgs medijs|neatkarīgajiem medijiem]] un [[pilsoniska sabiedrība|pilsonisko sabiedrību]]. Plaši tiek izmantoti tādi normatīvie instrumenti kā “ārvalstu aģentu” un “nevēlamu organizāciju” regulējums, kā arī [[ekstrēmisms (politika)|ekstrēmisma]] un [[pretterorisms|pretterorisma]] likumi, kas bieži kalpo [[politiskās represijas|represīviem mērķiem]]. Starptautiskajos pārskatos bieži izceltas konkrētas problēmu jomas, tostarp politisko oponentu, žurnālistu, juristu, cilvēktiesību aizstāvju un pretkara aktīvistu vajāšana, netaisnīgas tiesas prāvas, ilgstošs ieslodzījums, iebiedēšana, spīdzināšana un slikta izturēšanās apcietinājumā. Tāpat tiek norādīts uz ierobežojumiem mazākumgrupu, īpaši [[LGBT]] personu, tiesībām, kā arī uz protestu dalībnieku un valsts politikas kritiķu apspiešanu. Cilvēktiesību situācija Krievijā mūsdienu literatūrā bieži tiek aplūkota plašākā autoritāras pārvaldības nostiprināšanās un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara pret Ukrainu]] kontekstā, kas būtiski ietekmē politisko tiesību un pilsonisko brīvību līmeni valstī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{tieslietas-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā| ]] 1lhanky51hfebnxsta0jjglqusek5gk 1 628692 4452479 2026-04-10T04:11:44Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = cilvēktiesības |valsts = Krievija }} 4452479 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = cilvēktiesības |valsts = Krievija }} s7v0mtj54mhjmm6hfwc0hjutxfvcih3 14 628693 4452480 2026-04-10T04:13:51Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Cilvēktiesības]] [[Kategorija:Krievijas tieslietas]] [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas sabiedrība]] 4452480 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Cilvēktiesības]] [[Kategorija:Krievijas tieslietas]] [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas sabiedrība]] 1jbg478ttxcra50m5wbvikt2ermm34x 3 628694 4452484 2026-04-10T04:43:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452484 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DoDoesDudini}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 07.43 (EEST) dgs3tvo59lvwat6l3pus8cloz4731se 3 628695 4452493 2026-04-10T05:24:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452493 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DiegoHerrera555}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 08.24 (EEST) 7oxg0l9x5i888vbw2axqd0cn3pvm30u 0 628696 4452498 2026-04-10T05:32:14Z DiegoHerrera555 143895 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1348003400|List of banks in Latvia]]" 4452498 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Рига_(Латвия)_Здание_SWEDBANKA_-_panoramio.jpg|thumb|{{Starpviki saite|Swedbank Tower|lv|Saules akmens}} (pa labi), Rīga]] [[Attēls:Gustava_Zemgala_gatve_73_(SEB_banka).jpg|thumb|SEB Globālo pakalpojumu centrs, Rīga]] [[Attēls:Citadele_-_panoramio_(1).jpg|thumb|Bankas Citadele centrālais birojs, Rīga]] [[File:Rietumu_Banka_-_panoramio_(1).jpg|thumb|Luminor filiāle, Rīga]] Šis Latvijas banku saraksts jāskata Eiropas vienotā tirgus un banku savienības kontekstā. Tas nozīmē, ka Latvijas banku sistēma ir atvērtāka pārrobežu pakalpojumiem nekā valstīs ārpus Eiropas Savienības. Sarakstā nav iekļauta centrālā banka – Latvijas Banka, kas ir daļa no Eurosistēmas. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |}   {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] h9309m4xhx0788o3235jeex0w2h2zin 4452500 4452498 2026-04-10T05:34:07Z DiegoHerrera555 143895 actual 4452500 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Рига_(Латвия)_Здание_SWEDBANKA_-_panoramio.jpg|thumb|[[Swedbank Tower]] (pa labi), Rīga]] [[Attēls:Gustava_Zemgala_gatve_73_(SEB_banka).jpg|thumb|SEB Globālo pakalpojumu centrs, Rīga]] [[Attēls:Citadele_-_panoramio_(1).jpg|thumb|Bankas Citadele centrālais birojs, Rīga]] [[File:Rietumu_Banka_-_panoramio_(1).jpg|thumb|Rietumu Banka ēka, Rīga]] '''Latvijas banku saraksts'''<ref>{{Cite web |url=https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions |title=Licensed credit institutions in Latvia |website=Latvijas Banka |language=en |access-date=2026-04-10}}</ref> Šis Latvijas banku saraksts jāskata Eiropas vienotā tirgus un banku savienības kontekstā. Tas nozīmē, ka Latvijas banku sistēma ir atvērtāka pārrobežu pakalpojumiem nekā valstīs ārpus Eiropas Savienības. Sarakstā nav iekļauta centrālā banka – Latvijas Banka, kas ir daļa no Eurosistēmas. == Komercbankas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Nosaukums !! Saīsinājums !! Licences datums !! Vairākuma īpašnieks !! Tīmekļa vietne |- | Akciju sabiedrība "Citadele banka" || Citadele || 2010. gada 30. jūnijs || Ripplewood Advisors LLC || [https://www.citadele.lv citadele.lv] |- | Magnetiq Bank || Magnetiq || 2008. gada 5. septembris || Signet Bank || [https://magnetiqbank.com magnetiqbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Reģionālā investīciju banka" || RIB || 2001. gada 14. septembris || SKY Investment Holding || [https://www.ribbank.com ribbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Rietumu Banka" || Rietumu || 2008. gada 5. septembris || Esterkinu ģimenes investīcijas || [https://www.rietumu.com rietumu.com] |- | BluOr Bank AS || BluOr || 2001. gada 12. jūnijs || BBG AS || [https://www.bluorbank.lv bluorbank.lv] |- | AS "Industra Bank" || Industra || 1994. gada 6. maijs || J.A. Investment