Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Veidne:Pēdējās izmaiņas 10 2753 4452737 4452566 2026-04-10T18:04:53Z Meistars Joda 781 4452737 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|color=#FF0090}} }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] qkyfe2h1hupr20a5tt7jf29ne7v9baw Piltene 0 5404 4452788 4435878 2026-04-10T19:51:36Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452788 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piltene | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Piltenes pilsdrupas un baznīca.jpg | imagesize = | image_caption = [[Piltenes pils]]drupas un baznīca | image_flag = LVA Piltene flag.png | flag_link = Piltenes karogs | image_shield = Piltene COA.svg | shield_link = Piltenes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ventspils novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 31 | latNS = N | longd = 21 | longm = 40 | longs = 33 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1557. gads|1557. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Pilten}}<br />{{val|pl|Piltyń}} | area_total_km2 = 14.2 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Piltene}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 5 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3620 | website = | footnotes = | other_name = {{val|liv|Piltõn}} }} '''Piltene''' ({{val|liv|Piltõn}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livonian.lv/wp-content/uploads/2024/01/VV_Katalogs.pdf|title=Lībiešu vietvārdu katalogs|last=Ernštreits|first=Valts|last2=Šuvcāne|first2=Baiba|publisher=Latvijas Universiātes Lībiešu Institūts|access-date=2026-02-24|date=2024|pages=83|last3=Damberg (Dambergs)|first3=Pētõr (Pēteris)}}</ref> ir sena pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā, [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], pie [[Zvirbuļupe]]s ietekas [[Venta]]s upes vecajā gultnē — [[Vecventa|Vecventā]]. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi [[Kurzemes bīskapija]]s galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pēdējā rezidence 16. gadsimtā. Mūsdienās tā ir sestā mazākā Latvijas pilsēta (pēc [[Durbe]]s, [[Subate]]s, [[Ainaži]]em, [[Staicele]]s un [[Ape]]s) iedzīvotāju skaita ziņā. Atrodas {{nobr|20 km}} no novada centra [[Ventspils]] un {{nobr|149 km}} no [[Rīga]]s. == Vēsture == Pirms [[13. gadsimts|13. gadsimta]], vēl pirms [[Ventspils]] dibināšanas, Piltene veidojās kā [[Venta]]s lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju ([[vikingi|vikingu]]) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas [[Daugmale|Daugmalē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Grobiņa|Grobiņā]] un [[Turaida (zeme)|Turaidā]]. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies pie Lagzdīnes pilskalna. Ap 1220. gadu, pēc nepierādītām [[Hipotēze|hipotēzēm]] un tautas teikām, [[Dānijas karalis]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] (1170—1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā iekaroja [[Tallina|Tallinu]] (1219), bet [[Zobenbrāļu ordenis]] iekaroja [[Sāmsala|Sāmsalu]] (1227). 1230. gadā [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņa]] [[Lamekins|Lamekina]] līgumā ar Romas pāvesta sūtni [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] latīņu valodā pieminēta kiligunda ''Langis'', kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes. 1309. gadā pirmo reizi tika pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (''Burchard'') (1300—1311) [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes pils]], kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (''Stiftsvogt'') sēdeklis. 1330. gadā lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nespēja to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (''suburbium''). 1350. gadā Pilteni piemeklēja mēra epidēmija. [[Attēls:Hertsog Magnuse pitsat.jpg|thumb|left|150px|Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģerbonis]] 1557. gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc [[Aizpute]]s, [[Kuldīga]]s un [[Ventspils]] namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis [[Frederiks II]] no [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapa]] [[Johans IV fon Minhauzens|Jāņa IV Minhauzena]] nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora [[Ulrihs Bērs|Ulriha Bēra]], kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par [[Livonijas karaliste]]s izveidi [[Krievija]]s cara [[Ivans IV|Ivana IV]] vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" ([[Kronborgas miera līgums]]) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja [[Aizpute]]i. 1585. gadā pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. 1621. gadā tika pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi, savukārt ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.<ref>[http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltene (Pilten)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}, tournet.lv</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|335 |1840|1100 |1863|1326 |1881|1380 |1897|1509 |1914|1400 |1920|912 |1925|919 |1930|788 |1935|737 |1941|697 |1959|779 |1970|758 |1979|1015 |1989|1193 |2000|1210 |2010|1055 |2011|1053 |2012|1026 |2013|1020 |2014|998 |2015|973 |2016|964 |2017|940 |2018|904 |2019|905 |2020|914 |2021|913 |2022|895 |2023|845 }} === Ievērojamas personības === * [[Ernests Sniķeris]] (1886—1944) bija latviešu inženieris un sabiedrisks darbinieks. == Skatīt arī == [[Attēls:Piltene castle ruins 1830.jpg|thumb|280px|Piltenes kopskats ar pilsdrupām un baznīcu (pēc 1750. gada)]] * [[Piltenes apgabals]] * [[Ventspils rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltenes apraksts tūrisma mājas lapā] * [https://web.archive.org/web/20080914183021/http://www.piltene.lv/index.php?action=page&id=piltene_history Piltenes vēstures apskats] * [http://www.piltenesbaznica.lv Piltenes baznīca]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ventspils novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Piltene| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] nwv6379gmw29k5mph5anfv776p8n9hz Rēzekne 0 5421 4452643 4448177 2026-04-10T14:29:48Z Lasks 38532 4452643 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Rēzekne (nozīmju atdalīšana)|Rēzekne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rēzekne | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Rezekne castle - panoramio.jpg |caption1 = [[Rēzeknes pilskalns]] |image2 = Rėzeknė Cathedral.jpg |caption2 = [[Rēzeknes katedrāle]] |image3 = Embassy of Latgale GORS (3).jpg |caption3 = [[Latgales vēstniecība "Gors"]] |image4 = Monument Vienoti Latvijai 2011-04-17.jpg |caption4 = [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"]] |image5 = Cerkiew św. Mikołaja w Rzeżycy.jpg |caption5 = [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] }} | image_flag = Flag of Rēzekne.svg | flag_link = Rēzeknes karogs | flag_size = | image_shield = Coat of Arms of Rēzekne.svg | shield_link = Rēzeknes ģerbonis | shield_size = | image_blank_emblem = Logo of Rēzekne.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LVA}} | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] | established_title2 = Dibināta | established_date2 = [[1285]]. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = no [[1773]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Rēzekne, Rēzne}}<br />{{val|de|Rositten}}<br />{{val|pl|Rzeżyca}}<br />{{val|ru|Режица}} | government_type = [[Rēzeknes dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Tutins]] ([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]]) | area_total_km2 = 17.48 | area_land_km2 = 16.74 | area_water_km2 = 0.74 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rēzekne}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 7 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 30 | lats = 23 | latNS = N | longd = 27 | longm = 19 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 158.2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-46(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 646 | website = [http://www.rezekne.lv/ www.rezekne.lv] | footnotes = | official_name = Rēzeknes valstspilsēta }} '''Rēzekne''' ({{val|ltg|Rēzekne}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā atrodas [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes ielejā [[Latgale]]s vidienē. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi" — šī nozīme atspoguļota arī pilsētas [[Rēzeknes ģerbonis|ģerbonī]], kura pamatā ir [[Latgale|Latgales kultūrvēsturiskā novada]] ģerbonis, bet pie tā sirds — vairogs [[Latvija]]s valsts karoga krāsās. 2022. gadā pilsētā dzīvoja 26 481 iedzīvotājs.<ref name="iedz skaits" /> Iedzīvotāju blīvums ir {{Pop density|26481|17.48|km2|prec=1}} (otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas). Pēdējo simt gadu laikā iedzīvotāju skaits pieauga aptuveni 4 reizes, tomēr kopš [[1990. gadi]]em vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties. Ja 1990. gadā pilsētā dzīvoja 43,2 tūkstoši iedzīvotāju, tad 2022. gadā to skaits bija samazinājies vairāk nekā par 16000. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rēzeknes vēsture}} [[Attēls:Burg Rossitten.jpg|280px|thumbnail|right|1889. gada [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes pilskalna]], nocietinājumu un aizsarggrāvju rekonstrukcija]] Nosaukumu pilsēta ieguva no [[Rēzeknes upe]]s, kuras līkumainais posms ar tās stāvkrastiem Rēzeknes pilskalna apkārtnē bija apdzīvots kopš aizvēsturiskiem laikiem. Pirms [[Livonijas krusta kari]]em šeit atradās [[latgaļi|latgaļu]] pilskalns ar nocietinātu koka pili. Pirmo reizi Rēzekne rakstos minēta 1285. gadā, ar nosaukumu "Rossitten", kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Vilhelms Šurborgs]] Rēzeknes pilskalnā uzcēla ordeņa cietoksni. 1575. gadā Rēzeknes pils apkārtnē bija 500 iedzīvotāji. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievi pili nopostīja un iedzīvotājus aizveda gūstā. Pēc kara Rēzekne bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Rēzekni anektēja [[Krievijas Impērija]], un 1773. gadā tā ieguva apriņķa pilsētas tiesības. [[Attēls:Rezekne 19gs.PNG|280px|thumbnail|right|Pašreizējā [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Rezeknes katedrale upe.PNG|250px|thumbnail|right|Skats uz [[Rēzeknes katedrāle|Rēzeknes katedrāli]] no Dārzu ielas tilta. [[1920. gadi]]. Glezna, akvarelis]] 19. gadsimtā, pateicoties 1836. gadā uzbūvētajai Pēterburgas-Varšavas šosejai un 1861. gadā atklātajai [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijai]], strauji pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits. Kad 1901. gadā tapa [[dzelzceļa līnija Ventspils-Ribinska]], Rēzekne kļuva par svarīgu ceļu krustpunktu un pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus. Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress]], kas lēma par Latgales pievienošanos pārējai Latvijai. Pēc [[LSPR]] valdības spēku atkāpšanās uz Latgali Rēzekne no 1919. gada jūlija līdz [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumam 1920. gada janvārī bija Padomju Latvijas valdības pagaidu mītne. Pēc Pirmā pasaules kara Rēzekne kļuva par Latgales izglītības un kultūras centru. Zemes trūkuma dēļ laukos daudzi jaunieši pārcēlās uz dzīvi pilsētā, lai iestātos kādā no Rēzeknes augstskolām. Pilsētā darbojās galvenokārt vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kā arī nelieli metālapstrādes, kokrūpniecības un poligrāfiskās rūpniecības uzņēmumi, tomēr galvenā pilsētas loma bija būt par Latgales kultūras, izglītības un garīdzniecības centru. Šajā laikā pilsētā tika uzcelta komercskola, skolotāju institūta jaunā ēka, pasts, pašreizējais kultūras nams (tolaik — tautas pils) otra [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]], vairākas skolas, atklāts jauns [[Atbrīvošanas alejas tilts|dzelzsbetona tilts]], viesnīca un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. 1939. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzcelts [[piemineklis "Vienoti Latvijai"|Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai"]] (''Māras piemineklis''), kas ir kļuvis par pilsētas simbolu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā]] 1944. gada 6.—7. aprīlī [[Padomju Savienība|PSRS]] kara aviācija iznīcināja apmēram 65% no visām pilsētas ēkām,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> turklāt īpaši smagus postījumus piedzīvoja dzīvojamie rajoni, tajā skaitā tika sagrautas sabiedriskās ēkas, piemēram, pilsētas valdes ēka, kultūras nams, pasts, skolotāju institūts, slimnīca u.c. Kara postījumos nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Tika sagrauti visi tilti pāri [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upei]]. Pēckara gados kopējais aprēķinātais zaudējums bija 450 miljoni rubļu. Pilsētas atjaunošanas darbos iesaistījās vietējie iedzīvotāji, tika noorganizēts celtniecības kantoris, bet strādnieki, kādreizējie amatnieki un būvnieki tika meklēti pat laukos. Pirmajos pēckara gados no gruvešu paliekām atjaunoja tikai dažas sagrautās ēkas. Sešus gadus pēc kara beigām Rīgas — Maskavas dzelzceļa otrā pusē izveidoja iekšdedzes dzinēju remonta darbnīcas, kas 1963. gadā tika pārveidotas par [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca|slaukšanas iekārtu rūpnīcu]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēki. Netālu no tās 1957. gadā uzcēla tam laikam modernāko [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|piena konservu kombinātu]] Baltijā. Tas viss radīja apstākļus, ka bija nepieciešams aizvien jauns darbaspēks, kas atkal tika meklēts visā PSRS teritorijā. Savukārt strādniekiem bija nepieciešama dzīvesvieta. Līdz ar to uzcelto rūpnīcu tuvumā cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Tā neilgā laikā otrpus dzelzceļam radās pilnīgi jauns pilsētas rajons, kas tika nosaukts par [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajonu]]. Lai līdz tam nokļūtu, bija jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Lai būtu iespējama jaunu ēku celtniecība, blakus ''Piena konservu kombinātam'' sāka ražot dzelzsbetona konstrukcijas, bet pie Ančupānu kalnu karjeriem 1959. gadā tika uzcelta [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīca]]. Tādējādi 1960. gados radās visi nosacījumi, lai veiksmīgi uzsāktu piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību (pirmās tika celtas 316 un 318 sērijas ''Hruščovkas''), kurām būvmateriāli tika saražoti turpat pilsētā un tās tuvumā. Tā bija centralizēti izplānota "slēpta" pamatnācijas asimilēšana, vispirms radot nosacījumus pēc darbaspēka nepieciešamības, tad to ievedot, tādējādi padarot iedzīvotāju nacionālo sastāvu daudzveidīgāku. Šāda politika tika veikta arī citās LPSR pilsētās, sevišķi lielajās, bet Rēzeknē tā īstenojās visspilgtāk. 1972. gadā aiz ''Piena konservu kombināta'' tika uzcelti PSKP XXIV kongresa elektrisko būvinstrumentu ražošanas cehi (vēlāk rūpnīca ''[[REBIR]]''), aiz tās uzcēla augstāko Rēzeknes celtni — [[Rēzeknes labības produktu kombināts|Labības produktu kombinātu]], bet starp abām rūpnīcām pēc neilga laika tapa [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]]. Paralēli rūpnīcu celtniecībai notika arī visplašākā Rēzeknes dzīvojamo namu rajona (Ziemeļu rajons) būvniecība. 1981. gadā Ziemeļu rajonu ar pārējo pilsētu savienoja viadukts.<ref>Kūkojs, A. 1985. Septiņkalne. Rēzeknei — 700. Rīga, Avots. 104 — 108. lpp.</ref> Arī [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] ap viadukta estakādēm tika uzcelti daudzstāvu namu kvartāli. Rēzekne izveidojās par lielu rūpniecības pilsētu, lielākajās rūpnīcās strādājošo skaits sasniedza 3000. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības atgūšanas]], PSRS radītie rūpniecības uzņēmumi, nespējot izturēt konkurenci un Krievijas krīzes laikā zaudējot NVS tirgu, tika likvidēti. 21. gadsimta sākumā pilsēta sāka saimnieciski atkopties, veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi un ar [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem tika rekonstruēta vai pilnīgi no jauna izbūvēta infrastruktūra un sabiedriskās ēkas. 2000. gadu vidū Rēzeknē aizsāka vērienīgus projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0|title=Projekti — Rēzeknes pilsētas portāls|access-date={{dat|2012|09|10||bez}}|archive-date={{dat|2012|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120830051110/http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0}}</ref> 2013. gada pavasarī ekspluatācijā nodeva jauno [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāli]], kas ir pirmā jaunuzbūvētā akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr līdz ar to pieauga pilsētas parādsaistības, kuras 2020. gados bija sasniegušas atļauto slieksni — 20% jeb piekto daļu no pamatbudžeta ieņēmumiem un pilsētas vadība nevēlējās pāriet uz ekonomiju.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2025/05/ka-rezekne-nonaca-lidz-bankrotam/|title=Kā Rēzekne nonāca līdz bankrotam {{!}} Re:Baltica|access-date=2025-05-31|date=2025-05-28|language=lv-LV}}</ref> 2023. gada beigās tika atklāti viltojumi pilsētas budžetā, kā rezultātā atstādināja pilsētas mēru [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševiču]]. 2024. gada vidū [[Saeima]] atlaida arī pilsētas domi un iecēla pagaidu administrāciju.<ref name=":2" /> 2025. gadā Rēzekne bija parādsaistību līdere Latvijā. 2025. gada vasarā vēlēšanu rezultātā Bartaševičs atgriezās mēra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8291930/vietnieki-un-padomnieki-rezeknes-meram-bartasevicam-iedzivotaji-satraukti-par-izskerdibu|title=Vietnieki un padomnieki Rēzeknes mēram Bartaševičam – iedzīvotāji satraukti par izšķērdību|website=Latvijā|access-date=2025-08-11|date=2025-07-23|language=lv}}</ref> == Ģeogrāfija == === Atrašanās vieta === Rēzekne atrodas Latvijas austrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskā novada centrā. Fizioģeogrāfiski pilsēta izvietojusies Latgales augstienes ziemeļu nogāzē, Rēzeknes pazeminājumā, nozīmīgu starptautisku transporta maģistrāļu (dzelzceļa un autoceļu) — [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s un [[Rīga]]s—[[Maskava]]s — krustpunktā. Attālums līdz galvaspilsētai [[Rīga]]i ir 242 km, līdz [[Sanktpēterburga]]i — {{nobr|450 km}}, līdz [[Maskava]]i — {{nobr|685 km}}, bet līdz [[Varšava]]i — {{nobr|860 km}}. Administratīvi Rēzekne ir viena no Latvijas valstspilsētām. Lai gan pilsēta atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] centrālajā daļā, tā nav administratīvi pakļauta novadam, bet ir atsevišķa administratīvā vienība. === Platība un zemes izmantojums === Rēzeknes pilsētas platība ir 1748,0 ha (aptuveni 18 km²). No tās apbūvētās teritorijas aizņem 1211,0 ha, zaļie apstādījumi un meži — 214 ha, lauksaimniecības zemes — 232,0 ha, bet ūdeņi — 74,0 ha. Pēc iedzīvotāju blīvuma, Rēzekne ir otrā apdzīvotākā pilsēta Latvijā - 1 514,9 cilvēki uz 1 km<sup>2</sup>, to šajā rādītājā apsteidz vien [[Rīga]]. === Reljefs un ģeoloģija === Kvartāra nogulumu biezums zem pilsētas svārstās no 50 līdz 100 m, bet pamatiežu virsmas augstums pārsniedz 100 m virs jūras līmeņa. Pilsētas reljefs ir paugurains — augstākā vieta sasniedz aptuveni 160 m, bet zemākā — ap 130 m virs [[Baltijas jūra]]s līmeņa. Tradicionāli uzskata, ka Rēzekne izvietojusies uz septiņiem pakalniem.{{nepieciešama atsauce}} === Klimats === Rēzekne atrodas mitrā kontinentālā klimata zonā, Latvijas agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā. Raksturīgs hidrotermiskais koeficients ir 1,5–1,7, un šādos apstākļos veidojas mēreni mitras augsnes ar smilts un smilšmāla litoloģisko sastāvu.<ref>Rudovics, A.; Rudovica, T. (1993). ''Latvijas fiziskā ģeogrāfija''. Rīga: Zvaigzne ABC.</ref> Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir aptuveni +4,7 °C. [[janvāris|Janvārī]] tā ir ap −7 °C, bet [[jūlijs|jūlijā]] — ap +17 °C. Absolūtais [[temperatūra]]s minimums (−39 °C) novērots janvārī un februārī, bet absolūtais maksimums (+34 °C) — jūlijā. Vidējais atkušņa iestāšanās datums pavasarī ir [[30. marts]], savukārt pirmās rudens salnas parasti novēro no [[15. novembris|15. novembra]]. Dienu skaits gadā ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 °C ir aptuveni 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir ap 639 mm. [[Ziema|Ziemā]] bieži novērojama [[migla]], puteņi un kailsals. === Hidrogrāfija === Cauri pilsētai austrumu—rietumu virzienā tek [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upe]], kas veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā un lokveidā aptver [[Centra rajons (Rēzekne)|pilsētas centru]]. Platākais upes posms atrodas lejpus [[Stacijas tilts|Stacijas ielas tilta]] līdz Dzirnavu ielas tiltam, kur agrāk atradusies aizsprosta ūdenskrātuve. Pilsētas teritorijā [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upē]] ietek [[Kovšupe]], kas savieno upi ar [[Rēzeknes ezers|Kovšu ezeru]] — lielāko pilsētas ūdenstilpi (22 ha). Pavasara palu laikā upes palienes mēdz applūst, vietām appludinot tuvākās teritorijas. 2011. gadā pilsētas centrā tika veikti upes krastu nostiprināšanas un labiekārtošanas darbi. == Iedzīvotāji == Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāji. 20. gadsimtā līdz ar rūpniecības attīstību pieauga pilsētnieku skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikai-100/iedzivotaji-pilsetas-un-uz-laukiem|title=Iedzīvotāji pilsētās un uz laukiem {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csb.gov.lv|access-date=2020-09-14}}</ref> 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13 tūkstošus, galvenokārt pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam un blīvumam Rēzeknes apriņķī (158 183 iedzīvotāji 1938. gadā).<ref>Turlajs, J. 2005. Latvijas Vēstures Atlants. Rīga, "Jāņa Sēta". 47. lpp.</ref> Pēc Otrā pasaules kara sagrautās pilsētas atjaunošanai ieveda darbaspēku no PSRS republikām, jaunajiem Rēzeknes iedzīvotājiem bija nepieciešami dzīvokļi, tādēļ cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s iedzīvotāju skaits Rēzeknē samazinājās no 41 tūkstoša 1991. gadā līdz 32 tūkstošiem 2012. gadā. Negatīvās iedzīvotāju skaita bilances galvenais iemesls ir negatīvais [[dabiskais pieaugums]], ko pastiprina arī negatīvais migrācijas saldo. Šie abi faktori rada izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā. Kopš 1990. gadu vidus emigrācija pārsniedza imigrāciju un, tā kā šo negatīvo bilanci nespēja labot dzimstības rādītāji, iedzīvotāju skaits pilsētā kopš 1991. gada samazinās. Tā kā emigranti galvenokārt ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā, tas palielina arī [[demogrāfiskā slodze|demogrāfiskās slodzes]] līmeni pilsētā. 2013. gadā Rēzeknē bija 4558 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 2347 bija vīrieši un 2211 sievietes. Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 21 471 iedzīvotājs, no kuriem 10 265 bija vīrieši un 11 206 sievietes. Savukārt 7013 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 62 gadiem) — no tiem 2253 vīrieši un 4760 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329095709/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref> Tātad darbaspējas vecumā bija 65% pilsētas iedzīvotāju. Demogrāfiskās slodzes līmenis Rēzeknē 2013. gadā bija apmēram 649,8 darbaspējas vecuma iedzīvotāji uz 1000 iedzīvotājiem. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/</ref> | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|754 |1840|1100 |1852|1340 |1863|3400 |1897|10795 |1905|16842 |1914|22800 |1925|12620 |1935|13139 |1943|11649 |1947|9541 |1959|21429 |1970|30803 |1979|37225 |1989|42477 |1991|43156 |1997|41464 |1999|40557 |2005|36800 |2008|35126 |2010|33456 |2012|31401 |2015|29317 |2017|28174 |2019|27820 |2021|26839 |2023|26378 |2025|26429 }} Latvijas pilsoņu īpatsvars Rēzeknē kopš 2012. gada ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 28 282 Latvijas pilsoņi (91,8% no kopējā skaita), 2071 [[Latvijas nepilsoņi]] (6,7%) un 388 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,3%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 24 654 Latvijas pilsoņi (93,3%), 1139 Latvijas nepilsoņi (4,3%) un 311 Krievijas pilsoņi (1,2%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>28 282</small><br />(91,8%) | <small>27 775</small><br /> | <small>27 163</small><br /> | <small>26 576</small><br /> | <small>25 978</small><br /> | <small>25 509</small><br /> | <small>25 587</small><br /> | <small>25 333</small><br /> | <small>25 241</small><br /> | <small>24 993</small><br /> | <small>24 664</small><br /> | <small>24 949</small><br /> | <small>24 822</small><br /> | <small>24 654</small><br />(93,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2071</small><br />(6,7%) | <small>1983</small><br /> | <small>1857</small><br /> | <small>1768</small><br /> | <small>1695</small><br /> | <small>1597</small><br /> | <small>1540</small><br /> | <small>1468</small><br /> | <small>1391</small><br /> | <small>1334</small><br /> | <small>1278</small><br /> | <small>1236</small><br /> | <small>1187</small><br /> | <small>1139</small><br />(4,3%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>388</small><br />(1,3%) | <small>372</small><br /> | <small>393</small><br /> | <small>418</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>407</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>404</small><br /> | <small>397</small><br /> | <small>378</small><br /> | <small>372</small><br /> | <small>349</small><br /> | <small>341</small><br /> | <small>311</small><br />(1,2%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc 1897. gada [[Krievijas Impērija]]s pirmās tautas skaitīšanas datiem, kad Rēzeknē bija tikai desmit tūkstoši iedzīvotāju, [[Latvijas ebreji|ebreju]] bija vairāk kā puse (60%) no visiem iedzīvotājiem. Dažādās Rēzeknes apkaimēs vēsturiski veidojās atšķirīgs etniskais sastāvs. Tā pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]], kas 19. gadsimta beigās bija pilsētas centrs un kurā daļēji saglabājusies vēsturiskā mūra ēku apbūve, līdz Pirmajam pasaules karam bija galvenokārt [[Latvijas ebreji|ebreju]] apdzīvots, sevišķi gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]], kur ebrejiem piederēja daudz veikalu. Šeit atradās [[sinagoga]]s (mūsdienās saglabājusies tikai viena — [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Zaļā sinagoga]]). Tajā laikā [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] dzīvoja katoļi un pareizticīgie, respektīvi — [[latvieši]] un [[krievi]], bet [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] un [[Vipinga]] bija ārpus pilsētas administratīvajām robežām un tajos nebija blīvas apbūves, bet gan apstrādāti zemnieku lauki. 1925. gadā pilsētā gandrīz vienlīdzīgās proporcijās iedzīvotāju etniskajā sastāvā dominēja latvieši (4348, 34% no iedzīvotājiem), krievi (3034) un ebreji (3911), bet poļu skaits bija gandrīz 10% (1112) no pilsētas iedzīvotājiem. Tātad šajā laikā nevienas tautības pārstāvji neveidoja pusi no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Rēzekne bija multietniska un multikulturāla pilsēta. [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Ebreju Rēzekne|Rēzeknes ebrejus]] gandrīz pilnīgi iznīcināja, [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltieši izceļoja]] uz Vācijas okupēto Polijas daļu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada jūlijā pilsētas bombardēšanas dēļ aizgāja bojā ap 100 iedzīvotāju. 1949. gada 25. [[Marta deportācijas|marta deportācijā]] izsūtīja 23 iedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācija. Rēzeknes apriņķis, Rēzekne|last=|first=|access-date=2020-09-14|date=}}</ref> Pēc [[CSP]] iedzīvotāju reģistra datiem 2025. gadā latviešu skaits (12 707, 48,1%) Rēzeknē pārsniedza krievu skaitu (10 669, 40,4%), pārējie bija [[poļi]] (517), [[ukraiņi]] (505) un [[baltkrievi]] (368). 1659 iedzīvotāji piederēja citai etniskajai grupai vai savu piederību konkrētai tautībai nenorādīja. {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1897. līdz 2023. gadam<ref>Iedzīvotāju skaits pēc tautības Rēzeknē 2011., 2015. un 2019. gada sākumā. Centrālā Statistikas Pārvalde. https://data1.csb.gov.lv:443/sq/33227</ref>'''<ref name=":1" /> | rowspan="13" | [[Attēls:Tautibas Rezekne timeline.PNG|Līkņu diagrammā redzams, kā laika periodā no 1897. līdz 2020. gadam mainījies attiecīgajai etniskajai grupai piederīgo skaits.|300px]] |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! un citi |- | 1897.|| 10795|| 828|| 2444|| 100|| 3|| 895|| 4|| 6442|| 7|| 1|| 66|| 0|| 5 |- | 1920.|| 9997|| 1924|| 2469|| 126|| nez.|| 1231|| 38|| 4148|| nez.|| 5|| 30|| nez.|| 26 |- | 1925.|| 12620|| 4348|| 3034|| 38|| nez.|| 1112|| 32|| 3911|| nez.|| 9|| 94|| nez.|| 42 |- | 1930.|| 12680|| 4603|| 2977|| 181|| nez.|| 1209|| 8|| 3577|| nez.|| 9|| 84|| nez.|| 32 |- | 1989|| 42477|| 15839|| 23379|| 862|| 673|| 1166|| 102|| 211|| 14|| 16|| 35|| 32|| 148 |- | 2000.|| 39233|| 16710|| 19873|| 680|| 494|| 1056|| 84|| 107|| 17|| 19|| 37|| 27|| 129 |- | 2011|| 33422|| 14793|| 14891|| 510|| 413|| 801|| 71|| nez.|| 27|| 14|| 25|| nez.|| 877 |- | 2015|| 29317|| 13486|| 13027|| 451|| 364|| 692|| 60|| nez.|| 29|| 7|| 22|| nez.|| 1179 |- | 2019|| 27820|| 13086|| 11815|| 400|| 334|| 608|| 51|| nez.|| 34|| 5|| 21|| nez.|| 156 |- |2023 |26378 |12504 |10772 |386 |474 |524 |48 |23 |25 |8 |nez |nez |1614 |} {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rēzeknē 2023. gadā.'''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=18.11.2023}}</ref> | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart|radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 12504: Latvieši : green | slice 2 = 524 : Poļi : yellow | slice 3 = 474 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 386 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 48 : Lietuvieši : violet | slice 6 = 25 : Romi (čigāni) : pink | slice 7 = 23 : Ebreji : blue | slice 8 = 8 : Igauņi : grey | slice 9 = 1614 : Cita un neizvēlēta : black | slice 10 = 10772 : Krievi : red |hide group legends=yes | percent = true}} kopā 26 378 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Poļi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|violet|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|blue|Ebreji}} {{legend|grey|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 47,4% | style="text-align:center;" | 12 504 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 40,8% | style="text-align:center;" | 10 772 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,0% | style="text-align:center;" | 524 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,8% | style="text-align:center;" | 474 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 386 |- | [[Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 48 |- | [[Romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 25 |- | [[Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 8 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,1% | style="text-align:center;" | 1 614 |} [[Attēls:Skvers Rezekne.jpg|190px|thumbnail|Skvērs pie [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|pareizticīgo baznīcas]]]] Mūsdienās Rēzeknes [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] ir tipisks daudzdzīvokļu namu un rūpniecības rajons (dzīvojamo apbūvi no rūpnieciskās atdala [[Atbrīvošanas aleja]]). Lielāko daļu no Ziemeļu rajona iedzīvotājiem veido [[Latvijas krievi|krievi]], kas daļēji tika ievesti no citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām republikām]], daļēji kopā ar latviešiem un latgaliešiem pārcēlās no laukiem kā rūpnīcu darbinieki<ref name=":0" /> un tika izmitināti jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos. Šeit atrodas [[Rēzeknes 6. pamatskola]]. Pilsētas [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajons]] pēc etniskā sastāva ir viens no "krāsainākajiem". Daudzdzīvokļu namos lielu īpatsvaru sastāda krievi, bet tajos dzīvo arī latviešu ģimenes, kas dzīvokļus ieguvušas privatizācijas rezultātā pēc 1990. gada. Centra rajonā uz austrumiem no [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielas]] ir galvenokārt privātmāju apbūve. Šie zemesgabali jau pirms Otrā pasaules kara piederējuši [[latvieši]]em, kuri pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atguva savas likumīgās tiesības uz mājām. Daļa privātmāju pieder krieviem, kuri paši vai viņu vecāki šeit dzīvojuši jau pirms Otrā pasaules kara. [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajona]] lielāko daļu aizņem pirms Pirmā pasaules kara būvētās privātmājas, pašreizējie privātmāju iedzīvotāji ir pirmskara (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]) rēzekniešu pēcteči, kas īpašumus mantojuši. Pavisam neliela daļa ir pārpirktu īpašumu. Šeit ir liels skaits latviešu, bet dzīvo arī krievi un ir vēl saglabājusies skaitliski neliela vēsturiskā ebreju kopiena. Mikrorajona dienvidu daļā, pie [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Vecticībnieku lūgšanas nama]] ap to esošajās ieliņās dzīvo krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena. [[Vipinga|Vipingā]] daudzdzīvokļu namos ir līdzīgs latviešu un krievu skaits. Izteikts latviešu īpatsvars ir [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes ielas]] un [[Parka iela (Rēzekne)|Parka ielas]] rajonā. Šo var uzskatīt par vienu no latviskākajiem pilsētas rajoniem. == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == [[Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|thumb|280px|[[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]] ir viena no Rēzeknes atpazīstamākajām ēkām un augstākais dievnams pilsētā]] [[Attēls:Rezekne Bolsjaja lucin ulNr2.jpg|thumb|280px|[[Latgales iela (Rēzekne)|Lielā Ludzas iela]] ar [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|katoļu katedrāles]] torņiem tālumā 19./20. gadsimta mijā]] [[Attēls:Rēzeknes komercskola.png|thumb|280px|Rēzeknes komercskola (1928), sagrauta Otrā pasaules kara laikā]] [[Attēls:Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē pirms 1940.jpg|thumb|280px|Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē (pirms 1940).]] [[Attēls:Latgolas Tautas pils.jpg|thumb|280px|[[Latgolas Tautas pils]] (1934).]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumā]] Otrajā pasaules karā 1944. gada jūlijā pilsētu gandrīz pilnībā nopostīja. Rēzeknes Dienvidu daļā daļēji saglabājusies 19. gadsimta sākuma vēsturiskā apbūve gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]]. Ievērojami apskates objekti ir piecas vēsturiskās Rēzeknes baznīcas, pilskalns, piemineklis [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|''Vienoti Latvijai'']]. Modernisma stilā ieturētas jaunākās pilsētas būves — Rēzeknes koncertzāle [[Latgales vēstniecība "Gors"|''Gors'']] un skolēnu interešu izglītības centrs [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs|''Zeimuļs'']]. Vecākā pilsētas daļa atrodas uz dienvidiem no [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]], kur Latgales ielā saglabājušās atsevišķas 18. gadsimta vēsturiskās celtnes. Līdzās [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|Jēzus Sirds katedrālei]] atrodas [[1780]]. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder [[Rēzeknes—Aglonas diecēze]]i un tajā atrodas [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]]. Rēzeknes jaunās daļas (no Rēzeknes upes uz ziemeļiem — tagadējais pilsētas centrs) izbūve attiecas galvenokārt uz 19. gadsimta 2. pusi. Pēc [[Polijas dalīšanas]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija]]s valdība nolēma veicināt anektēto zemju ātrāku integrāciju impērijas sastāvā, tādēļ var teikt, ka Rēzeknes pārbūvi 19. gadsimta vidū drīzāk noteica politiski ideoloģiski apsvērumi nekā ekonomiska nepieciešamība. 1835. gadā [[Vitebskas guberņa]]s mērnieks A. Mazalovskis izstrādāja Rēzeknes ģenerālplānu. Augstienē uz ziemeļiem no vecās pilsētas tika projektēta pilnīgi jauna apbūve ar regulāri taisnstūrainu ielu tīklu. Šīs t.s. Augšpilsētas ģeometriskajā centrā paredzēja novietot Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas [[pareizticība|pareizticīgo baznīcu]] (pie tagadējā "Vienoti Latvijai" pieminekļa), dažādas sabiedriskās ēkas un izmitināt vienīgi kristiešus, [[ebreji|ebrejus]] atstājot vecajās dzīvesvietās. Viens no projekta mērķiem bija veicināt pareizticīgo baznīcas ietekmi uz [[vecticībnieki]]em, kurus paredzēja novietot jaunajā pilsētas daļā, pārceļot tos "no attālām, policijas uzraudzībai nepieejamām vietām". 1836. gadā Krievijas Impērijas valdība Rēzeknes pārbūves projektu apstiprināja un veicināja tā īstenošanu. 1846. gadā Rēzekni apmeklēja imperators [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] un "atrada par nepieciešamu dod šai pilsētai celtnieciskā ziņā pienācīgu izskatu". Saskaņā ar nolikumu par Rēzeknes pilsētas izbūvi tika izveidota īpaša Rēzeknes pilsētas izbūves komiteja. Komitejas darba sākumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas ģenerālais plāns, ko apstiprināja 1847. gadā. No iepriekšējā 1836. gada plāna tas atšķīrās vienīgi ar to, ka bija detalizēta apbūve ap centrālo laukumu, paredzot tur vietu tiesu iestādēm, veikaliņiem u.c. būvēm, kā arī publiskam dārzam starp [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]] un upīti. Ik gadus Rēzeknē uzcēla ne vairāk kā 4—5 dzīvojamās mājas. Sākumā jaunajā pilsētas daļā aizliedza dzīvot ebrejiem, bet viņi drīkstēja tur celt ēkas un tās izīrēt. 1851. gadā viņiem atļāva arī dzīvot savās ēkās, izņemot laukumā ap pareizticīgo baznīcu. 19. un 20. gadsimta mijā jaunā apbūve sāka pakāpeniski un stihiski izplesties aiz plānā norādītajām robežām. Guberņas mērnieks Svirskis 1901. gadā izstrādāja jauno ģenerālo plānu, kurā apbūves areāls bija pietiekami paplašināts, saglabājot jau izveidojušos Augšpilsētas regulāri taisnstūraino sistēmu. Rēzeknes pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē ļoti skaidri jūtama organiska pēctecība un konsekvence pieņemto risinājumu īstenošanā. 19. gadsimta radītā pilsētas plānojuma struktūra tās centrālajā daļā saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām. [[19. gadsimts|19.]]—[[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā tapa raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies, piemēram, pilsētas senākā aptieka "Ērgļa aptieka", kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta [[1882]]. gadā), divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums) un mājas [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] 92 un 94, kā arī dažas citas. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas pilsētas teritoriju nolēma paplašināt un 1927. gadā pievienoja tai daļu no [[Pleikšņi|Pleikšņu]] sādžas, [[Rēzeknes ezers|Rēzeknes ezeru]], dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]], Slobodu, daļu Podgorodes un Kļovu sādžas un karantīnas rajonu. Pilsētas platība 1935. gadā bija 8,06 km<sup>2</sup>. 1936. gadā Rēzeknē bija 1 958 dzīvojamās ēkas, no tām 201 mūra, 1 678 koka, 79 jaukta materiāla, 1 793 vienstāva, 159 divstāvu, 4 trīsstāvu un 2 vairākstāvu ēkas. Neatkarīgās Latvijas laikā tika uzcelta Valsts skolotāju institūta ēka (1927., arhit. [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]), kas bija pirmā un lielākā sabiedriskā ēka Rēzeknē, kura uzcelta pēc Latgales atbrīvošanas. Uzcēla latviešu pamatskolu (1928., arhit. A. Briedis), Valsts komercskolu (1928., arhit. I. Blankenburgs; četrstāvu celtne, kas nopostīta Otrajā pasaules karā.), viesnīcas ēku (1939., arhit. S. Barbals). Uzcēla arī dzelzsbetona Lielo tiltu pār Rēzeknes upi (1926—1927) un infekciju slimnīcas ēku (1933., arhit. [[Aleksandrs Klinklāvs|A. Klinklāvs]]). Rēzeknes Latviešu biedrība uzcēla Latgales tautas pili (1928.-1929., arhit. P. Pavlovs).<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām kara sagrauto pilsētu nācās gandrīz pilnībā atjaunot. PSRS laikā tika celtas galvenokārt rūpnīcas un arhitektoniski neizteiksmīgi un vienveidīgi daudzdzīvokļu nami to strādniekiem. 20. gadsimta 60. gados tapušās ''hruščovkas'', būvētas no silikātķieģeļiem, atrodas galvenokārt pilsētas centra rajonā, kvartālos [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielu]], kā arī pilsētas Ziemeļu rajonā, gar Atbrīvošanas alejas labo pusi (virzienā no centra) un netālu no dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]], [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] un [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības]] ielā. Nedaudz izteiksmīgāki — 103. sērijas daudzdzīvokļu nami atrodas dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] tuvumā, pilsētas Ziemeļu rajonā un [[Vipinga|Vipingā]]. 1982. gadā tika uzcelts pirmais deviņstāvu daudzdzīvokļu nams. [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)|Kr. Valdemāra ielā]] atrodas četras deviņu stāvu 104. sērijas daudzdzīvokļu mājas, bet Ziemeļu rajonā — trīs. === Pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknē}} ==== Piemineklis "Vienoti Latvijai" ==== {{Pamatraksts|Piemineklis "Vienoti Latvijai"}} Pilsētas tēla spilgtākais simbols ir [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Vienoti Latvijai]]", tautā saukts par ''Latgales Māru''. Pieminekli veidojis tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] pēc toreizējā Mākslas akadēmijas studenta [[Leons Tomašickis|Leona Tomašicka]] meta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezekne-atzime-latgales-atbrivosanas-pieminekla-vienoti-latvijai-80-gadadienu.a331284/ LSM. Rēzeknē atzīmē Latgales atbrīvošanas pieminekļa «Vienoti Latvijai» 80. gadadienu]</ref> Tas ne tikai pilsētas, bet visas Latgales vienojošais simbols. Bronzā atlietie tēli ir latviešu meitene ("Latgales Māra"), kas savā labajā rokā tur uz augšu paceltu zelta krustu. Pie viņas kājām — Atbrīvošanas cīņu karavīri. Piemineklis uzstādīts par godu [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem un vēsturiskajai Latgales atbrīvošanai 1920. gadā, kā arī svinot Latgales apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem — Vidzemi, Zemgali un Kurzemi. Piemineklim ir dziļi kristīga nozīme, kas ataino visas Latgales toreizējo — katolisko identitāti. Nosaukums "Latgales Māra" savā ziņā liecina par Latgali kā ''Māras zemi'', kas latīniski ir ''Terra Mariana''. Šāds veltījums tika izdarīts pēc Livonijas valsts izveidošanas — toreizējais [[Romas pāvests]] Livoniju kopā ar visu toreizējo Latvijas teritoriju veltīja [[Jaunava Marija|Vissvētākajai Jaunavai Marijai]]. Latgale kā [[katoļi|katoļticīga]] zeme šo titulu arī sirdī paglabāja līdz pat 20. gadsimtam, tādēļ sievietes ar krustu rokās zemteksts bieži tiek tulkots kā "Marijas, kas savā rokā tur sava dēla [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Krustu". Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūlijā. Piemineklis celts par tautas saziedotiem līdzekļiem un atklāts 1939. gada 8. septembrī — to iesvētīja bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]. 1940. gada novembrī tas tika nogāzts, bet kara laikā — 1943. gada 22. augustā atjaunots. 1950. gadā padomju varas iestādes to atkal nogāza. Pieminekļa vietā tika uzstādīts [[Vladimirs Ļeņins|Ļenina]] piemineklis. "Latgales Māras" piemineklis tagad ir atjaunots. Tas atklāts 1992. gada 13. augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā, ko ikgadu svin Latgales svētvietā — [[Aglona|Aglonā]]. Pieminekli veidojis Kārļa Jansona dēls — [[Andrejs Jansons]]. "Latgales Māra" parādās uz daudzu izdevumu vākiem par Rēzekni, kā arī atklātnēm, tūrisma bukletiem un suvenīriem. ==== Kultūras darbinieku pieminekļi ==== * piemineklis [[Rainis|Rainim]] Kultūras un atpūtas parkā, atklāts 1972. gadā pēc tēlnieka O. Kalēja un arhitektes I. Bakules meta. * Piemineklis dzejniekam, rakstniekam [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]] [[Latgales kultūrvēsturiskais muzejs|Latgales kultūrvēsturiskā muzeja]] skvērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/rezekne-uzstadits-piemineklis-latgaliesu-maksliniekam-antonam-kukojam.d?id=42582652|title=Rēzeknē uzstādīts piemineklis latgaliešu māksliniekam Antonam Kūkojam|last=Sirokez|first=|website=delfi.lv|access-date=2020-09-13|date=2012-08-10|language=lv}}</ref> * [[Jurijs Tiņanovs|Jurija Tiņanova]] krūšutēls.<ref>http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/browse/1/_/visas-zinas/-/atklata-rakstnieka-jurija-tinanova-biste/{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] piemineklis. * Piemineklis monsinjoram [[Nikodems Rancāns|Nikodemam Rancānam]]. ==== Nacionāli patriotiskie pieminekļi ==== * Piemineklis "Latgales kongresam — 100" un laukums par godu [[Pirmais Latgales kongress|Latgales kongresa]] simtgadei Atbrīvošanas alejā 61.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/4240/Atklaja-Latgales-kongresa-simtgadei-veltitu-pieminekli|title=Atklāja Latgales kongresa simtgadei veltītu pieminekli|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2020-09-13|date=2017-05-05|language=lv}}</ref> * Piemineklis 115 kritušajiem [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armija]]s karavīriem Rēzeknes brāļu kapos Miera ielā. * Piemiņas akmens pie dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] 1941. un 1949. gada uz Sibīriju deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. * Piemiņas akmens [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] pie ēkas Nr. 67, vietā, kur 1941. gada jūnijā čekistu nomocīti tika 39 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |title=Rēzeknes pilsētas integrētās attīstības programma 2007. - 2013. gadam |access-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090127020612/http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |archivedate={{dat|2009|01|27||bez}} }}</ref> * [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāņa Baloža]] un [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] 1937. gadā stādītie ozoli Atbrīvošanas alejā pie Rēzeknes upes tilta un lielveikala "[[Rimi Baltic|Rimi]]". ==== Padomju varas pieminekļi ==== * Piemiņas plāksne tirgus laukumā, Latgales ielā pie bijušā cietuma sienas, kur 1942. gada 4. janvārī tika publiski nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji. * Piemiņas vieta skvērā pie Atmodas ielas, kur no 1941. līdz 1944. gadam atradās padomju karagūstekņu nometne. * Piemineklis [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]] kritušajiem karavīriem * [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] kritušo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru brāļu kapi Miera ielā, Upes ielā un Dārzu ielā. == Rūpniecība == Ja starpkaru periodā Rēzekne bija reģiona vietējās izejvielās (kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, vieglā rūpniecība) balstīts ražošanas centrs, kas bija vismaz sekundāra pilsētas saimniecības nozare (būtiskākā bija tirdzniecība un pakalpojumi), tad pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pilsēta kļuva par lielu rūpniecības centru, gan ignorējot objektīvus ekonomikas likumus, kas pēc PSRS sabrukuma noveda pie šo uzņēmumu bankrota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=19969|title=Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija.|last=Škapars|first=Roberts|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> Tam par iemeslu bija PSRS komandekonomikas veidā realizētā tautsaimniecības politika — pilsētā tika uzcelti lielrūpniecības uzņēmumi, kas prasīja lielus darbaspēka resursus, kurus ieveda no citām PSRS republikām. Tāpat arī liela daļa no izejvielām, kas bija nepieciešamas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, tika ievesta no attālākiem [[KPFSR]] reģioniem un citām PSRS republikām. Pēc PSRS sabrukuma lielākā daļa Rēzeknes rūpniecības uzņēmumu nespēja konkurēt ar daudz kvalitatīvākiem Rietumeiropas ražojumiem, turklāt mākslīgi uzturētā rūpniecība komandekonomikas tautsaimniecībā tirgus ekonomikā bija nerentabla. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ražošanu Rēzeknē vajadzēja uzsākt gandrīz no jauna, mūsdienās tā balstās vietējo izejvielu un bijušo metālapstrādes uzņēmumu darbaspēka pieredzes konglomerātā. Galvenās ražošanas nozares pilsētā šodien ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas rūpniecība. 1944. gadā tika likti pamati graudu pieņemšanas punktam, kas pēc dažiem gadiem tika pārveidots par lielu rūpnīcu — “[[Rēzeknes dzirnavnieks|Rēzeknes labības produktu kombinātu]]”. Vairāk kā trīsdesmit metru augstais, baltais elevators ir augstākā ēka Rēzeknē. 1991. gadā tika dibināts Latvijas valsts uzņēmums “Rēzeknes dzirnavnieks”, bet 1992. gadā sākās tā privatizācija. 1999. gadā par “Rēzeknes dzirnavnieka” galveno akcionāru kļuva Zviedrijas kompānija “Nord Mills”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Dzirnas uzņem apgriezienus - Latvijas Vēstnesis|last=Bārtulis|first=Juris|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-09-13|date=2004-07-16|language=lv}}</ref> Pašlaik uzņēmums pēc apgrozījuma ir viens no lielākajiem Latgalē. 1952. gada 25. martā atbilstoši [[Latvijas PSR]] Nedzirdīgo biedrības Centrālās pārvaldes prezidija lēmumam Nr. 366 tika izveidotas mācību un ražošanas darbnīcas pie dažām republikas neredzīgo biedrībām, tajā skaitā Rēzeknes mācību un ražošanas darbnīcas ([[Raiņa iela (Rēzekne)|Pionieru ielā]] 5a). 1976. gada 1. jūlijā darbnīcas tika pārdēvētas par Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmumu, kas ražoja ādas apavus un šūšanas izstrādājumus (palagus, sporta bikses, sporta cepurītes, kuras pamatā gatavoja no [[Rīgas manufaktūra]]s ražošanas atlikumiem). 1970. gadā uzņēmumā bija 58 darbinieki, tajā skaitā 2 mācekļi, jo darbaspēka apmācības notika uz vietas. 1999. gadā palika 23 darbinieki, no kuriem 17 bija dzirdes invalīdi. 2000. gadā tie bija 19 cilvēki, no tiem 13 dzirdes invalīdi. 1991. gada 8. oktobrī uzņēmums ieguva valsts sabiedriskas organizācijas statusu ar nosaukumu „Latvijas Nedzirdīgo Savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums”. Uzņēmums sastāvēja no šūšanas ceha/noliktavas un veikala darbnīcas. Tas ražoja plaša patēriņa preces ([[Gultas veļa|gultas veļu]]) un piedāvāja apavu remonta pakalpojumus. 2000. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, līdz 2001. gada nogalē tas bija spiests apturēt ražošanu un samazināt strādājošo skaitu. 2002. gadā tika uzsākts likvidācijas process, kuru noslēdza 2003. gada 16. oktobrī.<ref>LNA Rēzeknes zonālais valsts arhīvs, 924.fonds.</ref> 1957. gada 1. februārī tika izveidota Dzelzbetonu konstrukciju rūpnīca ar [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] 2 043 700 rubļu apmērā (pirmais nosaukums Latvijas PSR Celtniecības ministrijas Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta „Rēzeknes ražošanas kombināts”). Kombinātu izveidoja uz Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta palīgsaimniecību ražošanas bāzes, lai ražotu dzelzsbetona izstrādājumus, ķieģeļus, dolomīta miltus, podiņu krāsnis. 1963. gada 15. septembrī „Rēzeknes ražošanas kombināts” pārgāja Tautas saimniecības padomes Celtniecības materiālu rūpniecības pārvaldes pakļautībā un tika pārdēvēts par „Rēzeknes dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu”. Rūpnīcā turpināja ražot dzelzsbetona konstrukcijas un detaļas, metālkonstrukcijas, zāģmateriālus, ķieģeļus, dolomīta miltus un flīzes piecos dažādos cehos: silikāta cehs, māla cehs podiņu krāsns cehs, cehs „Elste”, rūpnīca „Roģi”. 1967. gada 1. janvārī rūpnīcai pievienoja „Rēzeknes celtniecības materiālu rūpnīcu”. No 1974. gada sākās rūpnīcas mehanizācija un automatizācija, bet 1980. gadā tika veikti vērienīgi remontdarbi rūpnīcas silikāta cehā. 1989. gada 1. martā rūpnīca kļuva par „Rēzeknes celtniecības materiālu un konstrukciju kombinātu”. 1991. gada 3. oktobrī kombināts tika reģistrēts kā valsts uzņēmums, kas 1996. gada 15. maijā tika pārdots SIA „Rēzeknes būvmateriāli”, bet likvidēts 2011. gada 6. janvārī.<ref>LNA RZVA, 26.fonds</ref> 1957. gada 6. novembrī pabeidza [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Rēzeknes Piena konservu kombināta]] būvniecību. Drīz kombināts kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijā, bet arī PSRS un 40 pasaules valstīs. 2001. gadā finansiālu problēmu dēļ ražotnes darbība tika apstādināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/rezeknes-piena-konservu-kombinatam-60/|title=Rēzeknes Piena konservu kombinātam – 60|last=|first=|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2020-09-13|date=2017-11-14|language=lv}}</ref> 1959. gadā pie Ančupānu kalnu karjeriem uzcēla [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīcu]], kas nodrošināja piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību pilsētā un rajonā. 1961. gada 27. janvārī izveidoja Rēzeknes kokapstrādes kombinātu. 1967. gadā kombinātā darbojās kokzāģētava (ar 25 strādniekiem), gateris (ar 3 strādniekiem), galdniecības un taras cehs (ar 25 strādniekiem), kā arī sagataves un krāsošanas cehs (ar 8 strādniekiem). Uzņēmuma darbības sfēra bija ļoti plaša — tas nespecializējās vienveidīgas produkcijas ražošanā. Galvenie produkcijas veidi sākumā bija tara, bišu stropi, skolas soli, mācību klašu tāfeles, kamanas un citi izstrādājumi. Kombinātam sākumā bija četri iecirkņi — trīs Rēzeknē un viens Maltā. 1968. gadā uzņēmuma darbība bija jau koncentrēta divos iecirkņos — pa vienam Rēzeknē un Maltā. Uzņēmums darbojās līdz 1990. gada 2. aprīlim, kad tas tika likvidēts. Tā materiālās vērtības tika nodotas lietošanā kopējai saimniecībai „Latvijas-Zviedrijas serviss”.<ref>LNA RZVA, 170.fonds.</ref> 1963. gadā uzsāka darbu [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku. 1965. gadā uzsāka darbu Rēzeknes maizes produktu kombināts. 1972. gadā pilsētas Ziemeļu rajonā uzcēla [[REBIR|elektrisko būvinstrumentu ražošanas rūpnīcu]]. 1981. gadā sāka darboties [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]] — [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|RER]] filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P|title=RŪPNĪCAS JUBILEJA|last=Ivanovs|first=J.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-09-13|date=1991-01-31|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P}}</ref> 2001. gadā dibināts "Rēzeknes gaļas kombināts", kas mūsdienās pēc gatavās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abholding.lv/lv/holding|title=RGK. Vēsture|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> 2002. gadā bijušā Rēzeknes piena konservu kombināta ēkās darbu sāka tekstilistrādājumu (virvju, tauvu) ražotājs — "Magistr-Fiskevegn Group.MFG", SIA. 2009. gadā Rēzeknes pierobežā tika uzbūvēta pirmā nerūsējošo tērauda cauruļu rūpnīca Baltijā — Latvijas—Šveices kopuzņēmums RIGAMET.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksti/caurulu_razotne_rezekne|title=Pirmā Baltijā – nerūsējošā tērauda cauruļu ražotne Rēzeknē|website=abc.lv|access-date=2020-09-13|date=2010-06-15|language=lv}}</ref> 2010. gadā Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā zonā sāka darboties kokskaidu granulu ražotne SIA „NewFuels” RSEZ ar ražošanas kapacitāti virs 260 000 tonnām gadā. Blakus 2015. gadā uzcelta Latgalē lielākā biomasas koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu ir 3.1 MWt, bet siltuma jaudu — 10.7 MWt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv|title=Par uzņēmumu.|access-date=07.04.2021.|archive-date=11.04.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210411133659/https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv}}</ref> Pilsētas pievārtē darbojas uzņēmuma AS "Latvijas finieris" meitasuzņēmums RSEZ "Verems", nodarbinot vairāk nekā 300 darbinieku, galvenokārt no Rēzeknes pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu|title=Par mums. Latvijas finieris.|access-date={{dat|2021|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190523195125/https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu}}</ref> == Izglītība un kultūra == [[Attēls:Gors Rezekne 2015.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes koncertzāle — [[Latgales vēstniecība "Gors"]] 2015. gada augustā]] [[Attēls:Rezeknes CB.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes Centrālā Bibliotēka pēc rekonstrukcijas 2015. gadā]] === Kultūra === Rēzekne ir nozīmīgs Latgales kultūras centrs. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi". Kopš 1959. gada te darbojas novadpētniecības muzejs. Tas dibināts kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par [[Latgales Kultūrvēstures muzejs|Latgales Kultūrvēstures muzeju]]. Muzejā apskatāma arī [[Latgales keramika]]s ekspozīcija. Rēzekne vienmēr bijusi Latgales keramikas šūpulis. Šeit aplūkojami [[Rēzeknes novads|novada]] keramiķu darinātie māla izstrādājumi. [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas nams|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā]] atrodas Latgales glezniecības ekspozīcija no Kultūrvēstures muzeja fondiem, kur glabājas [[Francisks Varslavāns|F. Varslavāna]], [[Arvīds Egle|A. Egles]], J. Bekatova, [[Nikolajs Breikšs|N. Breikša]], S. Kreiča un V. Kalvāna darbi. Rēzeknē darbojas [[Rēzeknes Kultūras nams]] un [[Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams|Nacionālo biedrību kultūras nams]]. 2013. gada maijā, iepretim [[Rēzeknes Kultūras nams|Kultūras namam]], [[Rēzeknes festivāla parks|festivāla parka]] otrajā pusē tika pabeigta [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāle — Latgales vēstniecība GORS]], kas ir pirmā modernā, akustiskā koncertzāle Latvijā un vērienīgākais projekts Rēzeknē šī gadsimta laikā. Koncertzāles lielā zāle ar 1000 sēdvietām, pieciem balkoniem, plašu parteri un skatuvi ar orķestra bedri ir vienīgā šāda tipa koncertzāle Latgalē un pēc mūziķu un ekspertu vērtējuma tajā ir ļoti laba akustika. Rēzeknē darbojas trīs bibliotēkas — [[Rēzeknes Centrālā bibliotēka|centrālā]] ar divām filiālēm — [[Rēzeknes bērnu bibliotēka|bērnu bibliotēku]] un [[Rēzeknes 2. bibliotēka|Rēzeknes 2. bibliotēku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |title=Rēzeknes Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118030140/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}</ref> ==== Kolektīvi ==== Rēzeknē darbojas pūtēju orķestris, seši kori, seši deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, seši vokālie ansambļi, horeogrāfijas ansamblis, instrumentālais ansamblis, kā arī trīs teātra trupas. Nopelniem bagāti ir kori "[[Ezerzeme]]" ("[[Treikola]]"), deju kolektīvs "[[Dziga]]". 20. gadsimta 80. gados lielus panākumus [[Latvijas PSR]] guva [[Rēzeknes tautas teātris]] un tā kolektīvs. === Izglītība === [[Attēls:Inzenieru fak Rezekne.jpg|230px|thumbnail|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas inženieru fakultāte 2015. gada augustā.]] 2019. gadā Rēzeknē darbojās divas ģimnāzijas, septiņas vidusskolas, sākumskola, internātpamatskola — attīstības centrs, mākslas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs izglītības centri pieaugušajiem, bērnu — jaunatnes sporta skola un radošo pakalpojumu centrs, kā arī viena privātā mūzikas skola. 2020. gadā tika plānots vienu no vidusskolām slēgt un divas — pārveidot par pamatskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2019/rezekne/|title=Rēzeknē divas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet vienu plāno slēgt|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-08-08|language=lv}}</ref> 2022. gadā pārveide par pamatskolām bija notikusi. Kopš 2012. gada Rēzeknē darbojas [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs]], kas ir [[interešu izglītība]]s iestāde bērniem un jauniešiem. ;Vispārizglītojošās skolas * [[Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija]] * [[Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija]] * [[Rēzeknes 2. vidusskola]] * [[Rēzeknes 3. vidusskola]] * [[Rēzeknes 4. vidusskola]] * [[Rēzeknes 5. pamatskola]] * [[Rēzeknes 6. pamatskola]] * [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]] * [[Rēzeknes vakara vidusskola]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rēzeknes internātpamatskola - attīstības centrs]] ;Mūzikas un mākslas skolas * [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola]] * [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola]] * [[Zanes Ludboržas mūzikas skola]] Rēzeknē kopš 1993. gada darbojas [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] — tā ir augstākā izglītības iestāde pilsētā. Rēzeknē atrodas [[Valsts robežsardzes koledža]] un [[Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola]]. Kopš 2007. gada Rēzeknē darbojas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180825032352/http://www.psk.lu.lv/par-koledzu/rezeknes-filiale |date={{dat|2018|08|25||bez}} }} == Reliģija == [[Attēls:Procesija Rezekne.PNG|300px|thumb|1938. gadā [[LELB]] arhibīskaps [[Teodors Grīnbergs]] iesvētīja Rēzeknes luterāņu baznīcu.]] Reizē ar Rēzeknes pili 1285. gadā tika uzceltas divas ķieģeļu baznīcas: viena pils kalnā — Vācu bruņinieku ordeņa locekļiem un otra — pilsētas draudzei. 16. gadsimta dokumentos ir minētas divas baznīcas, viena baznīca esot bijusi pagastā, bet otra, celta no mūra, pils tuvumā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievu karaspēks sagrāva Rēzeknes baznīcu. [[Livonijas hercogiste]]s laikā 1599. gadā pie Rēzeknes pils uzbūvēja mazu koka baznīciņu. 1685. gadā Rēzeknē uzbūvēja jaunu koka baznīcu, to iesvētīja un nodeva jezuītu aprūpei. 1887. gadā baznīcā iespēra pērkons un tā nodega. Tagadējo mūra baznīcu sāka celt 1888. gadā (tagad Rēzeknes katedrāle, kas veltīta Vissvētākās Jēzus sirds godam). Līdz mūsdienām saglabājušais vecākais Rēzeknes dievnams ir vecticībnieku lūgšanu nams pilsētas dienvidu daļā. Rēzeknē darbojas dažādas kristiešu konfesijas un jūdaistu kopiena. * [[kristietība]]: ** [[katolicisms]] *** [[Romas katoļi]] *** [[Grieķu katoļi]] ** [[Pareizticība|pareizticīgie]] ** [[vecticībnieki]] ** [[protestantisms]] *** [[luterāņi]] *** [[baptisti]] *** [[Septītās dienas adventisti]] * [[jūdaisms]] Pašlaik Rēzeknē ir desmit dievnami, no tiem deviņos atrodas kristiešu draudzes, bet viens ir jūdaistu dievnams ('''[[Rēzeknes Zaļā sinagoga]]'''). No kristiešu dievnamiem trīs ir Romas Katoļu baznīcas, pa vienai luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku un Grieķu katoļu baznīcai, viens baptistu lūgšanu nams un Septītās dienas adventistu draudzes nams. === Romas katoļi === [[Attēls:Rēzekne Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 1999-09-14.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] ir viena no četriem Katoļu dievnamiem pilsētā]] Romas Katoļu baznīca Rēzeknē institucionāli ir nozīmīgākā kristīgā konfesija, jo kopš 1995. gada šeit atrodas Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa sēdeklis un kūrija. Pašlaik diecēzes bīskaps ir [[Jānis Bulis]]. Katoļus var uzskatīt par vecāko kristīgo konfesiju Rēzeknes apvidū, kas šeit dzīvoja vēl pirms pilsētas dibināšanas. Pirmsākumus var meklēt līdz ar Livonijas ordeņa pils būvniecības laiku un tai sekojošo lūgšanas namu izveidi. Šodien Rēzeknē darbojas trīs katoļu dievnami. Divi no tiem ir Romas Katoļu baznīcas dievnami, bet trešais — Grieķu katoļu baznīca, tā veltīta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija godam. Vienīgā katedrāle Rēzeknē ir [[Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]]. Baznīcu iesvētīja 1900. gada novembrī un tajā pašā gadā tajā noturēja pirmos dievkalpojumus. 1914. gadā baznīcu konsekrēja Vissvētākās [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds godam. 1997. gadā Rēzeknē izveidota Romas Katoļu baznīcas diecēze. Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps pašlaik ir [[Jānis Bulis]]. Savas darbības laikā Rēzeknes katedrālē viņš uzcēlis diecēzes kūriju, kā arī Rēzeknes katoļu vidusskolu, kura atrodas Latgales ielā 82, atjaunotajā pirmajā Rēzeknes mūra ēkā. 1935. — 1939. gadā Rēzeknē uzkalnā aiz Rēzeknes upes, blakus piemineklim Vienoti Latvijai uzcēla vēl vienu katoļu baznīcu (arh. P. Pavlovs). 1937 gadā baznīcu iesvētīja par [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcu]]. Dievnams celts neoromantisma stilā, tam ir divi 27 m augsti torņi, starp tiem zelminis ar loga rozi un Jaunavas Marijas statuju. Nesen pēc diecēzes iniciatīvas tika pabeigta [[Rēzeknes Dieva Žēlsirdības baznīca|Dieva žēlsirdības Romas katoļu baznīcas]] būvniecība pilsētas ziemeļu rajonā. Tas ir trešais katoļu dievnams pilsētā. Ap Jēzus Sirds katedrāli un Sāpju Dievmātes baznīcu ir izveidojušās divas lielas katoļu draudzes, kas katra gada augustā organizē svētceļnieku grupas no Rēzeknes uz [[Aglona|Aglonu]]. Pilsētā ir dzimuši, mācījušies, strādājuši vai dzīvojuši nozīmīgi Latvijas Katoļu Baznīcas klēra locekļi, piemēram, kardināls [[Julijans Vaivods]], kardināls [[Jānis Pujats]], vairāki bīskapi — [[Boļeslavs Sloskāns]], [[Pēteris Strods]], [[Kazimirs Duļbinskis]], arhibīskaps [[Antonijs Springovičs]], kā arī pašreizējais bīskaps [[Jānis Bulis]], un citi. === Vecticībnieki === [[Attēls:Rezekne Old Believers church front.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] ir vienīgais šīs konfesijas dievnams pilsētā]] Šīs konfesijas pārstāvji ir vieni no senākajiem Rēzeknes pilsētā. Visstraujāk vecticībnieki Rēzeknē parādījās XVII gs. otrajā pusē, pēc gadsimtiem ilgām ticības vajāšanām Krievijā. Tie galvenokārt bēga uz teritorijām, kuras bija no vajāšanām brīvas, tai skaitā mūsdienu Latvijas teritoriju, it īpaši Latgali, kurai ir tuva Krievijas robeža. Lai gan vecticībnieki tipiski apmetās sādžās, tomēr laika gaitā to pēcteči pārcēlās arī uz Rēzekni. Vecticībnieku skaits pilsētā būtiski pieauga pēc vecticībnieku kopienas un vēlāk draudzes pakāpeniskas izveidošanās. Saknes meklējamas 1859. gadā, kad I. Siņicina ielas rajonā izveidojās Rēzeknes vecticībnieku kapsēta, kura mūsdienās vecticībnieku kapu apbedījuma vietu saglabātības un pieminekļu skaita ziņā ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā. Šeit var apskatīt gandrīz visus vecticībnieku apbedījumu virszemes pieminekļu tipus, kādi zināmi no 19. gadsimta otrās puses. Latvijā tikai šajā kapsētā var ieraudzīt Ziemeļkrievijā — Baltijas jūras krastos kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un Austrumlietuvā esošās koka kapenes (krievu val. ''domoviki'', Krievijā ''golbci''). [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] celts 1895. gadā. 1905. gadā tam piebūvēja zvanu torni. Baznīcas lielais zvans sver 4948,76 kilogramus, bet zvana mēle 200 kilogramus. Tiek uzskatīts, ka šis zvans ir lielākais Baltijā. Tika atlieti vēl divi zvani, tie visi ir darināti Gaščinā. Šeit atrodas Latvijas vienīgais vecticībnieku muzejs. Tas ir Latgalē lielākais koka dievnams. 19. un 20. gadsimta mijā pie Lūgšanu nama uzcēla arī nabagmāju, mājas ekonomam un skolotājam, kā arī saimniecības ēkas.<ref>[http://www.amazing-latvia.lv/obj/rezekne_sveta_nikolaja_vecticibnieku_lugsanu_nams/ Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams || Rēzeknes nov., Rēzekne<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gada 4. novembrī Rēzeknē notika 1. Latvijas vecticībnieku kongress.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419225603/https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY }}</ref> === Pareizticīgie === [[Attēls:Rezekne Orthodox church.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]]]] Pareizticīgie Rēzeknē ienāca līdz ar pilsētas dibināšanu, iepriekš šeit apmetušies iedzīvotāji bija piederīgi katoļiem un vecticībniekiem, kā arī no citām reliģijām — jūdaistiem (galvenokārt ebreji). Lēmums par pareizticīgo baznīcas celšanu Rēzeknē pieņemts 1834. gadā. Pēc sešiem gadiem sākās tās celtniecība pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II izstrādātā projekta. Dievnama celtniecībai tā laika pilsētas jaunajā daļā bija arī politisks raksturs, jo Rēzeknes pilsētas jaunās daļas plānā bija paredzēts kristiešu pārsvars (pareizticība tajā laikā bija valstiski nozīmīga). 1846. gadā, reizē ar Nikolaja I viesošanos Rēzeknē, baznīca tika iesvētīta Vissvētākās Dievdzemdētājas godam. [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]] ir vecākais saglabājušais dievnams pilsētā. Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas 1867. gadā celtā mūra kapliča — Sv. Ņevas Aleksandra kapela, kas veltīta toreizējā imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] veiksmīgajai izglābšanai no vilciena katastrofas 1866. gada 4. aprīlī. Pa labi no baznīcas ieejas atrodas Pēterburgā gatavots stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, [[Adamovas muiža]]s īpašnieks ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. === Luterāņi === [[Attēls:Rezekne Holy Trinity Church.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca]]]] Sākotnēji Rēzeknes [[Luterisms|luterāņu]] kopa ietilpa 1870. gadā dibinātajā Strūžānu-Stirnienes draudzē, bet ar 1891. gadu kļuva par patstāvīgu draudzi. Rēzeknes draudze ietilpst Viļņas prāvesta iecirknī un ir pakļauta Kurzemes konsistorijai. 1888. gadā pie pilsētas parādes laukuma tika uzcelta koka baznīca ar 150 sēdvietām, to iesvētīja [[Polocka]]s mācītājs Būtners. Līdz 1889. gadam draudzi apkalpoja [[Lazdona]]s mācītājs, kopš 1905. gada — Rēzeknē dzīvojošais Strūžānu mācītājs. 1913. gadā baznīcai ieejas daļā tiek uzcelts koka tornis. Baznīca ir apjumta ar betona kārniņiem. 1919. gadā lielinieki izdemolēja baznīcu un iznīcināja arhīvu. 1920. gadā draudze atjaunoja baznīcu un iegādājās jaunu zvanu. Mazās ietilpības un vecuma dēļ koka baznīca 1931. gadā tika nojaukta. Tās vietā pēc būvinženiera J. Cīruļa projekta neogotiskā stilā no sarkaniem ķiegeļiem tika uzcelta Svētās Vienības baznīca ar 312 sēdvietām. 1938. gada 1. janvārī bija reģistrēti 555 draudzes locekļi. Pēc otrā pasaules kara draudzes darbība panīka un [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā dievnams tika izmantots kā kino nomas un demonstrēšanas zāle. Draudzes darbības atjaunošana tika aizsākta 1989. gadā. 1993. gadā baznīcas tornī no jauna tika uzstādīts krusts, bet baznīca draudzei atpakaļ atdota 1994. gadā. 1994. gadā baznīcas nosaukums no Svētās Vienības tika izmainīts uz [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcu]]. Pēdējos gados ir notikuši šī dievnama atjaunošanas darbi.<ref>[http://www.rezekne.lelb.lv/?ct=vesture Rēzeknes svētā trīsvienības draudze]</ref> == Transports == [[Attēls:Rezekne II no viadukta.jpg|230px|thumbnail|right|skats uz sliežu ceļiem pie stacijas [[Rēzekne II]].]] Viens no noteicošajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis starptautisku ceļu un dzelzceļu krustpunkts. [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s dzelzceļa līnija, kuru uzbūvēja 1860. gadā, bija pirmā dzelzceļa līnija Latvijā, tā gāja caur Rēzekni. Šī un vēlāk, 1904. gadā uzbūvētā Maskavas — Ventspils dzelzceļa līnija, bija vieni no Rēzeknes pilsētas attīstību veicinošākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā. Rēzekne atrodas starptautiskas nozīmes autoceļu — [[Eiropas autoceļš E22|E22]], [[Eiropas autoceļš E262|E262]] krustpunktā un valsts [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] autoceļu [[A12]], [[A13]] un [[A15]]. Tā ir arī [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālas nozīmes]] [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P36|P36]], [[autoceļš P54|P54]] un [[autoceļš P55|P55]] krustpunkts. Līdz ar pilsētas apvedceļa izbūvi 20. gadsimta otrajā pusē, liela daļā transporta tika novirzīta pa to, tādējādi atbrīvojot pilsētas centru no tranzītkravām. Rēzeknē ir 136 ielas.<ref>[https://www.kadastrs.lv/varis/100003052?type=city# www.kadastrs.lv]</ref> Garākā no tām ir galvenā iela, [[Atbrīvošanas aleja]] (5,5 km), kas, izejot cauri visai pilsētai, savieno tās ziemeļu un dienvidrietumu robežu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Rēzeknē}} [[Attēls:Rēzeknes Satiksmes autobuss izmēģinājumā 2011-12-31.jpg|thumb|220px|SIA „Rēzeknes Satiksme” [[Ikarus E91]] 2011. gadā]] Pasažieru pārvadājumus Rēzeknes pilsētā veic pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA „[[Rēzeknes satiksme]]”. No 2012. gada 1. janvāra sabiedriskais transports pa pilsētas ielām kursē 19 maršrutos. Autoparkā ir 27 [[Ikarus E91]] un 2 MAN NL 202 autobusi.<ref name="rs">{{tīmekļa atsauce|url=http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv|title=Rēzeknē kursēs no SIA "Rīgas satiksme" nomātie autobusi|accessdate={{dat|2011|11|18||bez}}|4=|date={{dat|2011|11|15|SK}}|publisher=i-rezekne.lv|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305130132/http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv}}</ref> Pilsētā ir autoosta un divas dzelzceļa stacijas — [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]]. Pasažieru pārvadājumi notiek tikai no stacijas [[Rēzekne II]]. No tās notiek regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu un Zilupi, kā arī tā ir starptautiskā vilciena maršruta Maskava—Rīga pieturvieta (starptautiskie vilcieni atcelti kopš 2020. gada). Pasažieru satiksmei tiek izmantota [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] un [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]]. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rēzeknē dzimusi šķēpmetēja un godalgotā trenere [[Valentīna Eiduka]], šaha lielmeistars [[Ilmārs Starostīts]], Eiropas junioru čempionāta, Eiropas kausa un Eiropas U23 čempionāta zelta medaļu ieguvēja [[Aiga Grabuste]], kura ir piedalījusies arī divās olimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Tāpat Rēzeknē dzimis Latvijas izlases futbolists [[Edgars Gauračs]], Latvijas izlases basketbolisti [[Kaspars Cipruss]], [[Žanis Peiners]] (šobrīd spēlē [[Atēnu PAOK]]) un [[Artjoms Butjakovs]] (jauniešu izlase), biatloniste [[Žanna Juškāne]] un vieglatlēte [[Gunta Vaičule]]. [[Attēls:Emblem_of_XXII_Olympic_Games.svg|70px|thumb|right|Rēzeknē dzimis [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]][[Maskava|(Maskavā]]) emblēmas autors, [[Vladimirs Arsentjevs]]]] === Stadioni, sporta laukumi un zāles<ref>http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222104001/http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} Rēzeknes sporta bāzes</ref> === [[Attēls:Rezeknes OS futbola stadions.jpg|150px|thumb|left|Rēzeknes jaunbūvējamais Olimpiskais centrs ar futbola stadionu un peldbaseinu]] Nozīmīgākā sporta infrastruktūra pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]], [[Olimpiskais centrs Rēzekne]], Valsts robežsardzes koledžas sporta mācību centrs, Sporta pārvaldes peldbaseins, Rēzeknes tehnikuma sporta komplekss, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas sporta komplekss, Rēzeknes 2. vidusskolas sporta zāle, Rēzeknes 3. vsk., 4. vsk., 5. vsk. un 6. vsk. sporta kompleksi, kā arī Internātvidusskolas un valsts Poļu ģimnāzijas sporta zāle un laukums. Netālu no Olimpiskā centra darbojas boulinga klubs, bet kultūras un atpūtas centrā atrodas skeitparks. Rēzeknes pievārtē, [[Verēmu pagasts|Verēmu pagasta]] [[Greivuļi|Greivuļos]] atrodas kartodroms. Lielākais sporta komplekss pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]] — tajā ietilpst vieglatlētikas stadions ar sešiem celiņiem, futbola laukums un tribīnes ar 978 skatītāju sēdvietam, norobežots tenisa korts un minifutbola laukums. Ziemā darbojas hokeja laukums. Pašreiz notiek Daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecība (skatīt [[Olimpiskais centrs Rēzekne]]), kurā ietilps ledus halle, daudzfunkcionāla zāle, futbola laukums ar tribīnēm, atklātais āra peldbaseins, kā arī citas treniņu zāles un viesnīca. Olimpiskā centra būvniecība uzsākta 2013. gadā ar realizāciju trīs kārtās — vispirms futbola stadions ar tribīnēm, tad viesnīca un peldbaseins (25m garš ar 5 celiņiem), bet pēdējā kārtā — daudzfunkcionāla zāle (ar tribīnēm 727 vietām) un hokeja halle (tribīnes ar 586 vietām). Pēc ledus halles pabeigšanas Rēzeknē atradīsies otrā ledus halle Latgales reģionā. === Komandu sporta veidi === No komandu sporta veidiem Rēzeknē ir pārstāvēts basketbols, futbols, florbols, hokejs un volejbols, bet augstākā līmenī spēlē vien futbola klubs [[Rēzeknes FA|Rēzeknes FA/BJSS]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]], jeb otrā augstākā divīzija Latvijā, agrāk 1. līga), kā arī basketbola klubs ''[[Ezerzeme/Rēzekne]]'', kas spēlē [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] 2. divīzijā, kā arī volejbola Baltijas līgas un ''Optibet'' Latvijas čempionāta klubs ''VK Ezerzeme/[[Daugavpils Universitāte]]'' (2022/23. gada sezonas Latvijas čempioni). Savukārt florbola klubs ''Rēzeknes BJSS'' spēlē pēc spēka otrajā spēcīgākajā florbola līgā valstī. Augstākajās līgās (Latvijas Telpu futbola Virslīgas čempionāts) pašlaik spēlē tikai [[Telpu futbols|telpu futbola]] klubs ''Rēzekne''. Pēdējo reizi Latvijas futbola virslīgā spēlēja toreizējais FK "[[SK Blāzma|Dižvanagi]]" (vēlāk - "Blāzma"). Hokeju Rēzeknē spēlē tikai amatieru komandas, turklāt līdz ledus halles atklāšanai visas sacīkstes norisinājušās uz atklāta ledus laukuma un ir stipri atkarīgas no laika apstākļiem. Pēc ledus halles uzcelšanas, Rēzeknē aktīvi, visas sezonas garumā darbojas BJSS hokeja sekcija, kā arī amatieru hokeja komandas. Rēzeknē infrastruktūra ļauj nodarboties ar basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, telpu futbolu, florbolu, tenisu, šahu, vieglatlētiku, peldēšanu, hokeju, daiļslidošanu un mākslas vingrošanu, kā arī citiem sporta veidiem, ko nodrošina galvenokārt pilsētas Sporta pārvalde ar tās saistošo infrastruktūru un Olimpiskais centrs. == Sadraudzības pilsētas == Rēzeknei ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 |title=Rēzeknes sadraudzības pilsētas un starptautiskā sadarbība |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171220011844/http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 }}</ref> * {{flaga|Norvēģija}} [[Arendāle]], [[Norvēģija]] * {{flaga|Polija}} [[Čenstohova]], [[Polija]] * {{flaga|Polija}} [[Suvalki]], [[Polija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Vitebska]], [[Baltkrievija]] * {{flaga|Itālija}} [[Lainate]], [[Itālija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Pastavi]], [[Baltkrievija]] == Rēzeknē dzimuši == * [[Ebers Landaus]] (''Eber Landau'', 1878—1959), patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs; * [[Vladislavs Rubulis]] (arī Rubuls; 1887—1937) politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks * [[Jurijs Tiņanovs]] (''Юрий Тынянов'', 1894—1943), rakstnieks; * [[Ivans Zavoloko]] (1897—1984), etnogrāfs, publicists un pedagogs; * [[Frīdrihs Ermlers]] (''Фридрих Эрмлер'', 1898—1967), kinorežisors; * [[Tadeušs Manteifels]] (1902–1970), [[Polija]]s vēsturnieks; * [[Jadviga Arcihovska]] (dzimusi Matuseviča; 1924—2007), holokausta upuru glābēja; * [[Valdis Artavs]] (1928), dzejnieks satīriķis; * [[Valentīna Eiduka]] (dzimusi Bondare; 1937—2023), šķēpmetēja un šķēpa mešanas trenere; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990), gleznotājs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs; * [[Jakovs Pliners]] (1946), skolotājs un politiķis; * [[Valentīna Šidlovska]] (1947), pedagoģijas maģistre un sabiedriska darbiniece; * [[Vladimirs Arsentjevs]] (1951), mākslinieks, Maskavas olimpisko spēļu oficiālās emblēmas autors; * [[Aija Kukule]] (1956), dziedātāja; * [[Igors Šiškins]] (1959), politiskais darbinieks; * [[Jānis Urbanovičs]] (1959), inženieris hidrotehniķis un politiķis; * [[Ainars Latkovskis]] (1967), politiķis; * [[Rihards Liukis]] (1969), Holivudas filmu vizuālo efektu autors; * [[Ilze Viņķele]] (1971), sociālā darbiniece un politiķe; * [[Iveta Apkalna]] (1976), ērģelniece; * [[Līga Graudumniece]] (1979), skaistumkonkursa "Mis Latvija '97" uzvarētāja; * [[Ilmārs Starostīts]] (1979), starptautiskais šaha lielmeistars; * [[Kristīne Opolais]] (1979), operdziedātāja, soprāns; * [[Jaroslavs Streļčenoks]] (1979), jurists, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks; * [[Kaspars Cipruss]] (1982), basketbolists; * [[Aiga Grabuste]] (1988), vieglatlēte — septiņcīņniece; * [[Edgars Gauračs]] (1988), futbolists; * [[Žanna Juškāne]] (1989), biatloniste; * [[Žanis Peiners]] (1990), basketbolists; * [[Artjoms Butjakovs]] (1991), basketbolists; * [[Gunta Vaičule]] (dzimusi Latiševa-Čudare; 1995), vieglatlēte; == Skatīt arī == * [[Rēzeknes pilskalns]] * [[Rēzekne (upe)]] * [[Rēzeknes ezers]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/ef3e2c5b76f99eeee1faf75f3d5950ba/ vecajās fotogrāfijās] * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/rezekne/liberation-square-latgalian-mara/ Skats uz Rēzeknes Atbrīvošanas Laukumu (WebCam)], balticlivecam.com * [https://rezhitsa.blogspot.com/ "Заметки о еврейской Режице"] {{Rēzeknes mikrorajoni}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} {{Dievnami Rēzeknē}} {{Kultūras un sporta iestādes Rēzeknē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rēzekne| ]] [[Kategorija:Latgale]] lngx8v5mo98dutbhtqjlfpmtauo7kgh Vikipēdija:Balsošana 4 6091 4452723 4452577 2026-04-10T17:49:06Z Meistars Joda 781 4452723 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == ... == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] ejo8qgqvj73iggporwk9kp8isx90uv5 4452732 4452723 2026-04-10T17:58:26Z Meistars Joda 781 4452732 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == [[Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem]] == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] 8kabf7xj5nn0bg5yzeu6x5j9uctiq40 Lasāmatmiņa 0 10029 4453073 3756706 2026-04-11T11:51:31Z Amherst99 10592 4453073 wikitext text/x-wiki '''Lasāmatmiņa''' ({{val-en|read-only memory}} - '''ROM''') ir [[dators|datoru]] atmiņa, kuru ir iespējams tikai nolasīt, bet ne ierakstīt (vai arī ir iespējams ierakstīt, taču tas notiek daudz lēnāk, un pieejas metode atšķiras no tās, kuru lieto nolasīšanai). Tajā uzglabā datus, kurus parasti nevajag izmainīt (''firmware''), visbiežāk - [[BIOS]] programma. [[Centrālais procesors]] lasāmatmiņai spēj piekļūt tādā pašā veidā kā [[brīvpiekļuves atmiņa]]i, tāpēc no tās ir iespējams tiešā veidā izpildīt programmas instrukcijas. Mūsdienās sastopamās lasāmatmiņas ir lēnākas par brīvpiekļuves atmiņām. == Lasāmatmiņas veidi == Uz [[pusvadītāji]]em bāzētās: * neprogrammējamās ROM - masveida lasāmatmiņas, kuras ieraksta jau rūpnīcā. * [[PROM]] (''programmable read only memory'') vienreiz ierakstāmas (programmējamas) atmiņas. To veic ar speciālu iekārtu (lietojot palielinātus barošanas spriegumus). * [[EPROM]] (''erasable programmable read only memory''), atšķirībā no PROM, var arī izdzēst ar [[ultravioletais starojums|UV starojumu]] un pārprogrammēt vēlreiz. Atkārtota dzēšana (vairāk par 1000 reižu) ierīci ar laiku sagrauj. * [[EEPROM]] (''electrically erasable PROM''), atšķirībā no EPROM, var dzēst un ierakstīt elektriski (nav nepieciešams UV starojums). Izplatītākās šāda veida atmiņas ir [[zibatmiņa]]s, kuras dzēš un ieraksta pa lieliem segmentiem. Ir iespējamas arī EEPROM, kur var mainīt katru bitu atsevišķi. Dzēšot EEPROM tās nolietojas, parasti EEPROM iztur ~1000 dzēšanas ciklus (flašatmiņas - līdz 100000). Citu veidu (nosacīti): * [[Kompaktdisks|CD-ROM]] un citi optiskie diski. Tie ir vai nu rūpnieciski ierakstīti (CD-ROM) (analogs rūpnieciski programmētām PROM), vienrez ierakstāmi (CD-R) (analogs ierakstāmām PROM) vai pārrakstāmi (CD-RW) (analogs EPROM un EEPROM). * [[Diode|Diožu]] matricu atmiņa, kuru lietoja [[1960. gadi|1960. gados]]. To programmēja, izvietojot attiecīgajās vietās pusvadītāju diodes. * [[Rezistors|Rezistoru]], [[kondensators|kondensatoru]] matricu atmiņa, kuras lietoja līdz [[1970. gadi]]em. Pēc uzbūves līdzīga PROM, tikai būvēta no atsevišķiem komponentiem (nevis vienā mikroshēmā). Šo iemeslu dēļ tai ir ļoti mazs informācijas blīvums taču to var mehāniski izmainīt. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Datoratmiņa]] fzkx7grfb71b0umue9tzrr6n2lhtnap Dienvidslāvijas kari 0 11310 4452824 4250618 2026-04-11T00:43:01Z ~2026-56642-2 140554 4452824 wikitext text/x-wiki {{Dienvidslāvijas kari}} '''Dienvidslāvijas kari''' ([[1991]].—[[2001. gads|2001]].) bija virkne militāru konfliktu, kuru rezultātā sabruka [[Dienvidslāvija]] un izveidojās [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijas Republika]], [[Serbija un Melnkalne]] un [[Slovēnija]]. Ar bojāgājušo skaitu ap 300 000 un miljoniem bēgļu, pilnīgi izpostītiem valstu rajoniem un pilsētām, tas ir trešais (karš ukainā) lielākais militārais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Šos karus raksturo nikni etniski konflikti, kuri iezīmējās ar kultūras un fizisko [[genocīds|genocīdu]], [[Etniskā tīrīšana|etniskajām tīrīšanām]], [[kara noziegumi]]em, kā arī ārvalstu nespēju vai negribēšanu apturēt asinsizliešanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidslāvijas kari| ]] bqy5n6ojhqxbzvvgc1jhre2yaf56hpi 4453053 4452824 2026-04-11T11:25:07Z ~2026-22279-14 143940 Vārda labojums un domas papildinājums 4453053 wikitext text/x-wiki {{Dienvidslāvijas kari}} '''Dienvidslāvijas kari''' ([[1991]].—[[2001. gads|2001]].) bija virkne militāru konfliktu, kuru rezultātā sabruka [[Dienvidslāvija]] un izveidojās [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijas Republika]], [[Serbija un Melnkalne]] un [[Slovēnija]]. Ar bojāgājušo skaitu ap 300 000 un miljoniem bēgļu, pilnīgi izpostītiem valstu rajoniem un pilsētām, tas ir trešais (karš Ukrainā ir otrais) lielākais militārais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Šos karus raksturo nikni etniski konflikti, kuri iezīmējās ar kultūras un fizisko [[genocīds|genocīdu]], [[Etniskā tīrīšana|etniskajām tīrīšanām]], [[kara noziegumi]]em, kā arī ārvalstu nespēju vai negribēšanu apturēt asinsizliešanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidslāvijas kari| ]] kzdemjvzqfav8ropk0k14y4345tmdbh Ginecejs 0 13117 4452789 3621783 2026-04-10T19:52:28Z Ansitnieks 114085 Saite uz krustziežu dzimtu 4452789 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hegi apocarpous gynoeceum.png|thumb|235px|Apokarps ginecejs]] '''Ginecejs''' ({{val-la|gynaeceum}}) ir [[Augļlapas|augļlapu]] kopa [[zieds|ziedā]]. Augļlapa (''carpellum'') var būt viena, kā, piemēram, [[tauriņzieži]]em ('''vienlocekļa ginecejs'''), vai vairākas, kā piemēram, [[gundegas|gundegām]] ('''daudzlocekļu ginecejs'''). Saaugot katra ar savām malām, vai pa vairākām kopā, tās rada [[segsēkļi|segsēkļu]] ziedam raksturīgo [[auglenīca|auglenīcu]] (''pistillum''). Daudzlocekļu ginecejs var būt '''apokarps''', ja augļlapas nesaaug savā starpā, bet saaug tikai katra ar savām malām. Šāds ginecejs ir visiem [[augi]]em, kuriem ziedā tikai viena augļlapa, piemēram, tauriņziežiem. Bet apokarps ginecejs var būt arī no daudzām augļlapām, piemēram, gundegām. Tad ginecejā ir daudz auglenīcu. Ja vairākas augļlapas saaugušas vienā auglenīcā, tad ginecejs ir '''cenokarps''' jeb '''sinkarps''', kāds, piemēram, [[Krustziežu dzimta|krustziežiem]], [[magones|magonēm]] u.c. Vēl izdala '''parakarpo''' gineceju, kad augļlapas saaug savā starpā tikai daļēji, kā tas ir, piemēram, [[prīmulas|prīmulām]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ziedi]] diqvobblkedwg5owz1xgmx0owl3425h Beļģijas futbola izlase 0 14828 4452952 4365560 2026-04-11T08:17:54Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4452952 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Beļģija | Badge = Royal Belgian Football Association logo.svg | FIFA Trigramme = BEL | Nickname = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''<br />(Sarkanie velni) | Association = [[Beļģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|FRA}} [[Rudi Garsija]] | Asst Manager = | Captain = [[Juri Tīlemanss]] | Most caps = [[Jans Vertongens]] (157) | Top scorer = [[Romelu Lukaku]] (89) | FIFA Rank = {{Nft rank|8.|steady|1|date=2025. gada 19. novembris}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}</ref> | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts | FIFA min = 71. | FIFA min date = 2007. gada jūnijs | Home Stadium = [[Karaļa Boduēna stadions]] | pattern_la1 = _bel24h | pattern_b1 = _bel24h | pattern_ra1 = _bel24h | pattern_sh1 = _bel24h | pattern_so1 = | leftarm1 = 8A0B11 | body1 = 8A0B11 | rightarm1 = 8A0B11 | shorts1 = 000000 | socks1 = 8A0B11 | pattern_la2 = _bel24a | pattern_b2 = _bel24a | pattern_ra2 = _bel24a | pattern_sh2 = _bel24a | pattern_so2 = | leftarm2 = 87CEEB | body2 = 87CEEB | rightarm2 = 87CEEB | shorts2 = AF5733 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} <br />([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) |World cup apps = 14 |World cup first = 1930 |World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] |Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] |Regional cup apps = 7 |Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] |Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] }} '''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs (23. vieta) == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Jans Vertongens]] |2007—2024 |157 |- |'''[[Aksels Vitsels]]''' |2008—pašlaik |136 |- |[[Tobijs Alderveirelds]] |2009—2022 |127 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |126 |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |124 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |117 |- |[[Drīss Mertenss]] |2011—2022 |109 |- |'''[[Tibo Kurtuā]]''' |2011—pašlaik |107 |- |[[Jans Kēlemanss]] |1977—1991 |96 |- |[[Timijs Simonss]] |2001—2016 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |89 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |36 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |33 |- |[[Bernards Vorhofs]] |1928—1940 |30 |- |[[Pauls van Himsts]] |1960—1974 |30 |- |[[Marks Vilmotss]] |1990—2002 |28 |- |[[Džozefs Mermanss]] |1945—1956 |28 |- |'''[[Miši Batšuaji]]''' |2015—pašlaik |27 |- |[[Rejs Brains]] |1925—1939 |26 |- |[[Roberts De Vēns]] |1906—1913 |26 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Beļģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Beļģijas futbola izlase | titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25; | list = {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]] djaqfcib85z8dgg67k0mvryqsji6mpy Francijas futbola izlase 0 15033 4452927 4365553 2026-04-11T07:47:13Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4452927 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Francija | Badge = France national football team seal.svg | FIFA Trigramme = FRA | Nickname = ''Les Bleus'' (Zilie)<br />''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie) | Association = [[Francijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Didjē Dešāns]] | Captain = [[Kilians Mbapē]] | Most caps = [[Igo Loriss]] (145) | Top scorer = [[Olivjē Žirū]] (57) | Home Stadium = ''[[Stade de France]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|3.|steady||date=2025. gada 19. novembris}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris | FIFA min = 26. | FIFA min date = 2010. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _fra24h | pattern_b1 = _fra24h | pattern_ra1 = _fra24h | pattern_sh1 = _fra24h | pattern_so1 = _fra24h | leftarm1 = 0025DD | body1 = 0025DD | rightarm1 = 0025DD | shorts1 = 0025DD | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _fra24a | pattern_b2 = _fra24a | pattern_ra2 = _fra24a | pattern_sh2 = _fra24a | pattern_so2 = _fra24al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0025DD | socks2 = FF0000 | First game = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}<br />([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}}) | World cup apps = 16 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} '''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni''' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni''' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni''' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz "Euro 2024" finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadītās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Igo Loriss]] |2008—2022 |145 |- |[[Lilians Tirāms]] |1994—2008 |142 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |137 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |137 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |123 |- |[[Marsels Desajī]] |1993—2004 |116 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |108 |- |[[Patriks Vieira]] |1997—2009 |107 |- |[[Didjē Dešāns]] |1989—2000 |103 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |97 |- |[[Lorāns Blāns]] |1989—2000 |97 |- |[[Bisente Lizarazū]] |1992—2004 |97 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |57 |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017— |56 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |51 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |44 |- |[[Mišels Platinī]] |1976—1987 |41 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |37 |- |[[Davids Trezegē]] |1998—2008 |34 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |31 |- |[[Žists Fontēns]] |1953—1960 |30 |- |[[Žans Pjērs Papēns]] |1986—1995 |30 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Francija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1998}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2018}} | pirms = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) | pēc = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Francijas futbola izlase | titlestyle = background:#002395; color:white; | list = {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} }} [[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] q1eas9si2ah9bfgyssuakazkl6fgokl 4452932 4452927 2026-04-11T07:49:29Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4452932 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Francija | Badge = France national football team seal.svg | FIFA Trigramme = FRA | Nickname = ''Les Bleus'' (Zilie)<br />''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie) | Association = [[Francijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Didjē Dešāns]] | Captain = [[Kilians Mbapē]] | Most caps = [[Igo Loriss]] (145) | Top scorer = [[Olivjē Žirū]] (57) | Home Stadium = ''[[Stade de France]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|3.|steady||date=2025. gada 19. novembris}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris | FIFA min = 26. | FIFA min date = 2010. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _fra24h | pattern_b1 = _fra24h | pattern_ra1 = _fra24h | pattern_sh1 = _fra24h | pattern_so1 = _fra24h | leftarm1 = 0025DD | body1 = 0025DD | rightarm1 = 0025DD | shorts1 = 0025DD | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _fra24a | pattern_b2 = _fra24a | pattern_ra2 = _fra24a | pattern_sh2 = _fra24a | pattern_so2 = _fra24al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0025DD | socks2 = FF0000 | First game = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}<br />([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}}) | World cup apps = 16 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} '''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni''' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni''' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni''' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz "Euro 2024" finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadītās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Igo Loriss]] |2008—2022 |145 |- |[[Lilians Tirāms]] |1994—2008 |142 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |137 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |137 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |123 |- |[[Marsels Desajī]] |1993—2004 |116 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |108 |- |[[Patriks Vieira]] |1997—2009 |107 |- |[[Didjē Dešāns]] |1989—2000 |103 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |97 |- |[[Lorāns Blāns]] |1989—2000 |97 |- |[[Bisente Lizarazū]] |1992—2004 |97 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |57 |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017— |56 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |51 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |44 |- |[[Mišels Platinī]] |1976—1987 |41 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |37 |- |[[Davids Trezegē]] |1998—2008 |34 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |31 |- |[[Žists Fontēns]] |1953—1960 |30 |- |[[Žans Pjērs Papēns]] |1986—1995 |30 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Francija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1998}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2018}} | pirms = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) | pēc = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Francijas futbola izlase | titlestyle = background:#002395; color:white; | list = {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] hm9p4r1j8kw94zutjmqshctj2it3udg Horvātijas futbola izlase 0 15042 4452950 4365554 2026-04-11T08:11:19Z Vylks 50297 4452950 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Horvātija | Badge = Futbols-Horvatija.png | FIFA Trigramme = CRO | Nickname = ''Vatreni'' | Association = [[Horvātijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Horvātija}} [[Zlatko Daličs]] | Captain = [[Luka Modričs]] | Most caps = [[Luka Modričs]] (196) | Top scorer = [[Davors Šukers]] (45) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|10.|up|1|date=2025. gada 19. novembris}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1998 | FIFA min = 125. | FIFA min date = 1994. gada marts <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_cro24h | pattern_b1=_cro24h | pattern_ra1=_cro24h | pattern_sh1=_cro24h | pattern_so1= | leftarm1=FFFFFF | body1=FFFFFF | rightarm1=FFFFFF | shorts1=FFFFFF | socks1=FFFFFF | pattern_la2=_cro24a | pattern_b2=_cro24a | pattern_ra2=_cro24a | pattern_sh2=_cro24a | pattern_so2= | leftarm2=000081 | body2=000081 | rightarm2=000081 | shorts2=000081 | socks2=000081 | First game = {{fb|Horvātija}} 4:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1940|4|2|N|bez}})<br />No 1990. gada:<br />{{fb|Horvātija}} 2:1 {{fb-rt|ASV}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1990|10|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Horvātija}} 10:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Rijeka]], [[Horvātija]]; {{dat|2016|6|4|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Spānija}} 6:0 {{fb-rt|Horvātija}}<br />([[Elče]], [[Spānija]]; {{dat|2018|9|11|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1998 | World cup best = 2. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]; [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] }} '''Horvātijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Horvātija|Horvātiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Horvātijas futbola izlasi pārvalda [[Horvātijas Futbola federācija]]. Pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Horvātijas izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1990. gada 17. oktobrī pret [[ASV futbola izlase|ASV]]. Lielākais Horvātijas izlases panākums ir 2. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kur [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālā]] tā piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules čempionātā]] Horvātija izcīnīja 3. vietu. No visām bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm vislielākie panākumi ir tieši Horvātijas izlasei. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 3. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 2. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 3. vieta == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Grupu turnīrs * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/25062024-ari_daniem_un_serbiem_smagnejs_bezvartu_n|title=Arī dāņiem un serbiem smagnējs bezvārtu neizšķirts, Horvātija dodas mājās|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2024|6|27}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == '' Statistika atjaunota {{dat|2025|4|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |194 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |152 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |134 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |114 |- |[[Stipe Pletikosa]] |1999—2014 |114 |- |'''[[Mateo Kovačičs]]''' |2013—pašlaik |111 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |106 |- |[[Josips Šimuničs]] |2001—2013 |105 |- |[[Domagojs Vida]] |2010—2024 |105 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |104 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davors Šukers]] |1991—2002 |45 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |38 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |36 |- |[[Mario Mandžukičs]] |2007—2018 |33 |- |[[Eduardu da Silva]] |2004—2014 |29 |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |28 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |22 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |20 |- |[[Niko Kraņčars]] |2004—2013 |16 |- |[[Nikola Kaliničs]] |2008—2018 |15 |- |[[Gorans Vlaovičs]] |1992—2002 |15 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |15 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Horvātija}} <!--Uz 2023. gada novembra spēlēm [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] (18. novembrī) un [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]] (21. novembrī) tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|10|15|G|bez}} spēles pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|1|9}}|caps=49|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivica Ivušičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|1}}|caps=5|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1999|10|10}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|other=|age={{birth date and age|df=y|1989|4|29}}|caps=103|goals=4|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Juranovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|8|16}}|caps=33|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|age={{birth date and age|df=y|2002|1|23}}|caps=25|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Borna Sosa]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|21}}|caps=17|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|4|2}}|caps=14|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|age={{birth date and age|df=y|2000|2|28}}|caps=11|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|24}}|caps=6|goals=0|club=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|9|11}}|caps=5|goals=0|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|df=y|1985|9|9}}|caps=170|goals=24|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1992|11|16}}|caps=91|goals=7|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|9}}|caps=58|goals=10|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|10|4}}|caps=53|goals=7|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lovro Majers]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|17}}|caps=25|goals=4|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Ivanušecs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|11|26}}|caps=16|goals=2|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|age={{birth date and age|df=y|2002|9|8}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|age={{birth date and age|df=y|1998|3|12}}|caps=1|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|age={{birth date and age|df=y|2003|2|16}}|caps=0|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|6|19}}|caps=87|goals=26|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pjaca]]|age={{birth date and age|df=y|1995|5|6}}|caps=24|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|7|22}}|caps=17|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|9|14}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs end|background=#900020}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Horvātijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#171796; | list = {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Horvātijas futbola izlase| ]] f6v05lvj0skh5atevqlkthy20zthjmr Itālijas futbola izlase 0 15147 4452600 4450668 2026-04-10T12:03:42Z Vylks 50297 4452600 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Itālija | Nickname = ''Gli Azzurri'' (Zilā komanda) | Badge = Logo Italy National Football Team - 2023.svg | Badge_size = 160 px | Association = [[Itālijas Futbola federācija]] (FIGC) | Sub-confederation = | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Džanluidži Donnarumma]] | Most caps = [[Džanluidži Bufons]] (176) | Top scorer = [[Luidži Riva]] (35) | Home Stadium = | FIFA Trigramme = ITA | FIFA Rank = {{Nft rank|12.|down|date=2025. gada 19. novembris}} | FIFA max = 1. | FIFA max date = 1993. gada oktobris<br />2007. gada februāris<br />2007. gada aprīlis—jūnijs<br />2007. gada septembris | FIFA min = 21. | FIFA min date = 2018. gada jūnijs | pattern_la1 = _ita26h | pattern_b1 = _ita26hA | pattern_ra1 = _ita26h | pattern_sh1 = _ita26h | pattern_so1 = _ita26hl | leftarm1 = 0048BA | body1 = 0048BA | rightarm1 = 0048BA | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 0048BA | pattern_la2 = _ita26a | pattern_b2 = _ita26a | pattern_ra2 = _ita26a | pattern_sh2 = _ita26a | pattern_so2 = _ita26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000FF | socks2 = FFFFFF | First game = {{flaga|Itālija|1861}} Itālija 6:2 [[Francijas futbola izlase|Francija]] {{flaga|Francija}}<br />([[Milāna]], [[Itālija]]; {{dat|1910|5|15|N|bez}}) | Largest win = {{flaga|Itālija}} Itālija 9:0 [[ASV futbola izlase|ASV]] {{flaga|ASV|1912}}<br />([[Brentforda]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|2|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Ungārija|1920}} [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 7:1 Itālija {{flaga|Itālija|1861}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1924|4|6|N|bez}}) | World cup apps = 18 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:'''<br />[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2009 | Confederations cup best = 3. vieta: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] }} '''Itālijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itālijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Itālijas futbola izlasi pārvalda [[Itālijas Futbola federācija]]. Izlase ir četrkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempione]], uzvarot [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]]. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ir uzvarējusi divas reizes — [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gadā]] un ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā. == Pasaules čempionātos == {| width=40% |valign="top" width=33%| * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — '''Čempioni''' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — '''Čempioni''' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — 2. vieta * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 4. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — '''Čempioni''' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — 3. vieta |valign="top" width=33%| * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — 2. vieta * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — '''Čempioni''' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/ziemelmakedonija-soke-italiju-un-turpina-cinu-par-ieklusanu-2022-gada-pk/|title=Ziemeļmaķedonija šokē Itāliju un turpina cīņu par iekļūšanu 2022. gada PK &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 24. marts|website=www.sportazinas.com}}</ref> * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' |} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — '''Čempioni''' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 4. vieta * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Pusfināls * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — 2. vieta * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Grupu turnīrs * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — 2.vieta * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — '''Čempioni'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/53378213/italijas-futbolisti-dramatiski-izcina-savu-otro-eiropas-cempionu-titulu|title=Itālijas futbolisti dramatiski izcīna savu otro Eiropas čempionu titulu|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8050173/sveices-futbolisti-sakauj-italiju-un-ieklust-eiropas-cempionata-ceturtdalfinala?_gl=1*1ojl225*_gcl_au*NTY5Mzc1OTEyLjE3MTkwNjg2MTY.&_ga=2.216280657.636930501.1719667156-1063082564.1719068616|title=Šveices futbolisti sakauj Itāliju un iekļūst Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā|date=2024. gada 29. jūn.|website=EURO 2024|access-date={{dat|2024|06|29||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629181304/https://sports.tvnet.lv/8050173/sveices-futbolisti-sakauj-italiju-un-ieklust-eiropas-cempionata-ceturtdalfinala?_gl=1*1ojl225*_gcl_au*NTY5Mzc1OTEyLjE3MTkwNjg2MTY.&_ga=2.216280657.636930501.1719667156-1063082564.1719068616}}</ref> [[Attēls:Sergio Mattarella meets Italy national football team and Matteo Berrettini (12 July 2021) 24.jpg|thumb|[[Itālijas prezidents]] [[Serdžo Matarella]] (pa labi) sveic kapteini [[Džordžo Kjellīni|Kjelīni]] Romā, dienu pēc Itālijas triumfa [[UEFA Euro 2020]].]] == Spēlētāju rekordi == === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Džanluidži Bufons]] |1997—2018 |176 |- |[[Fabio Kannavaro]] |1997—2010 |136 |- |[[Paolo Maldīni]] |1988—2002 |126 |- |[[Leonardo Bonuči]] |2010—2023 |121 |- |[[Džordžo Kjellīni]] |2004—2022 |117 |- |[[Daniele De Rosi]] |2004—2017 |117 |- |[[Andrea Pirlo]] |2002—2015 |116 |- |[[Dino Dzofs]] |1968—1983 |112 |- |[[Džanluka Dzambrota]] |1999—2010 |98 |- |[[Džačinto Faketi]] |1963—1977 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Luidži Riva]] |1965—1974 |35 |- |[[Džuzepe Meaca]] |1930—1939 |33 |- |[[Silvio Piola]] |1935—1952 |30 |- |[[Roberto Badžo]] |1988—2004 |27 |- |[[Alesandro Del Pjēro]] |1995—2008 |27 |- |[[Adolfo Balončēri]] |1920—1930 |25 |- |[[Filipo Indzagi]] |1997—2007 |25 |- |[[Alesandro Altobelli]] |1980—1988 |25 |- |[[Kristians Vjēri]] |1997—2005 |23 |- |[[Frančesko Gracjāni]] |1975—1983 |23 |} == Izlases sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Itālija}} == Skatīt arī == * [[Itālijas izlase 2012. gada Eiropas čempionātā]] * [[Itālijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.figc.it/ Itālijas Futbola federācija] {{it ikona}} {{en ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=ita/index.html Itālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181116032449/https://www.fifa.com/associations/association=ita/index.html |date={{dat|2018|11|16||bez}} }} {{en ikona}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Itālijas futbola izlase | titlestyle = background:#0066BC; color:white; | list = {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Itālijas futbola izlase| ]] 1ytqyklddpo2vasmqwx6mnco4fl5r48 Norvēģijas futbola izlase 0 15250 4452954 4367459 2026-04-11T08:25:44Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4452954 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = Norway national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Martins Ēdegors]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Ērlings Holanns]] (55) | Home Stadium = ''[[Ullevaal stadions]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|29.|steadt||date=2025. gada 19. novembris}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2017. gada jūlijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nor24h | pattern_b1 = _nor24h | pattern_ra1 = _nor24h | pattern_sh1 = _nor24h | pattern_so1 = | leftarm1 = BA0003 | body1 = BA0003 | rightarm1 = BA0003 | shorts1 = BA0003 | socks1 = 202747 | pattern_la2 = _nor24a | pattern_b2 = _nor24a | pattern_ra2 = _nor24a | pattern_sh2 = _nor24a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1938 | World cup best = Astotdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase trīs reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''kvalificējās'']] == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - == Sasniegumi == * '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]''' ** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|23||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Juns Arne Rīse]] |2000—2013 |110 |- |[[Turbjērns Svensens]] |1947—1962 |104 |- |[[Hennings Bergs]] |1992—2004 |100 |- |[[Ēriks Tūrstvets]] |1982—1996 |97 |- |[[Brede Hangelanns]] |2002—2014 |91 |- |[[Džons Karjū]] |1998—2011 |91 |- |[[Eivinns Leonhardsens]] |1990—2003 |86 |- |[[Mortens Gamsts Pedersens]] |2004—2014 |83 |- |[[Hjētils Rekdāls]] |1987—2000 |83 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |79 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Ērlings Holanns]]''' |2019— |55 |- |[[Jergens Juve]] |1928—1937 |33 |- |[[Einars Gunnešens]] |1917—1928 |26 |- |'''[[Aleksanders Sērlots]]''' |2016— |26 |- |[[Haralls Hennums]] |1949—1960 |25 |- ||[[Džons Karjū]] |1998—2011 |24 |- |[[Ūle Gunnars Sulšērs]] |1995—2007 |23 |- |[[Tūre Andrē Flū]] |1995—2004 |23 |- |[[Gunnars Tūresens]] |1946—1959 |22 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |21 |} == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (01.09.2021), [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] (04.09.2021) un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] (07.09.2021). {{nat fs g start|background=#d81e05|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|9|10|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Andrē Hansens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|12|17|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Pērs Kristians Brotveits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Nîmes Olympique|Nîmes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#d81e05}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|17|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Birgers Melings]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|12|17|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stefans Strandbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|7|25|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jūlians Rīesons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|11|17|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīans Rode Grēgesens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|17|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Molde FK|Molde]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrēass Hanče-Ulsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|17|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Frēdriks Andrē Bjerkans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|21|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rūbens Gābrielsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|3|10|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markuss Homgrēns Pēdersens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|7|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs break|background=#d81e05}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Muhameds Eljunsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|4|df=y}}|caps=32|goals=6|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|12|17|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|14|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mats Mēlers Dēli]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|2|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Normans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|28|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Norwich City FC|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mortens Torsbijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|11|24|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jenss Peters Hauge]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|10|12|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ārons Dennums]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break|background=#d81e05}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džošua Kings]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|15|df=y}}|caps=54|goals=17|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|5|df=y}}|caps=32|goals=11|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21|df=y}}|caps=12|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kristians Tuštvets]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|13|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ēriks Būthaims]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|1|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs end|background=#d81e05}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] hpxu3l2vkaxm4pvpi31645ck05numoc Spānijas futbola izlase 0 15363 4452940 4365564 2026-04-11T08:00:40Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4452940 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Spānija | Badge = Spain National Football Team Badge.png | Badge_size = 150px | FIFA Trigramme = ESP | FIFA Rank = {{Nft rank|1.