Holding || [https://industra.finance industra.finance] |- | AS "SEB banka" || SEB || 1993. gada 29. septembris || SEB AB || [https://www.seb.lv seb.lv] |- | Signet Bank AS || Signet || 1992. gada 26. maijs || Signet Acquisition III LLC || [https://www.signetbank.com signetbank.com] |- | "Swedbank" AS || Swedbank || 1998. gada 7. septembris || Swedbank AB || [https://www.swedbank.lv swedbank.lv] |- | Luminor Bank AS || Luminor || 2019. gada 2. janvāris || Luminor Bank || [https://www.luminor.lv luminor.lv] |- | AS "INDEXO Banka" || INDEXO || 2023. gads || INDEXO || [https://indexo.lv indexo.lv] |} == Ārvalstu banku filiāles == * Bigbank AS Latvijas filiāle * OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā * TF Bank AB Latvijas filiāle == Bijušās bankas == * ABLV Bank * Trasta Komercbanka * Latvijas Krājbanka * Parex Banka * PrivatBank * Baltic International Bank == Ārējās saites == * [https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions Licensed credit institutions in Latvia] – Latvijas Banka * [https://naudas.lv/banks/ Banku salīdzinājums Latvijā] – naudas.lv {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] j57gg4ri0yz9ihg0vfd7me7l77tuzqd 4452502 4452500 2026-04-10T05:35:42Z DiegoHerrera555 143895 actual 4452502 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Рига_(Латвия)_Здание_SWEDBANKA_-_panoramio.jpg|thumb|[[Swedbank Tower]] (pa labi), Rīga]] '''Latvijas banku saraksts'''<ref>{{Cite web |url=https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions |title=Licensed credit institutions in Latvia |website=Latvijas Banka |language=en |access-date=2026-04-10}}</ref> Šis Latvijas banku saraksts jāskata Eiropas vienotā tirgus un banku savienības kontekstā. Tas nozīmē, ka Latvijas banku sistēma ir atvērtāka pārrobežu pakalpojumiem nekā valstīs ārpus Eiropas Savienības. Sarakstā nav iekļauta centrālā banka – Latvijas Banka, kas ir daļa no Eurosistēmas. == Komercbankas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Nosaukums !! Saīsinājums !! Licences datums !! Vairākuma īpašnieks !! Tīmekļa vietne |- | Akciju sabiedrība "Citadele banka" || Citadele || 2010. gada 30. jūnijs || Ripplewood Advisors LLC || [https://www.citadele.lv citadele.lv] |- | Magnetiq Bank || Magnetiq || 2008. gada 5. septembris || Signet Bank || [https://magnetiqbank.com magnetiqbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Reģionālā investīciju banka" || RIB || 2001. gada 14. septembris || SKY Investment Holding || [https://www.ribbank.com ribbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Rietumu Banka" || Rietumu || 2008. gada 5. septembris || Esterkinu ģimenes investīcijas || [https://www.rietumu.com rietumu.com] |- | BluOr Bank AS || BluOr || 2001. gada 12. jūnijs || BBG AS || [https://www.bluorbank.lv bluorbank.lv] |- | AS "Industra Bank" || Industra || 1994. gada 6. maijs || J.A. Investment Holding || [https://industra.finance industra.finance] |- | AS "SEB banka" || SEB || 1993. gada 29. septembris || SEB AB || [https://www.seb.lv seb.lv] |- | Signet Bank AS || Signet || 1992. gada 26. maijs || Signet Acquisition III LLC || [https://www.signetbank.com signetbank.com] |- | "Swedbank" AS || Swedbank || 1998. gada 7. septembris || Swedbank AB || [https://www.swedbank.lv swedbank.lv] |- | Luminor Bank AS || Luminor || 2019. gada 2. janvāris || Luminor Bank || [https://www.luminor.lv luminor.lv] |- | AS "INDEXO Banka" || INDEXO || 2023. gads || INDEXO || [https://indexo.lv indexo.lv] |} == Ārvalstu banku filiāles == * Bigbank AS Latvijas filiāle * OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā * TF Bank AB Latvijas filiāle == Bijušās bankas == * ABLV Bank * Trasta Komercbanka * Latvijas Krājbanka * Parex Banka * PrivatBank * Baltic International Bank == Ārējās saites == * [https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions Licensed credit institutions in Latvia] – Latvijas Banka * [https://naudas.lv/banks Banku salīdzinājums Latvijā] – naudas.lv {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] mgl0eahzubc333rvk8oh10ntn9iz5bt 3 628697 4452514 2026-04-10T06:13:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452514 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rafael.amen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 09.13 (EEST) gj0ue6xbjbzkmk0iuo90fydes07giww 0 628698 4452515 2026-04-10T06:53:12Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{cita nozīme|Jūras upes pieteku|Kuršu jomas pieteku|Dane}} {{Upes infokaste | nosaukums = Akmena | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AkmenosRėva2.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Krāces Akmenā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Pašiles mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = Jūra (u... 4452515 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Jūras upes pieteku|Kuršu jomas pieteku|Dane}} {{Upes infokaste | nosaukums = Akmena | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AkmenosRėva2.