|steady||date=2025. gada 19. novembris}}<ref>{{Cite web|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2008. gada jūlijs — 2009. gada jūnijs, 2009. gada oktobris — 2010. gada marts, 2010. gada jūlijs — 2011. gada jūlijs, 2011. gada oktobris — 2014. gada jūlijs | FIFA min = 25. | FIFA min date = 1998. gada marts | Nickname = ''La Furia Roja'' (Sarkanais trakums)<br />''La Roja'' (Sarkanais) | Association = [[Spānijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Luiss de la Fuente]] | Captain = [[Alvaro Morata]] | Most caps = [[Serhio Ramoss]] (180) | Top scorer = [[Davids Vilja]] (59) | pattern_la1 = _esp24h | pattern_b1 = _esp24h | pattern_ra1 = _esp24h | pattern_sh1 = _esp24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 004080 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _esp24a | pattern_b2 = _esp24a | pattern_ra2 = _esp24a | pattern_sh2 = _esp24a | pattern_so2 = | leftarm2 = F1FF91 | body2 = F1FF91 | rightarm2 = F1FF91 | shorts2 = F1FF91 | socks2 = F1FF91 | First game = {{fb|ESP|1875}} 1:0 {{fb-rt|DEN}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1920|8|28|N|bez}}) | | Largest win = {{fb|ESP|1931}} 13:0 {{fb-rt|BUL}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1933|5|21|N|bez}}) | | Largest loss = {{fb|ITA|1861}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1875}}<br />([[Amsterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1928|6|4|N|bez}})<br />{{fb|ENG}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1931}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1931|12|9|N|bez}}) | | World cup apps = 15 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:''' [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] | Regional cup best = '''Čempioni''': [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2009 | Confederations cup best = 2. vieta: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] }} '''Spānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Spānija|Spānijas Karalisti]] starptautiskās futbola sacensībās. Spānijas futbola izlasi pārvalda [[Spānijas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Spānija aizvadīja [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Spānijas izlases lielākais panākums [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausos]] ir [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] izcīnītais čempionu tituls. Spānija ir arī [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964.]] , [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un 2012. gada, [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024.]] gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās pilsoņu kara dēļ'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''4. vieta'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''2. kārta'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — '''Čempioni''' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — '''Čempioni''' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]—[[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''2. vieta'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — '''Čempioni''' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — '''Čempioni''' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Pusfināls'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - '''Čempioni'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Serhio Ramoss]] |2005—2021 |180 |- |[[Ikers Kasiljass]] |2000—2016 |167 |- |[[Serhio Busketss]] |2009—2022 |143 |- |[[Šavi]] |2000—2014 |133 |- |[[Andress Injesta]] |2006—2018 |131 |- |[[Andoni Subisarreta]] |1985—1998 |126 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |125 |- |[[Šavi Alonso]] |2003—2014 |114 |- |[[Sesks Fabregass]] |2006—2016 |110 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |110 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davids Vilja]] |2005—2017 |59 |- |[[Rauls Gonsaless]] |1996—2006 |44 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |38 |- |'''[[Alvaro Morata]]''' |2014—pašlaik |37 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |35 |- |[[Fernando Jerro]] |1989—2002 |29 |- |[[Fernando Morjentess]] |1998—2007 |27 |- |[[Emilio Butragenjo]] |1984—1992 |26 |- |'''[[Mikels Ojarsavals]]''' |2016—pašlaik |24 |- |'''[[Ferrans Torress]]''' |2020—pašlaik |23 |- |[[Alfredo di Stefano]] |1957—1961 |23 |- |[[Serhio Ramoss]] |2005—2021 |23 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Spānija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (14.11.2020) un [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sefutbol.com/convocados|title=Jugadores Convocados {{!}} SEFutbol|website=www.sefutbol.com|access-date=2020-11-12}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids de Hea]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|11|7}}|caps=45|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kepa Arisabalaga]]|age={{birth date and age|df=yes|1994|10|3}}|caps=11|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|age={{birth date and age|df=yes|1997|6|11}}|caps=1|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pau Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|1|16}}|caps=5|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Serhio Regilons]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|12|16}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Injigo Martiness]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|age={{Birth date and age|df=yes|2001|1|9}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|5|25}}|caps=11|goals=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Serhio Ramoss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|3|30}}|caps=176|goals=23|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ektors Beljerins]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|3|19}}|caps=4|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|7|22}}|caps=0|goals=0|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|7|16}}|caps=119|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|1|8}}|caps=45|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Marko Asensio]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|21}}|caps=25|goals=1|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=16|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|4|3}}|caps=7|goals=1|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Serhi Roberto]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|2|7}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Serhio Kanaless]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|2|16}}|caps=6|goals=1|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|10|23}}|caps=34|goals=17|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Žerārs Moreno]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|7}}|caps=7|goals=3|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Adama Traore]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|2000|2|29}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|5|7}}|caps=6|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|4|21}}|caps=9|goals=3|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Spānijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2010}} | pirms = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|2006}}) | pēc = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioni futbolā]] | periods = {{futbEU|1964}}<br />{{futbEU|2008}}; {{futbEU|2012}}<br />{{futbEU|2024}} | pirms = {{fb|URS}} ({{futbEU|1960}})<br />{{fb|GRC}} ({{futbEU|2004}})<br />{{fb|ITA}} ({{futbEU|2020}}) | pēc = {{fb|ITA}} ({{futbEU|1968}})<br />{{fb|POR}} ({{futbEU|2016}})<br />— }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Spānijas futbola izlase | titlestyle = background:#C60B1E; color:#FFC400; | list = {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 2vphyso5ung3dj6xj74nr91y6lset5t Šveices futbola izlase 0 15377 4452953 4365566 2026-04-11T08:23:26Z Vylks 50297 4452953 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Šveice | Badge = Futbols-Šveice.svg | FIFA Trigramme = SUI | Nickname = ''Schweizer Nati'', ''La Nati'' | Association = [[Šveices Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Šveice}} [[Murats Jakins]] | Captain = [[Granits Džaka]] | Most caps = [[Granits Džaka]] (144) | Top scorer = [[Aleksandrs Frejs]] (42) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|17.|steady||date=2025. gada 19. novembris}} | 1st ranking date = | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1993. gada augusts | FIFA min = 83. | FIFA min date = 1998. gada decembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sui20H | pattern_b1 = _sui20H | pattern_ra1 = _sui20H | pattern_sh1 = _sui20H | pattern_so1 = _sui20H | leftarm1 = F6090F | body1 = F6090F | rightarm1 = F6090F | shorts1 = 740C14 | socks1 = F6090F | pattern_la2 = _sui21A | pattern_b2 = _sui21A | pattern_ra2 = _sui21A | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _crystalp2021a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|Francija}} 1:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1905|2|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Šveice}} 9:0 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1924|5|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Šveice}} 0:9 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1909|5|20|N|bez}})<br /> {{fb|Ungārija|1867}} 9:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1911|10|29|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = Ceturtdaļfināls:<br />[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] | current = }} '''Šveices futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Šveice|Šveici]] starptautiskās futbola sacensībās. Šveices futbola izlasi pārvalda [[Šveices Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli valstsvienība aizvadīja 1905. gadā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Šveices izlase 12 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, trīs reizes tā ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gadā]]). [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]] kopā ar [[Austrija|Austriju]] Šveice rīkoja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Ceturtdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]- Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]-''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]- Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]- Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-anglija_izglabjas_pamatlaika_beigas_un_i_</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Granits Džaka]]''' |2011—pašlaik |144 |- |'''[[Rikardo Rodrigess]]''' |2011—pašlaik |136 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |125 |- |[[Heincs Hermanis]] |1978—1991 |118 |- |[[Alēns Geigers]] |1980—1996 |112 |- |[[Štefans Lihtšteiners]] |2006—2019 |108 |- |[[Stefāns Šapuizā]] |1989—2004 |103 |- |[[Johans Fogels]] |1995—2007 |94 |- |[[Jans Zommers]] |2012—2024 |94 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |93 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Aleksandrs Frejs]] |2001—2011 |42 |- |[[Kubilajs Tirkjilmazs]] |1988—2001 |34 |- |[[Makss Abeglēns]] |1922—1937 |34 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |32 |- |[[Andrē Abeglēns]] |1927—1943 |29 |- |[[Žaks Fatons]] |1946—1955 |28 |- |[[Adrians Knups]] |1989—1996 |26 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |25 |- |'''[[Brēls Embolo]]''' |2015—pašlaik |23 |- |[[Jozefs Higi]] |1951—1961 |22 |- |[[Šarls Antenēns]] |1948—1962 |22 |} <!-- == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{Nat fs g start}}{{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|12|7|SK}}|pos=GK|no=|caps=57|goals=0|name=[[Jans Zommers]]|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|6|SK}}|caps=3|goals=0|pos=GK|no=|clubnat=NED|club=[[PSV Eindhoven]]|name=[[Ivons Mvogo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|12|30|SK}}|no=|pos=GK|goals=0|caps=0|clubnat=SUI|club=[[Young Boys Bern|Young Boys]]|name=[[Davids von Ballmoss]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|8|25|SK}}|pos=DF|caps=76|goals=8|no=|clubnat=ITA|club=[[Torino FC|Torino]]|name=[[Rikardo Rodriges]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|12|20|SK}}|pos=DF|no=|goals=8|caps=58|clubnat=GER|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|name=[[Fabians Šērs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|19|SK}}|pos=DF|no=|goals=0|caps=24|clubnat=GER|club=[[Borussia Dortmund]]|name=[[Manuels Akandži]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|30|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=21|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Niko Elvedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5|SK}}|caps=13|goals=1|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Silvans Vidmers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=10|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|name=[[Loriss Benito]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|4|SK}}|caps=3|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Erajs Komarts]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|1|20|SK}}|caps=2|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Zürich|Zürich]]|name=[[Bečirs Omeragičs]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|27|SK}}|pos=MF|no=|caps=88|goals=12|clubnat=ENG|club=[[Arsenal]]|name=[[Granits Džaka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|10|10|SK}}|pos=MF|no=|caps=85|goals=22|clubnat=ENG|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|name=[[Džerdans Šaķiri]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17|SK}}|pos=MF|no=|caps=31|goals=6|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Stīvens Cūbers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=24|goals=2|clubnat=ITA|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|name=[[Remo Freilers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=18|goals=1|clubnat=GER|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|name=[[Edimilsons Fernandes]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|11|3|SK}}|pos=MF|no=|caps=13|goals=0|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Renato Stefens]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|6|SK}}|pos=MF|no=|caps=12|goals=0|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Džibrils So]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|22|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=19|clubnat=POR|club=[[SL Benfica|Benfica]]|name=[[Hariss Seferovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|3|16|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=10|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Admirs Mehmedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|14|SK}}|pos=FW|no=|caps=39|goals=4|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Brēls Embolo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|11|24|SK}}|pos=FW|no=|caps=26|goals=10|clubnat=CRO|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|name=[[Mario Gavranovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|5|SK}}|pos=FW|no=|caps=8|goals=1|clubnat=GER|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|name=[[Rubens Vargass]]}} {{Nat fs end}} --> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Šveice}} == Treneri == * [[Karls Rapans]] ([[1960]] — [[1963]]) * [[Alfredo Foni]] ([[1964]] — [[1967]]) * [[Ervins Ballabio]] ([[1967]] — [[1969]]) * [[Luī Morē]] ([[1970]] — [[1971]]) * [[Renē Isī]] ([[1973]] — [[1976]]) * [[Rodžers Fonlantens]] ([[1977]] — [[1979]]) * [[Leo Volkers]] ([[1979]] — [[1980]]) * [[Pols Volfisbergs]] ([[1981]] — [[1985]]) * [[Daniels Žandipē]] ([[1986]] — [[1989]]) * [[Uli Štielike]] ([[1989]] — [[1991]]) * [[Rojs Hodžsons]] ([[1992]] — [[1995]]) * [[Artūrs Žorge]] ([[1996]]) * [[Rolfs Fringers]] ([[1996]] — [[1997]]) * [[Žilbērs Gress]] ([[1998]] — [[1999]]) * [[Enco Trosero]] ([[2000. gads|2000]] — [[2001. gads|2001]]) * [[Jakobs Kūns]] ([[2001. gads|2001]] — [[2008. gads|2008]]) * [[Otmārs Hicfelds]] ([[2008. gads|2008]] — 2014) * [[Vladimirs Petkovičs]] (2014 — 2021) * [[Murats Jakins]] (2021 — pašlaik) == Skatīt arī == * [[Šveices futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Šveices futbola izlase | titlestyle = background:#E00000; color:white; | list = {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Šveices futbola izlase| ]] c5tvv0xxo7cna1dnlu8e2u9gw7dz5jq Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4452730 4452512 2026-04-10T17:57:16Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4452730 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? <!--dyk diena --> [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 52fk27w8pyyohwyko3hmdyi3053miy6 4452828 4452730 2026-04-11T02:10:20Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4452828 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ou5zct07l3odkwm6wkrn2xjxciqea3g 4452890 4452828 2026-04-11T05:30:52Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4452890 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]] veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? if183i2y8pyqk32ndg63eedt3t8lk6e 4452891 4452890 2026-04-11T05:32:42Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4452891 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? rrpntci3pyz4812np0xt1u5ib9j37r5 Vācijas futbola izlase 0 15505 4452955 4365557 2026-04-11T08:30:06Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4452955 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Vācija | Badge = DFBEagle.svg | FIFA Trigramme = GER | Nickname = ''Nationalelf''<br />(Nacionālais vienpadsmitnieks)<br />''Die Mannschaft'' (komanda) | Association = [[Vācijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] | Captain = [[Jozua Kimmihs]] | Most caps = [[Lotārs Mateuss]] (150) | Top scorer = [[Miroslavs Kloze]] (71) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ger24h | pattern_b1 = _ger24h | pattern_ra1 = _ger24h | pattern_sh1 = _ger24h | pattern_so1 = _ger24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _ger24a | pattern_b2 = _ger24a | pattern_ra2 = _ger24a | pattern_sh2 = _ger24a | pattern_so2 = _ger24a | leftarm2 = DD42AA | body2 = DD42AA | rightarm2 = DD42AA | shorts2 = 241E76 | socks2 = 241E76 | FIFA Rank = {{Nft rank|9|up|1|date=2025. gada 19. novembris}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = [[2017]]. gada septembris-[[2018]]. gada jūnijs | FIFA min = 22. | FIFA min date = [[2006]]. gada marts | First game = {{fb|Šveice}} 5:3 {{fb-rt|Vācija|German Empire}} <br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1908|4|5|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Vācija|German Empire}} 16:0 [[Krievijas futbola izlase|Krievijas Impērija]] {{flaga|Krievija}} <br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1912|7|1|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Anglija}} Anglija (amatieri) 9:0 {{fb-rt|Vācija|German Empire}}<br />([[Oksforda]], [[Anglija]]; {{dat|1909|3|13|N|bez}}) | World cup apps = 20 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:'''<br />[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 13 | Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]; [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]; [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Confederations cup apps = 3 | Confederations cup first = 1999 | Confederations cup best = '''Čempioni:''' [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] }} '''Vācijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Vācija|Vācijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Vācijas futbola izlasi pārvalda [[Vācijas Futbola asociācija]]. Vācijas izlase ir četrkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempione]], kā arī trīsreiz ir triumfējusi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], tādējādi Vācijas izlase ir titulētākā [[Eiropa]]s futbola izlase. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] apvienotā Vācija sadalījās, izveidojoties divām valstīm [[Vācija|VFR]] (Rietumvācija) un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] (Austrumvācija). Laika posmā pēc Otrā pasaules kara līdz 1990. gadam pastāvēja [[VDR futbola izlase]], bet, pēc abu Vāciju atkalapvienošanās, atkal pastāvēja apvienotās Vācijas izlase. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''3. vieta'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - '''Čempioni''' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''4. vieta'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''2. vieta'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''3. vieta'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - '''Čempioni''' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''2. kārta'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''2. vieta'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''2. vieta'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - '''Čempioni''' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''2. vieta'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''3. vieta'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - 3. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - '''Čempioni''' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs {{div col end}} ''1930.-1938. un kopš 1994. kā Vācijas izlase''; ''1950.-1990. kā VFR (Rietumvācijas) izlase'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] - ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] - ''Nepiedalījās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] - ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] - '''Čempioni''' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] - ''2. vieta'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] - '''Čempioni''' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] - '''Pusfināls''' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''2. vieta'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - '''Čempioni''' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''2. vieta'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - '''Pusfināls''' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - '''Pusfināls''' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - ''Ceturtdaļfināls''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/05072024-spani_un_anglu_tiesnesi_papildlaika_salau</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - ''1960.-1988. kā VFR (Rietumvācijas) izlase''; ''kopš 1992. kā Vācijas izlase'' == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Lotārs Mateuss]] |1980—2000 |150 |- |[[Miroslavs Kloze]] |2001—2014 |137 |- |[[Tomass Millers]] |2010—2024 |131 |- |[[Lukašs Podolskis]] |2004—2017 |130 |- |[[Manuels Neiers]] |2009—2024 |124 |- |[[Bastians Šveinšteigers]] |2004—2016 |121 |- |[[Tonijs Kross]] |2010—2024 |114 |- |[[Filips Lāms]] |2004—2014 |113 |- |[[Jirgens Klinsmans]] |1987—1998 |108 |- |'''[[Jozua Kimmihs]]''' |2016—pašlaik |107 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Miroslavs Kloze]] |2001—2014 |71 |- |[[Gerds Millers]] |1966—1974 |68 |- |[[Lukašs Podolskis]] |2004—2017 |49 |- |[[Rūdijs Fellers]] |1982—1994 |47 |- |[[Jirgens Klinsmans]] |1987—1998 |47 |- |[[Kārlis Heincs Rummenige]] |1976—1986 |45 |- |[[Tomass Millers]] |2010—2024 |45 |- |[[Ūve Zēlers]] |1954—1970 |43 |- |[[Mihaels Ballaks]] |1999—2010 |42 |- |[[Olivers Bīrhofs]] |1996—2002 |37 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Vācija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] 2022. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/news/detail/sechs-rueckkehrer-fuer-marbella-und-die-nations-league-240223/|title=Sechs Rückkehrer für Marbella und die Nations League|trans-title=Six comebacks for Marbella and the Nations League|website=dfb.de|date=19 May 2022|access-date={{dat|2022|6|4||bez}}|language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|3|27}}|caps=109|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]|sortname=Trapp, Kevin|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|7|8}}|caps=6|goals=0|club=[[Frankfurtes "Eintracht"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|6|2|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|3|3}}|caps=50|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]|sortname=Sule, Niklas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|9|3}}|caps=37|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tilo Kērers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|21|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lūkass Klostermanis]]|sortname=Klostermann, Lukas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|6|3}}|caps=16|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benjamins Henrihss]]|sortname=Henrichs, Benjamin|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|2|23}}|caps=6|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|4|22}}|caps=5|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|12|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|2|8}}|caps=64|goals=3|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|sortname=Gundogan, Ilkay|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|24}}|caps=56|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marko Reiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1989|5|31}}|caps=48|goals=15|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|2|6}}|caps=41|goals=14|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jūliāns Brants]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|2|df=y}}|caps=37|goals=3|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|6|11}}|caps=25|goals=8|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2003|2|26}}|caps=11|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jonass Hofmanis]]|sortname=Hofmann, Jonas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|7|14}}|caps=10|goals=2|club=[[Menhengladbahas "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antons Štahs]]|sortname=Stach, Anton|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|11|15}}|caps=1|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tomass Millers]]|sortname=Muller, Thomas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1989|9|13}}|caps=112|goals=43|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|sortname=Werner, Timo|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|3|6}}|caps=49|goals=22|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|1|11}}|caps=42|goals=11|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Seržs Gnabrī]]|sortname=Gnabry, Serge|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|7|14}}|caps=31|goals=20|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lukass Nmeča]]|sortname=Nmecha, Lukas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|12|14}}|caps=4|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Karīms Adejemi]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2002|1|18}}|caps=3|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Vācijas izlase 2012. gada Eiropas čempionātā]] * [[Vācijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] * [[Vācijas sieviešu futbola izlase]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Vācijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:black; | list = {{Vācijas futbola izlase - Euro 2004}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] se3ojpl4fl9kuuh7yqygwc3q73hb282 Argentīnas futbola izlase 0 15525 4452957 4365590 2026-04-11T08:39:01Z Vylks 50297 4452957 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Argentīna | Badge = Futbols-Argentina.png | FIFA Trigramme = ARG | Nickname = ''La Albiceleste''<br />(Balti-debesszilie) | Association = Argentīnas Futbola asociācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Skaloni]] | Captain = [[Lionels Mesi]] | Most caps = [[Lionels Mesi]] (198) | Top scorer = [[Lionels Mesi]] (116) | Home Stadium = ''El Monumental'', [[Buenosairesa]] | pattern_la1 = _arg24h | pattern_b1 = _arg24h | pattern_ra1 = _arg24h | pattern_sh1 = _arg24h | pattern_so1 = _arg24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF <!-- Second Kit --> | pattern_la2 = _arg24a | pattern_b2 = _arg24a | pattern_ra2 = _arg24a | pattern_sh2 = _arg24a | pattern_so2 = _arg24a | leftarm2 = 0035D5 | body2 = 0035D5 | rightarm2 = 0035D5 | shorts2 = 0035D5 | socks2 = 0035D5 | FIFA Rank = {{Nft rank|2.|steady||date=2025. gada 19. novembris}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2007. gada marts, 2007. gada oktobris — 2008. gada jūnijs, 2015. gada jūlijs — oktobris, 2016. gada aprīlis — 2017. gada aprīlis, 2023. gada aprīlis — 2025. gada jūlijs | FIFA min = 20. | FIFA min date = 1996. gada augusts | First game = {{fb|URU}} 2:3 {{fb-rt|ARG}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1901|5|16|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ARG}} 12:0 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1942|1|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|TCH}} 6:1 {{fb-rt|ARG}}<br />([[Helsingborja]], [[Zviedrija]]; {{dat|1958|5|15|N|bez}}) <br /> {{fb|URU}} 5:0 {{fb-rt|ARG}} <br /> ([[Gvajakila]], [[Ekvadora]]; {{dat|1959|12|16|N|bez}})<br /> {{fb|ARG}} 0:5 {{fb-rt|COL}} <br /> ([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1993|9|5|N|bez}})<br /> {{fb|BOL}} 6:1 {{fb-rt|ARG}} <br /> ([[Lapasa]], [[Bolīvija]]; {{dat|2009|4|1|N|bez}}) | World cup apps = 18 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''': [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 44 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1921, 1925, 1927, 1929,<br />1937, 1941, 1945, 1946,<br />1947, 1955, 1957, 1959,<br />1991, 1993, [[2021. gada Copa América|2021]], [[2024. gada Copa América|2024]] | current = }} [[Attēls:Seleccion argentina 1964.jpg|thumb|left|Argentīnas futbola izlase 1964]] [[Attēls:Argentina team in St. Petersburg.jpg|thumb|left|Argentīnas futbola izlase 2018]] '''Argentīnas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Argentīna|Argentīnas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Argentīnas futbola izlasi pārvalda Argentīnas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1901. gadā pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlasi]]. [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]] izlase kļuva par vienu no tām 13 izlasēm, kas piedalījās pirmajā Pasaules čempionātā. Kopš tā laika Argentīnas izlase [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros ir piedalījusies 18 reizes, 3 reizes arī kļūstot par čempioniem ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]]). Dienvidamerikas čempionātā jeb ''[[Copa América]]'' izlase ir piedalījusies 44 reizes, bet uzvarējusi 16 reizes. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — 2. vieta * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Izstājās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Ceturtdaļfināls * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 2. kārta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — '''Čempioni''' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — '''Čempioni''' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — 2. vieta * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 2. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — '''Čempioni''' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916 — 2. vieta * 1917 — 2. vieta * 1919 — 3. vieta * 1920 — 2. vieta * 1921 — '''Čempioni''' * 1922 — 4. vieta * 1923 — 2. vieta * 1924 — 2. vieta * 1925 — '''Čempioni''' * 1926 — 2. vieta * 1927 — '''Čempioni''' * 1929 — '''Čempioni''' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1935 — 2. vieta * 1937 — '''Čempioni''' * 1939 — ''Izstājās'' * 1941 — '''Čempioni''' * 1942 — 2. vieta * 1945 — '''Čempioni''' * 1946 — '''Čempioni''' * 1947 — '''Čempioni''' * 1949 — ''Izstājās'' * 1953 — ''Izstājās'' * 1955 — '''Čempioni''' * 1956 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1957 — '''Čempioni''' * 1959 — '''Čempioni''' * 1959 — 2. vieta * 1963 — 3. vieta * 1967 — 2. vieta * 1975 — Grupu turnīrs * 1979 — Grupu turnīrs * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — 4. vieta * 1989 — 3. vieta * 1991 — '''Čempioni''' * 1993 — '''Čempioni''' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1995 — Ceturtdaļfināls * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Ceturtdaļfināls * 2001 — ''Izstājās'' * 2004 — 2. vieta * 2007 — 2. vieta * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — 2. vieta * [[2016. gada Copa América|2016]] — 2. vieta * [[2019. gada Copa América|2019]] — 3. vieta * [[2021. gada Copa América|2021]] — '''Čempioni''' * [[2024. gada Copa América|2024]] — '''Čempioni'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Argentīna}} == Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs == {{Pamatraksts|Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs}} == Skatīt arī == * [[Argentīnas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1978}} | pirms = {{fb|VFR}} ({{FutbPK|1974}}) | pēc = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|1982}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1986}} | pirms = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|1982}}) | pēc = {{fb|VFR}} ({{FutbPK|1990}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2022}} | pirms = {{fb|FRA}} ({{FutbPK|2018}}) | pēc = ''—'' ({{FutbPK|2026}}) }} {{kastes beigas}} {{CONMEBOL izlases}} {{Navboxes | title = Argentīnas futbola izlase | titlestyle = background:#74ACDF; color:white; | list = {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}} }} [[Kategorija:Argentīnas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] tk8h5630v7m9km9quixzqpvychoh5h6 Ekvadoras futbola izlase 0 15639 4452959 4267499 2026-04-11T08:41:19Z Vylks 50297 4452959 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ekvadora | Badge = Escudo_de_la_Federación_Ecuatoriana_de_Fútbol_2019.jpg | FIFA Trigramme = ECU | Nickname = ''La Tricolor'' (Trīskrāsainie)<br />''La Tri''<br />''Los Amarillos'' (Dzeltenie) | Association = Ekvadoras Futbola federācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ARG}} [[Sevastjans Bekasese]] | Captain = [[Enners Valensija]] | Most caps = [[Ivans Urtado]] (168) | Top scorer = [[Enners Valensija]] (49) | Home Stadium = ''Olímpico Atahualpa'', [[Kito]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ecu24h | pattern_b1 = _ecu24h | pattern_ra1 = _ecu24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFC00 | body1 = FFFC00 | rightarm1 = FFFC00 | shorts1 = 253167 | socks1 = 253167 <!-- away kit --> | pattern_la2 = _ecu24a | pattern_b2 = _ecu24a | pattern_ra2 = _ecu24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 0A2C5A | body2 = 0A2C5A | rightarm2 = 0A2C5A | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF <!-- third kit --> | pattern_la3 = | pattern_b3 = _ecu24t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _socks | leftarm3 = 0B0B26 | body3 = 0B0B26 | rightarm3 = 0B0B26 | shorts3 = 0B0B26 | socks3 = 0B0B26 | FIFA Rank = {{Nft rank|30|up||date=2024. gada 20. jūnijs}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 10 | FIFA max date = [[2010]]. gada jūnijs | FIFA min = 71 | FIFA min date = [[2017]]. gada novembris | First game = {{fb|BOL}} 1:1 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Santjago (Bolīvija)|Santjago]], [[Bolīvija]]; {{dat|1938|8|8|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ECU}} 6:0 {{fb-rt|PER}}<br />([[Kito]], [[Ekvadora]]; {{dat|1975|6|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ARG}} 12:0 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1942|1|22|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2002 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 29 | Regional cup first = 1939 | Regional cup best = 4. vieta: 1959, 1993 | current = }} '''Ekvadoras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ekvadora|Ekvadoras valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Ekvadoras futbola izlasi pārvalda Ekvadoras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1938. gadā, cīnoties pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvijas izlasi]]. Ilgus gadus Ekvadoras izlase bija viena no vājākajām [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] izlasēm, taču pēdējos gados tai ir aizvien lielāki panākumi. Ekvadoras izlase ir piedalījusies četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] pat iekļūstot astotdaļfinālā. ''[[Copa América]]'' turnīros izlases augstākais panākums ir 4. vieta. Vislabāk Ekvadoras izlase spēlē tieši savās mājās [[Kito]], kur pretiniekiem ir grūti pielāgoties augstkalnes apstākļiem (ap 2600m v.j.l.). == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Astotdaļfināls'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916—1937 — ''Nepiedalījās'' * 1939 — 5. vieta * 1941 — 5. vieta * 1942 — 7. vieta * 1945 — 7. vieta * 1946 — ''Izstājās'' * 1947 — 6. vieta * 1949 — 7. vieta * 1953 — 6. vieta * 1955 — 7. vieta * 1956 — ''Izstājās'' * 1957 — 7. vieta * 1959 — ''Izstājās'' * 1959 — 4. vieta * 1963 — 6. vieta * 1967 — ''Nekvalificējās'' * 1975 — Grupu turnīrs * 1979 — Grupu turnīrs |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — Grupu turnīrs * 1989 — Grupu turnīrs * 1991 — Grupu turnīrs * 1993 — 4. vieta * 1995 — Grupu turnīrs * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Grupu turnīrs * 2001 — Grupu turnīrs * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — Grupu turnīrs * [[2011. gada Copa América|2011]] — Grupu turnīrs * [[2015. gada Copa América|2015]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Copa América|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Copa América|2019]] — Grupu turnīrs * [[2021. gada Copa América|2021]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/05072024-mesi_neizmanto_iespeju_argentinas_vartsar</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Ekvadora}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.futbolecuador.com/ ''futbolecuador.com''] {{es ikona}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Ekvadoras futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Ekvadoras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] timgzoml9unepjsimlnc8h9f12u96pt Kolumbijas futbola izlase 0 15721 4452963 4365597 2026-04-11T08:44:32Z Vylks 50297 /* Copa América sasniegumi */ 4452963 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kolumbija | Badge = Futbols-Kolumbija.gif | FIFA Trigramme = COL | Nickname = ''Los Cafeteros'' (Kafijas puiši) | Association = Kolumbijas Futbola federācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] | Captain = [[Davids Ospina]] | Most caps = [[Davids Ospina]] (127) | Top scorer = [[Radamels Falkao]] (36) | Home Stadium = ''Estadio Metropolitano<br />Roberto Meléndez'', [[Barrankilja]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _Colombia22h | pattern_b1 = _Colombia22h | pattern_ra1 = _Colombia22h | pattern_sh1 = _Colombia22h | pattern_so1 = _Colombia22h | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFDD00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = 0E1538 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _Colombia22a | pattern_b2 = _Colombia22a | pattern_ra2 = _Colombia22a | pattern_sh2 = _Colombia22a | pattern_so2 = _Colombia22a | leftarm2 = 151570 | body2 = 151570 | rightarm2 = 151570 | shorts2 = FFFF00 | socks2 = 99D9EA | FIFA Rank = {{Nft rank|13.|steady||date=2025. gada 19. novembris}}| | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2013. gada jūlijs—augusts, 2014. gada septembris — 2015. gada marts, 2016. gada jūnijs—augusts | FIFA min = 54. | FIFA min date = 2011. gada jūnijs | First game = {{fb|MEX}} 3:1 {{fb-rt|COL}}<br />([[Panama (pilsēta)|Panama]], [[Panama]]; {{dat|1938|2|10|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BHR}} 0:6 {{fb-rt|COL}}<br />([[Rifa]], [[Bahreina]]; {{dat|2015|3|26|N|bez}})<br /> | Largest loss = {{fb|BRA}} 9:0 {{fb-rt|COL}}<br />([[Lima]], [[Peru]]; {{dat|1957|3|24|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1962 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 23 | Regional cup first = 1945 | Regional cup best = '''Čempioni''': 2001 | current = }} '''Kolumbijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kolumbija|Kolumbijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Kolumbijas futbola izlasi pārvalda Kolumbijas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1938. gadā, cīnoties pret [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasi]]. Kolumbijas izlase 6 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, tās lielākais sasniegums ir iekļūšana ceturtdaļfinālā [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]]. ''[[Copa America]]'' Kolumbijas izlase ir piedalījusies 21 reizi, 2001. gadā pagaidām vienīgo reizi kļūstot par [[Dienvidamerika]]s čempioniem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - Grupu turnīrs * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Nekvalificējās]]'' == ''Copa América'' sasniegumi == {| |valign="top"| * 1916—1942 — ''Nepiedalījās'' * 1945 — 5. vieta * 1946— ''Nepiedalījās'' * 1947 — 8. vieta * 1949 — 8. vieta * 1953—1956 — ''Nepiedalījās'' * 1957 — 5. vieta * 1959 — ''Nepiedalījās'' * 1959 — ''Nepiedalījās'' * 1963 — 7. vieta * 1967 — ''Nekvalificējās'' * 1975 — 2. vieta * 1979 — Grupu turnīrs * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1989 — Grupu turnīrs * 1991 — 4. vieta * 1993 — 3. vieta * 1995 — 3. vieta * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Ceturtdaļfināls * 2001 — '''Čempioni''' * 2004 — 4. vieta * 2007 — Grupu turnīrs * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — 3. vieta * [[2019. gada Copa America|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Copa América|2021]] — 3. vieta * [[2024. gada Copa América|2024]] — 2. vieta |} == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|pārbaudes spēlēm]] pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorej]]u un [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]], kas notika 2017. gada 10. un 14. novembrī. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Leandro Kasteljanoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1984|3|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Independiente Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Hosē Fernando Kvadrado]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|6|1}}|caps=1|goals=0|club=[[Once Caldas]]|clubnat=COL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Franks Fabra]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|2|22}}|caps=17|goals=1|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Stefans Medina]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|6|14}}|caps=11|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Oskars Muriljo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|4|18}}|caps=11|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jerrijs Mina]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|9|23}}|caps=9|goals=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Eders Alvaress Balanta]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|28}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|5|12}}|caps=7|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Viljams Tesiljo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|2|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Independiente Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=COL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|2|6}}|caps=83|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Avels Agilars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|1|6}}|caps=68|goals=7|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Edvins Kardona]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|12|8}}|caps=31|goals=5|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Džovanni Moreno]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|7|1}}|caps=20|goals=2|club=[[Shanghai Greenland Shenhua|Shanghai Shenhua]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Vilmars Barrioss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|10|16}}|caps=8|goals=0|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG|latest=v. {{fb|ARG}}, 15 November 2016}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mateuss Uribe]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|3|21}}|caps=5|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džefersons Lerma]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|10|25}}|caps=2|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Karloss Baka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|9|8}}|caps=43|goals=14|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Migels Borha]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|1|26}}|caps=5|goals=2|club=[[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=2|pos=FW|name=[[Duvans Sapata]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|4|1}}|caps=4|goals=0|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Felipe Pardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|8|17}}|caps=3|goals=1|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Aviless Urtado]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|4|20}}|caps=2|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kolumbijas futbola izlase| ]] 94jgt09sku875ty85283qb6g31nu9dz Vītiņu pagasts 0 20519 4452684 4351195 2026-04-10T16:27:48Z Baisulis 11523 /* Hidrogrāfija */ precizējums..... 4452684 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vītiņu pagasts | karte = Vītiņu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Vītiņu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vītiņu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dobeles novads | centrs = Vītiņi | platība = 133,66 | iedzīvotāji = 1176<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1176 / 133.66 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Vītiņu pagasts''' ir viena no [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Auce|Auces pilsētu]] un [[Lielauces pagasts|Lielauces]], [[Bēnes pagasts|Bēnes]], [[Ukru pagasts|Ukru]] un [[Vecauces pagasts|Vecauces]] pagastiem, [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Vadakstes pagasts|Vadakstes]], [[Jaunauces pagasts|Jaunauces]] un [[Zvārdes pagasts|Zvārdes]] pagastiem, kā arī Lietuvas [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Akmenes rajons|Akmenes rajona]] [[Naujoji Akmenes lauku seņūnija|Naujoji Akmenes lauku seņūniju]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Avīkne]], [[Līgotne]], [[Melnupe (Avīknes pieteka)|Melnupe]], [[Jugliņa]], [[Skujaine (upe)|Skujaine]]. ==== Ezeri ==== [[Ildzis]] == Vēsture == Mūsdienu Vītiņu pagasta teritorijā atradās Kokmuiža (''Gut Dobelsberg'', [[Kokmuiža (Vītiņu pagasts)|Kokmuiža]]), Ķeveles muiža (''Keweln'', [[Ķevele]]), Sirmeles muiža (''Sirmeln''), Vītiņu muiža (''Weitenfeld'', [[Vītiņi]]). 1945. gadā [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] [[Vecauces pagasts|Vecauces pagastā]] izveidoja Vītiņu [[ciema padome|ciema padomi]]. '''Vītiņu ciems''' ietilpis [[Auces rajons|Auces]] (1949-1959) un [[Dobeles rajons|Dobeles]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vītiņu ciemam 1958. gadā pievienoja [[Auces lauku teritorija]]s [[kolhozs|kolhoza]] «Rītausma» teritoriju. 1961. gadā pievienoja [[Ukru ciems|Ukru ciema]] kolhoza «Rītausma» teritoriju, bet kolhoza «Priedula »teritoriju pievienoja [[Vadakstes ciems|Vadakstes ciemam]]. 1965. gadā [[padomju saimniecība]]s «Sniķere» teritoriju pievienoja Ukru ciemam, bet 1975. gadā Vītiņu ciemam pievienoja daļu Auces lauku teritorijas un Lielauces ciema teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vītiņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Auces novads|Auces novadā]]. 2021. gadā Auces novadu iekļāva [[Dobeles novads|Dobeles novadā]]. === Pieminekļi === ==== Valsts nozīmes ==== * Meža kalns - pilskalns<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=V%C4%ABti%C5%86u+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220126110925/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=V%C4%ABti%C5%86u+pagasts&region=0&group=1&type=0 }}</ref> * Grīnertu senkapi * [[Incēnu pilskalns|Incēnu (Dobes) pilskalns]] pie Kokmuižas, kur 1259./1260. gada ziemā notika [[Kauja pie Dobes (1260)]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2475 |1959|1750 |1969|1675 |1979|1511 |1989|1469 |2000|1328 |2011|962 |2021|735 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Vītiņi]]''' (pagasta centrs), [[Bungas (Vītiņu pagasts)|Bungas]], [[Galāti]], [[Kokmuiža (Vītiņu pagasts)|Kokmuiža]], [[Ķevele]], [[Putras (Vītiņu pagasts)|Putras]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dobeles novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Auces novads}} {{Dobeles rajons}} }} {{DEFAULTSORT:Vitinzu pagasts}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Dobeles novada pagasti]] [[Kategorija:Vītiņu pagasts| ]] [[Kategorija:Vecauces pagasts]] 9j1f5azubi5a30p09i3vref0wvzbgay 4452688 4452684 2026-04-10T16:29:25Z Baisulis 11523 /* Hidrogrāfija */ precizējums..... 4452688 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vītiņu pagasts | karte = Vītiņu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Vītiņu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vītiņu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dobeles novads | centrs = Vītiņi | platība = 133,66 | iedzīvotāji = 1176<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1176 / 133.66 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Vītiņu pagasts''' ir viena no [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Auce|Auces pilsētu]] un [[Lielauces pagasts|Lielauces]], [[Bēnes pagasts|Bēnes]], [[Ukru pagasts|Ukru]] un [[Vecauces pagasts|Vecauces]] pagastiem, [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Vadakstes pagasts|Vadakstes]], [[Jaunauces pagasts|Jaunauces]] un [[Zvārdes pagasts|Zvārdes]] pagastiem, kā arī Lietuvas [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Akmenes rajons|Akmenes rajona]] [[Naujoji Akmenes lauku seņūnija|Naujoji Akmenes lauku seņūniju]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Avīkne]], [[Līgotne]], [[Mellupe (Avīknes pieteka)|Melnupe]], [[Jugliņa]], [[Skujaine (upe)|Skujaine]]. ==== Ezeri ==== [[Ildzis]] == Vēsture == Mūsdienu Vītiņu pagasta teritorijā atradās Kokmuiža (''Gut Dobelsberg'', [[Kokmuiža (Vītiņu pagasts)|Kokmuiža]]), Ķeveles muiža (''Keweln'', [[Ķevele]]), Sirmeles muiža (''Sirmeln''), Vītiņu muiža (''Weitenfeld'', [[Vītiņi]]). 1945. gadā [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] [[Vecauces pagasts|Vecauces pagastā]] izveidoja Vītiņu [[ciema padome|ciema padomi]]. '''Vītiņu ciems''' ietilpis [[Auces rajons|Auces]] (1949-1959) un [[Dobeles rajons|Dobeles]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vītiņu ciemam 1958. gadā pievienoja [[Auces lauku teritorija]]s [[kolhozs|kolhoza]] «Rītausma» teritoriju. 1961. gadā pievienoja [[Ukru ciems|Ukru ciema]] kolhoza «Rītausma» teritoriju, bet kolhoza «Priedula »teritoriju pievienoja [[Vadakstes ciems|Vadakstes ciemam]]. 1965. gadā [[padomju saimniecība]]s «Sniķere» teritoriju pievienoja Ukru ciemam, bet 1975. gadā Vītiņu ciemam pievienoja daļu Auces lauku teritorijas un Lielauces ciema teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vītiņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Auces novads|Auces novadā]]. 2021. gadā Auces novadu iekļāva [[Dobeles novads|Dobeles novadā]]. === Pieminekļi === ==== Valsts nozīmes ==== * Meža kalns - pilskalns<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=V%C4%ABti%C5%86u+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220126110925/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=V%C4%ABti%C5%86u+pagasts&region=0&group=1&type=0 }}</ref> * Grīnertu senkapi * [[Incēnu pilskalns|Incēnu (Dobes) pilskalns]] pie Kokmuižas, kur 1259./1260. gada ziemā notika [[Kauja pie Dobes (1260)]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2475 |1959|1750 |1969|1675 |1979|1511 |1989|1469 |2000|1328 |2011|962 |2021|735 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Vītiņi]]''' (pagasta centrs), [[Bungas (Vītiņu pagasts)|Bungas]], [[Galāti]], [[Kokmuiža (Vītiņu pagasts)|Kokmuiža]], [[Ķevele]], [[Putras (Vītiņu pagasts)|Putras]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dobeles novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Auces novads}} {{Dobeles rajons}} }} {{DEFAULTSORT:Vitinzu pagasts}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Dobeles novada pagasti]] [[Kategorija:Vītiņu pagasts| ]] [[Kategorija:Vecauces pagasts]] 5fvfwgjk27xuezin4opr45i79x8l6s2 Ilzenes pagasts 0 20611 4452691 4180357 2026-04-10T16:39:41Z Baisulis 11523 /* Upes */ precizējums.... 4452691 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ilzenes pagasts | karte = Ilzenes_pagasts_LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Ilzenes pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ilzenes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Vlag ontbreekt 2×1.svg | karoga_nosaukums = Ilzenes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Alūksnes novads | centrs = Jaunzemi (Ilzenes pagasts) | platība = 62,5 | iedzīvotāji = 389<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |date={{dat|2016|10|20||bez}} }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4389 / 62.5 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> <!-- Vēsturiskie nosaukumi līdz 1918. gadam --> | nos_vācu = Ilsen<!-- vācu --> | ref_vācu = <!-- atsauce ar <ref></ref> tagiem --> | nos_krievu = Ильзенская<!-- krievu --> | ref_krievu = <!-- atsauce ar <ref></ref> tagiem --> }} '''Ilzenes pagasts''' ir viena no [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] teritoriālajām vienībām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]] un [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]] pagastiem, [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Trapenes pagasts|Trapenes pagastu]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemos]]. Vēsturiskais pagasta centrs ir [[Čonkas]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Dzirnavupīte (Baltiņupes pieteka)|Dzirnavupīte]], [[Iežupe]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]], [[Pātraža]]. ==== Ezeri ==== [[Lielsloku ezers]] == Vēsture == [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā notika kaujas pie Lielsloku mājām un pie [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupes]] tilta. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrāras reformas]] [[Ilzenes muiža|Ilzenes muižu]] (''Ilsen'') sadalīja 82 vienībās 1840,54 ha platībā, no kurām 14 bija rentes mājas, bet [[Ādama muiža|Ādama muižu]] (''Schwarzbeckshof'') sadalīja 45 vienībās 699,13 ha platībā, no kurām 4 bija rentes mājas.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s VII sējuma 12583-12584 slejas. Rīgā, 1931.-1932. </ref> 1935. gadā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] Ilzenes pagasta platība bija 148,3 km² un tajā dzīvoja 2338 iedzīvotāji.<ref>{{Pagastu apraksti}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Čonkas ciems|Čonkas]] un Ilzenes [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Čonkas ciemu pievienoja Ilzenes ciemam.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]]. === Pieminekļi === * nr. 174.: Mežsloku senkapi pie Mežslokām * nr. 2769.-2771.: [[Ilzenes muiža]]s apbūve (18. gs. s. - 20. gs. 1.p.) - kungu māja, pumpja māja<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1050 |1959|672 |1970|588 |1979|511 |1989|469 |2000|494 |2011|373 |2021|273 }} === Apdzīvotās vietas === [[Čonkas]], [[Ilzene]], '''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]]''', [[Paiķēni]], [[Mežslokas]], [[Ezerslokas]]. === Ievērojamas personības === * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — latviešu mākslinieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://albibl.lv/index.php?go=novadnieki&id=viens&subid=1483097445 |title=Alūksnes pilsētas biblioteka. Novadnieku datubāze. Andersons Edvīns. |access-date={{dat|2017|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180308231431/http://albibl.lv/index.php?go=novadnieki&id=viens&subid=1483097445 |archivedate={{dat|2018|03|08||bez}} }}</ref>; == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Alūksnes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Alūksnes rajons}} {{Alūksnes apriņķis}} {{Valkas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Alūksnes novada pagasti]] [[Kategorija:Ilzenes pagasts| ]] q4hqw0nghvjx5b0kb91a5xobrbk22ax Lazdonas pagasts 0 28056 4452769 4160668 2026-04-10T19:20:21Z Ri4ardsons 18612 Saites uz Veclazdonas un Madonas muižu 4452769 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lazdonas pagasts | karte = Lazdonas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Lazdona | platība = 22,26 | iedzīvotāji = 720<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 720 / 22.26 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Lazdonas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Madona|Madonas pilsētu]] un [[Praulienas pagasts|Praulienas]], [[Mārcienas pagasts|Mārcienas]] un [[Aronas pagasts|Aronas]] pagastiem. == Daba == Pagasts atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]], rietumu daļa — [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes valnī]]. Augstākais punkts ir [[Valgacu kalns]] (163,9 m vjl). === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Austrona]] * [[Lisa (Riebas pieteka)|Lisa]] ==== Ezeri ==== [[Attēls:Lazdonas ezers.jpg|thumb|260px|[[Lazdonas ezers]].]] * [[Rāceņu ezers]] (34,9 ha) * [[Lazdonas ezers]] (30,2 ha), * [[Pelšu ezers]] (10,6 ha) * [[Vadzols]] (9,1 ha), * [[Lielais Klauģis]] (7,4 ha) * [[Mazais Klauģis]] (3,5 ha). == Vēsture == Patstāvīgs [[Lazdonas draudzes novads]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]] izveidots 18. gadsimta beigās, nodalot teritoriju no [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes novada]]. Tas aptvēra [[Veclazdonas muiža|Veclazdonas]], Praulienas, Sarkaņu, Patkules, [[Biržu muiža (Madona)|Madonas]], Kujas [[muiža]]s un to zemnieku sētas un daļu no Aizkujas muižas zemnieku sētām. 19. gadsimta vidū daudzi draudzes locekļi no luterticības [[Latvijas pareizticīgā baznīca|pārgāja pareizticībā]]. 1897. gadā draudzes teritorijā dzīvoja 2786 luterāņi, 2317 pareizticīgie, 14 [[Jūdaisms|Mozus ticība]]i piederīgi, 7 katoļticīgie un 1 baptists. 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Lazdonas pagasta platība bija 70,6 km² un tajā dzīvoja 1146 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Jaunlazdonas ciems|Jaunlazdonas]] un Lazdonas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Madonas rajons|Madonas rajona]] '''Lazdonas ciemam''' 1968. gadā pievienoja daļu [[Praulienas ciems|Praulienas ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Toce» teritorijas, 1974. gadā daļu teritorijas pievienoja Praulienas ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu [[Aronas ciems|Aronas ciema]] teritorijas, bet daļu ciema teritorijas pievienoja [[Mārcienas ciems|Mārcienas]] un Praulienas ciemiem.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lazdonas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1959|875 |1967|900 |1979|819 |1989|865 |2000|807 |2011|706 |2021|613 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Lazdona]] (pagasta centrs) un [[Jaunlazdona]]. === Ievērojamas personības === * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005), latviešu vēsturnieks un arheologs. == Saimniecība == === Transports === Cauri pagastam iet 1. šķiras autoceļi [[Pļaviņas]]-[[Madona]]-[[Gulbene]] ([[P37]]), [[Krāslava]]-[[Preiļi]]-[[Madona]] ([[Autoceļš P62|P62]]) un [[Madona]]-[[Varakļāni]] ([[P84]]), [[dzelzceļa līnija Pļaviņas - Gulbene]]. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Lazdonas pagasts| ]] 9qtk336t43lgzja1tknylzq9x48ssip 17. jūnijs 0 28645 4453039 4418170 2026-04-11T10:47:21Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ 4453039 wikitext text/x-wiki '''17. jūnijs''' ir gada 168. diena (169. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 197 dienas. == Vārda dienas == [[Artis]], [[Artūrs (personvārds)|Artūrs]] == Notikumi == * [[1397. gads]] — izveidota [[Kalmāras ūnija]]. * [[1789. gads]] — [[Franču revolūcija]]: trešās kārtas pārstāvji pasludināja sevi par Nacionālo sapulci. * [[1934. gads]] — [[Vācija]]s vicekanclers [[Francis fon Pāpens]] [[Marburga|Marburgā]] uzstājās ar t.s. [[Marburgas runa|Marburgas runu]], kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret [[nacisms|nacismu]] Vācijā līdz nacisma sagrāvei. * [[1940. gads]] — [[PSRS Bruņotie spēki]] šķērsoja [[Igaunija]]s un [[Latvija]]s robežas un ieņēma stratēģiskos objektus; abu valstu [[Latvijas Republikas okupācijas diena|valdības atkāpās]]. * [[1944. gads]] — [[Islande]] pasludināja neatkarību no [[Dānija]]s un kļuva par [[republika|republiku]]. * [[1954. gads]] — notika militārais apvērsums [[Gvatemala|Gvatemalā]]. * [[1972. gads]] — [[Votergeitas skandāls]]: pieci cilvēki tika aizturēti [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] birojā, mēģinot nozagt dokumentus un uzstādīt telefona noklausīšanās ierīces. * [[1992. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs H. V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par ''[[START II]]''). * [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Vaira Vīķe-Freiberga]] tika ievēlēta par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]]. == Dzimuši == * [[1239. gads]] — [[Edvards I Plantagenets|Edvards I]] (''Edward I''), Anglijas karalis (miris 1307. gadā) * [[1604. gads]] — [[Nasavas-Zīgenes Johans Morics]] (''Johan Maurits van Nassau-Siegen''), Nīderlandes valsts darbinieks (miris 1679. gadā) * [[1682. gads]] — [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]] (''Karl XII''), Zviedrijas karalis (miris 1718. gadā) * [[1818. gads]] — [[Šarls Guno]] (''Charles Gounod''), franču komponists (miris 1893. gadā) * [[1876. gads]]: ** [[Robērs d'Ellijs]] (''Robert d'Heilly''), franču airētājs, divkārtējs Eiropas čempions (miris 1953. gadā) ** [[Viljams Karrs]] (''William Carr''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1942. gadā) * [[1878. gads]] — [[Viktors Kadē]] (''Victor Cadet''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1911. gadā) * [[1882. gads]] — [[Igors Stravinskis]] (''Игорь Стравинский''), krievu komponists (miris 1971. gadā) * [[1888. gads]] — [[Heincs Guderians]] (''Heinz Guderian''), vācu ģenerālis (miris 1954. gadā) * [[1900. gads]] — [[Martins Bormanis]] (''Martin Bormann''), vācu politiķis (miris 1945. gadā) * [[1917. gads]] — [[Kenans Evrens]] (''Kenan Evren''), Turcijas 7. prezidents (miris 2015. gadā) * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Edgars Andersons]], trimdas latviešu/ASV vēsturnieks (miris 1989. gadā) * [[1929. gads]] — [[Tigrans Petrosjans (1929—1984)|Tigrans Petrosjans]] (''Տիգրան Պետրոսյան''), armēņu (pārstāvēja PSRS) šahists (miris 1984. gadā) * [[1936. gads]] — [[Kens Loučs]] (''Ken Loach''), angļu kinorežisors * [[1938. gads]] — [[Vladimirs Karasjovs]] (''Владимир Карасёв''), Krievijas šahists (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Džordžs Akerlofs]] (''George Akerlof''), ASV ekonomists * [[1942. gads]] — [[Mohameds El Barādeī]] (''محمد البرادعي, Mohamed ElBaradei''), ANO Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras ģenerāldirektors * [[1945. gads]] — [[Edijs Merkss]] (''Edouard Merckx''), Beļģijas riteņbraucējs * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Uģis Prauliņš]], latviešu komponists, mūziķis * [[1960. gads]] — [[Tomass Heidens Čērčs]] (''Thomas Haden Church''), amerikāņu aktieris * [[1976. gads]] — [[Skots Edkinss]] (''Scott Adkins''), angļu aktieris * [[1979. gads]] — [[Mika Noronens]] (''Mika Noronen''), somu hokejists * [[1980. gads]] — [[Venusa Viljamsa]] (''Venus Williams''), ASV tenisiste == Miruši == * [[1025. gads]] — [[Boļeslavs I Drosmīgais]] (''Bolesław I Chrobry''), Polijas karalis (dzimis 966. vai 967. gadā) * [[1501. gads]] — [[Jans I Olbrahts]] (''Jan I Olbracht''), Polijas karalis (dzimis 1459. gadā) * [[1696. gads]] — [[Jans III Sobeskis]] (''Jan III Sobieski''), Polijas karalis (dzimis 1629. gadā) * [[1838. gads]] — [[Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors|Taleirāns]] (''Talleyrand''), Francijas politiķis (dzimis 1754. gadā) * [[1898. gads]] — [[Edvards Bērns-Džonss]] (''Edward Burne-Jones''), britu gleznotājs (dzimis 1833. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Jēkabs Grots]], latviešu jurists (dzimis 1888. gadā) * [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Aleksandrs Leimanis]], latviešu kinorežisors (dzimis 1913. gadā) * [[1996. gads]] — [[Tomass Kūns]] (''Thomas Kuhn''), ASV filozofs (dzimis 1922. gadā) * [[2019. gads]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[2022. gads]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Latvijas Republikas okupācijas diena]] * [[Neatkarības diena]] ([[Islande]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] dwe1jy5fdgyoxshpsremey5xfkwquov Lazdona 0 28792 4452771 4425581 2026-04-10T19:21:24Z Ri4ardsons 18612 Saites uz muižām 4452771 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lazdona | settlement_type = Ciems | image_skyline = Eka_Lazdona.JPG | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Lazdonas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,02 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2662&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 577 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 49 | lats = 28 | latNS = N | longd = 26 | longm = 14 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 145 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4824 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lazdona''' ir apdzīvota vieta [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Lazdonas pagasts|Lazdonas pagastā]], pagasta centrs. Atrodas 3 km attālumā no [[Madona]]s pilsētas centra. Caur ciemu iet autoceļš [[Krāslava]]-[[Preiļi]]-[[Madona]] ([[Autoceļš P62|P62]]). Ciems atrodas [[Lazdonas ezers|Lazdonas ezera]] krastā, netālu atrodas arī [[Rāceņu ezers]]. Ciemā atrodas pašvaldība, pasta nodaļa, skola, bibliotēka, ambulance, veikali, kultūras nams, uzņēmumi, t. sk. autoserviss un piena pārstrādes uzņēmums. == Vēsture == [[1699]]. gadā pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora [[Ēriks Dālbergs|Ērika Dālberga]] projekta uz [[Veclazdonas muiža]]s zemes tika uzcelta krustveida luterāņu baznīca. Patstāvīgs [[Lazdonas draudzes novads]] izveidots 18. gadsimta beigās, nodalot tā teritoriju no [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes novada]]. Tagadējā Lazdonas luterāņu baznīca celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. gadā, 1863.-1866. gadā uzcēla arī Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcu. Savu vietējā centra nozīmi Lazdona zaudēja pēc 1900. gada, kad uz netālās [[Biržu muiža (Madona)|Biržu muižas]] zemes sāka veidoties [[Madona]]s pilsēta. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|732 |1979|686 |1989|741 |2000|693 |2011|584 |2021|504 }} == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Madona]] - 3 km; * [[Lubāna]] - 38 km; * [[Varakļāni]] - 51 km; * [[Rīga]] - 178 km; * [[Rēzekne]] - 93 km. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Lazdonas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Lazdona| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Lazdonas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] lqo6h5z48xqvxzcbmjq97xue24ubzqt Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca 0 29483 4452791 4395322 2026-04-10T19:54:52Z Bai-Bot 60304 attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452791 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Logo = Orsk Local History Museum 25.jpg | Dibināšanas_datums = [[1869. gads|1869. gadā]] | Likvidēšanas_datums = [[1919. gads|1919. gadā]] | Sēdeklis = | Vadība = | Darbinieku_skaits = | Apgrozījums = | Bilance = | Nozare = [[mašīnbūve]] | Produkti = dzelzceļa vagoni, tramvaji, automobiļi, lidmašīnas | Mājaslapa = }} '''Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca''' ({{val|ru|Русско-Балтійскій вагонный заводъ}}, {{val|de|Russisch-Baltische Wagenfabrik}}) jeb '''''Russo-Balt''''' (''Руссо-Балт'') bija vagonbūves [[akciju sabiedrība]], kuras galvenā [[fabrika]] atradās pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Orlas dzelzceļa]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] tajā sāka ražot arī [[automobilis|automobiļus]] (1906), [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinējus]] (1908) un lauksaimniecības mašīnas (1909), 1908. gadā izgatavoja 170 automobiļus.<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>|475}}</ref> 1913. gadā vagonu rūpnīca pilnībā nokļuva [[Krievu-Āzijas banka]]s rīcībā,<ref>[http://www.baltic-course.com/archive/rus/18/proizvodstvo.htm] ''Поезда в стиле модерн''</ref><ref>[http://bibliotekar.ru/bank-5/1.htm] ''Банковское дело в России. Русско-Азиатский банк''</ref> tās akciju kapitāls bija 9,6 miljoni rubļu. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules kara]] sākšanās 1915. gadā tās vagonbūves nodaļu evakuēja uz [[Tvera|Tveru]], automobiļu nodaļu uz [[Maskava|Maskavu]], bet aviācijas nodaļa turpināja darboties [[Sanktpēterburga|Petrogradā]]. == Vēsture == === Rūpnīcas izveide un vagonu ražošana === [[Attēls:RBVZ Riga 1909.jpg|thumb|250px|Fabrikas korpusi ar dzelzceļa vagoniem Rīgā (1909).]] [[Attēls:Russo-Balt (Valmieras iela, Riga).JPG|thumb|250px|Galvenais korpuss [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras]] un [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku]] ielu stūrī.]] [[Attēls:Valmieras iela.JPG|thumb|250px|Rūpnīcas korpusi gar [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]].]] [[Attēls:Рекламка Вспомогательной и похоронной кассы при Русско-Балтийском заводе в Риге.jpg|thumb|250px|Krievu-Baltijas vagonu fabrikas Palīdzības un bēru kases plakāts trīs valodās.]] Rūpnīcu izveidoja 1869. gadā kā Ķelnē dibinātā [[Vācija]]s un [[Nīderlande]]s kopuzņēmuma ''Van der Zypen und Charlier'' filiāli, kas ražoja [[Vagons|dzelzceļa vagonus]]. Kompānija, iegūstot no Krievijas lielu pasūtījumu (500 vagonus), lai nebūtu jāmaksā [[muita]]s nodevas, izveidoja rūpnīcu [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielā]] 2 Rīgā.<ref name="ruskije">[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/russo-balt.html Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca Rīgā]</ref> 1874. gadā filiāli pārveidoja par atvērta tipa "Krievu-Baltijas vagonbūves akciju sabiedrību" ({{val|de|Russisch-Baltische Waggonbau-Aktiengesellschaft}}), kas bija viens no lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. 1912. gadā rūpnīca aizņēma apmēram 20 [[Hektārs|hektāru]] lielu platību, sastāvēja no 50 dažādiem cehiem un nodarbināja četrus tūkstošus darbinieku. Pieaugot pieprasījumam pēc dzelzceļa vagoniem, 1895. gadā rūpnīcas akcionārs [[Oskars Freivirts]] nodibināja vēl vienu vagonbūves uzņēmumu "[[Fēnikss (fabrika)|Fēnikss]]". 1906. gadā abi uzņēmumi ietilpa [[Sindikāts|sindikātā]] "Prodvagon" (''Продвагон''), tajā līdz 1914. gadam apvienoja 14 vagonbūves uzņēmumus. Pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] pasūtījumu skaits samazinājās un kompānijas finansiālais stāvoklis pasliktinājās. Pēc padomes priekšsēdētāja [[Mihails Šidlovskis|Mihaila Šidlovska]] iniciatīvas 1908. gadā [[Rīga|Rīgā]] uzsāka [[Automašīna|automobiļu]] ražošanu.<ref name="ruskije" /> === Automobiļu nodaļa === [[Attēls:1973 CPA 4291.jpg|thumb|250px|[[Padomju Savienība|Padomju]] laika pastmarka ar 1909. gada Russo-Balt automobili]] Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas automobiļi ieguva pasaules atpazīstamību pateicoties savām uzvarām prestižās sacīkstēs, piemēram 3257 km garajā rallijā [[Sanktpēterburga]]—[[Montekarlo]] 1912. un 1913. gados. ''Russo-Balt'' kļuva par pirmo automobili, kas sasniedza [[Vezuvs|Vezuva]] virsotni. 1909. gada jūnijā Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā sakomplektēja pirmo vieglo automobili "24/30", ko izstrādāja beļģu inženieris Žiljēns Poterā, kuram bija automobiļu konstruēšanas un izstrādes pieredze firmā "''Fondu''".<ref name="ruskije" /> "Russo-Balt" ražoja gan vieglos, gan smagos automobiļus, kas pamatā bija vācu ''[[Rex-Simplex]]'' un beļģu ''Fondu'' kopijas. <gallery> Andre Nagel sur Russo-Baltique 24-30 HP 1912 Rallye Monte Carlo (2).jpg|Andreja Nāgela vadītais ''Russo-Baltique 24-30 HP'' 1912. gada [[Montekarlo]] rallijā Andre Nagel sur Russo-Baltique 24-30 HP 1912 Rallye Monte Carlo.jpg|Autobraucējs [[Andrejs Nāgels]] (1877—1956, pa kreisi) Russo-baltC24-55.jpg|''Russo-balt C24-55'' Russo-balt s24-55 ralli monte-karlo 1.jpg|''Russo-balt S24-55'' Russia Grand Prix 1913 Ivanov.jpg|Krievijas ''Grand Prix'' (1913) Russo-balt4.jpg|''Russo-balt'' sacīkšu auto Russo-baltC24-40.jpg|''Russo-balt C24-40'' Russo-balt3.jpg|''Russo-balt E15-35 HP'' Russo-Balt type T 01.jpg|Militārais modelis Russo-balt5.jpg|''Russo-balt'' ar slēpēm Russo-Balt C leibstandarte workshop.jpg|Bruņumašīnas rekonstrukcija Russo-Balt fire engine.jpg|''Russo-Balt'' ugunsdzēsēju automobilis Russo-Balt-front.jpg|''Russo-Balt'' auto Rīgas Motormuzejā </gallery> === Aviācijas nodaļa === 1911. gadā [[Rīga|Rīgā]] izveidoja [[aviācija]]s darbnīcu, bet tajā pašā gadā to pārcēla uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Sākumā pēc Kara ministrijas pasūtījuma ražoja franču marku lidmašīnas ''[[Nieuport]]'' un ''[[Blériot Aéronautique]]''. 1912. gada aprīlī par galveno konstruktoru kļuva [[Igors Sikorskis]], bet darbnīcu pārveidoja par Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas aviācijas nodaļu. Neskatoties uz ražošanas pārcelšanu uz Sanktpēterburgu, dažas [[Lidmašīna|lidmašīnu]] detaļas turpināja ražot Rīgā. [[Attēls:Sikorska aeroplāns (Russo-Balt).png|thumb|250px|Sikorska sistēmas aeroplāns, būvēts Rīgā, ''Russo-Balt'' rūpnīcā. 1913. gads.]] No 1912. līdz 1913. gadam nelielā skaitā ražoja vienmotoru lidmašīnas, pārsvarā divplākšņus S-6B un S-10, vienplākšņi S-12, hidrolidmašīnas divplākšņus S-5a un S-10 "Hidro", ko nelielā daudzumā iegādājās Jūras padome. 1913. gada uzsāka daudzmotoru lidmašīnu ražošana. Divspārnis "Grand" (zināms arī kā "Baltijas Dižais" (''Великий Балтийский'' un ''Гранд-Балтийский'')), kas bija aprīkots ar divām pēc "Tandēma" shēmas sapārotām motoru iekārtām. Pirmajā izmēģinājumu etapā lidmašīnai darbojās tikai divi priekšējie motori, savukārt divi aizmugurējie bija rezerves, beigu beigās visus motorus izvietoja rindā uz spārna, šādā veidolā lidmašīna ieguva nosaukumu ''[[Russkij vitjaz]]'' (''Русский витязь''). 1913. gada beigās pēc šīs pašas shēmas izveidoja jaunu četrmotoru lidmašīnu ''[[Iļja Muromietis (lidmašīna)|Iļja Muromietis]]'' (''Илья Муромец''). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada decembrī izveidoja "IM" eskadru. Kara laika apstākļos, rūpnīca (sākotnēji Rīgā) apguva 110 kW jaudīgu šķidrumdzeses motoru ''RBZ-6'' ražošanu, ko uzstādīja dažām "IM" sērijas lidmašīnām. [[Bumbvedējs|Bumbvedēju]] pavadīšanai 1915. gadā uzsāka divvietīgu ar [[Ložmetējs|ložmetējiem]] aprīkotu lidmašīnu ''S-16'' ražošanu. Divus izlūkošanai paredzētos vienmotora divspārņus ''S-17'' pēc izmēģinājuma lidojumiem nosūtīja uz fronti. Apakšējās pārredzamības uzlabošanai, lidmašīnai starp fizelāžu un apakšējo spārnu bija spraugas. Pavisam laika posmā no 1912. līdz 1917. gadam rūpnīca izlaida 240 dažādu tipu lidmašīnas. == Evakuācija un tālākais rūpnīcas liktenis == === Rīga === 1915. gada rudenī rūpnīcu no [[Rīga]]s evakuēja uz [[Maskava|Maskavu]], [[Sanktpēterburga|Petrogradu]] un [[Tvera|Tveru]]. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas bijušās rūpnīcas telpās izvietojās vairāki uzņēmumi. Mūsdienās vecās rūpnīcas nelielā teritorijā darbojas uzņēmums "Russo-Balt", kas specializējas [[Piekabe|piekabju]] ražošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russobalt.lv/ |title=Piekabju ražotāja "Russo-Balt" oficiālā mājaslapa |access-date={{dat|2007|03|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201004195756/http://www.russobalt.lv/ }}</ref> 1928. gadā tukšajos rūpnīcas korpusos ievācās Rīgas piena centrāle, kuru pēc Otrā pasaules kara nacionalizēja un pārsauca par [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombinātu]]. === Maskava === 1916. gadā akciju sabiedrības vadība no Pāvela Šelaputina mantiniekiem nopirka ciemu netālu no [[Maskava]]s (mūsdienās Maskavas rajons [[Fiļi]]), lai tur izvietotu evakuēto rūpnīcas daļu. 1917. gada 1. jūlijā atvēra rūpnīcu ar nosaukumu " Otrā automobiļu rūpnīca Russo-Balt" (''Второй автомобильный завод Руссо-Балт''). Pēc Oktobra revolūcijas rūpnīcu nacionalizēja un pārdēvēja par Pirmo valsts bruņutanku rūpnīcu. 1922. gadā izlaida piecus "Russo-balt" automobiļus. Nākamajā gadā rūpnīcu nodeva koncesijā uzņēmumam ''"Junkers"'', kas uzsāka lidmašīnu ražošanu. 1927. gada 1. martā koncesiju likvidēja un rūpnīcu pārdēvēja par "Valsts aviācijas rūpnīcu nr. 7", bet drīz pēc tam par "Oktobra desmitgades rūpnīcu nr. 22". Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā rūpnīcu evakuēja uz [[Kazaņa|Kazaņu]]. === Petrograda === [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] valdība 1918. gadā aviācijas nodaļu nacionalizēja. 1920. gadā aviācijas nodaļu apvienoja ar [[Vladimirs Ļebedevs|V. Ļebedeva]] aviācijas rūpnīcu un rūpnīcu "''Гамаюн''". Apvienotās rūpnīcas nosauca par Valsts apvienoto aviācijas rūpnīcu nr.3. Vēlāk to pārdēvēja par "Sarkano lidoni" (''Красный летчик'') un turpmāk nosaukumu mainīja vēl daudz reižu, kaut arī ražošanas profils tika saglabāts — lidmašīnas, vēlāk arī [[Helikopters|helikopteri]]. 1941. gadā rūpnīcu evakuēja uz [[Novosibirska|Novosibirsku]], kur to iekļāva 153. aviācijas rūpnīcas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.napo.ru/index1.html |title=''Новосибірське авіаційне виробниче об'єднання ім. В. П. Чкалова'' |access-date={{dat|2009|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091126170923/http://www.napo.ru/index1.html |archivedate={{dat|2009|11|26||bez}} }}</ref> === Tvera === Vagonbūves nodaļu evakuēja uz [[Tvera|Tveru]], kur to apvienoja ar [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Augšvolgas dzelzceļu materiālu rūpnīcu]]. 1918. gada 26. oktobrī rūpnīcu nacionalizēja. Vagonbūves rūpnīcu "Fēnikss", ko nodibināja Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas akcionārs, uz [[Ribinska|Ribinsku]] evakuēt neizdevās, mūsdienās tā pazīstama kā [[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Latvijas autoražotāji}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas autoražotāji]] [[Kategorija:Krievijas autoražotāji]] f2oemqzgieu6tpb81l6e3zb9t9bk6p0 Autoceļš A3 (Latvija) 0 33295 4452673 4452397 2026-04-10T16:14:34Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452673 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 3 | nosaukums = Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) | karte = Road A3 Latvia.svg | leģenda = | garums = 123,7 | ārpus_pilsētas = 113,1 | ceļš_pilsētā = 10,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|264}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A3-Latvia Valmiera.jpg | paraksts = A3 pie [[Valmiera]]s apvedceļa }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{P ceļš|10}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}; uz [[Inčukalns|Inčukalnu]] {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Murjāņi]] }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|79}}}}; uz [[Murjāņi]]em {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|6}} {{P ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Inciems]] {{P ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Straupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Plācis]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|14}} (0,8 km) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rubene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kocēni]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|18}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|16}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|17}} {{Ceļš pa kreisi}} [[Valmiermuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Krāčupe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Strenči]] (Rīgas iela, Valkas iela) }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|25}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Strenči]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|26}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Saule (stacija)|Saule]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Valka]] (Rīgas, Zemgales, Parka, Varoņu, Rūjienas ielas) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valka]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Valka]]/[[Valga]] {{EST}} <big>→</big> {{EST P ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} |} |} '''A3''' autoceļš '''Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)''', saukts arī par '''Valmieras šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas Latvijas autoceļš]], kas iet cauri [[Vidzeme]]i, savienojot [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseju]] (A2) pie [[Inčukalns|Inčukalna]] ar [[Valmiera|Valmieru]] un [[Valka|Valku]]. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas pilnā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E264|E264]] (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī [[Igaunija|Igaunijā]] turpinās ar 3. numuru un iet caur [[Tartu]] līdz pat [[Jehvi]] pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos. == Satiksme == A3 autoceļš ir samērā noslogots. Autoceļa posmos no "Sēnītes" līdz [[Ragana (ciems)|Raganai]] un no [[Rubene]]s līdz [[Valmiera]]i noslodze 2025. gadā sasniedza {{sk|10000}} transportlīdzekļus diennaktī, posmos starp Raganu un Rubeni satiksmes intensitāte svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļiem diennaktī. Posmā no Valmieras līdz [[Valka]]i noslodze nepārsniedz {{sk|3500}} transportlīdzekļus diennaktī. Visa autoceļa garumā kravas transportlīdzekļu īpatsvars satiksmē svārstās ap 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un izveidoti 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Plācis|Plāča]] līdz [[Stalbe]]i (36,3. — 38,7. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.09.2023-uz-tallinas-un-valmieras-sosejam-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi.a523057/|title=Uz Tallinas un Valmieras šosejām sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Stalbes līdz Rubenei (40,1. — 55,6. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1977. gadā pieņēma lēmumu par Valmieras apvedceļa izbūvi. Apvedceļa būvniecību Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajons uzsāka 1978. gadā. Vairākus gadus norisinājās divlīmeņu krustojuma pirms Valmieras izbūve. 1985. gadā pabeidza apvedceļa izbūvi. Apvedceļš savieno [[Smiltene]]s, [[Cēsis|Cēsu]], [[Rīga]]s, [[Matīši|Matīšu]], [[Rūjiena]]s un [[Valka]]s šosejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/valmieras-apvedcela-tilts-par-gauju|title=historia}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 25,25 km garu autoceļa posmu no [[Murjāņi]]em līdz robežai ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]] (1,65 km — 26,90 km). Būvdarbu kopējā līgumcena bija 17 miljoni eiro (ar PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja 19,25 km garu autoceļa posmu no [[Rubene]]s līdz tiltam pāri [[Mellupe (Dzirnupes pieteka)|Mellupei]] (60,20 km — 79,45 km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu {{sk|18933077}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|16093115}} eiro) līdzfinansēja no Kohēzijas fonda. Arī 2017. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu divos posmos — vienu no robežai ar Cēsu novadu līdz [[Straupe]]i (26,90 km — 32,14 km), un otru starp [[Strenči]]em un Valku (100,90 km — 113,50 km), un tā kopējā līgumcena bija 1,35 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2017/04/|title=aprīlis 2017|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada augustam pārbūvēja 1,65 km garu autoceļu posmu no satiksmes mezgla ar autoceļiem [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] un [[Autoceļš P10|P10]] līdz [[Murjāņi]]em (0,00 km — 1,65 km), un kopā ar A3 posmu arī iekļāvās A2 posms no [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnes]] līdz "Sēnītei" (25,50 km — 39,40 km), ko arī pārbūvēja. Būvdarbus veica SIA "Binders" un "ACB" par līgumcenu {{sk|43962964}} eiro (ar PVN), un 40% no līdzfinansējuma nāca no Kohēzijas fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vidzemes-sosejas-senites-posma-remontdarbi-aprila-vidu-slegs-brauktuvi-siguldas-virziena-satiksme-katra-virziena-notiks-pa-vienu-joslu/|title=Vidzemes šosejas Sēnītes posma remontdarbi: aprīļa vidū slēgs brauktuvi Siguldas virzienā, satiksme katrā virzienā notiks pa vienu joslu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2019-04-08|language=lv}}</ref> Lai paaugstinātu satiksmes drošību, 2021. gadā uz autoceļa no Raganas līdz Valmierai ārpus apdzīvotām vietām izbūvēja akustiskās ribjoslas. Darbus par līguma summu {{sk|177624}} eiro veica SIA "Limbažu ceļi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-sak-ierikot-akustiskas-ribjoslas.a402235/|title=Uz Valmieras šosejas sāk ierīkot akustiskās ribjoslas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā veikta caurtekas izbūve, seguma atjaunošana un remontdarbi uz autoceļa aiz Stalbes posmos 39,90 — 43,62 un 47,01-48,48 km. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līguma summu 764 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/52923|title=eis.gov.lv}}</ref> 2022. gadā veikta seguma atjaunošana posmā no karjera Silaunieki līdz Tīģeļu strautam (48,47. — 60,21. km) un no Mellupes līdz Strenčiem (79,40. — 89,14. km) veikta seguma atjaunošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-jauns-remontu-posmsdazviet-uz-regionalajiemceliem-darbi-pabeigti.a464868/|title=Uz Valmieras šosejas jauns remontu posms; dažviet uz reģionālajiem ceļiem darbi pabeigti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,14 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/70497|title=eis.gov.lv}}</ref> 2023. gadā veikta seguma atjaunošana posmā no Murjāņiem līdz [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslai]] (1,65. — 26,90 km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,95 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/98787|title=eis.gov.lv}}</ref> Stalbē veikti arī satiksmes drošības uzlabošanas darbi — autoceļu A3 un P14 krustojumu pārbūve. Būvdarbus veica SIA "IGATE" par līguma summu 921 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95137|title=eis.gov.lv}}</ref> == Krustojošie valsts autoceļi == * [[A2]] (Sēnīte, [[Inčukalna pagasts]]) * [[P6]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P7]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P9]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P8]] ([[Inciems]]) * [[P14]] ([[Stalbe]]) * [[P11]] ([[Kocēni]]) * [[P18]] ([[Valmiera]]) * [[P16]] ([[Valmiera]]) * [[P17]] ([[Valmiermuiža]]) * [[P25]] ([[Strenči]]) == Autoceļa šķērsotās apdzīvotās vietas == * [[Murjāņi]] * [[Ragana (ciems)|Ragana]] * [[Inciems]] * [[Straupe]] * [[Plācis]] * [[Stalbe]] * [[Rubene]] * [[Kocēni]] * [[Brandeļi]] * [[Valmiera]] * [[Valmiermuiža]] * [[Strenči]] * [[Saule (Valkas pagasts)|Saule]] * [[Valka]] == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A03]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]] 2nh2v03naek15i8xhp1tqjus3gi6hoj Autoceļš A2 (Latvija) 0 33296 4452663 4452372 2026-04-10T15:55:35Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452663 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Posmā no tā sākuma pie Berģiem līdz [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]/[[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] satiksmes mezglam, intensitāte 2025. gadā sasniedza {{sk|41000}} transportlīdzekļu diennaktī. Posmā līdz [[Autoceļš P3|P3]] divlīmeņu satiksmes krustojumam satiksmes intensitāte sasniedz ap {{sk|27000}} transportlīdzekļu, savukārt līdz [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] autoceļa mezglam ([[Krustiņi|Sēnītei]]) noslodze ir ap {{sk|21000}} transportlīdzekļu diennaktī. No "Sēnītes" līdz Siguldai noslodze ir vidēji ap {{sk|11000}} transportlīdzekļu diennaktī. Līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (Cēsu pagriezienam) satiksmes intensitāte ir ap {{sk|7000}}, savukārt tālākajā posmā līdz Smiltenes aplim intensitāte nepārsniedz {{sk|4000}} transportlīdzekļus dienā, savukārt atlikušajā daļā līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|1000}} transportlīdzekļiem dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Zviedru Igaunija|Igaunijas]] zemēm. Rakstu avotos tas minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] saucās ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā sastādītajā [[Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. Bija divas tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Kā ekonomiski izdevīgāko un vērtīgāko izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 194,7 metrus garā viadukta būvniecība notika no 1965. līdz 1968. gadam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Būvniecībā izmantoja ļoti unikālu tilta laidumu garenuzbīdīšanas metodi. Tā bija pirmā reize, kad šādu tilta būvniecības metodi izmantota PSRS teritorijā. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> 1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Inčukalna ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz "Sēnītei" (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/zinas/online/article.php?id=4847394 Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju] TVnet.lv</ref> taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu no [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģiem]] līdz [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnei]].<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vidzemes-sosejas-senites-posma-rekonstrukcijai-vajag-40-miljonus-eiro.a232936/ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro] lsm.lv</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz "Sēnītei" rekonstrukcijai,<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/lvc-izsludina-iepirkumu-vidzemes-sosejas-senites-posma-parbuvei/ LVC izsludina iepirkumu Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvei]</ref> darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/autocela-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-segas-parbuve-pastiprinasana-posma-2550-3940-km-un-autocela-a3-incukalns-valmiera-posma-000-0165-km/|title=Autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža segas pārbūve (pastiprināšana) posmā 25,50.-39,40. km un autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera posmā 0,00.-01,65. km - Binders.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> Projekta līgumcena bija 46,5 miljoni eiro (60% valsts budžeta finansējums, 40% [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums).<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa posma "Sēnīte"—Sigulda rekonstrukcija. Būvdarbus īstenoja SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro (85% (10,5 miljoni eiro) — ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār [[Vecpalsa|Vecpalsu]], [[Gauja|Gauju]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupi]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavu]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] qto5a0ii89oj5v896o9atftsvizaxta Grammy balva 0 35484 4452642 4197657 2026-04-10T14:12:16Z ZANDMANIS 91184 4452642 wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = Grammy balva | current_awards = 68. Grammy balvas pasniegšanas ceremonija | image = Grammy.jpg | caption = ''Grammy'' balva [[gramofons|gramofona]] formā | awarded_for = izciliem sasniegumiem mūzikas ierakstu industrijā | presenter = [[ASV Nacionālā Ierakstu mākslas un Zinātnes Akadēmija]] | country = [[ASV]] | network = [[NBC]] (1959–1970)<br />[[American Broadcasting Company|ABC]] (1971–1972)<br />[[CBS]] (1973–pašlaik) | year = [[1959]]. gada 4. maijs (kā Gramophone Award) | website = {{url|grammy.com}} }} {{nosaukums slīprakstā|string=Grammy}} '''''Grammy'' balva''' ({{val|en|Grammy Award}}) ir balva par izciliem sasniegumiem mūzikas ierakstu industrijā, kas tiek pasniegta kopš 1959. gada. ''Grammy'' balvas pasniedz [[ASV Nacionālā Ierakstu mākslas un Zinātnes Akadēmija]] (''National Academy of Recording Arts and Sciences''). == Saistība ar Latviju == * 2002. gada februārī [[Gidons Krēmers]] un [[Kremerata Baltica]] saņēma Grammy balvu “Labākais izpildījums” mazo ansambļu kategorijā par ierakstu After Mozart (Nonesuch).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kremeratabaltica.com/lv/gidons-kremers/|title=Gidons Krēmers – Kremerata Baltica|access-date=2021-01-21|language=lv}}</ref> *2005. gadā [[Mariss Jansons]] saņēma Grammy balvu kategorijā “Labākā orķestra uzstāšanās” par [[Dmitrijs Šostakovičs|Dmitrija Šostakoviča]] 13. simfonijas ierakstu Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā. *2014. gadā ''Grammy'' balva nominācijā "Labākais kora sniegums" piešķirta igauņu diriģentam Tenu Kaljustem par [[Arvo Perts|Arvo Perta]] opusa ''Adam's Lament'' izpildījumu, kurā piedalījās arī [[Latvijas Radio koris]] un Valsts kamerorķestris ''[[Sinfonietta Rīga]]''. * 2016. gadā ''Grammy'' balva nominācijā ''Labākais orķestra sniegums'' piešķirta latviešu diriģentam [[Andris Nelsons|Andrim Nelsonam]] par «Deutsche Grammophon» izdoto Dmitrija Šostakoviča 10. simfonijas un Pasakaljas (no operas "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta") ierakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/grammy-ieguvejs-andris-nelsons-man-ir-arkartigs-gods/721368 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160217092433/http://apollo.tvnet.lv/zinas/grammy-ieguvejs-andris-nelsons-man-ir-arkartigs-gods/721368 |archivedate={{dat|2016|02|17||bez}} }}</ref> *2017. gadā [[Andris Nelsons]] Grammy balvu saņēma par Dmitrija Šostakoviča 5., 8. un 9.simfonijas ierakstiem, kas tapuši sadarbībā ar Bostonas simfonisko orķestri. “Grammy” nominantu vidū ir pabijuši gan [[Pēteris Vasks]] ar sava darba ierakstu “Kronos” kvarteta versijā, gan [[Uģis Prauliņš]] ar jaundarbu, gan operdīvas [[Elīna Garanča]] un [[Kristīne Opolais]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/grammy-ar-latvijas-vardu/|title=“Grammy”: ar Latvijas vārdu|website=LA.LV|access-date=2021-01-21|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Grammy balva par labāko smagā roka izpildījumu]] * [[Grammy balva par labāko metāla izpildījumu]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.grammy.com/ Oficiālā mājaslapa] (angliski) {{Apbalvojums-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi mūzikā]] t3d1v5lbd96kg8mfbxhlck79ayd9bw6 Džeimsa Baldžera slepkavība 0 43844 4452773 4390813 2026-04-10T19:30:38Z Baisulis 11523 pārrakstīts raksts..... 4452773 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = Džeimsa Baldžera slepkavība | attēls = | attēla_apraksts = | vieta = {{vieta|Anglija|Liverpūle}} | koordinātas = | datums = {{dat|1993|02|12}} | laiks = | laika_josla = | veids = bērna nosišana, [[spīdzināšana]]s slepkavība, [[nolaupīšana]], sakropļošana, sadalīšana | bojā_gājušie = Džeimss Baldžers | izraisītāji = * Roberts Tompsons * Džons Veneiblss | ieroči = ķieģeļi, akmeņi, tērauda gabali, citi }} {{dat|1993|2|12||bez}} [[Mērzisaida|Mersisaidā]], Anglijā, divi 10 gadus veci zēni, '''Roberts Tompsons''' (''Robert Thompson''; dzimis {{Dat|1982|8|23}}) un '''Džons Veneiblss''' (''Jon Venables''; dzimis {{Dat|1982|8|8}}), [[cilvēka nolaupīšana|nolaupīja]], [[spīdzināšana|spīdzināja]] un [[slepkavība|noslepkavoja]] divus gadus vecu [[bērns|zēnu]] '''Džeimsu Patriku Bulgeru''' (''James Patrick Bulger''; dzimis {{Dat|1990|3|16}}<ref name="CNN">{{Ziņu atsauce |date=22 June 2001 |title=The killers and the victims |publisher=CNN |url=http://edition.cnn.com/2001/WORLD/europe/06/21/bulger.profiles/ |dead-url=no|access-date=8 March 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100328110337/http://edition.cnn.com/2001/WORLD/europe/06/21/bulger.profiles/ |archive-date=28 March 2010 }}</ref>, miris {{Dat|1993|2|12}}).<ref name="legal">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hmcourts-service.gov.uk/legalprof/tariffs/tariff_t_v.htm |website= hmcourts-service.gov.uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20051226231440/http://www.hmcourts-service.gov.uk/legalprof/tariffs/tariff_t_v.htm |dead-url=yes |archive-date=26 December 2005 |title=Thompson & Venables Recommendations as to Tariffs to the Secretary of State for Home Affairs |date=26 October 2000 |access-date=}}</ref><ref name="STM">{{publikācijas atsauce |author=Smith, David James |title=The Secret Life of a Killer |journal=The Sunday Times Magazine |url=http://www.pressawards.org.uk/userfiles/files/Winners2011/entries-301100613-01445.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20131112145748/http://www.pressawards.org.uk/userfiles/files/Winners2011/entries-301100613-01445.pdf |dead-url=yes |archive-date=12 November 2013 |pages= 22–34 |date=3 April 2011}}</ref> Tompsons un Veneiblss aizveda Bulgeru prom no ''New Strand'' iepirkšanās centra [[Būtla|Būtlā]], kur Bulgers kopā ar māti apmeklēja veikalus. Viņa sakropļoto ķermeni atrada uz dzelzceļa līnijas 4 kilometru attālumā [[Liverpūle|Liverpūlē]], divas dienas vēlāk. Bērna slepkavība, kuru izdarīja divi citi bērni, sabiedrībā izraisīja milzīgu šoku, neizpratni un sarūgtinājumu, galvenokārt Liverpūlē un apkārtējās pilsētās. Šīs lietas tiesnesis nolēma, ka abiem zēniem vajadzētu piešķirt cietumsodu uz "ļoti, ļoti daudziem gadiem". Īsi pēc tiesas procesa [[Peters Teilors, Gosfortas barons|Gosfortas Lords Teilors]], [[Anglijas un Velsas augstākais tiesnesis]] nolēma, ka abiem zēniem vajadzēs izciest cietumsodu vismaz desmit gadus, kas ļautu viņus atbrīvot 2003. gadā. Tompsonu un Veneiblsu 24. novembrī atzina par vainīgiem nolaupīšanā un slepkavībā, padarot viņus par jaunākajiem notiesātajiem slepkavām mūsdienu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēsturē. Pēc Viņas Majestātes vēlēšanās viņiem piesprieda nenoteiktu apcietinājuma ilgumu, un viņi palika apcietinājumā līdz 2001. gada jūnija Nosacītās atbrīvošanas padomes lēmumam ieteikt viņu atbrīvošanu 18 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.independent.co.uk/news/uk/crime/bulger-killers-to-be-released-on-parole-9274011.html |title=Bulger killers to be released on parole |date=22 June 2001 |work=The Independent |access-date=7 February 2018 |language=en |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20180208005901/http://www.independent.co.uk/news/uk/crime/bulger-killers-to-be-released-on-parole-9274011.html |archive-date=8 February 2018}}</ref> Veneiblsu nosūtīja uz cietumu 2010. gadā par [[bērnu pornogrāfija]]s attēlu glabāšanu datorā, 2013. gadā nosacīti atbrīvots, bet 2017. gada novembrī atkal apcietināts par atkārtotu bērnu pornogrāfijas attēlu glabāšanu datorā. Viņa 2023. gada apelācijas par nosacītu atbrīvošanu noraidīja. Lieta izraisījusi plašas debates par to, kā rīkoties ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, kad viņus notiesā vai atbrīvo no apcietinājuma.<ref name= "yorkshirepost">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yorkshirepost.co.uk/opinion/Paul-Firth-A-question-of.6121871.jp |title=A question of release and redemption as Bulger killer goes back into custody |last=Firth |first=Paul |date=3 March 2010 |work=Yorkshire Post |publisher=Johnston Press |access-date= 8 March 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180211083407/https://www.yorkshirepost.co.uk/news/opinion/paul-firth-a-question-of-release-and-redemption-as-bulger-killer-goes-back-into-custody-1-2564012 | archive-date=11 February 2018}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baldzers, Džeimss}} [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Slepkavību upuri]] [[Kategorija:Slepkavības]] 0uq1e75jikoca61imh0vj63cll4bobd 4452774 4452773 2026-04-10T19:31:44Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452774 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = Džeimsa Baldžera slepkavība | attēls = | attēla_apraksts = | vieta = {{vieta|Anglija|Liverpūle}} | koordinātas = | datums = {{dat|1993|02|12}} | laiks = | laika_josla = | veids = bērna nosišana, [[spīdzināšana]]s slepkavība, [[nolaupīšana]], sakropļošana, sadalīšana | bojā_gājušie = Džeimss Baldžers | izraisītāji = * Roberts Tompsons * Džons Veneiblss | ieroči = ķieģeļi, akmeņi, tērauda gabali, citi }} {{dat|1993|2|12||bez}} [[Mērzisaida|Mersisaidā]], Anglijā, divi 10 gadus veci zēni, '''Roberts Tompsons''' (''Robert Thompson''; dzimis {{Dat|1982|8|23}}) un '''Džons Veneiblss''' (''Jon Venables''; dzimis {{Dat|1982|8|8}}), [[cilvēka nolaupīšana|nolaupīja]], [[spīdzināšana|spīdzināja]] un [[slepkavība|noslepkavoja]] divus gadus vecu [[bērns|zēnu]] '''Džeimsu Patriku Baldžeru''' (''James Patrick Bulger''; dzimis {{Dat|1990|3|16}}<ref name="CNN">{{Ziņu atsauce |date=22 June 2001 |title=The killers and the victims |publisher=CNN |url=http://edition.cnn.com/2001/WORLD/europe/06/21/bulger.profiles/ |dead-url=no|access-date=8 March 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100328110337/http://edition.cnn.com/2001/WORLD/europe/06/21/bulger.profiles/ |archive-date=28 March 2010 }}</ref>, miris {{Dat|1993|2|12}}).<ref name="legal">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hmcourts-service.gov.uk/legalprof/tariffs/tariff_t_v.htm |website= hmcourts-service.gov.uk |archive-url=https://web.archive.org/web/20051226231440/http://www.hmcourts-service.gov.uk/legalprof/tariffs/tariff_t_v.htm |dead-url=yes |archive-date=26 December 2005 |title=Thompson & Venables Recommendations as to Tariffs to the Secretary of State for Home Affairs |date=26 October 2000 |access-date=}}</ref><ref name="STM">{{publikācijas atsauce |author=Smith, David James |title=The Secret Life of a Killer |journal=The Sunday Times Magazine |url=http://www.pressawards.org.uk/userfiles/files/Winners2011/entries-301100613-01445.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20131112145748/http://www.pressawards.org.uk/userfiles/files/Winners2011/entries-301100613-01445.pdf |dead-url=yes |archive-date=12 November 2013 |pages= 22–34 |date=3 April 2011}}</ref> Tompsons un Veneiblss aizveda Baldžeru prom no ''New Strand'' iepirkšanās centra [[Būtla|Būtlā]], kur Baldžers kopā ar māti apmeklēja veikalus. Viņa sakropļoto ķermeni atrada uz dzelzceļa līnijas 4 kilometru attālumā [[Liverpūle|Liverpūlē]], divas dienas vēlāk. Bērna slepkavība, kuru izdarīja divi citi bērni, sabiedrībā izraisīja milzīgu šoku, neizpratni un sarūgtinājumu, galvenokārt Liverpūlē un apkārtējās pilsētās. Šīs lietas tiesnesis nolēma, ka abiem zēniem vajadzētu piešķirt cietumsodu uz "ļoti, ļoti daudziem gadiem". Īsi pēc tiesas procesa [[Peters Teilors, Gosfortas barons|Gosfortas Lords Teilors]], [[Anglijas un Velsas augstākais tiesnesis]] nolēma, ka abiem zēniem vajadzēs izciest cietumsodu vismaz desmit gadus, kas ļautu viņus atbrīvot 2003. gadā. Tompsonu un Veneiblsu 24. novembrī atzina par vainīgiem nolaupīšanā un slepkavībā, padarot viņus par jaunākajiem notiesātajiem slepkavām mūsdienu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēsturē. Pēc Viņas Majestātes vēlēšanās viņiem piesprieda nenoteiktu apcietinājuma ilgumu, un viņi palika apcietinājumā līdz 2001. gada jūnija Nosacītās atbrīvošanas padomes lēmumam ieteikt viņu atbrīvošanu 18 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.independent.co.uk/news/uk/crime/bulger-killers-to-be-released-on-parole-9274011.html |title=Bulger killers to be released on parole |date=22 June 2001 |work=The Independent |access-date=7 February 2018 |language=en |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20180208005901/http://www.independent.co.uk/news/uk/crime/bulger-killers-to-be-released-on-parole-9274011.html |archive-date=8 February 2018}}</ref> Veneiblsu nosūtīja uz cietumu 2010. gadā par [[bērnu pornogrāfija]]s attēlu glabāšanu datorā, 2013. gadā nosacīti atbrīvots, bet 2017. gada novembrī atkal apcietināts par atkārtotu bērnu pornogrāfijas attēlu glabāšanu datorā. Viņa 2023. gada apelācijas par nosacītu atbrīvošanu noraidīja. Lieta izraisījusi plašas debates par to, kā rīkoties ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, kad viņus notiesā vai atbrīvo no apcietinājuma.<ref name= "yorkshirepost">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yorkshirepost.co.uk/opinion/Paul-Firth-A-question-of.6121871.jp |title=A question of release and redemption as Bulger killer goes back into custody |last=Firth |first=Paul |date=3 March 2010 |work=Yorkshire Post |publisher=Johnston Press |access-date= 8 March 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180211083407/https://www.yorkshirepost.co.uk/news/opinion/paul-firth-a-question-of-release-and-redemption-as-bulger-killer-goes-back-into-custody-1-2564012 | archive-date=11 February 2018}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baldzers, Džeimss}} [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Slepkavību upuri]] [[Kategorija:Slepkavības]] 4cgp8m6trgqnapi2dr3mtit352hau6b Veidne:Okeānijas valstis un teritorijas 10 49537 4453055 3795560 2026-04-11T11:27:25Z Baisulis 11523 precizējumi...... 4453055 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Okeānijas valstis un teritorijas |title = [[Austrālija un Okeānija|Austrālijas un Okeānijas]] [[Okeānijas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums|valstis un atkarīgās teritorijas]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1= Valstis |list1 = * [[Austrālija]] * [[Fidži]] * [[Jaunzēlande]] * [[Kiribati]] * [[Māršala Salas]] * [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]] * [[Nauru]] * [[Palau]] * [[Papua-Jaungvineja]]<sup>1</sup> * [[Samoa]] * [[Tonga]] * [[Tuvalu]] * [[Vanuatu]] * [[Zālamana Salas]] |group2= Nepilntiesīgas ANO valstis |list2= * [[Kuka Salas]] <small>(Jaunzēlandes brīvi asociētā valsts)</small> * [[Niue]] <small>(Jaunzēlandes brīvi asociētā valsts)</small> |group3=[[Atkarīgā teritorija|Atkarīgās teritorijas]] un valstu daļas |list3= * [[ASV Samoa]] * [[Ašmora un Kartjē Salas]] * [[ASV Mazās aizjūras salas]] <small>([[Beikera sala]], [[Džērvisa sala]], [[Džonstona atols]], [[Haulenda sala]], [[Kingmena rifs]], [[Midveja atols]], [[Palmiras atols]], [[Veika sala]])</small> * [[Franču Polinēzija]] * [[Guama]] * [[Havajas]] * [[Huana Fernandesa salas]] * [[Jaunkaledonija]] * [[Klipertona sala]] * [[Koraļļu Jūras Salas]] * [[Lieldienu sala]] * [[Norfolka (sala)|Norfolka]] * [[Papua]] * [[Pitkērna]] * [[Rietumpapua]] * [[Tokelau]] * [[Volisa un Futuna]] * [[Ziemeļu Marianas Salas]] |below= * <sup>1</sup> [[Papua-Jaungvineja]] bieži tiek pieskaitīta [[Austrālāzija]]i. }}<noinclude> [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> cecpjg6i0zssea29s4he3scr1hxwsr2 Lieldienu sala 0 51191 4453054 4449226 2026-04-11T11:25:32Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4453054 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Isla de Pascua<br />Rapa Nui |pilnais_valsts_nosaukums = Lieldienu sala / Rapanui |valsts_nosaukums = Easter Island |karoga_attēls = Flag of Rapa Nui, Chile.svg |karoga_nosaukums = Rapanui karogs |kartes_attēls = LocationEasterisland.png |ģerboņa_attēls = Emblem of Easter Island.svg |ģerboņa_nosaukums = Lieldienu sala ģerbonis |ģerboņa_platums = 80px |galvaspilsēta = [[Hanaroa]] |latd=27 |latm=9 |latNS=S |longd=109 |longm=25.5 |longEW=W <!--capital's latitude and longitude--> |valsts_valodas = [[spāņu valoda|spāņu]], [[rapanujiešu valoda|rapanujiešu]] |etniskās_grupas = [[rapanujieši]] 60%, [[čīlieši]] 39%, [[indiāņi]] 1% |etniskās_grupas_gads = 2002 |valsts_iekārta = [[Čīle]]s province |valsts_galvas_tituls = Provinces gubernators |valsts_galva = Melānija Karolīna Hotu Heja |valsts_galvas_tituls2 = [[Hanaroa]]s mērs |valsts_galva2 = Pedro Pablo Edmunds Paoa |neatkarības_iegūšana = [[Aneksija]] | neatkarības_piezīme = [[Čīle]]s sastāvā | dibināta = | neatkarības_notikums = Līgums | neatkarības_datums = {{dat|1888|9|9|n}} | platība_km2 = 163,6 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2002 | iedzīvotāju_skaits = 3791 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 23,17 | apdzīvotības_blīvums_rangs = |valūta = [[Čīles peso]] |valūtas_kods = CLP |utc_offset = -6<!-- +N, where N is number of hours --> | domēns = | tālsarunu_kods = 56 32 }} '''Lieldienu sala''' ({{val|es|Isla de Pascua}}), saukta arī [[polinēzieši|polinēziešu]] nosaukumā par '''Rapanui''' ({{val|rap|Rapa Nui}}), ir [[Čīle]]i piederoša sala [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidaustrumos. Sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām [[moai]] — gigantiskām akmens galvām. Lieldienu salas lielākā daļa ietilpst [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā. == Nosaukums == Lieldienu salai tās tagadējo nosaukumu deva eiropiešu pirmatklājēji [[holandieši]] ar [[Jakobs Rogevēns|Jakobu Rogevēnu]] priekšgalā, kuri pirmoreiz ieraudzīja salu 1722. gada [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā. Salas polinēziešu nosaukums Rapanui (''Rapa Nui'' — ‘Lielā Rapa’) cēlies no polinēziešu darbaspēka, kas ievests darbam no [[Tubuai salas|Tubuai salu]] [[Rapa (sala)|Rapaiti]] (''Rapa Iti'' — ‘Mazā Rapa’).<ref>[http://www.rongorongo.org/thomson/453.html Invention of the name "Rapa Nui"]</ref> Tomēr pastāv apgriezta [[hipotēze]], ka Basa salu Rapas vārds cēlies no rapanujiešu bēgļiem, kas apmetušies mazajā Rapas salā. Pastāv vairākas hipotēzes par salas "oriģinālo" polinēziešu nosaukumu, tai skaitā ''Te pito o te henua'' (Pasaules naba), kas saistās ar salas nošķirtību. Leģendas stāsta, ka iesākumā sala tikusi nosaukta par ''Te pito o te kainga a Hau Maka'' (Hau Makas mazais zemes gabaliņš).<ref>Thomas S. Barthel: The Eighth Land: The Polynesian Settlement of Easter Island (Honolulu: University of Hawaii 1978; originally published in German in 1974)</ref> Cits nosaukums, ''Mata-ki-Te-rangi,'' nozīmē "Acis, kas runā ar debesīm".<ref>[http://www.ine.cl/canales/publicaciones/compendio_estadistico/pdf/2005/2.pdf Compendio Estadístico 2005], INE.</ref> == Atrašanās vieta un ģeogrāfija == [[Attēls:Easter Island map-en.svg|left|thumb|Lieldienu salas karte (angļu val.)]] Lieldienu sala ir viena pasaules izolētākajām vietām. Tā atrodas 3600 km no [[Čīle]]s krastiem un 2075 km no tuvākās apdzīvotās salas [[Pitkērna]]s. [[Salasa un Gomesa sala]] atrodas 415 km uz austrumiem, bet tā ir neapdzīvota. Salas augstākais punkts ir 507 m augstais [[Terevaka]]s [[vulkāns]]. Salā, netālu no Terevakas ir trīs saldūdens [[krāterezers|krāteru ezeri]] ([[Kau]], [[Raraku]] un [[Aroi]]), bet nav pastāvīgu ūdensteču. {{clear|left}} == Ģeoloģija == Lieldienu sala ir vulkāniska [[sala]], kas sastāv no trim izdzisušiem [[vulkāns|vulkāniem]]. Augstākais no tiem, Terevaka (507 m) veido salas pamatu. Divi citi vulkāni, [[Poike]] un [[Rano Kau]], veido salas austrumu un dienvidu izvirzījumus un piešķir salai tās trijstūra formu. Salā atrodami arī mazāki vulkāniski konusi un citi vulkāniski veidojumi, tai skaitā [[Rano Raraku]] krāteris, [[Puna Pau]] un daudzas vulkāniskas [[ala]]s. Lieldienu sala un apkārtējās saliņas, kā [[Motu Nui]], [[Motu Iti (Rapanui)|Motu Iti]], ir liela vulkāniska kalna virsotne. Tas paceļas 2000 metrus no okeāna dibena. Vulkāniskais pacēlums ir daļa no lielākoties zemūdens [[Sala i Gomesas grēda]]s, kas stiepjas 2700 km garumā līdz [[Naskas zemūdens grēda]]i un veido virkni zemūdens kalnu, lielākie no kuriem ir [[Moai (zemūdens kalns)|Moai]] un [[Pukao (zemūdens kalns)|Pukao]].<ref>[http://www.oxfordjournals.org/our_journals/petroj/online/Volume_38/Issue_06/html/ega038_gml.html#hd1 Inst of Petrology Vol 38 Haase, Stoffers & Garbe-Schoneberg]</ref> Pukao, Moai un Lieldienu sala ir formējušies pēdējos 750 000 gadus, pie kam pēdējie izvirdumi bijuši mazāk kā 100 000 gadu atpakaļ. Tie ir Sala i Gomesas grēdas augstākie kalni, kas veidojusies [[Naskas plātne]]i uzvirzoties [[Lieldienu salas degpunkts|Lieldienu salas]] [[degpunkts (ģeoloģija)|degpunktam]].<ref>[http://www.oxfordjournals.org/our_journals/petroj/online/Volume_38/Issue_06/html/ega038_gml.html#hd15 Inst of Petrology Vol 38 The Petrogenetic Evolution of Lavas from Easter Island and Neighbouring Seamounts, Near-ridge Hotspot Volcanoes in the SE Pacific - Haase, Stoffers & Garbe-Schoneberg]</ref> No šīs grēdas tikai Lieldienu sala un Sala i Gomesa paceļas virs okeāna līmeņa un veido sauszemi. Apakšzemes procesi Lieldienu salā nav līdz galam apstājušies un par to liecina 20. gadsimta pirmajā pusē novērotās tvaika strūklas [[Rano Kau]] krātera sienās.[http://libweb.hawaii.edu/digicoll/rapanui/Box13E01.html] == Vēsture == [[Attēls:Moai Rano raraku.jpg|thumb|200px|[[Moai]] pie [[Rano Raraku]] krātera]] Lieldienu salas vēsture ir neticami bagātīga un ļoti pretrunīga. Tās iedzīvotājiem ir nācies pārdzīvot [[bads|badus]], [[epidēmija]]s, [[karš|karus]], [[verdzība|vergu tirgotāju]] uzbrukumus un [[koloniālisms|koloniālismu]], kā arī salas [[ekosistēma]]s sabrukšanu. Salas iedzīvotāju skaits vairākas reizes ir samazinājies vairākkārtīgi. Salinieki ir atstājuši tādu kultūras mantojumu, kas nav salīdzināms ar to skaitu. Pastāv vairākas pretrunīgas teorijas par salas kultūrvēsturi. Lielākā daļa zinātnieku pieskaita salas kultūru [[Polinēzija]]i. Bet vietējās tradīcijas norāda uz divu dažādu rasu līdzāspastāvēšanu: "garauši" ''(hanau epe)'', salas pirmiedzīvotāji ar sarkaniem matiem un gaišu ādu, un "īsauši" ''(hanau momoko)'', ar īsām ausīm, tipiskie polinēzieši. [[Ororoina]]s 11. pakāpes pēcnācējs [[Pedro Atans]] 1955. gadā stāstīja [[Tūrs Heijerdāls|Tūram Heijerdālam]] sekojošo: "Starp mūsu senčiem ir bijuši skaisti cilvēki. Salā bija divu veidu cilvēki: vieni bija tumši (polinēzieši) un citi bija ar ļoti gaišu ādu, kā jūs no lielās zemes un ar gaišiem matiem. Īsti baltie cilvēki. Bet tie bija īsti rapanujieši, ļoti īsti. Mūsu ģimenē bija daudz balto cilvēku, kurus sauca "ohotea", vai par gaišmatainajiem. Mana māte un tante bija rudmates. ... Manā dzimtā daudzās paaudzēs bija šādi cilvēki. Mēs, brāļi, neesam tādi. Manai noslīkušajai meitai bija piena balta āda un īsti rudi mati, tāpat kā manam pieaugušajam dēlam Huanam. Viņš ir Ororoinas 12. pakāpes pēcnācējs." To, ka salas iedzīvotāji piederēja divām dažādām rasēm, apstiprināja pirmais [[eiropietis]], kurš apmeklēja salu 1722. gada Lieldienu svētdienā, Jakobs Rogevēns: "Starp pirmajiem, kas uzkāpa uz kuģa, bija balts vīrietis. Viņš bija izrotājies ar putna spalvu kroni uz gludi skūtas galvas." Saliniekiem tika uzdāvinātas vairākas veltes, to skaitā "divas zilu pērļu virtenes, mazs spogulītis un šķēres". Sevišķi iespaidīgas bija vīra mākslīgi pagarinātās ausis, kurās bija "apaļas baltas tapas, tik lielas, kā viņa dūres". Ausu ļipiņas nokarājās līdz pat pleciem. Rogevēns vēlāk piezīmēja, ka "daudziem saliniekiem ausis bija pagarinātas tādā pat veidā." Ja saliniekiem garās ausis traucēja strādāt, tie izņēma ārā tapas un garās ļipas aizāķēja aiz ausu gliemežnīcas. "Tie ir slaidi, stipras miesas būves cilvēki," viņš turpina, "kuri, ciktāl to var spriest, ir polinēzieši ar gaišu ādu, kādus esam redzējuši [[Taiti]], [[Havajas|Havajās]] un citās dienvidjūru austrumu salās. Bet iedzīvotāju sastāvs ir jaukts, daudzi ir uzkrītoši tumšādaini, turpretī citi pavisam balti, kā eiropieši. Dažiem ir iesarkana nokrāsa, kā saulē iedegusi. Daudziem ir bārda." "Daudzi salinieki staigā pilnīgi kaili, bet to ķermeņi ir mākslinieciski notetovēti ar nepārtrauktiem zīmējumiem putnu un citu jocīgu figūru veidā. Citi valkā sarkani un dzelteni krāsotus ādas apmetņus. Daži valkā uz galvas spalvu kroņus, citi jocīgas sarkanas cepures. Visi ir draudzīgi un mēs neredzējām nekādus ieročus. Savādi, ka grūti ir sastapt sievieti, parasti te drūzmējas vīrieši. Bet tās dažās sievietes, kas mums parādījās, bija vairāk nekā sirsnīgas attiecībās ar mums un vīrieši neizrādīja nekādas greizsirdības pazīmes." Saskaņā ar nostāstiem, pirmais gaišādainais [[Hotu Matua]] ieradās salas ziemeļaustrumu piekrastē [[Anakenas līcis|Anakenas līcī]] ap m.ē. 300. gadu. Viņa akmens mājas un pavarda paliekas tika pārbaudītas ar [[ogleklis 14|oglekli 14]], kas arī norādīja šādu laiku. Hotu Matuas divas laivas bija tik lielas, ka varēja pārvadāt vairākus simtus vīru un [[Oroi]], Hotu Matuas lielākais ienaidnieks, veica ceļojumu kā bezbiļetnieks. Šajā krastā uz [[ahu]] (platformas) stāv vientuļa [[moai]] statuja, kas, iespējams, attēlo Hotu Matua. Tā bija viena no pirmajām akmens skulptūrām, kas tika nostādītas atpakaļ vietā pēc Tūra Heijerdāla lūguma tā 1955. gada ekspedīcijā uz Lieldienu salu ar [[Kon-Tiki]]. == Ekoloģija == [[Attēls:RapaNui L7 03jan01.jpg|thumb|left|Skats uz Lieldienu salu no kosmosa, 2001. gadā. Labajā pusē [[Poikes pussala]].]] Lieldienu sala kopā ar tās tuvāko kaimiņu, 415 km attālo Sala i Gomesas salu, veido atsevišķu ekoreģionu, Rapanui [[subtropi]]sko platlapju mežu. Raksturojas ar relatīvi nelielu [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzumu, kas, iespējams, saistāms ar [[Atmežošana|atmežošanu]]. Sākotnējie subtropiskie mitrie platlapju meži šodien ir iznīcināti, bet fosilo ziedputekšņu un koksnes palieku [[paleobotānika|paleobotāniskie]] pētījumi liecina, ka sala agrāk ir bijusi apmežota ar daudzām koku, krūmāju, paparžu un zālāju sugām. Lielas [[Arecaceae|palmas]] ''([[Paschalococos|Paschalococos disperta]]),'' radniecīgas [[Čīles vīna palma]]i, tāpat kā [[toromiro]] ''([[Sophora]] toromiro)'', bija salas dominējošie koki. Palmas ir izzudušas un toromiro ir izzuduši brīvā dabā. Mūsdienās ar vairāku botānisko dārzu līdzdalību notiek pasākumi, lai atjaunotu toromiro audzes brīvā dabā. Vismaz pēdējos 300 gadus sala ir klāta galvenokārt ar zālājiem un [[totora|naatu]] audzēm [[Rano Raraku]] un [[Rano Kau]] krāteru ezeros. Naatu meldru audzes (kuras aug arī [[Andi|Andos]] un tur tiek sauktas par "totoro") tiek izmantotas kā viens no argumentiem par salas iedzīvotāju dienvidamerikānisko izcelsmi, kaut arī ziedputekšņu analīzes norāda, ka šis augs salā audzis vismaz 30 000 gadu. Pirms cilvēka ierašanās salā bija lielas jūrasputnu kolonijas, kas vairs nav sastopamas lielajā salā, kā arī vairākas nelidojošo putnu sugas, kas mūsdienās izmirušas.{{clear|left}} === Ekosistēmas iznīcināšana === {{quote|"Lieldienu salas kopējais stāvoklis ir visgalējākais piemērs Okeānijas mežu iznīcināšanai un viens no spilgtākajiem pasaulē: visi meži ir izzuduši un visas koku sugas izmirušas."<ref>Diamond 2005:107</ref>}} [[Attēls:Pano Anakena beach.jpg|thumb|450px|[[Anakenas līcis|Anakenas līča]] panorāma]] Koki Lieldienu salā ir reti sastopami un tikai vietumis veido nelielas birzes. Kādreiz salu klāja [[areku dzimta|palmu]] meži un līdz šim pastāvēja viedoklis, ka mežu iznīcināšanā vainojami salinieki, kas koksni lielos daudzumos izmantojuši statuju uzstādīšanai. Eksperimentālā [[arheoloģija]] ir pierādījusi, ka statujas varēja būt transportētas ar "Y" formas koku rāmju palīdzību (sauktu par [[miro manga erua]]) uz uzstādīšanas vietu. Rapanujiešu tradīcijas metaforiski atsaucas uz garīgo spēku ''(mana)'', ar kura palīdzību [[moai]] ir "gājuši" no karjera uz uzstādīšanas vietu. Bet ņemot vērā salas dienvidu platuma grādus, ievērojamu iespaidu uz atmežošanu varēja atstāt arī [[Mazais ledus laikmets|Mazā ledus laikmeta]] (ap 1650.-1850. gadu) klimatiskais efekts, tā kā šādas spekulācijas nav pierādītas. [[Džareds Daimonds]] ''(Jared Diamond)'' savā grāmatā ''[[:en:Collapse (book)|Collapse]]'' nepiekrīt klimata ietekmei, bet sniedz plašu ieskatu salinieku [[civilizācija]]s sabrukumā. Mežu izzušana Lieldienu salā sakrīt ar civilizācijas norietu 17.-18. gadsimtā. Tā laika kultūrslāņa atkritumu saturs uzrāda pēkšņu [[zivis|zivju]] un [[putni|putnu]] kaulu daudzuma samazināšanos, jo saliniekiem koku trūkuma dēļ zuda iespēja būvēt [[laiva]]s un arī putni zaudēja savas ligzdošanas vietas. Vairākās vietās apmežojuma izzušanas dēļ izplatās [[augsnes erozija]]. Nosēdumu paraugi atklāj, ka izzūd līdz pat pusei no visu vietējo augu sugu un salas veģetācija drastiski mainās. Iedzīvotāju diētā galveno vietu ieņem [[vista]]s un [[žurkas]]. Kā norāda cilvēku atlieku atradumi saistībā ar ēdienu gatavošanas vietām, ir iespējams, ka bijis izplatīts [[kanibālisms]], sevišķi alās. [[Benijs Peizers]] ''(Benny Peiser)'' savā rakstā "No genocīda līdz [[Ekocīds|ekocīdam]]: Rapanui izvarošana" norāda uz liecībām par rapanujiešu pašapgādi laikā, kad to pirmoreiz apmeklēja eiropieši. Tomēr uzsver, ka salā bijis zināms daudzums koku, lielākoties [[toromiro]]. Jakoba Rogevēna kapteinis Corneliss Boumans kuģa grāmatā raksta, ka "...izņemot [[jamss|jamsu]], [[banāni|banānus]] un nelielas [[kokosrieksti|kokosriekstu]] palmas, mēs neredzējām nekādus citus kokus vai sējumus." Pēc kuģa virsnieka [[Karls Frīdrihs Bērenss|Karla Frīdriha Bērensa]] vārdiem "Vietējie lietoja palmu zarus kā miera piedāvājumu. To mājokļi bija būvēti uz koka pāļiem, apmesti ar javu un apjumti ar palmu zariem" (jādomā, ka ar banānkoku zariem, jo sala ap to laiku jau bija atmežota). [[Ronalds Raits]] ''(Ronald Wright)'' savā grāmatā "Progresa īsā vēsture" ''(A Short History of Progress)'' izvirza spekulatīvu pieņēmumu, ka "salā bija pietiekami daudz veco stumbru, lai pārvietotu lielos akmeņus un saglabātu dažas [[kanoe]] peldošā stāvoklī dziļajiem ūdeņiem." Kad pienāca diena, kad izjuka pēdējā laiva, karš gāja vaļā par "seniem dēļiem un ķirmju sagrauztām siekstām". Šis pieņēmums ir kļūdains, jo salinieki laivas darināja no [[totora]]s, ko [[Rano Kao]] krāterezerā iedēstīja pirmie garaušu ieceļotāji. Niedres sasēja saišķos un vienam cilvēkam paredzētu niedru laivu sauca par [[pora (niedres)|"pora"]]. Tika būvēti lieli niedru kuģi, kuriem bija pat trīs masti ar niedru burām un kuri varēja pārvadāt pāri par 400 cilvēku. Šādi kuģi ir attēloti [[petroglifs|petroglifos]] un skulptūrās. Salas vēstures trešās ēras beigās, kad dzīvs bija palicis tikai viens garausis, bija uzstādītas vairāk kā tūkstotis [[moai]], apmēram viena uz katriem desmit saliniekiem. Kad 18. gadsimtā ieradās eiropieši, pats sliktākais jau bija garām un salā bija tikai pa diviem cilvēkiem uz katru statuju. Lieldienu sala ir pārcietusi smagu augsnes eroziju, ko, iespējams, saasināja lauksaimniecība un masveidīgā mežu izciršana. Šis process visdrīzāk ir bijis pakāpenisks, ko vēl vairāk saasināja ekstensīvā [[aitkopība]], ko piekopa lielāko 20. gadsimta daļu. Jakobs Rogevēns rakstīja, ka sala ir ārkārtīgi auglīga. "Mājputni ir vienīgie dzīvnieki, ko viņi audzē. Salinieki audzē banānus, [[cukurniedres]] un visvairāk [[batāte|saldos kartupeļus]]." [[Žans Fransuā de la Perūzs|Žana Fransuā de la Perūza]] dārzkopis esot teicis, ka "trīs darba dienas gadā" būtu pietiekami, lai pabarotu visus salas iedzīvotājus. == Kultūra == [[Attēls:Easter Island cave.jpg|thumb|right|Putncilvēka ''(Tangata manu)'' zīmējumi Cilvēkēdāju alā.]] === Mitoloģija === Vissvarīgākie rapanujiešu [[Mitoloģija|mīti]] ir: * [[Tangata manu]], [[Putncilvēks|Putncilvēka]] kults, ko praktizēja līdz 1860. gadiem. * [[Make-make]], Putncilvēka kulta galvenā dievība. * [[Aku-aku]], svēto ģimeņu alu sargi. * [[Moai-kava-kava]], garaušu rēgi. === Akmens apstrāde === Rapanui ir vulkāniska sala, kas sastāv no ģeoloģiski neseniem vulkāniskajiem iežiem. Rapanujieši līdz eiropiešu atnākšanai bija attīstījuši [[akmens laikmets|akmens laikmeta]] civilizāciju un plaši pielietoja dažāda tipa vietējos akmeņus: * [[Bazalts]], ciets, blīvs iezis, ko lietoja [[toki]] un vismaz vienai [[Hoa Hakananaia|moai]]. * [[Obsidiāns]], vulkāniskais [[stikls]] ar asām šķautnēm tika izmantots [[matai]] un skulptūru acu zīlītēm. * Sarkanie [[vulkāniskie izdedži]] no [[Puna Pau]], ļoti viegli sarkani ieži, ko izmantoja [[pukao]] (skulptūru "cepurēm") un dažiem moai. * [[Tufs]] no [[Rano Raraku]], daudz vieglāk apstrādājams iezis, nekā bazalts, no kura izgatavotas vairākums moai. ==== Moai statujas ==== {{pamatraksts|Moai}} <!-- [[Attēls:Moai and Esmeralda.jpg|thumb|right|250px|Moai ar restaurētām acīm pie [[Hangaroa]].]] --> [[Attēls:Kneeled moai Easter Island.jpg|thumb|250px|right|[[Rano Raraku#Tukuturi|Tukuturi]] ir neparasts, uz ceļiem stāvošs, bārdains [[moai]].]] Par ''moai'' sauktās iespaidīgās akmens [[statuja]]s, kas padarījušas Lieldienu salu pasaulslavenu, tika izkaltas relatīvi īsajā salas uzplaukuma periodā. Kopsummā ir uzskaitītas 997 monolītas akmens statujas pašā Lieldienu salā, kā arī muzeju kolekcijās citur pasaulē. Par "Lieldienu salas akmens galvām" bieži sauktās figūras patiesībā ir pilnībā izveidoti [[rumpis|torsi]] vai uz ceļiem sēdošas figūras ar rokām uz vēdera. Dažas stāvus esošās figūras gadu gaitā iegrimušas zemē līdz pat kaklam. Turpinās diskusijas par laika periodu, kurā statujas izgatavotas. Aptuveni tiek minēti laiki no 400. gada līdz 1500.-1700. gadam. Lielākā daļa (95%) moai ir izkalti no viegli apstrādājamā [[tufs|tufa]] vai [[vulkāniskie izdedži|vulkāniskajiem izdedžiem]], kas atrodami salā vienā vietā - izdzisušā [[vulkāns|vulkāna]] [[Rano Raraku]] iekšienē. Skulptūru izkalšanai salinieki lietoja bazalta [[kalts|kaltus]] - [[toki]], kuri lielā skaitā joprojām atrodami akmeņlauztuvēs. Šie akmens kalti tika uzasināti noskaldot tiem jaunas šķautnes, kad vecās notrulinājās. Vienas statujas izkalšanai piecu vai sešu cilvēku komandai bija nepieciešams apmēram gads. Katra statuja attēlo mirušu [[garauši|garaušu]] virsaiti vai citu ievērojamu personu, to ķermeņi apglabāti [[ahu]], uz kuriem statujas uzstādītas. Tikai ceturtā daļa visu statuju tika uzstādītas. Apmēram puse joprojām atrodas [[Rano Raraku]] akmeņlauztuvēs un pārējās dažādās salas vietās, iespējams, pamestas transportējot. Milzīgo statuju transportēšanai tika izmantotas ''[[miro manga erua]]'' - "Y" formas [[kamanas]] ar šķērskokiem, kuras vilka ar ap statujas kaklu apsietām no [[hauhau]] koka mizas izgatavotām tauvām. Statujas pārvietošanai, atkarībā no tās izmēra, bija nepieciešami 180 līdz 250 vīru. Ap 50 no šodien stāvošajām statujām ir no jauna uzstādītas mūsdienās. Pirmo [[moai]] no jauna [[Anakenas līcis|Anakenas līcī]], izmantojot tradicionālās metodes, uzstādīja 1958. gadā [[Tūrs Heijerdāls|Tūra Heijerdāla]] [[Kon-Tiki]] ekspedīcijas laikā. ==== Petroglifi ==== [[Attēls:Makemake.jpeg|thumb|left|250px|[[Makemake]] ar diviem [[Tangata Manu|putncilvēkiem]]. Izgrebts sarkanos vulkāniskajos izdedžos.]] Lieldienu salā ir viena no bagātākajām [[petroglifs|petroglifu]] kolekcijām Polinēzijā. Šobrīd ir uzskaitīti vairāk kā 4000 petroglifu apmēram 1000 vietās salā. Zīmējumi akmeņos ir tikuši iegrebti dažādām vajadzībām: [[totēms|totēmu]] veidošanai, teritorijas iezīmēšanai vai lai aprakstītu kādu personu vai notikumu. Dažādu tēmu zīmējumi salā sastopami ar dažādu intensitāti. [[Tangata Manu|Putncilvēka]] zīmējumi visbiežāk sastopami [[Orongo]]. Citas visbiežāk sastopamās tēmas ir [[jūras bruņurupucis]], [[Komari]] un [[Makemake]].{{clear|left}} === Rongorongo === {{Pamatraksts|Rongorongo}} Līdz šim neatšifrētā Lieldienu salas [[rakstība]] [[rongorongo]], iespējams, ir viena no retajām rakstu sistēmām, kas izveidota, neiedvesmojoties no citiem paraugiem. Kā alternatīva tiek izskatīts variants, ka salinieku aristokrātija iedvesmojusies no spāņu 1770. gada parakstīšanai atvestā līguma, un ieviesuši rongorongo kā reliģisku instrumentu.<ref>See Fischer, page 63.</ref> Rongorongo pirmoreiz atklāja franču [[misionārs]] [[Eižens Eiro]] ''(Eugène Eyraud)'' 1864. gadā. Šajā laikaposmā vairāki salinieki joprojām apgalvoja, ka saprotot uzrakstīto, bet visi mēģinājumi lasīt bija nesekmīgi. Pēc nostāstiem tikai neliela salinieku daļa jebkad ir bijusi lasīt protoša un rongorongo bija [[aristokrātija]]s un [[priesteris|priesteru]] [[privilēģija]]. Tas izskaidro pilnīgu zināšanu trūkumu salinieku vidū par rongorongo lasīšanu pēc 1860. gadu aristokrātijas iznīcināšanas vergu tirdzniecības un slimību rezultātā. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies tikai 26 dēlīši ar rongorongo uzrakstiem un tie visi atrodas muzejos ārpus Lieldienu salas.<ref>to attēli atrodami [http://www.rongorongo.org www.rongorongo.org].</ref> Neskaitāmie mēģinājumi rakstus atšifrēt ir bijuši neveiksmīgi. Zinātnes aprindās joprojām nav vienprātības, vai rongorongo ir īsta [[rakstība]], vai arī tā saucamā [[protorakstība]]. Leģendas apgalvo, ka rongorongo plāksnītes sev līdzi atvedis [[Hotu Matua]], jau pirmoreiz izsēžoties [[Anakenas līcis|Anakenas līcī]], tomēr, kā norāda zinātnieki, lielākās plāksnītes ir izgatavotas no eiropiešu [[airis|airiem]]. Tāpat, neskatoties uz bagātīgo [[petroglifs|petroglifu]] klāstu salā, rongorongo tikpat kā nav izgrebti akmenī. Visticamāk, ka rongorongo izgudrots uz vietas Lieldienu salā tās vēlīnajā periodā. <!-- ===Wood carving=== Wood was scarce on Easter Island during the 18th and 19th centuries, but a number of highly detailed and distinctive carvings have found their way to the world's museums. Particular forms include:<ref>The mystery of Easter island, routledge page 268</ref> * Rei Miro, a [[gorget]] or breast ornament of crescent shape with a head at one or both tips.<ref>[http://www.britishmuseum.org/explore/highlights/highlight_objects/aoa/w/wooden_gorget_rei_miro.aspx Wooden gorget (rei miro)]. British Museum.</ref> The same design appears on the [[flag of Rapa Nui]]. Two Rei Miru at the British Museum are inscribed with Rongorongo. * Moko-Miro, a man with a lizard head. * [[Moai-Miro]], human images often emaciated and sometimes with long ears. * Ao, a large dancing paddle. ===Contemporary culture=== [[Attēls:Easter Island Dance.JPG|right|thumb|[[Polynesian]] dancing with feather costumes is on the tourist itinerary]] The [[Rapanui]] have: * An annual cultural festival, the ''Tapati'', celebrating Rapanui culture. * A [[Easter Island national football team|"national" football team]]. * Three [[disko]]s in the town of [[Hanga Roa]]. * A musical tradition that combines South American and Polynesian influences ''(see [[music of Easter Island]])''. * A vibrant carving tradition. ===2002 census=== Population at the 2002 census was 3,791 (3,304 in [[Hanga Roa]] alone). Only 60% were Rapanui. [[Demographics of Chile|Chileans]] of European or mestizo descent were 39% of the population, and the remaining 1% were [[Indigenous peoples of the Americas|Native Americans]] from mainland Chile. Rapanui have also migrated out of the island. At the 2002 census, 2,269 Rapanui lived on Easter Island, while 2,378 lived in the mainland of Chile (half of them in the metropolitan area of [[Santiago, Chile|Santiago]]){{nepieciešama atsauce|date=April 2007}}. Population density on Easter Island is only 23 inhabitants per km² (60 per sq&nbsp;mi), much lower than in the 17th century heyday of the moai building when there were possibly as many as 15,000 inhabitants, or roughly 92 inhabitants per km² (214 per sq&nbsp;mi). ===Demographic history=== The population was 1,936 inhabitants in 1982. This increase in population is partly due to the arrival of people of [[European ethnic groups|European]] descent from the mainland of Chile. Consequently, the island is losing its native [[Polynesian culture|Polynesian]] identity. In 1982 around 70% of the population were [[Rapanui]] (the native Polynesian inhabitants). Population had already declined to only 2,000–3,000 inhabitants before the [[slave trade|slave raids]] of 1862. In the 19th century, [[infectious disease|disease]] due to contacts with Europeans, as well as deportation of 2,000 Rapanui to work as slaves in Peru, and the forced departure of the remaining Rapanui to Chile, carried the population of Easter Island to the all-time low of 111 inhabitants in 1877. Out of these 111 Rapanui, only 36 had descendants, but all of today's Rapanui claim descent from those 36. --> == Administrācija == Lieldienu sala ir province [[Čīle]]s [[Valparaiso reģions|Valparaiso reģiona]] sastāvā. Provinces gubernatore ir [[Melānija Karolīna Hotu Heja]]. Lieldienu salās ir tikai viena municipalitāte, [[Hanaroa]] pilsētiņa, kuras mērs ir [[Pedro Pablo Edmunds Paoa]]. == Skatīt arī == * [[Rapanujiešu valoda]] * [[Rongorongo]] == Literatūra == * BARTHEL, Thomas. 1958. Grundlagen zur Entzifferung der Osterinselschrift. Hamburg: Cram, de Gruyter. * BUTINOV, Nikolai A., & Yuri V. KNOROZOV. 1957. Preliminary Report on the Study of the Written Language of Easter Island. Journal of the Polynesian Society 66. 1. * [[:en:Jared Diamond|Diamond, Jared.]] 2005. ''[[:en:Collapse (book)|Collapse. How Societies Choose to Fail or Succeed.]]'' New York: Viking. {{ISBN|0-14-303655-6}}. * ENGLERT, Sebastian F. 1970. Island at the Center of the World. Translated and Edited by William Mulloy. New York: Charles Scribner's Sons. * FEDOROVA, Irina K. 1965. Versions of Myths and Legends in Manuscripts from Easter Island. In: Heyerdahl et al (eds.), Miscellaneous Papers: Reports of the Norwegian Archaeological Expedition to Easter Island and East Pacific 2. 395-401. Stockholm: Forum. * FISCHER, Steven Roger. 1995. Preliminary Evidence for Cosmogonic Texts in Rapanui’s Rongorongo Inscriptions. Journal of the Polynesian Society 104. 303-21. * FISCHER, Steven Roger. 1997. Glyph-breaker: A Decipherer's Story. N.Y.: Copernicus/Springer-Verlag. * FISCHER, Steven Roger. 1997. RongoRongo, the Easter Island Script: History, Traditions, Texts. Oxford and N.Y.: Oxford University Press. * GUY, Jacques B.M. 1985. On a fragment of the “Tahua” Tablet. Journal of the Polynesian Society 94. 367-87. * GUY, Jacques B.M. 1988. Rjabchikov’s Decipherments Examined. Journal of the Polynesian Society 97. 321-3. * GUY, Jacques B.M. 1990. On the Lunar Calendar of Tablet Mamari. Journal de la Société des Océanistes 91:2.135-49. * HEYERDAHL, Thor. 1965. The Concept of Rongorongo Among the Historic Population of Easter Island. In: Thor Heyerdahl & Edwin N. Ferdon Jr. (eds. and others.), 1961-65. Stockholm: Forum. * HEYERDAHL, THOR Aku-Aku; The 1958 Expedition to Easter Island. * HUNT, Terry L. 2006. Rethinking the Fall of Easter Island. ''American Scientist'', '''94''', 412 (Sept-October 2006) * HUNTER-ANDERSON, R. 1998. Human vs climatic impacts at Rapa Nui: did the people really cut down all those trees? ''In:''Stevenson, C.M.; Lee, G. & Morin, F.J. (eds): ''Easter Island in Pacific Context. South Seas Symposium: Proceedings of the Fourth International Conference on Easter Island and East Polynesia'': 85–99. Easter Island Foundation. * LEE, Georgia. 1992. The Rock Art of Easter Island. Symbols of Power, Prayers to the Gods. Los Angeles: The Institute of Archaeology Publications (UCLA). * MELLÉN BLANCO, Francisco. 1986. Manuscritos y documentos españoles para la historia de la isla de Pascua. Madrid: CEHOPU. * [[:en:Alfred Metraux|MÉTRAUX, Alfred]]. 1940. Ethnology of Easter Island. Bernice P. Bishop Museum Bulletin 160. Honolulu: Bernice P. Bishop Museum Press. * POZDNIAKOV, Konstantin. 1996. Les Bases du Déchiffrement de l'Écriture de l'Ile de Pâques. Journal de la Societé des Océanistes 103:2.289-303. * [[:en:Katherine Routledge|ROUTLEDGE, Katherine]]. 1919. The Mystery of Easter Island. The story of an expedition. London. * THOMSON, William J. 1891. Te Pito te Henua, or Easter Island. Report of the United States National Museum for the Year Ending June 30, 1889. Annual Reports of the Smithsonian Institution for 1889. 447-552. Washington: Smithsonian Institution. * VAN TILBURG, Jo Anne. 1994. Easter Island: Archaeology, Ecology and Culture. Washington D.C.: Smithsonian Institution Press. * VARGAS, Patricia; CRISTINO, Claudio and IZAURIETA, Roberto. 2006. 1000 AÑOS EN RAPA NUI. Arqueologia del Asentamiento. Santiago, Universidad de Chile, Editorial Universitaria. {{ISBN|956-11-1879-3}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Wikiatlas|Easter Island}} * {{wikivoyage|Easter Island}} * [http://www.lib.utexas.edu/maps/islands_oceans_poles/easterisland.jpg Lieldienu salas kartes] ''Perry-Castañeda'' kolekcija * [https://web.archive.org/web/20080513010934/http://www.osterinsel.net/ Privāta vietne par Lieldienu salu] * [https://web.archive.org/web/20071231080006/http://www.karsten-rau.de/idx-rap2.htm Ceļojumu vietne] * [https://web.archive.org/web/20080404125943/http://www.rapanui.tk/ Rapanui – ''Google Maps''] {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lieldienu sala| ]] qi0767korjbwvcsbx0cbtpcmgowpb53 Henrijs VIII Tjudors 0 52106 4452961 4333889 2026-04-11T08:44:00Z ZANDMANIS 91184 4452961 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Henrijs VIII | vārds_orģ =''Henry VIII'' | attēls =Henry-VIII-kingofengland_1491-1547.jpg | att_izm = 250px | amats =[[Anglijas karalis]] | term_sākums ={{dat|1509|04|21|N}} | term_beigas ={{dat|1547|01|28|N}} | priekštecis =[[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] | pēctecis =[[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]] | dzim_dati ={{dat|1491|06|28}} | dzim_vieta ={{vieta|Anglija|Griniča}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1547|01|28|1491|06|28}} | mir_vieta ={{vieta|Anglija|Londona}} | dinastija =[[Tjudori]] | tēvs =[[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] | māte =[[Jorkas Elizabete]] | dzīvesb = 1509—1533 [[Aragonas Katrīna]]<br />1533—1536 [[Anna Boleina]]<br />1536—1537 [[Džeina Seimūra]]<br />1540 [[Anna fon Kliva]]<br /> 1540—1542 [[Katrīna Hovarda]]<br />1543 [[Katrīna Parra]] | bērni = meita (1510)<br /> dēls Henrijs (1511)<br /> dēls (1513)<br /> dēls Henrijs (1514)<br /> meita [[Marija Tjudora|Marija I]] (1516—1558)<br /> meita (1518)<br /> dēls [[Henrijs Ficrojs]] (1519—1563)<br /> meita [[Elizabete I]] (1533—1603)<br /> dēls Henrijs (1534)<br /> dēls Eduards (1536)<br /> dēls [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]] (1537—1553) | reliģija =[[katoļi|Romas katoļu]]<br />pēc tam [[anglikāņi|anglikāņu]] | apglabāts =[[Vindzoras pils]] | paraksts = HenryVIIISig.svg | piezīmes = }} '''Henrijs VIII Tjudors''' ({{val|en|Henry VIII Tudor}}; dzimis {{dat|1491|06|28}}, miris {{dat|1547|01|28}}) bija [[Anglijas karalis]] no 1509. gada līdz nāvei 1547. gadā un [[Īrijas karalis|Īrijas valdnieks]] no 1541. gada. Vislabāk pazīstams ar [[Anglijas reformācija|Anglijas reformāciju]] — [[anglikāņu baznīca]]s izveidošanu, kā arī lielo laulību skaitu — bijis precējies 6 reizes, pie kam no divām sievām šķīries, bet vēl divas sodījis ar nāvi par neuzticību. Henrija VIII laikā Anglijā nostiprinājās [[absolūtisms]], viņš tiek uzskatīts par izglītotu un apdāvinātu valdnieku, tomēr mūža otrajā pusē izrādīja īpašu nežēlību pret saviem patiesajiem un iedomātajiem politiskajiem oponentiem, ko, iespējams, var saistīt ar to, ka valdnieks cieta no veselības problēmām un liekā svara. Henrija VIII lielo laulību skaitu saista ar vēlmi iegūt vīriešu kārtas mantinieku, lai nostiprinātu [[Tjudoru dinastija]]s varu. Viņa šķiršanās no pirmās sievas [[Aragonas Katrīna]]s izraisīja karaļa un visas Anglijas atteikšanos no [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] varas un [[ekskomunikācija|izslēgšanu]] no [[katoļu baznīca]]s. == Dzīvesgājums == Henrijs VIII dzimis {{dat|1491|06|28||bez}} [[Griniča|Griničā]] kā pirmā [[Tjudoru dinastija]]s karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] un [[Jorkas Elizabete]]s trešais bērns. Bērnībā gatavots karjerai baznīcā, taču pēc vecākā brāļa Velsas prinča Artūra agrās nāves kļuva par galveno Anglijas troņa pretendentu. Tēva spiests apprecēja brāļa atraitni [[Izabella I (Kastīlija)|Kastīlijas Izabella]]s meitu [[Aragonas Katrīna|Aragonas Katrīnu]], lai nostiprinātu Anglijas attiecības ar [[Spānija|Spāniju]]. Pēc tēva nāves 1509. gadā Henrijs septiņpadsmit gadu vecumā tika kronēts par Anglijas karali. Viņa valdīšanas pirmajos gados valsti pārvaldīja Vinčesteras bīskaps Ričards Fokss un [[Kenterberijas arhibīskaps]] Viljams Vorhems. 1511. gadā reālo varu Anglijā pārņēma kardināls [[Tomass Voslijs]]. 1512. gadā Henrijs VIII guva uzvaru jūras kaujā pret [[Francija|Franciju]] pie [[Bresta (Francija)|Brestas]]. 1513. gadā no [[Kalē]] devās nesekmīgā sauszemes karagājienā pret Franciju. Karadarbība ar mainīgiem rezultātiem turpinājās vairāk kā 10 gadus līdz miera līgumam 1525. gadā. Henrija VIII tituli: * Karaļnama [[princis]] (''Prince Henry'', 1491—1502) * [[Jorkas hercogs]] (''Duke of York'', 1494—1509) * [[Velsas princis]] (''Prince of Wales'', 1502—1509) * [[lords]] Ostu Virsuzraugs (''Lord Warden of the Cinque Ports'', 1493—1509) * Īrijas lords (''Lord of Ireland'', 1509—1541) * [[Īrijas karalis]] (''King of Ireland'', 1541—1547) * Viņa mājestāte [[Anglijas karalis]] (''His Majesty The King of England'', 1509—1547) == Literatūra == * Childs, Jessie. Henry VIII's Last Victim: The Life and Times of Henry Howard, Earl of Surrey. London: Jonathan Cape, 2006 (hardback, {{ISBN|0-224-06325-1}}) * Wagner, John A. "Bosworth Field to Bloody Mary: An Encyclopedia of the Early Tudors." Greenwood, 2003 * Bowle, John. Henry VIII: A Study of Power in Action Little, Brown, 1964 * John Lloyd and John Mitchinson "The Book of General Ignorance". Faber and Faber, 2006 * Farrow, John V. The Story of Thomas More. Collins, 1956 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.luminarium.org/renlit/tudorbio.htm Tudor bio] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120422002955/http://www.luminarium.org/renlit/tudorbio.htm |date={{dat|2012|04|22||bez}} }} * [http://www.luminarium.org/renlit/tudor.htm Jokinen, A. (2004). Henry VIII (1491—1547).] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110406100432/http://www.luminarium.org/renlit/tudor.htm |date={{dat|2011|04|06||bez}} }} * [http://tudorhistory.org/wives/ Eakins, L. E. (2004). "The Six Wives of Henry VIII".] * [http://www.pbs.org/wnet/sixwives/ Public Broadcasting Service. (2003). "The Six Wives of Henry VIII".] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110414002223/http://www.pbs.org/wnet/sixwives/ |date={{dat|2011|04|14||bez}} }} * [http://www.luminarium.org/renlit/vallieres.htm Vallieres, S. (1999). "Tudor Succession Problems"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514152510/http://www.luminarium.org/renlit/vallieres.htm |date={{dat|2011|05|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070817220327/http://www.askaboutireland.ie/show_narrative_page.do?page_id=2863 Ask About Ireland: Waterford Museum of Treasures Collection: Cap of Maintenance] * [http://www.badley.info/history/Henry-VIII-England.biog.html Henry VIII Chronology World History Database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190501235418/http://www.badley.info/history/Henry-VIII-England.biog.html |date={{dat|2019|05|01||bez}} }} * [http://www.luminarium.org/renlit/tudor.htm Luminarium: King Henry VIII] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110406100432/http://www.luminarium.org/renlit/tudor.htm |date={{dat|2011|04|06||bez}} }} Life, works, essays, study resources * [http://historicalpodcasts.googlepages.com/henryviii Henry VIII Podcast Show] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090526231858/http://historicalpodcasts.googlepages.com/henryviii |date={{dat|2009|05|26||bez}} }} * [http://www.historylearningsite.co.uk/henry8.htm Henry VIII and his wives] * [http://www.badley.info/history/Henry-VIII-England.biog.html Henry VIII World History Database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190501235418/http://www.badley.info/history/Henry-VIII-England.biog.html |date={{dat|2019|05|01||bez}} }} * [http://www.tudor-portraits.com Buehler, Edward. (2004). "Tudor and Elizabethan Portraits".] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070220134805/http://www.tudor-portraits.com/ |date={{dat|2007|02|20||bez}} }} * [http://www.tudorplace.com.ar/aboutHenryVIII.htm Castelli, Jorge H. (2004). "Henry VIII".] * [https://web.archive.org/web/20070927222651/http://www.archsoc.com/games/Henry.html Stevens, Garry. (2003). "Henry VIII: Intrigue in the Tudor Court".] * [https://web.archive.org/web/20010424140614/http://members.ozemail.com.au/~tperrott/sirjohn.htm Perrott, Terry. (2004). "Sir John Perrott".] * [http://www.englishmonarchs.co.uk/tudor_4.htm Illustrated history of Henry VIII.] * [http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&GRid=473 Henry VIII at Find A Grave] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Tjudoru dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] | virsraksts = [[Anglijas karalis]] | periods = 1509—1547 | pēc = [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]]}} {{kastes beigas}} {{Anglijas karaļi}} {{Īrijas karaļi}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1491. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1547. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes monarhi]] [[Kategorija:Velsas prinči]] [[Kategorija:Tjudoru dinastija]] 7rmodanjoepd8tfepirefq2z142vhl7 Šturms 0 53726 4452855 4071577 2026-04-11T04:39:30Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4452855 wikitext text/x-wiki '''Šturms''' ({{val|de|Sturm}} — '[[vētra]]'; sieviešu dzimtē [[Šturma]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Eduards Šturms]] (1895—1959) — latviešu vēsturnieks un arheologs; * [[Marko Šturms]] (''Marco Sturm''; dzimis 1978) — vācu hokejists; * [[Niko Šturms]] (''Nico Sturm''; dzimis 1995) — vācu hokejists; * [[Pauls Šturms]] (1897—1917) — latviešu strēlnieku virsnieks. == Skatīt arī == * ''[[Sturm]]'' {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] af3zckuay4dsfrvue4vup457fclpmdl 1936. gads 0 61125 4453038 4337094 2026-04-11T10:46:58Z Bendžamins 76862 /* Notikumi */ 4453038 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1936. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1936. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1936}} {{Gada citi notikumi|1936}} {{Gads citos kalendāros|1936}} '''1936. gads''' ({{Rom sk gadam|1936}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[1. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pabeigta Hūvera aizsprosta būve. * [[7. marts]] — pārkāpjot Lokarno paktu un [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], [[Vācija]] veica [[Reinzeme]]s remilitarizāciju. * [[8. marts]] — [[Deitona|Deitonā]], ASV tika rīkota pirmā salonautomobiļu sacīkstes. * [[29. marts]] — Vācijā referendumā 99% vēlētāju nobalsoja par Reinzemes reokupāciju. === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — dibināta [[Kanāda]]s lielākā aviokompānija ''[[Air Canada]]''. * [[28. aprīlis]] — par [[Ēģipte]]s karali kļuva [[Farūks I]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Itālija]]s spēki okupēja [[Adisabeba|Adisabebu]], [[Etiopija|Etiopijā]]. * [[9. maijs]] — [[Benito Musolīni]] paziņoja par Etiopijas pievienošanu Itālijai. * [[29. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] ar likumu noteikts Turcijas Republikas karogs un tā izgatavošanas un lietošanas noteikumi. === Jūnijs === * [[17. jūlijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — sākās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. * [[16. augusts]] — beidzās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Hobārta]]s zooloģiskajā dārzā nomirst pēdējais dzīvais [[Tasmanijas vilks]]. === Novembris === * [[2. novembris]] — Itālijas diktators [[Benito Musolīni]] nodibināja aliansi ar Vāciju, ko viņš nosauca par "Romas—Berlīnes asi", šo valstu savienība vēlāk tika saukta par Ass valstīm. * [[25. novembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] starp [[Trešais reihs|Trešo reihu]] un [[Japānas Impērija|Japānas Impēriju]] noslēgts [[antikomunistisks]] [[starptautisks līgums|pakts]] — [[Antikominternes pakts]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Britu impērija|Britu domīniju]] karali kļuva [[Džordžs VI Vindzors]]. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis (miris 2023. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Alans Alda]] (''Alan Alda''), ASV aktieris * [[11. februāris]] — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (miris 2018. gadā) * [[29. februāris]] — [[Anrī Rišārs]] (''Henri Richard''), Kanādas hokejists (miris 2020. gadā) * [[5. marts]] — [[Dīns Stokvels]] (''Dean Stockwell''), amerikāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[9. marts]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (''زين العابدين بن علي''), Tunisijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā) * [[18. marts]] — [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas politiķis (miris 2021. gadā) * [[28. marts]] — [[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis (miris 2025. gadā) * [[9. maijs]]: ** [[Glenda Džeksone]] (''Glenda Jackson''), angļu aktrise un politiķe (mirusi 2023. gadā) ** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (miris 2019. gadā) * [[17. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), ASV aktieris (miris 2010. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu ASV biologs (miris 2018. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Brūss Derns]] (''Bruce Dern''), amerikāņu aktieris * [[10. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Kebičs]] (''Вячаслаў Кебіч''), Baltkrievijas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Kens Loučs]] (''Ken Loach''), angļu kinorežisors * [[18. jūnijs]] — [[Denijs Halms]] (''Denny Hulme''), jaunzēlandiešu autosportists (miris 1992. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Kriss Kristofersons]] (Kris Kristofferson), amerikāņu mūziķis un aktieris (miris 2024. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''/''Costas Simitis''), Grieķijas politiķis (miris 2025. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Roberts Daunijs vecākais]] (''Robert Downey Sr.''), ASV aktieris un režisors (miris 2021. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis * [[20. jūlijs]] — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[17. augusts]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), Apollo programmas lidojumu datorprogrammēšanas direktore * [[18. augusts]] — [[Roberts Redfords]] (''Robert Redford''), ASV aktieris un režisors (miris 2025. gadā) * [[29. augusts]] — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (miris 2018. gadā) * [[2. septembris]] — [[Endrū Grovs]] (''Andrew Grove''), Ungārijā dzimis ebreju ASV zinātnieks un uzņēmējs (miris 2016. gadā) * [[29. septembris]] — [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), Itālijas politiķis un uzņēmējs (miris 2023. gadā) * [[21. augusts]] — [[Vilts Čemberlens]] (''Wilt Chamberlain''), ASV basketbolists (miris 1999. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel''), čehu dramaturgs un politiķis (miris 2011. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (miris 2022. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (miris 1994. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), vācu futbolists (miris 2022. gadā) * [[17. decembris]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (miris 2025. gadā) == Miruši == * [[18. janvāris]] — [[Radjards Kiplings]] (''Rudyard Kipling''), britu rakstnieks (dzimis 1865. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Džordžs V Vindzors]] (''George V''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1865. gadā) * [[4. februāris]] — [[Vilhelms Gustlofs]] (''Wilhelm Gustloff''), šveiciešu nacists (dzimis 1895. gadā) * [[6. februāris]] — [[Ondržejs Pukls]] (''Ondřej Pukl''), čehu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[27. februāris]] — [[Ivans Pavlovs]] (''Иван Павлов''), krievu fiziologs (dzimis 1849. gadā) * [[1. marts]] — [[Ogists Godinē]], franču burātājs (dzimis 1853. gadā) * [[16. marts]] — [[Dace Akmentiņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1858. gadā) * [[21. marts]] — [[Aleksandrs Glazunovs]], krievu komponists (dzimis 1865. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Konrāds Bēkers]] (''Conrad Böcker''), vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1870. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Otorīno Respīgi]] (''Ottorino Respighi''), itāļu komponists (dzimis 1879. gadā) * [[5. maijs]] — [[Marianna Hainiša]] (''Marianne Hainisch''), Austrijas sieviešu kustības dibinātāja un vadītāja (dzimusi 1839. gadā) * [[8. maijs]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1880. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Maksims Gorkijs]] (''Максим Горький''), krievu rakstnieks (dzimis 1868. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Morics Šliks]] (''Moritz Schlick''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists (dzimis 1870. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (dzimis 1857. gadā) * [[1. augusts]] — [[Luijs Blerio]] (''Louis Blériot''), franču aviators (dzimis 1872. gadā) * [[19. augusts]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1898. gadā) * [[25. augusts]]: **[[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) **[[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[16. septembris]] — [[Žans Batists Šarko]] (''Jean-Baptiste Charcot''), franču zinātnieks, polārpētnieks un burātājs (dzimis 1867. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gyula Gömbös''), Ungārijas politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (dzimis 1811. gadā) * [[8. novembris]] — [[Viktors Lardanšē]] (''Victor Lardanchet''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1863. gadā) * [[23. novembris]] — [[Žaks Sotero]] (''Jacques Sautereau''), franču kroketa spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) * [[10. decembris]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā) * [[22. decembris]] — [[Nikolajs Ostrovskis]] (''Николай Островский''), PSRS rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[27. decembris]] — [[Hanss fon Zēkts]] (''Hans von Seeckt''), vācu ģenerālis (dzimis 1866. gadā) [[Kategorija:1936. gads| ]] 78kysz7l6hxu3985c1hfne5t25ec721 Toms Krūzs 0 61816 4452960 4424888 2026-04-11T08:42:06Z Bendžamins 76862 4452960 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Toms Krūzs | vārds_orig = ''Tom Cruise'' | attēls = Tom Cruise at 53rd Saturn Awards 2026-01.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Toms Krūzs 2026. gadā | dz. vārds = Tomass Krūzs-Meipozers IV | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1962|7|3}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Sirakjūsa|2s=Ņujorka (štats)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinoproducents | darbības gadi = 1980—pašlaik | dzīvesbiedrs = * [[Mimī Rodžersa]] (1987—1990) * [[Nikola Kidmena]] (1990—2001) * [[Penelope Krusa]] (2001-2004, partnerattiecības) * [[Ketija Holmsa]] (2006—2012) | mājaslapa = http://www.tomcruise.com | zeltaglobusabalva = '''Labākais drāmas aktieris'''<br />1989 "[[Dzimis 4. jūlijā]]"<br />'''Labākais mūzikla vai komēdijas aktieris'''<br />1996 "[[Džerijs Magvairs]]"<br />'''Labākais otrā plāna aktieris'''<br />1999 "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" | zeltaavenesbalva = '''Sliktākais ekrāna pāris'''<br />1994 "[[Intervija ar vampīru: Vampīra hronikas|Intervija ar vampīru]]"<small> kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]]</small><br />'''Apnicīgākais bulvāra preses mērķis'''<br />2006 <small> kopā ar [[Ketija Holmsa|Ketiju Holmsu]]</small> | apbalvojumi = '''NBR apbalvojums kā labākajam aktierim'''<br />1996 "[[Džerijs Magvairs]]"<br />'''NBR apbalvojums labākajam aktieru sastāvam'''<br />1999 "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]"<br />'''[[Saturna balva]] "Labākais aktieris"'''<br />2001 "[[Vaniļas debesis]]"<br />'''[[Starptautiskā scientoloģistu asociācija]] Brīvības varonības balva'''<br />2006 | dzimums = V }} '''Tomass Krūzs-Meipoters IV''' ({{val|en|Thomas Cruise Mapother IV}}; dzimis {{Dat|1962|7|3}}), plašāk zināms kā '''Toms Krūzs''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktieris un filmu producents. Žurnāls ''[[Forbes]]'' viņu novērtēja kā 2006. gada ietekmīgāko zvaigzni. Viņš ir ticis nominēts trijām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvām]] un ieguvis trīs [[Zelta globusa balva]]s (par lomām filmās "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (1989), "[[Džerijs Magvairs]]" (1996) un "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (1999)). Viņa pirmā vadošā loma bija 1983. gada filmā "[[Bīstamais bizness]]". Vēlāk, 1986. gadā, viņš atveidoja pilotu populārajā un finansiāli veiksmīgajā filmā "[[Labākais šāvējs]]", bet laika periodā no 1996. līdz 2025. gadam Toms Krūzs filmējās vienā no atpazīstamākajām viņa lomām — aģenta [[Ītans Hants|Ītana Hanta]] lomā [[Neiespējamā misija (filmu cikls)|"Neiespējamās misijas" filmu ciklā]]. Krūzs tēlojis lomas vēl tādās pazīstamās filmās kā "[[Naudas krāsa]]" (1986), "[[Lietus cilvēks]]" (1988), "[[Pērkona dienas]]" (1990), "[[Tālu projām]]" (''Far and Away,'' 1992), "[[Daži labi vīri]]" (1992), "[[Firma (filma)|Firma]]" (1993), "[[Intervija ar vampīru: Vampīra hronikas|Intervija ar vampīru]]" (1994), "[[Acis plaši aizvērtas]]" (1999), "[[Vaniļas debesis]]" (2001), "[[Īpašais ziņojums]]" (2002), "[[Pēdējais samurajs]]" (2003), "[[Līdzzinātājs]]" (2004), "[[Pasauļu karš (filma)|Pasauļu karš]]" (''War of the Worlds'', 2005), "[[Lauvas jēru pavadā]]" (''Lions for Lambs'', 2007), "[[Valkīra (filma)|Valkīra]]" (''Valkyrie'', 2008), "[[Džeks Rīčers]]" (''Jack Reacher'', 2012), "[[Aizmirstība (2013. gada filma)|Aizmirstība]]" (2013), "[[Rītdienas robeža]]" (2014), "[[Mūmija (2017. gada filma)|Mūmija]]" (''The Mummy'', 2017), "[[Barijs Sīls: Īstens amerikānis]]" (2017), "[[Top Gun: Maveriks]]" (2022). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |1981 |"[[Bezgalīgā mīlestība]]" (''Endless Love'') | |- |"[[Ķeza]]" (''Taps'') | |- | rowspan="4" |1983 |''[[The Outsiders]]'' | |- |''[[Losin' It]]'' | |- |"[[Bīstamais bizness]]" (''Risky Business'') | |- |''[[All the Right Moves]]'' | |- |1985 |[[Legend (1985. gada filma)|Legend]] | |- | rowspan="2" |1986 |"[[Labākais šāvējs]]" (''Top Gun'') | |- |"[[Naudas krāsa]]" (''The Color of Money'') | |- | rowspan="2" |1988 |"[[Kokteilis (filma)|Kokteilis]]" (''Cocktail'') | |- |"[[Lietus cilvēks]]" (''Rain Man'') | |- |1989 |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') | |- |1990 |"[[Pērkona dienas]]" (''Days of Thunder'') | |- | rowspan="2" |1992 |"[[Tālu projām]]" (''Far and Away'') | |- |"[[Daži labi vīri]]" (''A Few Good Men'') | |- |1993 |"[[Firma (filma)|Firma]]" (''The Firm'') | |- |1994 |"[[Intervija ar vampīru: Vampīra hronikas]]" (''Interview with the Vampire'') | |- | rowspan="2" |1996 |"[[Neiespējamā misija (filma)|Neiespējamā misija]]" (''Mission: Impossible'') |arī producents |- |"[[Džerijs Magvairs]]" (''Jerry Maguire'') | |- |1998 |"[[Bez robežām]]" (''Without Limits'') |tikai producents |- | rowspan="2" |1999 |"[[Acis plaši aizvērtas]]" (''Eyes Wide Shut'') | |- |"[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (''Magnolia'') | |- |2000 |"[[Neiespējamā misija 2]]" (''Mission: Impossible 2'') |arī producents |- | rowspan="3" |2001 |''[[Stanley Kubrick: A Life in Pictures]]'' |dokumentālā filma |- |"[[Citi]]" (''The Others'') |tikai izpildproducents |- |"[[Vaniļas debesis]]" (''Vanilla Sky'') |arī producents |- | rowspan="4" |2002 |''[[Space Station 3D]]'' |dokumentālā filma |- |"[[Īpašais ziņojums]]" (''Minority Report'') | |- |"[[Ostins Pauerss un Zelta loceklis]]" (''Austin Powers in Goldmember'') |epizodiska loma |- |"[[Narkotika (filma)|Narkotika]]" (''Narc'') |tikai izpildproducents |- | rowspan="2" |2003 |''[[Shattered Glass]]'' |tikai izpildproducents |- |"[[Pēdējais samurajs]]" (''The Last Samurai'') |arī producents |- |2004 |"[[Līdzzinātājs]]" (''Collateral'') | |- | rowspan="2" |2005 |"[[Pasauļu karš (filma)|Pasauļu karš]]" (''War of the Worlds'') | |- |"[[Elizabettauna]]" (''Elizabethtown'') |tikai producents |- | rowspan="2" |2006 |"[[Jautā putekļiem]]" (''Ask the Dust'') |tikai producents |- |"[[Neiespējamā misija 3]]" (''Mission: Impossible III'') |arī producents |- |2007 |"[[Lauvas jēru pavadā]]" (''Lions for Lambs'') | |- | rowspan="2" |2008 |"[[Tropu negaiss]]" (''Tropic Thunder'') | |- |"[[Valkīra (filma)|Valkīra]]" (''Valkyrie'') | |- |2010 |"[[Nakts un diena]]" (''Knight and Day'') | |- |2011 |"[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]" (''Mission: Impossible — Ghost Protocol'') |arī producents |- | rowspan="2" |2012 |"[[Mūžīgi roks]]" (''Rock of Ages'') | |- |"[[Džeks Rīčers]]" (''Jack Reacher'') |arī producents |- |2013 |"[[Aizmirstība (2013. gada filma)|Aizmirstība]]" (''Oblivion'') | |- |2014 |"[[Rītdienas robeža]]" (''Edge of Tomorrow'') | |- |2015 |"[[Neiespējamā misija: Slepenā nācija]]" (''Mission: Impossible — Rogue Nation'') |arī producents |- |2016 |"[[Džeks Rīčers: Nekad neatgriezies]]" (''Jack Reacher: Never Go Back'') |arī producents |- | rowspan="2" |2017 |"[[Mūmija (2017. gada filma)|Mūmija]]" (''The Mummy'') | |- |"[[Barijs Sīls: Īstens amerikānis]]" (''American Made'') | |- |2018 |"[[Neiespējamā misija: Sekas]]" (''Mission: Impossible — Fallout'') |arī producents |- |2022 |"[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') |arī producents |- |2023 |"[[Neiespējamā misija: Atmaksa. Pirmā daļa]]" (''Mission: Impossible — Dead Reckoning Part One'') |arī producents |- |2025 |"[[Neiespējamā misija: Pēdējā atmaksa]]" (''Mission: Impossible – The Final Reckoning'') |arī producents |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.tomcruise.com Oficiālā mājaslapa] {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kruzs, Toms}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] c8cm1pwzs97bb9chhsioct3v7tlwxj1 Ragana (nozīmju atdalīšana) 0 71021 4452665 3505057 2026-04-10T16:05:17Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452665 wikitext text/x-wiki '''Ragana''' var būt: * [[Ragana]] — ar [[okultisms|okultismu]] un [[mitoloģija|mitoloģiju]] saistīts personāžs. * [[Ragana (ciems)|Ragana]] — apdzīvota vieta [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]], pagasta centrs. * [[Ragana (lidlauks)|Ragana]] — [[nosēšanās]] laukums Krimuldas pagastā. * [[Kāžupe]]s cits nosaukums. == Skatīt arī == * [[Raganas ezers]] * [[Raganas kalns]] * [[Raganis]] {{Nozīmju atdalīšana}} e5m5vy3x1shle4zml8brg8pti1l98kv Vaidava (upe) 0 79783 4452675 4151179 2026-04-10T16:17:13Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452675 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]]|Vaidava|Vaidava}} {{Upes infokaste | nosaukums = Vaidava | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Vaidva | citvaloda = et | citvaloriģin = Vaidva jõgi | attēls = Vaidava pie Grūbes dzirnavām 2001-06-16.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Vaidava pie Grūbes dzirnavām | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Murata ezers]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Mustjegi]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=34 | sāk_plat_s=28 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=5 | sāk_gar_s=19 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=35 | iet_plat_s=2 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=38 | iet_gar_s=50 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{EST}}<br />{{LAT}} | garums = 72 | garums_latvijā = 61 | iztekas_augstums = 171,9 | ietekas_augstums = 65,1 | kritums = 107 | caurtece = | gada_notece = 0,16 | baseins = 556,7 | baseins_latvijā = 355,5 | pietekas = [[Peļļupīte]], [[Vornupīte (Vaidavas pieteka)|Vārnupīte]] }} '''Vaidava''' ({{val|et|Vaidva}}) ir upe, [[Mustjegi]] kreisā krasta pieteka [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā. Iztek no [[Murata ezers|Murata ezera]] uz Latvijas un Igaunijas robežas. Pēc iztekas ~3,4 km garumā Vaidava ir abu valstu robežupe. Upi šķērso autoceļš [[autoceļš A2 (Latvija)|A2]]. == Upes raksturojums == Tek galvenokārt pa [[Alūksnes augstiene]]s [[Vaidavas pazeminājums|Vaidavas pazeminājumu]]. Lejtece ir [[Tālavas zemiene]]s [[Trapenes līdzenums|Trapenes līdzenumā]].<ref>{{Latvijas daba}}</ref><ref>{{USIK}}</ref> Baseinā daudz mežu un ezeru, krastos [[smilšakmens]] un [[dolomīts|dolomīta]] atsegumi. Pie Grūbes dzirnavām ir 12 m plats un ~4,2 m augsts divpakāpju [[Grūbes ūdenskritums]]. Lejpus [[Ape]]s Vaidava ~1,5 km garumā atkal ir robežupe. Ietek [[Mustjegi]] Igaunijas teritorijā pie [[Tundu]] ciema. == Lielākās apdzīvotās vietas krastos == * [[Karva]] * [[Ape]] * [[Vastseroza]] (Igaunijā) == Pietekas == {{columns |col1width =9em |col1 = Kreisās:<br />[[Maltavnieku strauts]]<br />[[Bēteru upīte|Bēteru strauts]] |col2width =4em |col2 = km<br />8<br />9 |col3width =9em |col3 = Labās:<br />[[Prinduliņa]]<br />[[Vornupīte (Vaidavas pieteka)|Vārnupīte]]<br />[[Suskupīte|Apšupīte]]<br />[[Cekulupīte]]<br />[[Peļļupīte]] |col4width =4em |col4 = km<br />11<br />15<br />11<br />13<br />17 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Vaidavas pietekas|nocat=yes}} [[Kategorija:Alūksnes novada upes]] [[Kategorija:Smiltenes novada upes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Gaujas baseina upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Alsviķu pagasts]] [[Kategorija:Ape]] [[Kategorija:Apes pagasts]] [[Kategorija:Vaidava]] jouw8nktf7mppnmkqsc0ny55a9ik8h7 Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 4452982 4452388 2026-04-11T09:53:11Z Dainis 876 4452982 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[11. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. 9fmwbz5kja4muycvoa2mbimmr9x9kuv Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4452985 4452387 2026-04-11T09:55:14Z Dainis 876 4452985 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[11. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[15. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[16. aprīlis]] — sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * [[18. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[23. aprīlis]] — pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[27. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[28. aprīlis]] — 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * Aprīlis — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * Aprīlis — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[1. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. <!-- * Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[30. marts]] — navigācijas pavadonis ''[[GPS III-10]]'' ''Hedy Lamarr'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC2S]]''. * [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> g8zzzhpqtsdxtb34tni546bgosp2krr Bronšteins 0 84466 4452750 3695276 2026-04-10T18:28:19Z Baisulis 11523 +1..... 4452750 wikitext text/x-wiki '''Bronšteins''' var būt: * [[Dāvids Bronšteins]] (''Давид Бронштейн''; 1924—2006) ― padomju šahists; * [[Luiss Markoss Bronšteins]] (''Luis Bronstein''; 1946—2014) ― Argentīnas šahists; * [[Ļevs Trockis]] (''Лев Тро́цкий''; īstajā vārdā '''Leiba Bronšteins''' (''Лейба Бронштейн''); 1879—1940) ― Krievijas revolucionārs; * [[Mihails Bronšteins]] (''Михаи́л Бронште́йн''; 1949) — krievu esperantists, inženieris un rakstnieks. {{uzvārds}} [[Kategorija:Ebreju uzvārdi]] 2jmecu3w7bf1kzuaxl6m56ev61guh4h Meksikas grizli lācis 0 91012 4453056 4181841 2026-04-11T11:29:09Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4453056 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Mexico grizzlies.png | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Ursidae | dzimta_lv =Lāču dzimta | ģints =Ursus | ģints_lv =Lāči | suga =Ursus arctos | suga_lv =Brūnais lācis | pasuga =Ursus arctos nelsoni | pasuga_lv = Meksikas grizli lācis | binomial =† Ursus arctos nelsoni, <small>([[Merriam]], 1914)</small> | izplatība = | kategorijas =nē }} '''Meksikas grizli lācis''' (''Ursus arctos nelsoni'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') viena no [[brūnais lācis|brūno lāču]] (''Ursus arctos'') pasugām, kas mūsdienās ir izmirusi. Šo pasugu tā nosauca [[daba]]s pētnieks Edvards Viljams Nelsons, kas šādu lāci nošāva 1899. gadā [[Čivava (štats)|Čivavas]] apkārtnē. Meksikas grizli lācis dzīvoja [[Meksika]]s ziemeļu teritoriju [[priedes|priežu]] mežos [[kalns|kalnos]] un [[savanna]]s ziemeļos,<ref name="ap"/> kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Arizona]]s un [[Ņūmeksika]]s štatos.<ref>[http://bearinfo.blogspot.com/2008/11/return-of-mexican-grizzly-bear.html The Grizzly Bear Outreach Project (GBOP): Return of the Mexican Grizzly Bear?<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Pirmo reizi [[eiropieši]] sastapa Meksikas grizli lāci 16. gadsimtā, kad [[konkistadors|konkistadori]] atklāja [[Amerika|Ameriku]]. Tā kā Meksikas brūnie lāči reizēm uzbruka mājlopiem, zemnieki tos intensīvi medīja, indēja un gūstīja. Tas kļuva par lielu retumu 1930. gadā.<ref name="ap"/> Pēdējie Meksikas grizli lāči dzīvoja Čivavas apkārtnē trijos dažādos reģionos kalnos. 1960. gadā bija saglabājušies tikai 30 lāči. Lai arī lāči tika aizsargāti ar likumu, to malumedniecība turpinājās, un 1964. gadā Meksikas grizli lācis tika pasludināts par izmirušu. No vietējiem iedzīvotājiem vēl 1969. gadā turpināja pienākt ziņas, ka ir redzēts lācis, tomēr [[amerikāņi|amerikāņu]] biologam K. Kofordam tā arī neizdevās atrast nevienu lāci. == Izskats un ieradumi == Meksikas grizli lācis bija viens no lielākajiem un masīvākajiem Meksikas [[dzīvnieki]]em. Tā ķermeņa garums bija apmēram 183 [[Centimetrs|cm]] un svars 318 [[Kilograms|kg]]. Tā kažoks bija sudrabaini [[Brūnā krāsa|brūns]], tādēļ to sauca arī par '''sudraba lāci''' ({{val|es|el oso plateado}}).<ref name="ap">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.supergreenme.com/go-green-environment-eco:Mexican-Grizzly-Bear-Was-Last-Seen-In-1964- |title=Mexican Grizzly Bear Was Last Seen In 1964<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090415014133/http://www.supergreenme.com/go-green-environment-eco:Mexican-Grizzly-Bear-Was-Last-Seen-In-1964- }}</ref> Meksikas grizli lācis galvenokārt barojās ar [[augi]]em, [[augļi]]em, [[kukaiņi]]em, un [[grauzēji]]em. Retu reizi tas nomedīja kādu [[mājlops|mājlopu]], kā arī ēda [[maita|maitu]]. Katru trešo gadu tiem dzima 1 - 3 mazuļi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * https://web.archive.org/web/20071021032500/http://www.endangeredspecieshandbook.org/persecution_bears.php * http://www.bearbiology.com/fileadmin/tpl/Downloads/URSUS/Vol_6/Trevino_Jonkel_Vol_6.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101203115847/http://www.bearbiology.com/fileadmin/tpl/Downloads/URSUS/Vol_6/Trevino_Jonkel_Vol_6.pdf |date={{dat|2010|12|03||bez}} }} [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] mwxs38tqzheoo90b31xa91rylnldeqc Piltenes apgabals 0 94559 4452785 4448816 2026-04-10T19:49:35Z Bai-Bot 60304 /* Piltenes apgabala pilis */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452785 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Districtus Regii Piltensis<br />Kreis Pilten<br />Powiat Piltyński '' |nosaukums_latv_val = Piltenes apgabals |sugasvārds = autonoms apgabals | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = Agrīnie [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] (no 1569. gada), [[Krievijas Impērija]] |valdības_veids = Autonoms apgabals, muižnieku republika, kas tika pārvaldīta atbilstoši 1611. un 1617. gada statūtiem. | |gads_sākums = 1585 |gads_beigas = 1796 (1818) | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Piltenes mantojuma karš]] (1585) |date_event1 = |event2 = [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)]] |date_event2 = |event3 = [[Otrais Ziemeļu karš]] |date_event3 = |event4 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event4 = | |event_pre = [[Kurzemes bīskapija]] pārdota Dānijai |date_pre = |event_post = Nodibināta [[Kurzemes guberņa]] |date_post = | |p1 = Kurzemes bīskapija |flag_p1 = E. F. Kerbers Kurzemes bīskapijas ģerbonis 1838.jpg |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas Impērija |flag_s1 = Flag of Russia.svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = Polijas-Lietuvas ūnijas karogs | |image_coat = Piltenes apgabala ģerbonis 1770.jpg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Piltenes apgabala ģerbonis 1770 | |image_map = Piltenes apgabala karte 1770.jpeg |image_map_caption = Piltenes apgabals Kurzemes un Zemgales hercogistes kartē (1770). | |galvaspilsēta = [[Piltene]], [[Aizpute]] ([[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] sanāksmju vieta) | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Vācu valoda|Vācu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]], [[latviešu valoda|latviešu]] |reliģija = [[luterisms]], [[katoļticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Polijas karalis un Lietuvas liekņazs |representative1 = Piltenes stārasts, Piltenes landtāgs |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} [[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža]] [[Attēls:IRP Livland voivodship.PNG|thumb|Piltenes apgabals un [[Cēsu vaivadija]] (vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) Polijas-Lietuvas sastāvā]] [[Attēls:Karte von Kurland abgetheilt in 4 Oberhauptmannschaften und dem Piltenschen Kreis 1797 – 1819.jpg|thumb|Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai)]] '''Piltenes apgabals''' ({{val|la|Districtus Regii Piltensis}}; {{val|de|Kreis Pilten}}, {{val|pl|Powiat Piltyński}}, {{val|da|distrikt Pilten}}) bija autonoms apgabals (savi [[Piltenes statūti]] un [[Piltenes landtāgs]]) agrākās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā. == Priekšvēsture == {{pamatraksts|Kurzemes bīskapija}} [[Piltene]] bija 1234. gadā dibinātās [[Kurzemes bīskapija]]s centrs. 1254. gada [[Kursas dalīšanas līgums]] Kurzemes bīskapa varā nodeva vairākus savstarpēji nesaistītus zemes gabalus. 1521. gada janvārī, sakarā ar sekulāras [[Prūsijas hercogiste]]s izveidošanos, Kurzemes bīskapija kļuva neatkarīga no pastāvēt beigušās [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] valsts un nonāca tiešā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] pakļautībā kā ''Stift Kurland''. 1557. gadā Piltenes pilsēta ieguva [[Rīgas tiesības]].<ref name="Piltene">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |title=Piltene |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], bailēs no Krievijas iebrukuma, 1559. gada 26. septembrī bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] par 30 000 dālderiem pārdeva [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]] Dānijas karalim [[Frederiks II|Frederikam II]], kurš drīz nopirka arī Kurzemes bīskapiju. Frederiks II šīs zemes nodeva savam 19 gadus vecajam brālim [[Holšteina]]s hercogam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], apmaiņā iegūstot Holšteinu. No 1561. līdz 1567. gadam Magnuss dzīvoja [[Piltene|Piltenē]]. 1570. gadā viņš atļāva [[ebreji]]em tiesības brīvi ieceļot savos īpašumos, nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, iegūt nekustamo īpašumu, piekopt savas reliģiskās nodarbes un tradīcijas. Piltenē izveidojās Latvijas teritorijā pirmā ebreju kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2009|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 }}</ref> 1570. gadā ar Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] atbalstu Magnusu pasludināja par [[Livonijas Karaliste]]s valdnieku. [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldis]] [[Jānis Hodkevičs|Jans Hodkevičs]] vēlējās iekarot Magnusa zemes Kurzemē, bet tam pretojās hercogs [[Gothards Ketlers]], kurš vēlējās šīs zemes pievienot savai jaunajai hercogistei. Reģentu padome, kuru Magnuss bija atstājis Piltenē, paziņoja, ka pakļausies tikai hercogam Gothardam, un šo lēmumu atbalstīja arī vietējā bruņniecība. Pēc konflikta ar Ivanu IV Magnuss pārbēga pie poļiem, un atgriezās Piltenē ar sievu un meitu. Daļu savu zemju viņš ieķīlāja, lai iegūtu naudu. Tā kā Magnusam nebija dēla, 1579. gadā par savu mantinieku viņš iecēla hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda]] dēlu [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihu Ketleru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Prūsijas ķīla (1585—1611) == 1583. gadā Magnuss mira, par savu oficiālo mantinieku atstājot Frīdrihu Ketleru. Piltenes muižniecība centās novilcināt ziņas par Magnusa nāvi, lai rastu iespēju nonākt Dānijas karaļa pakļautībā, izvairoties no Kurzemes hercoga Gotharda vai katoliskās Polijas varas. Piltenes protestanti uzskatīja, ka protestantu Dānija viņus labāk aizsargās no kontrreformācijas briesmām. Dānija uz Kurzemi nosūtīja kareivjus un lielgabalus, sākās [[Piltenes mantojuma karš]]. Dāņu atbalsta iedrošināta, Piltene noraidīja Livonijas vietvalža [[Georgs Radvils|Georga Radvila]] rīkojumu atzīt Polijas-Lietuvas varu. Arī Kurzemes un Zemgales hercogam neizdevās pakļaut Piltenes zemes. Radvils pavēlēja sākt militāru kampaņu pret Pilteni, kurā hercogs Gothards izvairījās iesaistīties. 1583. gada 29. jūlijā piltenieši un dāņi zaudēja [[Embūte]]s kaujā, kurā 60 kavalēristi un 80 kājnieki ar trim lielgabaliem cīnījās ar Pankoslavska komandētu poļu vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Konflikts beidzās ar 1585. gada 10. aprīļa [[Kronborgas miera līgums|Kronborgas miera līgumu]]. Piltenes apgabalu iekarojusī [[Polijas-Lietuvas ūnija]] apņēmās samaksāt Dānijai 30 000 dālderu kompensāciju par zaudētajām zemēm. Tā kā Polijai-Lietuvai šīs naudas nebija, Piltenes apgabalu ieķīlāja hercoga Gotharda Ketlera svainim [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas markgrāfam]] un [[Prūsijas hercogiste]]s reģentam Georgam Frīdriham fon Hoencollernam-Ansbaham, kas aizdeva trūkstošos līdzekļus.<ref name="Piltene"/> Markgrāfs Georgs Frīdrihs bija ieinteresēts palielināt Hoencollernu valdījumus Kurzemē. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] Gothards Ketlers jau 1560. gada 6. aprīlī pret 50 000 guldeņu bija ieķīlājis [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas draudzes novadu]] Prūsijas hercogam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 |title=Latvijas Vēstures institūta žurnāls, Nr.1 |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 }}</ref> Pēc Piltenes mantojuma kara apgabala politiskais centrs pārcēlās uz [[Aizpute|Aizputi]], kamēr Piltenē palika bīskapa sēdeklis. Piltenes apgabals tādējādi bija sadalīts trīs daļās: # [[Piltenes draudzes novads]], ieķīlāts Polijas-Lietuvas vasalim Prūsijas hercogam (īpašumtiesības vēlāk mainījās), # [[Dundagas draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] [[lēnis]] līdz 1795. gadam, # [[Embūtes draudzes novads]]-[[Aizputes draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] lēnis, ieķīlāts Kurzemes hercogam [[Vilhelms Ketlers|Vilhelmam Ketleram]].{{nepieciešama atsauce}} Kurzemes hercogi par Piltenes zaudēšanu sūdzējās Polijas-Lietuvas karalim, uzstājot uz savām mantojuma tiesībām. 1598. gadā karalis [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunds III]] izlēma, ka Kurzemes hercogs drīkstēs izpirkt apgabalu pēc Georga Frīdriha un viņa sievas Sofijas nāves. Georgs Frīdrihs mira 1603. gadā un markgrāfiene Sofija 1604. gadā Piltenes apgabalu uz 12 gadiem iznomāja Prūsijas kancleram [[Kristofs fon Rape|Kristofam fon Rapem]], kurš apņēmās viņai maksāt 1000 guldeņu gadā. Fon Rape, kurš mirušajam markgrāfam bija aizdevis naudu, 1605. gadā uz 7 gadiem iznomāja arī Grobiņas novadu. Taču jau 1609. gadā Grobiņas novadu kā [[Prūsijas Sofija]]s kāzu pūru pievienoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i. 1611. gadā Kurzemes hercogs Vilhelms izpirka arī Piltenes apgabalu par 25 000 [[guldenis|guldeņu]]. Hercogs arī apņēmās veikt maksājumus atraitnēs palikušajai markgrāfienei Sofijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Pašpārvalde un Maidelu dzimta === {{pamatraksts|Maideli}} 1611. gada 28. oktobrī stājas spēkā [[Piltenes statūti|Piltenes apgabala likumi un statūti]] (''Gesetze und Statute des Piltenischen Kreises''), kas veidoti, ņemot vērā vācu likumdošanas tradīcijas. [[Polijas-Zviedrijas karš|Polijas-Zviedrijas kara (1600—1629)]] laikā Polijas—Lietuvas Seims izlēma pilnībā pārņemt Piltenes apgabalu, kā vienu no Polijas kroņa zemju apgabaliem, apvienojot to ar [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], kas atradās personālūnijā ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]]. 1617. gada 9. maijā Piltenes apgabala teritorijā izveidoja katoļu [[Kurzemes bīskapija|Piltenes bīskapiju]]. Lai arī Piltenes apgabala protestantiem bija dotas ticības brīvības garantijas, 17. gadsimta vidū katoļu garīdzniecība, galvenokārt [[Žemaitijas bīskapija|Žemaitijas bīskapi]], sāka apsvērt ideju par katoļu Kurzemes bīskapijas atjaunošanu. Hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] un muižnieku asā konflikta dēļ karalis uz Kurzemi nosūtīja komisiju, kas 1617. gadā izdeva jaunus pārvaldes sistēmas noteikumus (mūsdienu izpratnē, konstitūcijas). Piltenes apgabalam piešķīra ''Ordinatio Regiminis et Judiciorum in Districtu Piltensi'', bet hercogistei ''[[Formula Regiminis]]''. Kurzemes un Zemgales hercogistē hercogi turpmāk bija atkarīgi no [[Kurzemes landtāgi]]em. Izņemot nepieciešamību saņemt karaļa apstiprinājumus, visa vara Piltenes apgabalā turpmāk atradās vietējās muižniecības rokās.<ref name="books.google.de">[https://books.google.de/books?id=4xFfCAAAQBAJ&pg=PT168&dq=kreis+pilten&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIOTAC#v=onepage&q=kreis%20pilten&f=false Die Anatomie frühneuzeitlicher Imperien]</ref> 1617. gada noteikumi izveido Piltenes Landrātu kolēģiju, kas sastāvēja no sešiem locekļiem, no kuriem vecākais parasti bija priekšsēdētājs. Kā septītais bija zemes notārs. Kolēģijas locekļus ievēlēja uz mūžu no Piltenes muižnieku vidus un viņus amatā apstiprināja karalis. 1617. gadā Brandenburgas markgrāfienes Sofijas sekretārs Jākobs Godemans (''Jakob Godemann'') ieradās pie karaļa atsūtītās komisijas un iesniedza sūdzību pret hercogu Vilhelmu par solīto maksājumu neveikšanu. Tika nolemts, ka Piltenes ķīla paliek markgrāfienes Sofijas īpašumā līdz viņas nāvei, bet apgabalā viņu pārstāvēs stārasts, kuru pēc zvēresta nodošanas amatā apstiprinās Polijas-Lietuvas karalis. Tā kā Piltenes muižnieki nepieņēma Sofijas piedāvāto stārasta kandidātu Jākobu Godemanu, [[Cīravas muiža]]s īpašnieks [[Maideli|Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'') izpirka Piltenes ķīlu no Sofijas, un tika iecelts par Piltenes stārastu uz mūžu.<ref name="The District of Pilten">[https://books.google.de/books?id=IVNGAAAAYAAJ&pg=PA666&dq=pilten+danish&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjJy83Mw5HkAhUc5KYKHcpeDf8Q6AEIKjAA#v=onepage&q&f=true The District of Pilten]</ref> 1633.(1639?) gadā viņš stārasta amatu nodeva savam dēlam Otto. [[Maideli|Maidelu]] ģimenes pārstāvji stārasta amatu ieņēma līdz 1711. gadam. Stārasts parasti bija arī Landrātu kolēģijas priekšsēdētājs, taču šajos gandrīz simts gados īsti nevar runāt par īpašu Maidelu dinastijas varu Piltenē.<ref name="books.google.de" /> == Personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogisti (1661—1717) == [[Attēls:Anonīms aicinājums Piltenes bruņniecībai Otrā Ziemeļu kara laikā 1663.png|thumb|Anonīma patriota "labvēlīgs brīdinājums" Piltenes bruņniecībai pret ūniju ar hercogu Jēkabu (1663)]] [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrijas karaspēks. To izmanto hercogs [[Jēkabs Ketlers]], 1656. gadā izpērkot Piltenes nomas tiesības no Maideliem, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas Seims. Hercogs arī izmaksāja 50 000 dālderu kompensāciju zviedriem.<ref name="The District of Pilten"/> 1661. gada 25. februārī tika apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogu, kuras ietvaros Piltenes apgabals saglabāja savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Pēc Jēkaba nāves atsākās konflikti par teritorijas autonomiju. Ņemot vērā katoļu [[kontrreformācija]]s draudus, [[Piltenes bruņniecība]] 1685. gada 22. septembrī noslēdza jaunu personālūniju ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, saglabājot savu pašpārvaldes autonomiju. Apgabala galvaspilsēta atradās Aizputē un tas dalījās septiņos [[Draudzes novads|draudzes novados]]: Aizputes, [[Valtaiķi|Valtaiķu]], [[Saka]]s, [[Embūte]]s, Piltenes, [[Dundaga]]s, [[Ārlava]]s.<ref name="The District of Pilten"/> Pēc miera atjaunošanas Livonijā, Polija-Lietuva pārpalikušajā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļā 1677. gadā izveidoja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]]. 1683. gada jūlijā karalis [[Jans III Sobeskis]] lūdz Romas pāvestu atjaunot kara laikā panīkušo Cēsu bīskapiju un apvienot to ar bijušo Kurzemes bīskapiju. 1685. gada 15. janvārī pāvests [[Inocents XI]] pasludina apvienotās “Livonijas vai Cēsu un Piltenes vai Kurzemes” bīskapijas izveidošanu (''Dioecesis Livoniae seu Vendensis et Piltinensis seu Curlandiae''). Piltenes muižniecība to uztvēra kā nopietnu draudu, un tas bija viens no iemesliem ātrai personālūnija noslēgšanai ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Izplatījās baumas, ka katoļu bīskaps [[Nikolajs Poplavskis]] vēlas atjaunot ne tikai garīgo, bet arī politisko varu Kurzemē, kas nozīmētu muižniecības varas zaudēšanu. 1685. gada 22. septembrī noslēgto personālūniju Piltenes muižniecība uzskatīja par aizsardzību no katoļu kontrreformācijas draudiem.<ref>[https://books.google.de/books?id=UWfM3aHjJKcC&pg=PA516&dq=kreis+pilten&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIMTAB#v=onepage&q=kreis%20pilten&f=true Konfessionelle Pluralität als Herausforderung]</ref> [[Attēls:Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei 1795. gada 28. martā.png|thumb|270px|Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas Impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem]] 1701.—1709. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara laikā]] Piltenes apgabals atkal atradās Zviedrijas okupācijā. Apgabals smagi cieta 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielajā mēra]] epidēmijā. 1713. gadā [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Kšištofs Antonijs Šembeks]] izvirzīja prasības pēc kontroles pār Piltenes apgabalu. Muižnieki meklēja aizsardzību pie hercoga, bet pēc tam pie Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka. Protestantiskā Anglija, Dānija, Prūsija un Nīderlande protestēja pret bīskapa Šembeka ambīcijām, un viņam nācās atkāpties, saņemot par to materiālu kompensāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Personālūnija ar Polijas-Lietuvas kopvalsti (1717—1795) == Pēc tam, kad beidza pastāvēt Ketleru dinastija, beidzās apgabala personālūnija ar hercogisti. Piltenes apgabalu 1717. gadā pakļāva tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei. Augstākā vara atradās 7 Polijas-Lietuvas senatoru rokās, kas bija tieši atbildīgi Polijas karalim. Piltenes bīskapiju pievienoja Inflantijas bīskapijai. 1745. gadā jaunas prasības pēc Piltenes izteica [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Jāzeps Dominiks Puzina|Puzina]], taču šoreiz Piltenes aizstāvībā nostājās [[Krievijas Impērija]], kas bija dziļi iesaistīta Kurzemes un Zemgales hercogistes politikā kopš ķeizarienes [[Anna I|Annas I]] varas laikiem. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā Piltenes apgabalā atradās Krievijas karaspēks. 1784. gadā Piltenes apgabals pievienojās Kurzemes un Zemgales hercogistes tirdzniecības līgumam ar Krievijas Impēriju, kas abām pusēm sniedz dažādas priekšrocības. 1795. gada 28. martā Piltenes valdība jeb landrātu kolēģija pēc [[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] priekšlikuma nolēma lauzt personālūniju ar Poliju—Lietuvu, padošanās aktu parakstīja Piltenes apgabala prezidents [[Ostenzakeni|Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens]], landtāga direktors Oto fon Zakens, landrāti [[Bēri|Ulrihs Johans Bērs]], [[Korfi|Nikolajs Kārlis Korfs]], [[Firksi|Lebrehts Kārlis Ernests Firkss]], [[Blombergi|Hermanis Ulrihs fon Blombergs]], [[Ofenbergi|Kārlis Gustavs fon Ofenbergs]], kā arī Embūtes draudzes novada pilnvarotie pārstāvji [[Mirbahi|Ernests fon Mirbahs]] un Oto Kristaps fon Mirbahs. == Autonomija Kurzemes guberņas sastāvā (1795—1818) == 15. (26.) aprīlī Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II [[Ziemas pils]] Troņa zālē svinīgi pieņēma Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala delegāciju 17 cilvēku sastāvā, kas ieradās sešu zirgu vilktās karietēs jātnieku sardzes pavadībā. Oto fon der Hovens ķeizarieni sveica Kurzemes bruņniecības, bet Frīdrihs Sigismunds fon Korfs Piltenes bruņniecības vārdā.<ref name="pievienošana">[https://www.perunica.ru/svoboda/8728-kak-kurlyandskoe-gercogstvo-stalo-rossiyskoy-guberniey.html Как Курляндское герцогство стало российской губернией]</ref> Juridiski Piltenes apgabalu inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā ar autonomas teritorijas tiesībām, taču jau 1796. gada 28. janvārī atcēla autonomiju un kā [[Piltenes apriņķis|Piltenes apriņķi]] iekļāva [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā. Pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī Piltenes apriņķim atjaunoja autonomas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā. 1812. gadā apgabals īslaicīgi atradās [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmās impērijas]] pārvaldē kā [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]s daļa. 1818. gada 12. martā to pilnīgi iekļāva Kurzemes guberņā. == Zināmie Piltenes apgabala prezidenti (stārasti) == {{Latvijas vēsture}} {{skatīt arī|Piltenes fogtu saraksts}} * 1585—1603: Johans fon [[Bēri|Bērs]] (1543—1613), bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts * 1603—1611: [[Kristofs fon Rape]] (''Christoph von Rappe'', 1566—1619), Prūsijas kanclers * 1611—1616: Kurzemes hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] valdījumā * 1621—1639: [[Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'', miris ap 1639. gadu) * 1639—1670: Oto Ernests fon Maidels (''Otto Ernst von Maydell'', 1608—1670), no 1656. gada pakļauts [[Jēkabs Ketlers|hercogam Jēkabam]] * 1670—1687: [[Anna Sibilla Maidele]] (''Anna Sibylla Maydell'', ap 1620—1687), pakļauta hercogam Jēkabam, no 1682. gada [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|hercogam Frīdriham Kazimiram]] * 1687—1697: Frīdrihs Johans fon Maidels (''Friedrich Johann von Maydell'', †1697), pakļauts hercogam Frīdriham Kazimiram * 1697—1698: Dītrihs fon Maidels (''Dietrich von Maydell'', miris 1711), pakļauts hercogam * 1698—1705: Georgs Johans fon [[Keizerlingi|Keizerlings]] (''Georg Johann von Keyserlingk'', 1629-1705), pakļauts hercogam * 1705—1715: Ulrihs fon Bērs (''Ulrich von Behr'', 1667—1722), pakļauts hercogam * 1715—1717: Ernests Ēvalds fon [[Heikingi|Heikings]] (''Ernst Ewald von Heyking'', 1677—1724), pakļauts hercogam * 1746—1794: [[Kārlis fon Ostenzakens]] (1726—1794) * 1795: Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens == Kurzemes guberņas sastāvā == Pēc 1818. gada administratīvas reformas Piltenes apriņķi sadalīja un: # [[Piltenes draudzes novads|Piltenes]] un [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novadus]] iekļāva [[Ventspils apriņķis|Ventspils pilskunga tiesā]]; # [[Ārlavas draudzes novads|Ārlavas draudzes novadu]] iekļāva [[Talsu apriņķis|Talsu pilskunga tiesā]]; # [[Piltenes-Aizputes draudzes novads|Aizputes]], [[Sakas draudzes novads|Sakas]], [[Embūtes draudzes novads|Embūtes]] un [[Valtaiķu draudzes novads|Valtaiķu draudzes novadus]] iekļāva jaunizveidotajā [[Aizputes apriņķis|Aizputes pilskunga tiesā]].<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA469&lpg=PA469&dq=Piltensche+Ritterschaft&source=bl&ots=1v3wrrB6cP&sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&hl=lv&sa=X&ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Piltensche%20Ritterschaft&f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.</ref> == Piltenes apgabala pilis == <gallery> Attēls:Piltene castle ruins 1830.jpg|[[Piltenes pils]]drupas Piltenes pils un pilsēta 1830.jpg|Piltenes pilsdrupu un pilsētas karte (1830) Attēls:Piltenes pilsdrupas-1.jpg|[[Piltene]]s pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara Attēls:Dundagas pils 1827.jpg|[[Dundagas pils]], 1827 Attēls:4 Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg|Dundagas pils mūsdienās Attēls:Ēdoles pils 1830.jpg|[[Ēdoles pils]] Attēls:5_Edoles-pils4-14jun08.jpg|Ēdoles pils mūsdienās Attēls:Alsungas pils un baznīca 1830.jpg|[[Alsungas pils]] Attēls:Alsungas pils 1999-07-25.jpg|Alsungas pils mūsdienās Attēls:Valtaiķu pilsdrupas.jpg|[[Valtaiķu pils]]drupas Attēls:Embūtes pilsdrupas 1830.jpg|[[Embūtes pilsdrupas]] un muiža, 1830 Attēls:Embūtes pilsdrupas 2001-11-10.jpg|Embūtes pilsdrupas mūsdienās Attēls:Aizpute 1814.JPG|[[Aizputes bīskapa pils]] (pārbūvēta par baznīcu) </gallery> == Skatīt arī == * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Piltenes landtāgs]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] == Atsauces == {{atsauces|2}} * Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 29.lpp. {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Kurzemes bīskapija]]<br />(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s)| virsraksts = Piltenes apgabals | periods = 1585—1796 | pēc = [[Kurzemes guberņa]]s autonoma daļa (1796-1818)}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Livonijas ordenis]]<br />(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s) | virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | periods = 1561—1795 | pēc = [[Kurzemes guberņa]] (1795-1918)}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas ordenis]]<br />(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s)| virsraksts = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] | periods = 1561]—1629| pēc = [[Zviedru Vidzeme]] (1629—1721)<br />[[Inflantijas vaivadija]] (1629—1772)}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Ventspils novads]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas ūnija]] [[Kategorija:Piltene]] 91tdkx8iwe8mdumvhrujodsse05x1hw Opekalns 0 98737 4452660 1211780 2026-04-10T15:48:13Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452660 wikitext text/x-wiki '''Opekalns''' var būt: * [[Opekalns (ciems)|Opekalns]] — apdzīvota vieta Jaunlaicenes pagastā; * [[Opekalns (paugurs)|Opekalns]] — paugurs Alūksnes augstienē. {{Nozīmju atdalīšana}} mr18qoocm5opumwzkm7e7j1f7ycqxkd 4452661 4452660 2026-04-10T15:48:28Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Apekalns]] uz [[Opekalns]], pārrakstot pāradresācijas lapu: precīzāk..... 4452660 wikitext text/x-wiki '''Opekalns''' var būt: * [[Opekalns (ciems)|Opekalns]] — apdzīvota vieta Jaunlaicenes pagastā; * [[Opekalns (paugurs)|Opekalns]] — paugurs Alūksnes augstienē. {{Nozīmju atdalīšana}} mr18qoocm5opumwzkm7e7j1f7ycqxkd Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa 0 103210 4452797 4452414 2026-04-10T20:27:26Z Anton0986 143792 4452797 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,595 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,583 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,576 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,572 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,570 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,568 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,565 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,562 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,560 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,559 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,559 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,557 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,553 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,553 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,549 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,544 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,532 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,525 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,520 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,513 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,508 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,504 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,496 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,492 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,487 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,481 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,474 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,470 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,463 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,458 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,455 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,452 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,450 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,443 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,431 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,429 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,426 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,423 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,420 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,415 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,412 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,408 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,403 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,398 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,394 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,390 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,385 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,383 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,378 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,374 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,372 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,370 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,367 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,365 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,363 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,360 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,354 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,352 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,350 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,345 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,341 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,328 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,323 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,320 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,316 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,312 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,308 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,304 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,296 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] fz8nj39svgurupblo0ix9w8r4nt0acy 4452804 4452797 2026-04-10T21:20:08Z Anton0986 143792 4452804 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,595 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,583 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,576 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,572 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,570 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,568 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,565 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,562 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,560 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,559 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,559 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,557 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,553 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,553 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,549 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,544 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,532 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,525 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,520 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,513 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,508 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,504 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,496 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,492 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,487 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,481 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,474 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,470 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,463 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,458 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,455 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,452 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,450 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,443 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,431 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,429 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,426 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,423 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,420 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,415 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,412 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,408 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,403 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,398 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,394 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,390 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,385 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,383 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,378 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,374 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,372 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,370 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,367 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,365 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,363 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,360 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,354 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,352 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,350 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,345 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,341 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,328 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,323 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,320 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,316 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,312 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,308 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,305 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,296 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] jk2brfqsdlsu4fus30350sd9qtmp0lp 4452806 4452804 2026-04-10T21:26:24Z Anton0986 143792 4452806 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,595 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,583 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,576 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,572 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,570 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,568 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,565 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,562 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,560 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,559 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,559 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,557 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,553 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,553 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,549 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,544 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,532 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,526 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,520 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,513 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,508 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,504 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,496 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,492 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,487 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,481 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,474 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,470 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,463 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,458 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,455 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,452 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,450 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,443 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,431 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,429 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,426 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,423 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,420 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,415 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,412 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,408 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,403 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,398 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,394 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,390 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,385 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,383 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,378 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,374 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,372 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,370 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,367 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,365 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,363 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,360 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,354 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,352 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,350 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,345 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,341 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,328 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,323 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,320 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,316 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,312 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,308 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,305 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,296 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] 5l9bq13x6x128v5808oy2jij99v13sa 4452814 4452806 2026-04-10T22:09:16Z Anton0986 143792 4452814 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,005}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,002}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{decrease}} 0,002}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,003}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,009}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,002}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,008}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,007}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,004}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,008}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,010}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,019}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,011}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{decrease}} 0,007}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,595 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,583 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,576 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,572 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,570 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,568 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,565 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,562 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,560 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,559 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,559 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,557 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,553 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,553 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,549 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,544 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,532 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,526 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,520 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,513 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,508 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,504 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,496 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,492 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,487 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,481 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,474 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,470 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,463 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,458 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,455 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,452 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,450 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,443 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,431 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,429 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,426 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,423 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,420 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,415 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,412 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,408 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,403 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,398 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,394 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,390 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,385 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,383 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,378 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,374 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,372 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,370 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,367 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,365 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,363 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,360 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,354 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,352 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,350 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,345 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,341 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,328 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,323 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,320 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,316 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,312 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,308 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,305 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,296 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] m8hoyxonkrqjch2juv8l7dzua0n01vs 4452830 4452814 2026-04-11T02:32:34Z Anton0986 143792 4452830 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,005}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,002}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{decrease}} 0,002}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,003}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,009}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,002}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,008}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,007}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,004}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,008}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,010}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,019}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,011}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{decrease}} 0,007}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,595 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,583 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,576 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,572 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,570 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,568 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,565 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,562 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,560 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,559 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,559 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,557 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,553 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,553 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,549 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,544 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,532 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,526 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,520 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,513 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,508 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,504 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,496 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,492 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,487 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,481 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,474 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,470 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,463 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,458 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,455 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,452 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,450 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,443 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,431 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,429 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,426 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,423 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,420 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,415 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,412 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,408 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,403 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,398 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,394 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,390 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,385 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,383 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,378 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,374 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,372 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,370 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,367 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,365 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,363 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,360 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,354 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,352 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,350 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,345 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,341 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,328 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,323 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,320 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,316 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,312 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,308 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,305 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,296 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] eqzhvysigmzr6ne1dqblms84x3rqaq9 19. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104891 4452793 4402022 2026-04-10T19:59:26Z Bai-Bot 60304 attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452793 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 19. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Pētersala]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = 19trol-01-08-2024.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[1978]]. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,287 km<br />(10,076 km / 10,211 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 39 (20 / 19) 44 (21 / 23)* |transporta vienīb = 8 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 un № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/19/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''19. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas]] līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 19.trolejbusu maršrturā daži reisi brauc pa mašrutu '''Pētersala''' — '''"[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]"''' — '''Ziepniekkalns un Ziepniekkalns — "Dzintars" — Pētersala.''' 19. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 20,287 km. Virziena '''Pētersala''' — '''Ziepniekkalns''' kopējais garums ir 10,076 km, bet virziena '''Ziepniekkalns''' — '''Pētersala''' kopējais garums ir 10,211 km. Darbdienās pa 19. trolejbusu maršrutu kursē 8 trolejbusi, bet brīvdienās — 5 trolejbusi. 19. trolejbusu maršrutu apkalpo gan RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 1. trolejbusu parks, gan RP SIA "Rīgas satiksme" 2. trolejbusu parks. == Vēsture == Maršruts atklāts {{dat|1978|12|19}} un kursēja no [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] līdz [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema ielai]]. Sākotnēji tas bija 12M. maršruts (M nozīmēja to, ka trolejbuss kursē pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]). 1980. gadā pārnumurēts par 19. trolejbusu maršrutu. 1994. gadā pagarināts abos galos – no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i, bet no Līvciema ielas līdz tagadējam galapunktam [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]]. No 2018. gada 3. marta sakarā ar [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. maršruta]] slēgšanu daži 19. maršruta reisi iebrauc apgriešanās lokā pie rūpnīcas "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> No 2024. gada 1. augusta galapunkts "[[Pētersalas iela]]" tika pārdēvēts par "[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] un [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Pētersala''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Valdeķu iela, Graudu iela, Saulkalnes iela, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Salu tilts, Lāčplēša iela, Emīlijas Benjamiņas iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris un Pulkv. Brieža iela. Virzienā '''Pētersala''' — '''"[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]"''' — '''Ziepniekkalns''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Pulkv. Brieža iela, Kalpaka bulvāris, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], Raiņa bulvāris, Emīlijas Benjamiņas iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vaiņodes iela, Tadaiķu iela, Saulkalnes iela, [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]], Graudu iela un Valdeķu iela. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''"Dzintars"''' — '''Pētersala''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Valdeķu iela, Graudu iela, Mālu iela, Saulkalnes iela, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Salu tilts, Lāčplēša iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Kalpaka bulvāris un Pulkv. Brieža iela. {{jaunarinda}} == Pieturvietas == [[Attēls:Riga, Ziepniekkalns, trolleybus turnaround.JPG|thumb|200px|19. maršruta trolejbusu galapunkts [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]].]] [[Attēls:Galapunkts Peetersalas ielaa.JPG|thumb|200px|1., 19. un 24. maršruta trolejbusu galapunkts "[[Pētersalas iela]]".]] 19. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 39 pieturas. Virzienā '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 20 pieturas, virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Pētersala''' ir 19 pieturas. 19. trolejbusu maršrutā kur brauc caur pieturvietu "Dzintars" pavisam kopā ir 44 pieturas virzienā '''Pētersala''' — '''"[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]"''' — '''Ziepniekkalns''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''"Dzintars"''' — '''Pētersala''' ir 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Pētersala]] | |- | align="center" | 2 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | |- | align="center" | 5 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 8 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Lastādijas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 12 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 13 | [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 15 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Ēbelmuižas iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ziepniekkalns]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns]] |x |- | align="center" | 2 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 8 | [[Kārļa Ulmaņa gatve|K. Ulmaņa gatve]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 10 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 12 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 14 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] | |- | align="center" | 17 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Pētersala]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Pētersala]] | |- | align="center" | 2 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | |- | align="center" | 5 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 8 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Lastādijas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 12 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 13 | [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 15 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- |16 |Mālu iela |x |- |17 |Staburaga iela |x |- |18 |"Dzintars" |x |- |19 |Staburaga iela |x |- | align="center" | 20 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Ēbelmuižas iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Ziepniekkalns]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns]] |x |- | align="center" | 2 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- |4 |Mālu iela |x |- |5 |Staburaga iela |x |- |6 |"Dzintars<nowiki>''</nowiki> |x |- |7 |Staburaga iela |x |- | align="center" | 8 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 11 | [[Kārļa Ulmaņa gatve|K. Ulmaņa gatve]] |x |- | align="center" | 12 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 13 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 14 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 15 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 17 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] | |- | align="center" | 20 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Pētersala]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] un [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Valdeķu iela, Graudu iela, Saulkalnes iela, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Salu tilts, Lāčplēša iela, Emīlijas Benjamiņas iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkv. Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''Ziepniekkalns''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], Laivu iela, [[Mūkusalas iela]], Kārļa Ulmaņa gatve, Vaiņodes iela, Tadaiķu iela, Saulkalnes iela, Graudu iela un Valdeķu iela. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Valdeķu iela, Graudu iela, Saulkalnes iela, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Mūkusalas iela, [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un Buru iela. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''[[Pētersala]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Salu tilts, Lāčplēša iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Kalpaka bulvāris un Pulkv. Brieža iela. Virzienā '''Pētersala''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Pulkv. Brieža iela, Kalpaka bulvāris, K. Valdemāra iela, Raiņa bulvāris, Emīlijas Benjamiņas iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 24 pieturas. Tāpat arī virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 24 pieturas. Savukārt, virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''Ziepniekkalns''' ir 9 pieturas. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 11 pieturas. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Pētersala''' ir 10 pieturas. Bet virzienā '''Pētersala''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Rāmuļu iela |x |- | align="center" | 2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Lugažu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pētersala]] |x |- | align="center" | 5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | |- | align="center" | 8 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 11 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Lastādijas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 14 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 15 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 16 | [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 18 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 22 | Ēbelmuižas iela |x |- | align="center" | 23 | [[Ziepniekkalns]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns]] |x |- | align="center" | 2 | Spulgas iela |x |- | align="center" | 3 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 8 | [[Kārļa Ulmaņa gatve|K. Ulmaņa gatve]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 12 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 13 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 15 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] | |- | align="center" | 18 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersala]] |x |- | align="center" | 20 | [[Lugažu iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |x |- | align="center" | 22 | Rāmuļu iela |x |- | align="center" | 23 | 1. trolejbusu parks |x |- | align="center" | 24 | [[Ganību dambis]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- |1 |Bieķensalas iela |x |- | align="center" | 2 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 3 | [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 5 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 8 | Ēbelmuižas iela |x |- | align="center" | 9 | [[Ziepniekkalns]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns]] |x |- | align="center" | 2 | Spulgas iela |x |- | align="center" | 3 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela]] / 2. slimnīca |x |- | align="center" | 8 | [[Kārļa Ulmaņa gatve|K. Ulmaņa gatve]] |x |- | align="center" | 9 | Mūkusalas rotācijas aplis |x |- | align="center" | 10 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Bieķensalas iela |x |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 4 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] | |- | align="center" | 9 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Pētersala]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Pētersala]] | |- | align="center" | 2 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | |- | align="center" | 5 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 8 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Lastādijas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Zaķusala]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lucavsala]] |x |- | align="center" | 12 | [[Bieķensalas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * ''[[Jāņa Čakstes gatve|J.