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Krāces Akmenā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Pašiles mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Jūra (upe)|Jūra]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=38 | sāk_plat_s=14 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=32 | sāk_gar_s=38 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=21 | iet_plat_s=04 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=45 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 71 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 170 | ietekas_augstums = 39 | kritums = 131 | caurtece = 5,0 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 402 | baseins_latvijā = | pietekas = Īžne }} '''Akmena''' ({{val|lt|Akmena}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Jūra (upe)|Jūra]]s kreisā krasta pieteka [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Šilales rajons|Šilales rajona]] un [[Tauraģes rajons|Tauraģes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas Pašiles mežā ziemeļos no [[Pašile]]s miesta [[Žemaitijas augstiene]]s vidusdaļā, plūst dienvidu—dienvidrietumu virzienā pa augstienes dienviddaļu un lejtecē pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Jūrā lejpus [[Pagramante]]s 72 km no grīvas. Plūst pa 15—20 m dziļu ieleju, gultnes platums 6—22 m, dziļums 0,3—2,5 m. Krāčaina. Lielākās pietekas ir Akmenīna (9,6 km gara), Bremena (14 km; abas kreisā krasta pietekas), Ašvija (15 km), Īžne (21 km) un Jērubīna (11 km gara, labā krasta pieteka). Lielākās pietekas Šešuves baseins veido 48 % no kopējā Jūras baseina. Gada vidējā notece pie [[Tauraģe]]s ir 21,4 m³/s, bet pavasara palos — 510 m³/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/akmena-2/|title=Akmena|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Upes lejtece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Pagramante]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] kz9ro0dvofmcrm3x3cmohczzapf2oz9 4452519 4452515 2026-04-10T06:58:47Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452519 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Jūras upes pieteku|Kuršu jomas pieteku|Dane}} {{Upes infokaste | nosaukums = Akmena | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AkmenosRėva2.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Krāces Akmenā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Pašiles mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Jūra (upe)|Jūra]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=38 | sāk_plat_s=14 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=32 | sāk_gar_s=38 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=21 | iet_plat_s=04 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=45 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 71 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 170 | ietekas_augstums = 39 | kritums = 131 | caurtece = 5,0 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 402 | baseins_latvijā = | pietekas = Īžne }} '''Akmena''' ({{val|lt|Akmena}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Jūra (upe)|Jūra]]s kreisā krasta pieteka [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Šilales rajons|Šilales rajona]] un [[Tauraģes rajons|Tauraģes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas Pašiles mežā ziemeļos no [[Pašile]]s miesta [[Žemaitijas augstiene]]s vidusdaļā, plūst dienvidu—dienvidrietumu virzienā pa augstienes dienviddaļu un lejtecē pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Jūrā lejpus [[Pagramante]]s 72 km no grīvas. Plūst pa 15—20 m dziļu ieleju, gultnes platums 6—22 m, dziļums 0,3—2,5 m. Krāčaina. Lielākās pietekas ir Akmenīna (9,6 km gara), Bremena (14 km; abas kreisā krasta pietekas), Ašvija (15 km), Īžne (21 km) un Jērubīna (11 km gara, labā krasta pietekas). Lielākās pietekas Šešuves baseins veido 48 % no kopējā Jūras baseina. Gada vidējā notece pie [[Tauraģe]]s ir 21,4 m³/s, bet pavasara palos — 510 m³/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/akmena-2/|title=Akmena|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Upes lejtece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Pagramante]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] sakienblrausaecws7bt8swh8lcprvv 4452529 4452519 2026-04-10T07:57:36Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452529 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Jūras upes pieteku|Kuršu jomas pieteku|Dane}} {{Upes infokaste | nosaukums = Akmena | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AkmenosRėva2.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Krāces Akmenā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Pašiles mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Jūra (upe)|Jūra]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=38 | sāk_plat_s=14 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=32 | sāk_gar_s=38 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=21 | iet_plat_s=04 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=45 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 71 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 170 | ietekas_augstums = 39 | kritums = 131 | caurtece = 5,0 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 402 | baseins_latvijā = | pietekas = Īžne }} '''Akmena''' ({{val|lt|Akmena}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Jūra (upe)|Jūra]]s kreisā krasta pieteka [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Šilales rajons|Šilales rajona]] un [[Tauraģes rajons|Tauraģes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas Pašiles mežā ziemeļos no [[Pašile]]s miesta [[Žemaitijas augstiene]]s vidusdaļā, plūst dienvidu—dienvidrietumu virzienā pa augstienes dienviddaļu un lejtecē pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Jūrā lejpus [[Pagramante]]s 72 km no grīvas. Plūst pa 15—20 m dziļu ieleju, gultnes platums 6—22 m, dziļums 0,3—2,5 m. Krāčaina. Lielākās pietekas ir Akmenīna (9,6 km gara), Bremena (14 km; abas kreisā krasta pietekas), Ašvija (15 km), Īžne (21 km) un Jērubīna (11 km gara, labā krasta pietekas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/akmena-2/|title=Akmena|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Upes lejtece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Pagramante]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] m3tzp1uvn3rpiym4u5bbesfkm2rmlbt 4452533 4452529 2026-04-10T08:06:24Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452533 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Jūras upes pieteku|Kuršu jomas pieteku|Dane}} {{Upes infokaste | nosaukums = Akmena | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AkmenosRėva2.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Krāces Akmenā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Pašiles mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Jūra (upe)|Jūra]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=38 | sāk_plat_s=14 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=32 | sāk_gar_s=38 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=21 | iet_plat_s=04 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=45 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 71 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 170 | ietekas_augstums = 39 | kritums = 131 | caurtece = 5,0 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 402 | baseins_latvijā = | pietekas = Īžne }} '''Akmena''' ({{val|lt|Akmena}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Jūra (upe)|Jūra]]s kreisā krasta pieteka [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Šilales rajons|Šilales]] un [[Tauraģes rajons|Tauraģes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas Pašiles mežā ziemeļos no [[Pašile]]s miesta [[Žemaitijas augstiene]]s vidusdaļā, plūst dienvidu—dienvidrietumu virzienā pa augstienes dienviddaļu un lejtecē pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Jūrā lejpus [[Pagramante]]s 72 km no grīvas. Plūst pa 15—20 m dziļu ieleju, gultnes platums 6—22 m, dziļums 0,3—2,5 m. Krāčaina. Lielākās pietekas ir Akmenīna (9,6 km gara), Bremena (14 km; abas kreisā krasta pietekas), Ašvija (15 km), Īžne (21 km) un Jērubīna (11 km gara, labā krasta pietekas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/akmena-2/|title=Akmena|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Upes lejtece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Pagramante]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] jfys7kyteitg1lfr3z0mzz1jglbkaax 0 628699 4452525 2026-04-10T07:42:13Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Nepazīstamā no Sēnas | vārds_orig = ''Inconnue de la Seine'' | attēls = L'inconnue de la Seine (masque mortuaire).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1865 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = ap 1885 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = |... 4452525 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nepazīstamā no Sēnas | vārds_orig = ''Inconnue de la Seine'' | attēls = L'inconnue de la Seine (masque mortuaire).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1865 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = ap 1885 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Francija}} | nodarbošanās = }} '''Nepazīstamā no Sēnas''' ({{val|fr|L'Inconnue de la Seine}}) ir neidentificēta [[meitene]], kas tika atrasta [[Sēna]]s upē [[Parīze|Parīzē]], un kuras [[seja]] vēlāk tika izveidota ģipša atlējuma veidā. Tas vēlāk kļuva slavens kā sievišķīga noslēpumainības un skaistuma paraugs. == Vēsture == [[File:Two l'Inconnue de la Seine.jpg|thumb|Divi 20. gadsimta atlējumu piemēri.]] 19. gadsimta beigās Sēnā, netālu no [[Luvra]]s krastmalas, tika atrasts jaunas meitenes [[līķis]].<ref>Anne-Gaëlle Saliot. The Drowned Muse: Casting the Unknown Woman of the Seine Across the Tides of Modernity. — Oxford University Press, 2015.</ref> Uz meitenes ķermeņa vardarbības pazīmes netika konstatētas, tāpēc [[pašnāvība]] tika pieņemta par visticamāko nāves cēloni.<ref>{{cite news|url=https://www.bbc.com/news/magazine-24534069|title=Mystery of the world's most-kissed woman|first=Jeremy|last=Grange|date=16 October 2013|work=BBC News}}</ref> Tālāk ķermenis tika nosūtīts uz [[morgs|morgu]] identifikācijai. Tolaik aptuveni divas trešdaļas no līķiem, kas tika atvesti uz Parīzes morgu, bija [[noslīkšana]]s upuri, kas tika izcelti no Sēnas; un tie tika izlikti īpašā vitrīnā, kur jebkurš garāmgājējs varēja tos apskatīt un mēģināt identificēt. Saskaņā ar leģendu, morga patologs bija tik ļoti apburts par meitenes izskatu, kuras skaistumu nebija skārusi sadalīšanās un kuras lūpas šķita sastingušas smaidā, ka viņš pasūtīja viņas sejas [[ģipsis|ģipša]] atlējumu. Vēlāk no atlējuma tika izgatavotas daudzas kopijas un pārdotas kā mākslas darbs. Meitenes ķermenis nekad tā arī netika identificēts. Turpmāki mēģinājumi noskaidrot viņas identitāti tika vēlāk atkārtoti veikti, taču tie bija neveiksmīgi. Arī precīzs ķermeņa atrašanas datums nav zināms: sejas atlējums pirmo reizi tiek pieminēts Ričarda Legaljēna īsstāstā, kas sarakstīts 1898. gadā un publicēts 1900. gadā, taču ir iespējams, ka noslīkusī sieviete tika atrasta daudz agrāk. Pētnieki norāda, ka viņas frizūra ir raksturīgāka 19. gadsimta 60. gadiem; citi uzskata, ka ķermenis tika atrasts 19. gadsimta 70. vai 80. gados. Turklāt pats atlējuma tapšanas stāsts bieži tiek apšaubīts. Piemēram, Klēra Forestjē, veikala, kurā tika pārdots pirmais atlējums, īpašnieku pēctece, apgalvo, ka tas nevarēja būt izgatavots no miruša cilvēka. Viņasprāt, modele bija dzīva meitene, ne vecāka par 16 gadiem. Pastāv arī cita tā izcelsmes versija. Saskaņā ar 19. gadsimta franču mākslinieka Žila Lefevra memuāriem, ap 1875. gadu viņš izgatavoja ģipša atlējumu skaistas meitenes sejai, kura nomira no [[tuberkuloze]]s (vai, saskaņā ar citiem avotiem, no saindēšanās ar [[opijs|opiju]]).