Čakstes gatve]] (pārdēvēta par "Ēbeļmuižas iela")'' * ''Ziepniekkalns-4 (pārdēvēta par "Spulgas iela")'' * ''Graudu iela (virziens uz "Dzintars", pārdēvēta par "Mālu iela")'' * ''[[A/S "Dzintars"]] (pārdēvēta par "Dzintars")'' * ''Celtnieku iela (pārdēvēta par "Kartupeļu iela")'' * ''Kartupeļu iela (pieturvieta slēgta)'' * ''Telts iela (pārdevēta par K.Ulmaņa gatve / Vaiņodes iela)'' * ''Rūpnīca "[[Straume (uzņēmums)|Straume]]" (virziens uz Ziepniekkalns pieturvieta pārcelta atpakaļ un tika pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis" / virziens uz "Pētersalas iela" tika pārdēvēta par "Ceļu pārvalde")'' * ''Ceļu pārvalde (pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis")'' * ''"[[Ausma (uzņēmums)|Ausma]]" (pieturvieta pārdēvēta par "Mūkusalas iela" un tika slēgta)'' * ''Lāčplēša iela (virziens uz "Pētersalas iela" tika slēgta)'' * ''Pētersalas iela (pārdēvēta par "Pētersala")'' * ''Dzirnavu iela (pārdēvēta par "Hanzas iela")'' == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|TFyWnjkm_xY|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|xOZtc73tw2Q|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|cH1rJkf81Zc|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija, virzienš Ziepniekkalns - Pētersalas iela}} * {{youtube|XZCak5OSDCQ|Daļa no 19. trolejbusu maršruta video, virzienā Ziepniekkalns - 1. trolejbusu parks (Ganību dambī)}} * {{youtube|mgpJvdvdZn4|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija, vizienā Latvijas Universitāte - Ziepniekkalns (autobusu galapunkts)}} * {{Youtube|sBk3d-V2n_s&t|19. trolejbusu maršruta video ''Ziepniekkalna D/p - Latvijas Universitāte - Ziepniekkalna D/p''}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|19]] cds554q5kbqhk76gdp463nah46z9h9h Marks Gazols 0 108655 4452883 4073333 2026-04-11T05:17:38Z Biafra 13794 4452883 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Marks Gazols | vārds_orig = ''Marc Gasol'' | attēls = 1 marc gasol toronto raptors 2019 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Marks Gazols 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marks Gazols i Saezs | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|29}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[katalāņi|katalānis]] | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 116 [[kilograms|kg]] | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2004 | kar_beig = 2023 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 48., otrajā kārtā | dr_gads = [[2007. gada NBA drafts|2007]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Losandželosas "Lakers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2004—2006 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 2 = 2006—2008 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Girona]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2008|start}}–{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2018|end}}–{{nbay|2019|end}} | klubs 4 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2020|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 6 = 2021—2023 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbay|2018|end}})</small><small> * 3× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]</small> ({{nasg|2012}}, {{nasg|2015}}, {{nasg|2017}}) * [[All-NBA Team|NBA simboliskā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}})</small> * [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * [[NBA Defensive Player of the Year Award|NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2008|end}})</small> * [[Liga ACB|Spānijas līgas]] MVP <small>(2008)</small> * [[Liga ACB|Spānijas līgas]] čempions <small>(2004)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{Medal|Silver|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}} {{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Ķīna 2019]]|Basketbols}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{Medal|Gold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{Medal|Silver|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2017]]|Basketbols}} }} '''Marks Gazols i Saezs''' ({{val|ca|Marc Gasol i Sáez}}; dzimis {{dat|1985|1|29}} [[Barselona|Barselonā]]) ir [[Katalāņi|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s bijušais [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēdējā komanda, ko pārstāvējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA) ir [[Losandželosas "Lakers"]], bet iepriekš spēlējis [[Memfisas "Grizzlies"]] un [[Toronto "Raptors"]]. "Raptors" sastāvā kļuva par 2019. gada NBA čempionu. Pēdējā komanda, kurā spēlēja M. Gazols ir Spānijas ''[[LEB Oro]]'' līgas (pēc spēka otrās) klubs ''[[Bàsquet Girona]]''. Kopā ar Spānijas izlasi kļuvis par Pasaules un Eiropas čempionu, izcīnījis divas olimpisko spēļu sudraba medaļas. Marka brālis [[Pau Gazols]] arī ir bijis izcils basketbolists, pārstāvējis vairākas NBA komandas. Viņš ir NBA čempions, Eiropas čempions un olimpisko spēļu medaļnieks. == Karjera == === Eiropa === M. Gazols ir spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā, pārstāvot Lozannas koledžu [[Memfisa (ASV)|Memfisā]], [[Tenesī]] štatā. Pēc augstskolas pabeigšanas viņš atgriezās dzimtenē, lai spēlētu [[Liga ACB|ACB čempionātā]]. Sākotnēji viņš spēlēja ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'', taču pēdējās divas sezonas Eiropā aizvadīja ''[[CB Girona]]'' sastāvā. M. Gazols tika atzīts par 2007.—2008. gada sezonas ACB līgas vērtīgāko spēlētāju. === NBA === [[2007. gada NBA drafts|2007. gada NBA draftā]] viņu izvēlējās [[Losandželosas "Lakers"]] ar kopējo 48. numuru, taču M. Gazols pēc drafta turpināja spēlēt Spānijā. {{dat|2008|2|1||bez}} viņš tika nosūtīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]], maiņā pret Marka brāli Pau Gazolu (pirmais šāds brāļu maiņas darījums NBA vēsturē). {{dat|2008|6|23||bez}} M. Gazols parakstīja līgumu ar "Grizzlies" klubu. Savā pirmajā sezonā NBA viņš pierādīja sevi kā labu centra spēlētāju, uzreiz nostiprinoties komandas starta pieciniekā. 2011. gada decembrī M. Gazols noslēdza četru gadu līgumu ar "Grizzlies" par 48 miljoniem dolāru. Spēlētājs turpināja progresēt un šajā sezonā pirmo reizi piedalījās [[NBA All-Star spēle|''All-Star'' spēlē]]. 2013. gadā atzīts par [[NBA Defensive Player of the Year Award|NBA sezonas labāko spēlētāju aizsardzībā]]. 2014.—2015. gada sezonā "Grizzlies" ar M. Gazolu sastāvā otro reizi sasniedza Rietumu konferences finālsēriju, kur piekāpās nākamajiem čempioniem [[Goldensteitas "Warriors"]]. Individuālās statistikas ziņā produktīvāko spēli aizvadīja 2015. gada 1. decembrī, kad guva 38 punktus un 13 atlēkušās bumbas uzvarā pār [[Ņūorleānas "Pelicans"]]. 2019. gada 7. februārī M. Gazols tika aizmainīts uz [[Toronto "Raptors"]] pret [[Jons Valančūns|Jonu Valančūnu]], [[C. J. Mailzs|C. J. Mailzu]], [[Delons Raits|Delonu Raitu]] un nākotnes otrās kārtas drafta izvēli. "Raptors" ar M. Gazolu sastāvā kļuva par 2020. gada NBA čempioniem, finālsērijā pārspējot [[Goldensteitas "Warriors"]] sešās spēlēs. M. Gazols un P. Gazols kļuva par pirmajiem brāļiem NBA vēsturē, kas kļuvuši par līgas čempioniem (vecākais brālis kopā ar [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] uzvarēja 2009. un 2010. gada čempionātā). 2020. gada 24. novembrī M. Gazols kā brīvas aģents noslēdza līgumu ar viņu draftējušo aktuālo čempionu komandu [[Losandželosas "Lakers"]]. 2021. gada septembrī M. Gazols tika aizmainīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]], ļaujot "Lakers" atbrīvot vietu zem "algu griestiem", savukārt "Grizzlies" spēlētāju atbrīvoja no līguma dažas dienas vēlāk. === Atgriešanās Spānijā === 2021. gada novembrī M. Gazols parakstīja līgumu ar Spānijas ''[[LEB Oro]]'' līgas (pēc spēka otrās) klubu ''[[Bàsquet Girona]]'', kur spēlē kopā ar latviešu basketbolistu [[Kaspars Vecvagars|Kasparu Vecvagaru]]. [[Žirona]]s klubu [[Katalonija|Katalonijā]] M. Gazols pāarstāvēja arī pirms savas NBA karjeras sākuma. 2024. gada sākumā M. Gazols paziņoja par profesionālā basketbola karjeras beigām. === Spānijas izlase === Kopā ar Spānijas izlasi ir izcīnījis sudraba medaļu divās olimpiskajās spēlēs, uzvarējis [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]. [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātos]] ir svinējis uzvaras [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gadā Polijā]] un [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gadā Lietuvā]], taču savās mājās Spānijā ieguva sudraba medalu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]]. == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|champion=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | '''82''' || 75 || 30,7 || 53,0 || 0 || 73,3 || 7,4 || 1,7 || 0,8 || 1,1 || 11,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 69 || 69 || 35,8 || '''58,1''' || 0 || 67,0 || '''9,3''' || 2,4 || 1 || 1,6 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 81 || '''81''' || 31,9 || 52,7 || 42,9 || 74,8 || 7 || 2,5 || 0,9 || 1,7 || 11,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 65 || 65 || '''36,5''' || 48,2 || 08,3 || 74,8 || 8,9 || 3,1 || 1 || '''1,9''' || 14,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 80 || 80 || 35,0 || 49,4 || 07,1 || '''84,8''' || 7,8 || 4 || 1 || 1,7 || 14,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 59 || 59 || 33,4 || 47,3 || 18,2 || 76,8 || 7,2 || 3,6 || 1 || 1,3 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 81 || '''81''' || 33,2 || 49,4 || 17,6 || 79,5 || 7,8 || 3,8 || 0,9 || 1,6 || 17,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 52 || 52 || 34,4 || 46,4 || '''66,7''' || 82,9 || 7 || 3,8 || 1 || 1,3 || 16,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 74 || 74 || 34,2 || 45,9 || 38,8 || 83,7 || 6,3 || 4,6 || 0,9 || 1,3 || '''19,5''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 73 || 73 || 33,0 || 42,0 || 34,1 || 83,4 || 8,1 || 4,2 || 0,7 || 1,4 || 17,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 53 || 53 || 33,7 || 44,4 || 34,4 || 75,6 || 8,6 || '''4,7''' || '''1,1''' || 1,2 || 15,7 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2018|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 26 || 19 || 24,9 || 46,5 || 44,2 || 76,9 || 6,6 || 3,9 || 0,9 || 0,9 || 9,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 44 || 43 || 26,4 || 42,7 || 38,5 || 73,5 || 6,3 || 3,3 || 0,8 || 0,9 || 7,5 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 839 || 824 || 33,0 || 48,1 || 35,4 || 77,7 || 7,6 || 3,4 || 0,9 || 1,4 || 14,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēle | 3 || 1 || 20,0 || 55,6 || 0 || 0 || 7,6 || 3,3 || 1 || 0,3 || 6,6 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 13 || 13 || 39,9 || 51,1 || 0 || 69,9 || '''11,2''' || 2,2 || 1,1 || '''2,2''' || 15,0 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 7 || 7 || 37,3 || '''52,2''' || 0 || 79,1 || 6,7 || 3,1 || 0,3 || 1,9 || 15,1 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 15 || 15 || 40,6 || 45,4 || 0 || 80,0 || 8,5 || 3,2 || 0,9 || '''2,2''' || 17,2 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 7 || 7 || '''42,7''' || 40,5 || 0 || 79,4 || 7,7 || 4,4 || '''1,7''' || 0,9 || 17,3 |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 11 || 11 || 37,8 || 39,4 || 0 || 85,2 || 10,3 || '''4,5''' || 0,9 || 1,7 || '''19,7''' |- | style="text-align:left;"| [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 6 || 6 || 40,0 || 47,0 || '''58,3''' || '''93,9''' || 6,5 || 4,2 || 0,3 || 0,7 || 19,3 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]† | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | '''24''' || '''24''' || 30,6 || 42,2 || 38,2 || 87,0 || 6,4 || 3 || 0,9 || 1,1 || 9,4 |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 11 || 11 || 20,7 || 39,1 || 18,5 || 73,3 || 4,4 || 2,6 || 0,5 || 0,6 || 6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 94 || 94 || 35,2 || 44,2 || 34,3 || 80,8 || 7,7 || 3,3 || 0,8 || 1,4 || 13,9 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} <!-- {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}} --> {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} {{DEFAULTSORT:Gazols, Marks}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 2mwojp6fj3gac9686rrnu04zj1nooyq Eiropieši 0 108761 4453046 839736 2026-04-11T11:16:07Z Baisulis 11523 atsevišķs raksts..... 4453046 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of Europe.svg|thumb|[[Eiropas karogs]], ko izmanto, lai identificētu ar Eiropas iedzīvotāju [[pilsoniskais nacionālisms|pilsonisko nacionālistisko]] identitāti]] [[Attēls:Europe orthographic Caucasus Urals boundary.svg|thumb|[[Eiropa|Eiropas kontinenta]] platība (zaļā krāsā) ar sauszemes robežām, kas noteiktas gar [[Urāli|Urālu kalniem]] austrumos un gar [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalniem]] dienvidos]] '''Eiropieši''' ir vispārīgs termins, kas apzīmē cilvēkus, kuri pieder pie jebkuras etniskas, rases vai nacionālās grupas ar izcelsmi [[Eiropa|Eiropā]]. Mūsdienās tas galvenokārt attiecas uz cilvēkiem, kuri ir no Eiropas un dzīvo kontinentā, kā arī uz [[Eiropiešu emigrācija|Eiropas diasporu]]. Tomēr plašākā nozīmē terminu "eiropietis" var lietot, lai identificētu cilvēkus demogrāfiskajā kontekstā noteiktās valstīs ārpus Eiropas, proti, [[Amerikas kolonizēšana|Amerikā]] un [[Okeānija|Okeānijā]], kur Eiropas izcelsmes cilvēki veido iedzīvotāju lielāko daļu, vienlaikus piederot neeiropiešu nacionālajai grupai. Lielākajā daļā definīciju iekļauti arī [[Eiropiešu izcelsmes afrikāņi|Eiropas izcelsmes cilvēki]] [[Āfrika|Āfrikā]]. Turklāt jebkura persona, kurai ir [[Eiropas Savienība]]s [[Eiropas Savienības pilsonība|pilsonība]], šajā konkrētajā kontekstā var tikt identificēta kā eiropietis. Tiek lēsts, ka 2025. gadā Eiropas kopējais iedzīvotāju skaits bija 744 miljoni cilvēku,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Europe Population 2025 |url=https://worldpopulationreview.com/continents/europe |access-date=2025-09-20 |website=World Population Review |language=en}}</ref> un 2020. gadā gandrīz 87 miljoni starptautisko migrantu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |title=Europe |url=https://worldmigrationreport.iom.int/what-we-do/world-migration-report-2024-chapter-3/europe |access-date=2025-10-05 |website=World Migration Report |language=en}}</ref> Saskaņā ar 2015. gada aplēsēm vairāk nekā 480 miljoniem cilvēku valstīs ārpus Eiropas ir vismaz kaut kāda Eiropas izcelsme.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=decolonialatlas |date=2015-09-30 |title=The European Diaspora: European Ancestry Worldwide |url=https://decolonialatlas.wordpress.com/2015/09/30/the-european-diaspora-european-ancestry-worldwide/ |access-date=2025-09-20 |website=The Decolonial Atlas |language=en}}</ref> Lielākā daļa [[Eiropas tautas|Eiropas pamatiedzīvotāju]] pēc rases tiek klasificēti kā [[baltie cilvēki|baltie]], kas ir arī visizplatītākais termins, ko lieto, lai apzīmētu Eiropas izcelsmes cilvēkus valstīs, kas nav [[Eiropas valstis]]. Laikā no 18. līdz 20. gadsimtam tagad apstrīdēts rases jēdziens klasificēja eiropiešus kā daļu no tā sauktās [[eiropeīdā rase|Eirāzijas rases]], kas plaši apvienoja Eiropas, [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijas]] un [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Dienvidāzija]]s iedzīvotājus. Lai gan mūsdienu akadēmiskajā diskursā no tā parasti izvairās, termins "eiropīdā rase" joprojām tiek izmantots oficiālajos datos [[Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšana|Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšanā]], lai rasiski klasificētu cilvēkus, kuru izcelsme vai etniskā piederība ir Eiropas, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] vai Ziemeļāfrikas. == Eiropas iedzīvotāju skaits == Tiek lēsts, ka 2025. gadā Eiropā dzīvoja vairāk nekā 744 miljoni cilvēku.<ref name=":0" /> [[Starptautiskā migrācijas organizācija]] 2024. gada ziņojumā lēsa, ka 2020. gadā Eiropā uzturējās aptuveni 87 miljoni starptautisko migrantu.<ref name=":2" /> Lielākā daļa neeiropiešu migrantu Eiropā nāk no [[Āzija]]s (50%), [[Āfrika]]s (20%) un [[Latīņamerika]]s un [[Karību reģions|Karību reģiona]] (15%). Attiecībā uz nelegālo [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]] uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] galvenās nelegālo migrantu izcelsmes valstis uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] bija [[Ēģipte]], [[Sīrija]], [[Tunisija]], [[Ķīna]], [[Indija]], [[Krievija]], [[Pakistāna]], [[Venecuēla]], [[Turcija]], [[Alžīrija]] un [[Afganistāna]]; savukārt galvenās nelegālo migrantu izcelsmes valstis uz [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] bija Sīrija, Afganistāna un Pakistāna. Turklāt liels Eiropas iekšējās migrācijas vilnis sākās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]], kas izraisīja lielāko [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|bēgļu krīzi]] Eiropā kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. [[Krievija]], kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir 146 miljoni (no kuriem 110 miljoni jeb 75% dzīvo [[Krievijas Eiropas daļa|Krievijas Eiropas daļā]]), ir visapdzīvotākā valsts Eiropā. Tomēr visapdzīvotākā valsts, kas pilnībā atrodas Eiropas robežās, ir [[Vācija]], kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir 83 miljoni. Vidējais [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]] Eiropā 2020. gadā bija 1,50 bērni uz sievieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=How many children were born in 2020? |url=https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220428-2 |access-date=2025-09-20 |website=ec.europa.eu |language=en}}</ref> == Eiropiešu emigrācija == {{pamatraksts|Eiropiešu emigrācija}} 2015. gadā aptuveni 480 miljoni cilvēku bija daļa no Eiropas emigrantiem, kas ietver Eiropas izcelsmes cilvēkus, kuri nedzīvo Eiropā. Dažos kontinentos tas ietver cilvēkus, kuri var būt vairākas paaudzes attālinājušies no Eiropas sabiedrībām un kultūrām vēsturiskā emigrācijas līmeņa dēļ no kontinenta [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Atklājumu laikmetā]] un pēc tā. Mūsdienās [[Amerikas kolonizēšana|Amerika]] un [[Okeānija]] kopā ir mājvieta lielākajai daļai cilvēku, kurus var identificēt kā tādus, kuriem ir vismaz ievērojama vai pastāvīga Eiropas izcelsme ārpus Eiropas. 2015. gada analīze liecina, ka neeiropas valsts ar visvairāk Eiropas izcelsmes cilvēkiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis]] (223 miljoni), kam seko [[Brazīlija]] (91 miljons), [[Argentīna]] (38 miljoni), [[Kanāda]] (25 miljoni) un [[Austrālija]] (20 miljoni).<ref name=":1" /> Centieni, kuru rezultātā Eiropas izcelsmes iedzīvotāji paplašinājās, galu galā kļūstot par demogrāfisko vairākumu daudzās [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] daļās, notika vienlaikus ar vairāku Eiropas koloniālo impēriju, īpaši [[Britu impērija|britu]], [[Francijas koloniālā impērija|franču]], [[Spānijas Impērija|spāņu]] un [[Portugāles Impērija|portugāļu]], paplašināšanos. == Skatīt arī == * [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] * [[aziāti]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Eiropa]] 5hrk7fznvlea1k7zvasnfyddcykrlo6 4453050 4453046 2026-04-11T11:19:18Z Baisulis 11523 pārnests teksts no apvienotā raksta..... 4453050 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of Europe.svg|thumb|[[Eiropas karogs]], ko izmanto, lai identificētu ar Eiropas iedzīvotāju [[pilsoniskais nacionālisms|pilsonisko nacionālistisko]] identitāti]] [[Attēls:Europe orthographic Caucasus Urals boundary.svg|thumb|[[Eiropa|Eiropas kontinenta]] platība (zaļā krāsā) ar sauszemes robežām, kas noteiktas gar [[Urāli|Urālu kalniem]] austrumos un gar [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalniem]] dienvidos]] '''Eiropieši''' ir vispārīgs termins, kas apzīmē cilvēkus, kuri pieder pie jebkuras etniskas, rases vai nacionālās grupas ar izcelsmi [[Eiropa|Eiropā]]. Mūsdienās tas galvenokārt attiecas uz cilvēkiem, kuri ir no Eiropas un dzīvo kontinentā, kā arī uz [[Eiropiešu emigrācija|Eiropas diasporu]]. Tomēr plašākā nozīmē terminu "eiropietis" var lietot, lai identificētu cilvēkus demogrāfiskajā kontekstā noteiktās valstīs ārpus Eiropas, proti, [[Amerikas kolonizēšana|Amerikā]] un [[Okeānija|Okeānijā]], kur Eiropas izcelsmes cilvēki veido iedzīvotāju lielāko daļu, vienlaikus piederot neeiropiešu nacionālajai grupai. Lielākajā daļā definīciju iekļauti arī [[Eiropiešu izcelsmes afrikāņi|Eiropas izcelsmes cilvēki]] [[Āfrika|Āfrikā]]. Turklāt jebkura persona, kurai ir [[Eiropas Savienība]]s [[Eiropas Savienības pilsonība|pilsonība]], šajā konkrētajā kontekstā var tikt identificēta kā eiropietis. Tiek lēsts, ka 2025. gadā Eiropas kopējais iedzīvotāju skaits bija 744 miljoni cilvēku,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Europe Population 2025 |url=https://worldpopulationreview.com/continents/europe |access-date=2025-09-20 |website=World Population Review |language=en}}</ref> un 2020. gadā gandrīz 87 miljoni starptautisko migrantu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |title=Europe |url=https://worldmigrationreport.iom.int/what-we-do/world-migration-report-2024-chapter-3/europe |access-date=2025-10-05 |website=World Migration Report |language=en}}</ref> Saskaņā ar 2015. gada aplēsēm vairāk nekā 480 miljoniem cilvēku valstīs ārpus Eiropas ir vismaz kaut kāda Eiropas izcelsme.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=decolonialatlas |date=2015-09-30 |title=The European Diaspora: European Ancestry Worldwide |url=https://decolonialatlas.wordpress.com/2015/09/30/the-european-diaspora-european-ancestry-worldwide/ |access-date=2025-09-20 |website=The Decolonial Atlas |language=en}}</ref> Lielākā daļa [[Eiropas tautas|Eiropas pamatiedzīvotāju]] pēc rases tiek klasificēti kā [[baltie cilvēki|baltie]], kas ir arī visizplatītākais termins, ko lieto, lai apzīmētu Eiropas izcelsmes cilvēkus valstīs, kas nav [[Eiropas valstis]]. Laikā no 18. līdz 20. gadsimtam tagad apstrīdēts rases jēdziens klasificēja eiropiešus kā daļu no tā sauktās [[eiropeīdā rase|Eirāzijas rases]], kas plaši apvienoja Eiropas, [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijas]] un [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Dienvidāzija]]s iedzīvotājus. Lai gan mūsdienu akadēmiskajā diskursā no tā parasti izvairās, termins "eiropīdā rase" joprojām tiek izmantots oficiālajos datos [[Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšana|Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšanā]], lai rasiski klasificētu cilvēkus, kuru izcelsme vai etniskā piederība ir Eiropas, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] vai Ziemeļāfrikas. == Termina vēsture == Vārds ''Εὐρώπη'' (''Eurṓpē'') [[Sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] sākotnēji apzīmēja vienu no pasaules daļām, kas atradās uz ziemeļiem no [[Vidusjūra|Vidusjūras]] un uz rietumiem no [[Egejas jūra|Egejas jūras]]. Etimoloģija tiek skaidrota vairākos veidos: no grieķu vārdiem ''eurýs'' („plats”) un ''ṓps'' („skats, seja”), kas nozīmētu „plaša zeme”, vai arī no feniķiešu vārda ''ereb'' („rietumi, saulriets”). [[sengrieķu mitoloģija|Grieķu mitoloģijā]] [[Eiropa (mitoloģija)|Eiropa]] bija feniķiešu valdnieka meita, kuru nolaupīja [[Zevs]], pārvērties par [[Vērsis|vērsi]], bet šis vārds pakāpeniski kļuva par visa kontinenta nosaukumu. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] parādījās apzīmējums ''europaeus'' („eiropietis”), kas sākotnēji nozīmēja kristieti no Eiropas, pretstatā [[Musulmaņi|musulmaņiem]] vai citu reģionu iedzīvotājiem. [[Renesanse|Renesanses]] un [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] laikmetā termins ieguva plašāku nozīmi, apzīmējot cilvēku, kas pieder pie kopējās Eiropas kultūras un civilizācijas, it īpaši salīdzinājumā ar citām pasaules daļām. 19. un 20. gadsimtā „eiropietis” kļuva par etnolingvistisku un politisku jēdzienu, kas saistīts arī ar kolonialisma laikmetu un nacionālo identitāti. Mūsdienās šis termins tiek lietots gan ģeogrāfiskā nozīmē (cilvēks no Eiropas kontinenta), gan politiskā nozīmē, īpaši runājot par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] identitāti un ideju par kopīgu „eiropieša” piederību. == Eiropas iedzīvotāju skaits == Tiek lēsts, ka 2025. gadā Eiropā dzīvoja vairāk nekā 744 miljoni cilvēku.<ref name=":0" /> [[Starptautiskā migrācijas organizācija]] 2024. gada ziņojumā lēsa, ka 2020. gadā Eiropā uzturējās aptuveni 87 miljoni starptautisko migrantu.<ref name=":2" /> Lielākā daļa neeiropiešu migrantu Eiropā nāk no [[Āzija]]s (50%), [[Āfrika]]s (20%) un [[Latīņamerika]]s un [[Karību reģions|Karību reģiona]] (15%). Attiecībā uz nelegālo [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]] uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] galvenās nelegālo migrantu izcelsmes valstis uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] bija [[Ēģipte]], [[Sīrija]], [[Tunisija]], [[Ķīna]], [[Indija]], [[Krievija]], [[Pakistāna]], [[Venecuēla]], [[Turcija]], [[Alžīrija]] un [[Afganistāna]]; savukārt galvenās nelegālo migrantu izcelsmes valstis uz [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] bija Sīrija, Afganistāna un Pakistāna. Turklāt liels Eiropas iekšējās migrācijas vilnis sākās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]], kas izraisīja lielāko [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|bēgļu krīzi]] Eiropā kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. [[Krievija]], kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir 146 miljoni (no kuriem 110 miljoni jeb 75% dzīvo [[Krievijas Eiropas daļa|Krievijas Eiropas daļā]]), ir visapdzīvotākā valsts Eiropā. Tomēr visapdzīvotākā valsts, kas pilnībā atrodas Eiropas robežās, ir [[Vācija]], kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir 83 miljoni. Vidējais [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]] Eiropā 2020. gadā bija 1,50 bērni uz sievieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=How many children were born in 2020? |url=https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220428-2 |access-date=2025-09-20 |website=ec.europa.eu |language=en}}</ref> == Eiropiešu emigrācija == {{pamatraksts|Eiropiešu emigrācija}} 2015. gadā aptuveni 480 miljoni cilvēku bija daļa no Eiropas emigrantiem, kas ietver Eiropas izcelsmes cilvēkus, kuri nedzīvo Eiropā. Dažos kontinentos tas ietver cilvēkus, kuri var būt vairākas paaudzes attālinājušies no Eiropas sabiedrībām un kultūrām vēsturiskā emigrācijas līmeņa dēļ no kontinenta [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Atklājumu laikmetā]] un pēc tā. Mūsdienās [[Amerikas kolonizēšana|Amerika]] un [[Okeānija]] kopā ir mājvieta lielākajai daļai cilvēku, kurus var identificēt kā tādus, kuriem ir vismaz ievērojama vai pastāvīga Eiropas izcelsme ārpus Eiropas. 2015. gada analīze liecina, ka neeiropas valsts ar visvairāk Eiropas izcelsmes cilvēkiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis]] (223 miljoni), kam seko [[Brazīlija]] (91 miljons), [[Argentīna]] (38 miljoni), [[Kanāda]] (25 miljoni) un [[Austrālija]] (20 miljoni).<ref name=":1" /> Centieni, kuru rezultātā Eiropas izcelsmes iedzīvotāji paplašinājās, galu galā kļūstot par demogrāfisko vairākumu daudzās [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] daļās, notika vienlaikus ar vairāku Eiropas koloniālo impēriju, īpaši [[Britu impērija|britu]], [[Francijas koloniālā impērija|franču]], [[Spānijas Impērija|spāņu]] un [[Portugāles Impērija|portugāļu]], paplašināšanos. == Skatīt arī == * [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] * [[aziāti]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Eiropa]] 4lc3sxymmhwej7035obevv7990rqs1g Eiropietis 0 108762 4453049 4335760 2026-04-11T11:18:17Z Baisulis 11523 pāradresācija...... 4453049 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eiropieši]] 2w3c5b6zl7x7qr9e0a7gy58v9cbwp58 Princese Dezirē 0 117703 4452766 4402163 2026-04-10T19:17:58Z Meistars Joda 781 4452766 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dezirē Elizabete Sibilla Silveršiolda | vārds_orig = Princese Dezirē | attēls = Prinsessan Désirée (cropped).jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Princese Dezirē | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Hāgas pils]], [[Zviedrija]] | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 21 | m_vieta = Koberga, [[Vesterjētlandes lēne|Vesterjētlande]], [[Zviedrija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = Zviedrija | tautība = Zviedriete | dzimums = S | vecāki = [[Princis Gustavs Ādolfs]] un [[Princese Sibilla]] | brāļi = [[Kārlis XVI Gustavs|Karalis Kārlis XVI Gustavs]] | māsas = [[Princese Margarēta]], [[Birgita Ingeborga Alise|Princese Birgitta]], [[Princese Kristīne]] | dzīvesbiedrs = Barons Niklass Silveršiolds | bērni = Barons Karls Otto Edmunds Silveršiolds, Kristīne Luīze Eva Madeleine | paraksts = | dinastija = | kategorijas = Bernadotu dinastija | citas daļas = Bernadotu dinastija {{ģerboņu infodaļa |embed=yes |persona= Princeses Dezirē |ģerbonis1= |izmērs1=50px |paskaidrojums1= |ģerbonis2= |izmērs2=50px |paskaidrojums2= |ģerbonis3=Arms of Bernadotte.svg |izmērs3=50px |paskaidrojums3=Bernadotu dinastijas ģerbonis }} }} {{Zviedrijas karaliskā ģimene}} '''Dezirē Elizabete Sibilla Silveršiolda''' (dzimusi {{dat|1938|6|2}}, mirusi {{dat|2026|1|21}}) bija [[Zviedrija]]s princese un [[baronese]]. Viņa bija [[princis Gustavs Ādolfs|prinča Gustava Ādolfa]] un [[princese Sibilla|princeses Sibillas]] ģimenes trešā meita, kā arī karaļa [[Kārlis XVI Gustavs|Kārļa XVI Gustava]] un [[princese Margarēta|princešu Margarētas]], [[Birgita Ingeborga Alise|Birgitas]] un [[princese Kristīne|Kristīnes]] māsa. Princese Dezirē, tāpat kā visas viņas māsas, mācījās [[Franču ģimnāzija|Franču ģimnāzijā]] [[Stokholma|Stokholmā]], vēlāk studēja valodas [[Šveice|Šveicē]]. Viņa ir ieguvusi izglītību kā bērnudārza skolotāja, kā arī studējusi tekstila tehnikas zinātni Konstfaka tehniskajā augstskolā Stokholmā. 1964. gada 5. jūnijā viņa [[Stokholmas Doma baznīca|Stokholmas Doma baznīcā]] salaulājās ar [[barons|baronu]] Niklasu Silveršioldu jaunāko, dzimušu 1934. gadā. Silveršioldu pāris dzīvo Kobergas pilī [[Vesterjētlandes lēne|Vesterjētlandē]], viņas tituls ir ''princese Dezirē, baronese Silveršiolda''. Pārim bija dēls Karls Otto Edmunds Silveršiolds (dzimis 1965. gadā, precējies ar Mariju Fredriksoni, meita Anna Margareta Sibilla Dezirē), un meita Kristīne Luīze Eva Madeleine (dzimusi 1966. gadā, precējusies ar baronu Hansu Luīzu Žerāru, bērni Estelle Luīze Dezirē, Karls Žerārs un Freds Luīzs Žerārs). == Galerija == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Princess Désirée wedding cermony 1964.jpg|Kāzās Hagasessorna 1950s.jpg|Starp māsām (trešā no labās) ar māti princesi Sibillu Princess Désirée wedding 1964.jpg|Kāzās </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Bernadotu dinastija]] [[Kategorija:Zviedrijas princeses]] [[Kategorija:Zviedrijas monarhija]] 6hcbes3bjb68gozotf4ay18081ajqgy Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 0 120231 4452731 4452542 2026-04-10T17:58:02Z Pirags 3757 /* Valde */ pap 4452731 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m<sup>2</sup> ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[nefroloģija]]s, [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m<sup>2</sup>) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m<sup>2</sup>). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m<sup>2</sup> platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] jqz5juoy9ksoi042kc76gd9d3vfrqr6 Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri 0 121786 4452794 4324996 2026-04-10T19:59:36Z Bai-Bot 60304 /* Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452794 wikitext text/x-wiki Šajās tabulās ir redzami visi [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Rīgas trolejbusu]] reģistrācijas numuri, gan bijušie, gan esošie. == Numerācijas atšifrējums == * 1. cipars apzīmē trolejbusu parka numuru, kurā trolejbuss pierakstīts — 1. vai 2. parks. * 2. cipars apzīmē trolejbusa modeli. Modeļu numuru atšifrējums ir šāds: ** '''1''' — Ganz-Maz 103T (tikai 11330) + Škoda 14Tr, ** '''2''' — [[Solaris Trollino 18,75 H2]], pirms tam — [[Škoda 14Tr]]; ** '''3''' — [[Škoda 15Tr]]; ** '''4''' — [[Škoda 14TrM]] + ar tablo aprīkotie Škoda 14Tr 14261 un 14272; ** '''5''' — [[Škoda 15TrM]]; ** '''6''' — [[Solaris Trollino 18]]; ** '''7''' — [[Škoda 27Tr Solaris]], pirms tam — AKSM-321 (tikai 27504) + [[AKSM-333]]; ** '''8''' — [[Škoda 24Tr Irisbus]] bez dīzeļģeneratora (izņemot 28380—28598, kuri ar dīzeļģeneratoru tika aprīkoti Rīgā); ** '''9''' — Škoda 24Tr Irisbus ar dīzeļģeneratoru no rūpnīcas; * 3. un 4. cipars apzīmē mašīnas numuru (iespējami arī gadījumi, kad tas ir 00). * 5. cipars — kontrolcipars. Piemēram, trolejbuss nr. '''26553''' — 2. parks, Solaris Trollino 18, 55. mašīna. == Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri == <gallery width="200" perrow="3"> Riga, Škoda 14Tr (2).jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''1-1139'''. Riga, Škoda 14Tr (1).jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''1-1168'''. Riga trolleybus.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''1-113'''. Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''2-1072'''. Skoda 14Tr02 6.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''2-205'''. 18trolejbuss.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''2-215'''. </gallery> {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''1-1100'''</center> || 1982 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1101'''</center> || 1982 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1102'''</center> || 1983 || 2001 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1103'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1104'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1105'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1106'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1107'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1108'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1109'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1110'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1111'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1112'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1113'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1114'''</center> || 1984 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1115'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1116'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1117'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1118'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1119'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1120'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1121'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1122'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1123'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1124'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1125'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1126'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1127'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1128'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1129'''</center> || 1984 || 2006 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1130'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1131'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1132'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1133'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1134'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1135'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1136'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1137'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1138'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1139'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1140'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1141'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1142'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1143'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1144'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1145'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1146'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1147'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1148'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1149'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1150'''</center> || 1987 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1151'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1152'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1153'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1154'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1155'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1156'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1157'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1158'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1159'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1160'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1161'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1162'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1163'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1164'''</center> || 1987 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1165'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1166'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1167'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1168'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1169'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1170'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1171'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1172'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1173'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1174'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1175'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1176'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1177'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1178'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1179'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1180'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1181'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1182'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1183'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1184'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1185'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1186'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1187'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1188'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1189'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1190'''</center> || 1988 || || <center>'''11428'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1191'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1192'''</center> || 1988 || || <center>'''11441'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1193'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1194'''</center> || 1988 || || <center>'''11450'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1195'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11461'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''1-1196'''</center> || 1989 || || <center>'''11472'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1197'''</center> || 1989 || || <center>'''11483'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1198'''</center> || 1989 || || <center>'''11494'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1199'''</center> || 1989 || || <center>'''11504'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- |} {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''1-101'''</center> || 1989 || 11.2009 || <center>'''11014'''</center> || |- | <center>'''1-102'''</center> || 1989 || 12.2013 || <center>'''11025'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''1-103'''</center> || 1989 || 11.2009 || <center>'''11036'''</center> || |- | <center>'''1-104'''</center> || 1989 || 05.2012 || <center>'''11047'''</center> || |- | <center>'''1-105'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''11058'''</center> || |- | <center>'''1-106'''</center> || 1989 || 09.2013 || <center>'''11069'''</center> || |- | <center>'''1-107'''</center> || 1989 || 11.2013 || <center>'''11071'''</center> || Izņemts no kustības 2011. gadā |- | <center>'''1-108'''</center> || 1989 || || <center>'''11080'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-109'''</center> || 1989 || 1995 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-110'''</center> || 1989 || 2010 || <center>'''11101'''</center> || 2010. gada martā cieta avārijā |- | <center>'''1-111'''</center> || 1989 || 09.2012 || <center>'''11112'''</center> || |- | <center>'''1-112'''</center> || 1989 || 10.2012 || <center>'''11123'''</center> || |- | <center>'''1-113'''</center> || 1989 || 07.2012 || <center>'''11134'''</center> || |- | <center>'''1-114'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11145'''</center> || |- | <center>'''1-115'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11156'''</center> || |- | <center>'''1-116'''</center> || 1989 || || <center>'''11167'''</center> || |- | <center>'''1-117'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11178'''</center> || |- | <center>'''1-118'''</center> || 1989 || 06.2013 || <center>'''11189'''</center> || |- | <center>'''1-119'''</center> || 1989 || 09.2013 || <center>'''11191'''</center> || |- | <center>'''1-120'''</center> || 1989 || 06.2013 || <center>'''11201'''</center> || Izņemts no kustības 2010. gadā |- | <center>'''1-121'''</center> || 1989 || 11.2013 || <center>'''11210'''</center> || Izņemts no kustības 2011. gadā |- | <center>'''1-122'''</center> || 1989 || || <center>'''11221'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-123'''</center> || 1989 || || <center>'''11232'''</center> || |- | <center>'''1-124'''</center> || 1996 || 2013 || <center>'''11243'''</center> || |- | <center>'''1-125'''</center> || 1997 || || <center>'''11254'''</center> || |- | <center>'''1-126'''</center> || 1997 || || <center>'''11265'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-127'''</center> || 1997 || || <center>'''11276'''</center> || |- | <center>'''1-128'''</center> || 1997 || || <center>'''11287'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-129'''</center> || 1997 || || <center>'''11298'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-130'''</center> || 1996 || || <center>'''11308'''</center> || |- | <center>'''1-131'''</center> || 1996 || || <center>'''14261'''</center> || Trolejbuss aprīkots ar elektroniskajiem tablo |- | <center>'''1-132'''</center> || 2000 || 2013 || <center>'''14272'''</center> || Trolejbuss aprīkots ar elektroniskajiem tablo. 2011. gada februārī cieta avārijā |- |} {{Col-2}} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''2-1001'''</center> || 1982 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1002'''</center> || 1982 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1003'''</center> || 1982 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1004'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1005'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1006'''</center> || 1983 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1007'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1008'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1009'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1010'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1011'''</center> || 1983 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1012'''</center> || 1983 || 1991/1992 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1991./1992. gada kā būvvagoniņš '''62-1012''' |- | <center>'''2-1013'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1992. gada kā būvvagoniņš '''62-1013''' |- | <center>'''2-1014'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1015'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1016'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1017'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1018'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1019'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1020'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1021'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1022'''</center> || 1983 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1023'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1992. gadam kā '''2-1065''' |- | <center>'''2-1024'''</center> || 1983 || 1987 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1025'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1026'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1027'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1028'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1029'''</center> || 1984 || 1991 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1030'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1031'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1032'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1033'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1034'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1035'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1036'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1037'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1038'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1985. gada kā mācību trolejbuss '''2-047''' |- | <center>'''2-1039'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1040'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1041'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1042'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1043'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1044'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1045'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1046'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1047'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1048'''</center> || 1985 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1049'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1050'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1051'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1052'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1053'''</center> || 1985 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1054'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1055'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1056'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1057'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1058'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1059'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1060'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1061'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1986./1987. gada kā mācību trolejbuss '''2-046''' |- | <center>'''2-1062'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1063'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1064'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1065'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1992. gadam kā '''2-1023''' |- | <center>'''2-1066'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1067'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Kaut kad [[1990. gadi|90. gados]] nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-1067''' |- | <center>'''2-1068'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1069'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1070'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1071'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1072'''</center> || 1986 || || <center>'''21523'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-1073'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1074'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1075'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1076'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1077'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1078'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1079'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1080'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1081'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1082'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1083'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1084'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1085'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1086'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1087'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1088'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1089'''</center> || 1987 || || <center>'''21578'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-1090'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1091'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1092'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1093'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1094'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1095'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1096'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1097'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1098'''</center> || 1987 || || <center>'''21591'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-1099'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- |} {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''2-200'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-201'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''22017'''</center> || |- | <center>'''2-202'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-203'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''22039'''</center> || |- | <center>'''2-204'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1997. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-204''' |- | <center>'''2-205'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-206'''</center> || 1988 || 05.2013 || <center>'''22061'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-207'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-208'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-209'''</center> || 1988 || || <center>'''22094'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-210'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-211'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-212'''</center> || 1988 || 06.2013 || <center>'''22126'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-213'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-214'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-215'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-216'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-216''' |- | <center>'''2-217'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada februāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-217''' |- | <center>'''2-218'''</center> || 1988 || 07.2013 || <center>'''22181'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-219'''</center> || 1988 || 05.2013 || <center>'''22192'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-220'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-221'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-222'''</center> || 1988 || 12.2013 || <center>'''22224'''</center> || PIzņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-223'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-224'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-224''' |- | <center>'''2-225'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-226'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-226''' |- | <center>'''2-227'''</center> || 1988 || || <center>'''22279'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-228'''</center> || 1989 || 06.2013 || <center>'''22281'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-229'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-230'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-231'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-232'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-233'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''22333'''</center> || |- | <center>'''2-234'''</center> || 1983 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-235'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-236'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-237'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-238'''</center> || 1983 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- |} {{Col-end}} == Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri == [[Attēls:Riga, Ziepniekkalns, trolleybus turnaround.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14TrM]] ar reģ. nr. ''2-421'']] Šajā tabulā ir redzami visi bijušie un esošie trolejbusu [[Škoda 14TrM]] reģistrācijas numuri. Visi Škoda 14TrM tipa trolejbusi tika piegādāti 2. trolejbusu parkam. Lielākā daļa šo trolejbusu Rīgā vairs nekursē, daļa ir pārdoti [[Harkiva]]i Ukrainā, daļa - norakstīti, bet vēl daži pagaidām ir atstāti "iekonservēti". === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' !'''Norakstīts''' !'''Piezīmes''' |- |24007 |1998 |2-400 |2014 |2014. gada aprīlī nodots Harkivai |- |24018 |1998 |2-401 | |2014. gada maijā nodots Harkivai |- |24029 |1998 |2-402 |2019 |No 2016. līdz 2018. gadam — mācību trolejbuss |- |24031 |1998 |2-403 | |2014. gada jūlijā nodots Harkivai (Nr.2410) |- |24040 |1998 |2-404 | |2014. gada aprīlī nodots Harkivai (Nr.2408) |- |24051 |1998 |2-405 | |2014. gada februārī nodots Harkivai (Harkivā nr.2402) |- |24062 |1998 |2-406 | |Norakstīts ap 2015. gadu |- |24073 |1998 |2-407 | |2014. gada aprīlī nodots Harkivai (Harkivā nr.2405) |- |24084 |1998 |2-408 |5.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24095 |1998 |2-409 |5.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24105 |1998 |2-410 |5.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24116 |1998 |2-411 | |2014. gada maijā nodots Harkivai (Nr.2406) |- |24127 |1998 |2-412 | |Patlaban izņemts no kustības |- |24138 |1998 |2-413 | |2014. gada martā nodots Harkivai (Nr.2403) |- |24149 |1998 |2-414 |2019 |No 2016. līdz 2018. gadam — mācību trolejbuss |- |24151 |1998 |2-415 |6.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24160 |1998 |2-416 | |Izņemts no kustības 2009. gadā. 2013. gada decembrī pārdots Harkivai (Harkivā nr.2401) |- |24171 |1998 |2-417 | |2014. gada aprīlī nodots Harkivai (Nr.2411) |- |24182 |1998 |2-418 |12.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24193 |1998 |2-419 | |2014. gada martā nodots Harkivai (Nr.2407) |- |24203 |1998 |2-420 |2018 |Noņemts no uzskaites 2015. gada 20. martā |- |24214 |1998 |2-421 |12.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24225 |1998 |2-422 | |Norakstīts ap 2015. gadu |- |24236 |1998 |2-423 | |2014. gada maijā nodots Harkivai (Nr.2409) |- |24247 |1998 |2-424 | |2014. gada maijā nodots Harkivai (Nr.2412) |- |24258 |1998 |2-425 | |2014. gada martā nodots Harkivai (Harkivā nr.2404) |} == Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri == {{Col-begin|width=80%}}{{Col-2}} === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''13015'''</center> || 1989 || <center>1-1</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13026'''</center> || 1989 || <center>1-2</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13037'''</center> || 1989 || <center>1-3</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13048'''</center> || 1990 || <center>1-4</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13059'''</center> || 1990 || <center>1-5</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13061'''</center> || 1990 || <center>1-6</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13070'''</center> || 1990 || <center>1-7</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13081'''</center> || 1990 || <center>1-8</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13092'''</center> || 1990 || <center>1-9</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13102'''</center> || 1990 || <center>1-10</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13113'''</center> || 1990 || <center>1-11</center> || 2013. gada augustā nodots 2. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''23252''' Izņemts no kustības |- | <center>'''13124'''</center> || 1990 || <center>1-12</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13135'''</center> || 1990 || <center>1-13</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13146'''</center> || 1990 || <center>1-14</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13157'''</center> || 1991 || <center>1-15</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13168'''</center> || 1991 || <center>1-16</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13179'''</center> || 1991 || <center>1-17</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13181'''</center> || 1991 || <center>1-18</center> || Izņemts no kustības |}{{Col-2}} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''23208'''</center> || 1989 || || <center>''2-300''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''-'''</center> || 1989 || 1995 || <center>''2-301''</center> || Sadega 1995. gadā |- | <center>'''23219'''</center> || 1989 || || <center>''2-302''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''23221'''</center> || 1989 || || <center>''2-303''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''-'''</center> || 1989 || 1994 || <center>''2-304''</center> || Sadega 1994. gadā |- | <center>'''23230'''</center> || 1990 || || <center>''2-305''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''23241'''</center> || 1991 || || <center>''2-306''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''23252'''</center> || 1991 || || <center>''-''</center> || Līdz 2013. gada augustam - 13113 (1. TP) Izņemts no kustības |}{{Col-end}} == Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri == [[Attēls:25. trolejbuss uz Vanšu tilta.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 15TrM]] ar reģ. nr. ''25057'']] Šajā tabulā ir redzami visi bijušie un esošie trolejbusu [[Škoda 15TrM]] reģistrācijas numuri. Visi Škoda 15TrM tipa trolejbusi tika piegādāti 2. trolejbusu parkam, bet 2015. gadā visi trolejbusi tika nodoti 1. trolejbusu parkam (tie gan netika pārnumurēti) {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''25057'''</center> || 2000 || <center>2-505</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25068'''</center> || 2000 || <center>2-506</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25079'''</center> || 2000 || <center>2-507</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25081'''</center> || 2000 || <center>2-508</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25090'''</center> || 2000 || <center>2-509</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |} {{Col-2}} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''25002'''</center> || 1998 || <center>2-500</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25013'''</center> || 1998 || <center>2-501</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25024'''</center> || 1998 || <center>2-502</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25035'''</center> || 1998 || <center>2-503</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25046'''</center> || 2000 || <center>2-504</center> || Izņemts no kustības |} {{Col-end}} == Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri == [[Attēls:Trolejbus na lince č. 15.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[AKSM-333]] ar reģ. nr. ''2-710'']] [[Attēls:17. trolejbuss Brīvības ielā pie VEF.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[AKSM-333]] ar reģ. nr. ''27036'']] AKSM-333 trolejbusi Rīga tika ekspluatēti līdz 2015. gada janvārim. === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !'''Izl. g.''' !'''Norakstīts''' !'''Agrākais reģ. nr.''' !'''Piezīmes''' |- |27003 |1999 |2015 |2-700 |Pirmais AKSM trolejbuss Rīgā |- |27014 |2001 |2015 |2-701 | |- |27025 |2001 |2014 |2-702 | |- |27036 |2001 |2015 |2-703 | |- | - |2001 |2004 |2-704 |Sadega 2004. gada 4. jūnijā uz Vanšu tilta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/AKSM-333/704/704_lat.htm|title=Rīgas Trolejbuss {{!}}{{!}} AKSM-333 nr. 2-704|website=riga.mashke.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- |27047 |2001 |2012 |2-705 | |- |27058 |2001 |2012 |2-706 | |- |27069 |2001 |2015 |2-707 | |- |27071 |2001 |2013 |2-708 | |- |27080 |2001 |2014 |2-709 | |- |27091 |2001 |2015 |2-710 | |} == Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri == [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|175px|Trolejbuss [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino II 18 Ganz]] ar reģ. nr. 16033 '''('''''1-603)'']] [[Attēls:22. trolejbuss A. Čaka ielā.jpg|thumb|175px|Trolejbuss Solaris Trollino II 18 Ganz ar reģ. nr. ''16164'']] [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|175px|Trolejbuss Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda ar reģ. nr. ''2-668'']] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|Trolejbuss Solaris Trollino III 18 Ganz ar reģ. nr. ''26553'']] === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !Modelis !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' !Norakstīts !Piezīmes |- |'''16164''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-616 | |Mācību |-Piezīmes |-Tikai mācību kopš 06.2021 izņemot 23.11.2023 kad kursēja pa 15.Trolejbusa maršrutu |- |'''16273''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26509 | | |- |'''16284''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26511 | | |- |'''16295''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26520 | | |- |'''16305''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26531 | | |- |'''16316''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26542 | | |- |'''16327''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26553 | | |- |'''16338''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26654 | | |- |'''16349''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26575 | | |- |'''16351''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26586 | | |- |'''16360''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26597 | | |- |'''16371''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26607 | | |- |'''16382''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26618 | | |- |'''16403''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26631 | | |} === Trolejbusi kuri ir utilrzēti === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !Modelis !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' |-piezīmes izņemts no apgrozības |'''16077''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-607 |- |'''16099''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-609 |- |'''16109''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-610 |- |'''16111''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-611 |- |'''16120''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-612 |- |'''16131''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-613 |- |'''16153''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-615 |- |'''16175''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-617 |- |'''16186''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-618 |- |'''16197''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-619 |- |'''16207''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-620 |- |'''16218''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-621 |- |'''16229''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-622 |- |'''16231''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-623 |- |'''16240''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-624 |- |'''16251''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-625 |- |'''16262''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-626 |} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !Modelis !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' |- |'''26640''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-664 |- |'''26651''' |Solaris Trollino 3 18 Ganz-Škoda |2005 |2-665 |- |'''26662''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-666 |- |'''26673''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-667 |- |'''26684''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-668 |- |'''26695''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-669 |- |'''26705''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-670 |- |'''26716''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-671 |- |'''26727''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-672 |- |'''26738''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-673 |- |'''26749''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-674 |} === Norakstītie,utilizētie,avarējušie, pārdotie Rīgas Satiksme izsolēs vai pārnummurētie Trollino 18 trolejbusi === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Modelis''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Piezīmes''' |- |'''16000''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2000 |1-600 |Norakstīts 2019. gadā. Utilizēts 2020. gada janvārī. |- |'''16011''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2000 |1-601 |Norakstīts 2019. gadā. Utilizēts 2020. gada janvārī. |- |'''16022''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-602 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |-Pārnummurēts uz 3930 |- |'''16033''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-603 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16044''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-604 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16055''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-605 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16066''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-606 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16088''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-608 |Iebrauca veikala sienā; norakstīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-satiksme/video-riga-notikusi-divu-trolejbusu-sadursme-viens-no-tiem-iebraucis-ekas-siena/|title=Rīgā notikusi divu trolejbusu sadursme; viens no tiem iebraucis veikala “Maxima” sienā|website=skaties.lv|access-date=2020-12-07}}</ref> |- |'''26509''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-650 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16273 |- |'''26511''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-651 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16284 |- |'''26520''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-652 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16295 |- |'''26531''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-653 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16305 |- |'''26542''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-654 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16316 |- |'''26553''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-655 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16327 |- |'''26564''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-656 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16338 |- |'''26575''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-657 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16349 |- |'''26586''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-658 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16351 |- |'''26597''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-659 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16360 |- |'''26607''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-660 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16371 |- |'''26618''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-661 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16382 |- |'''26629''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-662 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16393 |- |'''26631''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-663 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16403 | |} == Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri == [[Attēls:16. trolejbuss.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''18143'']] [[Attēls:Riga 5 trolejbuss uz Vansu tilta 06.2010.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''18219'']] [[Attēls:16. trolejbuss Aizkraukles ielā.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''18263'']] [[Attēls:16. trolejbuss Lielvārdes ielā.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''19487'']] [[Attēls:4. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''19694'']] === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Dīzeļģenerators''' |- |'''18252''' |2007 |1-8252 | |- |'''18263''' |2007 |1-8263 | |- |'''18274''' |2007 |1-8274 | |- |'''18285''' |2007 |1-8285 | |- |'''18296''' |2007 |1-8296 | |- |'''19454''' |2009 |1-9454 |✔ |- |'''19465''' |2009 |1-9465 |✔ |- |'''19476''' |2009 |1-9476 |✔ |- |'''19487''' |2009 |1-9487 |✔ |- |'''19498''' |2009 |1-9498 |✔ |- |'''19508''' |2009 |1-9508 |✔ |- |'''19519''' |2009 |1-9519 |✔ |- |'''19521''' |2009 |1-9521 |✔ |- |'''19530''' |2009 |1-9530 |✔ |- |'''19541''' |2009 |1-9541 |✔ |- |'''19552''' |2009 |1-9552 |✔ |- |'''19563''' |2009 |1-9563 |✔ |- |'''19574''' |2009 |1-9574 |✔ |- |'''19585''' |2009 |1-9585 |✔ |- |'''19596''' |2009 |1-9596 |✔ |- |'''19606''' |2009 |1-9606 |✔ |- |'''19617''' |2009 |1-9617 |✔ |- |'''19628''' |2009 |1-9628 |✔ |- |'''19639''' |2009 |1-9639 |✔ |- |'''19641''' |2009 |1-9641 |✔ |- |'''19650''' |2009 |1-9650 |✔ |- |'''19661''' |2009 |1-9661 |✔ |- |'''19672''' |2009 |1-9672 |✔ |- |'''19683''' |2009 |1-9683 |✔ |- |'''19694''' |2009 |1-9694 |✔ |- |'''19704''' |2009 |1-9704 |✔ |- |'''19715''' |2009 |1-9715 |✔ |- |'''19726''' |2009 |1-9726 |✔ |- |'''19737''' |2009 |1-9737 |✔ |- |'''19748''' |2009 |1-9748 |✔ |- |'''19759''' |2009 |1-9759 |✔ |- |'''19761''' |2009 |1-9761 |✔ |- |'''19770''' |2009 |1-9770 |✔ |- |'''19781''' |2009 |1-9781 |✔ |- |'''19792''' |2009 |1-9792 |✔ |- |'''19802''' |2009 |1-9802 |✔ |- |'''19813''' |2009 |1-9813 |✔ |- |'''19824''' |2009 |1-9824 |✔ |- |'''19835''' |2009 |1-9835 |✔ |- |'''19846''' |2009 |1-9846 |✔ |- |'''19857''' |2009 |1-9857 |✔ |- |'''19868''' |2009 |1-9868 |✔ |- |'''19879''' |2009 |1-9879 |✔ |- |'''19881''' |2009 |1-9881 |✔ |- |'''19890''' |2009 | - |✔ |} [[Attēls:Trolleybus Riga IMG 2544 C.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''2-8380'']] [[Attēls:17. trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''28434'']] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''28456'']] [[Attēls:9. trolejbuss.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29004'']] [[Attēls:Hybridní trolejbus.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29190'']] [[Attēls:7. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29255'']] [[Attēls:8. trolejbuss 2009.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29353'']] === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Dīzeļģenerators''' |'''Piezīmes''' |- |'''28380''' |2008 |2-8380 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28391''' |2008 |2-8391 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28401''' |2008 |2-8401 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28412''' |2008 |2-8412 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28423''' |2008 |2-8423 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28434''' |2008 |2-8434 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28445''' |2008 |2-8445 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28456''' |2008 |2-8456 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28467''' |2008 |2-8467 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28478''' |2008 |2-8478 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28489''' |2008 |2-8489 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28491''' |2008 |2-8491 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28521''' |2008 |2-8521 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28532''' |2008 |2-8532 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28543''' |2008 |2-8543 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28565''' |2008 |2-8565 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28576''' |2008 |2-8576 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28587''' |2008 |2-8587 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28598''' |2008 |2-8598 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''29070''' |2008 |2-9070 |✔ | |- |'''29081''' |2008 |2-9081 |✔ |Mācību trolejbuss |- |'''29092''' |2008 |2-9092 |✔ |Mācību trolejbuss |- |'''29102''' |2008 |2-9102 |✔ | |- |'''29113''' |2008 |2-9113 |✔ | |- |'''29124''' |2008 |2-9124 |✔ | |- |'''29146''' |2008 |2-9146 |✔ | |- |'''29157''' |2008 |2-9157 |✔ | |- |'''29168''' |2008 |2-9168 |✔ | |- |'''29179''' |2008 |2-9179 |✔ | |- |'''29181''' |2008 |2-9181 |✔ | |- |'''29200''' |2008 |2-9200 |✔ | |- |'''29211''' |2008 |2-9211 |✔ | |- |'''29222''' |2008 |2-9222 |✔ | |- |'''29244''' |2008 |2-9244 |✔ | |- |'''29255''' |2008 |2-9255 |✔ | |- |'''29266''' |2008 |2-9266 |✔ | |- |'''29277''' |2008 |2-9277 |✔ | |- |'''29288''' |2008 |2-9288 |✔ | |- |'''29299''' |2008 |2-9299 |✔ | |- |'''29309''' |2008 |2-9309 |✔ | |- |'''29311''' |2008 |2-9311 |✔ | |- |'''29320''' |2008 |2-9320 |✔ | |- |'''29331''' |2008 |2-9331 |✔ | |- |'''29342''' |2008 |2-9342 |✔ | |- |'''29353''' |2008 |2-9353 |✔ | |- |'''29364''' |2008 |2-9364 |✔ | |- |'''29375''' |2008 |2-9375 |✔ | |- |'''29386''' |2008 |2-9386 |✔ | |- |'''29397''' |2008 |2-9397 |✔ | |- |'''29407''' |2009 |2-9407 |✔ | |- |'''29418''' |2009 |2-9418 |✔ | |- |'''29429''' |2009 |2-9429 |✔ | |- |'''29431''' |2009 |2-9431 |✔ | |- |'''29440''' |2009 |2-9440 |✔ | |} === Bijušie trol. reģistrācijas numuri === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Dīzeļģenerators''' |'''Piezīmes''' |- |'''18001''' |2007 |1-8001 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18012''' |2007 |1-8102 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18023''' |2007 |1-8023 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18034''' |2007 |1-8034 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18045''' |2007 |1-8045 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18056''' |2007 |1-8056 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18067''' |2007 |1-8067 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18078''' |2007 |1-8078 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18089''' |2007 |1-8089 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18091''' |2007 |1-8091 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18101''' |2007 |1-8101 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18110''' |2007 |1-8110 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18121''' |2007 |1-8121 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18132''' |2007 |1-8132 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18143''' |2007 |1-8143 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18154''' |2007 |1-8154 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18165''' |2007 |1-8165 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18176''' |2007 |1-8176 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18187''' |2007 |1-8187 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18198''' |2007 |1-8198 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18208''' |2007 |1-8208 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18219''' |2007 |1-8219 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18221''' |2007 |1-8221 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18230''' |2007 |1-8230 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18241''' |2007 |1-8241 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''28303''' |2008 |2-8303 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28314''' |2008 |2-8314 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28325''' |2008 |2-8325 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28336''' |2008 |2-8336 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28347''' |2008 |2-8347 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28358''' |2008 |2-8358 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28369''' |2008 |2-8369 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28371''' |2008 |2-8371 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28501''' |2008 |2-8501 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru. Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28510''' |2008 |2-8510 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28554''' |2008 |2-8554 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29004''' |2008 |2-9004 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29015''' |2008 |2-9015 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29026''' |2008 |2-9026 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29037''' |2008 |2-9037 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29048''' |2008 |2-9048 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29059''' |2008 |2-9059 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29061''' |2008 |2-9061 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29135''' |2008 |2-9135 |✔ |Utilizēts 2020. gada jūlijā |- |'''29190''' |2008 |2-9190 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29233''' |2008 |2-9233 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |} == Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri == [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°17507.jpg|thumb|Škoda 27Tr Solaris]] === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !Trolejbusa reģ. nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |27101 |2014 |✔ |Remontā no 15.08.2020 līdz 03.2021.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/346630/|title=Rīga, trolejbuss № 27101|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- |27112 |2014 |✔ | |- |27123 |2014 |✔ | |- |27145 |2014 |✔ | |- |27134 |2014 |✔ | |- |27156 |2014 |✔ | |- |27167 |2014 |✔ | |- |27178 |2014 |✔ | |- |27191 |2014 |✔ | |- |27201 |2014 |✔ | |- |27210 |2014 |✔ | |- |27221 |2014 |✔ | |- |27232 |2014 |✔ | |- |27243 |2014 |✔ | |- |27254 |2014 |✔ | |- |27276 |2014 |✔ | |- |27265 |2014 |✔ | |- |27298 |2014 |✔ | |- |27308 |2014 |✔ |Frontālā sadursmē uz Gaisa tilta 26.08.2024. |- |27287 |2014 |✔ | |- |27321 |2014 |✔ | |- |27319 |2014 |✔ | |- |27330 |2014 |✔ | |- |27341 |2014 |✔ | |- |27189 |2014 |✔ | |} [[Attēls:16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 3603.jpg|thumb|Škoda 27Tr Solaris]] === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !Trolejbusa reģ. nr. !Sērijas nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |17529 | |2015 |✔ | |- |17518 | |2015 |✔ | |- |17507 | |2015 |✔ | |- |17531 | |2015 |✔ | |- |17551 | |2015 |✔ | |- |17540 | |2015 |✔ | |- |17562 | |2015 |✔ | |- |17573 | |2015 |✔ | |- |17595 | |2015 |✔ | |- |17605 | |2015 |✔ | |- |17584 |14133 |2015 |✔ | |- |17616 | |2015 |✔ | |- |17627 | |2015 |✔ | |- |17638 | |2015 |✔ | |- |17649 | |2015 |✔ | |- |17651 | |2015 |✔ | |- |17660 | |2015 |✔ | |- |17671 | |2015 |✔ | |- |17682 | |2015 |✔ | |- |17693 | |2015 |✔ | |- |17736 | |2015 |✔ | |- |17725 | |2015 |✔ | |- |17703 | |2015 |✔ | |- |17714 | |2015 |✔ | |- |17747 | |2015 |✔ | |} === Jaunākie trolejbusi === Pēc piegādes līguma vienošanās pabeigšanas, trešajā kārtā no 2018. gada - 2020.g., tika piegādāti atlikušie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu-491573|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu|website=Dienas Bizness|access-date=2020-12-07|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" |+ 1.TP Reģistrācijas numuri !Borta nr. !Sērijas nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |17758 | |2017 |✔ | |- |17769 | |2017 |✔ | |-Problēmas ar motoru,skaļa rūkšana |- |17771 |14174 |2017 |✔ | |- |17780 |14175 |2017 |✔ | |- |17791 | |2017 |✔ | |-Nekursē |- |17801 |14179 |2017 |✔ | |- |17812 |14180 |2017 |✔ | |- |17823 | |2017 |✔ | |- |17834 | |2017 |✔ | |- |17845 | |2017 |✔ | |- |17856 |14177 |2018 |✔ | |- |17867 |14184 |2018 |✔ |Iekļuva smagajā avārijā 2020. gada 25. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-satiksme/smaga-avarija-kengaraga-trolejbusa-un-auto-sadursme-cietusi-septini-cilveki/|title=FOTO: Smaga avārija Ķengaragā - trolejbusa un auto sadursmē cietuši seši cilvēki|website=skaties.lv|access-date=2020-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200611142923/https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-satiksme/smaga-avarija-kengaraga-trolejbusa-un-auto-sadursme-cietusi-septini-cilveki/|archivedate=2020-06-11}}</ref> Izremontēts rūpnīcā 2022. gadā. |- |17878 | |2017 |✔ | |- |17889 | |2017 |✔ | |- |17891 | |2017 |✔ | |- |17901 | |2017 |✔ | |- |17910 | |2017 |✔ | |- |17921 | |2017 |✔ | |- |17932 | |2017 |✔ | |- |17943 | |2017 |✔ | |- |17954 | |2017 |✔ | |- |17965 | |2017 |✔ | |- |17976 | |2017 |✔ | |- |17987 | |2017 |✔ | |- |17998 | |2017 |✔ | |} {| class="wikitable" |+2.TP Reģistrācijas numuri !'''Borta nr.''' !Sērijas nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |27515 |14328 |2018 |✔ | |- |27526 |14327 |2018 |✔ | |- |27537 |14325 |2018 |✔ | |- |27548 |14329 |2018 |✔ | |- |27559 | | |✔ | |- |27561 |14330 |2018 |✔ | |- |27570 |14331 |2018 |✔ | |- |27581 |14332 |2018 |✔ | |- |27592 |14333 |2018 |✔ | |- |27602 |14338 |2018 |✔ | |- |27613 |14345 |2018 |✔ | |- |27624 |14337 |2018 |✔ | |- |27635 |14347 |2018 |✔ | |- |27646 |14343 |2018 |✔ | |- |27657 |14341 |2018 |✔ | |- |27668 | | |✔ | |- |27679 |14346 | |✔ | |- |27681 | | |✔ | |- |27690 |14334 |2018 |✔ | |- |27700 |14335 |2018 |✔ | |- |27711 | | |✔ | |- |27722 | | |✔ | |- |27733 | | |✔ | |- |27744 | | |✔ | |- |27755 | | |✔ | |} == Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri == Trolejbusi [[Solaris Trollino 18,75 H2]] ir darbināmi ar ūdeņradi. {| class="wikitable" |+ 2.TP reģistrācijas numuri !Trolejbusa reģ. nr. !'''Izl.g.''' !'''Piezīmes''' |- |22006 |2017 | |- |22017 |2018 | |- |22028 |2018 | |- |22039 |2018 | |- |22041 |2018 | |- |22050 |2018 | |- |22061 |2018 | |- |22072 |2018 | |- |22083 |2018 | |- |22094 |2018 | |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Škoda 14Tr]] * [[Škoda 14TrM]] * [[Škoda 15Tr]] * [[Škoda 15TrM]] * [[Solaris Trollino 18]] * [[Škoda 24Tr Irisbus]] * [[Škoda 27Tr Solaris]] *[[Solaris Trollino 18,75 H2]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]] pxa7uwygnk67ugrds7n9wjqoozdp62q Merila Strīpa 0 122649 4452958 4418855 2026-04-11T08:41:06Z Bendžamins 76862 4452958 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Merila Strīpa | vārds_orig = ''Meryl Streep'' | attēls = Meryl Streep- Press conference for the film "The Devil Wears Prada 2" - 55194765350 (cropped1).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Merila Strīpa 2026. gadā. | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1949|6|22}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Samita}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = * [[Džons Kazeils]] (partnerattiecības, 1976-1978, līdz viņa nāvei) * Dons Gammers (1978—pašlaik) | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mērija Luīza "Merila" Strīpa''' ({{val|en|Mary Louise "Meryl" Streep}}; dzimusi {{dat|1949|6|22}} [[Samita|Samitā]], [[Ņūdžersija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[aktrise]]. Viņa tiek uzskatīta par vienu no visu laiku talantīgakajām aktrisēm.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Santas |first=Constantine |title=Responding to Film |year=2002 |publisher=Rowman & Littlefield‏|isbn=0-8304-1580-7 |page=187}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Hollinger |first=Karen |title=The Actress: Hollywood Acting and the Female Star |year=2006 |publisher=CRS Press |isbn=0-415-97792-4 |pages=94–95}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=The Middle East |year=2005 |publisher=Library Information and Research Service |page=204}}</ref> M. Strīpa ir visvairāk [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nomināciju saņēmusī aktrise. Viņa tikusi nominēta 21 Kinoakadēmijas balvai un ir saņēmusi trīs, no kurām vienu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]] filmā "[[Krāmers pret Krāmeri]]" un divas kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] filmās "[[Sofijas izvēle]]" un "[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]". Bez tam Strīpa ir tikusi nominēta 32 [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]], no kurām ieguvusi astoņas. Filmēties M. Strīpa uzsāka 1977. gadā televīzijas filmā ''[[The Deadliest Season]]'', tajā pašā gadā viņa debitēja arī kinofilmā "[[Džūlija]]" (1977). Dažas no pazīstamākajām filmām, kurās piedalījusies M. Strīpa, ir "[[Briežu mednieks]]" (1978), "[[Krāmers pret Krāmeri]]" (1979), "[[Franču leitnanta draudzene]]" (1981), "[[Sofijas izvēle]]" (1982), "[[Prom no Āfrikas]]" (1985), "[[Medisonas apgabala tilti]]" (1995), "[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]" (2002), "[[Sātans Pradas brunčos]]" (2006), ''[[Mamma Mia! (filma)|Mamma Mia!]]'' (2008), "[[Džulī un Džūlija]]" (2009), "[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]" (2011), "[[Augusts: Osedžas zeme]]" (2013), "[[Jo dziļāk mežā]]" (2014), "[[Florense Fostere Dženkinsa]]" (2016), "[[Slepenie dokumenti]]" (2017), "[[Mamma Mia! Mēs atkal esam klāt]]" (2018), "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" (2019). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1977 |"[[Džūlija]]" |- |1978 |"[[Briežu mednieks]]" |- | rowspan="3" |1979 |"[[Manhatana (filma)|Manhatana]]" |- |"[[Džo Tainena pavedināšana]]" (''The Seduction of Joe Tynan'') |- |"[[Krāmers pret Krāmeri]]" |- |1981 |"[[Franču leitnanta draudzene]]" |- | rowspan="2" |1982 |''[[Still of the Night]]'' |- |"[[Sofijas izvēle]]" |- |1983 |"[[Silkvuda]]" (''Silkwood'') |- |1984 |"[[Iemīlējušies]]" (''Falling in Love'') |- | rowspan="2" |1985 |''[[Plenty]]'' |- |"[[Prom no Āfrikas]]" |- |1986 |"[[Mieles]]" (''Heartburn'') |- |1987 |"[[Dadzis (filma)|Dadzis]]" (''Ironweed'') |- |1988 |"[[Kliedziens tumsā]]" (''Evil Angels'') |- |1989 |"[[Velnene]]" (''She-Devil'') |- |1990 |"[[Pastkartes no kraujas]]" (''Postcards from the Edge'') |- | rowspan="2" |1991 |''[[Defending Your Life]]'' |- |''[[Age 7 in America]]'' |- |1992 |"[[Nāve viņai piestāv]]" (''Death Becomes Her'') |- |1993 |"[[Garu nams]]" (''The House of the Spirits'') |- |1994 |"[[Mežonīgā upe]]" (''The River Wild'') |- | rowspan="2" |1995 |''[[The Living Sea]]'' |- |"[[Medisonas apgabala tilti]]" |- | rowspan="2" |1996 |"[[Pirms un pēc]]" (''Before and After'') |- |"[[Mārvina istaba]]" |- | rowspan="2" |1998 |"[[Dejas Lūnasas svētkos]]" (''Dancing at Lughnasa'') |- |"[[Kāda patiesa lieta]]" (''One True Thing'') |- | rowspan="2" |1999 |"[[Sirds mūzika]]" (''Music of the Heart'') |- |''[[Ginevra's Story]]'' |- |2001 |"[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" |- | rowspan="2" |2002 |"[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]" |- |"[[Stundas (filma)|Stundas]]" |- |2003 |"[[Blakus Tev]]" (''Stuck on You'') |- | rowspan="2" |2004 |"[[Mandžūru kandidāts (2004. gada filma)|Mandžūru kandidāts]]" (''The Manchurian Candidate'') |- |"[[Lemonija Sniketa nelaimīgo notikumu virkne]]" |- | rowspan="2" |2005 |"[[Mans mīļākais mīļākais]]" (''Prime'') |- |''[[Stolen Childhoods]]'' |- | rowspan="5" |2006 |"[[Kompanjoni]]" (''A Prairie Home Companion'') |- |''[[The Music of Regret]]'' |- |''[[Hurricane on the Bayou]]'' |- |"[[Sātans Pradas brunčos]]" |- |"[[Skudru bubulis]]" |- | rowspan="4" |2007 |''[[Dark Matter]]'' |- |"[[Vakars (filma)|Vakars]]" (''Evening'') |- |"[[Izolācija (filma)|Izolācija]]" (''Rendition'') |- |"[[Lauvas jēru pavadā]]" |- | rowspan="2" |2008 |"[[Mamma Mia! (filma)|Mamma Mia!]]" |- |"[[Šaubas (filma)|Šaubas]]" |- | rowspan="3" |2009 |"[[Džulī un Džūlija]]" |- |"[[Lieliskais Lapsas kungs]]" |- |"[[Viss ir sarežģīti]]" (''It's Complicated'') |- |2010 |''[[Higglety Pigglety Pop! or There Must Be More to Life]]'' |- |2011 |"[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]" |- | rowspan="2" |2012 |''[[To the Arctic 3D]]'' |- |"[[Kā izglābt laulību]]" (''Hope Springs'') |- | rowspan="5" |2013 |''[[Wings of Life]]'' |- |''[[Girl Rising]]'' |- |''[[A Fierce Green Fire]]'' |- |''[[Out of Print]]'' |- |"[[Augusts: Osedžas zeme]]" |- | rowspan="3" |2014 |"[[Devējs (filma)|Devējs]]" (''The Giver'') |- |''[[The Homesman]]'' |- |"[[Jo dziļāk mežā]]" |- | rowspan="3" |2015 |"[[Roķīgā mamma]]" |- |"[[Sufražiste]]" (''Suffragette'') |- |''[[Shout Gladi Gladi]]'' |- |2016 |"[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]" |- | rowspan="3" |2017 |''[[We Rise]]'' |- |''[[Little Door Gods]]'' |- |"[[Slepenie dokumenti]]" |- | rowspan="3" |2018 |"[[Mamma Mia! Mēs atkal esam klāt]]" |- |''[[This Changes Everything]]'' |- |"[[Mērija Popinsa atgriežas]]" |- | rowspan="2" |2019 |''[[The Laundromat]]'' |- |"[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- | rowspan="3" |2020 |''[[Here We Are: Notes for Living on Planet Earth]]'' |- |''[[The Prom]]'' |- |"[[Ļaujiet visiem izteikties]]" (''Let Them All Talk'') |- |2021 |"[[Neskaties augšup]]" |- |2022 |''[[Sell/Buy/Date]]'' |- | rowspan="3" |2026 |"[[Hoperi]]" |- |"[[Projekts 'Ave Maria']]" |- |{{Gaidāma filma|[[Sātans Pradas brunčos 2]]|quotes=yes}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Strīpa, Merila}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] qvye9xv1tmmbzy9xl1x29ynterapdza Rēzeknes dome 0 136436 4452654 4452222 2026-04-10T14:48:19Z Lasks 38532 4452654 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rēzeknes pilsētas dome | legislature = | coa_pic = Coat of Arms of Rēzekne.svg | coa-pic = | session_room = Rēzeknes pilsētas dome. 2000-10-14 - panoramio.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Jānis Tutins]] <small>([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = * [[Aleksejs Stecs]] <small>([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]])</small> | election1 = | members = 13 | structure1 = Rēzekne City Council 2025.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]], [[Kopā Latvijai|KP]]''' (8) * {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Latvijas attīstībai|LA]]''' (3) * {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]], [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rēzekne|Atbrīvošanas aleja 93}} | website = {{URL|https://rezekne.lv/}} |coa_res=100px}} '''Rēzeknes pilsētas dome''' ir [[Rēzekne]]s [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuru ievēl Rēzeknē deklarētie balsstiesīgie [[Latvija]]s un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pilsoņi. == Deputāti (2025—) == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Politiskā partija/apvienība''' ! '''Ieņemamie amati''' |- |align=center| 1 | [[Aleksandrs Bartaševičs]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Domes priekšsēdētājs * Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētājs. * Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis. |- |align=center| 2 | [[Aleksejs Stecs]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Domes priekšsēdētāja vietnieks * Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas priekšsēdētājs * Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. |- |align=center| 3 | [[Jānis Tutins]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Domes priekšsēdētāja vietnieks * Finanšu un budžeta komitejas loceklis * Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un <br /> darba lietu komitejas loceklis. |- |align=center| 4 | [[Karīna Bartkeviča]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētāja. * Finanšu un budžeta komitejas locekle. |- |align=center| 5 | [[Aleksejs Grehovs]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētājas vietnieks. |- |align=center| 6 | [[Ināra Groce]] | [[Latvijas Reģionu apvienība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apvieniba.lv/jaunumi/rezekne-atklats-kopigs-politisko-speku-birojs/|title=Rēzeknē atklāts kopīgs politisko spēku birojs|website=www.apvieniba.lv|access-date=2025-08-06|language=lv}}</ref><br>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]], LRA, [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] saraksts) | * Finanšu un budžeta komitejas locekle. * Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas locekle. |- |align=center| 7 | [[Jaroslavs Ivanovs]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Finanšu un budžeta komitejas loceklis. |- |align=center| 8 | [[Jāzeps Korsaks]] | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/jazeps-korsaks/586|title=Jāzeps Korsaks / Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref><br>(NA, [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Latvijas attīstībai|LA]] saraksts) | * Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis. |- |align=center| 9 | [[Edgars Kvjatkovskis]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis. |- |align=center| 10 | [[Vija Poikāne]] | [[Jaunā Vienotība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/cilveki/vija-poikane/|title=Vija Poikāne|website=www.jaunavienotiba.lv|access-date=2025-08-06|language=lv}}</ref><br>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], JV, [[Latvijas attīstībai|LA]] saraksts) | * Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un <br /> darba lietu komitejas loceklis |- |align=center| 11 | [[Jurijs Talalajevs]] | [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]] | * Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas loceklis. * Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis. |- |align=center| 12 | [[Ērika Teirumnieka]] | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/eiroparlamenta_kandi/erika-teirumnieka/|title=Ērika Teirumnieka|website=www.nacionalaapvieniba.lv/|access-date=2025-08-06|language=lv}}</ref><br>(NA, [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Latvijas attīstībai|LA]] saraksts) | * Finanšu un budžeta komitejas locekle * Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis. |- |align=center| 13 | [[Juris Guntis Vjakse]] | [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/apvienotais-saraksts-latvijas-zala-partija-latvijas-regionu-apvieniba-liepajas-partija/1733-juris-guntis-vjakse|title=Juris Guntis Vjakse - "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref><br>(LZP, [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] saraksts) | * Finanšu un budžeta komitejas loceklis |} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rezekne.lv/index.php?id=95 Rēzeknes Dome] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101231111010/http://rezekne.lv/index.php?id=95 |date={{dat|2010|12|31||bez}} }} portālā Rēzekne.LV {{Rēzeknes domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rēzekne-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rezeknes dome}} [[Kategorija:Rēzeknes dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] gmlok9a9goopm6fvpnh0yrkosz4n642 Aleksandrs Bartaševičs 0 139862 4452651 4413414 2026-04-10T14:45:04Z Lasks 38532 4452651 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1965. gadā dzimušo politiķi|Bartaševičs|Bartaševičs}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Bartaševičs | attēls = Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg | apraksts = Aleksandrs Bartaševičs 2009. gadā | amats = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = {{dat|2026|02|10|N}} | vietnieks = [[Aleksejs Stecs]]<br />Jānis Tutins | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Aleksejs Stecs]] | pēctecis = [[Jānis Tutins]] | term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|11|02|N}} | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]]<br /> [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]<br /> [[Raimonds Vējonis]]<br />[[Egils Levits]]<br />[[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]]<br />[[Laimdota Straujuma]]<br /> [[Māris Kučinskis]]<br />[[Arturs Krišjānis Kariņš]]<br />[[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Juris Guntis Vjakse]] | pēctecis2 = [[Aleksejs Stecs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|12|31}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | tautība = [[latvieši|latvietis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=23&cbutton=93379534284 |title=Aleksandrs Bartaševičs — ziņas par deputāta kandidātu 8. Saeimas vēlēšanās |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2004|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20040727165106/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=23&cbutton=93379534284 }}</ref> | partija = * [[Līdztiesība]] * [[Tautas Saskaņas partija|TSP]] * [[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small> * [[Kopā Latvijai]] <small>(no 2023)</small> | tēvs = [[Anatolijs Bartaševičs]] | māte = Gaļina Bartaševiča | dzīvesb = Olga Bartaševiča (agrāk Mitina) | bērni = Vladislavs Bartaševičs | profesija = [[Inženieris]]-[[celtnieks]] | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Bartaševičs''' (dzimis {{dat|1965|12|31}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[latvieši|latviešu]] inženieris un [[politiķis]], bijis [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domes]] [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] (2009—2023; 2025—2026), kā arī četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts no partijas "[[Saskaņa]]" un Saeimas sekretāra biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/aleksandrs-bartasevics507/ |title=Aleksandrs Bartaševičs — Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101005082553/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/aleksandrs-bartasevics507 |archivedate={{dat|2010|10|05||bez}} }}</ref> A. Bartaševičs ir partijas "[[Kopā Latvijai]]" dibinātājs un vadītājs. Arī viņa tēvs [[Anatolijs Bartaševičs]] bija Latvijas parlamenta deputāts, tāpat politikai bija pievērsies brālis uzņēmējs [[Mihails Bartaševičs]] un dēls [[Vladislavs Bartaševičs]], kurš ir ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. == Politiskā darbība == 1993. gadā A. Bartaševiču [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[5. Saeima]]s deputātu no "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]]" saraksta. Vēlētāju atbalstu viņš guva arī [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā un [[6. Saeima|6. Saeimā]] darbojās kā [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] pārstāvis. 1998. gadā A. Bartaševiču [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[7. Saeima]]s deputātu no [[Tautas Saskaņas partija]]s, un viņš bija Saeimas sekretāra biedrs un Saeimas prezidija loceklis. Šo amatu saglabāja arī [[8. Saeima|8. Saeimā]] kā [[PCTVL]] pārstāvis. 2004. gadā A. Bartaševičs nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Tautas Saskaņas partijas. 2005. gadā viņš zaudēja Saeimas sekretāra biedra amatu. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[Rēzeknes dome]]s deputātu un domes priekšsēdētāju no apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta. Vēlētāju atbalstu viņš saņēma arī vēlākajās pašvaldību vēlēšanās: [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gadā]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gadā]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gadā]], vienmēr saglabājot domes priekšsēdētāja amatu. 2023. gada sākumā viņu izslēdza no partijas "[[Saskaņa]]", kam par iemeslu bija A. Bartaševiča neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju "[[Kopā Latvijai]]", kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> 2023. gadā Rēzeknes pilsētas budžetā atklājās teju 4 miljonu eiro iztrūkums, kas apdraudēja gan vietējos, gan Eiropas Savienības atbalstītos pilsētā sāktos attīstības projektus. 2. novembrī ar [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres]] [[Inga Bērziņa|Ingas Bērziņas]] rīkojumu Bartaševiču atstādināja no priekšsēdētāja amata par "būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību", <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56076952/varam-ministre-atstadina-rezeknes-meru-bartasevicu|title=VARAM ministre atstādina Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=lv}}</ref> saistībā ar iepriekšējā ministra [[Māris Sprindžuks|Māra Sprindžuka]] uzsākto pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/varam-uzsak-bartasevica-atlaisanas-procesu-sprindzuks-komente-situaciju/|title=VARAM uzsāk Bartaševiča atlaišanas procesu; Sprindžuks komentē situāciju|website=www.tv3.lv|access-date=2023-11-02|date=2023-9-13|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Bartaševiču no jauna ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu kā partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "Kopā Latvijai" apvienības saraksta līderi un kandidātu domes priekšsēdētāja amatam. Pirmajā domes sēdē ievēlēts atkārtoti par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju. Taču 2026. gada februārī tika ziņots, ka Bartaševičs nav saņēmis domes priekšsēdētājam nepieciešamo pielaidi [[Valsts noslēpums|valsts noslēpumam]], tāpēc [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] [[Raimonds Čudars]] pieprasīja viņa atkāpšanos no amata<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120105047/bartasevics-nesanem-pielaidi-valsts-noslepumam-cudars-pieprasa-rezeknes-meram-atkapties|title=Bartaševičs nesaņem pielaidi valsts noslēpumam; Čudars pieprasa Rēzeknes mēram atkāpties|last=Spalvēns|first=Raivis|website=Delfi|access-date=2026-02-03|date=2026-02-02|language=lv}}</ref> un pēc paskaidrojuma saņemšanas atstādināja Bartaševiču no domes priekššēdētāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/https://www.https/}}</ref> == Apbalvojumi == * Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] ordenis, III šķira ([[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]], 2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/|title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?|last=Volkova|first=Vivanta|website=LA.LV|access-date=2020-07-26|date=2020. gada 27. septembrī|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101005082553/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/aleksandrs-bartasevics507 Aleksandra Bartaševiča biogrāfija] "Saskaņas Centra" mājaslapā * [http://www.latvijaslaudis.lv/users/bartasevics_aleksandrs/ Aleksandra Bartaševiča biogrāfija]{{Novecojusi saite}} portālā gramata21.lv * [http://www.diena.lv/arhivs/jaunais-tels-10360342 Jaunais tēls] Ināra Egle, "Diena". 1998. gada 21. novembris. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Guntis Vjakse]]<br/>[[Aleksejs Stecs]] | virsraksts = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2009|07|01|N}} — {{dat|2023|11|02|N}}<br/>{{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = [[Aleksejs Stecs]]<br/> ''[[Jānis Tutins]]'' (''p.i'') }} {{kastes beigas}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Rēzeknes dome 2021}} {{Rēzeknes dome 2013}} {{Rēzeknes dome 2009}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartaševičs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] 6e3bchw6qp50p7lc6lv4u5tk5hwwrkp 4452652 4452651 2026-04-10T14:46:17Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4452652 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1965. gadā dzimušo politiķi|Bartaševičs|Bartaševičs}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Bartaševičs | attēls = Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg | apraksts = Aleksandrs Bartaševičs 2009. gadā | amats = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = {{dat|2026|02|10|N}} | vietnieks = [[Aleksejs Stecs]]<br />Jānis Tutins | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Aleksejs Stecs]] | pēctecis = [[Jānis Tutins]] | term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|11|02|N}} | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]]<br /> [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]<br /> [[Raimonds Vējonis]]<br />[[Egils Levits]]<br />[[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]]<br />[[Laimdota Straujuma]]<br /> [[Māris Kučinskis]]<br />[[Arturs Krišjānis Kariņš]]<br />[[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Juris Guntis Vjakse]] | pēctecis2 = [[Aleksejs Stecs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|12|31}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | tautība = [[latvieši|latvietis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=23&cbutton=93379534284 |title=Aleksandrs Bartaševičs — ziņas par deputāta kandidātu 8. Saeimas vēlēšanās |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2004|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20040727165106/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=23&cbutton=93379534284 }}</ref> | partija = * [[Līdztiesība]] * [[Tautas Saskaņas partija|TSP]] * [[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small> * [[Kopā Latvijai]] <small>(no 2023)</small> | tēvs = [[Anatolijs Bartaševičs]] | māte = Gaļina Bartaševiča | dzīvesb = Olga Bartaševiča (agrāk Mitina) | bērni = Vladislavs Bartaševičs | profesija = [[Inženieris]]-[[celtnieks]] | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Bartaševičs''' (dzimis {{dat|1965|12|31}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[latvieši|latviešu]] inženieris un [[politiķis]], bijis [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domes]] [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] (2009—2023; 2025—2026), kā arī četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts no partijas "[[Saskaņa]]" un Saeimas sekretāra biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/aleksandrs-bartasevics507/ |title=Aleksandrs Bartaševičs — Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101005082553/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/aleksandrs-bartasevics507 |archivedate={{dat|2010|10|05||bez}} }}</ref> A. Bartaševičs ir partijas "[[Kopā Latvijai]]" dibinātājs un vadītājs. Arī viņa tēvs [[Anatolijs Bartaševičs]] bija Latvijas parlamenta deputāts, tāpat politikai bija pievērsies brālis uzņēmējs [[Mihails Bartaševičs]] un dēls [[Vladislavs Bartaševičs]], kurš ir ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. == Politiskā darbība == 1993. gadā A. Bartaševiču [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[5. Saeima]]s deputātu no "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]]" saraksta. Vēlētāju atbalstu viņš guva arī [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā un [[6. Saeima|6. Saeimā]] darbojās kā [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] pārstāvis. 1998. gadā A. Bartaševiču [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[7. Saeima]]s deputātu no [[Tautas Saskaņas partija]]s, un viņš bija Saeimas sekretāra biedrs un Saeimas prezidija loceklis. Šo amatu saglabāja arī [[8. Saeima|8. Saeimā]] kā [[PCTVL]] pārstāvis. 2004. gadā A. Bartaševičs nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Tautas Saskaņas partijas. 2005. gadā viņš zaudēja Saeimas sekretāra biedra amatu. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[Rēzeknes dome]]s deputātu un domes priekšsēdētāju no apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta. Vēlētāju atbalstu viņš saņēma arī vēlākajās pašvaldību vēlēšanās: [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gadā]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gadā]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gadā]], vienmēr saglabājot domes priekšsēdētāja amatu. 2023. gada sākumā viņu izslēdza no partijas "[[Saskaņa]]", kam par iemeslu bija A. Bartaševiča neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju "[[Kopā Latvijai]]", kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> 2023. gadā Rēzeknes pilsētas budžetā atklājās teju 4 miljonu eiro iztrūkums, kas apdraudēja gan vietējos, gan Eiropas Savienības atbalstītos pilsētā sāktos attīstības projektus. 2. novembrī ar [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres]] [[Inga Bērziņa|Ingas Bērziņas]] rīkojumu Bartaševiču atstādināja no priekšsēdētāja amata par "būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību", <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56076952/varam-ministre-atstadina-rezeknes-meru-bartasevicu|title=VARAM ministre atstādina Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=lv}}</ref> saistībā ar iepriekšējā ministra [[Māris Sprindžuks|Māra Sprindžuka]] uzsākto pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/varam-uzsak-bartasevica-atlaisanas-procesu-sprindzuks-komente-situaciju/|title=VARAM uzsāk Bartaševiča atlaišanas procesu; Sprindžuks komentē situāciju|website=www.tv3.lv|access-date=2023-11-02|date=2023-9-13|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Bartaševiču no jauna ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu kā partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "Kopā Latvijai" apvienības saraksta līderi un kandidātu domes priekšsēdētāja amatam. Pirmajā domes sēdē ievēlēts atkārtoti par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju. Taču 2026. gada februārī tika ziņots, ka Bartaševičs nav saņēmis domes priekšsēdētājam nepieciešamo pielaidi [[Valsts noslēpums|valsts noslēpumam]], tāpēc [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] [[Raimonds Čudars]] pieprasīja viņa atkāpšanos no amata<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120105047/bartasevics-nesanem-pielaidi-valsts-noslepumam-cudars-pieprasa-rezeknes-meram-atkapties|title=Bartaševičs nesaņem pielaidi valsts noslēpumam; Čudars pieprasa Rēzeknes mēram atkāpties|last=Spalvēns|first=Raivis|website=Delfi|access-date=2026-02-03|date=2026-02-02|language=lv}}</ref> un pēc paskaidrojuma saņemšanas atstādināja Bartaševiču no domes priekššēdētāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/https://www.https/}}</ref> == Apbalvojumi == * Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] ordenis, III šķira ([[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]], 2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/|title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?|last=Volkova|first=Vivanta|website=LA.LV|access-date=2020-07-26|date=2020. gada 27. septembrī|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101005082553/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/aleksandrs-bartasevics507 Aleksandra Bartaševiča biogrāfija] "Saskaņas Centra" mājaslapā * [http://www.latvijaslaudis.lv/users/bartasevics_aleksandrs/ Aleksandra Bartaševiča biogrāfija]{{Novecojusi saite}} portālā gramata21.lv * [http://www.diena.lv/arhivs/jaunais-tels-10360342 Jaunais tēls] Ināra Egle, "Diena". 1998. gada 21. novembris. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Guntis Vjakse]]<br/>[[Aleksejs Stecs]] | virsraksts = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2009|07|01|N}} — {{dat|2023|11|02|N}}<br/>{{dat|2025|06|27|N}} — {{dat|2026|2|10|N}} | pēc = [[Aleksejs Stecs]]<br/> [[Jānis Tutins]] }} {{kastes beigas}} {{Rēzeknes dome 2021}} {{Rēzeknes dome 2013}} {{Rēzeknes dome 2009}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartaševičs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] d4ek2r7ode2xlfsgbj270p3a006wno5 Jānis Tutins 0 141993 4452648 4413712 2026-04-10T14:43:32Z Lasks 38532 4452648 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Tutins | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Tutins 2018. gadā | amats = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|8|25|N}} | term_beigas = {{dat|2006|3|3|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Juris Začests]] | pēctecis = [[Juris Guntis Vjakse]] | term_sākums2 = {{dat|2026|4|10|N}} | term_beigas2 = | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Aleksandrs Bartaševičs]] | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas7 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Republikāņu partija]]<br />[[Tautas Saskaņas partija]] <small>(?—2010)</small></small><br />[[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small><br />[[Kopā Latvijai]] <small>(kopš 2023)</small> | dzīvesb = | profesija = feldšeris | alma_mater = Ņūportas starptautiskā universitāte (neakreditēta augstskola ASV) | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Tutins''' ({{val|ltg|Juoņs Tutyns}}<ref name="naktineica.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190720043744/http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |archivedate={{dat|2019|07|20||bez}} }}</ref>; dzimis {{dat|1966|6|23}}, [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] ([[latgalieši|latgaliešu]])<ref name="naktineica.lv"/> [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Kopā Latvijai]]", bet iepriekš ilgstoši bijis partijas "[[Saskaņa]]" biedrs. Bijis [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] (2005—2006), kā arī vairāku [[Saeima]]s un Rēzeknes pašvaldības sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == 1985. gadā J. Tutins pabeidza Rīgas 4. medicīnas skolu, iegūdams feldšera profesiju. Strādājis par sanitāru un feldšeri. Bijis [[Komjaunatne|komjaunietis]], darbojies kā organizācijas funkcionārs. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodarbojies ar dažāda veida uzņēmējdarbību Rēzeknē, bijis arī apsargs, datoroperators. No 2002. gada J. Tutins vadīja Rēzeknes pilsētas komunālās saimniecības uzņēmumu. 