<ref>Bessy, Maurice. ''Mort, où est ton visage?'' Monaco: [[Éditions du Rocher]], 1981. ISBN 2-268-00138-5.</ref> Meitene bija viņa modele, taču Lefevrs savos memuāros nepiemin viņas vārdu. == Attēlojums kultūrā == Vairāku gadu laikā Parīzē cirkulēja neskaitāmas meitenes sejas atlējuma kopijas, kļūstot par [[mode]]s atribūtu [[bohēma]]s sabiedrībā. "Svešinieces" kults aizsākās 19. gadsimta 90. gados un sasniedza savu kulmināciju 20. un 30. gados; viņas tēls joprojām valdzina cilvēkus. Rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki un fotogrāfi smēlās iedvesmu no viņas un veltīja viņai savus darbus. [[Albērs Kamī]] salīdzināja viņas smaidu ar [[Mona Liza|Monas Lizas]] smaidu. Rakstnieki Žils Superviels (1931) un Klēra Golla (1936) veltīja tāda paša nosaukuma stāstus "Svešiniecei no Sēnas". [[Rainers Marija Rilke|Rilkes]] romāna "Maltas Lorisa Bridža piezīmju grāmatiņas" varonis katru dienu apbrīno veikalā izliktu masku un apraksta "jaunas noslīkušas sievietes seju, kas atlieta morgā, jo tā ir tik skaista, un smaida dīvainu, maldinošu smaidu, it kā zināšanu smaidu". Dzejnieks un kultūras kritiķis Als Alvaress savā grāmatā par pašnāvību rakstīja, ka vesela vācu modes dāmu paaudze salīdzināja savu izskatu ar to kā sievietes ideālu. Pēc [[Luijs Aragons|Luija Aragona]] pasūtījuma amerikāņu mākslinieks [[Mens Rejs]] no ģipša atlējuma izveidoja fotogrāfiju un fotokolāžu sēriju. Rakstnieks Moriss Blanšo glabāja maskas kopiju savās mājās; pēc viņa teiktā, jaunā noslīkusī sieviete smaida ar tik dzīvīgu un starojošu smaidu, ka šķiet, ka viņa ir mirdzējusi vislielākās laimes brīdī. Fotogrāfs Alberts Rudomins izmantoja masku, lai radītu fotogrāfiju, ko viņš nosauca par "Nezināmo Urkas kanāla Jaunavu" ({{val|fr|La Vierge inconnue du canal de l'Ourcq}}, 1927), kurā viņš apvienoja nezināmās un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] sejas vaibstus. == Resusci Anne == [[File:Resusci Anne - CPR dummy.jpg|thumb|Resusci Anne manekena rumpis uzglabāšanas kastē|left]] 1955. gadā [[norvēģi]]s Osmuns Lerdāls, lielas rotaļlietu kompānijas īpašnieks, izglāba sava slīkstošā dēla dzīvību, laikus izvelkot viņu no ūdens un veicot [[Kardiopulmonālā reanimācija|mākslīgo elpināšanu]]. Tāpēc viņš labprāt atsaucās, kad viņam pasūtīja manekenu, kas nepieciešams kardiopulmonālās reanimācijas tehniku ​​apmācībai. Lerdāls vēlējās piešķirt manekenam dabiskas iezīmes; viņš arī uzskatīja, ka apmācāmajiem būs mazāk nepatīkami strādājot ar sieviešu manekenu. Viņš atcerējās Nezināmās masku, kas karājās viņa vecvecāku mājā, un nolēma piešķirt manekenam tā iezīmes. Treniņu manekens tika nosaukts par ''Resusci Anne'' ("Atdzīvini Annu").<ref name=Grange>{{cite web|url=https://www.bbc.co.uk/news/magazine-24534069|title=Resusci Anne and L'Inconnue: The Mona Lisa of the Seine|author=Jeremy Grange|date=16 October 2013|access-date=16 October 2013|publisher=BBC News}}</ref><ref>[http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 Laerdal company history] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928120724/http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 |date=2007-09-28 }}, accessed 3 September 2007</ref><ref>[http://www.radiolab.org/blogs/radiolab-blog/2011/nov/28/death-mask/ Radiolab: Death Mask], accessed 3 December 2011</ref> Šādi manekeni tiek plaši izmantoti [[Pirmā palīdzība|glābēju]] apmācībā reanimācijas tehnikās, piemēram, no mutes mutē, tāpēc noslīkusī sieviete saņēma neoficiālu titulu "visskūpstītākā meitene pasaulē".<ref name="Sci-alert">{{cite news |last1=Dockrill |first1=Peter |title=How a Dead Girl in Paris Ended Up With The Most-Kissed Lips in History |url=https://www.sciencealert.com/how-dead-girl-paris-ended-up-most-kissed-lips-in-history-l-inconnue-de-la-seine-resusci-anne-cpr-annie-death-mask |access-date=13 July 2021 |work=ScienceAlert |date=24 December 2018 |language=en-gb}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/55753928/sena-noslikusi-meitene-ko-jau-gadsimtiem-skupsta-visa-pasaule/ Delfi.lv raksts] * [https://www.theguardian.com/world/2007/dec/01/france.art/ theguardian.com] [[Kategorija:20. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1880. gados mirušie]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] 8xqgjykys8qldy1292vdzjiqh47j8xg 0 628700 4452527 2026-04-10T07:55:57Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Šešuve | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Sesuvis001.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Upes vidustece | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Šienlauķes mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Jūra (upe)|Jūra]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=3... 