2006. gadā ieguva biznesa administrācijas bakalaura grādu Ņūportas starptautiskajā universitātē (''Newport International University''), kas ir neakreditēta augstskola [[Vaiominga|Vaiomingas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Politiskā darbība == Aktīvi politikā iesaistījies no 2002. gada, kad kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Latvijas Apvienotās Republikāņu partijas]]. 2005. gadā ievēlēts [[Rēzeknes dome|Rēzeknes pilsētas domē]] no [[Tautas Saskaņas partija]]s, arī atkārtotajās pašvaldības vēlēšanās (rezultāti tika anulēti vēlētāju uzpirkšanas dēļ) guvis vēlētāju uzticību. Šajā sasaukumā ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju, taču amatu ieņēma tikai līdz 2006. gada martam, kad to zaudēja [[Juris Guntis Vjakse|Jurim Guntim Vjaksem]]. 2006. gada rudenī [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņās Centra]]" saraksta un kopš tā laika ir parlamenta deputāts. 2007. gadā pēc [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] demisijas nesekmīgi pretendēja uz [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu (to ieņēma [[Gundars Daudze]]). Kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču neguva vēlētāju atbalstu. 2010. gada rudenī tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[10. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta, bet netika ievēlēts. Toties tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] tajā pašā gadā notikušajās [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], tāpat arī ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], kas notika 2018. gada rudenī. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2023. gadā J. Tutins bija partijas "[[Kopā Latvijai]]" dibinātāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rezeknes-mera-partijas-biedru-saraksts-un-ideologija-rada-virkni-jautajumu-vai-tiesam-ta-bus-prokremliska-partija|title=Rēzeknes mēra partijas biedru saraksts un ideoloģija rada virkni jautājumu – vai tiešām tā būs prokremliska partija?|website=LA.LV|access-date=2025-03-25|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Tutinu ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu kā partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "Kopā Latvijai" apvienības. Viņš kļuva par domes priekšsēdētāja [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vietnieku, bet pēc tam, kad priekšsēdētājs 2026. gada sākumā nesaņēma pielaidi valsts noslepumam un tika atstādināts — par pašvaldības vadītāja pienākumu izpildītāju. 2026. gada aprīlī apstiprināts par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Tutins}} * [https://web.archive.org/web/20110105140934/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/janis-tutins Jānis Tutins] Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Začests]]<br />[[Aleksandrs Bartaševičs]] | virsraksts = [[Rēzeknes dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2005|08|25|N}} — {{dat|2006|03|03|N}}<br />{{dat|2026|04|10|N}} — ''pašlaik'' | pēc = [[Juris Guntis Vjakse]]<br />amatā }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rēzeknes dome 2005—2009}} {{DEFAULTSORT:Tutins, Janis}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rēzeknes domes deputāti (2005—2009)]] d5s1v9clpb21g4rmglft2l1hrkly5i0 4452649 4452648 2026-04-10T14:44:03Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4452649 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Tutins | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Tutins 2018. gadā | amats = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|8|25|N}} | term_beigas = {{dat|2006|3|3|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Juris Začests]] | pēctecis = [[Juris Guntis Vjakse]] | term_sākums2 = {{dat|2026|4|10|N}} | term_beigas2 = | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Aleksandrs Bartaševičs]] | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas7 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Republikāņu partija]]<br />[[Tautas Saskaņas partija]] <small>(?—2010)</small></small><br />[[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small><br />[[Kopā Latvijai]] <small>(kopš 2023)</small> | dzīvesb = | profesija = feldšeris | alma_mater = Ņūportas starptautiskā universitāte (neakreditēta augstskola ASV) | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Tutins''' ({{val|ltg|Juoņs Tutyns}}<ref name="naktineica.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190720043744/http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |archivedate={{dat|2019|07|20||bez}} }}</ref>; dzimis {{dat|1966|6|23}}, [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] ([[latgalieši|latgaliešu]])<ref name="naktineica.lv"/> [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Kopā Latvijai]]", bet iepriekš ilgstoši bijis partijas "[[Saskaņa]]" biedrs. Bijis [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] (2005—2006), kā arī vairāku [[Saeima]]s un Rēzeknes pašvaldības sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == 1985. gadā J. Tutins pabeidza Rīgas 4. medicīnas skolu, iegūdams feldšera profesiju. Strādājis par sanitāru un feldšeri. Bijis [[Komjaunatne|komjaunietis]], darbojies kā organizācijas funkcionārs. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodarbojies ar dažāda veida uzņēmējdarbību Rēzeknē, bijis arī apsargs, datoroperators. No 2002. gada J. Tutins vadīja Rēzeknes pilsētas komunālās saimniecības uzņēmumu. 2006. gadā ieguva biznesa administrācijas bakalaura grādu Ņūportas starptautiskajā universitātē (''Newport International University''), kas ir neakreditēta augstskola [[Vaiominga|Vaiomingas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Politiskā darbība == Aktīvi politikā iesaistījies no 2002. gada, kad kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Latvijas Apvienotās Republikāņu partijas]]. 2005. gadā ievēlēts [[Rēzeknes dome|Rēzeknes pilsētas domē]] no [[Tautas Saskaņas partija]]s, arī atkārtotajās pašvaldības vēlēšanās (rezultāti tika anulēti vēlētāju uzpirkšanas dēļ) guvis vēlētāju uzticību. Šajā sasaukumā ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju, taču amatu ieņēma tikai līdz 2006. gada martam, kad to zaudēja [[Juris Guntis Vjakse|Jurim Guntim Vjaksem]]. 2006. gada rudenī [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņās Centra]]" saraksta un kopš tā laika ir parlamenta deputāts. 2007. gadā pēc [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] demisijas nesekmīgi pretendēja uz [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu (to ieņēma [[Gundars Daudze]]). Kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču neguva vēlētāju atbalstu. 2010. gada rudenī tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[10. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta, bet netika ievēlēts. Toties tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] tajā pašā gadā notikušajās [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], tāpat arī ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], kas notika 2018. gada rudenī. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2023. gadā J. Tutins bija partijas "[[Kopā Latvijai]]" dibinātāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rezeknes-mera-partijas-biedru-saraksts-un-ideologija-rada-virkni-jautajumu-vai-tiesam-ta-bus-prokremliska-partija|title=Rēzeknes mēra partijas biedru saraksts un ideoloģija rada virkni jautājumu – vai tiešām tā būs prokremliska partija?|website=LA.LV|access-date=2025-03-25|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Tutinu ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu kā partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "Kopā Latvijai" apvienības. Viņš kļuva par domes priekšsēdētāja [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vietnieku, bet pēc tam, kad priekšsēdētājs 2026. gada sākumā nesaņēma pielaidi valsts noslepumam un tika atstādināts — par pašvaldības vadītāja pienākumu izpildītāju. 2026. gada aprīlī apstiprināts par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Tutins}} * [https://web.archive.org/web/20110105140934/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/janis-tutins Jānis Tutins] Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Začests]]<br />[[Aleksandrs Bartaševičs]] | virsraksts = [[Rēzeknes dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2005|08|25|N}} — {{dat|2006|03|03|N}}<br />{{dat|2026|04|10|N}} — ''pašlaik'' | pēc = [[Juris Guntis Vjakse]]<br />amatā }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rēzeknes dome 2005—2009}} {{DEFAULTSORT:Tutins, Janis}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rēzeknes domes deputāti (2005—2009)]] d86hahss7e5axu9sg4axm005huiv1u6 4452655 4452649 2026-04-10T14:50:26Z Lasks 38532 4452655 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Tutins | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Tutins 2018. gadā | amats = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|8|25|N}} | term_beigas = {{dat|2006|3|3|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Juris Začests]] | pēctecis = [[Juris Guntis Vjakse]] | term_sākums2 = {{dat|2026|4|10|N}} | term_beigas2 = | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Aleksandrs Bartaševičs]] | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas7 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Republikāņu partija]]<br />[[Tautas Saskaņas partija]] <small>(?—2010)</small></small><br />[[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small><br />[[Kopā Latvijai]] <small>(kopš 2023)</small> | dzīvesb = | profesija = feldšeris | alma_mater = Ņūportas starptautiskā universitāte (neakreditēta augstskola ASV) | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Tutins''' ({{val|ltg|Juoņs Tutyns}}<ref name="naktineica.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190720043744/http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |archivedate={{dat|2019|07|20||bez}} }}</ref>; dzimis {{dat|1966|6|23}}, [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] ([[latgalieši|latgaliešu]])<ref name="naktineica.lv"/> [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Kopā Latvijai]]", bet iepriekš ilgstoši bijis partijas "[[Saskaņa]]" biedrs. Pašlaik ir [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] (iepriekš amatā no 2005. gada augusta līdz 2006. gada martam). Bijis vairāku [[Saeima]]s un Rēzeknes pašvaldības sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == 1985. gadā J. Tutins pabeidza Rīgas 4. medicīnas skolu, iegūdams feldšera profesiju. Strādājis par sanitāru un feldšeri. Bijis [[Komjaunatne|komjaunietis]], darbojies kā organizācijas funkcionārs. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodarbojies ar dažāda veida uzņēmējdarbību Rēzeknē, bijis arī apsargs, datoroperators. No 2002. gada J. Tutins vadīja Rēzeknes pilsētas komunālās saimniecības uzņēmumu. 2006. gadā ieguva biznesa administrācijas bakalaura grādu Ņūportas starptautiskajā universitātē (''Newport International University''), kas ir neakreditēta augstskola [[Vaiominga|Vaiomingas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Politiskā darbība == Aktīvi politikā iesaistījies no 2002. gada, kad kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Latvijas Apvienotās Republikāņu partijas]]. 2005. gadā ievēlēts [[Rēzeknes dome|Rēzeknes pilsētas domē]] no [[Tautas Saskaņas partija]]s, arī atkārtotajās pašvaldības vēlēšanās (rezultāti tika anulēti vēlētāju uzpirkšanas dēļ) guvis vēlētāju uzticību. Šajā sasaukumā ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju, taču amatu ieņēma tikai līdz 2006. gada martam, kad to zaudēja [[Juris Guntis Vjakse|Jurim Guntim Vjaksem]]. 2006. gada rudenī [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņās Centra]]" saraksta un kopš tā laika ir parlamenta deputāts. 2007. gadā pēc [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] demisijas nesekmīgi pretendēja uz [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu (to ieņēma [[Gundars Daudze]]). Kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču neguva vēlētāju atbalstu. 2010. gada rudenī tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[10. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta, bet netika ievēlēts. Toties tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] tajā pašā gadā notikušajās [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], tāpat arī ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], kas notika 2018. gada rudenī. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2023. gadā J. Tutins bija partijas "[[Kopā Latvijai]]" dibinātāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rezeknes-mera-partijas-biedru-saraksts-un-ideologija-rada-virkni-jautajumu-vai-tiesam-ta-bus-prokremliska-partija|title=Rēzeknes mēra partijas biedru saraksts un ideoloģija rada virkni jautājumu – vai tiešām tā būs prokremliska partija?|website=LA.LV|access-date=2025-03-25|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Tutinu ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu kā partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "Kopā Latvijai" apvienības. Viņš kļuva par domes priekšsēdētāja [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vietnieku, bet pēc tam, kad priekšsēdētājs 2026. gada sākumā nesaņēma pielaidi valsts noslepumam un tika atstādināts — par pašvaldības vadītāja pienākumu izpildītāju. 2026. gada aprīlī apstiprināts par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Tutins}} * [https://web.archive.org/web/20110105140934/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/janis-tutins Jānis Tutins] Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Začests]]<br />[[Aleksandrs Bartaševičs]] | virsraksts = [[Rēzeknes dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2005|08|25|N}} — {{dat|2006|03|03|N}}<br />{{dat|2026|04|10|N}} — ''pašlaik'' | pēc = [[Juris Guntis Vjakse]]<br />amatā }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rēzeknes dome 2005—2009}} {{DEFAULTSORT:Tutins, Janis}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rēzeknes domes deputāti (2005—2009)]] 2mkmear5nydl71xlxl5qin2v6grcehm 4452822 4452655 2026-04-11T00:16:56Z Lasks 38532 4452822 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Tutins | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Tutins 2018. gadā | amats = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2005|8|25|N}} | term_beigas = {{dat|2006|3|3|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Juris Začests]] | pēctecis = [[Juris Guntis Vjakse]] | term_sākums2 = {{dat|2026|4|10|N}} | term_beigas2 = | vietnieks2 = [[Aleksejs Stecs]] | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Aleksandrs Bartaševičs]] | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas7 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Republikāņu partija]]<br />[[Tautas Saskaņas partija]] <small>(?—2010)</small></small><br />[[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small><br />[[Kopā Latvijai]] <small>(kopš 2023)</small> | dzīvesb = | profesija = feldšeris | alma_mater = Ņūportas starptautiskā universitāte (neakreditēta augstskola ASV) | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Tutins''' ({{val|ltg|Juoņs Tutyns}}<ref name="naktineica.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190720043744/http://naktineica.lv/index.php/2008/05/19/svesi/ |archivedate={{dat|2019|07|20||bez}} }}</ref>; dzimis {{dat|1966|6|23}}, [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] ([[latgalieši|latgaliešu]])<ref name="naktineica.lv"/> [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Kopā Latvijai]]", bet iepriekš ilgstoši bijis partijas "[[Saskaņa]]" biedrs. Pašlaik ir [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] (iepriekš amatā no 2005. gada augusta līdz 2006. gada martam). Bijis vairāku [[Saeima]]s un Rēzeknes pašvaldības sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == 1985. gadā J. Tutins pabeidza Rīgas 4. medicīnas skolu, iegūdams feldšera profesiju. Strādājis par sanitāru un feldšeri. Bijis [[Komjaunatne|komjaunietis]], darbojies kā organizācijas funkcionārs. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodarbojies ar dažāda veida uzņēmējdarbību Rēzeknē, bijis arī apsargs, datoroperators. No 2002. gada J. Tutins vadīja Rēzeknes pilsētas komunālās saimniecības uzņēmumu. 2006. gadā ieguva biznesa administrācijas bakalaura grādu Ņūportas starptautiskajā universitātē (''Newport International University''), kas ir neakreditēta augstskola [[Vaiominga|Vaiomingas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Politiskā darbība == Aktīvi politikā iesaistījies no 2002. gada, kad kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija|Latvijas Apvienotās Republikāņu partijas]]. 2005. gadā ievēlēts [[Rēzeknes dome|Rēzeknes pilsētas domē]] no [[Tautas Saskaņas partija]]s, arī atkārtotajās pašvaldības vēlēšanās (rezultāti tika anulēti vēlētāju uzpirkšanas dēļ) guvis vēlētāju uzticību. Šajā sasaukumā ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju, taču amatu ieņēma tikai līdz 2006. gada martam, kad to zaudēja [[Juris Guntis Vjakse|Jurim Guntim Vjaksem]]. 2006. gada rudenī [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņās Centra]]" saraksta un kopš tā laika ir parlamenta deputāts. 2007. gadā pēc [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] demisijas nesekmīgi pretendēja uz [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu (to ieņēma [[Gundars Daudze]]). Kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču neguva vēlētāju atbalstu. 2010. gada rudenī tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[10. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta, bet netika ievēlēts. Toties tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] tajā pašā gadā notikušajās [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], tāpat arī ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], kas notika 2018. gada rudenī. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2023. gadā J. Tutins bija partijas "[[Kopā Latvijai]]" dibinātāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rezeknes-mera-partijas-biedru-saraksts-un-ideologija-rada-virkni-jautajumu-vai-tiesam-ta-bus-prokremliska-partija|title=Rēzeknes mēra partijas biedru saraksts un ideoloģija rada virkni jautājumu – vai tiešām tā būs prokremliska partija?|website=LA.LV|access-date=2025-03-25|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Tutinu ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu kā partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "Kopā Latvijai" apvienības. Viņš kļuva par domes priekšsēdētāja [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vietnieku, bet pēc tam, kad priekšsēdētājs 2026. gada sākumā nesaņēma pielaidi valsts noslepumam un tika atstādināts — par pašvaldības vadītāja pienākumu izpildītāju. 2026. gada aprīlī apstiprināts par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Tutins}} * [https://web.archive.org/web/20110105140934/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/janis-tutins Jānis Tutins] Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Začests]]<br />[[Aleksandrs Bartaševičs]] | virsraksts = [[Rēzeknes dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2005|08|25|N}} — {{dat|2006|03|03|N}}<br />{{dat|2026|04|10|N}} — ''pašlaik'' | pēc = [[Juris Guntis Vjakse]]<br />amatā }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rēzeknes dome 2005—2009}} {{DEFAULTSORT:Tutins, Janis}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rēzeknes domes deputāti (2005—2009)]] asac4cuo460mq9h03ds4w4mxzqwsv1s Malmes FF 0 145083 4453036 4360599 2026-04-11T10:46:29Z Vylks 50297 4453036 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #6A9AFC | nos = ''Malmö FF'' | logo_links = Malmo FF.png | logo_izm = 200px | pilns = ''Malmö Fotbollförening'' | iesauka = ''Di blåe'' (zilie) <br />''Himmelsblått'' (debesszilie) | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Malme}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 6. vieta | dib = 1910 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 24 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Eleda'' stadions | ietilp = 24 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Zviedrija}} Andešs Polsons | menedžeris = | tren = {{flaga|Spānija}} Migels Anhels Ramiress | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Zviedrijas čempionu | uzvaras1 = 23 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 = _malmo21h | pattern_b1 = _malmo21h | pattern_ra1 = _malmo21h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 77BBFF | body1 = 77BBFF | rightarm1 = 77BBFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 77BBFF | pattern_la2 = _malmo21a | pattern_b2 = _malmo21a | pattern_ra2 = _malmo21a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000060 | body2 = 000060 | rightarm2 = 000060 | shorts2 = 000060 | socks2 = 000060 | pattern_la3 = _malmo19t | pattern_b3 = _malmo19t | pattern_ra3 = _malmo19t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 880000 | body3 = 880000 | rightarm3 = 880000 | shorts3 = 880000 | socks3 = 880000 }} '''Malmes FF''' ({{val|sv|Malmö Fotbollförening}}, ''Malmö FF'') ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Klubs spēlē Zviedrijas augstākajā futbola līgā ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''. Malmes FF tika dibināts {{dat|1910|2|24||bez}}. Pastāvēšanas laikā tas ir izcīnījis 23 Zviedrijas čempionu titulus un 15 Zviedrijas kausus, kas to padara par Zviedrijas visu laiku sekmīgāko futbola klubu izcīnīto titulu ziņā.<ref name="Facts">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.mff.se/Ditt_MFF/Om_klubben/Fakta.aspx | title=Fakta | work=mff.se | accessdate={{dat|2009|11|24||bez}} | language=Swedish | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120910212225/http://www.mff.se/Ditt_MFF/Om_klubben/Fakta.aspx | archivedate={{dat|2012|09|10||bez}} }}</ref> Vēl Malmes FF ir trīs reizes uzvarējis ''Allsvenskan'' līgā, kad Zviedrijas čempioni netika noskaidroti ar šī turnīra palīdzību.<ref name="Svff">{{Tīmekļa atsauce| url=http://svenskfotboll.se/allsvenskan/lag/?flid=25517 | title=Malmö FF |work=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2011|1|1||bez}}|language=Swedish}}</ref> 1979. gadā klubs sasniedza [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] finālu, kur ar rezultātu 0:1 zaudēja angļu klubam [[Notingemas "Forest"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1978/index.html | title=UEFA Champions League 1978/79 - History |work=UEFA.com |accessdate={{dat|1915|12|15||bez}} }}</ref> Līdz pat 2011. gadam Malmes FF ir vienīgie, kas sasnieguši šī turnīra finālu, par šo sasniegumu klubs tika apbalvots ar ''Svenska Dagbladet'' zelta medaļu.<ref name="Svdmedal">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.svd.se/sportspel/bragdguldet/bragdmedaljorer-genom-tiderna_485089.svd | title=Bragdmedaljörer genom tiderna |work=svd.se|accessdate={{dat|2011|1|2||bez}} |language=Swedish}}</ref> Klubs savas mājas spēles aizvada ''Swedbank'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.skaneboll.se/forbund/foreningar/?feid=10661 |title= Kontaktuppgifter och tävlingar – Skånes Fotbollförbund – Skaneboll.se |format= |work= |accessdate= {{dat|2011|1|12||bez}} |language= Swedish |archive-date= {{dat|2012|03|17||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120317024838/http://www.skaneboll.se/forbund/foreningar/?feid=10661 }}</ref> Klubs pirmoreiz ''Allsvenskan'' līgā uzvarēja 1944. gadā.<ref name="Allsvenskan & Swedish champions">{{Tīmekļa atsauce| url=http://svenskfotboll.se/allsvenskan/historik/ | title=Svenska mästare 1896–1925, 1931– |work=svenskfotboll.se|accessdate={{dat|2009|11|25||bez}}|language=Swedish}}</ref> Lielākos panākumus tas guva [[1970. gadi|1970. gados]], kad ieguva 5 Zviedrijas čempiona titulus un izcīnīja 4 Zviedrijas kausus. == Sasniegumi == === Nacionālie === * Zviedrijas čempioni<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (24):''' 1943–44, 1948–49, 1949–50, 1950–51, 1952–53, 1965, 1967, 1970, 1971, 1974, 1975, 1977, 1986, 1988, 2004, 2010, 2013, 2014, 2016, 2017, 2020, 2021, 2023, 2024 ==== Līgas ==== * ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (26):''' 1943–44, 1948–49, 1949–50, 1950–51, 1952–53, 1965, 1967, 1970, 1971, 1974, 1975, 1977, 1985, 1986, 1987, 1988, 1989, 2004, 2010, 2013, 2014, 2016, 2017, 2020, 2021, 2023 ** Otrā vieta (15): 1945–46, 1947–48, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964, 1968, 1969, 1976, 1978, 1980, 1983, 1996, 2002, 2019 ==== Kausi ==== * Zviedrijas kauss<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (15):''' 1944, 1946, 1947, 1951, 1953, 1967, 1972–73, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1979–80, 1983–84, 1985–86, 1988–89, 2021–22 ** Finālisti (6): 1945, 1970–71, 1995–96, 2015–16, 2017–18, 2019–20 ==== Dubultie ==== * Zviedrijas čempioni un Zviedrijas kausa ieguvēji<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (7):''' 1943–44, 1950–51, 1952–53, 1967, 1974, 1975, 1986 === Starptautiskie === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=UEFA Champions League - History |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Finālisti (1): 1978–79 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 1979 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.mff.se/ Kluba oficiālā vietne] {{se ikona}} {{en ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] [[Kategorija:Malmes FF]] 36jld0nchlmktnqz9nypaun4qftymx5 Madonas apriņķa muižu nosaukumi 0 146341 4452765 4402462 2026-04-10T19:17:54Z Ri4ardsons 18612 /* Bijušās muižas Madonas apriņķa teritorijā (1925) */ Saite uz Veclazdonas muižu 4452765 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Madonas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem 1929.jpg|thumb|330px|Madonas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929).]] '''Madonas apriņķa muižu nosaukumi''' ir viens no avotiem [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] un [[Latvijas vēsture]]s izziņai. [[Muiža]]s pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. 1925. gada administratīvo pārkārtojumu rezultātā daļu no [[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķiem]] iekļāva jaunizveidotajā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]]. Tādējādi pēc 1925. gada Madonas apriņķa robežās bija 2 lieli muižas centri Cesvainē un Jaungulbenē, kā arī 4 mazie muižas centri Lubānā, Mārcienā, Stāmerienā un Vestienā.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28051-28097 slejas. Rīga, 1936. gads</ref> Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu. == Bijušās muižas Madonas apriņķa teritorijā (1925) == {| table width=99% |width=33% valign="top"| * ''Alt-Adlehn'' — [[Aduliena (Jaungulbenes pagasts)|Vecadulienas]] muiža * ''Neu-Adlehn'' — [[Aduliena (Jaungulbenes pagasts)|Jaunadulienas]] muiža * ''Ahnenthal'' — [[Lejasciema pagasts|Lināju muiža]] * ''Aiskuje'' — [[Aizkuja]]s muiža * ''Alsup'' — [[Tirzas pagasts|Alsupes pusmuiža]] * ''Amalienhof'' — [[Praulienas pagasts|Lusas vai Lūzas muiža]] * ''Anziht'' — [[Ļaudonas pagasts|Ancītes pusmuiža]] * ''Appelthen'' — [[Oļu pagasts|Apeltienas muiža]] * ''Belau'' vai ''Kortenhof'' — [[Beļavas pagasts|Beļavas muiža]] * ''Bersohn'' — [[Bērzaunes muiža]] * ''Blumenhof'' — [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] * ''Butzkowsky'' — [[Bučauska]]s muiža * ''Charlottenhof'' — Lotas muiža * ''Dewen'' — [[Vestienas pagasts|Devēnas muiža]] * ''Eckhof'' — [[Liezēres pagasts|Ozolu muiža]] * ''Engelhardshof'' — [[Cesvaine|Kujas muiža]] * ''Espenhöhe'' — [[Tirzas pagasts|Troškas muiža]] * ''Ewstehof'' — [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes muiža]] * ''Fehgen'' — [[Vējavas pagasts|Vējavas muiža]] * ''Fehsen'' — [[Viesienas pagasts|Viesienas muiža]] * ''Fehteln'' — [[Vietalvas pagasts|Vietalvas muiža]] * ''Festen'' — [[Vestienas muiža]] * ''Friedrichswald'' — [[Saikava]]s muiža * ''Geistershof'' — [[Grašu pagasts|Grašu muiža]] * ''Neu-Geistershof'' — Kārklu (Cesvaines) muiža * ''Golgowsky'' — [[Galgauskas pagasts|Galgauskas muiža]] * ''Grawendahl'' — [[Kraukļu pagasts|Kraukļu muiža]] * ''Großdohn'' — [[Grostonas pagasts|Grostonas muiža]] * ''Gulbern'' — [[Liezēres pagasts|Gulberes muiža]] | width=33% valign="top" | * ''Heidenfeld'' — [[Sarkaņi (Sarkaņu pagasts)|Sarkaņu]] muiža * ''Heidenhof'' — [[Odzienas pagasts|Sila pusmuiža]] * ''Helenenstein'' — [[Dzelzavas pagasts|Helenes vai Lobanas pusmuiža]] * ''Hilsen'' vai ''Gilsen'' — [[Patkule]]s muiža * ''Hirschenheide'' — Briežu muiža * ''Hirschenhof'' — [[Iršu pagasts|Iršu muiža]] * ''Indran'' — [[Indrānu pagasts|Indrēnu muiža]] * ''Alt-Kalzenau'' — [[Veckalsnava]]s muiža * ''Neu-Kalzenau'' — [[Jaunkalsnava]]s muiža * ''Kohlhausen'' — [[Mēdzūlas pagasts|Gravas muiža]] * ''Kroppenhof'' — [[Daukstu pagasts|Krapas muiža]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/4981/ |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Nr. 4981 Krapas muižas apbūve |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250221150745/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/4981/ }}</ref> * ''Kujen'' — [[Jaunlazdona|Kujas muiža]] * ''Kussen'' — [[Aronas pagasts#Kusas muiža|Kusas muiža]] * ''Lambsdorfshof'' — [[Sausnējas pagasts|Lanstupes muiža]] * ''Alt-Lasdohn'' — [[Veclazdonas muiža]] * ''Laudohn'' — [[Ļaudonas muiža]] * ''Lauternsee'' — [[Aronas pagasts|Lauteres muiža]] * ''Lettihn'' — [[Litene]]s muiža * ''Liagrad'' — [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas (Liagrades) muiža]] * ''Libien'' — [[Biksēres muiža|Bikseres muiža]] * ''Lodenhof'' — [[Aronas pagasts|Lodes muiža]] * ''Lösern'' — [[Liezēres pagasts|Liezeres muiža]] * ''Lubahn'' — [[Lubāna]]s muiža * ''Lubei'' — [[Lubejas pagasts|Lubejas muiža]] * ''Lüdern'' — [[Lubejas pagasts|Līderes muiža]] * ''Lüggen'' — [[Ļaudonas pagasts|Aburta muiža]] * ''Martzen'' — [[Mārcienas muiža]] * ''Marzen'' — [[Bērzaunes pagasts|Māršena muiža]] | width=33% valign="top" | * ''Meiran'' — [[Meirāni (Indrānu pagasts)|Meirānu]] muiža * ''Meselau'' — [[Mēdzūlas pagasts|Mēdzūlas muiža]] * ''Modohn'' — [[Biržu muiža (Madona)|Biržu (Madonas) muiža]] * ''Monbijou'' — [[Kalsnavas pagasts|Apšu (Apšuriņķa) muiža]] * ''Neuhof'' — [[Līgo pagasts|Jaunā muiža]] * ''Odensee'' — [[Odzienas pagasts|Vietalvas Odzienas muiža]] * ''Odsen'' — [[Mētrienas pagasts|Ļaudonas Odzienas muiža]] * ''Ohlenhof'' — [[Oļu pagasts|Olu muiža]] * ''Ohselshof'' — [[Mazozolu muiža|Ozolu muiža]] * ''Linden-Ohsolshof'' — [[Liepkalnes pagasts|Liepkalnes Ozolu muiža]] * ''Praulen'' — [[Prauliena]]s muiža * ''Saikof'' — [[Vecsaikava|Saikavas muiža]] * ''Saussen'' — [[Sausnējas pagasts|Sausnējas muiža]] * ''Sawensee'' — [[Sāvienas muiža]] * ''Schwanen'' — [[Praulienas pagasts|Švāna muiža]] * ''Alt-Schwanenburg'' — [[Vecgulbene]]s muiža * ''Neu-Schwanenburg'' — [[Jaungulbenes muiža]] * ''Selgowsky'' — [[Grostonas pagasts|Zelgauskas muiža]] * ''Selsau'' — [[Dzelzavas muiža]] * ''Seßwegen'' — [[Cesvaines pils|Cesvaines muiža]] * ''Sophien-Eichen'' — [[Beļavas pagasts|Ozolkalna muiža]] * ''Stomersee'' — [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas muiža]] * ''Tirsen'' — [[Tirza]]s muiža * ''Tolkenhof'' — [[Tolkas muiža]] * ''Tootzen'' — [[Ļaudonas pagasts|Toces muiža]] * ''Waldeck'' — [[Sāvienas pagasts|Biržu muiža]] * ''Walmeshof'' — [[Gulbene|Tuges (Gulbenes) muiža]] * ''Wesenberg'' — [[Viesienas pagasts|Kalna muiža]] * ''Wasilisa'' — [[Naglenes muiža]] * ''Wilhelminenhof'' — [[Mārcienas pagasts|Viļuma (Viļu) muiža]] |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="7"> Attēls:Stamerienas pils ap 1910.jpg|[[Stāmerienas pils|Stāmerienas (''Stomersee'') muižas]] kungu māja (ap 1910) Attēls:Sāvienas muiža.jpg|Sāvienas muižas kungu māja (1866) Attēls:Jaunkalsnavas muižas kungu māja pirms 1905. gada.jpg|Jaunkalsnavas muižas kungu māja pirms 1905. gada Attēls:Odzienas pils.jpg|Odzienas muižas pils pirms 1905. gada Attēls:Gulbenes sarkana pils.jpg|Vecgulbenes muižas Sarkanā vai Mazā pils (''Das kleine Schloss'') pēc 1905. gada Attēls:Gulbenes pils 1918.jpg|Vecgulbenes muižas (''Alt-Schwanenburg'') Baltā pils ap 1918. gadu Attēls:Dzelzavas_muiža.jpg|Dzelzavas muižas kungu māja mūsdienās Attēls:Jaungulbenes pils 2000-04-21.jpg|Jaungulbenes muižas kungu māja mūsdienās Attēls:Cesvaine.jpg|Cesvaines muižas pils mūsdienās Beļavas muižas pils 2000-04-21.jpg|Beļavas muižas kungu māja (2000) </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110731132920/http://jonins.mii.lu.lv/ia/Pilis.htm Pilis, muižas un pilsdrupas A-L] * [https://web.archive.org/web/20110629004858/http://jonins.mii.lu.lv/ia/Pilis1.htm Pilis, muižas un pilsdrupas M-Z] * [https://web.archive.org/web/20110713123233/http://pilis.lv/a_pnm/search.php Latvijas piļu un muižu asociācijas mājas lapa] {{Latvijas muižas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Madonas apriņķis]] [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Valkas apriņķis]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] c1ucn59hikgsh9riavlgrb6noxekqfn 2026. gads 0 146631 4452761 4451799 2026-04-10T19:05:08Z Biafra 13794 /* Aprīlis */ Kamals Harazi 4452761 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> * [[17. marts|17.]]—[[29. marts]] — Viktorijā, [[Austrālija|Austrālijā]] notika Sadraudzības spēles. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas gardīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] e2uupviixcr2wn9ae3fbos1456bgeel 4452763 4452761 2026-04-10T19:14:36Z Meistars Joda 781 4452763 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> * [[17. marts|17.]]—[[29. marts]] — Viktorijā, [[Austrālija|Austrālijā]] notika Sadraudzības spēles. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 5r5yzqo3qzt06hx8x9t5fu83ti9wny8 Aleksandrs Čekulajevs 0 147548 4452702 4400388 2026-04-10T16:58:16Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: .gad → . gad, {{fact}} → {{nepieciešama atsauce}}, ref>, → ref> using [[Project:AWB|AWB]] 4452702 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Aleksandrs Čekulajevs | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|10}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | height = 180 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK Jūrnieks]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 2006 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Rīga]] | caps1 = 6 | goals1 = 1 | years2 = 2007 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | caps2 = 30 | goals2 = 51 | years3 = 2008 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FC Jūrmala]] | caps3 = 21 | goals3 = 3 | years4 = 2008–2009 | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[Náchod Deštné]] | caps4 = 18 | goals4 = 11 | years5 = 2009 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FC Jūrmala]] | caps5 = 6 | goals5 = 2 | years6 = 2010 | clubs6 = {{flaga|Islande}} [[Víkingur Ólafsvík]] | caps6 = 17 | goals6 = 10 | years7 = 2011–2012 | clubs7 = {{flaga|Igaunija}} [[JK Narva Trans|Narvas "Trans"]] | caps7 = 35 | goals7 = 46 | years8 = 2012 | clubs8 = {{flaga|Malta}} [[FC Valletta]] | caps8 = 6 | goals8 = 4 | years9 = 2012 | clubs9 = {{flaga|Hungary}} [[Lombard-Pápa TFC]] | caps9 = 4 | goals9 = 0 | years10 = 2013 | clubs10 = {{flaga|Taizeme}} [[TTM Lopburi]] | caps10 = 8 | goals10 = 4 | years11 = 2013–2014 | clubs11 = {{flaga|Malta}} [[Zejtun Corinthians]] | caps11 = 18 | goals11 = 10 | years12 = 2014 | clubs12 = {{flaga|Farēru salas}} [[AB Argir]] | caps12 = 5 | goals12 = 1 | nationalyears1 = 2000-2001 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U16 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 7 | nationalyears2 = 2000-2001 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U17 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 1 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps13 = | clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jūrnieks]] | goals13 = | years13 = 2017– }} '''Aleksandrs Čekulajevs''' (dzimis {{dat|1985|9|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[futbols|futbolists]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/aleksandrs-cekulajevs/profil/spieler/152279|title=Aleksandrs Cekulajevs - Player profile|website=www.transfermarkt.com|access-date=2025-05-13|language=en}}</ref> kurš spēlēja uzbrucēja pozīcijā. Kopš sportista karjeras beigu posma strādā par futbola aģentu. == Karjera == Čekulajevs par sevi pirmo reizi skaļāk lika runāt 2007. gadā, kad [[FK Auda]] sastāvā viņš guva 51 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = | last = | title = LFF: Aleksandrs Čekulājevs - 51 gūtie vārti Traffic Pirmās līgas čempionātā | url = http://www.lff.lv/lv/news/2007/11/06/ | publisher = LFF | date = {{dat|2007|6|11|SK}} | accessdate = 11.06.2007 | archive-date = 04.11.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20071104182510/http://www.lff.lv/lv/news/2007/11/06/ }}</ref> Pēc pāris sezonām Čekulajevs kļuva par pirmo latviešu futbolistu [[Islande|Islandē]], pievienojoties [[Víkingur Ólafsvík]] komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = | last = | title = “AUDA” audzēknis Čekulajevs - pirmais Latvijas futbolists Īslandē! | url = http://www.auda-fk.lv/www/?p=977 | publisher = FK Auda | date = {{dat|2010|2|20|SK}} | accessdate = 20.02.2010 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160306163158/http://www.auda-fk.lv/www/?p=977 | archivedate = 06.03.2016 }}</ref> 2011. gada sezonā Čekulajevs pārstāvēja Igaunijas klubu [[JK Narva Trans|Narvas "Trans"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = | last = | title = Igaunijas Meistriliiga varētu spēlēt arī Jari Litmanens | url = http://www.parsportu.lv/articles/0/49897/ | publisher = parsportu.lv | date = {{dat|2011|3|8|SK}} | accessdate = 08.03.2011 | archive-date = 25.08.2012 | archive-url = https://www.webcitation.org/6ABtzW85t?url=http://www.parsportu.lv/articles/0/49897/ }}</ref> 2011. gada sezona Čekulajevam bija ļoti veiksmīga un viņš kļuva par Igaunijas čempionāta rezultatīvāko futbolistu, kopumā gūstot 46 vārtus. Šāds sniegums nepalika nepamanīts un par viņu interesi izrādīja klubi no tādām futbola lielvalstīm kā Vācijas un Turcijas,{{nepieciešama atsauce}} tomēr gala rezultātā spēlētājs nonāca zemāka līmeņa turnīrā— [[Malta]]s futbola čempionātā, kur pārstāvēja [[FC Valletta]]. 2012. gada vasarā Čekulajevs pārcēlās uz ungāru klubu [[Lombard-Pápa TFC]]. 2013. gadā īslaicīgi pārstāvēja [[Taizeme]]s otrās līgas komandu [[TTM Lopburi]]. Pēcāk pārtrauca futbolu spēlēt "nopietni", spēlēja vairāk prieka pēc un pievērsās futbola aģenta amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/21092015-cekulajevs_par_futbola_agenta_darba_aizku|title=Čekulajevs par futbola aģenta darba aizkulisēm un Šabalas situāciju|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-13|date=2015-09-21|language=lv}}</ref> Atgriezās Maltā, kur spēlēja pēc spēka 2. līgas klubā ''Żejtun Corinthians F.C.'' 2014. gadā pārgāja uz Fēru salu komandu [[Argja Bóltfelag|AB Argir]]. Pēc 2017. gada spēlēja FK Jūrnieks, [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas]] komandā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://soccernet.ee/trans-havitas-ajaxi-jalle Trans hävitas Ajaxi. Jälle] * [http://www.jalgpall.ee/news.php?st=style_fp.css&news_id=2719 Meistriliiga juuni parimad: Igor Prins ja Aleksandrs Cekulajevs] {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čekulajevs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Narvas "Trans" spēlētāji]] [[Kategorija:Valletta F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] e8ib93c0jao8nrf9t471a111qxekvak McHale 0 152171 4452842 2815641 2026-04-11T04:27:40Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4452842 wikitext text/x-wiki '''''McHale''''' ir angliskots [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]] ({{val|ga|MacCeile}} vai ''MacHaol''). ''McHale'' var būt: * [[Makheila]] — uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Makheils]] — uzvārds vīriešu dzimtē. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] ar7pp8ojzckey0wlo1is1175qaqnw8x 4452843 4452842 2026-04-11T04:28:12Z Baisulis 11523 slīprakstā...... 4452843 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''McHale''''' ir angliskots [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]] ({{val|ga|MacCeile}} vai ''MacHaol''). ''McHale'' var būt: * [[Makheila]] — uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Makheils]] — uzvārds vīriešu dzimtē. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] lvx4p2y94qxj64un8f34x8n65qul6wi Kaspars Vecvagars 0 155773 4452755 4420557 2026-04-10T18:40:06Z Biafra 13794 atj. 4452755 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kaspars Vecvagars | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|3}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2023 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Latvijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "LSU-Atletas"]] | kl_sez 2 = 2012—2013 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Lietkabelis"]] | kl_sez 3 = 2013—2016 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 4 = 2016—2018 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 5 = 2018—2019 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas "Wilki Morskie"]] | kl_sez 6 = 2019 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 7 = 2019—2020 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]'' | kl_sez 8 = 2020—2021 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]'' | kl_sez 9 = 2021—2022 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]'' | kl_sez 10 = 2023 | klubs 10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—2019 | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2023—2025 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2025—pašlaik | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | tr_klubs_sez 3 = | tr_klubs 3 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 3× [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2014, 2015, 2016)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]])</small> * [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] <small>(kā treneris; 2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} }} '''Kaspars Vecvagars''' (dzimis {{dat|1993|8|3}} [[Rīga|Rīgā]])<ref>[http://sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi Ar Žalgiris kvalitātes zīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110730090534/http://www.sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi |date={{dat|2011|07|30||bez}} }}, sporto.lv</ref> ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Noslēdzis karjeru 2023. gadā, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" galvenais treneris. Vairākas sezonas aizvadījis labākajā [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], trīsteiz kļūstot par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Spēlējis arī Latvijas komandā [[Rīgas VEF]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2023. gadā kļuvis par treneri, bet 2025. gada vasarā apstiprināts par "Valmiera Glass VIA" galveno treneri. Jau 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru, iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]], bet sezonas turpinājumā kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempionu. Viņa tēvs [[Arnis Vecvagars]] ir bijušais basketbolists, spēlējis Latvijas izlases sastāvā, tagad — treneris, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris. == Spēlētāja karjera == 2009.—2010. gada sezonu K. Vecvagars aizvadīja [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] jaunatnes komandas sastāvā,<ref>[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars Kaspars Vecvagars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117030600/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv</ref> spēlēja jaunatnes Eirolīgas finālā.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com</ref> "Žalgiris" pieaugušo komandas sastāvā spēlēja no 2013. gada, trīs reizes kļuvis par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu (2014, 2015, 2016). 2012. gadā saņēmis [[Valdemāra Baumaņa kauss|Valdemāra Baumaņa kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|title=Valdemāra Baumaņa kauss – Gunai Lagzdiņai un Kasparam Vecvagaram|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121208134711/http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}</ref> 2016. gada vasarā K. Vecvagars pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu, lielāko sezonas daļu gan izlaižot dēļ traumas. 2019. gada rudenī, pēc dažām spēlēm [[BK Jūrmala]] sastāvā, noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB līga]]s (otrā pēc spēka) klubu ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''. Kopš 2020. gada pārstāvēja citu Spānijas klubu ''[[Força Lleida CE]]'', bet kopš 2021. gada vasaras ''[[Bàsquet Girona]]'', kas spēlē pēc spēka otrajā līgā ''[[LEB Oro]]''. Šajā komandā viņa komandas biedrs bija Spānijas basketbola leģenda [[Marks Gazols]]. 2023. gadā K. Vecvagars spēlēja [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]]'', bet martā beidza spēlētāja gaitas un kļuva par treneri. === Latvijas izlase === Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] K. Vecvagars kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Izcīnījis sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]]. Pieaugošo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā spēlēja [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieņēma 8. vietu. == Trenera karjera == 2023. gada martā tika izplatīta informācija, ka [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]] spēlējošais'' K. Vecvagars beidz spēlētāja karjeru un pievienojas Latvijas kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" treneru korpusam kā [[Oskars Virsis|Oskara Virša]] asistents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vgvia.lv/zinas/kluba-treneru-korpusam-pievienojas-pieredzejusais-speletajs-kaspars-vecvagars|title=Kluba treneru korpusam pievienojas pieredzējušais spēlētājs Kaspars Vecvagars|website=vgvia.lv|access-date=2023-03-12|language=lv-lv}}</ref> 2025. gada vasarā K. Vecvagars stājās [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vietā, tiekot apstiprināts par kluba galveno treneri vien 31 gada vecumā. 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru kā "Valmiera Glass VIA" galvenais treneris, finālspēlē pārspējot [[BK Ventspils]] un iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]]. Aprīlī K. Vecvagara vadībā Valmieras klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē kļuva par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempoiniem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www1.basket.lv/zeni/1_divizija/speletaji/052145_vecvagars_kaspars LBS profils] * [https://web.archive.org/web/20110815203216/http://u18men.fibaeurope.com/en/cid_2bqXUaQOJwYn9c2ymJyFx0.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_7860.season_2011.teamID_2134.playerID_71638.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110613182546/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid/pid/71638/rid/sid/5194/tid/2134/profile.html FIBA profils] {{en ikona}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list= {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} }} {{VEF 2017}} {{DEFAULTSORT:Vecvagars, Kaspars}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] 2l9j0cxqjigil2otq14jdrcd65f5n2x 4452756 4452755 2026-04-10T18:41:23Z Biafra 13794 /* Trenera karjera */ 4452756 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kaspars Vecvagars | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|3}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2023 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Latvijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "LSU-Atletas"]] | kl_sez 2 = 2012—2013 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Lietkabelis"]] | kl_sez 3 = 2013—2016 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 4 = 2016—2018 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 5 = 2018—2019 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas "Wilki Morskie"]] | kl_sez 6 = 2019 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 7 = 2019—2020 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]'' | kl_sez 8 = 2020—2021 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]'' | kl_sez 9 = 2021—2022 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]'' | kl_sez 10 = 2023 | klubs 10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—2019 | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2023—2025 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2025—pašlaik | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | tr_klubs_sez 3 = | tr_klubs 3 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 3× [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2014, 2015, 2016)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]])</small> * [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] <small>(kā treneris; 2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} }} '''Kaspars Vecvagars''' (dzimis {{dat|1993|8|3}} [[Rīga|Rīgā]])<ref>[http://sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi Ar Žalgiris kvalitātes zīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110730090534/http://www.sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi |date={{dat|2011|07|30||bez}} }}, sporto.lv</ref> ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Noslēdzis karjeru 2023. gadā, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" galvenais treneris. Vairākas sezonas aizvadījis labākajā [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], trīsteiz kļūstot par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Spēlējis arī Latvijas komandā [[Rīgas VEF]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2023. gadā kļuvis par treneri, bet 2025. gada vasarā apstiprināts par "Valmiera Glass VIA" galveno treneri. Jau 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru, iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]], bet sezonas turpinājumā kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempionu. Viņa tēvs [[Arnis Vecvagars]] ir bijušais basketbolists, spēlējis Latvijas izlases sastāvā, tagad — treneris, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris. == Spēlētāja karjera == 2009.—2010. gada sezonu K. Vecvagars aizvadīja [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] jaunatnes komandas sastāvā,<ref>[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars Kaspars Vecvagars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117030600/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv</ref> spēlēja jaunatnes Eirolīgas finālā.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com</ref> "Žalgiris" pieaugušo komandas sastāvā spēlēja no 2013. gada, trīs reizes kļuvis par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu (2014, 2015, 2016). 2012. gadā saņēmis [[Valdemāra Baumaņa kauss|Valdemāra Baumaņa kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|title=Valdemāra Baumaņa kauss – Gunai Lagzdiņai un Kasparam Vecvagaram|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121208134711/http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}</ref> 2016. gada vasarā K. Vecvagars pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu, lielāko sezonas daļu gan izlaižot dēļ traumas. 2019. gada rudenī, pēc dažām spēlēm [[BK Jūrmala]] sastāvā, noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB līga]]s (otrā pēc spēka) klubu ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''. Kopš 2020. gada pārstāvēja citu Spānijas klubu ''[[Força Lleida CE]]'', bet kopš 2021. gada vasaras ''[[Bàsquet Girona]]'', kas spēlē pēc spēka otrajā līgā ''[[LEB Oro]]''. Šajā komandā viņa komandas biedrs bija Spānijas basketbola leģenda [[Marks Gazols]]. 2023. gadā K. Vecvagars spēlēja [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]]'', bet martā beidza spēlētāja gaitas un kļuva par treneri. === Latvijas izlase === Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] K. Vecvagars kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Izcīnījis sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]]. Pieaugošo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā spēlēja [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieņēma 8. vietu. == Trenera karjera == 2023. gada martā tika izplatīta informācija, ka [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]] spēlējošais'' K. Vecvagars beidz spēlētāja karjeru un pievienojas Latvijas kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" treneru korpusam kā [[Oskars Virsis|Oskara Virša]] asistents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vgvia.lv/zinas/kluba-treneru-korpusam-pievienojas-pieredzejusais-speletajs-kaspars-vecvagars|title=Kluba treneru korpusam pievienojas pieredzējušais spēlētājs Kaspars Vecvagars|website=vgvia.lv|access-date=2023-03-12|language=lv-lv}}</ref> 2025. gada vasarā K. Vecvagars stājās [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vietā, tiekot apstiprināts par kluba galveno treneri vien 31 gada vecumā. 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru kā "Valmiera Glass VIA" galvenais treneris, finālspēlē pārspējot [[BK Ventspils]] un iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]]. Aprīlī K. Vecvagara vadībā Valmieras klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē kļuva par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempioniem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www1.basket.lv/zeni/1_divizija/speletaji/052145_vecvagars_kaspars LBS profils] * [https://web.archive.org/web/20110815203216/http://u18men.fibaeurope.com/en/cid_2bqXUaQOJwYn9c2ymJyFx0.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_7860.season_2011.teamID_2134.playerID_71638.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110613182546/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid/pid/71638/rid/sid/5194/tid/2134/profile.html FIBA profils] {{en ikona}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list= {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} }} {{VEF 2017}} {{DEFAULTSORT:Vecvagars, Kaspars}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] 0zt088quwrxw9s8q8btgbjfipt1jtuo Veidne:Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri 10 156443 4452650 4367702 2026-04-10T14:44:23Z Lasks 38532 4452650 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri |title = [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]] [[pašvaldības vadītājs|pašvaldību vadītāji]] |listclass = hlist |list1 = * {{nobr|[[Andrejs Elksniņš]] {{small|([[Daugavpils]])}}}} * {{nobr|[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]] {{small|([[Jelgava]])}}}} * {{nobr|[[Jānis Lediņš]] {{small|([[Jūrmala]])}}}} * {{nobr|[[Gunārs Ansiņš]] {{small|([[Liepāja]])}}}} * {{nobr|[[Jānis Tutins]] {{small|([[Rēzekne]])}}}} * {{nobr|[[Viesturs Kleinbergs]] {{small|([[Rīga]])}}}} * {{nobr|[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] {{small|([[Ventspils]])}}}} | below = }}<noinclude> [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 8ih7wa9o6jnmk4biq3816drlnvvr343 Sergejs Lazarevs 0 158312 4452721 4405472 2026-04-10T17:44:43Z ~2026-22066-06 143919 Piepildināta jauna informācija par dziedātajā diskogrāfiju. 4452721 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Sergejs Lazarevs | Vārds_orig = ''Сергей Лазарев'' | Attēls = ESC2016 - Russia Meet & Greet 08 (crop).jpg | Ainava = | Att_izm = 220px | Apraksts = Sergejs Lazarevs [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] preses konferencē [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] | Dz_vārds = Sergejs Vjačeslavovičs Lazarevs | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1983|4|1}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātājs, aktieris, TV šovu vadītājs, dejotājs | Instrumenti = | Gadi = 1991-pašlaik |Izdevējkompānija = ''Style''<br />''[[Sony Music Entertainment|Sony Music]] Russia'' | Darbojies_arī = ''[[Neposedy]]''<br />''[[Smash!!]]'' | Mlapa = {{URL|https://sergeylazarev.ru}} | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Sergejs Lazarevs''' ({{val|ru|Сергей Вячеславович Лазарев}}; dzimis {{dat|1983|4|1}} [[Maskava|Maskavā]]) ir krievu mūziķis, aktieris, dejotājs un TV šovu vadītājs. Bijis grupas ''[[Smash!!]]'' solists, ar grupu tika izcīnīta uzvaru pirmajā [[Jaunais vilnis 2002|Jaunajā vilnī 2002. gadā]]. Kopumā izdevis sešus albumus, no kuriem divi izdoti kopā ar ''Smash!!''. Pēc grupas izjukšanas 2006. gadā uzsāka solokarjeru. 2006. gadā piedalījās TV šovā ''Dancing on Ice'', kur ieguva 2. vietu. [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] pārstāvēja [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krieviju]] ar dziesmu ''[[You Are the Only One]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2016/03/05/russia-one-released/|title=Russia: “You are the only one” is Released|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2016|3|5||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2016/03/05/russia-sergey-lazarev-song-eurovision-you-are-the-only-one/130295/|title=Russia: Sergey Lazarev will sing “You Are The Only One” at Eurovision|last=Vasilyev|first=Mikhail|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2016|3|5||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> kur ieguva 3. vietu. Sergejs atgriezās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]] ar dziesmu ''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/03/09/russia-sergey-lazarev-returns-to-eurovision-with-scream/|title=Russia: Sergey Lazarev Returns To Eurovision With “Scream”|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2019|3|9||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2019/03/09/scream-sergey-lazarev-russia-reveals-its-song-for-tel-aviv/234130/|title=“Scream” for Sergey Lazarev! Russia reveals its song for Tel Aviv|last=Shokayan|first=Antranig|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2019|3|9||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savā pusfinālā viņš ieguva 6. vietu, kas ļāva kvalificēties finālam. Finālā viņš ieguva 3. vietu. == Diskogrāfija == * ''Freeway'' (2003) — ar grupu ''[[Smash!!]]'' * ''2nite'' (2004) — ar grupu ''Smash!!'' * ''Don’t be fake'' (2005) * ''TV Show'' (2007) * ''London Club remixes'' (2008) * ''Electric Touch'' (2010) * ''LAZAREV''. (2013) * ''The best'' (2015) * ''В эпицентре'' (2017) * ''THE ONE'' (2018) * ''Я не боюсь'' (2019) * ''Это я'' (2019) * ''8'' (2021) * ''Я ВИДЕЛ СВЕТ'' (2023) * ''Счастливые тоже плачут'' (2025) * ''Мы и есть любовь'' (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.sergeylazarev.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Poļina Gagarina]]<br />ar dziesmu ''[[A Million Woices]]'' | virsraksts = [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[You Are the Only One]]'' | periods = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Jūlija Samoilova]]<br />ar dziesmu ''[[I Won't Break]]'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Jūlija Samoilova]]<br />ar dziesmu ''[[I Won't Break]]'' | virsraksts = [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]'' | periods = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Maniža]]<br />ar dziesmu ''[[Russian Woman]]'' }} {{kastes beigas}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazarevs, Sergejs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu mūziķi]] [[Kategorija:Krievijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 24wu51ou6jf5k94rfm0a8io7v21t2th 4452743 4452721 2026-04-10T18:20:37Z ~2026-22108-59 143921 4452743 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Sergejs Lazarevs | Vārds_orig = ''Сергей Лазарев'' | Attēls = ESC2016 - Russia Meet & Greet 08 (crop).jpg | Ainava = | Att_izm = 220px | Apraksts = Sergejs Lazarevs [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] preses konferencē [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] | Dz_vārds = Sergejs Vjačeslavovičs Lazarevs | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1983|4|1}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātājs, aktieris, TV šovu vadītājs, dejotājs | Instrumenti = | Gadi = 1991-pašlaik |Izdevējkompānija = ''Style''<br />''[[Sony Music Entertainment|Sony Music]] Russia'' | Darbojies_arī = ''[[Neposedy]]''<br />''[[Smash!!]]'' | Mlapa = {{URL|https://sergeylazarev.ru}} | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Sergejs Lazarevs''' ({{val|ru|Сергей Вячеславович Лазарев}}; dzimis {{dat|1983|4|1}} [[Maskava|Maskavā]]) ir krievu mūziķis, aktieris, dejotājs un TV šovu vadītājs. Bijis grupas ''[[Smash!!]]'' solists, ar grupu tika izcīnīta uzvaru pirmajā [[Jaunais vilnis 2002|Jaunajā vilnī 2002. gadā]]. Kopumā izdevis sešus albumus, no kuriem divi izdoti kopā ar ''Smash!!''. Pēc grupas izjukšanas 2006. gadā uzsāka solokarjeru. 2006. gadā piedalījās TV šovā ''Dancing on Ice'', kur ieguva 2. vietu. [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] pārstāvēja [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krieviju]] ar dziesmu ''[[You Are the Only One]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2016/03/05/russia-one-released/|title=Russia: “You are the only one” is Released|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2016|3|5||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2016/03/05/russia-sergey-lazarev-song-eurovision-you-are-the-only-one/130295/|title=Russia: Sergey Lazarev will sing “You Are The Only One” at Eurovision|last=Vasilyev|first=Mikhail|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2016|3|5||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> kur ieguva 3. vietu. Sergejs atgriezās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]] ar dziesmu ''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/03/09/russia-sergey-lazarev-returns-to-eurovision-with-scream/|title=Russia: Sergey Lazarev Returns To Eurovision With “Scream”|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2019|3|9||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2019/03/09/scream-sergey-lazarev-russia-reveals-its-song-for-tel-aviv/234130/|title=“Scream” for Sergey Lazarev! Russia reveals its song for Tel Aviv|last=Shokayan|first=Antranig|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|25||bez}}|date={{Dat|2019|3|9||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savā pusfinālā viņš ieguva 6. vietu, kas ļāva kvalificēties finālam. Finālā viņš ieguva 3. vietu. == Diskogrāfija == * ''Freeway'' (2003) — ar grupu ''[[Smash!!]]'' * ''2nite'' (2004) — ar grupu ''[[Smash!!]]'' * ''Don’t be fake'' (2005) * ''TV Show'' (2007) * ''London Club remixes'' (2008) * ''Electric Touch'' (2010) * ''LAZAREV''. (2013) * ''The best'' (2015) * ''В эпицентре'' (2017) * ''THE ONE'' (2018) * ''Я не боюсь'' (2019) * ''Это я'' (2019) * ''8'' (2021) * ''Я ВИДЕЛ СВЕТ'' (2023) * ''Счастливые тоже плачут'' (2025) * ''Мы и есть любовь'' (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.sergeylazarev.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Poļina Gagarina]]<br />ar dziesmu ''[[A Million Woices]]'' | virsraksts = [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[You Are the Only One]]'' | periods = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Jūlija Samoilova]]<br />ar dziesmu ''[[I Won't Break]]'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Jūlija Samoilova]]<br />ar dziesmu ''[[I Won't Break]]'' | virsraksts = [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]'' | periods = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Maniža]]<br />ar dziesmu ''[[Russian Woman]]'' }} {{kastes beigas}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazarevs, Sergejs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu mūziķi]] [[Kategorija:Krievijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 05djzvtz6nz224h13ozuap8wo38n9or Vaidava (Vaidavas pagasts) 0 159219 4452676 4438498 2026-04-10T16:18:22Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452676 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Vaidavas pagastā|Vaidava|Vaidava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vaidava | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Veļķu muiža - šobrīd Vaidavas internātskola Skolas iela 5, Vaidava, Vaidavas pagasts, Kocēnu novads, Latvia - panoramio.jpg | image_caption = Veļķu muiža | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Vaidavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,82 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2007 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3014&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 520 | population_density_km2 = auto | latd = 57|latm = 25| lats = 46| latNS = N | longd = 25| longm = 17| longs = 8| longEW = E | elevation_m = 60 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4228 Vaidava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vaidava''' (agrāk '''Veļķi''') ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Strīķupe (Gaujas pieteka)|Strīķupes]] un [[Vaidavas ezers (Vaidavas pagasts)|Vaidavas ezera]] krastos {{nobr|18 km}} no novada centra [[Valmiera]]s un {{nobr|98 km}} no [[Rīga]]s. Vaidavā atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, Vaidavas internātskola, pasts, feldšeru punkts un veikals.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kocenunovads.lv/lv/page/355/114 |title=Vaidavas pagasts |access-date={{dat|2011|08|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110818233207/http://www.kocenunovads.lv/lv/page/355/114 }}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Veļķu muiža]]s (''Welkenhof'') un Vaidavas pagastnama. 19. gadsimtā Vaidavā atradās [[brāļu draudze|brāļu draudžu]] centrs. [[Latvijas PSR]] laikā šeit atradās [[kolhozs|kolhoza]] «Baltija» (pēc apvienošanās — «Vaidava») centrs.<ref>{{EncLP}}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|226 |1979|263 |1989|546 |2000|551 |2011|426 |2021|357 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vaidavas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] gqmybir43wk2loea16r2mfmzdmjtn6v Veidne:Latvijas muižu pilis vai kungu mājas 10 167746 4452764 4443869 2026-04-10T19:15:15Z Ri4ardsons 18612 +Veclazdonas muiža 4452764 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas muižu pilis vai kungu mājas |title = [[Latvija]]s [[muiža|muižu]] [[pils|pilis]] un kungu mājas | bodyclass = hlist | state = {{{state|collapsed}}} |titlestyle = background-color:#DEB887; |groupstyle = background-color:#DEB887; |liststyle = background-color:#FFEBCD; |group1 = [[Kurzeme]]s muižu kungu mājas |list1 = * [[Aizdzires muiža|Aizdzires]] * [[Aizputes pilsmuiža|Aizputes]] * [[Aizupes muiža|Aizupes]] * [[Almāles muiža|Almāles]] * [[Ārlavas muiža|Ārlavas]] * [[Balgales muiža|Balgales]] * [[Blīdenes muiža|Blīdenes]] * [[Briņķpedvāles muiža|Briņķpedvāles]] * [[Cīravas muiža|Cīravas]] * [[Dursupes muiža|Dursupes]] * [[Dundagas pils|Dundagas]] * [[Ēdoles pils|Ēdoles]] * [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]] * [[Firkspedvāles muiža|Firkspedvāles]] * [[Galtenes muiža|Galtenes]] * [[Iļģu muiža|Iļģu]] * [[Kabiles muiža|Kabiles]] * [[Kalnmuiža (Saldus)|Kalnmuižas]] * [[Kazdangas pils|Kazdangas]] * [[Laidu muiža|Laidu]] * [[Lielbātas muiža|Lielbātas]] * [[Lieldzeldes muiža|Lieldzeldes]] * [[Lielvirbu muiža|Lielvirbu]] * [[Mazvirbu muiža|Mazvirbu]] * [[Nīgrandes muiža|Nīgrandes]] * [[Nogales muiža|Nogales]] * [[Nurmuižas pils|Nurmuižas]] * [[Padures muiža|Padures]] * [[Paplakas muiža|Paplakas]] * [[Pelču muiža|Pelču]] * [[Pilsblīdenes muiža|Pilsblīdenes]] * [[Popervāles muiža|Popervāles]] * [[Popes muiža|Popes]] * [[Priekules muiža|Priekules]] * [[Puzes muiža|Puzes]] * [[Reģu muiža|Reģu]] * [[Remtes muiža|Remtes]] * [[Rubas skola|Reņģes]] *̽[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu]] * [[Rinkules muiža|Rinkules]] * [[Rūmenes muiža|Rūmenes]] * [[Sasmakas muiža|Sasmakas]] * [[Skrundas muiža|Skrundas]] * [[Spāres muiža|Spāres]] * [[Snēpeles muiža|Snēpeles]] * [[Stendes muiža|Stendes]] * [[Tāšu-Padures muiža|Tāšu-Padures]] * [[Tiņģeres muiža|Tiņģeres]] * [[Ugāles muiža|Ugāles]] * [[Valdeķu muiža|Valdeķu]] * [[Valgales muiža|Valgales]] * [[Vandzenes muiža|Vandzenes]] * [[Veģu muiža|Veģu]] * [[Zemītes muiža|Zemītes]] * [[Zlēku muiža|Zlēku]] |group2 = [[Latgale]]s muižu kungu mājas |list2 = * [[Adamovas muiža|Adamovas]] * [[Anspoku muižas pils|Anspoku]] * [[Arendoles muiža|Arendoles]] * [[Balvu muiža|Balvu]] * [[Bērzgales muiža|Bērzgales]] * [[Bonifacovas muiža|Bonifacovas]] * [[Felicianovas muiža|Felicianovas]] * [[Finfa muiža|Finfa]] * [[Hoftenbergas muiža|Hoftenbergas]] * [[Jasmuiža (muiža)|Jasmuiža]] * [[Juzefovas muiža|Juzefovas]] * [[Jezufinovas muiža|Jezufinovas]] * [[Kameņecas muiža|Kameņecas]] * [[Krāslavas pils|Krāslavas]] * [[Krustpils pils|Krustpils]] * [[Līksnas muiža|Līksnas]] * [[Lūznavas muiža|Lūznavas]] * [[Malnavas muiža|Malnavas]] * [[Marinzejas muiža|Marinzejas]] * [[Pelēču muiža|Pelēču]] * [[Preiļu muiža|Preiļu]] * [[Pušas muiža|Pušas]] * [[Riebiņu muiža|Riebiņu]] * [[Ruskulovas muiža|Ruskulavas]] * [[Salnavas muiža|Salnavas]] * [[Šķilbēnu muiža|Šķilbēnu]] * [[Varakļānu muiža|Varakļānu]] * [[Vārkavas muiža|Vārkavas]] * [[Viļakas muiža|Viļakas]] * [[Viļānu muiža|Viļānu]] * [[Zaļmuiža (muiža)|Zaļmuiža]] |group3 = [[Sēlija]]s muižu kungu mājas |list3 = * [[Asares muiža|Asares]] * [[Ābeļu muiža|Ābeļu]] * [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuižas]] * [[Bebrenes muiža|Bebrenes]] * [[Bruņenes muiža|Bruņenes]] * [[Eķengrāves muiža|Eķengrāves]] * [[Ērberģes muiža|Ērberģes]] * [[Gārsenes muiža|Gārsenes]] * [[Ilgas muiža|Ilgas]] * [[Janopoles muiža|Janopoles]] * [[Jaunbornes muiža|Jaunbornes]] * [[Kalkūnes muiža|Kalkūnes]] * [[Kazimirišķu muiža|Kazimirišķu]] * [[Kazimirvāles muiža|Kazimirvāles]] * [[Lasenbekas muiža|Lasenbekas]] * [[Lašu muiža|Lašu]] * [[Lielbornes muiža|Lielbornes]] * [[Lielmēmeles muiža|Lielmēmeles]] * [[Lielzalves muiža|Lielzalves]] * [[Neretas muiža|Neretas]] * [[Pilskalnes muiža|Pilskalnes]] * [[Prodes muiža|Prodes]] * [[Sventes muiža|Sventes]] * [[Šarlotes muiža|Šarlotes]] * [[Šēnheidas muiža|Šēnheidas]] * [[Tabores muiža|Tabores]] * [[Vārenbrokas muiža|Vārenbrokas]] * [[Vecmēmeles muiža|Vecmēmeles]] * [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas]] * [[Zasas muiža|Zasas]] |group4 = [[Vidzeme]]s muižu kungu mājas |list4 = * [[Ainažu muiža|Ainažu]] * [[Allažu muiža|Allažu]] * [[Alsviķu muiža|Alsviķu]] * [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes]] * [[Apes muiža|Apes]] * [[Augulienas muiža|Augulienas]] * [[Aumeisteru muiža|Aumeisteru]] * [[Āsteres muiža|Āsteres]] * [[Baltā pils|Baltā (Baldone)]] * [[Bauņu muiža|Bauņu]] * [[Beļavas muiža|Beļavas]] * [[Biksēres muiža|Biksēres]] * [[Biržu muiža (Madona)|Biržu (Madonas)]] * [[Bīriņu muiža|Bīriņu]] * [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes]] * [[Blome (Viļķenes pagasts)|Blomes (''Kullsdorf'')]] * [[Brantu muiža|Brantu]] * [[Briņģu muiža|Briņģu]] * [[Burtnieku pils|Burtnieku]] * [[Carnikavas pils|Carnikavas]] * [[Cesvaines pils|Cesvaines]] * [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu]] * [[Cirstu muiža|Cirstu]] * [[Dikļu muiža|Dikļu]] * [[Drabešu muiža|Drabešu]] * [[Druvienas muiža|Druvienas]] * [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas]] * [[Dzērbenes muiža|Dzērbenes]] * [[Ērgļu muiža|Ērgļu]] * [[Ērmaņu muiža|Ērmaņu]] * [[Gaujienas muiža|Gaujienas]] * [[Igates muiža|Igates]] * [[Ikšķiles muiža|Ikšķiles]] * [[Ilzenes muiža|Ilzenes]] * [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]] * [[Jaunalūksnes pils|Jaunalūksnes]] * [[Jaungulbenes muiža|Jaungulbenes]] * [[Jaunkrimuldas muiža|Jaunkrimuldas]] * [[Jumurdas muiža|Jumurdas]] * [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)|Kalnamuiža]] * [[Kārļumuiža|Kārļumuižas]] * [[Karpa (Korfa) muiža|Karpa (Korfa)]] * [[Karvas muiža|Karvas]] * [[Katvaru muiža|Katvaru]] * [[Kokneses muiža|Kokneses]] * [[Kokmuiža (muiža)|Kokmuižas]] * [[Krimuldas muiža|Krimuldas]] * [[Ķipēnu muiža|Ķipēnu]] * [[Ķirbižu muiža|Ķirbižu]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes]] * [[Lielvārdes muiža|Lielvārdes]] * [[Liepas muiža|Liepas]] * [[Liepupes muiža|Liepupes]] * [[Lizuma muiža|Lizuma]] * [[Loberģu muiža|Loberģu]] * [[Lodes muiža|Lodes]] * [[Mālpils muiža|Mālpils]] * [[Mārcienas muiža|Mārcienas]] * [[Mercendarbes muiža|Mercendarbes]] * [[Naglenes muiža|Naglenes]] * [[Mēru muiža|Mēru]] * [[Nēķenu muiža|Nēķenu]] * [[Nurmižu muiža|Nurmižu]] * [[Odzienas muiža|Odzienas]] * [[Ogresmuiža|Ogres]] * [[Ozolmuižas pils|Ozolmuižas]] * [[Pavasara muiža|Pavasara]] * [[Rankas muiža|Rankas]] * [[Rembates muiža|Rembates]] * [[Rēzakas muiža|Rēzakas]] * [[Ropažu muiža|Ropažu]] * [[Ruckas muiža|Ruckas]] * [[Rūjienas muiža|Rūjienas]] * [[Sāvienas muiža|Sāvienas]] * [[Sējas muiža|Sējas]] * [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas]] * [[Sinoles muiža|Sinoles]] * [[Skangaļu muiža|Skangaļu]] * [[Skrīveru muiža|Skrīveru]] * [[Smiltenes muiža|Smiltenes]] * [[Spāres muiža (Amatas novads)|Spāres]] * [[Stāmerienas pils|Stāmerienas]] * [[Startu muiža|Startu]] * [[Stukmaņu muiža|Stukmaņu]] * [[Suntažu muiža|Suntažu]] * [[Šķirstiņu muiža|Šķirstiņu]] * [[Bormaņu muiža|Trapenes (Bormaņu)]] * [[Tīnūžu muiža|Tīnūžu]] * [[Tolkas muiža|Tolkas]] * [[Tūjas muiža|Tūjas]] * [[Turaidas muiža|Turaidas]] * [[Ungurmuiža]] * [[Pirkules pils|Ungurpils]] * [[Valmiermuižas kungu māja|Valmiermuižas]] * [[Valtenberģu muiža|Valtenberģu]] * [[Vecannas muiža|Vecannas]] * [[Vecates muiža|Vecates]] * [[Vecbebru muiža|Vecbebru]] * [[Vecgulbenes muiža|Vecgulbenes]] ([[Gulbenes Baltā pils|Baltā]] un [[Gulbenes Sarkanā pils|Sarkanā pils]]) * [[Kalsnavas pils|Veckalsnavas]] * [[Veckārķu muiža|Veckārķu]] * [[Veclazdonas muiža|Veclazdonas]] * [[Vecpiebalgas muiža|Vecpiebalgas]] * [[Veismaņu muiža|Veismaņu]] * [[Vestienas muiža|Vestienas]] * [[Vidrižu muiža|Vidrižu]] * [[Vilzēnu muiža|Vilzēnu]] * [[Virķēnu muiža|Virķēnu]] * [[Zaķumuižas kungu māja|Zaķumuižas]] * [[Zvārtavas muiža|Zvārtavas]] * [[Zvārtes muiža|Zvārtes]] |group5 = ''[[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku apgabala]] muižiņas'' |list5 = * [[Altonas muižiņa|Altonas]] * [[Annasmuiža (muiža)|Annasmuiža]] * [[Anniņmuiža]] * [[Atgāzenes muiža|Atgāzenes]] * [[Audēju muiža|Audēju]] * [[Baltā muiža|Baltā]] * [[Beberbeķu muiža|Beberbeķu]] * [[Beķermuiža]] * [[Belvijas muiža|Belvijas]] * [[Bieriņu muiža|Bieriņu]] * [[Bišu muiža|Bišu]] * [[Bloka muiža|Bloka]] * [[Blieķu muiža|Blieķu]] * [[Bolderājas muiža|Bolderājas]] * [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras]] * [[Borherta muiža|Borherta]] * [[Brekšu muiža|Brekšu]] * [[Budas muiža|Budas]] * [[Buļļu muiža|Buļļu]] * [[Cukerbekera muižiņa|Cukerbekera]] * [[Dammes muižas|Dammes]] * [[Dreiliņa muiža|Dreiliņa]] * [[Dreiliņmuiža]] * [[Ēbeļmuiža]] * [[Esena muiža|Esena (Lielā)]] * [[Guberņas muiža|Guberņas]] * [[Grāvenheides muiža|Grāvenheides]] * [[Grāves muiža|Grāves]] * [[Hapaka muiža|Hapaka]] * [[Hāmaņa muiža|Hāmaņa]] * [[Hartmaņa muiža|Hartmaņa]] * [[Heija muižiņa|Heija]] * [[Heila muiža|Heila]] * [[Helēnes muiža|Helēnes]] * [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa]] * [[Juglas muiža|Juglas]] * [[Kleistu muiža|Kleistu]] * [[Kokes muiža|Kokes]] * [[Krēmera muiža|Krēmera]] * [[Kronmaņa muiža|Kronmaņa]] * [[Krusta muiža|Krusta]] * [[Lofelta muiža|Lofelta]] * [[Lucavsalas muiža|Lucavsalas]] * [[Mangaļmuiža]] * [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas]] * [[Mīlgrāvja muiža|Mīlgrāvja]] * [[Monrepo muiža|Monrepo]] * [[Muižeļa nams|Muižeļu]] * [[Nordeķu muiža|Nordeķu]] * [[Oldenburga muiža|Oldenburga]] * [[Ozolkalna muiža|Ozolkalna (Arķireja)]] * [[Piņķu muiža|Piņķu]] * [[Rāmavas muiža|Rāmavas]] * [[Ruberta muiža|Ruberta]] * [[Salas muiža|Salas]] * [[Strazdumuiža]] * [[Sužu muiža|Sužu]] * [[Šarlotes muiža|Šarlotes]] * [[Šeimaņu muiža|Šeimaņu]] * [[Šreienbušas muiža|Šreienbušas]] * [[Šulca muiža|Šulca]] * [[Švarcmuiža]] * [[Ulbrokas muiža|Ulbrokas]] * [[Vaivada muiža|Vaivada]] * [[Vāgnera muižiņa|Vāgnera]] * [[Volera muiža|Volera]] * [[Volfšmita muižiņa|Volfšmita]] * [[Zasumuiža]] * [[Zolitūdes muiža|Zolitūdes]] * [[Zorgenfreijas muiža|Zorgenfreijas]] |group6 = [[Zemgale]]s muižu kungu mājas |list6 = * [[Abgunstes muiža|Abgunstes]] * [[Annas muiža|Annas]] * [[Berķenes muiža|Berķenes]] * [[Bēnes muiža|Bēnes]] * [[Bērzes muiža|Bērzes]] * [[Bīlastu muiža|Bīlastu]] * [[Bikstu muiža|Bikstu]] * [[Blankenfeldes muiža|Blankenfeldes]] * [[Bornsmindes muiža|Bornsmindes]] * [[Brizules muiža|Brizules]] * [[Bruknas muiža|Bruknas]] * [[Brūnu muiža|Brūnu]] * [[Durbes muiža|Durbes]] * [[Elejas muiža|Elejas]] * [[Garozas muiža|Garozas]] * [[Grāvendāles muiža|Grāvendāles]] * [[Jaunauces muiža|Jaunauces]] * [[Jaunmoku pils|Jaunmoku]] * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] * [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes]] * [[Kreijas muiža|Kreijas]] * [[Kroņvircavas muiža|Kroņvircavas]] * [[Kukšu muiža|Kukšu]] * [[Lielauces muiža|Lielauces]] * [[Lieliecavas muiža|Lieliecavas]] * [[Lielsesava|Lielsesavas]] * [[Lielvircavas muiža|Lielvircavas]] * [[Lindes muiža|Lindes]] * [[Lustes pils|Lustes]] * [[Līvbērzes muiža|Līvbērzes]] * [[Mazmežotnes muiža|Mazmežotnes]] * [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuižas]] * [[Mežotnes muiža|Mežotnes]] * [[Ozolmuiža (Jelgava)|Ozolmuiža]] * [[Rundāles pils|Rundāles]] * [[Svētes muiža|Svētes]] * [[Svitenes muiža|Svitenes]] * [[Staļģenes muiža|Staļģenes]] * [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas]] * [[Tetelmindes muiža|Tetelmindes]] * [[Upes muiža|Upes]] * [[Valdekas pils|Valdekas]] * [[Vecauces muiža|Vecauces]] * ''[[Villa Medem]]'' * [[Vilces muiža|Vilces]] * [[Virkus muiža|Virkus]] * [[Zaļā muiža]] * [[Zentenes muiža|Zentenes]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> m23w5c5ogjegma6aq6dcuxsvha4qn55 Endrū Gārfīlds 0 172769 4452962 4250291 2026-04-11T08:44:04Z Bendžamins 76862 4452962 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Endrū Gārfīlds | vārds_orig = ''Andrew Garfield'' | attēls = Andrew Garfield 82nd Venice Film Festival (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Endrū Gārfīlds 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|8|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2004—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Endrū Rasels Gārfīlds''' ({{val|en|Andrew Russell Garfield}};<ref name="midname">{{Ziņu atsauce|last=|first=|coauthors=|title=Baftas: The Actors|pages=|publisher=Metro|date=April 15, 2008|url=http://www.metro.co.uk/showbiz/143050-baftas-the-actors|accessdate=December 28, 2009|archive-date={{dat|2010|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100413123039/http://www.metro.co.uk/showbiz/143050-baftas-the-actors}}</ref> dzimis {{dat|1983|8|20}}) ir amerikāņu-angļu<ref>{{Ziņu atsauce| url=http://herocomplex.latimes.com/2010/11/16/spider-man-star-andrew-garfield-who-cast-this-english-fool-tobey-maguire-is-genius/ | work=Los Angeles Times|title=‘Spider-Man’ star Andrew Garfield: ‘Who cast this English fool? … Tobey Maguire is genius’}}</ref> [[aktieris]]. Viņam ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dubultpilsonība.<ref name=citizen1>{{Ziņu atsauce|last=Associated Press|first=|coauthors=|title=Andrew Garfield: From unknown to ‘Boy A’|pages=|publisher=MSNBC|date=August 1, 2008|url=http://www.msnbc.msn.com/id/25970886/wid/606263|accessdate=May 27, 2010}}</ref> Karjeras sākumā filmējies tādās filmās kā "[[Lauvas jēru pavadā]]", "[[Doktora Parnasa iedomu pasaule]]" (''The Imaginarium of Doctor Parnassus'') un ''[[Boy A]]''. Par lomu filmā ''Boy A'' E. Gārfīlds saņēma [[BAFTA televīzijas balva|BAFTA televīzijas balvu]] kā labākais aktieris. Taču plašākai publikai kļuva pazīstams pēc [[Eduardo Saverins|Eduardo Saverina]] attēlošanu filmā "[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]", par ko tika nominēts divām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]] un vienai [[Zelta globusa balva]]i. Viņš tika izvēlēts [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka/Pītera Pārkera]] lomai filmā "[[Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks]]" un tās turpinājumā. == Filmogrāfija == {| class="sortable wikitable" |+ Filmas ! Gads ! Nosaukums ! Loma |- | rowspan="2"| 2007 | "[[Lauvas jēru pavadā]]" (''Lions for Lambs'') | Tods Hajs |- | ''[[Boy A]]'' | Džeks Beridžs / Ēriks Vilsons |- | 2008 | "[[Otra Boleinu meita]]" (''The Other Boleyn Girl'') | Francis Vestons |- | rowspan="2"| 2009 | "[[Doktora Parnasa iedomu pasaule]]" (''The Imaginarium of Doctor Parnassus'') | Antons |- | ''[[Red Riding]]'' | Edijs Danfords |- | rowspan="3"| 2010 | ''[[I'm Here]]'' | Šeldons |- | "[[Neatlaid mani]]" (''Never Let Me Go'') | Tomijs |- | "[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" (''The Social Network'') | [[Eduardo Saverins]] |- | 2012 | "[[Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks]]" (''The Amazing Spider-Man'') | rowspan="2"| [[Zirnekļcilvēks|Pīters Pārkers / Zirnekļcilvēks]] |- | 2014 | "[[Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks 2]]" (''The Amazing Spider-Man 2'') |- | rowspan="2"| 2016 | "[[Kauja par Heksoridžu]]" (''Hacksaw Ridge'') | Desmonds Doss |- | "[[Klusēšana]]" (''Silence '') | Okada Sanemons |- | 2017 | "[[Dzīvības elpa]]" (''Breathe'') | Robins Kavendišs |- | 2018 | "[[Zem sudraba ezera]]" (''Under the Silver Lake'') | Sems |- | 2020 | ''[[Mainstream]]'' | Links |- | rowspan="3" |2021 |''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' |Džims Beikers |- |''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |Džonatans Larsons |- |"[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (''Spider-Man: No Way Home'') |Pīters Pārkers / Zirnekļcilvēks |- |2024 |"[[Dzīvot šodienai]]" (''We Live in Time'') |Tobiass |- |2025 |"[[Pēc medībām]]" (''After the Hunt'') |Henriks "Henks" Gibsons |- |2026 |"[[Burvju koka galotnē]]" (''The Magic Faraway Tree'') |Tims Tompsons |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Garfilds, Endru}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ebreji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] 2ptx5b2819zx4f13rwupyxfczlxyvjn Grace 0 174607 4452870 1535832 2026-04-11T04:57:35Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Megija Greisa]] uz [[Greisa (uzvārds)]] 4452870 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Greisa (uzvārds)]] bwo0bhed9hmb5l98i1jyq3o4ghabgav Rīgas augstceltnes un augstākās būves 0 184852 4452635 4044273 2026-04-10T13:45:59Z Papuass 88 noņēmu [[Kategorija:Uzskaitījumi]]; pievienoju [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452635 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas televīzijas tornis 06.2005.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]] (368,5 metri).]] [[Attēls:St. Peter's Church.JPG|thumb|200px|[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] (123,25 metri) un [[Rīgas Doms]] (90 metri).]] [[Attēls:Hansabankas ēka 06.2005.jpg|thumb|200px|[[Saules akmens]] (122,78 metri).]] [[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|thumb|200px|[[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons (108,3 metri).]] [[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|thumb|200px|[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (107,6 metri).]] [[Attēls:Panorama Plaza, Rīga, Latvia - panoramio (1).jpg|thumb|200px|[[Panorama Plaza]] (98,9 un 113,9 metri).]] [[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|thumb|200px|[[Radisson Blu Hotel Latvija]] (98,26 metri).]] '''Rīgas augstceltņu un augstāko būvju''' uzskaitījums. Latvijas augstākā būve ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri, un tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir dvīņu torņi [[Zunda Towers]], kura dienvidu tornis ir 123 metrus augsts, kā arī [[Saules akmens]], [[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]] un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. == Rīgas augstceltņu un augstāko būvju uzskaitījums == Sarakstā nav iekļauti mobilo telefonu sakaru torņi, skursteņi zemāki par 80 metriem un citas maznozīmīgas konstrukcijas. === Virs 100 metriem === {| class="wikitable" style="font-size:95%; text-align:center;" |colspan="4" style="background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- !style="width:320px; background:#efefef;"| Nosaukums !style="width:50px; background:#efefef;"| Augst. !style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi !style="width:80px; background:#efefef;"| Gads |- |align=left| [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | 368,50 | — | 1987 |- |align=left| [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | 123,25 | — | 1746 |- |align=left| [[Zunda Towers|Zunda Towers I]] | 123,00 | 30 | 2015 |- |align=left| [[Saules akmens]] | 122,78 | 28 | 2004 |- |align=left| [[TEC-1|Rīgas TEC-1]] skurstenis | 120 | — | |- |align=left| Siltumcentrāles "Imanta" skurstenis | 120 | — | 1975 |- |align=left|Siltumcentrāles "Ziepniekkalns" skurstenis | 120 | — | |- |align=left| [[Zunda Towers|Zunda Towers II]] | 117,50 | 30 | 2014 |- |align=left| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]] | 113,90 | 32 | 2007 |- <!-- |align=left| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]] | 113,90 | 32 | |- --> |align=left| [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | 110 | — | 1955 |- |align=left| [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | 108,30 | — | 1981 |- |align=left| [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | 107,60 | 21 | 1955 |} === 60—100 metri === {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:320px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:50px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:80px; background:#efefef;"| Gads |- | Siltumcentrāles "Zasulauks" skurstenis | style="text-align:center;"| 100 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1975 |- | [[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]] | style="text-align:center;"| 98,90 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- <!-- | [[Panorama Plaza|Panorama Plaza IV]] | style="text-align:center;"| 98,90 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| |- --> | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] (Viesnīca "Latvija") | style="text-align:center;"| 98,26 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1979 |- | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 91,70 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 91,6 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1225 |- | Elektrolīnijas pārvada pār Daugavu balsti (2 piloni) | style="text-align:center;"| 91 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1975 |- | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1776 |- | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 87,75 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 1987 |- | [[Pētersala-Andrejsala|Andrejsalas]] spēkstacijas skurstenis | style="text-align:center;"| 86.50 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1905 |- | [[Astra Lux]] | style="text-align:center;"| 80,80 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | [[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]] (2 ēkas) | style="text-align:center;"| 77,92 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 76,80 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1978 |- | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēkas) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008—2012 |- | [[Filozofu rezidence]] I | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 2019 |- | [[Filozofu rezidence]] II | style="text-align:center;"| 73 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2019 |- | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | [[Sakaru tornis Ērgļu ielā]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 2011 |- | [[Centra nams]] (Republikas laukums 3) | style="text-align:center;"| 69,05 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1906 |- | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils (Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka)]] | style="text-align:center;"| 68,30 | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 2014 |- | [[Madonas iela 23]] | style="text-align:center;"| 67,39 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1984 |- | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1869 |- | [[Metropolia (ēku komplekss)]] (5 ēkas) | style="text-align:center;"| 62,90 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2005—2009 |- | [[Jaunā Teika]] | style="text-align:center;"| 61,00 | style="text-align:center;"| 16 | style="text-align:center;"| 2009 |- | [[Ilūkstes iela 99]] | style="text-align:center;"| 61 | style="text-align:center;"| 19 | style="text-align:center;"| 1988 |- | [[Madonas iela 21]] | style="text-align:center;"| 60,97 | style="text-align:center;"| 19 | style="text-align:center;"| 1986 |- | [[Dzelzavas iela 68]] | style="text-align:center;"| 60 | style="text-align:center;"| 16 | style="text-align:center;"| 2004 |- | Latvijas karoga masts | style="text-align:center;"| 60 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 2017 |- | [[Rīgas pils]] Triju zvaigžņu tornis | style="text-align:center;"| 60 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1939 |} === Līdz 60 metriem === <!-- varbūt ierobežosim minimālo augstumu, piem. 40 m ? --> {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:320px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:50px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:80px; background:#efefef;"| Gads |- | [[Specprojekta 18 stāvu ēka Pļavniekos]] (4 ēkas) | style="text-align:center;"| 56; 59 | style="text-align:center;"| 17; 18 | style="text-align:center;"| 1990—1995 |- | [[Rīgas Svētā Franciska baznīca]] | style="text-align:center;"| 58,40 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1890 |- | [[Imantas pērle|Imantas pērle I un II]] | style="text-align:center;"| 57 | style="text-align:center;"| 17 | style="text-align:center;"| 2006 |- | [[Spilves iela 25]] | style="text-align:center;"| 57 | style="text-align:center;"| 15 | style="text-align:center;"| 1981 |- | [[Jupiter Centre]] | style="text-align:center;"| 55,95 | style="text-align:center;"| 14 | style="text-align:center;"| 2012 |- | [[Zolitūdes nams]] | style="text-align:center;"| 56 | style="text-align:center;"| 14 | style="text-align:center;"| 2005 |- | [[Brīvības gatve 386]] (2 ēkas) | style="text-align:center;"| 55 | style="text-align:center;"| 14 | style="text-align:center;"| 2006—2007 |- | [[Mirdzas Ķempes iela 4]] | style="text-align:center;"| 55 | style="text-align:center;"| 14 | style="text-align:center;"| 2007 |- | [[Čiekurkalna ūdenstornis]] [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] | style="text-align:center;"| 54 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1913 |- | [[VEF pulksteņtornis]] | style="text-align:center;"| 54 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 1912 |- | [[Duntes Ozoli]] | style="text-align:center;"| 52 | style="text-align:center;"| 17 | style="text-align:center;"| 2006 |- | [[Brīvības iela 49/53]] | style="text-align:center;"| 52 | style="text-align:center;"| 10 | style="text-align:center;"| 1972 |- | [[104. sērijas 17 stāvu ēka]] (15 ēkas) | style="text-align:center;"| 51 | style="text-align:center;"| 17 | style="text-align:center;"| 1979—1993 |- | [[Specprojekts Anniņmuižas bulvārī]] (4 ēkas) | style="text-align:center;"| 51,20 | style="text-align:center;"| 17 | style="text-align:center;"| 1989—1996 |- | [[Dzirnavu iela 57]] | style="text-align:center;"| 51,00 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 1939 |- | [[Verde]] (2 ēkas) | style="text-align:center;"| 47 | style="text-align:center;"| 11 | style="text-align:center;"| 2022—2024 |- | [[Rīgas Pasažieru stacija]]s pulksteņa tornis | style="text-align:center;"| 46,00 | style="text-align:center;"| 10 | style="text-align:center;"| 2003 |- | [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | style="text-align:center;"| 46 | style="text-align:center;"| 4 | style="text-align:center;"| 1905 |- | [[Place Eleven]] | style="text-align:center;"| 43,50 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2016 |- | [[Brīvības piemineklis]] | style="text-align:center;"| 42 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1935 |- | [[Dvīņu ūdenstorņi]] [[Mazā Matīsa iela|Mazajā Matīsa ielā]] | style="text-align:center;"| 42 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1897—1899 |- | [[Rīgas rātsnams]] | style="text-align:center;"| 42 | style="text-align:center;"| 5 | style="text-align:center;"| 1850, 2003 |- | [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor Bank]] ēka | style="text-align:center;"| 41,80 | style="text-align:center;"| 11+1 | style="text-align:center;"| 2010 |- | [[Priedaines iela 20]] | style="text-align:center;"| 41 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2013 |- | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]] | style="text-align:center;"| 40 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1884 |- | [[Āgenskalna ūdenstornis]] [[Alīses iela|Alīses ielā]] | style="text-align:center;"| 40 | style="text-align:center;"| — | style="text-align:center;"| 1910 |- | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] | style="text-align:center;"| 40 | style="text-align:center;"| 4 | style="text-align:center;"| 1905 |- | [[Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"|Elizabetes iela 2]] | style="text-align:center;"| 40 | style="text-align:center;"| 6 | style="text-align:center;"| 1974 |- | [[Park Inn by Radisson]] | style="text-align:center;"| 40 | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 1974 |- | [[Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas ēka]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 14 | style="text-align:center;"| 1979 |- | [[Maskavas iela 265 k—1]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 14 | style="text-align:center;"| 1987 |- | [[Mazģimeņu projekta 13 stāvu ēka]] (16 ēkas) | style="text-align:center;"| 39,80 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 1968—1985 |- | [[Čehu projekta 13 stāvu ēka]] (55 ēkas) | style="text-align:center;"| 39,50 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 1972—1987 |- | [[104. sērijas 12 stāvu ēka]] (30 ēkas) | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| |- | [[Specprojekta 13 stāvu ēka Pļavniekos]] (2 ēkas) | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 1991, 1997 |- | [[Ziedu muiža]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2004 |- | [[RTU studentu dienesta viesnīcas ēka]] (2 ēkas) | style="text-align:center;"| 37,50 | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 1980, 1986 |- | [[Viesnīca "Albert Hotel"]] | style="text-align:center;"| 37,16 | style="text-align:center;"| 11 | style="text-align:center;"| 1978 |- | [[Viesnīca "Karavella"]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 1991 |- | [[Gaiļezera slimnīcas ēka]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 1976 |- | [[Specprojekta 12 stāvu ēka Mirdzas Ķempes ielā]] (6 ēkas) | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| |- | [[Specprojekta 12 stāvu ēka Ziepniekkalnā]] (2 ēkas) | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| |- | [[Rīgas Kinostudija]]s administratīvā ēka | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 1962 |- | [[Prūšu nams]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| |- | [[Kokneses prospekts 4 k—1]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 2006 |- | [[Anniņmuižas iela 13]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| 2000 |- | [[Krišjāņa Valdemāra iela 76]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| |- | [[Krišjāņa Valdemāra iela 161]] | style="text-align:center;"| | style="text-align:center;"| 12 | style="text-align:center;"| |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] == Ārējās saites == * [http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-augstako-eku-top-35.d?id=42654470 Rīgas augstāko ēku top 35], delfi.lv {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] aysk24pq0dokyxgux13iv7qprzixrc8 Makheils 0 193117 4452844 4080476 2026-04-11T04:29:19Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4452844 wikitext text/x-wiki '''Makheils''' ({{val|en|McHale}}; sieviešu dzimtē [[Makheila]]) ir angliskots [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]] ({{val|ga|MacCeile}} vai ''MacHaol''). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Džoels Makheils]] (''Joel McHale''; 1971) — amerikāņu komiķis, aktieris, rakstnieks, televīzijas producents un televīzijas personība; * [[Kevins Makheils (basketbolists)|Kevins Makheils]] (''Kevin McHale''; 1957) — amerikāņu basketbolists un treneris; * [[Kevins Makheils (aktieris)|Kevins Makheils]] (''Kevin McHale''; 1988) — amerikāņu aktieris, dziedātājs un dejotājs. == Skatīt arī == * ''[[McHale]]'' {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 9b64btapocgka903o6ftekcag0fqal0 Eiropas autoceļš E264 0 202234 4452666 2566653 2026-04-10T16:06:21Z Baisulis 11523 + īss aizmetnis..... 4452666 wikitext text/x-wiki {{E ceļa infokaste | numurs = 264 | nosaukums = | eirokarte = E264 route.svg | karte = Road A3 Latvia.svg | garums = | garums_lv = | ārpus_pilsētas = | ceļš_pilsētā = | sakrīt = | segums = | reģions = | attēls = A3-Latvia Valmiera.jpg | paraksts = Autoceļš E264 pie Valmieras }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jehvi]] {{flaga|Igaunija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tartu]] {{flaga|Igaunija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Elva]] {{flaga|Igaunija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Valka]] {{flaga|Latvija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Valmiera]] {{flaga|Latvija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Inčukalns]] {{flaga|Latvija}} }} |} |} '''E264''' ir [[Eiropa]]s nozīmes autoceļš. Tā maršuts ir: [[Jehvi]] — [[Tartu]] — [[Valga]] — [[Valka]] — [[Valmiera]] — [[Inčukalns]]. Latvijā tā posms ir [[A3]] {{īss aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Eiropas nozīmes autoceļi}} {{Latvijas autoceļi}} [[Kategorija:Eiropas autoceļi Latvijā]] [[Kategorija:Autoceļi Igaunijā]] [[Kategorija:Starptautiskais E ceļu tīkls]] 9jtcknti4821u616gsxd8vlkynh5bw0 Šaķi 0 202872 4452617 4444382 2026-04-10T12:47:50Z Kikos 3705 4452617 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šaķi | official_name = ''Šakiai'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline =Sakiai Rotuse.jpg | imagesize = | image_caption = Šaķi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | pushpin_map = Lithuania#Šaķu rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type3 = Pašvaldība | subdivision_name3 = [[Šaķu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1776 | area_total_km2 = 7 | population_as_of = 2023 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 5440 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 54| latm = 57 | lats = 08 | latNS = N | longd = 23 | longm = 03 | longs = 23| longEW = E | elevation_m = 51 | website = }} '''Šaķi''' ({{val|lt|Šakiai}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķī]], [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldības]] administratīvais centrs. Tā atrodas [[Siesarte (Šešupes pieteka)|Siesartes]] upes krastā vēsturiskajā [[Suvalkija]]s (Sūduvas) reģionā, 65 kilometrus uz rietumiem no [[Kauņa]]s. == Vēsture == Apdzīvotā vieta rakstos pirmo reizi minēta 1599. gadā kā Gelgaudišķu muižas inventāra daļa. 18. gadsimta sākumā Šaķi kļuva par nozīmīgu tirdzniecības vietu, un 1776. gadā tiem tika piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. Pilsētas izaugsmi veicināja tās atrašanās vieta netālu no toreizējās [[Prūsija]]s robežas. 19. gadsimta beigās Šaķi bija pazīstami kā viens no lietuviešu nacionālās atmodas centriem. No 1890. līdz 1894. gadam pilsētā par ārstu strādāja [[Vincs Kudirka]], kurš šeit sarakstīja Lietuvas valsts himnu ''Tautiška giesmė''. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā pilsēta tika gandrīz pilnībā nopostīta — sagruva ap 90% ēku. Pēckara gados Šaķi tika uzbūvēti no jauna, kļūstot par rajona centru. 1998. gadā pilsētai tika apstiprināts mūsdienu ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == Tā kā vēsturiskais centrs karā tika iznīcināts, pilsētā dominē pēckara apbūve, taču ir vairāki nozīmīgi objekti: * Šaķu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: celta 1940. gadā, vēlāk atjaunota. Tā ir monumentāla mūra celtne modernisma stilā. * Šaķu luterāņu baznīca: atjaunota 20. gadsimta beigās, kalpo vietējai protestantu kopienai. * Pilsētas skvērs ar kariljonu: centrālajā laukumā atrodas kariljons ar 24 zvaniem, kas regulāri atskaņo melodijas. * Piemineklis Vincam Kudirkam: uzstādīts par godu ievērojamajam tautas atmodas darbiniekam. * Šaķu dīķis un parks: pilsētas centrālā atpūtas zona Siesartes upes tuvumā. == Sabiedrība un kultūra == Šaķi ir nozīmīgs reģionālais kultūras un izglītības centrs. Pilsētā darbojas Šaķu "Žiburio" ģimnāzija, bibliotēka un kultūras centrs, kurā darbojas pazīstami tautas mākslas kolektīvi. Katru gadu pilsētā notiek tradicionālie pilsētas svētki un mākslas festivāli. Saimnieciski pilsēta ir saistīta ar pārtikas pārstrādi un pakalpojumu sniegšanu lauksaimniecības reģionam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība]] oc253fy743ors8gsz8xht171a1uh0r8 Jurbarkas rajona pašvaldība 0 203556 4452685 4442998 2026-04-10T16:28:22Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4452685 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Jurbarkas rajona pašvaldība | official_name = ''Jurbarko rajono savivaldybė'' | image_skyline =Nemunas prie Molynės.jpg | imagesize = | image_caption = Nemuna pie Molīnes | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Jurbarkas in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | area_total_km2 = 1507 | population_total = 25047 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Jurbarka]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 | p1 = [[Eržvilkas seņūnija]] | p2 = [[Ģirdžu seņūnija]] | p3 = [[Jodaiču seņūnija]] | p4 = [[Jurbarkas pilsētas seņūnija]] | p5 = [[Jurbarkas seņūnija]] | p6 = [[Raudones seņūnija]] | p7 = [[Seredžas seņūnija]] | p8 = [[Sķirsnemunes seņūnija]] | p9 = [[Smalininku seņūnija]] | p10 = [[Šimkaiču seņūnija]] | p11 = [[Veļonas seņūnija]] | p12 = [[Viešviles seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,7 %) | website = {{url|http://www.jurbarkas.lt/}} }} '''Jurbarkas rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Jurbarko rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Pašvaldība atrodas [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķī]], vēsturiskajā [[Žemaitija]]s, daļēji [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] novadā. Tā robežojas ar [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu]], [[Tauraģes rajona pašvaldība|Tauraģes rajona]], [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona]], [[Kauņas rajona pašvaldība|Kauņas rajona]] un [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībām]], kā arī [[Krievija|Krieviju]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Eržvilkas seņūnija]] |[[Eržvilka]] |1923 |222,58 |– |[[Eržvilka]] |66 |- |[[Ģirdžu seņūnija]] |[[Ģirdži]] |927 |125,44 |– |– |20 |- |[[Jodaiču seņūnija]] |[[Jodaiči]] |322 |32,1 |– |– |6 |- |Jurbarkas pilsētas seņūnija |[[Jurbarka]] |10186 |14,31 |[[Jurbarka]] |– |– |- |[[Jurbarku seņūnija]] |[[Jurbarki]] |2582 |291,01 |– |– |53 |- |[[Raudones seņūnija]] |[[Raudone]] |1027 |102,41 |– |[[Raudone]], [[Staķi]] |20 |- |[[Seredžas seņūnija]] |[[Seredža]] |1906 |138,86 |– |[[Seredža]] |37 |- |[[Sķirsnemunes seņūnija]] |[[Sķirsnemune]] |1653 |99,01 |– |– |22 |- |[[Smalininku seņūnija]] |[[Smalininki]] |1052 |26,47 |[[Smalininki]] |– |7 |- |[[Šimkaiču seņūnija]] |[[Šimkaiči]] |1561 |205,36 |– |[[Šimkaiči]], [[Vadžģire]] |35 |- |[[Veļonas seņūnija]] |[[Veļona]] |1220 |127,8 |– |[[Veļona]] |28 |- |[[Viešviles seņūnija]] |[[Viešvile]] |815 |120,09 |– |[[Viešvile]] |10 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jurbarkas rajona pašvaldība| ]] h1egh1sxcwn93vnq8pstv2kby4boorm Klaipēdas rajona pašvaldība 0 206802 4452903 4442725 2026-04-11T06:15:49Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4452903 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Klaipēdas rajona pašvaldība | official_name = ''Klaipėdos rajono savivaldybė'' | image_skyline =BezdžionųTiltMinijaV Dituvě3.JPG | imagesize = | image_caption = Minijas upe pie Dituvas | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Klaipeda district in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | area_total_km2 = 1319 | population_total = 70523 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Gargždi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 11 | p1 = [[Aglonēnu seņūnija]] | p2 = [[Dauparu-Kvietiņu seņūnija]] | p3 = [[Dovilu seņūnija]] | p4 = [[Endriejavu seņūnija]] | p5 = [[Gargždu seņūnija]] | p6 = [[Judrēnu seņūnija]] | p7 = [[Kretingales seņūnija]] | p8 = [[Priekules seņūnija]] | p9 = [[Sendvaru seņūnija]] | p10 = [[Veiviržēnu seņūnija]] | p11 = [[Vēžaiču seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,0%) | website = {{url|http://www.klaipedos-r.lt/}} }} '''Klaipēdas rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Klaipėdos rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas vēsturisko [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] un [[Žemaitija]]s novadu daļās, kas līdz 14. gadsimtam ietilpa [[Kursa (valsts)|Kursā]]. Tā robežojas ar [[Palanga]]s un [[Klaipēda]]s pilsētām, [[Kretingas rajona pašvaldība|Kretingas rajona]], [[Pluņģes rajona pašvaldība|Pluņģes rajona]], [[Rietavas pašvaldība|Rietavas]], [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona]] un [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībām]], kā arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Kuršu joma|Kuršu jomu]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji (2025) !Platība !Pilsēta !Miests !Ciemi |- |[[Aglonēnu seņūnija]] |[[Aglonēni]] |1001 |59,18 |– |– |12 |- |[[Dauparu-Kvietiņu seņūnija]] |[[Gargždi]] |2797 |85,42 |– |– |20 |- |[[Dovilu seņūnija]] |[[Dovili]] |5250 |125,18 |– |[[Dovili]] |30 |- |[[Endriejavas seņūnija]] |[[Endriejava]] |1372 |127,08 |– |[[Endriejava]] |20 |- |[[Gargždu seņūnija]] |[[Gargždi]] |15065 |15,82 |[[Gargždi]] |– |– |- |[[Judrēnu seņūnija]] |[[Judrēni]] |588 |64,54 |– |[[Judrēni]] |11 |- |[[Kretingales seņūnija]] |[[Kretingale]] |5005 |129,34 |– |[[Kretingale]], [[Pliķi (Lietuva)|Pliķi]] |40 |- |[[Priekules seņūnija]] |[[Priekule (Lietuva)|Priekule]] |8473 |163,2 |[[Priekule (Lietuva)|Priekule]] |– |44 |- |[[Sendvaru seņūnija]] |[[Sleņģi]] |10969 |69,59 |– |– |20 |- |[[Veiviržēnu seņūnija]] |[[Veiviržēni]] |2458 |192,91 |– |[[Veiviržēni]] |46 |- |[[Vēžaiču seņūnija]] |[[Vēžaiči]] |3986 |204,94 |– |[[Vēžaiči]] |28 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klaipēdas rajona pašvaldība| ]] tmt1x28auckpl0sbtsng19pto3jauvi Šilutes rajona pašvaldība 0 207303 4452697 4442768 2026-04-10T16:49:16Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452697 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Šilutes rajona pašvaldība | official_name = ''Šilutės rajono savivaldybė'' | image_skyline =Jomantai.JPG | imagesize = | image_caption = Ainava pie Jomantu ciema | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag ={{#property:P41}} | image_shield ={{#property:P94}} | image_map = Silute in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | area_total_km2 = 1675 | population_total = 38203 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Šilute]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 11 | p1 = [[Gardamas seņūnija]] | p2 = [[Juknaiču seņūnija]] | p3 = [[Katīču seņūnija]] | p4 = [[Kintu seņūnija]] | p5 = [[Rusnes seņūnija]] | p6 = [[Saugu seņūnija]] | p7 = [[Šilutes seņūnija]] | p8 = [[Šveksnas seņūnija]] | p9 = [[Usēņu seņūnija]] | p10 = [[Vainutas seņūnija]] | p11 = [[Žemaiču Naujamiestes seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (96,3%) | website = {{url|http://www.silute.lt}} |shield_size=75px|subdivision_type1=Apriņķis|subdivision_name1=[[Klaipēdas apriņķis]]}} '''Šilutes rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Šilutės rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]] [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķī]]. Atrodas vēsturiskajā [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] novadā. Tā robežojas ar [[Klaipēdas rajona pašvaldība|Klaipēdas rajona]], [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona]], [[Tauraģes rajona pašvaldība|Tauraģes rajona]] un [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu pašvaldībām]], kā arī [[Krievija|Krieviju]] un [[Kuršu joma|Kuršu jomu]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji (2025) !Platība !Pilsēta !Miests !Ciemi |- |[[Gardamas seņūnija]] |[[Gardama]] |1519 |136,77 |– |Gardama |37 |- |[[Juknaiču seņūnija]] |[[Juknaiči]] |2178 |154,79 |– |– |25 |- |[[Katīču seņūnija]] |[[Katīči]] |814 |60,74 |– |Katīči |14 |- |[[Ķintu seņūnija]] |[[Ķinti]] |1442 |160,92 |– |Ķinti |23 |- |[[Rusnes seņūnija]] |[[Rusne]] |1357 |55,29 |– |Rusne |5 |- |[[Saugu seņūnija]] |[[Saugas]] |2758 |172,44 |– |– |33 |- |[[Šilutes seņūnija]] |[[Šilute]] |20866 |161,07 |Šilute |– |26 |- |[[Švēkšnas seņūnija]] |[[Švēkšna]] |2690 |184,15 |– |Švēkšna |46 |- |[[Usēnu seņūnija]] |[[Usēni]] |999 |73,93 |– |– |15 |- |[[Vainutas seņūnija]] |[[Vainuta]] |1728 |153,81 |– |Vainuta |12 |- |[[Žemaiču Naumiestes seņūnija]] |[[Žemaiču Naumieste]] |2716 |111,87 |– |Žemaiču Naumieste |33 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šilutes rajona pašvaldība| ]] jz5782h4pd0mss1k783dqtzubtn7xb6 Radvilišķu rajona pašvaldība 0 209661 4452707 4450804 2026-04-10T17:15:32Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4452707 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Radvilišķu rajona pašvaldība | official_name = ''Radviliškio rajono savivaldybė'' | image_skyline = Tyruliudraustinis.jpg | imagesize = | image_caption = Tīruļu botāniskais-zooloģiskais liegums | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Radviliskis in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | area_total_km2 = 1635 | population_total = 33745 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Radvilišķi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 | p1 = [[Augštelku seņūnija]] | p2 = [[Baisogalas seņūnija]] | p3 = [[Grinkišķu seņūnija]] | p4 = [[Pakalnišķu seņūnija]] | p5 = [[Radvilišķu seņūnija]] | p6 = [[Radvilišķu pilsētas seņūnija]] | p7 = [[Sidabravas seņūnija]] | p8 = [[Šķēmju seņūnija]] | p9 = [[Šaukotas seņūnija]] | p10 = [[Šeduvas seņūnija]] | p11 = [[Šauļēnu seņūnija]] | p12 = [[Tīruļu seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (95,7%) | website = {{url|http://www.radviliskis.lt/}} }} '''Radvilišķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Radviliškio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]], [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona]], [[Ķelmes rajona pašvaldība|Ķelmes rajona]] un [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Augštelku seņūnija]] |[[Augštelki]] |1366 |79,63 |– |– |16 |- |[[Baisogalas seņūnija]] |[[Baisogala]] |3305 |176,52 |– |[[Baisogala]], [[Paloni]] |29 |- |[[Griņķišķu seņūnija]] |[[Griņķišķi]] |1818 |203,93 |– |[[Griņķišķi]], [[Pašušva]] |39 |- |[[Pakalnišķu seņūnija]] |[[Raudondvari]] |1981 |162,55 |– |– |33 |- |Radvilišķu pilsētas seņūnija |[[Radvilišķi]] |15103 |22,41 |[[Radvilišķi]] |– |– |- |[[Radvilišķu seņūnija]] |[[Radvilišķi]] |2511 |187,54 |– |– |32 |- |[[Sidabravas seņūnija]] |[[Sidabrava]] |1342 |146,29 |– |[[Sidabrava]], [[Vadakti]] |24 |- |[[Sķēmju seņūnija]] |[[Sķēmji]] |971 |80,05 |– |[[Pocūnēļi]] |13 |- |[[Šaukotas seņūnija]] |[[Šaukota]] |792 |147,55 |– |[[Šaukota]] |23 |- |[[Šaulēnu seņūnija]] |[[Šaulēni]] |1166 |192,11 |– |[[Šaulēni]] |26 |- |[[Šeduvas pilsētas seņūnija]] |[[Šeduva]] |3963 |147,79 |[[Šeduva]] |– |27 |- |[[Tīruļu seņūnija]] |[[Tīruļi]] |610 |87,68 |– |[[Tīruļi]] |13 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība| ]] 27naxbu95cicpck3c9t0ki70cdtbl2b Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Pļavnieki 102 213953 4452792 4451646 2026-04-10T19:57:57Z Bai-Bot 60304 /* Pļavnieki */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452792 wikitext text/x-wiki == Pļavnieki == 22 no 22 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Afeldu iela]] || [[Attēls:Afeldu iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Andreja Saharova iela]] || [[Attēls:Andreja Saharova iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Andreja Saharova iela]] || [[Attēls:Andreja Saharova iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || [[Attēls:Augusta Deglava iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || [[Attēls:Augusta Deglava iela 6.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] || [[Attēls:Akadēmiķa Mistislava Keldiša iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] || [[Attēls:Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dravnieku iela (Rīga)|Dravnieku iela]] || [[Attēls:Dravnieku iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dravnieku iela (Rīga)|Dravnieku iela]] || [[Attēls:Dravnieku iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] || [[Attēls:Dzeņu iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] || [[Attēls:Dzeņu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jāņa Grestes iela (Rīga)|Jāņa Grestes iela]] || [[Attēls:Jāņa Grestes iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jasmuižas iela]] || [[Attēls:Jasmuižas iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jasmuižas iela]] || [[Attēls:Jasmuižas iela (2).JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]] || [[Attēls:Jukuma Vācieša iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]] || [[Attēls:Jukuma Vācieša iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Kupriču iela (Rīga)|Kupriču iela]] || [[Attēls:Kupriču iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || [[Attēls:Lubānas iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || [[Attēls:Lubānas iela 4.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] || [[Attēls:Pavasara gatve.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] || [[Attēls:Pavasara gatve 2.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Pļavnieku iela]] || [[Attēls:Pļavnieku iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Pļavnieku iela]] || [[Attēls:Pļavnieku iela 2.jpg|250px]] || 2 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Pļavnieku iela]] || [[Attēls:Pļavnieku iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Praulienas iela]] || [[Attēls:Praulienas iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Praulienas iela]] || [[Attēls:Praulienas iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Reinvaldu iela (Rīga)|Reinvaldu iela]] || [[Attēls:Reinvaldu iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Reinvaldu iela (Rīga)|Reinvaldu iela]] || [[Attēls:Reinvaldu iela 2.jpg|250px]] || 2 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]] || [[Attēls:Rembates iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-11 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] || [[Attēls:Rudens iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] || [[Attēls:Rudens iela 2.jpg|250px]] || 2 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] || [[Attēls:Rudens iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] || [[Attēls:Salnas iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] || [[Attēls:Salnas iela 2.jpg|250px]] || 2 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Tīnūžu iela (Rīga)|Tīnūžu iela]] || [[Attēls:Tīnūžu iela 2.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Tīnūžu iela (Rīga)|Tīnūžu iela]] || [[Attēls:Tīnūžu iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ulbrokas iela]] || [[Attēls:Ulbrokas iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] || [[Attēls:Zemes iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] || [[Attēls:Zemes iela (2).jpg|250px]] || 2 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- |} csx0opgmky5tth2e0fo6yyfw4xj526r Sališu jūra 0 229747 4452821 3728291 2026-04-10T23:14:09Z Feedmepaperr 139018 nomainīja zemas kvalitātes attēlu 4452821 wikitext text/x-wiki {{Jūras infokaste |jūra=Sališu jūra |attēls=Vancouver Island by Aqua, 2020-07-26 (cropped to Salish Sea).jpg |attēls_izm = 300 |vietaskarte = Ziemeļamerika |latd = 48 |latm = 21 |lats = |latNS = N |longd = 123 |longm = 11 |longs = |longEW = W |paraksta_izvietojums = left |alt_karte = | okeāns = Klusais okeāns |platība = 18 000 |garums = 400 |platums = 55 |Max_dziļums= |valstis = {{USA}}<br />{{CAN}} |pilsētas = [[Sietla]], [[Vankūvera]], [[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]] }} '''Sališu jūra''' ({{val|en|Salish Sea}}) ir [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīga [[malas jūra]] tā ziemeļaustrumos [[Ziemeļamerika]]s piekrastē. Apvieno starpsalu un piekrastes akvatorijas starp [[Vankūvera (sala)|Vankūveras]] salas austrumu un dienvidu piekrasti un kontinentu. Iekļauj [[Huana de Fukas šaurums|Huana de Fukas šaurumu]], [[Džordžijas šaurums|Džordžijas šaurumu]], [[Pjūdžitsaunds|Pjūdžitsaunda]] līci, kā arī vairākus citus mazākus starpsalu šaurumus un līčus.<ref>[http://apps.gov.bc.ca/pub/bcgnws/names/53200.html BC Geographical Names]</ref> Jūras rietumu robeža ir līnija starp [[Fleteri rags|Fleteri ragu]] [[Olimpika pussala|Olimpika pussalā]] un [[Karmanas rags|Karmanas ragu]] Vankūveras salā. Kopējā platība ap {{nobr|18 000 km<sup>2</sup>}}. Sališu jūras krastā atrodas [[Kanāda]]s province [[Britu Kolumbija]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] pavalsts. Lielākās pilsētas krastos ir [[Sietla]], [[Takoma]] un [[Bremertona]] ASV un [[Vankūvera]] un [[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]] Kanādā. Nosaukumu 1988. gadā ieviesis [[Bilingema]]s universitātes [[jūras bioloģija|jūras biologs]] Berts Vebers, lai ar vienotu nosaukumu aprakstītu visus reģiona ūdeņus. Pats nosaukums veidots asociējot ar [[krasta sališi|krasta sališu]] indiāņiem, kas izsenis apdzivojuši šīs jūras piekrasti. 2009. gadā nosaukums oficiāli iekļauts ASV un Kanādas ģeogrāfisko nosaukumu reģistros. == Atsauces == {{atsauces}} {{Klusā okeāna jūras}} [[Kategorija:Sališu jūra| ]] [[Kategorija:Kanādas jūras]] [[Kategorija:ASV jūras]] 86wqe0utgpq99gt935dr8uxbjewk010 4452881 4452821 2026-04-11T05:16:07Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452881 wikitext text/x-wiki {{Jūras infokaste |jūra=Sališu jūra |attēls=Vancouver Island by Aqua, 2020-07-26 (cropped to Salish Sea).jpg |attēls_izm = 300 |vietaskarte = Ziemeļamerika#ASV#Kanāda |reljefa_karte = jā |latd = 48 |latm = 21 |lats = |latNS = N |longd = 123 |longm = 11 |longs = |longEW = W |paraksta_izvietojums = |alt_karte = | okeāns = Klusais okeāns |platība = 18 000 |garums = 400 |platums = 55 |Max_dziļums= |valstis = {{USA}}<br />{{CAN}} |pilsētas = [[Sietla]], [[Vankūvera]], [[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]] }} '''Sališu jūra''' ({{val|en|Salish Sea}}) ir [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīga [[malas jūra]] tā ziemeļaustrumos [[Ziemeļamerika]]s piekrastē. Apvieno starpsalu un piekrastes akvatorijas starp [[Vankūvera (sala)|Vankūveras]] salas austrumu un dienvidu piekrasti un kontinentu. Iekļauj [[Huana de Fukas šaurums|Huana de Fukas šaurumu]], [[Džordžijas šaurums|Džordžijas šaurumu]], [[Pjūdžitsaunds|Pjūdžitsaunda]] līci, kā arī vairākus citus mazākus starpsalu šaurumus un līčus.<ref>[http://apps.gov.bc.ca/pub/bcgnws/names/53200.html BC Geographical Names]</ref> Jūras rietumu robeža ir līnija starp [[Fleteri rags|Fleteri ragu]] [[Olimpika pussala|Olimpika pussalā]] un [[Karmanas rags|Karmanas ragu]] Vankūveras salā. Kopējā platība ap {{nobr|18 000 km<sup>2</sup>}}. Sališu jūras krastā atrodas [[Kanāda]]s province [[Britu Kolumbija]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] pavalsts. Lielākās pilsētas krastos ir [[Sietla]], [[Takoma]] un [[Bremertona]] ASV un [[Vankūvera]] un [[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]] Kanādā. Nosaukumu 1988. gadā ieviesis [[Bilingema]]s universitātes [[jūras bioloģija|jūras biologs]] Berts Vebers, lai ar vienotu nosaukumu aprakstītu visus reģiona ūdeņus. Pats nosaukums veidots asociējot ar [[krasta sališi|krasta sališu]] indiāņiem, kas izsenis apdzivojuši šīs jūras piekrasti. 2009. gadā nosaukums oficiāli iekļauts ASV un Kanādas ģeogrāfisko nosaukumu reģistros. == Atsauces == {{atsauces}} {{Klusā okeāna jūras}} [[Kategorija:Sališu jūra| ]] [[Kategorija:Kanādas jūras]] [[Kategorija:ASV jūras]] hq8hpyd9c3w4d3iumpj5e9efypsuxd3 Ernsts Reinholds fon Mengdens 0 230737 4452808 4224714 2026-04-10T21:47:08Z Terezija 4781 Reihsgrāfs nevis grāfs. Atšķirība ir būtiska, tas ir pavisam cits tituls. 4452808 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Reinholds fon Mengdens | vārds_orig = ''Ernst Reinhold von Mengden'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1726 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācbaltietis | nodarbošanās = [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Tēvs [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens]], [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršals]] (1663-1726), māte [[Doroteja Sofija fon Rozena]] (1690-1773) | brāļi = [[Gustavs Johans fon Mengdens]] (1708-1773), [[Frīdrihs fon Mengdens]] (1724-1787), [[Oto fon Mengdens]] (1724). | māsas = [[Anna Barbara fon Mengdena]] (1707),[[Sofija Elizabete fon Mengdena]] (1711-1791), [[Regīna Šarlote fon Mengdena]] (1714-1752), [[Anna Doroteja fon Minniha|Anna Doroteja fon Mengdena (fon Minniha)]] (1716-1760), [[Auguste Juliāna fon Mendgena]] (1719-1787), [[Sabīna fon Mengdena]](1720<ref name="adelsvapen.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198|title=Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki|website=www.adelsvapen.com}}</ref>-), [[Marija Aurora fon Mengdena]] (1722-), [[Jakobīna fon Mengdena]] (1721-1772), | dzīvesbiedrs = 1.[[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)]], 2. [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena]], 3.[[Johanna Helēna fon Krīdenere]]. | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Reihsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens''' (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs, landrāts (1779), [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] (1786), [[Carnikava]]s, [[Suntaži|Suntažu]] (''Sunzel''), [[Odziena]]s (''Odsen'') dzimtskungs. Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, [[Kristofs Hāberlands]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvējis [[Carnikavas muiža]]s kungu māju. == Izcelsme == Cēlies no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas [[Auguste Juliāna fon Mendgena]], [[Anna Doroteja fon Miniha]] un [[Marija Aurora fon Mengdena]], kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma [[Ernsts Johans Bīrons|Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> Bija rada feldmaršalam [[Burhards Kristofs fon Minihs|grāfam Miniham]], viens no viņa brālēniem [[Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, [[Komerckolēģijas prezidents]], Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Carnikava|Carnikavā]] 1726. gada 20. septembrī [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|M. G. fon Mengdena]] un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas [[Rozeni|Rozenas]], ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā [[Tallina|Rēvelē]] <ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197"/> viņš apprecēja [[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)|Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli]] (1731-1792).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Ernst-Reinhold-Graf-von-Mengden/6000000009956095001|title=Ernst Reinhold Graf von Mengden|website=geni_family_tree}}</ref> 1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls [[grāfs Gothards Johans fon Mengdens]], vēlākais [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] armijas ģenerālmajors,<ref name="adelsvapen.com"/> kurš 1779. gadā<ref name="adelsvapen.com"/> Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci [[Sofija Elizabete fon Pletenberga|Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu]] (1760-1848), Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas (''Hohenastenberg, genannt Wigandt'') meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 29. oktobrī Berlīnē. 1771. gadā viņš nopirka [[Suntaži|Suntažus]] (''Sunzel'') ar [[Vecbaldiņi]]em (''Baldwinshof''), ''Kewel'' un ''Bersenhof''.<ref name="adelsvapen.com"/> 1774. gada 22. jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] Mengdenu iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfu jeb reihsgrāfu.<ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197">''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland.'' Lieferung 10. S.1197.</ref> Štāles muižas (''Stahlenhof''), Ādažu (''Neuermühlen''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof'') dzimtskungs<ref name="adelsvapen.com"/> [[Iļķēnsala|Iļķēnsalas muižas]] (''Hilchensholm'') muižas dzimtskungs<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.</ref> 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena|Helēnu Ģertrūdi Elizabeti]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> saņemot 80 000 [[dālderis|dālderu]] laulību pūra naudas.<ref>EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp</ref> Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo [[Johanna Helēna fon Krīdenere|Johannu Helēnu fon Krīdeneri]]. Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,<ref>LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp</ref> kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu<ref>Brotze ''Monumente'' 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp</ref> un kurš bija [[Johans fon Frejs|Johana fon Freja]] (''Frey'') tēvs. Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar [[Carnikavas (Oldenburgas) grāfi|Carnikavas grāfiem]], kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča [[princis Konstantīns Oldenburgs|Konstantīna Oldenburga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdens, Ernests Reinholds Fon}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Mengdeni|Ernsts Reinholds fon Mengdens]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] hmycqloktqn8rvsd3q9m0g4wibk5rbo 4452812 4452808 2026-04-10T21:57:55Z Terezija 4781 /* Dzīvesgājums */ 4452812 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Reinholds fon Mengdens | vārds_orig = ''Ernst Reinhold von Mengden'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1726 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācbaltietis | nodarbošanās = [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Tēvs [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens]], [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršals]] (1663-1726), māte [[Doroteja Sofija fon Rozena]] (1690-1773) | brāļi = [[Gustavs Johans fon Mengdens]] (1708-1773), [[Frīdrihs fon Mengdens]] (1724-1787), [[Oto fon Mengdens]] (1724). | māsas = [[Anna Barbara fon Mengdena]] (1707),[[Sofija Elizabete fon Mengdena]] (1711-1791), [[Regīna Šarlote fon Mengdena]] (1714-1752), [[Anna Doroteja fon Minniha|Anna Doroteja fon Mengdena (fon Minniha)]] (1716-1760), [[Auguste Juliāna fon Mendgena]] (1719-1787), [[Sabīna fon Mengdena]](1720<ref name="adelsvapen.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198|title=Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki|website=www.adelsvapen.com}}</ref>-), [[Marija Aurora fon Mengdena]] (1722-), [[Jakobīna fon Mengdena]] (1721-1772), | dzīvesbiedrs = 1.[[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)]], 2. [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena]], 3.[[Johanna Helēna fon Krīdenere]]. | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Reihsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens''' (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs, landrāts (1779), [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] (1786), [[Carnikava]]s, [[Suntaži|Suntažu]] (''Sunzel''), [[Odziena]]s (''Odsen'') dzimtskungs. Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, [[Kristofs Hāberlands]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvējis [[Carnikavas muiža]]s kungu māju. == Izcelsme == Cēlies no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas [[Auguste Juliāna fon Mendgena]], [[Anna Doroteja fon Miniha]] un [[Marija Aurora fon Mengdena]], kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma [[Ernsts Johans Bīrons|Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> Bija rada feldmaršalam [[Burhards Kristofs fon Minihs|grāfam Miniham]], viens no viņa brālēniem [[Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, [[Komerckolēģijas prezidents]], Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Carnikava|Carnikavā]] 1726. gada 20. septembrī [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|M. G. fon Mengdena]] un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas [[Rozeni|Rozenas]], ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā [[Tallina|Rēvelē]] <ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197"/> viņš apprecēja [[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)|Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli]] (1731-1792).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Ernst-Reinhold-Graf-von-Mengden/6000000009956095001|title=Ernst Reinhold Graf von Mengden|website=geni_family_tree}}</ref> 1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls [[grāfs Gothards Johans fon Mengdens]], vēlākais [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] armijas ģenerālmajors,<ref name="adelsvapen.com"/> kurš 1779. gadā<ref name="adelsvapen.com"/> Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci [[Sofija Elizabete fon Pletenberga|Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu]] (1760-1848), Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas (''Hohenastenberg, genannt Wigandt'') meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 29. oktobrī Berlīnē. 1771. gadā viņš nopirka [[Suntaži|Suntažus]] (''Sunzel'') ar [[Vecbaldiņi]]em (''Baldwinshof''), ''Kewel'' un ''Bersenhof''.<ref name="adelsvapen.com"/> 1774. gada 22. jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] Mengdenu iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfu jeb reihsgrāfu.<ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197">''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland.'' Lieferung 10. S.1197.</ref> Štāles muižas (''Stahlenhof''), Ādažu (''Neuermühlen''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof'') dzimtskungs<ref name="adelsvapen.com"/> [[Iļķēnsala|Iļķēnsalas muižas]] (''Hilchensholm'') muižas dzimtskungs<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.</ref> No 1779. gada Vidzemes landrāts<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena|Helēnu Ģertrūdi Elizabeti]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> saņemot 80 000 [[dālderis|dālderu]] laulību pūra naudas.<ref>EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp</ref> Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo [[Johanna Helēna fon Krīdenere|Johannu Helēnu fon Krīdeneri]]. Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,<ref>LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp</ref> kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu<ref>Brotze ''Monumente'' 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp</ref> un kurš bija [[Johans fon Frejs|Johana fon Freja]] (''Frey'') tēvs. Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar [[Carnikavas (Oldenburgas) grāfi|Carnikavas grāfiem]], kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča [[princis Konstantīns Oldenburgs|Konstantīna Oldenburga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdens, Ernests Reinholds Fon}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Mengdeni|Ernsts Reinholds fon Mengdens]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] 0m3oowqtrvwi5k4j4eulyiwt4g63os4 4452815 4452812 2026-04-10T22:35:37Z Terezija 4781 /* Dzīvesgājums */ 4452815 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Reinholds fon Mengdens | vārds_orig = ''Ernst Reinhold von Mengden'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1726 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācbaltietis | nodarbošanās = [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Tēvs [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens]], [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršals]] (1663-1726), māte [[Doroteja Sofija fon Rozena]] (1690-1773) | brāļi = [[Gustavs Johans fon Mengdens]] (1708-1773), [[Frīdrihs fon Mengdens]] (1724-1787), [[Oto fon Mengdens]] (1724). | māsas = [[Anna Barbara fon Mengdena]] (1707),[[Sofija Elizabete fon Mengdena]] (1711-1791), [[Regīna Šarlote fon Mengdena]] (1714-1752), [[Anna Doroteja fon Minniha|Anna Doroteja fon Mengdena (fon Minniha)]] (1716-1760), [[Auguste Juliāna fon Mendgena]] (1719-1787), [[Sabīna fon Mengdena]](1720<ref name="adelsvapen.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198|title=Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki|website=www.adelsvapen.com}}</ref>-), [[Marija Aurora fon Mengdena]] (1722-), [[Jakobīna fon Mengdena]] (1721-1772), | dzīvesbiedrs = 1.[[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)]], 2. [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena]], 3.[[Johanna Helēna fon Krīdenere]]. | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Reihsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens''' (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs, landrāts (1779), [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] (1786), [[Carnikava]]s, [[Suntaži|Suntažu]] (''Sunzel''), [[Odziena]]s (''Odsen'') dzimtskungs. Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, [[Kristofs Hāberlands]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvējis [[Carnikavas muiža]]s kungu māju. == Izcelsme == Cēlies no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas [[Auguste Juliāna fon Mendgena]], [[Anna Doroteja fon Miniha]] un [[Marija Aurora fon Mengdena]], kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma [[Ernsts Johans Bīrons|Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> Bija rada feldmaršalam [[Burhards Kristofs fon Minihs|grāfam Miniham]], viens no viņa brālēniem [[Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, [[Komerckolēģijas prezidents]], Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Carnikava|Carnikavā]] 1726. gada 20. septembrī [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|M. G. fon Mengdena]] un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas [[Rozeni|Rozenas]], ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā [[Tallina|Rēvelē]] <ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197"/> viņš apprecēja [[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)|Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli]] (1731. gada 17. septembris-1793).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Ernst-Reinhold-Graf-von-Mengden/6000000009956095001|title=Ernst Reinhold Graf von Mengden|website=geni_family_tree}}</ref>, dzimušu Rēvelē, grāfa Gotharda Johana Cēges fon Manteifela un Elizabetes fon Gintersbergas meitu. 1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls [[grāfs Gothards Johans fon Mengdens]], vēlākais [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] armijas ģenerālmajors,<ref name="adelsvapen.com"/> kurš 1779. gada 23. jūnijā<ref name="adelsvapen.com"/> Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci [[Sofija Elizabete fon Pletenberga|Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu]] (1760-1848), valsts padomnieka Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas-Vīgantes (''Hohenastenberg, genannt Wigandt'') meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 28., 29. oktobrī Berlīnē. Sofija kā atraitne dzīvoja sākumā Jelgavā līdz 1813. gadam, pēc tam Londonā 1827. gadā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1771. gadā viņš nopirka [[Suntaži|Suntažus]] (''Sunzel'') ar [[Vecbaldiņi]]em (''Baldwinshof''), ''Kewel'' un ''Bersenhof''.<ref name="adelsvapen.com"/> 1774. gada 22. jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] Mengdenu iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfu jeb reihsgrāfu.<ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197">''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland.'' Lieferung 10. S.1197.</ref> Štāles muižas (''Stahlenhof''), Ādažu (''Neuermühlen''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof'') dzimtskungs<ref name="adelsvapen.com"/> [[Iļķēnsala|Iļķēnsalas muižas]] (''Hilchensholm'') muižas dzimtskungs<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.</ref> No 1779. gada Vidzemes landrāts<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1786. gadā kļūst īstenais valsts padomnieks. Ievērojot, ka rudenī bija miris vienīgais mantinieks, 1787. gada februārī formāli izšķīrās no dēla mātes<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, kura palika dzīvot Carnikavas pilī, un 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena|Helēnu Ģertrūdi Elizabeti]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref>Vartmani, zemes tiesneša Bernharda Johana fon Vartmaņa un Evas Juliānas fon Kurseles meitu, viņai tās bija pirmās laulības (otrreiz precējusies ar majoru Bernhardu Johanu fon Bergu), dzimušu 1773. gada 1. martā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, saņemot 80 000 [[dālderis|dālderu]] laulību pūra naudas.<ref>EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp</ref> Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo [[Johanna Helēna fon Krīdenere|Johannu Helēnu fon Krīdeneri]], 1777. gada 2. augustā dzimušo kolēģijas asesora Kārļa Gustafa fon Krīdenera meitu, kura pēc Ernsta nāves, 1799. gada 26. augustā otrreiz precējusies ar Oto Kārli fon Liphartu<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,<ref>LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp</ref> kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu<ref>Brotze ''Monumente'' 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp</ref> un kurš bija [[Johans fon Frejs|Johana fon Freja]] (''Frey'') tēvs. Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar [[Carnikavas (Oldenburgas) grāfi|Carnikavas grāfiem]], kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča [[princis Konstantīns Oldenburgs|Konstantīna Oldenburga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdens, Ernests Reinholds Fon}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Mengdeni|Ernsts Reinholds fon Mengdens]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] 6r1wj288tym9hbtm5x6ap32mphky7u2 4452816 4452815 2026-04-10T22:36:51Z Terezija 4781 /* Izcelsme */ 4452816 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Reinholds fon Mengdens | vārds_orig = ''Ernst Reinhold von Mengden'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1726 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācbaltietis | nodarbošanās = [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Tēvs [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens]], [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršals]] (1663-1726), māte [[Doroteja Sofija fon Rozena]] (1690-1773) | brāļi = [[Gustavs Johans fon Mengdens]] (1708-1773), [[Frīdrihs fon Mengdens]] (1724-1787), [[Oto fon Mengdens]] (1724). | māsas = [[Anna Barbara fon Mengdena]] (1707),[[Sofija Elizabete fon Mengdena]] (1711-1791), [[Regīna Šarlote fon Mengdena]] (1714-1752), [[Anna Doroteja fon Minniha|Anna Doroteja fon Mengdena (fon Minniha)]] (1716-1760), [[Auguste Juliāna fon Mendgena]] (1719-1787), [[Sabīna fon Mengdena]](1720<ref name="adelsvapen.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198|title=Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki|website=www.adelsvapen.com}}</ref>-), [[Marija Aurora fon Mengdena]] (1722-), [[Jakobīna fon Mengdena]] (1721-1772), | dzīvesbiedrs = 1.[[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)]], 2. [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena]], 3.[[Johanna Helēna fon Krīdenere]]. | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Reihsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens''' (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs, landrāts (1779), [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] (1786), [[Carnikava]]s, [[Suntaži|Suntažu]] (''Sunzel''), [[Odziena]]s (''Odsen'') dzimtskungs. Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, [[Kristofs Hāberlands]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvējis [[Carnikavas muiža]]s kungu māju. == Izcelsme == Cēlies no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Auguste Juliāna fon Mendgena, valstgrāfiene Lināra]], [[Anna Doroteja fon Miniha]] un [[Marija Aurora fon Mengdena]], kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma [[Ernsts Johans Bīrons|Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> Bija rada feldmaršalam [[Burhards Kristofs fon Minihs|grāfam Miniham]], viens no viņa brālēniem [[Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, [[Komerckolēģijas prezidents]], Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Carnikava|Carnikavā]] 1726. gada 20. septembrī [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|M. G. fon Mengdena]] un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas [[Rozeni|Rozenas]], ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā [[Tallina|Rēvelē]] <ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197"/> viņš apprecēja [[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)|Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli]] (1731. gada 17. septembris-1793).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Ernst-Reinhold-Graf-von-Mengden/6000000009956095001|title=Ernst Reinhold Graf von Mengden|website=geni_family_tree}}</ref>, dzimušu Rēvelē, grāfa Gotharda Johana Cēges fon Manteifela un Elizabetes fon Gintersbergas meitu. 1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls [[grāfs Gothards Johans fon Mengdens]], vēlākais [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] armijas ģenerālmajors,<ref name="adelsvapen.com"/> kurš 1779. gada 23. jūnijā<ref name="adelsvapen.com"/> Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci [[Sofija Elizabete fon Pletenberga|Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu]] (1760-1848), valsts padomnieka Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas-Vīgantes (''Hohenastenberg, genannt Wigandt'') meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 28., 29. oktobrī Berlīnē. Sofija kā atraitne dzīvoja sākumā Jelgavā līdz 1813. gadam, pēc tam Londonā 1827. gadā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1771. gadā viņš nopirka [[Suntaži|Suntažus]] (''Sunzel'') ar [[Vecbaldiņi]]em (''Baldwinshof''), ''Kewel'' un ''Bersenhof''.<ref name="adelsvapen.com"/> 1774. gada 22. jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] Mengdenu iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfu jeb reihsgrāfu.<ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197">''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland.'' Lieferung 10. S.1197.</ref> Štāles muižas (''Stahlenhof''), Ādažu (''Neuermühlen''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof'') dzimtskungs<ref name="adelsvapen.com"/> [[Iļķēnsala|Iļķēnsalas muižas]] (''Hilchensholm'') muižas dzimtskungs<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.</ref> No 1779. gada Vidzemes landrāts<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1786. gadā kļūst īstenais valsts padomnieks. Ievērojot, ka rudenī bija miris vienīgais mantinieks, 1787. gada februārī formāli izšķīrās no dēla mātes<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, kura palika dzīvot Carnikavas pilī, un 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena|Helēnu Ģertrūdi Elizabeti]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref>Vartmani, zemes tiesneša Bernharda Johana fon Vartmaņa un Evas Juliānas fon Kurseles meitu, viņai tās bija pirmās laulības (otrreiz precējusies ar majoru Bernhardu Johanu fon Bergu), dzimušu 1773. gada 1. martā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, saņemot 80 000 [[dālderis|dālderu]] laulību pūra naudas.<ref>EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp</ref> Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo [[Johanna Helēna fon Krīdenere|Johannu Helēnu fon Krīdeneri]], 1777. gada 2. augustā dzimušo kolēģijas asesora Kārļa Gustafa fon Krīdenera meitu, kura pēc Ernsta nāves, 1799. gada 26. augustā otrreiz precējusies ar Oto Kārli fon Liphartu<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,<ref>LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp</ref> kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu<ref>Brotze ''Monumente'' 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp</ref> un kurš bija [[Johans fon Frejs|Johana fon Freja]] (''Frey'') tēvs. Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar [[Carnikavas (Oldenburgas) grāfi|Carnikavas grāfiem]], kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča [[princis Konstantīns Oldenburgs|Konstantīna Oldenburga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdens, Ernests Reinholds Fon}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Mengdeni|Ernsts Reinholds fon Mengdens]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] hi229zb4ww4n92gqf25atqyk9aukvek 4452817 4452816 2026-04-10T22:37:07Z Terezija 4781 /* Izcelsme */ 4452817 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Reinholds fon Mengdens | vārds_orig = ''Ernst Reinhold von Mengden'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1726 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācbaltietis | nodarbošanās = [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Tēvs [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens]], [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršals]] (1663-1726), māte [[Doroteja Sofija fon Rozena]] (1690-1773) | brāļi = [[Gustavs Johans fon Mengdens]] (1708-1773), [[Frīdrihs fon Mengdens]] (1724-1787), [[Oto fon Mengdens]] (1724). | māsas = [[Anna Barbara fon Mengdena]] (1707),[[Sofija Elizabete fon Mengdena]] (1711-1791), [[Regīna Šarlote fon Mengdena]] (1714-1752), [[Anna Doroteja fon Minniha|Anna Doroteja fon Mengdena (fon Minniha)]] (1716-1760), [[Auguste Juliāna fon Mendgena]] (1719-1787), [[Sabīna fon Mengdena]](1720<ref name="adelsvapen.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198|title=Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki|website=www.adelsvapen.com}}</ref>-), [[Marija Aurora fon Mengdena]] (1722-), [[Jakobīna fon Mengdena]] (1721-1772), | dzīvesbiedrs = 1.[[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)]], 2. [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena]], 3.[[Johanna Helēna fon Krīdenere]]. | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Reihsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens''' (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs, landrāts (1779), [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] (1786), [[Carnikava]]s, [[Suntaži|Suntažu]] (''Sunzel''), [[Odziena]]s (''Odsen'') dzimtskungs. Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, [[Kristofs Hāberlands]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvējis [[Carnikavas muiža]]s kungu māju. == Izcelsme == Cēlies no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Auguste Juliāna fon Mendgena, reihsgrāfiene Lināra]], [[Anna Doroteja fon Miniha]] un [[Marija Aurora fon Mengdena]], kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma [[Ernsts Johans Bīrons|Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> Bija rada feldmaršalam [[Burhards Kristofs fon Minihs|grāfam Miniham]], viens no viņa brālēniem [[Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, [[Komerckolēģijas prezidents]], Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Carnikava|Carnikavā]] 1726. gada 20. septembrī [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|M. G. fon Mengdena]] un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas [[Rozeni|Rozenas]], ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā [[Tallina|Rēvelē]] <ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197"/> viņš apprecēja [[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)|Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli]] (1731. gada 17. septembris-1793).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Ernst-Reinhold-Graf-von-Mengden/6000000009956095001|title=Ernst Reinhold Graf von Mengden|website=geni_family_tree}}</ref>, dzimušu Rēvelē, grāfa Gotharda Johana Cēges fon Manteifela un Elizabetes fon Gintersbergas meitu. 1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls [[grāfs Gothards Johans fon Mengdens]], vēlākais [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] armijas ģenerālmajors,<ref name="adelsvapen.com"/> kurš 1779. gada 23. jūnijā<ref name="adelsvapen.com"/> Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci [[Sofija Elizabete fon Pletenberga|Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu]] (1760-1848), valsts padomnieka Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas-Vīgantes (''Hohenastenberg, genannt Wigandt'') meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 28., 29. oktobrī Berlīnē. Sofija kā atraitne dzīvoja sākumā Jelgavā līdz 1813. gadam, pēc tam Londonā 1827. gadā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1771. gadā viņš nopirka [[Suntaži|Suntažus]] (''Sunzel'') ar [[Vecbaldiņi]]em (''Baldwinshof''), ''Kewel'' un ''Bersenhof''.<ref name="adelsvapen.com"/> 1774. gada 22. jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] Mengdenu iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfu jeb reihsgrāfu.<ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197">''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland.'' Lieferung 10. S.1197.</ref> Štāles muižas (''Stahlenhof''), Ādažu (''Neuermühlen''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof'') dzimtskungs<ref name="adelsvapen.com"/> [[Iļķēnsala|Iļķēnsalas muižas]] (''Hilchensholm'') muižas dzimtskungs<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.</ref> No 1779. gada Vidzemes landrāts<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1786. gadā kļūst īstenais valsts padomnieks. Ievērojot, ka rudenī bija miris vienīgais mantinieks, 1787. gada februārī formāli izšķīrās no dēla mātes<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, kura palika dzīvot Carnikavas pilī, un 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena|Helēnu Ģertrūdi Elizabeti]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref>Vartmani, zemes tiesneša Bernharda Johana fon Vartmaņa un Evas Juliānas fon Kurseles meitu, viņai tās bija pirmās laulības (otrreiz precējusies ar majoru Bernhardu Johanu fon Bergu), dzimušu 1773. gada 1. martā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, saņemot 80 000 [[dālderis|dālderu]] laulību pūra naudas.<ref>EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp</ref> Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo [[Johanna Helēna fon Krīdenere|Johannu Helēnu fon Krīdeneri]], 1777. gada 2. augustā dzimušo kolēģijas asesora Kārļa Gustafa fon Krīdenera meitu, kura pēc Ernsta nāves, 1799. gada 26. augustā otrreiz precējusies ar Oto Kārli fon Liphartu<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,<ref>LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp</ref> kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu<ref>Brotze ''Monumente'' 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp</ref> un kurš bija [[Johans fon Frejs|Johana fon Freja]] (''Frey'') tēvs. Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar [[Carnikavas (Oldenburgas) grāfi|Carnikavas grāfiem]], kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča [[princis Konstantīns Oldenburgs|Konstantīna Oldenburga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdens, Ernests Reinholds Fon}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Mengdeni|Ernsts Reinholds fon Mengdens]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] 5pab3f1ualnvphmzusf1svl3v3aefxk 4452818 4452817 2026-04-10T22:50:40Z Terezija 4781 4452818 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Reinholds fon Mengdens | vārds_orig = ''Ernst Reinhold von Mengden'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1726 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācbaltietis | nodarbošanās = [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Tēvs [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens]], [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršals]] (1663-1726), māte [[Doroteja Sofija fon Rozena]] (1690-1773) | brāļi = [[Gustavs Johans fon Mengdens]] (1708-1773), [[Frīdrihs fon Mengdens]] (1724-1787), [[Oto fon Mengdens]] (1724). | māsas = [[Anna Barbara fon Mengdena]] (1707),[[Sofija Elizabete fon Mengdena]] (1711-1791), [[Regīna Šarlote fon Mengdena]] (1714-1752), [[Anna Doroteja fon Minniha|Anna Doroteja fon Mengdena (fon Minniha)]] (1716-1760), [[Auguste Juliāna fon Mendgena]] (1719-1787), [[Sabīna fon Mengdena]](1720<ref name="adelsvapen.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198|title=Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki|website=www.adelsvapen.com}}</ref>-), [[Marija Aurora fon Mengdena]] (1722-), [[Jakobīna fon Mengdena]] (1721-1772), | dzīvesbiedrs = 1.[[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)]], 2. [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena]], 3.[[Johanna Helēna fon Krīdenere]]. | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Reihsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens''' (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs, landrāts (1779), [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] (1786), [[Carnikava]]s, [[Suntaži|Suntažu]] (''Sunzel''), [[Odziena]]s (''Odsen'') dzimtskungs. Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, [[Kristofs Hāberlands]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvējis [[Carnikavas muiža]]s kungu māju. == Izcelsme == Cēlies no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Auguste Juliāna fon Mendgena, grāfiene Lināra]], [[Anna Doroteja fon Miniha]] un [[Marija Aurora fon Mengdena, reihsgrāfiene L'Estoka (L'Estocq)]], kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma [[Ernsts Johans Bīrons|Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> Bija rada feldmaršalam [[Burhards Kristofs fon Minihs|grāfam Miniham]], viens no viņa brālēniem [[Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, [[Komerckolēģijas prezidents]], Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Carnikava|Carnikavā]] 1726. gada 20. septembrī [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|M. G. fon Mengdena]] un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas [[Rozeni|Rozenas]], ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā [[Tallina|Rēvelē]] <ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197"/> viņš apprecēja [[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)|Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli]] (1731. gada 17. septembris-1793).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Ernst-Reinhold-Graf-von-Mengden/6000000009956095001|title=Ernst Reinhold Graf von Mengden|website=geni_family_tree}}</ref>, dzimušu Rēvelē, grāfa Gotharda Johana Cēges fon Manteifela un Elizabetes fon Gintersbergas meitu. 1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls [[grāfs Gothards Johans fon Mengdens]], vēlākais [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] armijas ģenerālmajors,<ref name="adelsvapen.com"/> kurš 1779. gada 23. jūnijā<ref name="adelsvapen.com"/> Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci [[Sofija Elizabete fon Pletenberga|Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu]] (1760-1848), valsts padomnieka Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas-Vīgantes (''Hohenastenberg, genannt Wigandt'') meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 28., 29. oktobrī Berlīnē. Sofija kā atraitne dzīvoja sākumā Jelgavā līdz 1813. gadam, pēc tam Londonā 1827. gadā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1771. gadā viņš nopirka [[Suntaži|Suntažus]] (''Sunzel'') ar [[Vecbaldiņi]]em (''Baldwinshof''), ''Kewel'' un ''Bersenhof''.<ref name="adelsvapen.com"/> 1774. gada 22. jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] Mengdenu iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfu jeb reihsgrāfu.<ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197">''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland.'' Lieferung 10. S.1197.</ref> Štāles muižas (''Stahlenhof''), Ādažu (''Neuermühlen''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof'') dzimtskungs<ref name="adelsvapen.com"/> [[Iļķēnsala|Iļķēnsalas muižas]] (''Hilchensholm'') muižas dzimtskungs<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.</ref> No 1779. gada Vidzemes landrāts<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1786. gadā kļūst īstenais valsts padomnieks. Ievērojot, ka rudenī bija miris vienīgais mantinieks, 1787. gada februārī formāli izšķīrās no dēla mātes<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, kura palika dzīvot Carnikavas pilī, un 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena|Helēnu Ģertrūdi Elizabeti]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref>Vartmani, zemes tiesneša Bernharda Johana fon Vartmaņa un Evas Juliānas fon Kurseles meitu, viņai tās bija pirmās laulības (otrreiz precējusies ar majoru Bernhardu Johanu fon Bergu), dzimušu 1773. gada 1. martā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, saņemot 80 000 [[dālderis|dālderu]] laulību pūra naudas.<ref>EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp</ref> Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo [[Johanna Helēna fon Krīdenere|Johannu Helēnu fon Krīdeneri]], 1777. gada 2. augustā dzimušo kolēģijas asesora Kārļa Gustafa fon Krīdenera meitu, kura pēc Ernsta nāves, 1799. gada 26. augustā otrreiz precējusies ar Oto Kārli fon Liphartu<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,<ref>LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp</ref> kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu<ref>Brotze ''Monumente'' 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp</ref> un kurš bija [[Johans fon Frejs|Johana fon Freja]] (''Frey'') tēvs. Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar [[Carnikavas (Oldenburgas) grāfi|Carnikavas grāfiem]], kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča [[princis Konstantīns Oldenburgs|Konstantīna Oldenburga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdens, Ernests Reinholds Fon}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Mengdeni|Ernsts Reinholds fon Mengdens]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] rd7bcnwbb2vn8wkl38fv1jj1qo8rbq5 4452819 4452818 2026-04-10T22:51:24Z Terezija 4781 4452819 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Reinholds fon Mengdens | vārds_orig = ''Ernst Reinhold von Mengden'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1726 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Carnikava]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1798 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācbaltietis | nodarbošanās = [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Tēvs [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens]], [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršals]] (1663-1726), māte [[Doroteja Sofija fon Rozena]] (1690-1773) | brāļi = [[Gustavs Johans fon Mengdens]] (1708-1773), [[Frīdrihs fon Mengdens]] (1724-1787), [[Oto fon Mengdens]] (1724). | māsas = [[Anna Barbara fon Mengdena]] (1707),[[Sofija Elizabete fon Mengdena]] (1711-1791), [[Regīna Šarlote fon Mengdena]] (1714-1752), [[Anna Doroteja fon Minniha|Anna Doroteja fon Mengdena (fon Minniha)]] (1716-1760), [[Auguste Juliāna fon Mendgena]] (1719-1787), [[Sabīna fon Mengdena]](1720<ref name="adelsvapen.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198|title=Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki|website=www.adelsvapen.com}}</ref>-), [[Marija Aurora fon Mengdena]] (1722-), [[Jakobīna fon Mengdena]] (1721-1772), | dzīvesbiedrs = 1.[[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)]], 2. [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena]], 3.[[Johanna Helēna fon Krīdenere]]. | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Reihsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens''' (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, [[Krievijas Impērija]]s virskambarkungs, landrāts (1779), [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] (1786), [[Carnikava]]s, [[Suntaži|Suntažu]] (''Sunzel''), [[Odziena]]s (''Odsen'') dzimtskungs. Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, [[Kristofs Hāberlands]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvējis [[Carnikavas muiža]]s kungu māju. == Izcelsme == Cēlies no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Auguste Juliāna fon Mendgena, grāfiene Lināra]], [[Anna Doroteja fon Miniha]] un [[Marija Aurora fon Mengdena|Marija Aurora fon Mengdena, reihsgrāfiene L'Estoka (L'Estocq)]], kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma [[Ernsts Johans Bīrons|Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> Bija rada feldmaršalam [[Burhards Kristofs fon Minihs|grāfam Miniham]], viens no viņa brālēniem [[Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, [[Komerckolēģijas prezidents]], Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Carnikava|Carnikavā]] 1726. gada 20. septembrī [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|M. G. fon Mengdena]] un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas [[Rozeni|Rozenas]], ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā [[Tallina|Rēvelē]] <ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197"/> viņš apprecēja [[Auguste Juliāna grāfiene fon Mengdena (Cēge fon Manteifele)|Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli]] (1731. gada 17. septembris-1793).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Ernst-Reinhold-Graf-von-Mengden/6000000009956095001|title=Ernst Reinhold Graf von Mengden|website=geni_family_tree}}</ref>, dzimušu Rēvelē, grāfa Gotharda Johana Cēges fon Manteifela un Elizabetes fon Gintersbergas meitu. 1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls [[grāfs Gothards Johans fon Mengdens]], vēlākais [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] armijas ģenerālmajors,<ref name="adelsvapen.com"/> kurš 1779. gada 23. jūnijā<ref name="adelsvapen.com"/> Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci [[Sofija Elizabete fon Pletenberga|Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu]] (1760-1848), valsts padomnieka Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas-Vīgantes (''Hohenastenberg, genannt Wigandt'') meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 28., 29. oktobrī Berlīnē. Sofija kā atraitne dzīvoja sākumā Jelgavā līdz 1813. gadam, pēc tam Londonā 1827. gadā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1771. gadā viņš nopirka [[Suntaži|Suntažus]] (''Sunzel'') ar [[Vecbaldiņi]]em (''Baldwinshof''), ''Kewel'' un ''Bersenhof''.<ref name="adelsvapen.com"/> 1774. gada 22. jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] Mengdenu iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfu jeb reihsgrāfu.<ref name="Ritterschaften, Teil 1 1197">''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland.'' Lieferung 10. S.1197.</ref> Štāles muižas (''Stahlenhof''), Ādažu (''Neuermühlen''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof'') dzimtskungs<ref name="adelsvapen.com"/> [[Iļķēnsala|Iļķēnsalas muižas]] (''Hilchensholm'') muižas dzimtskungs<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.</ref> No 1779. gada Vidzemes landrāts<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. 1786. gadā kļūst īstenais valsts padomnieks. Ievērojot, ka rudenī bija miris vienīgais mantinieks, 1787. gada februārī formāli izšķīrās no dēla mātes<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, kura palika dzīvot Carnikavas pilī, un 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo [[Helēna Ģertrūde Elizabete fon Mengdena|Helēnu Ģertrūdi Elizabeti]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref>Vartmani, zemes tiesneša Bernharda Johana fon Vartmaņa un Evas Juliānas fon Kurseles meitu, viņai tās bija pirmās laulības (otrreiz precējusies ar majoru Bernhardu Johanu fon Bergu), dzimušu 1773. gada 1. martā<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>, saņemot 80 000 [[dālderis|dālderu]] laulību pūra naudas.<ref>EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp</ref> Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo [[Johanna Helēna fon Krīdenere|Johannu Helēnu fon Krīdeneri]], 1777. gada 2. augustā dzimušo kolēģijas asesora Kārļa Gustafa fon Krīdenera meitu, kura pēc Ernsta nāves, 1799. gada 26. augustā otrreiz precējusies ar Oto Kārli fon Liphartu<ref>[https://runeberg.org/elgenst/5/0268.html Elgenstierna, Gustaf. ''Den introducerade svenska adelns ättartavlor.'' 5., Lind af Hageby-von Porten. Stockholm: Norstedt, 1930, 252. lpp.]</ref>. Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,<ref>LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp</ref> kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu<ref>Brotze ''Monumente'' 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. ''Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā.'' Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp</ref> un kurš bija [[Johans fon Frejs|Johana fon Freja]] (''Frey'') tēvs. Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar [[Carnikavas (Oldenburgas) grāfi|Carnikavas grāfiem]], kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča [[princis Konstantīns Oldenburgs|Konstantīna Oldenburga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdens, Ernests Reinholds Fon}} [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Mengdeni|Ernsts Reinholds fon Mengdens]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] qggqvfxnbf48ktquekm6fk7meicw6x2 Marija Aurora fon Mengdena 0 230910 4452820 4335025 2026-04-10T22:57:14Z Terezija 4781 4452820 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Countess Maria Aurora Lestok, born von Mengden (1720 - 1808).jpg|thumb|Marija Aurora fon Mengdena]] '''Marija Aurora fon Mengdena, reihsgrāfiene Lestoka''' ({{val|de|Maria Aurora von Mengden}}; 1720—1808) bija [[Carnikava]]s grāfiene no [[fon Mengdeni|Mengdenu dzimtas]], reihsgrāfa [[Žans Armāns de Lestoks|Lestoka (L'Estocq)]] sieva. == Dzīvesgājums == Dzimusi [[1722]]. gadā [[Zviedru Vidzeme]]s [[Vidzemes landmaršali|landmaršala]] [[Magnuss Gustavs brīvkungs fon Mengdens|Magnusa Mengdena]] un viņa sievas [[Doroteja Sofija fon Rozena|Dorotejas Sofijas, dzimušas Rozenas]] ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē [[1707]]. gada 23. oktobrī. [[1747]]. gada [[22. novembris|22. novembrī]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Marija Aurora apprecēja reihsgrāfu [[Žans Armāns de Lestoks|Lestoku]],<ref>http://www.geni.com/people/Maria-Aurora-von-Mengden/6000000020214712888</ref> kurš [[1741. gads|1741. gada]] apvērsuma rezultātā iecēla tronī Krievijas ķeizarieni [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabeti Petrovnu]] un paglāba dzimtu no represijām par tuvību (īpaši māsas Augustes Juliānas, kura bija reģentes mīļākā) ar [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annu Leopoldovnu]], kā arī ļāva viņas brālim, reihsgrāfam [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Ernstam Reinholdam]] veidot karjeru un kļūt par ķeizarienes Elizabetes virskambarkungu - amatu, ko reiz ieņēma [[Bīrons]].<ref>Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.</ref> [[1748]]. gadā Marijas vīru arestēja un izsūtīja uz [[Ugļiča|Ugļiču]]. Marija sekoja viņam izsūtījumā. Viņi tur palika līdz [[1753]]. gada [[13. aprīlis|13. aprīlim]], kad pārcēlās uz [[Lielais Ustjugs|Lielo Ustjugu]]. Marijai izvēlējās sekot vīram trimdā. No trimdas Lestoku atbrīvoja [[1762]]. gadā pēc ķeizarienes Elizabetes nāves. Vēlāk [[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] piešķīra Lestokam pensiju 7000 rubļu gadā, ar tiesībām Marijai Aurorai to mantot līdz sava mūža galam. Mirusi 1780. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mengdena, Marija Aurora Fon}} [[Kategorija:1722. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Mengdeni|Marija Aurora fon Mengdena]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] 2zwercitz7xv2mq12s52wc3eyhhjbdc Dalībnieka diskusija:Лларок 3 232358 4453014 2075631 2026-04-11T10:25:31Z Vladimir Solovjev 9805 Vladimir Solovjev pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Романов-на-Мурмане]] uz [[Dalībnieka diskusija:Лларок]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Романов-на-Мурмане|Романов-на-Мурмане]]" to "[[Special:CentralAuth/Лларок|Лларок]]" 2075631 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Романов-на-Мурмане}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 22:47, 5 septembrī, 2013 (EEST) 6nz6yada7ks6bys2jvhf5bvq1keooib Džennāro Gatuzo 0 232958 4452601 4294624 2026-04-10T12:14:17Z Vylks 50297 4452601 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džennāro Gatuzo | image = Lausanne vs Sion 27 february 2013 - Gennaro Gattuso.jpg | image_size = 200 | caption = Džennāro Gatuzo 2013. gadā | fullname = Džennāro Ivans Gatuzo<ref name="name-height">{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup South Africa 2010 – List of Players|url=http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=5 June 2013|format=PDF|archive-date={{dat|2020|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf |date={{dat|2020|05|17||bez}} }}</ref> | birth_date = {{Birth date and age|1978|1|9}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Koriljāno Kalabri}} | height = 177<ref name="name-height"/> | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1990–1995 | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | years1 = 1995–1997 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | caps1 = 10 | goals1 = 0 | years2 = 1997–1998 | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | caps2 = 34 | goals2 = 3 | years3 = 1998–1999 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Salernitana Calcio 1919|Salernitana]] | caps3 = 25 | goals3 = 0 | years4 = 1999–2012 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps4 = 335 | goals4 = 9 | years5 = 2012–2013 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | caps5 = 27 | goals5 = 1 | totalcaps = 431 | totalgoals = 13 | manageryears1 = 2013 | managerclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] (spēlējošais treneris) | manageryears2 = 2013–2014 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] | manageryears3 = 2014–2015 | managerclubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[OFI Crete F.C.|OFI Crete]] | manageryears4 = 2015–2017 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pisa 1909|Pisa]] | manageryears5 = 2017 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} Milan Primavera | manageryears6 = 2017–2019 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears7 = 2019–2021 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | manageryears8 = 2022–2023 | managerclubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | manageryears9 = 2023–2024 | managerclubs9 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | manageryears10 = 2024–2025 | managerclubs10 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split]] | manageryears11 = 2025–2026 | managerclubs11 = {{fb|ITA}} | nationalyears1 = 1995–1996 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-18<ref name="figc">[http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato "Gennaro Gattuso"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110228025347/http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato |date={{dat|2011|02|28||bez}} }}. [[Italian Football Federation|FIGC]]. Retrieved 9 May 2013</ref> | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 1998–2000 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-21<ref name="figc"/> | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2000–2010 | nationalteam3 = {{fb|Italy}}<ref name="eu-info">[http://eu-football.info/_player.php?id=6594 "Gennaro Gattuso"]. EU-Football.info. Retrieved 9 May 2013.</ref> | nationalcaps3 = 73 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2000 | nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija OS<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Previous Tournaments - FIFA.com|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=6 June 2013|archive-date={{dat|2013|05|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html |date={{dat|2013|05|24||bez}} }}</ref> | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 }} '''Džennāro Ivans "Rino" Gatuzo''' ({{val|it|Gennaro Ivan "Rino" Gattuso}}; dzimis {{dat|1978|1|9}}) ir bijušais itāļu [[futbolists]], tagad — [[futbols|futbola]] treneris. No 2025. gada jūnija līdz 2026. gada aprīlim bija [[Itālijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Spēlētāja karjeras laikā spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā. Lielāko karjeras daļu pārstāvēja Itālijas klubus, laikā no 1999. līdz 2012. gadam — ''[[AC Milan|Milan]]''. Pārstāvot ''Milan'', Gatuzo izcīnīja divas uzvaras [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2003, 2007) un divas uzvaras Itālijas A sērijā (2004, 2011). Itālijas izlases sastāvā ir piedalījies trijos [[PK futbolā|Pasaules kausos]] ({{FutbPK|2002}}, {{FutbPK|2006}}, {{FutbPK|2010}}) un divos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] ({{FutbEU|2004}}, {{FutbEU|2008}}), 2006. gada Pasaules kausa izcīņā viņš Itālijas izlases sastāvā arī kļuva par čempionu, pats Gatuzo tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Pirmais klubs trenera karjerā bija [[Šveice]]s komanda ''[[FC Sion|Sion]]'', kurā viņš darbojās kā spēlējošais treneris. Vēlāk vadījis ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]'', [[Grieķija]]s klubu ''[[OFI Crete F.C.|OFI Crete]]'', ''[[A.C. Pisa 1909|AC Pisa]]'' un ''Milan'' jauniešu komandu. 2017. gada novembrī kļuva par ''Milan'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/27112017-milan_atlaiz_treneri_vina_vieta_stajas_ga |title="Milan" atlaiž treneri, viņa vietā stājas Gatuzo|date={{dat|2017|11|27||bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|28||bez}}}}</ref> Pēc 2018.—2019. gada sezonas, kad komanda nespēja iekļūt UEFA Čempionu līgā, galvenā trenera amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48430169 |title=AC Milan: Gennaro Gattuso steps down as head coach after 18 months|date={{dat|2019|5|28||bez}}|publisher=bbc.com|accessdate={{dat|2019|7|6||bez}}}}</ref> 2019. gada decembrī tika apstiprināts par A sērijas kluba ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/napoli/story/4010675/napoli-appoint-gattuso-as-head-coach-after-ancelotti-sacking |title=Napoli appoint Gattuso as head coach after Ancelotti sacking |date={{dat|2019|12|11||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2019|12|12||bez}}}}</ref> 2020. gadā ar ''Napoli'' kļuva par [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] ieguvēju. 2021. gadā nespēja aizvest komandu līdz vietai UEFA Čempionu līgā un sezonas beigās amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://theathletic.com/news/gattuso-napoli-sacked-next-manager/X664t0mpY0xW |title=Gattuso leaves Napoli after failing to qualify for Champions League |language=en |website=theathletic.com |date=23 May 2021 }}</ref> 2021. gada maijā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' paziņoja par Gatuzo iecelšanu galvenā trenera amatā, bet vēl līdz līguma spēkā stāšanās brīdim pēc abpusējas vienošanās tas tika atsaukts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57511592|title=Gennaro Gattuso leaves Fiorentina 23 days after his appointment as coach|date=17 June 2021|accessdate=26 June 2021|website=bbc.co.uk}}</ref> 2022. gada jūnijā noslēdza līgumu uz divām sezonām ar [[Spānija]]s klubu ''[[Valencia CF|Valencia]]'', kļūstot par komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/gatuzo-klust-par-valencia-galveno-treneri/|title=Gatuzo kļūst par “Valencia” galveno treneri|date=9 June 2022|accessdate={{dat|2022|7|13||bez}}|website=tv3.lv}}</ref> 2023. gada janvārī pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. {{dat|2023|9|27||bez}} kļuva par Francijas kluba [[Marseļas "Olympique"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/28092023-gatuzo_klust_par_marselas_olympique_jauno |title=Gatuzo kļūst par Marseļas ''Olympique'' jauno galveno treneri|date={{dat|2023|9|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2023|9|28||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2024. gada 19. februārī viņš tika atlaists pēc piecu mēnešu termiņa Marseļas kluba galvenā trenera amatā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/francija/20022024-marselas_olympique_vadibu_pec_gatuzo_atbr</ref> 2024. gada jūnijā tika iecelts par [[Horvātija]]s kluba [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportnet.hr/vijesti/597821/nogomet-supersport-hnl/hajduk-ima-novog-trenera-gennaro-gattuso-na-klupi-splicana/|title=Hajduk ima novog trenera: Gennaro Gattuso na klupi Splićana!|last=Korać|first=Branimir|publisher=Sportnet.hr|date=12 June 2024|access-date=22 October 2024}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā Dž. Gatuzo vadībā komanda ieņēma 3. vietu [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas futbola līgā]]. 2025. gada jūnijā [[Itālijas Futbola federācija]] apstiprināja Gatuzo par Itālijas izlases galveno treneri. Šajā amatā viņš nomainīja [[Lučāno Spalleti]], kurš tika atlaists pēc 0:3 zaudējuma [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/15062025-oficiali_italijas_izlases_sturi_parnem_le |title=Oficiāli: Itālijas izlases stūri pārņem leģendārais Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date=15 June 2025|access-date={{dat|2025|6|15||bez}}}}</ref> Itālijas izlase Gatuzo vadībā nespēja kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram, izšķirošajā kvalifikācijas spēlē zaudējot [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijai un Hercegovinai]] pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Pēc šīs neveiksmes Gatuzo atstāja izlases galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03042026-generaltirisana_italijas_futbola_turpinas |title=Ģenerāltīrīšana Itālijas futbolā turpinās – amatu pamet arī Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2026|4|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|10||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2003–04, 2010–11 * [[Coppa Italia]]: 2002–03 * [[Supercoppa Italiana]]: 2004, 2011 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2002–03, 2006–07 * [[UEFA Superkauss]]: 2003, 2007 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2007 '''Itālija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] === Trenera karjera === '''Napoli''' * Coppa Italia: 2019–20 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{DEFAULTSORT:Gatuzo, Džennāro}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] dz9c4cmsbk9zag3v7yk9lsj05fy1ofy Rīgas vēstures hronoloģija 0 242816 4452781 4395563 2026-04-10T19:44:15Z Bai-Bot 60304 attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Siegel riga 1225.png|thumb|300px|Rīgas zīmogs ar senāko ģerboni (1225), kura ietverts pilsētas simbols (mūris ar diviem torņiem) un [[Svētais Pēteris|Sv. Pētera]] atslēgas. Apliecošais uzraksts ({{val|la|SIGILLVM BVRGENCI RIGA...}}, "Rīgas pils zīmogs").]] '''Rīgas vēstures hronoloģijas''' uzskatījumā secīgi uzskaitīti [[Latvijas vēsture]]s notikumi no [[12. gadsimts|12. gadsimta]] līdz mūsdienām, kas saistīti ar [[Rīga]]s pilsētas dokumentēto [[vēsture|vēsturi]]. == 12. gadsimts == [[Attēls:Bertold2.jpg|200px|thumbnail|Rīgā 1198. gadā nogalinātā bīskapa Bertolda iespējamais atveids.]] * [[1161. gads|1161]].—[[1170. gads]] — [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumā vācu [[tirdzniecība|tirgotāji]] sāka biežāk ierasties [[Daugava]]s lejastecē. * Ap [[1184. gads|1184. gadu]] — Daugavas [[grīva|grīvā]] ieradās [[Zēgeburga]]s [[augustīņi|augustīņu]] klostera mūka [[Meinards|Meinarda]] ekspedīcija, kas uzsāka [[kristietība]]s sludināšanu un vietējo iedzīvotāju kristīšanu. * Ap [[1185. gads|1185. gadu]] — lietuviešu uzbrukuma draudu apstākļos Meinhards [[lībieši]]em solīja uzcelt [[pils|pili]] aizsardzībai, ja viņi pieņems kristīgo ticību. * {{dat|1198|7|24|n}} — bīskapa [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] [[Saksija|Saksijā]] savervētie [[krustneši|krustnešu]] spēki sadūrās ar lībiešu pretestību. Kaujā ar lībieti [[Imauts|Imautu]] bojā gāja bīskaps Bertolds. Šajā sakarībā vēstures avotos ([[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]) pirmo reizi minēts [[Rīga]]s vietvārds ({{val|la|locus Rige}}). * [[1199. gads]]: ** [[5. oktobris]] — [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz "nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus". ** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Alberts fon Bukshēvdens]]. * [[1200. gads]]: ** [[pavasaris]] — bīskaps Alberts ar 1000 vīru lielu karaspēku 23 [[kuģis|kuģos]] ieradās Daugavas grīvā. Pēc vairākām sadursmēm [[Daugavas līvi]] bija spiesti noslēgt mieru ar svešiniekiem, dot ķīlniekus un pieņemt kristīgo ticību. ** vasara — notika [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kauja pie Rumbulas]]. == 13. gadsimts == [[Attēls:Albert of Riga.JPG|170px|thumbnail|Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes.]] [[Attēls:Rīgas miera līgums ar kuršiem (1230).JPG|thumb|200px|1230. gada [[Miera Kursa]]s līgums ar Rīgas zīmogu (pa labi).]] * [[1201. gads]]: ** [[vasara]]s notikumu atainojumā Indriķa hronikā Rīga pirmo reizi nosaukta par [[pilsēta|pilsētu]]. ** [[Kursa (valsts)|Kursas]] sūtņi ieradās Rīgā, lai vienotos par mieru. * [[1202. gads]] — bīskaps Alberts izveidoja pastāvīgu militāro spēku — [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kuram [[Roma]]s pāvests [[Inocents III]] piešķīra [[krusta kari|krusta karu]] vedēju — [[templiešu ordenis|templiešu ordeņa]] statūtus. * [[1203. gads]] — notika [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vladimirs (Polockas kņazs)|Vladimira]] karagājiens uz Rīgu. * [[1205. gads]] — [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tika izveidots [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[Daugavgrīvas klosteris|Svētā Nikolaja klosteris]] kā nocietinājums Daugavas grīvas pārraudzībai un Rīgas aizsardzībai. * [[1205. gads|1205]]./[[1206. gads|1206. gada]] ziema — pirmās ziņas par to, ka Rīgā tika uzvesta kristīga rakstura [[Mistērija (teātra forma)|mistērija]]. * 1206. gads: ** notika [[1206. gada kauja pie Salaspils|lībiešu sacelšanās pret bīskapa varu]] [[Salaspils vēsture|Mārtiņsala]]s vecākā [[Ako]] vadībā. Lībieši bija spiesti slēgt mieru, kurā atzina bīskapa laicīgo varu. Ar šo laiko sākās plaša lībiešu kristīšana. ** notika atkārtots Polockas kņaza Vladimira uzbrukums Rīgai. * [[1207. gads]]: ** [[2. februāris]] — bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaļa (''Rex Romanorum'') [[Švābijas Filips|Filipa]] vasali. Karalis piešķīra bīskapam [[Līvu zemes|Līvzemi]] kā [[lēne|lēni]]. ** vasara — bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iekarotās lībiešu zemes. ** Rīgā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība. * [[1209. gads|1209. gada]] [[rudens]] — Jersikas valdnieks Visvaldis Rīgā noslēdza mieru ar bīskapu, kļūstot par tā [[vasalis|vasali]]. * [[1210. gads]]: ** [[12. jūlijs]] — sakaujot vācu [[Kara flote|floti]] [[Irbes šaurums|Irbes jūras šaurumā]], kurši izbruka Rīgai. ** rudens — tika noslēgts pirmais miera līgums starp Polockas kņazu un Rīgas pilsētu. ** [[20. oktobris]] — pāvests [[Inocents III]] apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3. * [[1211. gads]]: ** Pavasaris — Rīgas bīskaps Alberts piešķīra ārzemju tirgotājiem atvieglojumus Livonijas [[osta|ostās]]. ** [[25. jūlijs]] — tika ielikts pamatakmens tagadējai Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]. ** dibināta pirmā mācību iestāde Livonijā — [[Rīgas Doma skola]]. * [[1215. gads]]: ** Ziema — Rīgā notika [[ugunsgrēks]], kurā gāja bojā pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta. ** notika sāmsaliešu uzbrukums Rīgai. * [[1220. gads]] — dibināts [[Svētā Gara hospitālis]] trūcīgajiem slimniekiem. * [[1221. gads]] — Rīgas iedzīvotāji protestēja pret bīskapu un jauno Rīgas feodālo senjoru — [[Dānija]]s karali. Bīskaps bija spiests atzīt Rīgas pašpārvaldes tiesības. * [[1225. gads]]: ** [[1. decembris]] — pēc bīskapa Alberta lūguma [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens]] atzina [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskapijas]] zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam [[firsts|firsta]] tiesības kalt [[nauda|naudu]], dibināt pilsētas un spriest [[tiesa|tiesu]]. Rīgā tika izkalta pirmā [[monēta]] — [[feniņš]]. ** [[decembris]] — bīskapa Alberta sūtnis [[Vilhelms no Modenas|Modēnas Vilhelms]] izšķīra strīdu starp Zobenbrāļu ordeni, Rīgas bīskapu un Rīgas pilsētu par pilsētas un tās lauku novada jeb patrimoniālā apgabala [[jurisdikcija|jurisdikciju]]. * Ap 1225. gadu — Rīgā tika celta [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Svētā Jēkaba baznīca]]. * [[1226. gads]]: ** [[Vēsture]]s avotos pirmoreiz minēta Rīgas iedzīvotāju izraudzīta pārstāvniecība — [[rāte]] un [[Rīgas ģerbonis]]. ** [[15. marts]] un [[11. aprīlis]] — bīskapa Alberta šķīrējtiesnesis Modēnas Vilhelms noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā. ** [[18. aprīlis]] — Zobeņbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti. ** [[1229. gads]]: ** [[17. janvāris]] — nomira Rīgas pilsētas dibinātājs bīskaps Alberts. ** [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazs]] noslēdz tirdzniecības līgumu ar Rīgu. * [[1230. gads|1230. gada]] sākums — Rīgā tika noslēgts [[Rīgas miera līgums ar kuršiem]]. * {{dat|1231|4|8|n}} — pāvests [[Gregors XI]] par Rīgas bīskapu apstiprināja [[Magdeburga]]s domkungu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju no Nauenes]]. * [[1232. gads]] — pirmo reizi vēstures avotos pieminēts [[Rīgas karogs]]. * {{dat|1237|9|17|n}} — Modenas Vilhelms noteica Rīgas, [[Zemgales bīskapija|Zemgales]] un [[Kurzemes bīskapija|Kursas bīskapijas]] robežas. * {{dat|1243|10|1|n}} — Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu. * [[1253. gads]]: ** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Nikolajs fon Nauens]]. ** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]]. * {{dat|1266|2|3|n}} — [[Rīgas domkapituls]] ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas. * [[1273. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans I fon Lūne]]. * {{dat|1275|11|23|n}} — Vācijas karalis [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfs I]] piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu. * {{dat|1282|9|8|n}} — Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām [[Lībeka|Lībeku]] un [[Visbija|Visbiju]], lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Ar šo savienību Rīga pievienojās [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu savienībai. * [[1285. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans II fon Fehte]]. * [[1292. gads]]: ** sākums — notika [[zemgaļi|zemgaļu]] pēdējais uzbrukums Rīgai [[Nameisis|Nameiša]] vadībā. ** Rīgas pilsēta pieprasīja Livonijas ordenim necelt pilis un cietokšņus, kas kaitē pilsētai. * [[1293. gads]]: ** notika otrais zināmais lielais Rīgas ugunsgrēks. ** Rīgas rāte izdeva pirmos zināmos pilsētas būvnormatīvus. * [[1294. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans III fon Šverīns]]. * [[1297. gads]]: ** vasara — Rīgas pilsētā sākās [[Livonijas pilsoņu karš|bruņots konflikts ar Livonijas ordeni, kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus]]. ** [[26. jūlijs]] — Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks. ** [[30. septembris]] — Rīgas iedzīvotāji sagrāva ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus. * [[1298. gads]]: ** [[marts|marta]] beigas — Rīgas pilsēta noslēdz ar [[Lietuva]]s valdnieku [[Vītenis|Vīteni]] pret Livonijas ordeni vērstu cīņas savienību. ** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali [[Ēriks VI|Ēriku VI]] līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni. * {{dat|1300|12|19|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Izarnus Takons]]. == 14. gadsimts == [[Attēls:Siegel riga 1349.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1349).]] [[Attēls:Siegel riga 1368.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1368).]] * [[1301. gads]] — pēc pāvesta [[Bonifācijs VIII|Bonifācija VIII]] pavēles Livonijas ordenis atdeva Rīgas arhibīskapam [[Izarnus Takons|Izarnam]] agrāk atņemtās pilis un īpašumus. * [[1302. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jenss Grands]], taču viņš atteicās no šī amata. * [[1304. gads]]: ** [[25. februāris]] — Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā. ** [[21. marts]]: *** [[Lunda]]s arhibīskapa [[šķīrējtiesa]] panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers. *** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Frīdrihs fon Pernšteins]]. * {{dat|1305|5|26|n}} — Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem nopirka Daugavgrīvas klostera cietoksni, tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu. * {{dat|1307|7|2|n}} — pie Rīgas notika rīdzinieku sabiedroto lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku. * [[1312. gads]] — pāvests [[Klements V]] izslēdza Livonijas ordeni no baznīcas Rīgas konflikta sakarā. * [[1313. gads]]: ** [[11. maijs]] — tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas. ** [[9. jūnijs]] — Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru. * [[1315. gads|1315. gada]] ziema — Rīgā plosījās [[bads]]. * {{dat|1316|4|24|n}} — Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un nodedzināja koka būves ap to. * [[1329. gads]]: ** [[22. jūnijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim, taču ieņemt to nespēja. ** [[septembris]] — Livonijas ordenis sāka 6 mēnešu ilgu Rīgas aplenkumu, pēc kura pilsēta padevās. * {{dat|1330|6|13|n}} — Rīgā Livonijas ordenis sāka celt jaunu [[Rīgas pils|pili]] tagadējās vietā. * {{dat|1332|5|8|n}} — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Ludvigs IV]] apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu. * [[1335. gads|1335. gada]] [[novembris]] — pēc pāvesta rīkojuma Livonijas ordenis atdeva atņemtās [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašumus. * [[1338. gads|1338. gada]] [[rudens]] — [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] un Rīgas pilsēta noteica svara standartu Rīgas tirdzniecībai ar Polocku. * {{dat|1341|10|18|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Engelberts fon Dolens]]. * {{dat|1348|3|17|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Fromholds fon Fifhūzens]]. * Ap [[1350. gads|1350. gadu]] — Rīgu skāra [[mēris|mēra epidēmija]]. * [[1352. gads]]: ** [[18. novembris]] — Rīgā tika izveidota korporatīvā amatnieku apvienība — [[Mazā ģilde (Rīga)Mazā ģilde]]. ** [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcā]] tika uzstādīts pirmais publiskais [[pulkstenis]] Rīgā. * [[1353. gads|1353]]. un [[1354. gads]] — saasinājās Livonijas ordeņa attiecības ar Rīgas arhibīskapiju un pilsētu. * 1354. gads: ** tika izveidota tirgotāju apvienība — [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielā ģilde]]. ** [[oktobris]] — Pēc tam, kad Livonijas ordenis atteicās atdot Rīgas pilsētu ar pili pāvesta pārvaldījumā, ordenis ar lāstu tika izslēgts no baznīcas. * [[1357. gads]] — darbu uzsāka Rātes jeb Lielā [[aptieka]], kas ir vecākā Rīgas aptieka. * [[1360. gads]] — Rīgas zeltkaļu [[cunfte]] kā pirmā apstiprināja savus statūtus. * {{dat|1361|11|5|n}} — arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses. * [[1366. gads|1366]]. un [[1367. gads]] — turpinājās Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa konflikta internacionalizēšanās. Baidoties no arhibīskapa ietekmes, Rīgas pilsēta sāka atbalstīt Livonijas ordeni. * {{dat|1370|2|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Zīgfrīds fon Blombergs]]. * {{dat|1373|10|10|n}} — Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda lūgumu, pāvests [[Gregors XI]] izdeva tā saukto [[apģērba bulla|apģērbu bullu]], kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jātērpjas melnās drēbēs. * {{dat|1374|10|23|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans IV fon Zintens]]. * {{dat|1376|9|29|n}} — tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā. * [[1378. gads]] — Rīgā plosījās mēra epidēmija. * [[1386. gads]] — [[Rīgas rāte]] pieņēma tirdzniecības palīgamata apvienības — latviešu [[Alus un vīnu nesēju brālība]]s statūtus. * [[1393. gads]]: ** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans V fon Vallenrods]]. ** [[24. septembris]] — pāvests [[Bonifācijs IX]] no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu. * [[1400. gads]] — [[Traķi|Traķos]] Rīgas arhibīskapa sūtņi vēlējās vienoties ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu]] par kopīgu rīcību pret Livonijas ordeni un uzbrukumu tā pilij Rīgā. == 15. gadsimts == [[Attēls:Rīgas karte ap 1400.jpg|thumb|200px|Rīgas karte (ap 1400).]] [[Attēls:Schwarzhäupter 09.jpg|200px|thumbnail|Melngalvu brālības ģerbonis]] * [[1405. gads|1405. gada]] [[maijs]] — Rīga noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā esošo [[Polocka|Polocku]]. * [[1412. gads]] — Rīgas rāte atkārtoti aizliedza nevācu izcelsmes amatniekiem izgatavot un pārdot [[alus|alu]], zemniekiem tirgoties ar pilsētas mūriem. * [[1416. gads]] — Rīgas neprecētie ārzemju tirgotāji izveidoja [[Melngalvji|Melngalvja brālību]], kuras patrons ir [[Svētais Maurīcijs]]. * {{dat|1418|7|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu tika iecelts [[Johans VI Ambundi]]. * [[1421. gads]] — sērgu un neražu ietekmē Rīgas pilsētā pasliktinājās ekonomiskā situācija. * {{dat|1423|2|8|n}} — Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un [[Tallina]]s sūtņi [[Hanzas savienība]]s vārdā noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. * {{dat|1424|10|13|n}} — Rīgas arhibīskapa amatā tika iecelts Rīgas domkungs [[Hennings Šarpenbergs]]. * [[1434. gads]] — Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs iesniedza [[Bāzele]]s [[koncils|koncilam]] sūdzību par Livonijas ordeņa tieksmi pakļaut sev Rīgas arhibīskapu un citus Livonijas bīskapus. * [[1445. gads]] — Rīgas rāte apstiprināja latviešu [[Darvdeģu brālība]]s statūtus. * [[1448. gads]] — nomira Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs, Livonijas ordenis ar 4000 [[dukāts|dukātiem]] panāca, ka par arhibīskapu tika iecelts [[Silvestrs Stodevešers|Silvestru Stodevešeru]]. * [[1450. gads]] — nodibināta latviešu [[Kuģu krāvēju amata brālība]]. * [[1452. gads]] — ar Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera [[Salaspils|Salaspilī]] noslēgto līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Rīgā pastāvēja divu virskungu vara. * [[1469. gads]] — dibināta latviešu [[Svērēju amata brālība]]. * [[1476. gads]]: ** Rīgas arhibīskaps, atkārtoti mēģinot atgūt pilsētas virskundzības tiesības, lūdza palīdzību [[Zviedrija]]i un Lietuvai. ** [[februāris]] — sākās atklāts Rīgas arhibīskapijas karš pret Livonijas ordeni. * {{dat|1480|3|12|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Stefans Grūbe]]. * [[1481. gads|1481. gada]] decembris — Rīgas iedzīvotājiem neizdevās ieņemt ordeņa pili. * {{dat|1482|3|27|n}} — Rīgas iedzīvotāju noslēdza ar Livonijas ordeni pamieru uz 2 gadiem. * [[1484. gads]]: ** [[18. maijs]] — Pēc 2 mēnešu kaujām krita ordeņa Rīgas pils. ** [[4. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Mihaels Hildebrands]]. * [[1485. gads]] — Rīgas pilsēta cīņai pret Livonijas ordeni neveiksmīgi meklē palīdzību Hanzas pilsētās un Zviedrijā. * {{dat|1489|11|30|n}} — atsākās Livonijas ordeņa bruņots uzbrukums Rīgai, kuru pilsētnieki atvairīja. * [[1491. gads]]: ** Livonijas ordeņa landmaršala [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] karaspēks sakāva rīdziniekus. Par pilsētas noteicēju atkal kļuva Livonijas ordeņa mestrs. ** uz [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s torņa smailes tika uzstādīts pirmais gailis. * {{dat|1498|11|26|n}} — Rīgas tirgotāju delegācija [[Londona|Londonā]] noslēdza līgumu ar [[Anglija|Angliju]], kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredzēja plašas tirdzniecības privilēģijas. Tomēr Rīgas rāte šo līgumu neratificēja, jo sašutumu izteica citas Hanzas pilsētas. == 16. gadsimts == [[Attēls:Münze riga 1586.png|thumb|200px|Rīgā kalta monēta ar pilsētas ģerboni (1586).]] * [[1509. gads]] ** [[18. februāris]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jaspers Linde]]. ** pāvests [[Jūlijs II]] atļāva pašam Rīgas domkapitulam izraudzīties Rīgas arhibīskapu. * [[1521. gads]] — Rīgā no [[Pomerānija]]s atgriežas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s kapelāns [[Andreass Knopke]], kurš sāka popularizēt [[Katoļticība|katoļu baznīcas]] [[reformācija]]s idejas. * [[1523. gads|1523. gada]] [[pavasaris]] — notika [[Luterisms|luterismam]] piekrītošu namnieku iebrukums [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterī. * [[1524. gads]]: ** [[marts]] — Sv. Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš. ** [[24. marts]] — Rīgas rāte dibināja [[Trūkumcietēju palīdzības kase|Trūkumcietēju palīdzības kasi]]. ** [[29. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans VII Blankenfelds]]. ** [[augusts]] — Rīgas Doma baznīcā notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš. ** [[novembris]] — Rīgas rāte aizliedza Svētā Pētera baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu. ** Rīgā dibināta pirmā publiskā [[bibliotēka]], tagadējās [[Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka|Latvijas Adadēmiskās bibliotēkas]] priekštece. * {{dat|1525|9|21|n}} — Rīgas pilsēta noslēdz līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu. * {{dat|1528|2|6|n}} — par Rīgas arhibīskapu [[Rīgas domkapituls]] ievēlēja Domas baznīcas prāvestu [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]. * {{dat|1529|7|30|n}} — arhibīskaps Tomass Šēnings ar Rīgas rātes sekretāru [[Johans Lomillers|Johanu Lomilleru]] Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados. * [[1530. gads]] — Rīgas Latviešu biedrību locekļu sarakstos parādījās pirmie ieraksti [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. * {{dat|1531|12|29|n}} — Rīgā noslēdza ticības līgumu ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogu]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtu]]. * [[1536. gads]] — datētas pirmās zinās par [[ebreji|ebreju]] tirgotāju ierašanos Rīgā. * [[1537. gads]] — veco Rīgas aizsargmūru vietā sāka veidot zemes vaļņu nocietinājumu sistēmu, kas stiepās pa tagadējo [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]. * [[1539. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Brandenburgas Vilhelms]]. * [[1549. gads]] — Rīgas rāte slēdza [[krievi]]em piederošo [[Svētā Nikolaja baznīca|Svētā Nikolaja baznīcu]]. * {{dat|1561|4|5|n}} — [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs [[Rīgas brīvpilsēta]]s periods. * [[1562. gads]]: ** [[7. marts]] — Gothards Ketlers paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus. ** [[1. aprīlis]] — Rīgu skāra lieli Daugavas [[plūdi]], kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi. * [[1567. gads]]: ** [[maijs]] un [[jūnijs]] — [[Jānis Hodkevičs|Jana Hodkeviča]] karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību. ** [[7. jūlijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča spēkiem. * [[1571. gads]] — Rīgas pilsēta apkārtnē plosījās bads. [[Attēls:Riga woodcut 1575.gif|200px|thumbnail|Rīgas panorāma 1575. gadā.]] * {{dat|1578|4|3|n}} — Rīgu piemeklēja lieli Daugavas plūdi. * {{dat|1581|4|7|n}} — Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] pārvaldībā. * [[1582. gads]]: ** [[12. marts]] — Stefans Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu. ** [[7. aprīlis]] — Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar [[Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu]]. ** Rīgā tika ieviests pirmais valsts [[muita]]s nodoklis. * [[1584. gads]]: ** [[septembris]] — Stefans Batorijs pavēlēja Rīgai ieviests [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. ** [[24. decembris]] — Rīgā sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā|kalendāra nemieri]], kas ilga līdz 1589. gadam. * [[1586. gads|1586. gada]] [[vasara]] — Rīgā ar nāvi tika sodīti rātskungi Johans Tastijs un Gothards Vellings. * [[1588. gads]] — Rīgā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve, ko ierīkoja [[Nikolajs Mollīns]]. * [[1589. gads]]: ** [[17. jūnijs]] — Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra pilsētai privilēģijas. ** [[2. augusts]] — [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] ar nāvi sodīja poļu pretiniekus — Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu. * [[1590. gads]]: ** [[7. februāris]] — tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]] par oficiālas [[tipogrāfija]]s izveidošanu Rīgā. ** [[16. maijs]] — Nikolajs Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas (citiem tās bija aizliegts pārspiest). ** [[13. aprīlis]] — Rīgu pārpludināja palu ūdeņi. ** Rīgā tika reģistrēta pirmā [[reformātu draudze]]. * [[1591. gads]]: ** [[26. aprīlis]] — Rīgas pilsēta spiesta uzņemt atpakaļ [[jezuīti|jezuītus]], atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri. ** [[1. novembris]] — [[Rīgas rāte]], kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung"). ** Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|"svētbilžu grautiņos"]] nopostītā [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Svētās Ģertrūdes baznīca]]. * [[1594. gads]] — Rīgas birģermeistars [[Francis Nientsede]] Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm. * [[1595. gads]] — nodegušā [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] [[Gotika (arhitektūra)|gotiskā]] torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis. * [[1598. gads]] — Rīgā tika izdots greznības jeb [[kāzu nolikums]] (''Hochzeit Ordnung''), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt [[zelts|zelta]] vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī [[kristības|kristību]] kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām. == 17. gadsimts == * [[1601. gads]]: ** [[21. maijs]] — [[Daugava|Daugavā]] pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi. ** [[31. maijs]] — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās [[Zviedrija|Zviedrijā]]. ** [[jūnijs]] — zviedru karakuģi bloķēja Rīgas ostu, izsēdinot desantus, tie nodedzināja Rīgas priekšpilsētu. ** [[9. jūnijs]] — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ. ** [[5. jūlijs]] — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi. ** [[19. augusts]] — hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi. ** [[18. septembris]] — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar [[poļi]]em [[Vidzeme|Vidzemē]], Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu. ** [[20. septembris]] — Polijas karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsa]] 14 000 vīru karaspējs pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai. * [[1604. gads]]: ** [[30. aprīlis]] — tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums. ** [[11. augusts]] — [[Kārlis IX]] ar savu floti ieradās [[Rīgas osta|Rīgas ostā]], lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstošus vīru liels karaspēks un [[Joahims Frīdrihs fon Mansfelds|grāfa Mansfelda]] vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie [[Smilšu vārti]]em nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un [[Jura hospitāļa rija]]). ** [[13. septembris]] — pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu. ** [[23. septembris]] — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties. ** [[27. septembris]]: *** Rīgas aplenkums tika pārtraukts. *** Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka. ** zviedru kara kuģi vēlreiz bloķēja Rīgu. ** Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā 9/11]]. ** Rīgas Doma baznīcā uzstādīja [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģilde]]s akmens [[epitāfija|epitāfiju]]. * [[1605. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — Rīgas rāte izsniedza amata [[šrāga]]s Rīgas latviešu važoņiem. ** [[11. augusts]] — 4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas cietoksni. ** Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija. * [[1608. gads]]: ** [[5. augusts]] — zviedri ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti. ** Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt [[Luterisms|luterāņu]] mācītājs [[Hermanis Samsons]]. * [[1609. gads]] — Polijas-Lietuvas karaspēkam ieņemot Daugavgrīvu, izdevās pārtraukt Rīgas aplenkumu. [[Attēls:Riga 1612 panorama by Heinrich Thum.jpg|250px|thumbnail|N. Mollīna spiestuvē tapusī Rīgas panorāma (1612).]] * {{dat|1611|10|11|n}} — Rīgā plosījās spēcīga [[vētra]], kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām. * [[1615. gads]] — Rīgā izveidota latviešu [[Kurpnieku amata brālība]]. * [[1617. gads|1617]].—[[1620. gads]] — Rīgā ierīkoja pirmo [[ūdensvads|ūdensvadu]]. * [[1617. gads]] — zviedriem karaļa Gustava Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvas cietoksni. * [[1621. gads]]: ** [[21. maijs]] — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]], kas tika traktēts, kā ļauna zīme. ** [[4. aprīlis]] — Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi. ** [[augusts]] — zviedru [[karaspēks]] sāka uzbrukumu Rīgai. ** [[1. augusts]]: *** Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu. *** Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas. ** [[12. augusts]] — zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi. ** [[27. augusts]] — zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde. ** [[1. septembris]] — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes [[karš]]. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas. ** [[16. septembris]] — Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai. ** Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās [[Mārupīte]]s ietekas Daugavā zviedru pulkveža [[Samuels Kobrons|Samuela Kobrona]] vadībā tika aizsākta [[Kobrona skansts|Kobronskansts]] būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi. * {{dat|1622|10|4|n}} — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts [[Johans Ulrihs]]. [[Attēls:Riga 1625.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).]] * [[1626. gads]]: ** [[30. maijs]] — Rīgā plosījās spēcīga vētra. ** izveidoja Rīgas pilsētas ārējo nocietinājuma joslu ar 11 nelielām skanstēm un palisādēm. * [[1628. gads]] — Zviedrijas armijas fortifikāciju virsnieks [[Georgs fon Švengelns]] izgatavoja pirmo Rīgas apkārtnes karti. * {{dat|1629|8|14|n}} — Rīgā [[zibens]] iespēris Doma baznīcā, sabojājot arī [[ērģeles]]. * [[1631. gads]]: ** Rīgas rāte izdeva rīkojumu, ka tāpat kā visus citus Rīgā iespiesto grāmatu eksemplārus, pilsētas bibliotēkas īpašumā jānodod arī iespiestās Domskolas skolotāju runas un audzēkņu disertācijas. ** Rīgā tika apturēta Rīgas [[dālderis|dālderu]] kalšana. ** Par Rīgas birģermeistaru kļuva [[Nikolajs Barneke]]. ** pie [[Rīgas Doma skola|Rīgas domskolas]] tika izveidota [[ģimnāzija]]. * [[1632. gads]]: ** Rīgā sāka strādāt [[Rīgas pasta stacija]]. ** Rīgā notika apspriede, kurā [[Jākobs Bekers]] piedāvāja izdot [[laikraksts|avīzi]] Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām [[Tartu|Tērbatas]] apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie "drukātavas kungi". Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja [[Karaļauči|Kēnigsbergā]]. * [[1633. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Drēbnieku amata brālība]]. * [[1634. gads]]: ** darbību Rīgā uzsāka pirmā [[manufaktūra]] — [[Rutgera Nīdehofa kokzāģētava]]. ** [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] teritorijā starp [[Bieķensala|Bieķensalu]] un [[Akmeņsala (bijusī sala)|Akmeņsalu]] tika uzcelta baznīca un dibināts [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna pastorāts]]. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers. * [[1636. gads]] — Rīgā iesvētīta [[Rīgas Jēzus baznīca|Jēzus baznīca]]. [[Attēls:Riga 1638.jpg|thumb|250px|Rīga 1638. gadā (M. Merians).]] * [[1640. gads]] — Rīgā tika veikti [[nocietinājums|nocietināšanas]] darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja [[Ēriks Dālbergs]] (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators). * [[1642. gads]]: ** Rīgā tika uzcelts pārmācības nams. ** Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām. ** Lai atbrīvotu teritoriju Kobronskansts paplašināšanai, Pārdaugavā tika nojaukts 15. gadsimtā celtais [[Sarkanais sardzes tornis]]. * [[1645. gads]] — [[Vidzeme]]s gubernatora rezidence no Tērbatas tika pārcelta uz Rīgu. * [[1646. gads]]: ** Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts [[erkers]]. ** [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu [[manierisms|manierisma]] stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no [[Trīs brāļi|"Trīs brāļu"]] namiem. * [[1649. gads]]: ** [[aprīlis]] — Daugavas ūdens straume aizskaloja [[Katlakalna dzirnavas]], kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas. ** [[1. aprīlis]]: *** Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas. *** Daugavas ūdens divās vietās pārrāva [[Inča dambis|Inča dambi]] (tagad [[Latgales apkaime]]), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas. ** Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti — erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks [[Daniels Ankermanis]]. [[Attēls:Riga 1650.jpg|250px|thumbnail|Rīga 1650. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]] * [[1650. gads]] — Rīgas pilsētas nocietinājumu sienas priekšā izraka kanālu, kas pastāv arī šodien. * [[1652. gads]]: ** [[26. novembris]] — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai. ** Saskaņā ar Rīgas [[policija]]s noteikumiem "latviešu" amati ([[cunfte]]s) tika uzņemti Mazajā ģildē. * [[1654. gads|1654]].—[[1667. gads]] — Rīgu apdraudēja [[Otrais Ziemeļu karš]]. * [[1656. gads]]: ** [[22. augusts]]—[[5. oktobris]] — [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgu aplenca]] [[Krievijas cariste]]s karaspēks. ** [[12. septembris]] — Rīgas [[garnizons|garnizonam]] no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu. ** [[12. oktobris]] — Rīgas garnizons [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardi]] vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām. ** [[16. oktobris]] — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas. ** Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka. ** Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās — pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju [[artilērija]] nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un [[lielgabals|lielgabali]] tika novietoti uz Kubes kalna (tagad — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkāpties no Rīgas. ** Pēc tā laika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar [[bise|bisēm]] un [[izkapts|izkaptīm]] bruņoti zemnieki. ** Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti. ** Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties [[Attēls:Dannenstern House in Riga.JPG|200px|thumbnail|Danenšterna nams]] [[Attēls:Livonijas hercogistes galvaspilsēta Rīga 1630.jpg|thumb|250px|Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch'').]] * [[1663. gads]] — Rīgā tika atklāts pirmais centralizētais ūdensvads. * [[1665. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Kalēju amata brālība]]. * {{dat|1666|3|11|n}} — vairāk nekā 130 m augstais [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas]] tornis vētrā pēc zibens spēriena sagāzās. * [[1675. gads]] — Rīgā tika nodibināts [[Rīgas licejs|Kārļa licejs]], kurā mācījās arī latviešu bērni. * [[1680. gads]]: ** Rīgā tika izveidota latviešu [[Namdaru amata brālība]]. ** Rīgā regulāri sāka iznākt laikraksts ''"Rigische Novellen"''. * [[1684. gads|1684]].—[[1688. gads]] — [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 2/4 tika uzcelts [[Reiterna nams]].<ref name="enc">{{Enc rīga|569}}</ref> * [[1691. gads]] — dibināta 7. vecākā aptieka Rīgā — [[Lauvas aptieka]].<ref name="rīga">{{Enc riga|411}}</ref> * [[1695. gads]] — Zviedrijas karaļa mērnieks J. A. Ullrihs izgatavoja Rīgas un Tērbatas apriņķa ceļu kartes, kas ir vienas no pirmajām Eiropā. * [[1696. gads]] — Mārstaļu ielā 21 tika uzcelts [[Dannenšterna nams]]. * [[1700. gads]]: ** [[11. februāris]] — Rīgai uzbruka [[sakši|sakšu]] karaspēks. ** [[12. februāris]] — Vidzemes ģenerālgubernators [[Ēriks Dālbergs]] izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai. ** [[16. februāris]] — sakši ieņēma Pārdaugavu, [[Lucavsala|Lucavsalu]] un citas Daugavas kreisā krasta salas. ** [[28. oktobris]] — krievu armija ieņēma Pārdaugavu. ** pēc [[Zviedrija]]s karaļa [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] rīkojuma Rīga tika atklāts pirmais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] — [[Peldošais tilts (Rīga)|Peldošais tilts]]. == 18. gadsimts == * [[1701. gads]]: ** [[9. jūlijs]] — Zviedrijas armija pārcēlās pāri Daugavai un sakāva sakšu armiju [[Spilve (Rīga)|Spilves]] līdzenumā ([[Daugavas kauja|Spilves kauja]]). ** [[29. jūlijs]] — Lucavsalā notika nikna zviedru un krievu karaspēka kauja. * [[1709. gads]]: ** [[13. aprīlis]] — Daugavas palu ūdeņi Doma baznīcā sasniedz [[altāris|altāri]], bet dienvidu priekšpilsētā bija līdz māju jumtiem. ** [[28. oktobris]] — [[Krievijas Impērija]]s armija sāka [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkšanu]]. * [[1710. gads]]: ** [[29. jūnijs]] — mēra epidēmija un bads piespieda Rīgu padoties krievu virspavēlniekam [[Boriss Šeremetjevs|Borisam Šeremetjevam]]. ** [[5. jūlijs]] — saskaņā ar [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulāciju]], pilsētā ienāca kņaza [[Aņikita Repņins|Aņikitas Repņina]] vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars [[Pēteris I]] kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru. ** [[8. augusts]] — [[Daugavgrīvas cietoksnis]] padevās krieviem. * [[1710. gads|1710]]. un [[1711. gads]] — Lielā mēra epidēmijas iespaidā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi: no 10 000 uz 5000. [[Attēls:PA120238.jpg|200px|thumbnail|Viestura dārzs]] * 1711. gads: ** [[9. februāris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aleksandrs Menšikovs]]. ** pēc [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] rīkojuma ierīkoja [[Viestura dārzs|Forburgas dārzu]], tagadējo Viestura dārzu. * [[1713. gads]]: ** [[28. jūlijs]] — Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpaši [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ar Rīgu kā administratīvo centru ar rezidenci Rīgas pilī. ** tika nodibināts [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas pilsētas muzejs]]. * [[1714. gads]] — Daugavā ierīkoja plostu [[tilts|tiltu]]. * [[1719. gads|1719. gada]] [[septembris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aņikita Repņins]]. * {{dat|1721|5|21|n}} — [[zibens]] iespēra Rīgas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas tornī]], un tas nodega. * {{dat|1726|7|13|n}} — Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva [[ukazs|ukazu]] par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem. * [[1727. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Grigorijs Čerņišovs]]. * [[1730. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Pēteris Lasī]]. * {{dat|1738|4|15|n}} — Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem. * {{dat|1742|9|17|n}} — Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] parakstīja Rīgas pilsētas tiesības. * [[1750. gads]] — Rīgas tirgotāji J. D. Heide un J. Cukerbekers izveidoja Rīgā pirmo [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložu "[[Ziemeļzvaigzne (loža)|Ziemeļzvaigzne]]". * [[1756. gads]]: ** [[17. jūlijs]] — Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū. ** [[27. septembris]] — Rīgā aizliedza labības eksportu. * [[1762. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Džordžs Brauns|Georgs Brauns]]. * {{dat|1763|4|17|n}} — ar ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] pavēli Rīgā nodibināja speciāli komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai. * [[1773. gads]]: ** pavasaris — Rīgā ierīkoti [[Lielie kapi]]. ** Rīgā dibināts pirmais muzejs, kas ir [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja]] priekštecis. * {{dat|1775|5|22|n}} — pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības. [[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|200px|thumbnail|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.)]] * [[1782. gads]] — Rīgā tika uzcelts pirmais teātra nams — [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Muses biedrības nams]], tagadējā [[Riharda Vāgnera iela|Vāgnera ielā 4]]. * {{dat|1783|7|3|n}} — pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam. * [[1784. gads]] — dibināta [[Rāves cukurfabrika]]. * 1784. un [[1785. gads]] — tagadējās [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s vietā noraka [[Kubes kalns|Kubes kalnu]]. * 1785. gada [[5. jūnijs]] — Rīgā sāka veidot jaunu [[policija]]s aparātu, kas atbilda Krievijas Impērijas prasībām. * [[1786. gads]]: ** [[16. oktobris]] — Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas. ** [[22. oktobris]] — par pirmo Rīgas pilsētas galvu ievēlēja [[Heinrihs Štrauhs|Heinrihu Štrauhu]]. ** pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētu. * [[1787. gads]]: ** [[4. janvāris]] — tika ievēlēti jaunā Rīgas maģistrāta locekļi. ** [[8. janvāris]] — tika atlaisti vecie rātskungi un lietvedību pārņēma jaunievēlētais maģistrāts. ** [[12. janvāris]] — darbību uzsāka jaunā pilsētas policijas valde. ** marts — visās 5 Rīgas pilsētas daļās ievēlēja Mutvārdu tiesu tiesnešus un to piesēdētājus. * [[1788. gads]]: ** [[28. augusts]] — Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde — Dibinājuma direktorija. ** Rīgā notika lielākais vispārējais amatnieku zeļļu streiks. * [[1789. gads]] — Rīgā atvēra Katrīnas skola, kas bija pirmā skola Rīgā ar krievu mācību valodu. * [[1794. gads]]: ** Rīgā slēdza brīvmūrnieku ložas. ** dibināta [[Rīgas pilsētas diskonta kase]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms degšanas (1812).jpg|thumbnail|Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta (1812)]] * {{dat|1801|7|18|n}} — ar Krievijas Impērijas ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu [[Sergejs Goļicins|Sergeju Goļicinu]] kā pirmo ģenerālgubernatoru. * {{dat|1803|5|15|n}} — nodibināta [[Rīgas 1. slimnīca|pirmā pilsētas slimnīca]]. * [[1809. gads]] — [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielā]] nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā. * {{dat|1814|7|10|n}} — [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 9]] tika ielikts [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]] pamatakmens. * {{dat|1816|6|20|n}} — dibināta Biržas komiteja, kas apvienoja Rīgas tirgotājus un rūpniekus bez tautību atšķirības. * {{dat|1817|6|8|n}} — atklāts un publiskai lietošanai tika nodots [[Vērmanes dārzs]]. * [[1822. gads]] — sāka iznākt "[[Latviešu Avīzes]]". * [[1828. gads]] — Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva [[Sarkandaugava]]s apkaimi. * [[1829. gads]] — Rīgas ostā ienāca pirmais kuģis ar tvaika dzinēju. * [[1832. gads]] — dibināta pirmā [[čuguns|čuguna]] lietuve un mašīnu būvētava. * [[1834. gads]] — dibināta [[Vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]. * [[1837. gads|1837]].—[[1839. gads]] — Rīgā uzturējās vācu komponists [[Rihards Vāgners]]. * [[1841. gads]] — dibināta [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]]. [[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|250px|thumbnail|Latvijas Dabas muzeja ēka]] * [[1845. gads]] — dibināts [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]]. * [[1848. gads]] — Vērmanes dārzā uzcēla [[mūzika]]s estrādi. * [[1851. gads]] — Matveja Sidora Kuzņecova fabrikā sāka ražot porcelānu. * [[1852. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — ielika [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas nama]] pamatakmeni. ** starp Rīgu un [[Bolderāja|Bolderāju]] tika atklāta [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija. ** atklāja upju tvaikoņu satiksmi starp abiem Daugavas krastiem. * [[1855. gads]]: ** [[6. oktobris]] — pabeidza Rīgas biržas nama celtniecību. ** izveidoja Rīgas—Pēterburgas telegrāfa līniju. ** sāka darboties telegrāfa sakari ar Vāciju. * {{dat|1857|11|15|n}} — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu uzsāka [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] vaļņu norakšanu. * [[1861. gads]]: ** Pilsētas kanāla malā angļu gotikas stilā uzbūvēja Rīgas gāzes iestādi. ** {{dat|1861|9|12|n}} — atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līniju starp Daugavpili un Rīgu]]. * [[1862. gads]]: ** [[14. oktobris]] — atklāta [[Rīgas Politehniskā augstskola]]. ** nodibināja Rīgas Vingrotāju biedrību — pirmo [[sports|sporta]] organizāciju Latvijā. ** Rīgu sāka apgaismot ar dabasgāzi. * [[1863. gads]]: ** atklāja Pirmā jeb Vācu teātra (tagad [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]]) ēku. ** dibināta vecākā alus darītava Rīgā — "Iļģuciems". * {{dat|1864|8|25|n}} — atklāts [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera piemineklis]]. * {{dat|1865|6|7|n}} — dibināta [[Rīgas vācu amatnieku biedrība]]. * [[1866. gads]] — dibināta [[Bolderājas mašīnbūves fabrika]]. [[Attēls:Rigas Latviesu biedriba 1885.jpg|thumb|250px|Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā]] * [[1868. gads]]: ** [[2. jūnijs]] — notika pirmā [[teātris|teātra]] izrāde [[latviešu valoda|latviešu valodā]] — "[[Žūpu Bērtulis]]". ** dibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]]. ** dibināta [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]]. ** dibināta [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]. * [[1869. gads]]: ** [[2. marts]] — iesvētīta [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]]. ** [[Riekstu iela (Rīga)|Riekstu ielā 8]] nodibināta [[Jonatāna savstarpējās palīdzības biedrība]]. * [[1870. gads]]: ** [[10. decembris]] — atklāja Rīgas amatnieku biedrības namu. ** dibināts [[Rīgas Latviešu teātris]]. ** atvēra [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]]. ** dibināta E. Pulsa alus darītava — "Tanheizers". * [[1871. gads]]: ** Daugavas krastmalā tika pabeigta paviljona un tirgus rindu izbūve, taču pēc dažiem mēnešiem tie nodega. ** darbību uzsāka [[Rīgas Komercbanka (1871)|Rīgas Komercbanka]]. ** dibināta [[Rīgas Horālā sinagoga]]. * [[1872. gads]] — atklāts dzelzceļa tilts pāri Daugavai. [[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|250px|thumbnail|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]] * [[1873. gads]]: ** [[26. jūnijs|26.]]—[[29. jūnijs]] (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]]) — notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** atklāta [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīgas—Bolderājas dzelzceļa līnija]]. ** ar vairākiem dambjiem tika izveidota Bolderājas osta. ** ielas sāka bruģēt ar kaltiem zviedru akmeņiem. ** atvērta [[diskontbanka]]. * [[1874. gads]] — [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] ierīkoti [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi]]. * [[1876. gads]]: ** tagadējās [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] krustojumā rajonā atklāts [[Aleksandra tirgus|Lielā pumpja tirgus]]. ** arhitekti [[Johans Daniels Felsko]] un [[Oto Dīcis]] izstrādāja [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] rekonstrukcijas projektu, * [[1877. gads]] — atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]]. * [[1878. gads]] — dibināta Rīgas pilsētas būvvalde. * [[1879. gads]] — darbību uzsāka agronoma [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] [[superfosfāts|superfosfāta]] un kaulu miltu fabrika. * [[1880. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — Torņakalna strādnieki nodibināja [[Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību]]. ** [[17. jūnijs|17.]]—[[20. jūnijs]] — notika [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** izveidots pirmais [[hipodroms]]. * [[1882. gads]]: ** [[14. jūnijs]] — pilnīgā izdega Pirmā Rīgas pilsētas (Vācu) teātra iekštelpas. ** [[13. jūlijs]] — atklāta Rīgas telefona centrāle. ** [[23. augusts]] — atklāta pirmā [[Mājas zirgs|zirgu]] [[tramvajs|tramvaja]] līnija, kuru apkalpoja 95 zirgi. [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|250px|thumbnail|Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. gads)]] * [[1883. gads]]: ** [[2. oktobris]] — dibināts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]. ** darbību sāka A. Riterberga laku fabrika un nākamais [[Unions]] — H. Detmaņa elektropiederumu rūpnīca. * [[1884. gads]]: ** [[19. janvāris]] — Doma baznīcā iesvētītas jaunās [[ērģeles]]. ** [[9. maijs]] — iesvētīta [[Rīgas Visu Svēto baznīca]]. ** Rīgas ostā sāka darboties jaunais celtnis. * [[1885. gads]] — darbību uzsāka [[Aleksandrs Leitners|Aleksandra Leitnera]] [[velosipēds|velosipēda]] fabrika ''Russia''. * [[1887. gads]]: ** [[8. novembris]] — iesvētīta [[Rīgas Pāvila baznīca]]. ** sāka darboties [[tabaka]]s [[rūpnīca|fabrika]] "A. S. Maikapars". ** pie Pilsētas pirmā jeb Vācu teātra (tagad Latvijas Nacionālā opera) tika atklāta pirmā elektrostacija Rīgā. * [[1888. gads]]: ** [[18. jūnijs|18.]]—[[21. jūnijs]] — notika [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** [[4. septembris]] — atklāts [[Rīgas baptistu Vīlandes draudze]]s dievnams. ** [[23. septembris]] — [[Augusts Dombrovskis]] dibināja A. Dombrovska kokzāģētavu. ** Sarkandaugavā dibināta [[stikls|stikla]] fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki. ** Sarkandaugavā nodibināja krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmumu "[[Provodņiks]]" — lielāko Rīgas uzņēmumu, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā [[Attēls:Riga old.jpg|250px|thumbnail|Vecrīgas panorāma starp 1890.—1900. gadu]] * [[1889. gads]]: ** 22. jūlijs — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija]]. ** [[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]] veikti mēģinājumi uzbūvēt pirmo automobili Krievijas Impērijā. ** notika [[Baltijas lauksaimniecības izstāde]]. ** dibināta [[Rīgas Arhitektu biedrība]]. * [[1890. gads]]: ** [[maijs]] — notika [[Rīgas dumpis]]. ** par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|pilsētas galvu]] kļuva [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]]. * [[1891. gads]]: ** [[24. februāris]] — iesvētīta [[Rīgas Lutera baznīca]] (Torņakalna baznīca).<ref name="lelb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=201|title=Rīgas Lutera draudze|publisher=LELB.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}}}</ref> ** atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielas]] galā. ** dibināts [[Rīgas Jātnieku klubs]]. ** Lucavsalā uzcelts piemineklis "{{dat|1701|7|10||bez}} salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai." Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta. ** No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad [[Nacionālais botāniskais dārzs]]). * [[1892. gads]]: ** [[1. maijs]] — pilsētas valde pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Tvaikoņu iela (Rīga)|Tvaikoņu ielas]] krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu. ** [[24. septembris]] — vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem — [[Pulvertornis|Pulvertornī]], notika svinīga studentu korporācijas ''[[Rubonia]]'' mītnes atklāšana. ** [[novembris]] — [[Mogiļeva]]s palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcu]]. * [[1893. gads]]: ** [[9. maijs]] — [[Strazdumuiža]]s teritorijā Juglā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā. ** tagadējo [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] rajonā pabeidza veidot [[Berga bazārs|Berga bazāru]]. * [[1895. gads]]: ** [[31. marts]] — [[Oskars Frejvirts]] saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|A/s "Fenikss"]]. ** [[5. novembris]] — Pārdaugavā tika iesvētīta [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]]. * [[1896. gads]]: ** [[28. maijs]] — pirmo reizi tika demonstrēts [[kino]]. ** augusts — notika [[Viskrievijas arheologu 10. kongress]]. ** oktobris — A. Krīgsmaņa korķu fabrikā notika pirmais ekonomiskais streiks. ** iepretim [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielai]] pāri Daugavai tika ierīkots pontonu tilts. ** Rīgas Politehniskā augstskola pārveidots par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. * [[1897. gads]] — darbību uzsāka pirmais ūdenstornis Rīgā. * [[1898. gads]]: ** [[1. janvāris]] — atklāts [[Āgenskalna tirgus]]. ** [[16. aprīlis]] — [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]] teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai "Leopolds Kassels un Ko", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas [[Frankfurte pie Mainas]] filiāle. Galvenā produkcija bija — [[anilīnkrāsa]]s. [[Attēls:Armitsteda slimn fasade.jpg|200px|thumbnail|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fasāde]] * {{dat|1899|9|20|n}} — atklāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu ''James Armitstead'' ar 116 gultām un ambulanci (tagad [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]]). * [[1900. gads]]: ** [[14. februāris]] — pie [[Rīgas 1. pilsētas teātris|1. pilsētas teātra]] gājēju satiksmei atklāts tilts pāri pilsētas kanālam. ** [[13. aprīlis]] — [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam — Albertam. ** [[Neatkarības laukums (Rīga)|Jēkaba laukumā]] tika ielikti pamati jaunajai Valsts bankas ēkai. == 20. gadsimts == [[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|250px|thumbnail|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā.]] === 1901—1910 === * [[1901]]. gadā: ** [[9. marts|9.]]