4452527 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Šešuve | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Sesuvis001.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Upes vidustece | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Šienlauķes mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Jūra (upe)|Jūra]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=01 | sāk_gar_s=51 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=13 | iet_plat_s=07 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=09 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 114,9 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 127 | ietekas_augstums = 12 | kritums = 115 | caurtece = 16,4 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 1915,7 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Šešuve''' ({{val|lt|Šešuvis}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Jūra (upe)|Jūra]]s kreisā krasta pieteka [[Raseiņu rajons|Raseiņu]], [[Jurbarkas rajons|Jurbarkas]] un [[Tauraģes rajons|Tauraģes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas Šienlauķes mežā 12 km uz ziemeļrietumiem no [[Raseiņi]]em [[Žemaitijas augstiene]]s dienviddaļā, plūst rietumu—dienvidrietumu virzienā pa augstienes dienviddaļu un lejtecē pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Jūrā lejpus [[Tauraģe]]s 36 km no grīvas. Plūst pa 8—10 m dziļu un līdz 250 m platu ieleju, gultnes platums ir no 1—5 m augštecē līdz 20—50 m pie ietekas, dziļums 0,5–1,7 m. Lielākās pietekas ir Upe (40 km gara), [[Šaltona]] (73 km; abas kreisā krasta pietekas), Upīna (26 km), [[Anča (upe)|Anča]] (66 km) un Aglona (31 km gara, labā krasta pietekas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/sesuvis/|title=Šešuvis|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir [[Gaure]]s miests. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Šauļi|Šauļu]]—[[Kēnigsberga]]s dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] l1636rhepf6qpacw78klnlywy2txk17 0 628701 4452528 2026-04-10T07:57:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Šešuve]] 4452528 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šešuve]] 4jnp4lap91tckisvbhx80zao3dm2sgu 3 628702 4452535 2026-04-10T08:10:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452535 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GeneralADR}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 11.10 (EEST) 2qh45uvraz0l1i9f9pg7swjcfoxtsna 3 628704 4452540 2026-04-10T08:24:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452540 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AleksandrsSirgays}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 11.24 (EEST) aylbap4xwmds8pb8d95a92bzufnwvt7 0 628705 4452544 2026-04-10T08:38:51Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{cita nozīme|upi Lietuvā|latviešu sabiedrisko darbinieci|Gunta Anča}} {{Upes infokaste | nosaukums = Anča | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AnčiatiesBatakiais.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Anča pie [[Bataķi]]em | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Bruku mežs | augštece = | satekupes = | ieteka... 4452544 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi Lietuvā|latviešu sabiedrisko darbinieci|Gunta Anča}} {{Upes infokaste | nosaukums = Anča | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AnčiatiesBatakiais.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Anča pie [[Bataķi]]em | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Bruku mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešuve]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=36 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=38 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=18 | iet_plat_s=33 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=32 | iet_gar_s=22 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 66 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 145 | ietekas_augstums = 28 | kritums = | caurtece = 2,7 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 279 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Anča''' ({{val|lt|Ančia}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešuve]]s labā krasta pieteka [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Šilales rajons|Šilales]] un [[Tauraģes rajons|Tauraģes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas Bruku mežā 3 km uz ziemeļrietumiem no [[Kraži]]em [[Žemaitijas augstiene]]s dienviddaļā, plūst dienvidu virzienā pa augstienes dienviddaļu un lejtecē pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Šešuvē lejpus Eidintiem 46 km no grīvas. Plūst pa 10—17 m platu un 0,4–0,6 m dziļu gultni neregulētajā posmā, straumes ātrums 0,3–0,4 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/ancia-1/|title=Ančia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākās pietekas ir Pela (12 km gara), Inkstila (14 km; abas labā krasta pietekas) un Survikšte (13 km gara, kreisā krasta pieteka). Pie Skaudviles uzpludināts 26 ha liels dīķis. Lielākās apdzīvotās vieta krastos ir [[Skaudvile]]s pilsēta un [[Bataķi|Bataķu]] miests. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]], kā arī [[Šauļi|Šauļu]]—[[Kēnigsberga]]s dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] e5hd4c6fbwbme02jf6d2ab1i5u3ecvr 4452545 4452544 2026-04-10T08:39:25Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Anča (upe)]] uz [[Anča]] 4452544 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi Lietuvā|latviešu sabiedrisko darbinieci|Gunta Anča}} {{Upes infokaste | nosaukums = Anča | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = AnčiatiesBatakiais.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Anča pie [[Bataķi]]em | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Bruku mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešuve]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=36 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=38 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=18 | iet_plat_s=33 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=32 | iet_gar_s=22 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 66 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 145 | ietekas_augstums = 28 | kritums = | caurtece = 2,7 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 279 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Anča''' ({{val|lt|Ančia}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešuve]]s labā krasta pieteka [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Šilales rajons|Šilales]] un [[Tauraģes rajons|Tauraģes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas Bruku mežā 3 km uz ziemeļrietumiem no [[Kraži]]em [[Žemaitijas augstiene]]s dienviddaļā, plūst dienvidu virzienā pa augstienes dienviddaļu un lejtecē pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Šešuvē lejpus Eidintiem 46 km no grīvas. Plūst pa 10—17 m platu un 0,4–0,6 m dziļu gultni neregulētajā posmā, straumes ātrums 0,3–0,4 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/ancia-1/|title=Ančia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākās pietekas ir Pela (12 km gara), Inkstila (14 km; abas labā krasta pietekas) un Survikšte (13 km gara, kreisā krasta pieteka). Pie Skaudviles uzpludināts 26 ha liels dīķis. Lielākās apdzīvotās vieta krastos ir [[Skaudvile]]s pilsēta un [[Bataķi|Bataķu]] miests. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]], kā arī [[Šauļi|Šauļu]]—[[Kēnigsberga]]s dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] e5hd4c6fbwbme02jf6d2ab1i5u3ecvr 0 628706 4452546 2026-04-10T08:39:26Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Anča (upe)]] uz [[Anča]] 4452546 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anča]] epxpucx67wpsyobtjmhjb5erlra9f5l 0 628707 4452547 2026-04-10T08:39:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Anča]] 4452547 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anča]] epxpucx67wpsyobtjmhjb5erlra9f5l 3 628708 4452550 2026-04-10T08:43:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452550 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lancepark}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) am9u4yuc750pov68sgsq7d29rbnfpb5 3 628709 4452552 2026-04-10T08:55:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452552 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ArsenijisTapovskis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 11.55 (EEST) 95kqajpod1snucd9s8064q5csuvfzjn 3 628710 4452554 2026-04-10T09:17:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452554 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anonimmmm123}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST) mceim5n1wo6vpp3ckorkdqqex5kw6ty 3 628711 4452570 2026-04-10T10:10:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452570 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dscbshjdvbiudfbv}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.10 (EEST) 0opp6b14myrz956delid1mi9864blj2 0 628712 4452571 2026-04-10T10:14:40Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Šaltona | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Saltuona001 (cropped).JPG | attēla_izmērs = | paraksts = | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Žemīgala | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešuve]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=21 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N... 4452571 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Šaltona | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Saltuona001 (cropped).JPG | attēla_izmērs = | paraksts = | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Žemīgala | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešuve]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=21 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=17 | sāk_gar_s=51 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=15 | iet_plat_s=42 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=33 | iet_gar_s=05 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 73,2 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 106 | ietekas_augstums = 22 | kritums = | caurtece = 4,06 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 570,1 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Šaltona''' ({{val|lt|Šaltuona}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešuve]]s kreisā krasta pieteka [[Raseiņu rajons|Raseiņu]] un [[Jurbarkas rajons|Jurbarkas]] rajonu pašvaldību teritorijā. Sākas pie Žemīgalas ciema 5 km uz dienvidaustrumiem no [[Raseiņi]]em [[Žemaitijas augstiene]]s dienvidaustrumu daļā, plūst dienvidrietumu virzienā pa [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Šešuvē lejpus Pašaltones 37 km no grīvas. Upes platums līdz 10—11 m, dziļums — 0,3–0,5 m, straumes ātrums — 0,1–0,4 m/s. Lielākās pietekas ir Apusīna (9,5 km gara), Bebirva (34 km; abas kreisā krasta pietekas), Prabauda (17 km) un Šlīna (29 km, labā krasta pietekas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/saltuona/|title=Šaltuona|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir [[Eržvilka]]s miests. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] fe9ji8hj21wbomrhbvx4d30e7fej9sv 0 628713 4452572 2026-04-10T10:15:38Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Šaltona]] 4452572 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šaltona]] ak2l4o2vc0cspztr9zq22h8a2yoytlk 3 628714 4452576 2026-04-10T10:28:29Z Xaosflux 56522 Xaosflux pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Swivelhead44]] uz [[Dalībnieka diskusija:3llipsis44]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Swivelhead44|Swivelhead44]]" to "[[Special:CentralAuth/3llipsis44|3llipsis44]]" 4452576 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:3llipsis44]] g6pnvukl2rfg6ice3p2gfyjgw5g104l 3 628715 4452581 2026-04-10T10:46:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452581 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Retr0ra1n}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.46 (EEST) g18n0ft5zo4cgg74omvx1l4cm6nxrvs 0 628718 4452593 2026-04-10T11:47:39Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Nova | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Nova ties Bliuviškiais.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Tilts pār Novu Bļuvišķos | vietaskarte = Lietuva#Šaķu rajons | reljefs = jā | izteka = Novaraistes purvs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešupe]] | sāk_plat_d=54 | sā... 4452593 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Nova | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Nova ties Bliuviškiais.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Tilts pār Novu Bļuvišķos | vietaskarte = Lietuva#Šaķu rajons | reljefs = jā | izteka = Novaraistes purvs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešupe]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=56 | sāk_plat_s=54 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=23 | sāk_gar_s=43 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=51 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=50 | iet_gar_s=46 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 82,7 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 2,14 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 403 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Nova''' ({{val|lt|Nova}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešupe]]s labā krasta pieteka [[Šaķu rajons|Šaķu]] rajona pašvaldību teritorijā. Sākas Novaraistes purvā ornitoloģiskā rezervāta teritorijā, plūst rietumu virzienā pa [[Užnemunes zemiene|Užnemunes zemieni]]. Ietek Šešupē pie Panovju ciema 93 km no grīvas. Upes gultne dabiska, ļoti līkumota, 5—9 m plata, dziļums — 0,3–1 m, straumes ātrums — 0,2 m/s. Vasarā upe vietām izžūst, ziemā tā aizsalst līdz dibenam. Lielākās pietekas ir Nopaite (21 km gara, kreisā) un Penta (31 km gara; labā krasta pietekas). Novas ielejas posms starp Rūģu un Bukšņu ciemiem ir Novas hidrogrāfiskais rezervāts (450 ha).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/nova/|title=Nova|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Panovju, Bļuvišķu un Pašatines ciemi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] efta4b8wo2sb2f7g2x685e8ix8msu6a 4452594 4452593 2026-04-10T11:49:45Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452594 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Nova | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Nova ties Bliuviškiais.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Tilts pār Novu Bļuvišķos | vietaskarte = Lietuva#Šaķu rajons | reljefs = jā | izteka = Novaraistes purvs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešupe]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=56 | sāk_plat_s=54 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=23 | sāk_gar_s=43 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=51 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=50 | iet_gar_s=46 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 82,7 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 2,14 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 403 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Nova''' ({{val|lt|Nova}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešupe]]s labā krasta pieteka [[Šaķu rajons|Šaķu]] rajona pašvaldību teritorijā. Sākas Novaraistes purvā ornitoloģiskā rezervāta teritorijā, plūst rietumu virzienā pa [[Užnemunes zemiene|Užnemunes zemieni]]. Ietek Šešupē pie Panovju ciema 93 km no grīvas. Upes garums pēc dažādiem avotiem no 69 līdz 82,7 km. Upes gultne dabiska, ļoti līkumota, 5—9 m plata, dziļums — 0,3–1 m, straumes ātrums — 0,2 m/s. Vasarā upe vietām izžūst, ziemā tā aizsalst līdz dibenam. Lielākās pietekas ir Nopaite (21 km gara, kreisā) un Penta (31 km gara; labā krasta pietekas). Novas ielejas posms starp Rūģu un Bukšņu ciemiem ir Novas hidrogrāfiskais rezervāts (450 ha).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/nova/|title=Nova|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Panovju, Bļuvišķu un Pašatines ciemi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] kn00icopjlgdm2dqbgv56dcua2vxffq