—[[15. marts]] — notika pirmās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu elitārie slāņi. ** [[22. jūnijs]] — ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (tagad [[Kronvalda parks]]) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim. ** [[11. jūlijs]] — Rīgā ekspluatācijā nodeva pirmo elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju. ** vasara un rudens — Rīgā sāka darboties piemās sešās elektriskās tramvaja līnijas 23,7 km kopgarumā. ** iesvētīta [[Svētā Alberta katoļu baznīca]] [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielā]]. ** darbību uzsāka gāzes rezervuārs [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 106]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Georgs Armitsteds]]. ** tika izbūvēts [[5. Tramvaju depo]], Brīvības ielā. * [[1902]]. gadā: ** [[5. jūlijs]] — iznāca ''"[[Rīgas Avīze]]s"'' pirmais numurs. ** [[14. septembris]] — tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas (tagad Nacionālā) teātra nams. ** [[15. oktobris]] — tika atklāti [[Vidzemes tirgus|Aleksandra (tagad Vidzemes) tirgus]] paviljoni. ** [[10. novembris]] — tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā 25]]. ** [[11. novembris]] — pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Aleksandra (tagad Brīvības) bulvāra]] tilts pāri pilsētas kanālam. ** pēc dārzu arhitekta [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] projekta [[Torņakalns|Torņakalnā]] beidza ierīkot [[Arkādijas parks|Arkādijas parku]]. ** [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 50b]] tika iesvētīts [[baptisti|baptistu]] lūgšanas namu. ** sākās Rīgas preču stacijas un eksportostas izbūve. ** Rīgā nodibināta [[Rīgas Pilsētas 1. slimnīca|Džeimsa Armitsteda slimnīcas]] vecmāšu skolu. * [[1903]]. gadā: ** [[8. jūnijs]] — tika atklāts [[Grīziņkalna parks]] un "Apollo" teātris tajā. ** [[12. jūlijs]] — Rīgā nodibināta Namīpašnieku biedrība, pirmā šāda veida biedrība Krievijas Impērijā. ** [[jūlijs]] — beidza ierīkot skvēru [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]]. ** [[7. novembris]] — Rīgā dibināta [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/kultura/sporta-un-vingrosanas-biedriba/|website=citariga.lv|accessdate={{dat|2017|1|9||bez}}}}</ref> ** [[Mazā Altonovas iela|Mazajā Altonovas iela 6]] atklāja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības namu. ** tika pabeigta Lielās Ģildes nama rekonstrukcija [[Amatu iela (Rīga)|Amatu ielā 4]]. * [[1904]]. gadā: ** [[26. oktobris]] — ekspluatācijā tika nodots jaunais dzeramā ūdens vads. ** [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] tika uzcelts atpūtas nams — ''"Villa Vaza"''. ** [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] tika atklāta [[ebreji|ebreju]] arodskola. [[Attēls:Neimanis-Pilsetas makslas muzejs-skice.jpg|250px|thumbnail|Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice ([[Vilhelms Neimanis]], 1902).]] * [[1905]]. gadā: ** [[13. janvāris]] — [[Krievijas Impērija]]s karaspēks Rīgā pie Dzelzs tilta šāva uz 40 000 lielu rīdzinieku demonstrāciju. Tika nogalināti 70, bet vēl 200 ievainoti. ** marts — notika Rīgas domes vēlēšanas. ** [[30. aprīlis]]—[[3. maijs]] — Rīgā notika vispārējs politiskais streiks. ** [[1. maijs]] — [[Andrejsala|Andrejsalā]] tika atklāta Rīgas elektrocentrāle. ** [[9. jūlijs]] — Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks. ** [[6. septembris|6.]]/[[7. septembris|7. septembra]] nakts — Rīgas kaujinieku grupa iebruka [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] un atbrīvoja 2 savus biedrus. ** [[20. septembris]] — Rīgā notika kārtējais [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|uzbrukums Centrālcietumam]]. ** [[septembris]] — Rīgā tika atklāts jaunuzceltais pilsētas Mākslas muzejs. ** [[22. oktobris]]: *** no Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie. *** nodibināta [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. ** [[22. oktobris|22.]]—[[24. oktobris]] — melnsimtnieki [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] mēģināja izraisīt ebreju grautiņus. ** [[10. novembris|10.]]—[[14. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas tautskolotāju kongress]]. ** [[19. novembris|19.]]—[[20. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas pagastu pārstāvju kongress]]. ** [[25. novembris|25.]]—[[29. novembris]] — Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam. ** [[20. decembris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas ''"Provodņik"'' [[dragūns|dragūnu]] nodaļā, lai tos atbruņotu. Sadurmē bojā gāja 16 dragūni. ** [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā 5]] tika pabeigti pilsētas slimnīcas pārvaldes ēkas būvdarbi. ** atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejs]], tagadējas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. ** tika dibināta Rīgas elektrostacija. ** izveidota šķirošanas stacija [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]. * [[1906]]. gadā: ** [[17. janvāris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka policijas pārvaldē un atbrīvoja 6 arestētos biedrus. ** [[21. janvāris]] — soda ekspedīcija nodedzināja pret alkoholisma biedrības "Ziemeļblāzma" namu [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. ** [[23. janvāris|23.]]/[[24. janvāris|24. janvāra]] nakts — soda ekspedīcija nodedzināja atturības biedrības "Auseklis" tautas namu. ** [[18. maijs]] — Rīgā tika atklāts [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], sarunvalodā bieži saukts par VEF tiltu. * [[1907]]. gadā: ** [[31. marts]] — Rīgas Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie. ** [[1. decembris]] — tika iesvētīts jaunuzceltais [[Svētās Trīsvienības Sergeja sieviešu klosteris]]. ** Rīgā sāka kursēt pirmie [[taksometrs|taksometri]]. ** [[Krievu Baltijas vagonu rūpnīca]] Rīgā sāka ražot pirmās [[automašīna]]s. [[Attēls:Peter I monument Riga.png|250px|thumbnail|Pētera I piemineklis Rīgā, atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:V Vispārējie latviešu Dziesmu svētku ēka.jpg|250px|thumbnail|V Vispārējo latviešu dziesmu svētku ēka.]] * [[1908]]. gadā — atklāts [[Miera dārzs|Miera dārzu]]. * [[1909]]. gada [[31. decembris]] — [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā 13]] tika iesvētīts jaunais Rīgas Laviešu biedrības nams. * [[1910]]. gadā: ** [[10. februāris]] — tika atvērta Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tagad [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]]). ** [[20. marts]] — Rīgā notika [[aviācija]]s izstāde. ** [[19. jūnijs|19.]]—[[21. jūnijs]] — Rīgā notika [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[4. jūlijs]] — Rīgā pie Aleksandra un Troņmantnieka (tagad Brīvības un Raiņa) bulvāra krustojuma atklāja pieminekli Krievijas ķeizaram Pēterim I. === 1911—1920 === * [[1912]]. gadā: ** [[14. oktobris]] — atklāts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]]. ** Rīgā tika atklāta pirmā [[radiotelegrāfs|radiotelegrāfa]] stacija. * [[1913]]. gadā: ** [[19. aprīlis]] — uzsākta [[Upīša pasāža]]s celtniecība. ** [[19. jūnijs]] — notika [[Rīgas Meža kapi|Rīgas meža kapu]] iesvētības ceremonija. ** [[13. oktobris]] — Esplanādē tika atklāts [[Barklaja de Tolli piemineklis]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]]. * [[1914]]. gadā — Rīgā dibināta [[sērkociņi|sērkociņu]] fabrika — "[[Komēta]]". * [[1915]]. gadā: ** jūlijs un augusts — Rīgas aizsardzībai [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika organizēti latviešu strēlnieku bataljoni. ** [[22. augusts]] — Rīga piedzīvoja pirmo bombardēšanu no gaisa. * [[1916]]. gada [[septembris]] — par godu [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljoniem izveidoja [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzeju]]. * [[1917]]. gadā: ** [[23. aprīlis]] — pēc [[Februāra revolūcija]]s par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gustavs Zemgals]]. ** [[3. septembris]] — Vācijas Impērijas karaspēks ieņēma Rīgu. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Pauls Hopfs]]. ** pār [[Daugava|Daugavu]] atklāts [[Lībekas tilts]]. [[Attēls:Rīgas Valsts tehnikums.JPG|250px|thumbnail|Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi).]] * [[1918]]. gadā: ** [[18. novembris]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tagad Nacionālajā) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] proklamēja [[Latvija|Latvijas Republiku]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā. ** [[decembris]] — dibināta Rīgas 3. vidusskola, tagadējā [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]]. ** [[3. decembris]] — par Rīgas pilsētas galvu atkārtoti kļuva Gustavs Zemgals. * [[1919]]. gadā: ** [[3. janvāris]]—[[22. maijs]] — Rīga bija [[Latvijas SPR]] galvaspilsēta. ** [[22. maijs]] — Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i (ģenerālim [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeram fon der Golcam]]) pakļautais karaspēks. ** [[4. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals. ** [[6. jūlijs]] — Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas armija]]. ** [[1. novembris]] — pulkvedis [[Krišjānis Berķis]] parakstīja pavēli par [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas operācijas sākšanu. ** [[11. novembris]] — [[Latvijas Bruņotie spēki]], izmantojot angļu un franču karakuģu artilērijas atbalstu, padzina ienaidnieka spēkus no Rīgas pievārtes. ** [[29. augusts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]. ** [[29. decembris]] — Rīgā dibināts [[Rīgas Valsts tehnikums]]. * [[1920]]. gadā: ** [[2. marts]] — Latvijas valdība izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu. ** [[14. marts]] — izveidota Rīgas policija. ** [[15. jūlijs]] — notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji. ** [[11. augusts]] — Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]]. ** [[19. novembris]] — atklāts [[Dailes teātris]]. === 1921—1930 === [[Attēls:Herdera instituta eka.png|250px|thumbnail|Herdera institūta ēka ap 1930. gadu.]] * [[1921]]. gadā: ** [[3. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Andersons]]. ** [[7. septembris]] — Rīgā izveidots [[Rīgas Herdera institūts|Herdera institūts]]. ** [[19. septembris]]: *** dibināta 2. Rīgas valsts ģimnāzija (tagadējā [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]]). *** dibināta Rīgas Valsts Paraugpamatskola (tagadējā [[Rīgas 49. vidusskola]]). ** [[21. septembris]] — dibināts [[Rīgas Franču licejs]]. ** izveidota Sarkanā Krusta ortopēdiskā darbnīca jeb [[Rīgas protēžu un ortopēdiskā rūpnīca]] * [[1922]]. gadā: ** [[11. jūnijs|11.]]—[[25. jūnijs]] — Rīgā notika 2. starptautiskā [[rūpniecība]]s izstāde. ** [[24. oktobris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti [[Beberbeķi]]. ** [[28. decembris]] — Rīgas dome pieņēma lēmumu par [[Rīgas Centrāltirgus|centrālā pilsētas pārtikas tirgus]] ierīkošanu un celtniecību. [[Attēls:Rūpnīcas Kvadrāts ēkas.JPG|thumb|250px|Bijušās "Kvadrāts" rūpnīcas ēkas Maskavas ielā]] * [[1923]]. gadā: ** [[6. septembris]] — Abavasmuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielu]]. ** [[30. decembris]] — ar filmu "Zem diviem karogiem" tika atklāts [[kinoteātris "Splendid Palace"]]. ** [[Blieķu muiža]]s teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums [[Kvadrāts (uzņēmums)|"Kvadrāts"]]. ** Pasta, telegrāfa un telefona pārvaldes darbnīcā sāka ražot pirmos [[telefons|telefonu aparātus]]. ** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusa satiksme]]. * [[1924]]. gadā: ** [[2. februāris]] — pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] ierosinājuma Izglītības ministrijas [[Pieminekļu valde]] pieņēma lēmumu par [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeja]] dibināšanu.<ref>[https://www.la.lv/brivdabas-muzeja-notiks-vidzemes-setas-80-gadu-jubilejas-svinibas Brīvdabas muzejā notiks Vidzemes sētas 80 gadu jubilejas svinības] ''la.lv''</ref> ** [[20. februāris]] — tika pieņemts likums par Rīgas adminstratīvajām robežām. ** [[24. februāris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta [[Bolderāja]], Daugavgrīva, [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]], [[Buļļi (apkaime)|Buļļi]], [[Lielā Dammes muiža|Lielā]] un [[Mazā Dammes muiža]], [[Anniņmuiža]] un [[Šampēteris]]. ** [[7. augusts]] — Bērzumuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu ielu]]. ** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusu]] satiksme. ** Rīgā [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] izgatavoja pirmos radiouztvērējus. * [[1925]]. gadā: ** [[1. novembris]] — darbību uzsāka Rīgas radiofons. ** [[31. oktobris]] — apstiprināts tagadējais [[Rīgas ģerbonis]]. * [[1926]]. gadā: ** [[12. marts]] — Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle. ** [[18. jūnijs|18.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** Rīgā [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā 6]] sāka darboties [[Ebreju teātris]]. * [[1927]]. gada [[11. jūnijs]] — Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]. * [[1928]]. gadā: ** [[2. marts]] — [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielā 3]] tika atklāts Rīgas pilsētas [[Jānis Misiņš|Jāņa Misiņa]] bibliotēka. ** [[16. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādams Krieviņš]]. * [[1929]]. gada [[15. septembris]] — Rīgā atklāti [[Raiņa kapi]]. [[Attēls:Centraltirguspano.jpg|300px|thumbnail|Centrāltirgus panorāma]] * [[1930]]. gadā: ** [[2. novembris]] — ekspluatācijā tika nodots Centrāltirgus. ** [[10. novembris]] — Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas tajā laikā bija lielākais un modernākais tirgus [[Eiropa|Eiropā]]. === 1931—1940 === [[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|150px|right|Brīvības piemineklis [[1930. gadi|1930. gados]].]] [[Attēls:Rīgas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|250px|Rīgas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Rīgas pilsētas galva [[Roberts Liepiņš]].]] * [[1931]]. gadā: ** [[5. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Celmiņš]]. ** [[20. jūnijs|20.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[1. novembris]] — Rīgā atklāja [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]]. ** Rīgā atklāja [[skaņuplate|skaņuplašu]] rūpnīcu ''"[[Bellacord – Electro]]"''. * [[1932]]. gadā — Rīgā tika sākta ceļojošo [[kāpa|kāpu]] nostiprināšana. * [[1933]]. gadā: ** [[28. februāris]] — dibinātā [[Torņakalna kultūras biedrība]]. ** [[17. jūnijs|17.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1935]]. gadā: ** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Garselis]]. ** [[18. novembris]] — Rīgā tika atklāts [[Brīvības piemineklis]]. * [[1936]]. gadā: ** [[7. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Liepiņš]]. ** [[27. septembris]] — tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo. ** [[19. decembris]] — ar filmu "Iemīlējušās meitenes" tika atvērts [[Kino "Daile"]]. ** atklāja [[Rīgas brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapus]]. * [[1937]]. gadā: ** [[27. aprīlis]] — [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa. ** [[3. maijs|3.]]—[[7. maijs]] Rīgā notika [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[1938]]. gadā: ** [[16. jūnijs|16.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |title=dziesmusvetki.lndb.lv |access-date={{dat|2014|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130804001609/http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |archivedate={{dat|2013|08|04||bez}} }}</ref> ** [[1. novembris]] — Kazaku ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. * [[1940]]. gadā: ** [[17. jūnijs]] — [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgu okupēja]] [[Sarkanā armija]]. ** [[5. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pupurs]]. ** [[12. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādolfs Ermsons]]. ** [[29. novembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]]. === 1941—1950 === * [[1941]]. gadā: ** [[9. janvāris]] — [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma dekrētu par pilsētas sadalīšanu 6 rajonos — [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina]], [[Centra rajons (Rīga)|Kirova]], [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Proletāriešu]], [[Kurzemes rajons|Sarkanarmijas]] un [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Staļina rajonos]]. ** [[28. aprīlis]] — [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu. ** [[14. jūnijs]] — no Rīgas uz [[Sibīrija|Sibīriju]] deportēja 3904 iedzīvotājus. ** [[22. jūnijs]] — Vācijas kara lidmašīnas bombardēja Rīgu. ** [[26. jūnijs]] — pēc [[čeka]]s pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos. ** [[29. jūnijs]] — [[Vecrīga]]s bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki [[arhitektūra]]s pieminekļi: [[Svētā Pētera baznīca]], [[Rātsnams (Rīga)|Rātsnams]], [[Melngalvju nams]] un apkārtējās vēsturiskās ēkas. ** [[1. jūlijs]] — [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācijas karaspēks okupēja]] Rīgu. ** [[2. jūlijs|2.]] un [[3. jūlijs]] — ar vācu varas atbalstu tika izveidota V. Arāja šāvēju komanda ** [[4. jūlijs]] — nodedzināja Rīgas Lielo horālo sinagogu ** [[jūlijs]] — [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] tika nogalināti 2000 ebreju un politieslodzīto. ** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Vitroks]]. ** [[30. novembris]] un [[8. decembris]] — notika [[Masu slepkavības Rumbulā]], kurās tika iznīcināta lielākā daļa [[Rīgas geto]] ieslodzīto [[ebreji|Latvijas ebreju]]. [[Attēls:Melngalvju nams 1941.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams pēc sagraušanas 1941. gadā.]] * [[1943]]. gadā: ** [[1. maijs]]: *** [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] tika pārdēvēts par Ādolfa Hitlera aleju, bet tā turpinājumā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — par Ādolfa Hitlera ielu. *** [[Aspazijas bulvāris]] tika pārdēvēts par fon der Golca bulvāri. *** [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] tika pārdēvēts par Alfrēda Rozenberga bulvāri. * [[1944]]. gadā: ** [[13. oktobris|13.]]—[[15. oktobris]] — Rīgu ieņēma padomju karaspēks. ** [[13. oktobris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]]. ** [[novembris]] — Rīgas pilsēta sāka ūdens apgādi no [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] sūkņu stacijas. * [[1945]]. gadā: ** [[15. marts]] — satiksmei atklāja [[Sapieris (profesija)|sapieru]] uzcelto koku pagaidu tiltu pār Daugavu. ** vasara — atjaunots Pontonu tilts. ** [[Ķengarags|Ķengaragā]] tika dibināta mūzikas instrumentu iznomāšanas un remonta darbnīca. [[Attēls:Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.JPG|200px|thumbnail|Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] * [[1946]]. gadā: ** [[7. februāris]] — nodibināta [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]. ** [[septembris]] — Darbu uzsāka Autoeletroaparatūras rūnīca. ** dibināta [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]]. ** [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielā 22]] dibināts Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (tagad [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]). * [[1947]]. gadā: ** [[4. novembris]] — Rīgā tika atklāta [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksme. ** [[8. oktobris]] — no [[Kirova rajons|Kirova rajona]] atdalīja vienu no pilsētas centrālajām daļām, ko nosauca par [[Molotova rajons|Molotova rajonu]] (to likvidēja 1957. gada novembrī). ** [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazajā Nometņu ielā 16]] sāka darboties zeķu fabrika "Aurora". ** dibināts Rīgas pilsētas 1. dzemdību nams (tagad [[Rīgas Dzemdību nams]]). * [[1948]]. gada [[19. jūlijs|19.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1949]]. gada [[25. marts]] — no Rīgas uz [[Omskas apgabals|Omskas]] un [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabaliem]] Sibīrijā deportēja 1454 rīdziniekus. * [[1950]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[19. jūlijs]] — tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga — [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] dzelzceļa posmā. ** [[1. septembris]] — Rīgā dibināts Rīgas Medicīnas institūts, tagadējās [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s priekštecis. === 1951—1960 === * [[1951]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Edgars Apinis]]. ** izveidots [[Čiekurkalna tirgus]]. * [[1952]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Lecis]]. ** Pēc pārbūves un paplašināšanas tiek atklāts Centrāltirgus [[Gaļa]]s paviljons. * [[1953]]. gada [[1. septembris]]: ** dibināta [[Rīgas Teikas vidusskola]]. ** darbību uzsāka Rīgas 13. darba politehniskā skola (tagad [[Rīgas 13. vidusskola]]), [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25. ** [[Rīgas Piena kombināts|Rīgas Piena kombinātā]] sāka ražot [[saldējuma torte]]s. * [[1954]]. gadā: ** [[6. novembris]] — [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā 62]] sāka darboties [[Rīgas televīzijas studija]]. ** [[3. augusts]] — netālu no [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijas]] tika atklāts [[Zasulauka depo|Zasulauka lokomotīvju depo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2566 |title=Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g. |access-date={{dat|2019|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> * [[1955]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** sāka darboties Rīgas termoelektrocentrāle, kas centralizēti apsilda pilsētu. ** Ļeņina ielā atklāts [[Aptieku izziņu dienests]]. [[Attēls:Riga akmens tilts stone bridge.jpg|200px|thumbnail|Akmens tilts]] * [[1956]]. gadā: ** [[novembris]] — [[Sarkanarmijas rajons|Sarkanarmijas rajonu]] pievienoja [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina rajonam]] un [[Molotova rajons|Molotova rajonu]] sadalīja starp [[Kirova rajons|Kirova]], [[Maskavas rajons|Maskavas]] un [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajoniem]]. ** [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] atklāts [[Rīgas bērnu dzelzceļš]]. * [[1957]]. gadā: ** [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]]. Tajā laikā to sauca par Oktobra tiltu. ** [[1. oktobris]] — iznāca avīzes ''[[Rīgas Balss]]'' pirmais numurs. ** [[5. novembris]] — no [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]em uz [[Vecāķi]]em sāka kursēt Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens. ** Rīgā atklāja [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]. * [[1958]]. gadā: ** [[3. novembris]] — ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā. ** novembris — Molotova rajonu (izveidots 1947. gadā) sadala starp Kirova, [[Vidzemes priekšpilsēta|Proletāriešu]] un [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas rajoniem]].<ref name="ngkm.lv">[http://www.ngkm.lv/2_Kalendars/Oktobris.html Koka ēku renovācijas centra mājas lapa]</ref><ref name="ngkm.lv"/> ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ēriks Baumanis]]. ** Rīgā sāka būvēt pirmo mikrorajonu — [[Āgenskalna priedes]]. ** atklāts [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]. ** pabeigta pirmā augstceltne Rīgā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s galvenā ēka. [[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|200px|thumbnail|Zinātņu akadēmijas augstceltne]] * [[1959]]. gadā: ** [[novembris]] — [[Staļina rajons]] tika pievienots [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajonam]]. ** [[11. novembris]] — no Rīgas pilsētas atdalīja patstāvīgu [[Jūrmala]]s pilsētu. ** [[31. decembris]] — Rīgā atvērta [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]. ** [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] atklāja memoriālu [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] kritušo revolucionāru piemiņai. * [[1960]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[20. jūlijs]] — atklāja jaunu [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas]] ēku. ** Daugavas krastmalā atklāja pieminekli 1905. gada 13. janvārī kritušo cīnītāju piemiņai. === 1961—1970 === * [[1961]]. gadā: ** ierīkots dzelzceļa pieturas punkts [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]. * [[1962]]. gadā: ** oktobris — [[Proletāriešu rajons]] tika sadalīts 2 daļās, bet agrākā [[Staļina rajons|Staļina rajona]] teritorijā izveidots [[Oktobra rajons (Rīga)]]. ** [[Kirova rajons|Kirova rajonam]] pievienoja daļu no [[Maskavas rajons (Rīga)|Maskavas rajona]].<ref name="ngkm.lv"/><ref name="ngkm.lv"/> ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pakalns (1912—2002)|Jānis Pakalns]]. ** tika pabeigta [[Dašava]]s—Rīga gāzes vada izbūve. * [[1963]]. gadā: ** [[1. septembris]] — Dibināta [[Rīgas 25. vidusskola]]. ** izveidota [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]]. ** Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts pirmais [[dīzeļvilciens]]. * [[1964]]. gadā: ** atklāja jaunu autoostu. ** atklāja lielveikalu "Sakta". * [[1965]]. gadā: ** [[10. jūlijs|10.]]—[[28. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[11. septembris]]: *** Esplanādē tika atklāts [[Raiņa piemineklis]].<ref>{{LAT e|4|887}}</ref> *** Komunāru parkā (pašreizējā [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]) notika pirmās [[Dzejas dienas]], tādējādi atzīmējot latviešu [[dzejnieks|dzejnieka]] [[Rainis|Raiņa]] 100. dzimšanas dienu.<ref>{{LAT e|2|315.—316}}</ref> ** [[12. oktobris]] — atklāta [[Rīgas nacionālā sporta manēža|Rīgas Sporta manēža]].<ref>{{Sporta Avīze|first= Andris|last= Staģis|date= {{dat|2010|10|5||bez}}|title= Šī nedēļa vēsturē|volume= 40|issue= 765|pages= 37}}</ref> ** atklāta [[Rīgas Jūras pasažieru stacija]]. * [[1967]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Egons Slēde]]. ** sākas viesnīcas "Latvija" celtniecība. * [[1968]]. gadā: [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] atklāja [[Biķernieku trase|Biķernieku trasi]]. * [[1969]]. gadā: ** [[maijs]] — [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] no agrākā [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina rajona]] tika atdalīts [[Ļeņingradas rajons]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gunārs Ziemelis]]. ** sāka būvēt viesnīcu "Daugava". [[Attēls:Rīgas Sporta pils.jpg|200px|thumbnail|Rīgas Sporta pils]] * [[1970]]. gadā: ** [[15. aprīlis]] — Rīgā atklāta [[Rīgas Sporta pils]]. ** [[11. jūlijs|11.]]—[[20. jūlijs]] — Rīgā notika [[XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[4. decembris]] — atklāja [[Slāvu iela (Rīga)|Stahanoviešu iela]]s viaduktu. === 1971—1980 === * [[1972]]. gadā: atklāja satiksmi pa Latvijā pirmo sešu joslu maģistrāli Rīga — Jūrmala. * [[1973]]. gada [[15. jūlijs|15.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1974]]. gadā: ** [[janvāris]] — atklāja sadzīves pakalpojumu namu "Rīgas Modes". ** [[11. novembris]] — ekspluatācijā nodota [[lidosta "Rīga"]]. ** Kronvarda parka stūrī pie [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] tika uzbūvēta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālās komitejas ēka. ** Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienoti [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], [[Suži (Rīga)|Suži]], [[Pļavnieki]] * [[1975]]. gadā: ** [[17. jūlijs|17.]]—[[19. jūlijs]] — Rīgā notika [[7. Deju svētki]]. ** [[5. novembris]] — ar pilnu jaunu sāka strādāt [[Rīgas HES]]. ** tika atklāts piemineklis 1905. gada revolucionāru pulcēšanās vietā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]]. [[Attēls:Salu tilts Riga, 08-2011.jpg|200px|thumbnail|Salu tilts (2011).]] * [[1976]]. gadā: ** [[16. februāris]] — Rīgā, netālu no Juglas dzelzceļu stacijas notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāda aptuveni 50 cilvēki. ** [[10. decembris]] — Rīgā atklāts [[Salu tilts]], tajā laikā to dēvēja par Maskavas tiltu.<ref>{{enc riga|767}}</ref> ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Mečislavs Dubra]]. ** tika atklāts [[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]]. * [[1977]]. gadā: ** [[17. jūlijs|17.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[3. novembris]] — maršrutā [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]—[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] un atpakaļ sāka kursēt [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. trolejbusu maršruts]]. ** darbību uzsāka [[Preses nams|Preses nama]] tipogrāfija. ** izveidots [[Beberbeķu dabas parks]]. * [[1978]]. gadā: atklāta [[Preses nams|Preses nama]] augstceltne. * [[1979]]. gadā: ** viesus sāka uzņemt [[Viesnīca "Latvija"]]. ** [[Gaiļezers|Gaiļezera]] apkārtnē darbību uzsāka [[Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca]]. * [[1980]]. gada [[5. jūlijs|5.]]—[[3. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. === 1981—1990 === [[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|200px|thumbnail|Vanšu tilts]] * [[1981]]. gada [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], tajā laikā to sauca par Gorkija tiltu. * [[1982]]. gadā: ** pabeigta [[Kongresu nams|Kongresu nama]] ēkas celtniecība. ** Strēlnieku dārzā atklāja pieminekli rakstniekam [[Andrejs Upītis|Andrejam Upītim]]. * [[1983]]. gadā: ** [[18. oktobris]] — ar [[Latvijas PSR Ministru Padome]]s lēmumu [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālā kolhozu tirgus]] paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli. ** pilnībā tika pabeigta [[Sv. Pētera baznīca]]s atjaunošana. * [[1984]]. gadā: ** [[28. jūnijs]]—[[1. jūlijs]] — Rīgā notika [[5. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]. ** [[12. oktobris]] — Rīgā atklāts [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju maršruts]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Rubiks]]. * [[1985]]. gadā: ** [[15. jūlijs|15.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[24. septembris]] — tikai pieņemts lēmums par [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metro]] izbūvi. ** [[13. oktobris]] — Pārdaugavā atklāja [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]]. ** pēc [[Latvijas Antīko automobiļu klubs|Latvijas Antīko automobiļu kluba]] iniciatīvas tika izveidots [[Rīgas Motormuzejs]]. [[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|200px|thumbnail|Latvijas Televīzijas augstceltne]] * [[1986]]. gada [[12. decembris]] — Rīgā atvērta [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]. * [[1987]]. gada [[14. jūnijs]] — [[Helsinki-86]] rīkoja akciju, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. * [[1988]]. gadā: ** [[7. oktobris]] — atbalstot [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronti]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] notika manifestācija, kurā pulcējās 120 000 dalīdnieki. ** [[11. novembris]] — [[Rīgas Pils]] Svētā Gara tornī tika pacelts [[Latvijas karogs|Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs]]. ** [[2. decembris]] — izveidota [[Rīgas OMON]]. ** atklāts [[Latvijas Kino muzejs]]. * [[1989]]. gadā: ** [[14. janvāris]] — atjaunota [[Rīgas Latviešu biedrība]]. ** [[18. jūnijs]]—[[23. jūnijs]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu ārstu kongress, piedalījās 4500 dalībnieku ** [[10. jūlijs]]—[[17. jūlijs]] — Rīgā notika starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". ** [[1. septembris]] — Rīgā mācības uzsāka pirmā ebreju skola [[Padomju Savienība|PSRS]]. ** [[1. decembris]] — notika pirmais starptautiskais avioreiss Rīgas lidostā. * [[1990]]. gadā: ** [[26. februāris]]—[[4. marts]] — notika pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms". ** [[27. februāris]] — Rīgā pie [[Saeimas nams|LPSR Augstākās Padomes ēkas]] svinīgā ceremonijā akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. ** [[4. maijs]] — [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākā Padome pieņēma deklarāciju ''[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]''. No 201 Augstākajā Padomē ievēlētā deputāta vairāk kā 2/3 (138) nobalsoja "par", deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā atsacījās piedalīties. ** [[25. jūnijs]] — sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets. ** [[27. jūnijs]] — Sarkandaugavā atklāja [[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"|Latvijas kultūras muzeju "Dauderi"]]. ** [[30. jūnijs]]—[[8. jūlijs]] — Rīgā notika [[XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki]]. ** [[8. oktobris|8.]]—[[13. oktobris]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu juristu kongress. ** [[16. novembris]] — Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots iepriekšējais ielas nosaukums, kāds tas bija pirms Padomju okupācijas. ** [[19. decembris|19.]]—[[22. decembris]] — Rīgā notika franču—latviešu videomākslas festivāls. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andrejs Inkulis]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Teikmanis]]. === 1991—2000 === [[Attēls:Rigas Gerbonis.png|250px|thumbnail|Rīgas ģerbonis (no 1990).]] [[Attēls:Flag of Riga.svg|250px|thumbnail|Rīgas karogs (no 1990).]] [[Attēls:Riga barricade 1991.jpg|thumb|250px|Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā]] * [[1991]]. gadā: ** [[13. janvāris]] — Rīgā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] notika Tautas frontes rīkota Vislatvijas protesta manifestācija, kurā piedalījās 500 000 dalībnieku, ** [[13. janvāris|13.]]—[[21. janvāris]] — [[Barikāžu laiks]] Rīgā. ** [[28. marts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Kultūras akadēmija]]. ** [[19. augusts|19.]]—[[20. augusts]] — Rīgā notika Vispasaules latviešu zinātnieku kongress. ** Rīgā notika pirmais organizētais [[Nordea Rīgas maratons|Rīgas maratons]]. * [[1992]]. gadā: ** [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]] — Rīgā notika [[gaisa balons|gaisa balonu]] festivāls. ** [[11. novembris]] — atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa. ** dibināts [[Jaunais Rīgas teātris]]. * [[1993]]. gadā: ** [[27. jūnijs]]—[[4. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki]]. ** [[1. jūlijs]] — Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts [[Latvijas okupācijas muzejs]]. * [[1994]]. gadā: ** [[7. jūnijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Māris Purgailis]]. ** [[12. jūlijs]] — dibināta [[Rīgas Doma kora skola]]. ** [[27. jūlijs]]—[[4. augusts]] — Rīgā notika pirmais starptautiskais kinofestivāls "[[Baltijas pērle]]". ** [[19. septembris]]—[[26. septembris]] — Rīgā notika [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskais konofestivāls "Arsenāls"]]. * [[1995]]. gadā: ** [[1. janvāris]] — pēc statistikas datiem Rīgā bija 839 730 iedzīvotāju. ** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilī atjauno [[Latvijas prezidenti|Latvijas Valsts prezidenta]] rezidenci. ** [[12. jūlijs|12.]]—[[15. jūlijs]] — Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētki. ** [[maijs]] — Jāņa Rainberga bulvāris tika pārdēvēts par [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]]. * [[1996]]. gadā: ** [[7. februāris]] — Rīgā sāka darboties [[Eiropas Savienība]]s pārstāvniecība. ** [[14. marts]] — pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums — a/s "Rīgas Siltums". ** [[19. augusts|19.]]—[[21. augusts]] — Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference. [[Attēls:Melngalvju nams2.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams.]] * [[1997]]. gadā: ** [[februāris]] — [[Tirdzniecības centrs "Dole"|T/C "Dole"]] tika atklāts pirmais [[Rimi Baltic|Rimi]] veikals [[Latvija|Latvijā]]. ** [[9. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]. ** [[5. jūnijs|5.]]/[[6. jūnijs]] — [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja uzspridzināt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā.|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}|archive-date={{dat|2011|12|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111221154727/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana}}</ref> ** [[18. novembris]] — Rīgas pils Triju Zvaigžņu tornī tika paceltas trīs zelta zvaigznes. ** [[4. decembris]] — Centrāltirgus teritorija, veidojot ar [[Rīgas vēsturiskais centrs|vecpilsētu]] vienu veselumu, tika iekļauta [[UNESCO]] "Pasaules mantojuma" sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1/|title=Rīgas vēsturiskais centrs|publisher=Unesco.lv|accessdate={{dat|2014|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150926022001/http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1}}</ref> * [[1998]]. gada [[29. jūnijs]]—[[5. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki]]. * [[1999]]. gada [[28. decembris]] — tika atklāts atjaunotais [[Melngalvju nams]]. * 2000. gadā: ** [[15. marts]] — [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā 12]] atklāts mūzikas klubs ''[[Četri balti krekli (mūzikas klubs)|Četri balti krekli]]''. ** [[10. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Ārgalis]]. ** [[17. augusts]] — notika [[Universālveikala «Centrs» spridzināšana]]. == 21. gadsimts == === 2001—2010 === * [[2001. gads|2001. gadā]]: ** [[27. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gundars Bojārs]]. ** [[14. jūnijs]] — pie [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijas]] tika atklāts [[Pauls Jaunzems|Paula Jaunzema]] veidotais [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā|piemineklis komunistiskā terora upuriem]]. ** [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinības. ** [[31. oktobris]] — dibināts [[Rīgas Porcelāna muzejs]]. ** [[12. novembris]] — [[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda|Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā]] vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts stabs. Tas iekļaujas a/s "Aldaris" rīkotajā Rīgas 57° paralēles akcijā.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070134/http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }} Zinātnes Vēstnesis, 2001-11-19, 19 (227), ISSN 1407-6748</ref> ** [[30. novembris]] — atklāts [[Biķernieku memoriāls]]. * [[2002]]. gada [[12. decembris]] — atklāts [[Iepirkšanās centrs "Olimpia"]]<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro Jaunajā "Maxi Rimi" ieguldīti 3,3 miljoni eiro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100825040524/http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro |date={{dat|2010|08|25||bez}} }}, financenet.lv, {{dat|2002|12|12|SK}}</ref> * [[2003. gads|2003. gadā]]: ** [[14. februāris]] — tika uzsākta [[Saules akmens|Saules akmeņa]] (''[[Swedbank]]'' Centrālā ēka) celtniecība. ** [[24. maijs]] — Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. ** [[27. jūnijs]]—[[6. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]]. ** [[31. oktobris]] — Rīgā atklāts ''[[Forum Cinemas]]''. * [[4. novembris]] — tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka. [[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|200px|thumbnail|Saules akmens (2012).]] * [[2004]]. gada [[17. novembris]] — Pārdaugavā atklāts [[Saules akmens]]. * [[2005. gads|2005. gadā]]: ** [[2. februāris]] — Rīgas pasažieru stacijā [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] tuvumā sadūrās elektrovilciens [[Lielvārde]]—Rīga ar pasažieru vilcienu [[Maskava]]—Rīga, bojā gāja 4 cilvēki (3 pasažieri un elektrovilciena mašīnista palīgs) un 25 cilvēki tika ievainoti. ** [[9. februāris]] — tika ielikts kompleksa ''[[Panorama Plaza]]'' pamatakmens.<ref>[http://db.lv/r/329-buve-ipasums/341-nekustamais-ipasums/121395-sak-buvet-panorama-plaza Sāk būvēt Panorama Plaza]{{Novecojusi saite}}, db.lv (Ingrīda Drazdovska) {{dat|2005|2|10|SK}}</ref> ** [[jūnijs]] — [[Grostonas iela|Grostonas ielā 6]] tika atklāts [[Olimpiskais sporta centrs]]. * [[2006. gads|2006. gadā]]: ** [[18. februāris]] — ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] ''"Dziesmu svētkiem"'' tika atklāta "[[Arēna Rīga]]". ** [[5. maijs|5.]]—[[24. maijs]] — Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. ** [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — Rīgā notika [[2006. gada NATO samits|19. NATO samits]]. ** [[12. decembris]] — atklāts [[Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs]]. * [[2007. gads|2007. gadā]]: ** [[21. janvāris]] — pie Saeimas nama atklāja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi. ** [[1. februāris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Birks]]. * [[2008. gads|2008. gadā]]: ** [[5. jūlijs|5.]]—[[12. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki]]. ** [[14. novembris|14.]]—[[18. novembris]] — pirmo reizi notika ikgadējs gaismas festivāls — [[Staro Rīga]]. ** [[18. novembris]] — Rīgā atklāts [[Dienvidu tilts]]. ** [[12. decembris]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā 214b]] atklāts koncetru klubs ''[[Godvil]]''. * [[2009. gads|2009. gadā]]: ** [[13. janvāris]] — Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]. ** [[1. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Nils Ušakovs]]. === 2011—2020 === [[Attēls:Riga Maxima supermarket collapse.jpg|250px|thumbnail|Zolitūdes traģēdijas vieta 2013. gada 23. novembrī]] * [[2011]]. gada [[28. septembris]] — [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā 21]] atklāta koncertzāle ''[[Palladium Rīga]]''. * [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]]: ** [[20. jūnijs|20.]]—[[21. jūnijs]] — ugunsgrēks izpostīja [[Rīgas pils ugunsgrēks|Rīgas pili]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Rīgas pils ugunsgrēks: Kā naktī uz 21. jūniju cīnījās ar liesmām. Teksta tiešraides arhīvs | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 20. jūnijā | accessdate = 2013. gada 21. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pils-ugunsgreks-ka-nakti-uz-21juniju-cinijas-ar-liesmam-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=43424133 }}</ref> ** [[30. jūnijs]]—[[7. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki]].<ref>[http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ Dziesmu un Deju svētki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080507074959/http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ |date={{dat|2008|05|07||bez}} }} Latvijas Kultūras portāls</ref> ** [[1. augusts]] — atklāta renovētā [[Spīķeru kvartāls|Spīķeru kvartāla]] teritorija, kā arī promenāde un veloceliņš gar Daugavas krastu, starp Dzelzceļa un Salu tiltu.<ref>[http://www.riga2014.org/lat/gallery/foto/436-jauna-daugavas-promenade Jaunā Daugavas promenāde]{{Novecojusi saite}} Rīga2014</ref> ** [[21. novembris]] — [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sabrūkot jumtam]] "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikala ēkai [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/noticis-tresais-nogruvums-zolitudes-tragedija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-54/623632|title=Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54|date={{dat|2013|11|23||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|11|25||bez}}}}</ref> * [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]: ** [[1. janvāris]]—[[31. decembris]] — [[Rīga 2014|Rīga]] un Zviedrijas pilsēta [[Ūmeo]] bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s. ** [[17. aprīlis]] — Rīgā, [[Talejas iela|Talejas ielā]] 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ēku komplekss.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140421231313/http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija |date={{dat|2014|04|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|17|SK}}</ref> ** [[1. maijs]] — pirmoreiz pēc [[neatkarība]]s atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem Rīgas 2014. gada kultūras galvaspilsētas ietveros atvērta [[Valsts drošības komiteja|VDK]] ēka t. s. "[[Stūra māja]]". ** [[26. jūnijs]] — oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1. ** [[9. jūlijs|9.]]—[[19. jūlijs|19.]] — notika [[8. Pasaules koru olimpiāde]]. [[Attēls:LU DAC ēka.JPG|thumb|250px|LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēka (2015).]] * [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]]: ** [[21. maijs|21.]]—[[22. maijs]] — [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras ES Padomē]] ietvaros Rīgā notika [[Austrumu partnerība]]s samits. ** [[7. septembris]], Jelgavas ielā 1 [[Torņakalns|Torņakalnā]] atklāts [[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs]]. * [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]]: ** [[4. maijs]], pēc pārbūves atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]], pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. * [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]]: ** [[3. jūnijs]], notika [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]], kurās visvairāk balsu ieguva politiskās apvienības [[Saskaņas Centrs]] un partijas [[Gods kalpot Rīgai]] kopējais saraksts. * [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]]: ** {{dat||5|15|N}} — noslēgta [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16052018-oficiali_pabeigta_daugavas_stadiona_rekon|title=Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}</ref> ** {{dat||6|7|N}} — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota [[Mežaparka Lielā estrāde]], palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}</ref> ** {{dat||7|1|N}}, tika atklāti [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki]], kas noslēdzās 8. jūlijā. * [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]]: ** {{dat||1|15|N}} — pēc rekonstrukcijas atklāts [[Rīgas Centrāltirgus]] Gastronomijas paviljons.<ref>{{ziņu atsauce |title=Centrāltirgus atjaunotajā Gastronomijas paviljonā mazāk vietas tirgotājiem, bet jauna ēdamzona |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/centraltirgus-atjaunotaja-gastronomijas-paviljona-mazak-vietas-tirgotajiem-bet-jauna-edamzona.a306065/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}</ref> ** {{dat||1|16|N}} — [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielās estrādes]] pamatos svinīgi tika iemūrēta [[kapsula]] ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Gaigala |first1=Līga |title=Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mezaparka-lielas-estrades-pamatos-iebetone-vestijumu-nakotnei.a306281/ |accessdate={{dat|2019|1|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|16||bez}}}}</ref> ** {{dat||1|28|N}} — atklāja jauno [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Latvijas Universitātes Zinātņu māju]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Uz jauno Zinātņu māju pārcēlās LU mediķi, fizmati un citu jomu pētnieki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-jauno-zinatnu-maju-parcelsies-lu-toposie-mediki-fizmati-un-citu-jomu-petnieki.a307476/ |accessdate={{dat|2019|1|29||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|28||bez}}}}</ref> ** {{dat||4|4|N}} — Rīgā atklāja [[Tirdzniecības centrs "Akropole"|tirdzniecības centru "Akropole"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/zinams-iepirksanas-un-izklaides-centra-akropole-atklasanas-datums/|title=Zināms iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” atklāšanas datums|website=skaties.lv|access-date=2019-03-24}}</ref> ** {{dat||4|5|N}} — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs [[Juris Pūce]] no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju [[Nils Ušakovs|Nilu Ušakovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-atstadina-usakovu-no-rigas-mera-amata.a314895/|title=Ministrs atstādina Ušakovu no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-05|language=lv}}</ref> ** [[19. augusts]] — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]]. * [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]]: ** {{dat||1|4|n}} — [[Rīgas dome]] eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] autotransportam, posmā no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]], paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.<ref>{{ziņu atsauce |title=Foto: Tērbatas iela slēgta autotransportam; gājējiem liela interese par eksperimentu |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-terbatas-iela-slegta-autotransportam-gajejiem-liela-interese-par-eksperimentu.d?id=51767907 |accessdate={{dat|2020|1|11||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2020|1|4||bez}}}}</ref> ** {{dat||3|2|n}} — apstiprināts pirmais [[COVID-19 pandēmija Latvijā|SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-02|language=lv}}</ref> ** {{dat||3|12|n}} — saistībā ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta [[ārkārtējā situācija]], slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-del-latvija-izsludina-arkartas-situaciju-slegs-skolas-un-aizliegs-lielos-pasakumus.a351504/|title=«Covid-19» dēļ Latvijā izsludina ārkārtas situāciju; slēgs skolas un aizliegs lielos pasākumus|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-12|language=lv}}</ref> ** {{dat||4|7|n}} — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-vel-par-menesi--lidz-12-maijam.a355011/|title=Latvijā pagarina ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi – līdz 12. maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> ** {{dat||5|7|n}} — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam; bet pulcēties ļaus līdz 25 cilvēkiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam-bet-pulceties-laus-lidz-25-cilvekiem.a358835/ |website=lsm.lv}}</ref> ** {{dat||6|9|n}}, valstī beidzās ārkārtējā situācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijā beidzas Covid-19 ārkārtējā situācija; daudzi ierobežojumi palika spēkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-beidzas-covid-19-arkarteja-situacija-daudzi-ierobezojumi-paliek-speka.a363101/ |website=[[Lsm.lv]]}}</ref> ** [[29. augusts]] — notika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020|title=Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020|website=www.cvk.lv|access-date=2020-02-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-izsludina-rigas-domes-velesanas-29-augusta.a366304/|title=CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-07|language=lv}}</ref> ** {{dat||10|2|N}} — darbu sāka jaunais [[Rīgas dome]]s sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mārtiņš Staķis]]. ** {{dat||11|17|N}} — uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}</ref> === 2021—2030 === * [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]]: ** [[21. maijs]] — [[6. jūnijs]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[Kanādas hokeja izlase]]. ** [[30. jūnijs]] — sāka ''[[Rail Baltica]]'' dzelzceļa stacijas būvniecību pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]]. * [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[25. augusts]] — demontēts [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] obelisks. * [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[19. decembris]] — [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] atklāta [[Komandu sporta spēļu halle]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgas vēsture|*]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] 50z4zpnh0l5qkl4cd27mi97n5e6lw08 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā 0 244179 4452922 4451516 2026-04-11T07:42:54Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452922 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.28611111|26.77527778|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.28972222|26.78916667|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484256308|26.776541605101|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.2752261584|26.68728863067|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259432025|26.686682131899|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275234922047|26.687526428791|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387327393|26.791038147606|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242707952505|26.820687504289|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.24328698818|26.821072538049|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547327474|26.821591482232|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853413913|26.816211187954|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274241985095|26.736569838088|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.199909786032|26.775340365726|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270508737745|26.74662171792|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280752715885|26.812755745324|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423061809|26.769252328446|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.2475319088|26.757166551159|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.258930346505|26.69601854186|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232546606892|26.766261405409|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639105477|26.696157429477|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247418929332|26.787499182436|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496348708|26.683660182208|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290700863791|26.744637599949|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294161823248|26.744300325482|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016472297|26.742402217112|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.21878054077|26.800139803067|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449029085|26.715783645968|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.2841842469|26.859706153856|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190158665007|26.724925845682|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062144686|26.771013895553|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953169274|26.654379525171|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929373278|26.653889380778|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131028645205|26.655528414888|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621226534|26.652805104312|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037640996232|26.715253699696|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754098483|26.721999220603|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851008587|26.638446695365|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.13632677152|26.697467652005|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132735630103|26.642433453405|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115602829288|26.298008536721|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115366512491|26.296717205932|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115570554882|26.29901028295|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947371383|26.180759451931|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088975841996|26.165648337099|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130281916868|26.218278957973|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165997961418|26.554255875721|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskola]]'' | name = Galgauskas pamatskola | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.167859984122|26.556165403101|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Galgauska primary school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728353316|26.555159523787|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.190860000163|26.557915629389|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777192385|26.560270801712|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190927828435|26.55709765218|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169912547915|26.511346683288|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151643578823|26.553563050288|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156722525992|26.66404485383|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187708796876|26.588179173464|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q11243981 | label = [[Gulbene (stacija)|Gulbene]] | name = Gulbene | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Dzelzceļa iela 8 | lat = 57.18277778 | long = 26.76583333 | p625 = {{Coord|57.18277778|26.76583333|display=inline}} | image = Station%20Gulbene.jpg | commonscat = Gulbene railway station | vaid = 5013 | wikipediauri = Gulbene_(stacija) | year = 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.75777778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.76111111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.16055556|26.76388889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.75777778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181661870152|26.758368811043|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171641847176|26.771894241727|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.1619444|26.7604318|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.1622339|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.1627312|26.7592916|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.1632362|26.7593749|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.1632362|26.7593749|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.1599417|26.7579716|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.1750867|26.7550627|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.1826455|26.7494867|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.1736893|26.7646549|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.1597336|26.7637453|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.1606775|26.7588504|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Oranžērija]]'' | name = Oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.1609143|26.7619643|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.7551359|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.1715255|26.7674053|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446159734|26.764148691223|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.1827518|26.7604332|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.187489580818|27.029083004973|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.05975473714|26.598386076601|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058063666672|26.600200245075|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056894993824|26.598291315503|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055203707212|26.599462160866|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062042517|26.598111664649|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052885898979|26.598098945144|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.06220742483|26.599762401829|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054978641282|26.597704671007|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059847682955|26.59511499202|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061760829022|26.594382816043|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059621972335|26.598662342009|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197056844|26.597499742904|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061861514534|26.598700556564|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233157392|26.59659675634|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059750786854|26.59756810877|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659464941|26.539134687645|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076424846|26.548678823822|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351387515|26.591848117447|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.07813497339|26.542525547098|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226300785|26.603670419259|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.273750140275|26.930228952004|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001292742|26.929206076228|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.27245756821|26.930479444647|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.273750140275|26.930228952004|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274577651088|26.928315519447|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731411203|26.92901748037|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965396855|26.566842717282|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.371169886446|26.506810369907|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271604895468|26.567929462285|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381109934|26.415832305893|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241981624735|26.456608526894|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718180966|26.286297658874|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012402145|26.286831098104|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.294610488058|26.433686456216|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209284398|26.574311182945|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249115702276|26.51687038617|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.299210099305|26.675117022981|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.2788052|26.5748268|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.2824438|26.5787087|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190880712352|27.029175571517|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190418910454|27.032768288792|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.190270496181|27.025393834056|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.192390292112|27.030583363031|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854158353|27.027549877406|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434166229|27.024730949878|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.186920191058|27.029641448392|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667437164|27.03105098816|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861078134|27.029038667679|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189700955249|27.004556405784|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136226932661|26.97428979164|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213515532437|27.140858927588|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.203890389463|27.049120784678|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.17231309309|26.997854557596|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165741734358|27.018318074233|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.21466519247|27.125924796492|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995383337|26.321243908827|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189471925514|26.415037740979|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202673633785|26.325017885451|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248435613389|26.362841085767|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.19197653405|26.370699650228|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.19260617791|26.368478494269|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192067503444|26.369275558484|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193194677185|26.369603355322|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192540524502|26.371375020609|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752350692|26.640712271627|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228087662|26.64888294308|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.30843438663|26.455084901782|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308622595478|26.454243986185|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309727889218|26.453753253065|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808015361|26.681613849251|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558032857|26.680004313592|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198164718344|26.680059035365|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833118559|26.209514519325|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.208999986728|26.187545573324|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.21043189595|26.183901218282|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209905930136|26.183527776464|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242818722969|26.221856850878|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243078933345|26.221178547711|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.21539800868|26.162274390996|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.239180163885|26.141171649478|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098483447|26.218651200625|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577252194|26.106020088477|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214068830505|26.153171515312|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683493336|26.141298817774|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922300147|26.265342771781|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240864922531|26.144740111775|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755179822|26.106630902507|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424373271|26.132249414253|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251693539408|26.497686575006|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297329661|26.495904169171|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.24972235119|26.495285017547|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616037809|26.87732693399|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172808581837|26.880998506815|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243379739|26.852365354493|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215788746961|26.883481391443|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698433474|26.897259873442|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.2376442|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.2368684|26.8835807|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.2373634|26.8835531|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.250649899118|26.892123459265|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344076171|26.891248934619|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204324219|26.442942803899|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.140049882974|26.413178978073|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140462547003|26.432189585825|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.14553378891|26.44377072483|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392497753|26.432712374511|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393257702|26.432714058512|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988492728|26.35906854945|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563445812|26.406801263285|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141335780131|26.435046462137|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104048067|26.434496809161|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141435630113|26.384644917113|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213388739|26.408876365072|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088222337|26.418098905912|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242886799895|26.403792105682|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] 4e7vnhzyrc32h8iedaqotk8lkhd9vck 4452930 4452922 2026-04-11T07:49:19Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452930 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.28611111|26.77527778|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.28972222|26.78916667|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484256308|26.776541605101|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.2752261584|26.68728863067|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259432025|26.686682131899|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275234922047|26.687526428791|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387327393|26.791038147606|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242707952505|26.820687504289|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.24328698818|26.821072538049|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547327474|26.821591482232|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853413913|26.816211187954|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274241985095|26.736569838088|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.199909786032|26.775340365726|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270508737745|26.74662171792|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280752715885|26.812755745324|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423061809|26.769252328446|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.2475319088|26.757166551159|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.258930346505|26.69601854186|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232546606892|26.766261405409|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639105477|26.696157429477|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247418929332|26.787499182436|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496348708|26.683660182208|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290700863791|26.744637599949|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294161823248|26.744300325482|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016472297|26.742402217112|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.21878054077|26.800139803067|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449029085|26.715783645968|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.2841842469|26.859706153856|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190158665007|26.724925845682|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062144686|26.771013895553|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953169274|26.654379525171|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929373278|26.653889380778|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131028645205|26.655528414888|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621226534|26.652805104312|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037640996232|26.715253699696|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754098483|26.721999220603|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851008587|26.638446695365|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.13632677152|26.697467652005|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132735630103|26.642433453405|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115602829288|26.298008536721|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115366512491|26.296717205932|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115570554882|26.29901028295|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947371383|26.180759451931|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088975841996|26.165648337099|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130281916868|26.218278957973|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165997961418|26.554255875721|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskola]]'' | name = Galgauskas pamatskola | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.167859984122|26.556165403101|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Galgauska primary school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728353316|26.555159523787|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.190860000163|26.557915629389|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777192385|26.560270801712|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190927828435|26.55709765218|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169912547915|26.511346683288|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151643578823|26.553563050288|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156722525992|26.66404485383|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187708796876|26.588179173464|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q11243981 | label = [[Gulbene (stacija)|Gulbene]] | name = Gulbene | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Dzelzceļa iela 8 | lat = 57.18277778 | long = 26.76583333 | p625 = {{Coord|57.18277778|26.76583333|display=inline}} | image = Station%20Gulbene.jpg | commonscat = Gulbene railway station | vaid = 5013 | wikipediauri = Gulbene_(stacija) | year = 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.75777778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.76111111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.16055556|26.76388889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.75777778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181661870152|26.758368811043|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171641847176|26.771894241727|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.1619444|26.7604318|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.1622339|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.1627312|26.7592916|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.1632362|26.7593749|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.1632362|26.7593749|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.1599417|26.7579716|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.1750867|26.7550627|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.1826455|26.7494867|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.1736893|26.7646549|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.1597336|26.7637453|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.1606775|26.7588504|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Oranžērija]]'' | name = Oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.1609143|26.7619643|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.7551359|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.1715255|26.7674053|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446159734|26.764148691223|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.1827518|26.7604332|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.187489580818|27.029083004973|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.05975473714|26.598386076601|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058063666672|26.600200245075|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056894993824|26.598291315503|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055203707212|26.599462160866|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062042517|26.598111664649|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052885898979|26.598098945144|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.06220742483|26.599762401829|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054978641282|26.597704671007|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059847682955|26.59511499202|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061760829022|26.594382816043|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059621972335|26.598662342009|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197056844|26.597499742904|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061861514534|26.598700556564|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233157392|26.59659675634|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059750786854|26.59756810877|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659464941|26.539134687645|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076424846|26.548678823822|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351387515|26.591848117447|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.07813497339|26.542525547098|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226300785|26.603670419259|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.273750140275|26.930228952004|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001292742|26.929206076228|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.27245756821|26.930479444647|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.273750140275|26.930228952004|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274577651088|26.928315519447|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731411203|26.92901748037|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965396855|26.566842717282|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.371169886446|26.506810369907|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271604895468|26.567929462285|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381109934|26.415832305893|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241981624735|26.456608526894|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718180966|26.286297658874|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012402145|26.286831098104|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.294610488058|26.433686456216|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209284398|26.574311182945|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249115702276|26.51687038617|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.299210099305|26.675117022981|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.2788052|26.5748268|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.2824438|26.5787087|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190880712352|27.029175571517|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190418910454|27.032768288792|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.190270496181|27.025393834056|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.192390292112|27.030583363031|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854158353|27.027549877406|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434166229|27.024730949878|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.186920191058|27.029641448392|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667437164|27.03105098816|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861078134|27.029038667679|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189700955249|27.004556405784|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136226932661|26.97428979164|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213515532437|27.140858927588|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.203890389463|27.049120784678|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.17231309309|26.997854557596|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165741734358|27.018318074233|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.21466519247|27.125924796492|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995383337|26.321243908827|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189471925514|26.415037740979|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202673633785|26.325017885451|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248435613389|26.362841085767|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.19197653405|26.370699650228|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.19260617791|26.368478494269|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192067503444|26.369275558484|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193194677185|26.369603355322|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192540524502|26.371375020609|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752350692|26.640712271627|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228087662|26.64888294308|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.30843438663|26.455084901782|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308622595478|26.454243986185|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309727889218|26.453753253065|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808015361|26.681613849251|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558032857|26.680004313592|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198164718344|26.680059035365|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833118559|26.209514519325|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.208999986728|26.187545573324|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.21043189595|26.183901218282|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209905930136|26.183527776464|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242818722969|26.221856850878|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243078933345|26.221178547711|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.21539800868|26.162274390996|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.239180163885|26.141171649478|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098483447|26.218651200625|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577252194|26.106020088477|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214068830505|26.153171515312|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683493336|26.141298817774|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922300147|26.265342771781|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240864922531|26.144740111775|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755179822|26.106630902507|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424373271|26.132249414253|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251693539408|26.497686575006|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297329661|26.495904169171|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.24972235119|26.495285017547|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616037809|26.87732693399|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172808581837|26.880998506815|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243379739|26.852365354493|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215788746961|26.883481391443|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698433474|26.897259873442|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.2376442|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.2368684|26.8835807|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.2373634|26.8835531|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.250649899118|26.892123459265|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344076171|26.891248934619|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204324219|26.442942803899|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.140049882974|26.413178978073|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140462547003|26.432189585825|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.14553378891|26.44377072483|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392497753|26.432712374511|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393257702|26.432714058512|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988492728|26.35906854945|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563445812|26.406801263285|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141335780131|26.435046462137|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104048067|26.434496809161|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141435630113|26.384644917113|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213388739|26.408876365072|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088222337|26.418098905912|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242886799895|26.403792105682|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] e5iu189fdi57w3dy1mm64s7wv6tulhk Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavas novadā 0 244189 4452831 4450552 2026-04-11T02:44:40Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452831 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641648808238|23.788512229291|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.34422810923|23.547274125763|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344656750478|23.54870132083|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344838586092|23.548179513701|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344440624517|23.545142558282|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452315905|23.549549161392|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.34435732712|23.548310823092|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345261926929|23.549645278255|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147223816|23.542938618759|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.57944444444445|23.584444444444443|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579507663427|23.584481601715|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.579900406362|23.585158000973|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794279459|23.584379914365|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.4025970596|23.748740206579|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704633662844|23.788775664055|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702763653074|23.785471183112|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519394409|23.769459411377|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611111111114|23.852833330555555|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741021871224|23.868344112291|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.423640307623|23.700818390699|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082033243|23.701189405888|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947063506|23.70019468003|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428053606453|23.702778449596|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653384316|23.704542353575|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423218546075|23.702511320434|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261294307|23.69999521425|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422920807864|23.6981366441|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.426280067385|23.702082271888|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.42739296767|23.702629030686|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424370975434|23.699873137461|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q19896848 | label = [[Meitene (stacija)|Meitene]] | name = Meitene | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meitenē | lat = 56.4089 | long = 23.6778 | p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}} | image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG | commonscat = Meitene railway station | vaid = 5189 | wikipediauri = Meitene_(stacija) | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005355702|23.729794657646|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416423600172|23.73219961064|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546947927098|23.987526774108|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055257275|23.98714936192|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.65450913908|23.939706519752|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107424196|23.949506214879|display=inline}} | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611163109|23.488628770771|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614552864847|23.526285436492|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642603851333|23.492022355893|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185028527|23.492364492721|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221167205|23.490970037322|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.61912727875|23.556170422747|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403109919|23.67141014566|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.503859899363|23.933317320815|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461130808|23.806386862469|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947119036|23.860990077783|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576167853084|23.862096825633|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989344778|24.006965582888|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610611973559|23.894878542269|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543096980829|23.928051169441|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522281968367|23.987404672476|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.62203689926|23.86106752094|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.544360334691|23.925699862217|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107055607|23.673524080094|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452323869793|23.658972664858|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.452199724952|23.659387358534|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450781716766|23.658336126337|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451718797113|23.658979635987|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606182517|23.660424268523|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450110894657|23.657747698814|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452368919964|23.660647412785|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453251842491|23.660075375883|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213424794|23.672890568843|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.476389938833|23.685072675488|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455961588366|23.661416928318|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753305684|23.813840262194|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033150856|23.75571654611|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521882842309|23.756999289239|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073217347|23.45373412318|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875157399|23.503447116928|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926314253|23.495401875114|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662055913238|23.541554159432|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432438839406|23.524366608423|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.433030213258|23.524494193621|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565255028|23.828994803647|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493756513778|23.827162352763|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493953920163|23.828331962079|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079277364|23.672195045272|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.518510242161|23.759901685515|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520714586529|23.764524569665|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.539360461806|23.714796039793|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879240 | label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]] | name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos | lat = 56.59433025019 | long = 23.955417661457 | p625 = {{Coord|56.59433025019|23.955417661457|display=inline}} | image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG | commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste "Auči" | vaid = 5248 | wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22 | year = 1871.-1944., 1995. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834283611|24.00924362642|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781187745|23.987600846336|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638941736218|23.936220250247|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919193987|24.08608201744|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.62133677312|23.954051756445|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647713964042|23.907763624632|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715250304|24.025514036228|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575215569417|24.109174632978|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.526490488386|23.990324926478|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518441644881|24.00783589704|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623613583468|23.908864380811|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466107659712|23.771908071281|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410404809596|23.836278118401|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435226106|23.826287497737|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779298497|23.749589103968|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.421999537439|23.752863040079|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914091417|23.772003641959|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467817666424|23.771884056484|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744057165|23.777461153664|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404514810402|23.832202687753|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418198665348|23.757166974562|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094327247|23.785629337379|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571925618726|23.9611188463|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869127991|23.96136173138|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571630513454|23.960317733129|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206449256|23.677933189608|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600667868913|23.629421202298|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.580029576417|23.651060139405|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.63707063454|23.839267029128|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.73368469052|23.694398865304|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835217065|23.693287768576|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.73383521728|23.693287768327|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734062517249|23.693240906247|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418188271|23.692962527807|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159401865|23.576765055613|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808997762469|23.624348438161|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808775780772|23.625272267574|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251027822|23.873019918084|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420666906585|23.542322596936|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.42066690623|23.54232259766|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868018369|23.541885315908|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420511957277|23.542131545796|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.423029876547|23.543078602033|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871448199|23.545711015289|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379868966868|23.416874715214|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.369549564192|23.628759746111|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144482435|23.531593500241|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421484692|23.542820486731|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419058314|23.480136152835|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428944500842|23.480120265902|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416082554465|23.484145155906|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415927816788|23.48394410066|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.416449786409|23.483534203013|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557497867633|23.773773467425|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.558649507541|23.775077604368|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557557721994|23.773058944703|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797070179|23.774555545727|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.557970168999|23.7734908387|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194409841|23.774396930092|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556098903505|23.778132740311|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523335823|23.855475550551|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481332387|23.857963657654|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489052850655|23.857080954703|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491767738719|23.85207928496|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.52649345648|23.915048742583|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529538648692|23.504211308146|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526718625577|23.508648763176|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711323893|23.499212349967|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823383209|23.499273398217|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384013447|23.508574023255|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528704733314|23.509929533827|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528183976315|23.513118693858|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218386976|23.512385928364|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934446862|23.50868625788|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531374777037|23.508867322559|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.528150087763|23.511437025966|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717018092|23.511873299188|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534570508399|23.51720511698|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530707757898|23.496855642735|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459397672391|23.506317674661|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.48028259099|23.463209457252|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467308584868|23.516643215106|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517044188|23.474366791441|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878408101|23.582735367071|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543570744843|23.58329937597|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.478459857|23.488917804995|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478246505457|23.48849740896|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.477610271488|23.488076068975|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909240198|23.488184475719|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.48599172503|23.536956486804|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480896989929|23.457597140099|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.47574349493|23.555360266275|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274268153|23.572549017499|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472124226|23.467360221813|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557125541|23.524493291107|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636465154|23.524391616297|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495255772|23.52419448284|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123277476|23.489689434413|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765119539|23.555169282067|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475731864514|23.556137335798|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631119854|23.554668405618|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49207973307|23.573442761171|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.492359859858|23.57297284766|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492184670145|23.572407423554|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361149027|23.572666641675|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491855906025|23.572862106918|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501011779049|23.489974159431|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501194525433|23.489654795839|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.48692811924|23.536897002122|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] f48zucu444o1v93bdxauoax01939w8l 4452832 4452831 2026-04-11T02:49:46Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452832 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641648808238|23.788512229291|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.34422810923|23.547274125763|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344656750478|23.54870132083|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344838586092|23.548179513701|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344440624517|23.545142558282|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452315905|23.549549161392|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.34435732712|23.548310823092|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345261926929|23.549645278255|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147223816|23.542938618759|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.57944444444445|23.584444444444443|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579507663427|23.584481601715|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.579900406362|23.585158000973|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794279459|23.584379914365|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.4025970596|23.748740206579|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704633662844|23.788775664055|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702763653074|23.785471183112|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519394409|23.769459411377|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611111111114|23.852833330555555|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741021871224|23.868344112291|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.423640307623|23.700818390699|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082033243|23.701189405888|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947063506|23.70019468003|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428053606453|23.702778449596|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653384316|23.704542353575|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423218546075|23.702511320434|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261294307|23.69999521425|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422920807864|23.6981366441|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.426280067385|23.702082271888|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.42739296767|23.702629030686|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424370975434|23.699873137461|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q19896848 | label = [[Meitene (stacija)|Meitene]] | name = Meitene | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meitenē | lat = 56.4089 | long = 23.6778 | p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}} | image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG | commonscat = Meitene railway station | vaid = 5189 | wikipediauri = Meitene_(stacija) | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005355702|23.729794657646|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416423600172|23.73219961064|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546947927098|23.987526774108|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055257275|23.98714936192|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.65450913908|23.939706519752|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107424196|23.949506214879|display=inline}} | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611163109|23.488628770771|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614552864847|23.526285436492|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642603851333|23.492022355893|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185028527|23.492364492721|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221167205|23.490970037322|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.61912727875|23.556170422747|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403109919|23.67141014566|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.503859899363|23.933317320815|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461130808|23.806386862469|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947119036|23.860990077783|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576167853084|23.862096825633|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989344778|24.006965582888|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610611973559|23.894878542269|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543096980829|23.928051169441|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522281968367|23.987404672476|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.62203689926|23.86106752094|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.544360334691|23.925699862217|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107055607|23.673524080094|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452323869793|23.658972664858|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.452199724952|23.659387358534|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450781716766|23.658336126337|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451718797113|23.658979635987|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606182517|23.660424268523|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450110894657|23.657747698814|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452368919964|23.660647412785|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453251842491|23.660075375883|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213424794|23.672890568843|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.476389938833|23.685072675488|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455961588366|23.661416928318|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753305684|23.813840262194|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033150856|23.75571654611|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521882842309|23.756999289239|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073217347|23.45373412318|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875157399|23.503447116928|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926314253|23.495401875114|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662055913238|23.541554159432|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432438839406|23.524366608423|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.433030213258|23.524494193621|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565255028|23.828994803647|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493756513778|23.827162352763|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493953920163|23.828331962079|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079277364|23.672195045272|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.518510242161|23.759901685515|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520714586529|23.764524569665|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.539360461806|23.714796039793|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879240 | label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]] | name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos | lat = 56.59433025019 | long = 23.955417661457 | p625 = {{Coord|56.59433025019|23.955417661457|display=inline}} | image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG | commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste "Auči" | vaid = 5248 | wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22 | year = 1871.-1944., 1995. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834283611|24.00924362642|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781187745|23.987600846336|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638941736218|23.936220250247|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919193987|24.08608201744|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.62133677312|23.954051756445|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647713964042|23.907763624632|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715250304|24.025514036228|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575215569417|24.109174632978|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.526490488386|23.990324926478|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518441644881|24.00783589704|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623613583468|23.908864380811|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466107659712|23.771908071281|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410404809596|23.836278118401|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435226106|23.826287497737|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779298497|23.749589103968|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.421999537439|23.752863040079|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914091417|23.772003641959|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467817666424|23.771884056484|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744057165|23.777461153664|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404514810402|23.832202687753|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418198665348|23.757166974562|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094327247|23.785629337379|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571925618726|23.9611188463|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869127991|23.96136173138|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571630513454|23.960317733129|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206449256|23.677933189608|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600667868913|23.629421202298|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.580029576417|23.651060139405|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.63707063454|23.839267029128|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.73368469052|23.694398865304|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835217065|23.693287768576|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.73383521728|23.693287768327|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734062517249|23.693240906247|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418188271|23.692962527807|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159401865|23.576765055613|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808997762469|23.624348438161|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808775780772|23.625272267574|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251027822|23.873019918084|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420666906585|23.542322596936|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.42066690623|23.54232259766|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868018369|23.541885315908|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420511957277|23.542131545796|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.423029876547|23.543078602033|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871448199|23.545711015289|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379868966868|23.416874715214|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.369549564192|23.628759746111|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144482435|23.531593500241|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421484692|23.542820486731|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419058314|23.480136152835|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428944500842|23.480120265902|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416082554465|23.484145155906|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415927816788|23.48394410066|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.416449786409|23.483534203013|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557497867633|23.773773467425|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.558649507541|23.775077604368|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557557721994|23.773058944703|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797070179|23.774555545727|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.557970168999|23.7734908387|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194409841|23.774396930092|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556098903505|23.778132740311|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523335823|23.855475550551|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481332387|23.857963657654|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489052850655|23.857080954703|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491767738719|23.85207928496|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.52649345648|23.915048742583|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529538648692|23.504211308146|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526718625577|23.508648763176|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711323893|23.499212349967|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823383209|23.499273398217|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384013447|23.508574023255|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528704733314|23.509929533827|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528183976315|23.513118693858|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218386976|23.512385928364|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934446862|23.50868625788|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531374777037|23.508867322559|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.528150087763|23.511437025966|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717018092|23.511873299188|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534570508399|23.51720511698|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530707757898|23.496855642735|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459397672391|23.506317674661|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.48028259099|23.463209457252|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467308584868|23.516643215106|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517044188|23.474366791441|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878408101|23.582735367071|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543570744843|23.58329937597|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.478459857|23.488917804995|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478246505457|23.48849740896|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.477610271488|23.488076068975|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909240198|23.488184475719|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.48599172503|23.536956486804|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480896989929|23.457597140099|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.47574349493|23.555360266275|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274268153|23.572549017499|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472124226|23.467360221813|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557125541|23.524493291107|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636465154|23.524391616297|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495255772|23.52419448284|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123277476|23.489689434413|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765119539|23.555169282067|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475731864514|23.556137335798|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631119854|23.554668405618|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49207973307|23.573442761171|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.492359859858|23.57297284766|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492184670145|23.572407423554|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361149027|23.572666641675|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491855906025|23.572862106918|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501011779049|23.489974159431|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501194525433|23.489654795839|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.48692811924|23.536897002122|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] 6hd8p8tgizb6pyy4oxfg43ep4afgwek Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Kuldīgas novadā 0 244197 4452619 4436283 2026-04-10T12:54:19Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452619 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231583}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565893 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231583 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4735891 | label = [[Alsungas viduslaiku pils]] | name = Alsungas viduslaiku pils | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.981986261971 | long = 21.566801709282 | p625 = {{Coord|56.981986261971|21.566801709282|display=inline}} | image = Alsunga%20castle%27s%20tower.jpg | commonscat = Alsunga Castle | vaid = 6326 | wikipediauri = Alsungas_viduslaiku_pils | year = 14. gs. - 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q15218529 | label = [[Alsungas Dižgabalkalns]] | name = Alsungas Dižgabalkalns | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Pils ielu un Dzirnavu ezeru | lat = 56.98111111 | long = 21.56888889 | p625 = {{Coord|56.98111111|21.56888889|display=inline}} | image = Di%C5%BEgabalkalns%2C%20pilskalns%20Alsung%C4%81%2003.jpg | commonscat = Dižgabalkalns hillfort | vaid = 1203 | wikipediauri = Alsungas_Di%C5%BEgabalkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q15218531 | label = [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.97972222 | long = 21.57055556 | p625 = {{Coord|56.97972222|21.57055556|display=inline}} | image = Alsunga%20Saint%20Michael%20Roman%20Catholic%20Church.jpg | commonscat = Church of Saint Michael in Alsunga | vaid = 6325 | wikipediauri = Alsungas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q44931699 | label = ''[[:d:Q44931699|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Alsungas katoļu baznīcā | lat = 56.97972222 | long = 21.57055556 | p625 = {{Coord|56.97972222|21.57055556|display=inline}} | vaid = 3578 | year = 19.gs.v. 1893. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q44932066 | label = [[Kalniņu senkapi]] | name = Kalniņu senkapi | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kuršu iela 2 | lat = 56.9804784 | long = 21.5659784 | p625 = {{Coord|56.9804784|21.5659784|display=inline}} | vaid = 1209 | wikipediauri = Kalni%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q44931131 | label = [[Grīnbergu senkapi]] | name = Grīnbergu senkapi | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Grīnbergiem un Dzirniekiem | lat = 56.940286072187 | long = 21.636207724708 | p625 = {{Coord|56.940286072187|21.636207724708|display=inline}} | vaid = 1204 | wikipediauri = Gr%C4%ABnbergu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931227 | label = [[Ķīšu senkapi]] | name = Ķīšu senkapi | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Ķīšiem un Skaidrājiem | lat = 56.935108237959 | long = 21.639769988734 | p625 = {{Coord|56.935108237959|21.639769988734|display=inline}} | vaid = 1205 | wikipediauri = %C4%B6%C4%AB%C5%A1u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931328 | label = [[Mazreģu viduslaiku kapsēta]] | name = Mazreģu viduslaiku kapsēta | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Mazreģiem | lat = 56.964555635791 | long = 21.598477483305 | p625 = {{Coord|56.964555635791|21.598477483305|display=inline}} | vaid = 1206 | wikipediauri = Mazre%C4%A3u_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931427 | label = [[Todaižu pilskalns|Todaižu (Leiškalnu) pilskalns ar apmetni]] | name = Todaižu (Leiškalnu) pilskalns ar apmetni | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Zundēm un bij. Leiškalniem, Pilsezera krastā | lat = 56.945320435304 | long = 21.696362398163 | p625 = {{Coord|56.945320435304|21.696362398163|display=inline}} | vaid = 1207 | wikipediauri = Todai%C5%BEu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931516 | label = [[Jaungaiļu senkapi|Jaungaiļu senkapi (Sauleskalns)]] | name = Jaungaiļu senkapi (Sauleskalns) | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Jaungaiļiem, Zvaigžņiem un Pikšiem | lat = 56.946673725873 | long = 21.617234670266 | p625 = {{Coord|56.946673725873|21.617234670266|display=inline}} | vaid = 1208 | wikipediauri = Jaungai%C4%BCu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q51281249 | label = [[Basu pilskalns]] | name = Basu pilskalns | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Baļļām un Varkaļiem | lat = 56.877485986417 | long = 21.68056330222 | p625 = {{Coord|56.877485986417|21.68056330222|display=inline}} | vaid = 1220 | wikipediauri = Basu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281264 | label = ''[[:d:Q51281264|Biļļu senkapi]]'' | name = Biļļu senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Biļļiem un Valkiem | lat = 56.85815735121 | long = 21.532385240772 | p625 = {{Coord|56.85815735121|21.532385240772|display=inline}} | vaid = 1221 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281283 | label = ''[[:d:Q51281283|Guļu senkapi]]'' | name = Guļu senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Guļiem | lat = 56.900747333612 | long = 21.660957818067 | p625 = {{Coord|56.900747333612|21.660957818067|display=inline}} | vaid = 1222 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281308 | label = ''[[:d:Q51281308|Ģēģeru senkapi]]'' | name = Ģēģeru senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Ģēģeriem | lat = 56.926313844037 | long = 21.63610242927 | p625 = {{Coord|56.926313844037|21.63610242927|display=inline}} | vaid = 1223 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281327 | label = ''[[:d:Q51281327|Aniņu senkapi]]'' | name = Aniņu senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kalnanniņām un bij. Aniņām | lat = 56.926414167704 | long = 21.657699781687 | p625 = {{Coord|56.926414167704|21.657699781687|display=inline}} | vaid = 1224 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281343 | label = ''[[:d:Q51281343|Lancenieku senkapi]]'' | name = Lancenieku senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Muceniekiem un bij. Lanceniekiem | lat = 56.853922122378 | long = 21.71533678254 | p625 = {{Coord|56.853922122378|21.71533678254|display=inline}} | vaid = 1225 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281546 | label = ''[[:d:Q51281546|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižas dzīv. ēkā | lat = 56.950137686844 | long = 22.400499960547 | p625 = {{Coord|56.950137686844|22.400499960547|display=inline}} | vaid = 3608 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281565 | label = ''[[:d:Q51281565|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižas dzīv. ēkā | lat = 56.950137686844 | long = 22.400499960547 | p625 = {{Coord|56.950137686844|22.400499960547|display=inline}} | vaid = 3609 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281583 | label = ''[[:d:Q51281583|Kabiles luterāņu baznīca]]'' | name = Kabiles luterāņu baznīca | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.948651960406 | long = 22.369955142059 | p625 = {{Coord|56.948651960406|22.369955142059|display=inline}} | image = Kabile%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg | commonscat = Lutheran church near Kabile | vaid = 6336 | year = 1652. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281601 | label = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | name = Kabiles muižas apbūve | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.95051550557 | long = 22.40046784034 | p625 = {{Coord|56.95051550557|22.40046784034|display=inline}} | image = Kabiles%20mui%C5%BEas%20%C4%93kas.jpg | vaid = 6337 | year = 18.gs.-19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kabiles muiža]] | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281616 | label = ''[[:d:Q51281616|Kabiles muižas kungu māja]]'' | name = Kabiles muižas kungu māja | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.950137686629 | long = 22.400499961283 | p625 = {{Coord|56.950137686629|22.400499961283|display=inline}} | image = Kabiles%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | commonscat = Kabile Manor | vaid = 6338 | year = 18.gs. II c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281639 | label = ''[[:d:Q51281639|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949455141234 | long = 22.401579444926 | p625 = {{Coord|56.949455141234|22.401579444926|display=inline}} | vaid = 6339 | year = 18. gs.III.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281659 | label = ''[[:d:Q51281659|Virtuves māja ("Ķēķis")]]'' | name = Virtuves māja ("Ķēķis") | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.950055077467 | long = 22.401065734312 | p625 = {{Coord|56.950055077467|22.401065734312|display=inline}} | vaid = 6340 | year = 18. gs.III.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281679 | label = ''[[:d:Q51281679|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949800375482 | long = 22.401685483617 | p625 = {{Coord|56.949800375482|22.401685483617|display=inline}} | vaid = 6341 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281691 | label = ''[[:d:Q51281691|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949353571509 | long = 22.400260691871 | p625 = {{Coord|56.949353571509|22.400260691871|display=inline}} | vaid = 6343 | year = 19.gs.I.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281711 | label = ''[[:d:Q51281711|Stirnūzis]]'' | name = Stirnūzis | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949330525962 | long = 22.400834736087 | p625 = {{Coord|56.949330525962|22.400834736087|display=inline}} | vaid = 6344 | year = 17.gs. IV c., 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281731 | label = ''[[:d:Q51281731|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.950068751955 | long = 22.4014749974 | p625 = {{Coord|56.950068751955|22.4014749974|display=inline}} | vaid = 6345 | year = 19. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281533 | label = [[Kabiles pilskalns]] | name = Kabiles pilskalns | municipality = Kabiles pagasts | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.972233530997 | long = 22.436083169176 | p625 = {{Coord|56.972233530997|22.436083169176|display=inline}} | vaid = 1230 | wikipediauri = Kabiles_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kabiles_pagasts }} {{monument | qid = Q11010866 | label = [[Kuldīgas pils|Kuldīgas viduslaiku pils]] | name = Kuldīgas viduslaiku pils | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 1 | lat = 56.968877 | long = 21.9764912 | p625 = {{Coord|56.968877|21.9764912|display=inline}} | image = Goldingen%20um%201680.jpg | commonscat = Kuldīga Castle | vaid = 1233 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q12323093 | label = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]] | name = Kuldīgas ķieģeļu tilts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela | locality = gals | lat = 56.970052 | long = 21.977535 | p625 = {{Coord|56.970052|21.977535|display=inline}} | image = Bridge%20in%20Kuld%C4%ABga%281%29.jpg | commonscat = Kuldīga vaulted bridge | vaid = 6347 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_%C4%B7ie%C4%A3e%C4%BCu_tilts | year = 1874. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219187 | label = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 12 | lat = 56.96611111 | long = 21.96805556 | p625 = {{Coord|56.96611111|21.96805556|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABga%2C%20luter%C3%A1nsk%C3%BD%20kostel%20svat%C3%A9%20Anny.jpg | commonscat = Church of Saint Anne in Kuldīga | vaid = 8722 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Annas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1899.-1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219188 | label = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | lat = 56.97 | long = 21.97333333 | p625 = {{Coord|56.97|21.97333333|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABga%20-%20church%281%29.jpg | commonscat = Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 6351 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Katr%C4%ABnas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1645., 1748., 1808., 1866.,1905., 1968. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219189 | label = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | lat = 56.96777778 | long = 21.97 | p625 = {{Coord|56.96777778|21.97|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABgas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 6358 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_Romas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1640. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219988 | label = [[Veckuldīgas pilskalns]] | name = Veckuldīgas pilskalns | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Veckuldīgas upīti un Ventu | lat = 56.991619119676 | long = 21.959235205333 | p625 = {{Coord|56.991619119676|21.959235205333|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABgas%20kur%C5%A1u%20pilskalns.jpg | commonscat = Veckuldīga hillfort | vaid = 1232 | wikipediauri = Veckuld%C4%ABgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281746 | label = ''[[:d:Q51281746|Kuldīgas senpilsēta]]'' | name = Kuldīgas senpilsēta | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = centrā | lat = 56.969366201477 | long = 21.972471023034 | p625 = {{Coord|56.969366201477|21.972471023034|display=inline}} | image = Kuldiga%2011.JPG | vaid = 1231 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281776 | label = ''[[:d:Q51281776|Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.968766946471 | long = 21.969806844103 | p625 = {{Coord|56.968766946471|21.969806844103|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2C%20Kuld%C4%ABga.jpg | commonscat = Historic Centre of Kuldīga | vaid = 7435 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281792 | label = ''[[:d:Q51281792|Tilti pār Alekšupīti (6)]]'' | name = Tilti pār Alekšupīti (6) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs | lat = 56.966498318103 | long = 21.970193973904 | p625 = {{Coord|56.966498318103|21.970193973904|display=inline}} | image = Baznicas%20iela%20bridge%20Kuldiga.jpg | commonscat = Bridges over Alekšupīte | vaid = 9105 | year = 17.gs., 19.gs. b., 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281807 | label = ''[[:d:Q51281807|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 1 | lat = 56.9684518 | long = 21.9690795 | p625 = {{Coord|56.9684518|21.9690795|display=inline}} | image = 1905%20g%20iela%20DK%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at 1905. gada iela 1, Kuldīga | vaid = 8946 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281825|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281825 | label = ''[[:d:Q51281825|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 1 | lat = 56.9684518 | long = 21.9690795 | p625 = {{Coord|56.9684518|21.9690795|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%201905.%20gada%20iela%201.jpg | commonscat = 1905. gada iela 1 (Kuldīga) | vaid = 8937 | year = 18.gs., 19.gs.b., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281837 | label = ''[[:d:Q51281837|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 12 | lat = 56.9703222 | long = 21.9684367 | p625 = {{Coord|56.9703222|21.9684367|display=inline}} | image = Dwelling%20house%20XIX%20%281905.%20gada%20iela%2012%29.jpg | commonscat = 1905. gada iela 12 (Kuldīga) | vaid = 6348 | year = 1850.-1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281854 | label = ''[[:d:Q51281854|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 14 | lat = 56.9706528 | long = 21.9683665 | p625 = {{Coord|56.9706528|21.9683665|display=inline}} | image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%201905.%20gada%20iela%2014.jpg | commonscat = Exterior doors at 1905. gada iela 14, Kuldīga | vaid = 8956 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281875 | label = ''[[:d:Q51281875|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Alunāna iela 4 | lat = 56.9709758 | long = 21.9694406 | p625 = {{Coord|56.9709758|21.9694406|display=inline}} | image = Alun%C4%81na%20iela%204%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Alunāna iela 4, Kuldīga | vaid = 8955 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281898 | label = ''[[:d:Q51281898|Vecais rātsnams]]'' | name = Vecais rātsnams | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 5 | lat = 56.967713 | long = 21.9710384 | p625 = {{Coord|56.967713|21.9710384|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%205%20Kuldiga.jpg | commonscat = Baznīcas iela 5 (Kuldīga) | vaid = 8686 | year = 17.gs., 18.gs., 1806.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281916 | label = ''[[:d:Q51281916|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 7 | lat = 56.9679679 | long = 21.9713762 | p625 = {{Coord|56.9679679|21.9713762|display=inline}} | image = Old%20building%20in%20Kuld%C4%ABga.jpg | commonscat = Baznīcas iela 7 (Kuldīga) | vaid = 6349 | year = 1630.II.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281937 | label = ''[[:d:Q51281937|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 9 | lat = 56.968199 | long = 21.9712156 | p625 = {{Coord|56.968199|21.9712156|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Bazn%C4%ABcas%20iela%209%20%281%29.jpg | commonscat = Baznīcas iela 9 (Kuldīga) | vaid = 8687 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281960 | label = ''[[:d:Q51281960|Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 10 | lat = 56.9686926 | long = 21.9706923 | p625 = {{Coord|56.9686926|21.9706923|display=inline}} | image = Hercoga%20J%C4%93kaba%20galma%20aptieka%2C%2013.05.2012..jpg | commonscat = Baznīcas iela 10 (Kuldīga) | vaid = 6350 | year = 16. -17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281984 | label = ''[[:d:Q51281984|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 20 | lat = 56.9696166 | long = 21.9712547 | p625 = {{Coord|56.9696166|21.9712547|display=inline}} | vaid = 8957 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282002 | label = ''[[:d:Q51282002|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.970621 | long = 21.9734539 | p625 = {{Coord|56.970621|21.9734539|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2030%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Baznīcas iela 30, Kuldīga | vaid = 9051 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282023 | label = ''[[:d:Q51282023|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.9701012|21.9732673|display=inline}} | image = Kuldiga%20Altar.JPG | commonscat = Altar of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3615 | year = 1660.-1663. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282053 | label = ''[[:d:Q51282053|Cilnis " Kuldīgas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis " Kuldīgas ģerbonis" | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.9701012|21.9732673|display=inline}} | image = Kuldiga%20Wappen.JPG | vaid = 3616 | year = 1791. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282080 | label = ''[[:d:Q51282080|Ērģeļu luktu gleznojumi (10)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (10) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.9701012|21.9732673|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%201.jpg | vaid = 3617 | year = 17.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282113 | label = ''[[:d:Q51282113|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.9701012|21.9732673|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%203.jpg | vaid = 3618 | year = 1691.-1692. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282138 | label = ''[[:d:Q51282138|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.9701012|21.9732673|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%202.jpg | commonscat = Pipe organ of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3619 | year = 1882. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282164 | label = ''[[:d:Q51282164|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.9701012|21.9732673|display=inline}} | image = Santa%20Caterina%20-%20Kuldiga.jpg | commonscat = Interior of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3621 | year = 17.gs. 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282191 | label = ''[[:d:Q51282191|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.9701012|21.9732673|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%201.jpg | commonscat = Pulpit of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3622 | year = 1659.-1663. 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282240 | label = ''[[:d:Q51282240|Virspilskunga tiesas nams]]'' | name = Virspilskunga tiesas nams | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.9702198 | long = 21.9745111 | p625 = {{Coord|56.9702198|21.9745111|display=inline}} | image = 2016%2003%20Baznicas%20iela%20%284%29.jpg | commonscat = Baznīcas iela 34 (Kuldīga) | vaid = 9163 | year = 18.gs.b., 19.gs. II cet. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282262 | label = ''[[:d:Q51282262|Pilsdzirnavas ar iekārtu]]'' | name = Pilsdzirnavas ar iekārtu | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 36 | lat = 56.9697465 | long = 21.9761983 | p625 = {{Coord|56.9697465|21.9761983|display=inline}} | image = Pils%20dzirnavas%2C%2013.05.2012..jpg | commonscat = Kuldīga Castle watermill | vaid = 6352 | year = 13. gs., 1807., 20. gs. 30. g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282287 | label = ''[[:d:Q51282287|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 6 | lat = 56.9674201 | long = 21.9676903 | p625 = {{Coord|56.9674201|21.9676903|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%206%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Dzirnavu iela 6, Kuldīga | vaid = 9031 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282304 | label = ''[[:d:Q51282304|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 12 | locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 56.9662687 | long = 21.9679974 | p625 = {{Coord|56.9662687|21.9679974|display=inline}} | vaid = 3623 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282325 | label = ''[[:d:Q51282325|Vitrāžas (3)]]'' | name = Vitrāžas (3) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 12 | locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 56.9662687 | long = 21.9679974 | p625 = {{Coord|56.9662687|21.9679974|display=inline}} | vaid = 3625 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282370 | label = ''[[:d:Q51282370|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 1 | lat = 56.9676527 | long = 21.9713275 | p625 = {{Coord|56.9676527|21.9713275|display=inline}} | image = Kuldiga%20-%20panoramio%20-%20Laima%20G%C5%ABtmane%20%28simka%E2%80%A6%20%286%29.jpg | commonscat = Jelgavas iela 1 (Kuldīga) | vaid = 6353 | year = 1800.-1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282391 | label = ''[[:d:Q51282391|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 2 | lat = 56.9675719 | long = 21.9718912 | p625 = {{Coord|56.9675719|21.9718912|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%202%20%283%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 2, Kuldīga | vaid = 3626 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282417 | label = ''[[:d:Q51282417|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 2 | lat = 56.9675719 | long = 21.9718912 | p625 = {{Coord|56.9675719|21.9718912|display=inline}} | image = 2023Jelgavas%20iela%202.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 2, Kuldīga (from Pasta iela) | vaid = 9052 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282439 | label = ''[[:d:Q51282439|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 16 | lat = 56.9658931 | long = 21.9717937 | p625 = {{Coord|56.9658931|21.9717937|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2016%20%286%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 16, Kuldīga | vaid = 3627 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282459 | label = ''[[:d:Q51282459|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 24 | lat = 56.9651964 | long = 21.9729104 | p625 = {{Coord|56.9651964|21.9729104|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2024%20%285%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 24, Kuldīga | vaid = 3628 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282481 | label = ''[[:d:Q51282481|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 25 | lat = 56.9647771 | long = 21.9735401 | p625 = {{Coord|56.9647771|21.9735401|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2025.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 25, Kuldīga | vaid = 9050 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282504 | label = ''[[:d:Q51282504|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 27 | lat = 56.9647278 | long = 21.9738225 | p625 = {{Coord|56.9647278|21.9738225|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2027%20durvju%20virslogs.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 27, Kuldīga | vaid = 3629 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282532 | label = ''[[:d:Q51282532|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 29 | lat = 56.9646605 | long = 21.9741057 | p625 = {{Coord|56.9646605|21.9741057|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2029.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 29, Kuldīga | vaid = 3630 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282552 | label = ''[[:d:Q51282552|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 32 | lat = 56.9647854 | long = 21.9746089 | p625 = {{Coord|56.9647854|21.9746089|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2032%20%281%29%201.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 32, Kuldīga | vaid = 3631 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282573 | label = ''[[:d:Q51282573|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 33 | lat = 56.9640022 | long = 21.9745199 | p625 = {{Coord|56.9640022|21.9745199|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2033%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 33, Kuldīga | vaid = 9044 | year = 19.gs. I. p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282594 | label = ''[[:d:Q51282594|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 11 | lat = 56.9674046 | long = 21.9726571 | p625 = {{Coord|56.9674046|21.9726571|display=inline}} | image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Kalna%20iela%2011.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 11, Kuldīga | vaid = 9055 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282618 | label = ''[[:d:Q51282618|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 13 | lat = 56.9675942 | long = 21.9727126 | p625 = {{Coord|56.9675942|21.9727126|display=inline}} | image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Kalna%20iela%2013%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 13, Kuldīga | vaid = 3632 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282638 | label = ''[[:d:Q51282638|Divu dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Divu dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 13; Kalna iela 15 | lat = 56.967772525705 | long = 21.972820155688 | p625 = {{Coord|56.967772525705|21.972820155688|display=inline}} | image = Kalna%20ielas%20komplekss%2013%20un%2015%20%2810%29.jpg | commonscat = Kalna iela 13-15 (Kuldīga) | vaid = 6346 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282660 | label = ''[[:d:Q51282660|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 14 | lat = 56.9682515 | long = 21.9727921 | p625 = {{Coord|56.9682515|21.9727921|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABga%20Kalna%20iela%2014%20%287%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 14, Kuldīga | vaid = 3633 | year = 19.gs.s. 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282690 | label = ''[[:d:Q51282690|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 14 | lat = 56.9682515 | long = 21.9727921 | p625 = {{Coord|56.9682515|21.9727921|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Kalna%20iel%C4%81%2014.jpg | commonscat = Kalna iela 14 (Kuldīga) | vaid = 6354 | year = 1800.-1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282720 | label = ''[[:d:Q51282720|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 15 | lat = 56.9677667 | long = 21.9728184 | p625 = {{Coord|56.9677667|21.9728184|display=inline}} | image = Kalna%20iela%2015%20durvju%20komplekts%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 15, Kuldīga | vaid = 3634 | year = 18.gs.b. 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282743 | label = ''[[:d:Q51282743|Vācu ģimnāzija, tagad mācību iestāde]]'' | name = Vācu ģimnāzija, tagad mācību iestāde | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 19 | lat = 56.9684199 | long = 21.9733972 | p625 = {{Coord|56.9684199|21.9733972|display=inline}} | image = V%C4%81cu%20%C4%A3imn%C4%81zija%20%28Kalna%20iela%2019%29.jpg | commonscat = Kalna iela 19 (Kuldīga) | vaid = 8950 | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282760 | label = ''[[:d:Q51282760|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 23 | lat = 56.9689788 | long = 21.9734623 | p625 = {{Coord|56.9689788|21.9734623|display=inline}} | image = 2019%2001%20Kalna%20iela%2023%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 23, Kuldīga | vaid = 9093 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282802 | label = ''[[:d:Q51282802|Adatu fabrika]]'' | name = Adatu fabrika | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-050 | address = Kalpaka iela; Kalpaka iela 1; Kalpaka iela 2; Kalpaka iela 4; Liepājas iela 37; Liepājas iela 39 | image = Kalpaka%20iela%202%20%283%29.jpg | vaid = 9154 | year = 19. gs. vidus – 1991. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282821 | label = ''[[:d:Q51282821|Cilnis]]'' | name = Cilnis | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 1 | lat = 56.9684757 | long = 21.970503 | p625 = {{Coord|56.9684757|21.970503|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%201%20cilnis%20%281%29.jpg | vaid = 3635 | year = 1632. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282841 | label = ''[[:d:Q51282841|Dzīvojamā un saimniecības ēka]]'' | name = Dzīvojamā un saimniecības ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 3a | lat = 56.9685822 | long = 21.9699114 | p625 = {{Coord|56.9685822|21.9699114|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%203a.jpg | vaid = 8724 | year = 1828.-1839., 19.gs. 70.g.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282863 | label = ''[[:d:Q51282863|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 14 | lat = 56.9681934 | long = 21.9674736 | p625 = {{Coord|56.9681934|21.9674736|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2014%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 14, Kuldīga | vaid = 9054 | year = 19.gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282890 | label = ''[[:d:Q51282890|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 16 | lat = 56.9682197 | long = 21.9669537 | p625 = {{Coord|56.9682197|21.9669537|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2016%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 16, Kuldīga | vaid = 9036 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282917 | label = ''[[:d:Q51282917|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 17 | lat = 56.9683989 | long = 21.9673676 | p625 = {{Coord|56.9683989|21.9673676|display=inline}} | image = Ieejas%20port%C4%81ls.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 17, Kuldīga | vaid = 3636 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282944 | label = ''[[:d:Q51282944|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 17 | lat = 56.9683989 | long = 21.9673676 | p625 = {{Coord|56.9683989|21.9673676|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2017%20Kuldiga.jpg | commonscat = Liepājas iela 17 (Kuldīga) | vaid = 6355 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282974 | label = ''[[:d:Q51282974|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 20 | lat = 56.9682496 | long = 21.9665369 | p625 = {{Coord|56.9682496|21.9665369|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2020%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 20, Kuldīga | vaid = 9029 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282993 | label = ''[[:d:Q51282993|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 25 | lat = 56.9684645 | long = 21.9661861 | p625 = {{Coord|56.9684645|21.9661861|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2025%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 25, Kuldīga | vaid = 9045 | year = 19.gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283010 | label = ''[[:d:Q51283010|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 14 | locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.9685978|21.9648255|display=inline}} | vaid = 3638 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283035 | label = ''[[:d:Q51283035|Ikona "Dievmāte"]]'' | name = Ikona "Dievmāte" | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 14 | locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.9685978|21.9648255|display=inline}} | vaid = 3641 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283059 | label = ''[[:d:Q51283059|Kupola gleznojumi]]'' | name = Kupola gleznojumi | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 14 | locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.9685978|21.9648255|display=inline}} | vaid = 3649 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283085 | label = ''[[:d:Q51283085|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 36 | lat = 56.968363 | long = 21.9624617 | p625 = {{Coord|56.968363|21.9624617|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2036%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 36, Kuldīga | vaid = 9037 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283101 | label = ''[[:d:Q51283101|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 38 | lat = 56.9683759 | long = 21.9620655 | p625 = {{Coord|56.9683759|21.9620655|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2038%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 38, Kuldīga | vaid = 9038 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283119 | label = ''[[:d:Q51283119|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Mucenieku iela 1 | lat = 56.9670353 | long = 21.9690674 | p625 = {{Coord|56.9670353|21.9690674|display=inline}} | image = Mucenieku%20iela%201%20%283%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Mucenieku iela 1, Kuldīga | vaid = 9039 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283133 | label = ''[[:d:Q51283133|Pētera kapličas zvanu tornis]]'' | name = Pētera kapličas zvanu tornis | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pētera iela 3 | lat = 56.971611111111 | long = 21.966805555556 | p625 = {{Coord|56.97161111111111|21.966805555555556|display=inline}} | image = St.%20Peters%20chapels%20belfry%20after%20repairs%20%28anno%201782%29.jpg | commonscat = Bell tower of Peter's Chapel in Kuldīga | vaid = 6356 | year = 1783. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283161 | label = ''[[:d:Q51283161|Kuldīgas pils sarga mājiņa]]'' | name = Kuldīgas pils sarga mājiņa | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 4 | lat = 56.9694489 | long = 21.9762044 | p625 = {{Coord|56.9694489|21.9762044|display=inline}} | image = The%20building%20at%20Pils%20street%20%28Kuld%C4%ABga%29.JPG | commonscat = Pils iela 4 (Kuldīga) | vaid = 6357 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283175 | label = ''[[:d:Q51283175|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 5 | lat = 56.9684832 | long = 21.9761257 | p625 = {{Coord|56.9684832|21.9761257|display=inline}} | vaid = 3650 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283191 | label = ''[[:d:Q51283191|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 5 | lat = 56.9684832 | long = 21.9761257 | p625 = {{Coord|56.9684832|21.9761257|display=inline}} | image = Kuldiga%20county%20museum.jpg | commonscat = Kuldīga District Museum | vaid = 8544 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283209 | label = ''[[:d:Q51283209|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.9677156|21.9691898|display=inline}} | image = SS.Trinit%C3%A0%20-%20Kuldiga%2003.jpg | commonscat = Altar of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3651 | year = 18.gs. 1818.-1820. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283228 | label = ''[[:d:Q51283228|Dievgalda balustrāde]]'' | name = Dievgalda balustrāde | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6a | locality = Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca | lat = 56.9678185 | long = 21.9699202 | p625 = {{Coord|56.9678185|21.9699202|display=inline}} | image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20Dievgalda%20balustr%C4%81de.jpg | commonscat = Balustrade of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 9009 | year = 18.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283248 | label = ''[[:d:Q51283248|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.9677156|21.9691898|display=inline}} | image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%20%28Kuld%C4%ABga%29%2003.jpg | commonscat = Pipe organ of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3654 | year = 18.gs.60.g. 1897. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283269 | label = ''[[:d:Q51283269|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.9677156|21.9691898|display=inline}} | image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20kancele%20%28Kuld%C4%ABga%29%2001.jpg | commonscat = Pulpit of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3657 | year = 17.gs.b. 18.gs.s. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283292 | label = ''[[:d:Q51283292|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.9677156|21.9691898|display=inline}} | image = SS.Trinit%C3%A0%20-%20Kuldiga%2005.jpg | commonscat = Side altars of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3665 | year = 1777. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283329 | label = ''[[:d:Q51283329|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 7 | lat = 56.9675563 | long = 21.9688416 | p625 = {{Coord|56.9675563|21.9688416|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20iela%207%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Raiņa iela 7, Kuldīga | vaid = 9035 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283345 | label = ''[[:d:Q51283345|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Rumbas iela 13 | lat = 56.9669484 | long = 21.9736148 | p625 = {{Coord|56.9669484|21.9736148|display=inline}} | image = Rumbas%20iela%2013%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Rumbas iela 13, Kuldīga | vaid = 9046 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283357 | label = ''[[:d:Q51283357|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Skrundas iela 12 | lat = 56.9640614 | long = 21.9722003 | p625 = {{Coord|56.9640614|21.9722003|display=inline}} | image = Skrundas%20iela%2012%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Skrundas iela 12, Kuldīga | vaid = 9049 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283378 | label = ''[[:d:Q51283378|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Skrundas iela 14 | lat = 56.9637109 | long = 21.9720407 | p625 = {{Coord|56.9637109|21.9720407|display=inline}} | image = Skrundas%20iela%2014%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Skrundas iela 14, Kuldīga | vaid = 9053 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283395 | label = ''[[:d:Q51283395|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 23 | lat = 56.9697608 | long = 21.9636565 | p625 = {{Coord|56.9697608|21.9636565|display=inline}} | image = Smil%C5%A1u%20iela%2023%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Smilšu iela 23, Kuldīga | vaid = 9033 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283408 | label = ''[[:d:Q51283408|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Strautu iela 3 | lat = 56.9670689 | long = 21.9699242 | p625 = {{Coord|56.9670689|21.9699242|display=inline}} | image = Strautu%20iela%203%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Strautu iela 3, Kuldīga | vaid = 9040 | year = 19.gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283424 | label = ''[[:d:Q51283424|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Upes iela 1 | lat = 56.9709119 | long = 21.973842 | p625 = {{Coord|56.9709119|21.973842|display=inline}} | image = Upes%20iela%201.jpg | commonscat = Exterior doors at Upes iela 1, Kuldīga | vaid = 9030 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283443 | label = ''[[:d:Q51283443|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 12 | lat = 56.9720627 | long = 21.9667769 | p625 = {{Coord|56.9720627|21.9667769|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2012%20%282%29%201.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 12, Kuldīga | vaid = 9034 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283460 | label = ''[[:d:Q51283460|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 23 | lat = 56.9722229 | long = 21.9677883 | p625 = {{Coord|56.9722229|21.9677883|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2023%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 23, Kuldīga | vaid = 9056 | year = 19.gs.1.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283478 | label = ''[[:d:Q51283478|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 31 | lat = 56.9727238 | long = 21.96661 | p625 = {{Coord|56.9727238|21.96661|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2031%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 31, Kuldīga | vaid = 9048 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283498 | label = ''[[:d:Q51283498|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 37 | lat = 56.9734057 | long = 21.9653214 | p625 = {{Coord|56.9734057|21.9653214|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2037%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 37, Kuldīga | vaid = 9047 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283520 | label = ''[[:d:Q51283520|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Virkas iela 1 | lat = 56.9734595 | long = 21.9657705 | p625 = {{Coord|56.9734595|21.9657705|display=inline}} | image = Virkas%20iela%201%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Virkas iela 1 | vaid = 9032 | year = 19.gs. I. p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283538 | label = ''[[:d:Q51283538|Virkas muižas kungu māja]]'' | name = Virkas muižas kungu māja | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Virkas iela 27 | lat = 56.9794961 | long = 21.9624952 | p625 = {{Coord|56.9794961|21.9624952|display=inline}} | image = Virkas%20mui%C5%BEa%20Kuld%C4%ABg%C4%81%202000-09-16.jpg | commonscat = Virka manor house | vaid = 8941 | year = 18.gs., 19.gs. II.p., 20.gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283557 | label = ''[[:d:Q51283557|Šarlotenrue muižas kapliča]]'' | name = Šarlotenrue muižas kapliča | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ziedu iela 15 | lat = 56.9635 | long = 21.966388888889 | p625 = {{Coord|56.9635|21.96638888888889|display=inline}} | image = %C5%A0arlotenrue%20mui%C5%BEas%20kapli%C4%8Da.jpg | vaid = 9000 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q137662031 | label = ''[[:d:Q137662031|Baltijas skolotāju seminārs]]'' | name = Baltijas skolotāju seminārs | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.9685978|21.9648255|display=inline}} | vaid = 38 | year = 1886.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283571 | label = ''[[:d:Q51283571|Grotleju senkapi]]'' | name = Grotleju senkapi | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Grotlejām (Pelcmaņiem) | lat = 56.863959139068 | long = 21.839233661162 | p625 = {{Coord|56.863959139068|21.839233661162|display=inline}} | vaid = 1234 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51283586 | label = ''[[:d:Q51283586|Kļaviņu Velnapēdas akmens - kulta vieta]]'' | name = Kļaviņu Velnapēdas akmens - kulta vieta | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kļaviņiem | lat = 56.895782513467 | long = 21.871678716713 | p625 = {{Coord|56.895782513467|21.871678716713|display=inline}} | vaid = 1235 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51283596 | label = [[Kurmāles pilskalns|Kurmāles (Meņģu) pilskalns]] | name = Kurmāles (Meņģu) pilskalns | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Lauciniekiem un Meņģiem | lat = 56.971081366662 | long = 21.895168430938 | p625 = {{Coord|56.971081366662|21.895168430938|display=inline}} | image = Me%C5%86%C4%A3u%20Kurm%C4%81les%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Meņģi hillfort | vaid = 1236 | wikipediauri = Kurm%C4%81les_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51283610 | label = ''[[:d:Q51283610|Sudmaleju senkapi]]'' | name = Sudmaleju senkapi | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Sudmalejām un Kalniņiem | lat = 56.85291828427 | long = 21.781888554984 | p625 = {{Coord|56.85291828427|21.781888554984|display=inline}} | vaid = 1237 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q20902260 | label = [[Valtaiķu pils]] | name = Valtaiķu pils | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.696763013239 | long = 21.777801464299 | p625 = {{Coord|56.696763013239|21.777801464299|display=inline}} | vaid = 1238 | wikipediauri = Valtai%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283638 | label = ''[[:d:Q51283638|Dižstrautu senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dižstrautu senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Dižstrautiem un bij. Rudes muižu | lat = 56.755534360122 | long = 21.796105198781 | p625 = {{Coord|56.755534360122|21.796105198781|display=inline}} | vaid = 1239 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283647 | label = [[Sermites pilskalns]] | name = Sermites pilskalns | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Vecmuižām un Paegļiem | lat = 56.748218100087 | long = 21.772001263125 | p625 = {{Coord|56.748218100087|21.772001263125|display=inline}} | vaid = 1240 | wikipediauri = Sermites_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283668 | label = ''[[:d:Q51283668|Durvju vērtnes (2)]]'' | name = Durvju vērtnes (2) | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Vangās, muižas klētī | lat = 56.783924079067 | long = 21.756846709069 | p625 = {{Coord|56.783924079067|21.756846709069|display=inline}} | vaid = 3689 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283686 | label = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | name = Laidu muižas ansamblis | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746738824565 | long = 21.879366716399 | p625 = {{Coord|56.746738824565|21.879366716399|display=inline}} | image = Laidi%20manor%20%283%29.jpg | commonscat = Laidi Palace | vaid = 6359 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Laidu muiža]] | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283715 | label = ''[[:d:Q51283715|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746622256982 | long = 21.878605986028 | p625 = {{Coord|56.746622256982|21.878605986028|display=inline}} | image = Laidi%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Laidi Palace | vaid = 6360 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283737 | label = ''[[:d:Q51283737|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746970002976 | long = 21.878909997192 | p625 = {{Coord|56.746970002976|21.878909997192|display=inline}} | vaid = 6361 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283752 | label = ''[[:d:Q51283752|Ratnīca - klēts]]'' | name = Ratnīca - klēts | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746372801011 | long = 21.879289439704 | p625 = {{Coord|56.746372801011|21.879289439704|display=inline}} | vaid = 6362 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283771 | label = ''[[:d:Q51283771|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.747976144952 | long = 21.878077595963 | p625 = {{Coord|56.747976144952|21.878077595963|display=inline}} | vaid = 6363 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Laidu muiža]] | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q15219303 | label = [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Lēnas | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.625100424378 | long = 21.982503635671 | p625 = {{Coord|56.625100424378|21.982503635671|display=inline}} | image = L%C4%93nu%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Holy Trinity church in Lēnas | vaid = 6365 | wikipediauri = L%C4%93nu_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1756. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%93nas }} {{monument | qid = Q55317761 | label = ''[[:d:Q55317761|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Lēnas | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lēnu katoļu baznīcā | lat = 56.625100424856 | long = 21.982503636492 | p625 = {{Coord|56.625100424856|21.982503636492|display=inline}} | vaid = 3692 | year = 18.gs.b.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%93nas }} {{monument | qid = Q55317768 | label = ''[[:d:Q55317768|Lēnu krogs]]'' | name = Lēnu krogs | municipality = Lēnas | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lēnu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.624634902985 | long = 21.979778541838 | p625 = {{Coord|56.624634902985|21.979778541838|display=inline}} | image = Former%20L%C4%93nas%20Tavern%20Ventaskrasti.jpg | vaid = 6366 | year = 19. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%93nas }} {{monument | qid = Q12653595 | label = [[Dzeldas pilskalns]] | name = Dzeldas pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Pilskalniem | lat = 56.5627 | long = 21.91034 | p625 = {{Coord|56.5627|21.91034|display=inline}} | vaid = 1243 | wikipediauri = Dzeldas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q12656740 | label = [[Imuļu pilskalns]] | name = Imuļu pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Robežniekiem un Zvaguļiem | lat = 56.59144 | long = 21.9663 | p625 = {{Coord|56.59144|21.9663|display=inline}} | vaid = 1246 | wikipediauri = Imu%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q16465288 | label = ''[[:d:Q16465288|Namdaru pilskalns]]'' | name = Namdaru pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Melderiem un bij. Namdariem | lat = 56.55948 | long = 21.93729 | p625 = {{Coord|56.55948|21.93729|display=inline}} | vaid = 1244 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q16474578 | label = [[Nīkrāces pilskalns|Upenieku pilskalns]] | name = Upenieku pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Šķerveles upes krastā pie bij. Upeniekiem | lat = 56.528682961441 | long = 21.907384577125 | p625 = {{Coord|56.528682961441|21.907384577125|display=inline}} | image = N%C4%ABkr%C4%81ces%20%28Upenieku%29%20pilskalns.jpg | vaid = 1241 | wikipediauri = N%C4%ABkr%C4%81ces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q16476890 | label = [[Vormsātes pilskalns]] | name = Vormsātes pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Melderiem, Dzeldas un Šķerveles upju satekā | lat = 56.55595568704 | long = 21.94563708619 | p625 = {{Coord|56.55595568704|21.94563708619|display=inline}} | vaid = 1245 | wikipediauri = Vorms%C4%81tes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q55317754 | label = ''[[:d:Q55317754|Lēnu senkapi]]'' | name = Lēnu senkapi | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Lēnu baznīcas un Ventmaļiem | lat = 56.622204055011 | long = 21.979712135889 | p625 = {{Coord|56.622204055011|21.979712135889|display=inline}} | vaid = 1242 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q7124014 | label = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | name = Padures muižas apbūve | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.019818560534 | long = 21.908206086561 | p625 = {{Coord|57.019818560534|21.908206086561|display=inline}} | image = Padures%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-16.jpg | vaid = 6367 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Padures muiža]] | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q51284078 | label = ''[[:d:Q51284078|Muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižas dzīvojamā ēka | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.018347311082 | long = 21.908654217127 | p625 = {{Coord|57.018347311082|21.908654217127|display=inline}} | image = Padures%20mui%C5%BEa%20-%20manor.jpg | commonscat = Padure Manor | vaid = 6368 | year = 18.gs.,19. gs., 2.c.,1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q51284094 | label = ''[[:d:Q51284094|Klēts Padurē]]'' | name = Klēts Padurē | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.019869064135 | long = 21.913329319036 | p625 = {{Coord|57.019869064135|21.913329319036|display=inline}} | image = Padures%20tr%C4%ABsst%C4%81vu%20%C5%A1%C4%B7%C5%ABnis.jpg | commonscat = Padure Barn | vaid = 6369 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q51284111 | label = ''[[:d:Q51284111|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.018804155688 | long = 21.909805495827 | p625 = {{Coord|57.018804155688|21.909805495827|display=inline}} | image = Padures%20mui%C5%BEas%20parks%20%283%29.jpg | vaid = 6370 | year = 19. gs.II p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219479 | label = [[Padures pilskalns]] | name = Padures pilskalns | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem un Jaunbeltēm | lat = 57.04333333 | long = 21.9225 | p625 = {{Coord|57.04333333|21.9225|display=inline}} | vaid = 1248 | wikipediauri = Padures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51283965 | label = [[Tigves pilskalns|Tigves (Tigas) pilskalns]] | name = Tigves (Tigas) pilskalns | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Viršiem | lat = 57.06998672975 | long = 21.787015063669 | p625 = {{Coord|57.06998672975|21.787015063669|display=inline}} | image = Tigves%20%28Tigas%29%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Tigve hillfort | vaid = 1249 | wikipediauri = Tigves_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51283977 | label = ''[[:d:Q51283977|Tigves senkapi]]'' | name = Tigves senkapi | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Tigves (Tigas) pilskalna, vecā Kuldīgas - Ventspils ceļa kreisajā pusē | lat = 57.064283057978 | long = 21.796939211484 | p625 = {{Coord|57.064283057978|21.796939211484|display=inline}} | vaid = 8920 | year = 11.-15.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51283994 | label = ''[[:d:Q51283994|Lapsu senkapi]]'' | name = Lapsu senkapi | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Lapsas" | lat = 56.998339489725 | long = 21.964698849759 | p625 = {{Coord|56.998339489725|21.964698849759|display=inline}} | image = Lapsu%20senkapi%20%287%29.jpg | vaid = 9073 | year = 9./10.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51284012 | label = ''[[:d:Q51284012|Padures vecās skolas senkapi]]'' | name = Padures vecās skolas senkapi | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Lota" | vaid = 9192 | year = 11.-14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q7161828 | label = ''[[:d:Q7161828|Pelču muižas pils]]'' | name = Pelču muižas pils | municipality = Pelči | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Pelču pils" | lat = 56.91861111 | long = 21.96861111 | p625 = {{Coord|56.91861111|21.96861111|display=inline}} | image = Pel%C4%8Di%2C%20Pel%C4%8Du%20pagasts%2C%20LV-3322%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pelči Palace | vaid = 8753 | year = 1903.-1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pelču muiža]] | munwiki = Pel%C4%8Di }} {{monument | qid = Q51284123 | label = [[Krūku pilskalns]] | name = Krūku pilskalns | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Gēriem un bij. Pārupjiem | lat = 56.868422072383 | long = 22.056101554584 | p625 = {{Coord|56.868422072383|22.056101554584|display=inline}} | vaid = 1226 | wikipediauri = Kr%C5%ABku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51284131 | label = ''[[:d:Q51284131|Līču senkapi]]'' | name = Līču senkapi | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Līčiem (Līķiem) | lat = 56.890070542924 | long = 22.06955315 | p625 = {{Coord|56.890070542924|22.06955315|display=inline}} | vaid = 1227 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51284145 | label = ''[[:d:Q51284145|Pakalnu senkapi]]'' | name = Pakalnu senkapi | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pakalniem | lat = 56.920615031645 | long = 22.035115326288 | p625 = {{Coord|56.920615031645|22.035115326288|display=inline}} | vaid = 1228 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51284157 | label = ''[[:d:Q51284157|Zālīšu senkapi (Jāņkalniņš)]]'' | name = Zālīšu senkapi (Jāņkalniņš) | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Zālīšiem | lat = 56.890495535845 | long = 22.063202484123 | p625 = {{Coord|56.890495535845|22.063202484123|display=inline}} | vaid = 1229 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55317775 | label = ''[[:d:Q55317775|Kapenieku senkapi]]'' | name = Kapenieku senkapi | municipality = Raņķu pagasts | district = Raņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kapeniekiem | lat = 56.788120064633 | long = 22.003501887893 | p625 = {{Coord|56.788120064633|22.003501887893|display=inline}} | vaid = 1250 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55317779 | label = ''[[:d:Q55317779|Kraķu senkapi]]'' | name = Kraķu senkapi | municipality = Raņķu pagasts | district = Raņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kraķiem un Pieniķiem | lat = 56.734459087679 | long = 21.974811858588 | p625 = {{Coord|56.734459087679|21.974811858588|display=inline}} | vaid = 1251 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55317787 | label = ''[[:d:Q55317787|Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Raņķu pagasts | district = Raņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Plūdoņiem un Mazraņķiem | lat = 56.766991618049 | long = 21.974000561375 | p625 = {{Coord|56.766991618049|21.974000561375|display=inline}} | vaid = 1252 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51284382 | label = ''[[:d:Q51284382|Rendas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Rendas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Renda | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Baznīca" | lat = 57.068317 | long = 22.291603 | p625 = {{Coord|57.068317|22.291603|display=inline}} | image = Rendas%20bazn%C4%ABca%202000-04-15.jpg | commonscat = Lutheran church in Renda | vaid = 9130 | year = 1786., 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Renda }} {{monument | qid = Q12039294 | label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]] | name = Māras kambaru alas - kulta vieta | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas | lat = 57.081061111111 | long = 22.367111111111 | p625 = {{Coord|57.081061111111|22.367111111111|display=inline}} | image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg | commonscat = Māras kambari | vaid = 2213 | wikipediauri = M%C4%81ras_kambari | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284200 | label = ''[[:d:Q51284200|Mantas kalns - kulta vieta]]'' | name = Mantas kalns - kulta vieta | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Abavas upes labajā krastā pretim Būdniekiem | lat = 57.085399646261 | long = 22.150330111841 | p625 = {{Coord|57.085399646261|22.150330111841|display=inline}} | vaid = 1253 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284213 | label = ''[[:d:Q51284213|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.066348823686 | long = 22.275611901545 | p625 = {{Coord|57.066348823686|22.275611901545|display=inline}} | vaid = 1254 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284228 | label = [[Mordaiķu pilskalns]] | name = Mordaiķu pilskalns | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Avotniekiem | lat = 57.027988332778 | long = 22.219752105552 | p625 = {{Coord|57.027988332778|22.219752105552|display=inline}} | vaid = 1255 | wikipediauri = Mordai%C4%B7u_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284248 | label = ''[[:d:Q51284248|Goskalns - apmetne]]'' | name = Goskalns - apmetne | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Jaundambjiem un Lejastiezumiem | lat = 57.148118547664 | long = 22.192734701876 | p625 = {{Coord|57.148118547664|22.192734701876|display=inline}} | vaid = 1256 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284262 | label = ''[[:d:Q51284262|Kroju senkapi]]'' | name = Kroju senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Krojām | lat = 57.074575385398 | long = 22.364695184158 | p625 = {{Coord|57.074575385398|22.364695184158|display=inline}} | vaid = 1257 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284278 | label = ''[[:d:Q51284278|Lielrendas Velna laiva - senkapi]]'' | name = Lielrendas Velna laiva - senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Rendas pienotavas | lat = 57.072453556523 | long = 22.293360159001 | p625 = {{Coord|57.072453556523|22.293360159001|display=inline}} | vaid = 1258 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284285 | label = [[Rendas pilskalns]] | name = Rendas pilskalns | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Valdātiem | lat = 57.070940138891 | long = 22.299791438335 | p625 = {{Coord|57.070940138891|22.299791438335|display=inline}} | vaid = 1259 | wikipediauri = Rendas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284304 | label = ''[[:d:Q51284304|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.067105275611 | long = 22.283232573755 | p625 = {{Coord|57.067105275611|22.283232573755|display=inline}} | image = 2014%2003%20Renda%20%283%29.jpg | vaid = 1260 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284319 | label = ''[[:d:Q51284319|Sluju senkapi]]'' | name = Sluju senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Slujām un bij. Novadniekiem | lat = 57.105955515182 | long = 22.162053897568 | p625 = {{Coord|57.105955515182|22.162053897568|display=inline}} | vaid = 1261 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284338 | label = ''[[:d:Q51284338|Mežmuižas klēts]]'' | name = Mežmuižas klēts | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielrenda, Ezergaļos | lat = 57.121242505454 | long = 22.273701928596 | p625 = {{Coord|57.121242505454|22.273701928596|display=inline}} | image = Me%C5%BEmui%C5%BEa%20Old%20barn%20%28XIX%20century%29.jpg | vaid = 6371 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284357 | label = ''[[:d:Q51284357|Usmas luterāņu baznīca]]'' | name = Usmas luterāņu baznīca | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Usmas baznīca" | lat = 57.156330726961 | long = 22.204853934375 | p625 = {{Coord|57.156330726961|22.204853934375|display=inline}} | image = Usmas%20bazn%C4%ABca%202008-08-10.jpg | commonscat = Usma Lutheran Church | vaid = 8720 | year = 1935.-1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q55317793 | label = ''[[:d:Q55317793|O.Kalpaka vadītā Latvijas atsevišķā bataljona štāba vieta]]'' | name = O.Kalpaka vadītā Latvijas atsevišķā bataljona štāba vieta | municipality = Rudbārži | district = Rudbāržu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-050 | lat = 56.644718724978 | long = 21.888255550925 | p625 = {{Coord|56.644718724978|21.888255550925|display=inline}} | image = Rudb%C4%81r%C5%BEi%20atbr%C4%ABvo%C5%A1anas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemi%C5%86as%20z%C4%ABme%202000-06-11.jpg | vaid = 8702 | year = 1919.g. Janvāris-marts | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Rudb%C4%81r%C5%BEi }} {{monument | qid = Q55317806 | label = ''[[:d:Q55317806|Kokapuzes senkapi]]'' | name = Kokapuzes senkapi | municipality = Rudbāržu pagasts | district = Rudbāržu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Kokapuzes muižas | lat = 56.685076432206 | long = 21.877312098982 | p625 = {{Coord|56.685076432206|21.877312098982|display=inline}} | vaid = 8939 | year = 11.–13.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rudb%C4%81r%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q55317821 | label = [[Raņķu pilskalns]] | name = Raņķu pilskalns | municipality = Savenieki | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.774924788808 | long = 22.003832023029 | p625 = {{Coord|56.774924788808|22.003832023029|display=inline}} | vaid = 1265 | wikipediauri = Ra%C5%86%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Savenieki }} {{monument | qid = Q55317798 | label = ''[[:d:Q55317798|Kalnamuižas kungu māja]]'' | name = Kalnamuižas kungu māja | municipality = Sieksāte | district = Rudbāržu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Sieksātes pamatskola" | lat = 56.690308909856 | long = 21.890540008911 | p625 = {{Coord|56.690308909856|21.890540008911|display=inline}} | image = Kalnmuiza%20%28Kalnmui%C5%BEas%29%20manor.jpg | commonscat = Kalna Manor | vaid = 8775 | year = 19.gs. II.p., 20.gs. I.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q14992955|Kalnamuiža]]'' | munwiki = Sieks%C4%81te }} {{monument | qid = Q16352493 | label = [[Skrundas viduslaiku pils]] | name = Skrundas viduslaiku pils | municipality = Skrunda | district = Skrunda | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Skrundas muižas parkā, Ventas kreisajā krastā | lat = 56.673347247363 | long = 22.024982997514 | p625 = {{Coord|56.673347247363|22.024982997514|display=inline}} | vaid = 1262 | wikipediauri = Skrundas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrunda }} {{monument | qid = Q55317812 | label = ''[[:d:Q55317812|Krievu kalns - pilskalns]]'' | name = Krievu kalns - pilskalns | municipality = Skrundas pagasts | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Vēršu muižas | lat = 56.670213461385 | long = 22.045477898105 | p625 = {{Coord|56.670213461385|22.045477898105|display=inline}} | vaid = 1263 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrundas_pagasts }} {{monument | qid = Q55317817 | label = ''[[:d:Q55317817|Sīpolu senkapi]]'' | name = Sīpolu senkapi | municipality = Skrundas pagasts | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Sīpolu fermas | lat = 56.646051607191 | long = 22.040310839165 | p625 = {{Coord|56.646051607191|22.040310839165|display=inline}} | vaid = 1264 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrundas_pagasts }} {{monument | qid = Q55317819 | label = ''[[:d:Q55317819|"Zantiņu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Zantiņu" dzīvojamā ēka | municipality = Skrundas pagasts | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Zantiņi" | lat = 56.628768298698 | long = 21.966667248106 | p625 = {{Coord|56.628768298698|21.966667248106|display=inline}} | vaid = 6372 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skrundas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284403 | label = [[Mazsāliju pilskalns|Mazsāliju pilskalns ar apmetni]] | name = Mazsāliju pilskalns ar apmetni | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.879500160945 | long = 21.92619837667 | p625 = {{Coord|56.879500160945|21.92619837667|display=inline}} | vaid = 1266 | wikipediauri = Mazs%C4%81liju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q51284418 | label = ''[[:d:Q51284418|Elderenes Svētavoti - kulta vieta]]'' | name = Elderenes Svētavoti - kulta vieta | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Puķlejām | lat = 56.872498552433 | long = 21.91745781542 | p625 = {{Coord|56.872498552433|21.91745781542|display=inline}} | vaid = 1267 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q51284438 | label = ''[[:d:Q51284438|Krauļu senkapi]]'' | name = Krauļu senkapi | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Krauļiem un Strēļiem | lat = 56.880518042123 | long = 21.917899694785 | p625 = {{Coord|56.880518042123|21.917899694785|display=inline}} | vaid = 1268 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q113483719 | label = ''[[:d:Q113483719|Mazsāliju senkapi]]'' | name = Mazsāliju senkapi | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | vaid = 9231 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q51284576 | label = ''[[:d:Q51284576|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837517679|21.77155452|display=inline}} | vaid = 3696 | year = 18.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284592 | label = ''[[:d:Q51284592|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837517679|21.77155452|display=inline}} | vaid = 3697 | year = 18.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284608 | label = ''[[:d:Q51284608|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837517679|21.77155452|display=inline}} | vaid = 3698 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284623 | label = ''[[:d:Q51284623|Vitrāža "Kalējciema ģerbonis"]]'' | name = Vitrāža "Kalējciema ģerbonis" | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837517679|21.77155452|display=inline}} | vaid = 3701 | year = 1664. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284456 | label = ''[[:d:Q51284456|Sāmiešu apmetne]]'' | name = Sāmiešu apmetne | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Sāmiešiem | lat = 56.825035170373 | long = 21.826269592182 | p625 = {{Coord|56.825035170373|21.826269592182|display=inline}} | vaid = 1270 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284476 | label = ''[[:d:Q51284476|Birzmaļu apmetne]]'' | name = Birzmaļu apmetne | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Birzmaļiem | lat = 56.838807961267 | long = 21.785479700476 | p625 = {{Coord|56.838807961267|21.785479700476|display=inline}} | vaid = 1271 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284494 | label = ''[[:d:Q51284494|Birzmaļu senkapi]]'' | name = Birzmaļu senkapi | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Birzmaļiem | lat = 56.837428253862 | long = 21.787001216559 | p625 = {{Coord|56.837428253862|21.787001216559|display=inline}} | vaid = 1272 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284504 | label = ''[[:d:Q51284504|Kundu senkapi]]'' | name = Kundu senkapi | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Turlavas (Kundu) pilskalna | vaid = 9191 | year = 8.–10. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284520 | label = [[Turlavas pilskalns]] | name = Turlavas pilskalns | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Vārpām un Muižciemiem | lat = 56.821680411442 | long = 21.877751678936 | p625 = {{Coord|56.821680411442|21.877751678936|display=inline}} | image = Laima%20Gutmane%202015%2003%20Kundu%20pilskalns%20%282%29.jpg | commonscat = Kundi hillfort | vaid = 1273 | wikipediauri = Turlavas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284534 | label = [[Lipaiķu pilskalns]] | name = Lipaiķu pilskalns | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Sudmaleju kapsētā pie Pilskalniem | lat = 56.847934123117 | long = 21.774641570806 | p625 = {{Coord|56.847934123117|21.774641570806|display=inline}} | image = Lipaiku%20pilskalns.jpg | vaid = 1274 | wikipediauri = Lipai%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284545 | label = ''[[:d:Q51284545|Jāmaiķu (Klosteres) luterāņu baznīca]]'' | name = Jāmaiķu (Klosteres) luterāņu baznīca | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Klostere | lat = 56.831876539742 | long = 21.651953387744 | p625 = {{Coord|56.831876539742|21.651953387744|display=inline}} | image = Klostere%20St.%20Peter%20evangelic%20lutheran%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Klostere | vaid = 8480 | year = 1692.,18.gs.,1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284564 | label = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | name = Lipaiķu luterāņu baznīca | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķos | lat = 56.837517679602 | long = 21.771554520602 | p625 = {{Coord|56.837517679602|21.771554520602|display=inline}} | image = Lipai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.%202008-08-10.jpg | commonscat = Lipaiķi Lutheran church in Turlava | vaid = 8481 | year = 1630.,19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q27047932 | label = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | name = Valtaiķu luterāņu baznīca | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.697365604776 | long = 21.799963414083 | p625 = {{Coord|56.697365604776|21.799963414083|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 6364 | wikipediauri = Valtai%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283800 | label = ''[[:d:Q51283800|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%202.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3673 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283821 | label = ''[[:d:Q51283821|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20bazn%C4%ABc%C4%93nu%20soli%201.jpg | commonscat = Church benches of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3674 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283841 | label = ''[[:d:Q51283841|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%202.jpg | vaid = 3675 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283856 | label = ''[[:d:Q51283856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3676 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283877 | label = ''[[:d:Q51283877|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20komplekts.jpg | commonscat = Doors of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3677 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283895 | label = ''[[:d:Q51283895|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20kancele.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3678 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283913 | label = ''[[:d:Q51283913|Luktas]]'' | name = Luktas | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20luktas%202.jpg | commonscat = Choir of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3680 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283933 | label = ''[[:d:Q51283933|Vitrāžas Valtaiķu baznīcā]]'' | name = Vitrāžas Valtaiķu baznīcā | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697365604557|21.799963413742|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20vitr%C4%81%C5%BEas%201.jpg | commonscat = Stained-glass windows of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3688 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q113484108 | label = ''[[:d:Q113484108|Vārmes muižas kalpu māja]]'' | name = Vārmes muižas kalpu māja | municipality = Vārmes pagasts | district = Vārmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | vaid = 9292 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138217229|Vārmes muiža]]'' | munwiki = V%C4%81rmes_pagasts }} {{monument | qid = Q51281093 | label = ''[[:d:Q51281093|Ēdoles viduslaiku pils]]'' | name = Ēdoles viduslaiku pils | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 57.017651 | long = 21.696867 | p625 = {{Coord|57.017651|21.696867|display=inline}} | image = Edole%20castle%20%284%29.jpg | vaid = 1210 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281115 | label = ''[[:d:Q51281115|Ēdoles senkapi]]'' | name = Ēdoles senkapi | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie baznīcas | lat = 57.01652443207 | long = 21.689718792175 | p625 = {{Coord|57.01652443207|21.689718792175|display=inline}} | vaid = 1211 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281130 | label = ''[[:d:Q51281130|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017091957844|21.689672379186|display=inline}} | vaid = 3582 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281153 | label = ''[[:d:Q51281153|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017091957844|21.689672379186|display=inline}} | vaid = 3584 | year = 1784. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281171 | label = ''[[:d:Q51281171|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017091957844|21.689672379186|display=inline}} | vaid = 3585 | year = 1786. 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281194 | label = ''[[:d:Q51281194|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017091957844|21.689672379186|display=inline}} | vaid = 3588 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281209 | label = ''[[:d:Q51281209|Luktas ar gleznojumiem (10)]]'' | name = Luktas ar gleznojumiem (10) | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017091957844|21.689672379186|display=inline}} | vaid = 3594 | year = 17.gs.s.-18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q138904057 | label = ''[[:d:Q138904057|Ēdoles luterāņu baznīca un kapliča]]'' | name = Ēdoles luterāņu baznīca un kapliča | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | vaid = 6328 | year = 1648. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51280994 | label = ''[[:d:Q51280994|Ķaupu senkapi]]'' | name = Ķaupu senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Ķaupiem | lat = 56.932762445054 | long = 21.746382242578 | p625 = {{Coord|56.932762445054|21.746382242578|display=inline}} | vaid = 1213 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281010 | label = [[Pūjalgu pilskalns]] | name = Pūjalgu pilskalns | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pūjalgām | lat = 57.030133110014 | long = 21.727671046521 | p625 = {{Coord|57.030133110014|21.727671046521|display=inline}} | vaid = 1214 | wikipediauri = P%C5%ABjalgu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281023 | label = ''[[:d:Q51281023|Pūjalgu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Pūjalgu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pūjalgu pilskalna | lat = 57.029980226845 | long = 21.728431990501 | p625 = {{Coord|57.029980226845|21.728431990501|display=inline}} | vaid = 1215 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281036 | label = ''[[:d:Q51281036|Sedļu senkapi]]'' | name = Sedļu senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Sedļiem | lat = 57.038201817893 | long = 21.654747536556 | p625 = {{Coord|57.038201817893|21.654747536556|display=inline}} | vaid = 1216 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281049 | label = ''[[:d:Q51281049|Smiltnieku senkapi]]'' | name = Smiltnieku senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Smiltniekiem | lat = 57.033303632901 | long = 21.645907057443 | p625 = {{Coord|57.033303632901|21.645907057443|display=inline}} | vaid = 1217 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281067 | label = ''[[:d:Q51281067|Strazdiņu senkapi]]'' | name = Strazdiņu senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Strazdiņiem | lat = 57.005066302095 | long = 21.75396463243 | p625 = {{Coord|57.005066302095|21.75396463243|display=inline}} | vaid = 1218 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281075 | label = ''[[:d:Q51281075|Struju senkapi]]'' | name = Struju senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Strujām | lat = 57.089112156082 | long = 21.735995368605 | p625 = {{Coord|57.089112156082|21.735995368605|display=inline}} | vaid = 1219 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q8080012 | label = ''[[:d:Q8080012|Īvandes muižas pils]]'' | name = Īvandes muižas pils | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.000739188922 | long = 21.758620497465 | p625 = {{Coord|57.000739188922|21.758620497465|display=inline}} | image = Ivande%20manor%20house%20%281%29.jpg | commonscat = Īvande manor house | vaid = 6331 | year = 19.gs. I.p.,1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281375 | label = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | name = Lielīvandes muižas apbūve | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.000289989283 | long = 21.75827019882 | p625 = {{Coord|57.000289989283|21.75827019882|display=inline}} | image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEas%20apb%C5%ABve.jpg | vaid = 6329 | year = 18. gs. b. -20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042423|Īvandes muiža]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281391 | label = ''[[:d:Q51281391|Īvande muižas vecā dzīvojamā ēka]]'' | name = Īvande muižas vecā dzīvojamā ēka | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.001024153676 | long = 21.75721660783 | p625 = {{Coord|57.001024153676|21.75721660783|display=inline}} | image = %C4%AAvande%20old%20manor.jpg | commonscat = Īvande old manor house | vaid = 6330 | year = 18. gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281433 | label = ''[[:d:Q51281433|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.001206624963 | long = 21.757957207344 | p625 = {{Coord|57.001206624963|21.757957207344|display=inline}} | image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEa%20%284%29.jpg | vaid = 6332 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281459 | label = ''[[:d:Q51281459|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.000534258854 | long = 21.757478951782 | p625 = {{Coord|57.000534258854|21.757478951782|display=inline}} | image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEa%20%2811%29.jpg | vaid = 6333 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281480 | label = ''[[:d:Q51281480|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.001007317719 | long = 21.757140860185 | p625 = {{Coord|57.001007317719|21.757140860185|display=inline}} | vaid = 3599 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281502 | label = ''[[:d:Q51281502|Īvandes luterāņu baznīca]]'' | name = Īvandes luterāņu baznīca | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.991172106037 | long = 21.766308739848 | p625 = {{Coord|56.991172106037|21.766308739848|display=inline}} | image = Ivande%20evangelic%20lutheran%20church%20%281%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Īvande | vaid = 6334 | year = 1815. -1816. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281514 | label = ''[[:d:Q51281514|Īvandes ūdensdzirnavas ar iekārtu]]'' | name = Īvandes ūdensdzirnavas ar iekārtu | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.991453991338 | long = 21.762554661929 | p625 = {{Coord|56.991453991338|21.762554661929|display=inline}} | image = Ivande%20watermill.jpg | vaid = 6335 | year = 1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281356 | label = ''[[:d:Q51281356|Vecmuižas (Īvandes) pilskalns]]'' | name = Vecmuižas (Īvandes) pilskalns | municipality = Īvandes pagasts | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Avotiem | lat = 56.956412499955 | long = 21.787199185023 | p625 = {{Coord|56.956412499955|21.787199185023|display=inline}} | vaid = 1212 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAvandes_pagasts }} {{monument | qid = Q51284029 | label = ''[[:d:Q51284029|Ābelnieku senkapi]]'' | name = Ābelnieku senkapi | municipality = Ķimale | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Ābelniekiem | lat = 57.020149544613 | long = 21.860481333162 | p625 = {{Coord|57.020149544613|21.860481333162|display=inline}} | vaid = 1247 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6imale }} {{monument | qid = Q51284041 | label = ''[[:d:Q51284041|Durvju vērtnes (2)]]'' | name = Durvju vērtnes (2) | municipality = Ķimale | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ķimales muižas dzīv. ēkā | lat = 57.022417999741 | long = 21.85117899978 | p625 = {{Coord|57.022417999741|21.85117899978|display=inline}} | vaid = 3695 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C4%B6imale }} {{monument | qid = Q51284557 | label = ''[[:d:Q51284557|Ķoniņciema Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Ķoniņciema Elku birzs - kulta vieta | municipality = Ķoniņciems | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.83154187327 | long = 21.750552581164 | p625 = {{Coord|56.83154187327|21.750552581164|display=inline}} | vaid = 1269 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6oni%C5%86ciems_(Turlavas_pagasts) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Kuldīga Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Kuldīgas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Kuldīgas novads]] na8rbg3indhf6knei9xxmovahs5p02m Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Talsu novadā 0 244249 4452836 4451224 2026-04-11T03:33:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452836 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232890}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566140 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232890 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q24208273 | label = [[Tojātu apmetne]] | name = Tojātu apmetne | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām | lat = 57.02777778 | long = 22.60083333 | p625 = {{Coord|57.02777778|22.60083333|display=inline}} | image = Toj%C4%81tu%20apmetne%20un%20senkapi.jpg | vaid = 2182 | wikipediauri = Toj%C4%81tu_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285934 | label = [[Baznīckalns (Abavas pagasts)|Baznīckalns]] | name = Baznīckalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 200 m uz D no Valgales pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā | lat = 57.063485894831 | long = 22.452178390949 | p625 = {{Coord|57.063485894831|22.452178390949|display=inline}} | vaid = 2180 | wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Abavas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285935 | label = [[Valgales pilskalns]] | name = Valgales pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bandeniekiem | lat = 57.065594417661 | long = 22.455481899642 | p625 = {{Coord|57.065594417661|22.455481899642|display=inline}} | image = Valgalespilskalns2021.jpg | vaid = 2183 | wikipediauri = Valgales_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285936 | label = [[Rumbas pilskalns]] | name = Rumbas pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mazbrūveļiem | lat = 57.075136967647 | long = 22.483648922364 | p625 = {{Coord|57.075136967647|22.483648922364|display=inline}} | vaid = 2189 | wikipediauri = Rumbas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361472 | label = [[Veģu senkapi]] | name = Veģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā pie Veģu kapsētas | lat = 57.07832002093 | long = 22.471915916441 | p625 = {{Coord|57.07832002093|22.471915916441|display=inline}} | vaid = 2181 | wikipediauri = Ve%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361478 | label = [[Ģedertu senkapi]] | name = Ģedertu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ģedertiem | lat = 57.071397296648 | long = 22.460061741866 | p625 = {{Coord|57.071397296648|22.460061741866|display=inline}} | vaid = 2184 | wikipediauri = %C4%A2edertu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361481 | label = [[Brasliņu senkapi]] | name = Brasliņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brasliņiem | lat = 57.058313359133 | long = 22.470730961217 | p625 = {{Coord|57.058313359133|22.470730961217|display=inline}} | vaid = 2185 | wikipediauri = Brasli%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361483 | label = [[Jaunmāju viduslaiku kapsēta]] | name = Jaunmāju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jaunmājām | lat = 57.056019503958 | long = 22.590762435332 | p625 = {{Coord|57.056019503958|22.590762435332|display=inline}} | vaid = 2186 | wikipediauri = Jaunm%C4%81ju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361485 | label = [[Kliņģu senkapi]] | name = Kliņģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kliņģiem | lat = 57.046728639712 | long = 22.636100263493 | p625 = {{Coord|57.046728639712|22.636100263493|display=inline}} | vaid = 2187 | wikipediauri = Kli%C5%86%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361486 | label = [[Strautiņu senkapi]] | name = Strautiņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lipstu Strautiņiem | lat = 57.04192214436 | long = 22.585923155333 | p625 = {{Coord|57.04192214436|22.585923155333|display=inline}} | vaid = 2188 | wikipediauri = Strauti%C5%86u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361488 | label = [[Priežleju viduslaiku kapsēta]] | name = Priežleju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Priežlejām | lat = 57.060949202466 | long = 22.596090152012 | p625 = {{Coord|57.060949202466|22.596090152012|display=inline}} | vaid = 2190 | wikipediauri = Prie%C5%BEleju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361491 | label = [[Zunnu senkapi]] | name = Zunnu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zunnām | lat = 57.049964968082 | long = 22.597491649586 | p625 = {{Coord|57.049964968082|22.597491649586|display=inline}} | vaid = 2191 | wikipediauri = Zunnu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361493 | label = [[Ezernieku senkapi]] | name = Ezernieku senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Ezerniekiem un Ausmām | lat = 57.060944565214 | long = 22.511651812721 | p625 = {{Coord|57.060944565214|22.511651812721|display=inline}} | vaid = 2192 | wikipediauri = Ezernieku_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361496 | label = [[Valgales senkapi]] | name = Valgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Valgales upīti un Baznīckalnu | lat = 57.063514008902 | long = 22.452536200787 | p625 = {{Coord|57.063514008902|22.452536200787|display=inline}} | vaid = 2193 | wikipediauri = Valgales_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361499 | label = [[Āžu kalniņš|Āžu kalniņš - senkapi]] | name = Āžu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes kreisajā krastā, DA bij. Virbu dzirnavām | lat = 57.094298928169 | long = 22.584870380683 | p625 = {{Coord|57.094298928169|22.584870380683|display=inline}} | vaid = 2194 | wikipediauri = %C4%80%C5%BEu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361503 | label = [[Lazdu kalniņš|Lazdu kalniņš - senkapi]] | name = Lazdu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes labajā krastā pie Rudzīšiem | lat = 57.093140779815 | long = 22.578593168437 | p625 = {{Coord|57.093140779815|22.578593168437|display=inline}} | vaid = 2195 | wikipediauri = Lazdu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361506 | label = [[Mazvalgales senkapi]] | name = Mazvalgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Z Valgales pilskalnam | lat = 57.066182591767 | long = 22.45562642493 | p625 = {{Coord|57.066182591767|22.45562642493|display=inline}} | vaid = 2196 | wikipediauri = Mazvalgales_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361600 | label = ''[[:d:Q55361600|Altāra margas]]'' | name = Altāra margas | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4276 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361607 | label = ''[[:d:Q55361607|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4279 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361611 | label = ''[[:d:Q55361611|Baznīcēnu soli (30)]]'' | name = Baznīcēnu soli (30) | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4280 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361615 | label = ''[[:d:Q55361615|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4281 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361620 | label = ''[[:d:Q55361620|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4282 | year = 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361624 | label = ''[[:d:Q55361624|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4283 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361631 | label = ''[[:d:Q55361631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4284 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361637 | label = ''[[:d:Q55361637|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4285 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q26981643 | label = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | name = Balgales baznīca | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales baznīca | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | image = Balgales%20bazn%C4%ABca.%202000-05-14.jpg | commonscat = Lutheran church near Balgale | vaid = 9136 | wikipediauri = Balgales_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1807. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361593 | label = ''[[:d:Q55361593|Durvju komplekti (2)]]'' | name = Durvju komplekti (2) | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}} | vaid = 4289 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361596 | label = ''[[:d:Q55361596|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}} | vaid = 4290 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361949 | label = ''[[:d:Q55361949|Stendes muižas senkapi]]'' | name = Stendes muižas senkapi | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 1 km uz DR no Stendes muižas centra | lat = 57.189931687961 | long = 22.543437999178 | p625 = {{Coord|57.189931687961|22.543437999178|display=inline}} | vaid = 2238 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361951 | label = ''[[:d:Q55361951|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4362 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361953 | label = ''[[:d:Q55361953|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4364 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361957 | label = ''[[:d:Q55361957|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4365 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361962 | label = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | name = Stendes luterāņu baznīca un kapliča | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.192958496702 | long = 22.566068750391 | p625 = {{Coord|57.192958496702|22.566068750391|display=inline}} | image = Stendes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da1.jpg | commonscat = Lutheran church in Stende | vaid = 6768 | wikipediauri = Stendes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 17. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361969 | label = ''[[:d:Q55361969|Dižstendes vecā pils]]'' | name = Dižstendes vecā pils | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191251653395 | long = 22.55493813162 | p625 = {{Coord|57.191251653395|22.55493813162|display=inline}} | image = Di%C5%BEstendes%20mui%C5%BEas%20vec%C4%81%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Dižstende Castle ruins | vaid = 6770 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361975 | label = ''[[:d:Q55361975|Stendes muižas kungu māja]]'' | name = Stendes muižas kungu māja | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191878297228 | long = 22.55498009957 | p625 = {{Coord|57.191878297228|22.55498009957|display=inline}} | image = Stendes%20mui%C5%BEa%2C%20Talsu%20novads%2009.jpg | commonscat = Stende manor house | vaid = 6771 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361981 | label = ''[[:d:Q55361981|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192704832198 | long = 22.555205824069 | p625 = {{Coord|57.192704832198|22.555205824069|display=inline}} | vaid = 6772 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361986 | label = ''[[:d:Q55361986|Staļļi (2)]]'' | name = Staļļi (2) | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192598416917 | long = 22.554692942489 | p625 = {{Coord|57.192598416917|22.554692942489|display=inline}} | vaid = 6773 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361989 | label = ''[[:d:Q55361989|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191215133637 | long = 22.557502565868 | p625 = {{Coord|57.191215133637|22.557502565868|display=inline}} | vaid = 6774 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stendes muiža]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q5314718 | label = [[Dundagas pils]] | name = Dundagas pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.510555555556 | long = 22.356111111111 | p625 = {{Coord|57.510555555556|22.356111111111|display=inline}} | image = 4%20Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 6739 | wikipediauri = Dundagas_pils | year = 13. -17. gs. 1766. 1897. 1909. -1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q15218858 | label = [[Dundagas pilskalns]] | name = Dundagas pilskalns | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Sporta iela 8 | lat = 57.51222222 | long = 22.36083333 | p625 = {{Coord|57.51222222|22.36083333|display=inline}} | image = Dundagas%20pilskalns.jpg | commonscat = Dundagas pilskalns | vaid = 2198 | wikipediauri = Dundagas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q24529619 | label = [[Dundagas luterāņu baznīca]] | name = Dundagas luterāņu baznīca | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.50944444 | long = 22.35361111 | p625 = {{Coord|57.50944444|22.35361111|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Dundaga | vaid = 6738 | wikipediauri = Dundagas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997936 | label = ''[[:d:Q46997936|Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks]]'' | name = Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vīdāles iela 5 | lat = 57.519277933931 | long = 22.346238266131 | p625 = {{Coord|57.519277933931|22.346238266131|display=inline}} | vaid = 6737 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997937 | label = ''[[:d:Q46997937|Dundagas viduslaiku pils]]'' | name = Dundagas viduslaiku pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.5097758 | long = 22.3538626 | p625 = {{Coord|57.5097758|22.3538626|display=inline}} | image = Dundagas%20pils.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 2199 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997939 | label = ''[[:d:Q46997939|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.507417839184 | long = 22.357559068016 | p625 = {{Coord|57.507417839184|22.357559068016|display=inline}} | image = Dundagas%20parks.JPG | vaid = 6740 | year = 18. gs., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997941 | label = ''[[:d:Q46997941|Altārglezna "Lieldienu rīts"]]'' | name = Altārglezna "Lieldienu rīts" | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81rglezna%20Lieldienu%20r%C4%ABts.jpg | vaid = 4292 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997942 | label = ''[[:d:Q46997942|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4293 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997944 | label = ''[[:d:Q46997944|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4295 | year = 1859. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997947 | label = ''[[:d:Q46997947|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Kancele%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4296 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997950 | label = ''[[:d:Q46997950|Dundagas baznīcas senkapi]]'' | name = Dundagas baznīcas senkapi | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8; Pils iela 10 | lat = 57.509451395245 | long = 22.35374119727 | p625 = {{Coord|57.509451395245|22.35374119727|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | vaid = 8730 | year = 12.-17.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997919 | label = [[Kalna dārzs|Kalna dārzs - pilskalns]] | name = Kalna dārzs - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas ezera pussalā pie pils | lat = 57.51127 | long = 22.35794 | p625 = {{Coord|57.51127|22.35794|display=inline}} | image = Kalna%20d%C4%81rzs%20ziem%C4%81.jpg | commonscat = Kalna dārzs | vaid = 2200 | wikipediauri = Kalna_d%C4%81rzs | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997923 | label = ''[[:d:Q46997923|Iernieku senkapi]]'' | name = Iernieku senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ierniekiem | lat = 57.442972956791 | long = 22.207831322274 | p625 = {{Coord|57.442972956791|22.207831322274|display=inline}} | vaid = 2205 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997924 | label = ''[[:d:Q46997924|Dzegužkalēju senkapi]]'' | name = Dzegužkalēju senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzegužkalējiem | lat = 57.520438404244 | long = 22.453750263357 | p625 = {{Coord|57.520438404244|22.453750263357|display=inline}} | vaid = 2206 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997926 | label = [[Puiškalna pilskalns|Puiša kalns - pilskalns]] | name = Puiša kalns - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā | lat = 57.542617978133 | long = 22.513983772569 | p625 = {{Coord|57.542617978133|22.513983772569|display=inline}} | image = Pui%C5%A1a%20kalns%20-%20pilskalns%2C%20Dundagas%20pagasts%2002.jpg | commonscat = Puiškalns hillfort | vaid = 2207 | wikipediauri = Pui%C5%A1kalna_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997928 | label = ''[[:d:Q46997928|Kaņķumu senkapi]]'' | name = Kaņķumu senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaņķumiem | lat = 57.496366387122 | long = 22.303047881507 | p625 = {{Coord|57.496366387122|22.303047881507|display=inline}} | vaid = 2208 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997930 | label = ''[[:d:Q46997930|Pagrabkalns - senkapi]]'' | name = Pagrabkalns - senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Silkalējiem | lat = 57.614073569658 | long = 22.500228891026 | p625 = {{Coord|57.614073569658|22.500228891026|display=inline}} | vaid = 2209 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997931 | label = [[Dāvida pils|Dāvida pils - pilskalns]] | name = Dāvida pils - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zeltsiliem | lat = 57.633115346064 | long = 22.310719885427 | p625 = {{Coord|57.633115346064|22.310719885427|display=inline}} | vaid = 2210 | wikipediauri = D%C4%81vida_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997933 | label = ''[[:d:Q46997933|Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja]]'' | name = Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.672562235485 | long = 22.334137946685 | p625 = {{Coord|57.672562235485|22.334137946685|display=inline}} | image = Mazirbes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja.JPG | vaid = 8589 | year = 18.gs.I.p., 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997935 | label = ''[[:d:Q46997935|Kubeles (Kubalu) skola]]'' | name = Kubeles (Kubalu) skola | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas - Talsu ceļa 5. km | lat = 57.462163 | long = 22.398093 | p625 = {{Coord|57.462163|22.398093|display=inline}} | image = Kubeles%20skola%20-%20E.%20Dinsber%C4%A3a%20muzejs%202002-06-24.jpg | commonscat = Kubali school | vaid = 95 | year = 1838. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483725 | label = ''[[:d:Q113483725|Šlīteres bākas tornis]]'' | name = Šlīteres bākas tornis | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9252 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q55362233 | label = ''[[:d:Q55362233|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%203.jpg | vaid = 4387 | year = 1699. 1752. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362240 | label = ''[[:d:Q55362240|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%207.jpg | vaid = 4389 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362246 | label = ''[[:d:Q55362246|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%209.jpg | vaid = 4390 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362248 | label = ''[[:d:Q55362248|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca3.jpg | vaid = 4391 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362251 | label = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | name = Iģenes luterāņu baznīca | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.301052378498 | long = 22.820365946958 | p625 = {{Coord|57.301052378498|22.820365946958|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca.%202001-06-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Iģene | vaid = 6796 | year = 1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362255 | label = ''[[:d:Q55362255|Iģenes muižas kungu māja]]'' | name = Iģenes muižas kungu māja | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes muiža | lat = 57.298371924955 | long = 22.827945338361 | p625 = {{Coord|57.298371924955|22.827945338361|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20mui%C5%BEa%202002-06-24.jpg | vaid = 8988 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138318097|Iģenes muiža]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55361750 | label = ''[[:d:Q55361750|Strautmaļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Strautmaļu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaleši | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautmaļiem | lat = 57.095568767324 | long = 22.406266283406 | p625 = {{Coord|57.095568767324|22.406266283406|display=inline}} | vaid = 2212 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kale%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55181648 | label = ''[[:d:Q55181648|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4334 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q55181652 | label = ''[[:d:Q55181652|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4335 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q2560938 | label = [[Košrags]] | name = Košrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Tilmaču, Anduļu un to starpā esošo māju robežām, ietverot šīs mājas | lat = 57.697871982933 | long = 22.360349088438 | p625 = {{Coord|57.697871982933|22.360349088438|display=inline}} | image = Ko%C5%A1raga%20zvejnieku%20ciems.jpg | commonscat = Košrags | vaid = 7447 | wikipediauri = Ko%C5%A1rags | year = 18.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q2668001 | label = [[Sīkrags]] | name = Sīkrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku māju robežām, ietverot šīs mājas un to starpā esošās teritorijas | lat = 57.66 | long = 22.226388888889 | p625 = {{Coord|57.66|22.226388888889|display=inline}} | vaid = 7448 | wikipediauri = S%C4%ABkrags | year = 19.gs.b.-20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q8254782 | label = [[Kolkas bāka]] | name = Kolkas bāka | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kolkas bāka | lat = 57.80239153 | long = 22.63395911 | p625 = {{Coord|57.80239153|22.63395911|display=inline}} | image = Kolkas%20b%C4%81ka%20-%20Kolka%20lighthouse.jpg | commonscat = Kolka lighthouse | vaid = 9010 | wikipediauri = Kolkas_b%C4%81ka | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997975 | label = ''[[:d:Q46997975|Košraga senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Košraga senkapi (Mēra kapi) | municipality = Košrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Anduļiem | lat = 57.698163132214 | long = 22.36211700505 | p625 = {{Coord|57.698163132214|22.36211700505|display=inline}} | vaid = 2218 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ko%C5%A1rags }} {{monument | qid = Q55361795 | label = ''[[:d:Q55361795|Sviķēnkalns - senkapi]]'' | name = Sviķēnkalns - senkapi | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzelzīšiem (bij. Laugaļiem) | lat = 57.29060071124 | long = 22.653540342822 | p625 = {{Coord|57.29060071124|22.653540342822|display=inline}} | vaid = 2223 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361798 | label = ''[[:d:Q55361798|Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Klāviem (bij. Krojvalkiem) | lat = 57.257947175301 | long = 22.649192176721 | p625 = {{Coord|57.257947175301|22.649192176721|display=inline}} | vaid = 2224 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361800 | label = ''[[:d:Q55361800|Krūmešu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krūmešu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmešiem | lat = 57.266449614476 | long = 22.662113385546 | p625 = {{Coord|57.266449614476|22.662113385546|display=inline}} | vaid = 2225 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361803 | label = ''[[:d:Q55361803|Kūlu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kūlu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vītoliem | lat = 57.260336036532 | long = 22.668469354204 | p625 = {{Coord|57.260336036532|22.668469354204|display=inline}} | vaid = 2226 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361806 | label = ''[[:d:Q55361806|"Cērpu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Cērpu" dzīvojamā ēka | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Cērpās | lat = 57.315561199959 | long = 22.706484841901 | p625 = {{Coord|57.315561199959|22.706484841901|display=inline}} | vaid = 6135 | year = 20. gs. 20./30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361829 | label = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | name = Nurmuižas luterāņu baznīca | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.228412180637 | long = 22.748551352498 | p625 = {{Coord|57.228412180637|22.748551352498|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20bazn%C4%ABca%20Laucien%C4%93%202001-04-01.jpg | commonscat = Nurmes Lutheran church in Lauciene | vaid = 6759 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1594. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361834 | label = ''[[:d:Q55361834|Altāra telpas sētiņa]]'' | name = Altāra telpas sētiņa | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4308 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361837 | label = ''[[:d:Q55361837|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4309 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361839 | label = ''[[:d:Q55361839|Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4310 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361846 | label = ''[[:d:Q55361846|Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4311 | year = 17.gs. 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361850 | label = ''[[:d:Q55361850|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4316 | year = 1684. 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361854 | label = ''[[:d:Q55361854|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 8512 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361856 | label = ''[[:d:Q55361856|Ērģeļu luktu gleznojumi (8)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4313 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361857 | label = ''[[:d:Q55361857|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4314 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361860 | label = ''[[:d:Q55361860|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4315 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361862 | label = ''[[:d:Q55361862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4321 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361866 | label = ''[[:d:Q55361866|Kapa plāksne Bergiem]]'' | name = Kapa plāksne Bergiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4322 | year = 1603. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361871 | label = ''[[:d:Q55361871|Kapa plāksne G.un A.Firksiem]]'' | name = Kapa plāksne G.un A.Firksiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20G.un%20A.Firksiem.jpg | vaid = 4323 | year = 1600. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361876 | label = ''[[:d:Q55361876|Nurmuižas viduslaiku pils]]'' | name = Nurmuižas viduslaiku pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227008694932 | long = 22.761140450513 | p625 = {{Coord|57.227008694932|22.761140450513|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20pils%20Laucien%C4%93%202000-08-03.jpg | vaid = 2227 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361877 | label = ''[[:d:Q55361877|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4328 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361879 | label = ''[[:d:Q55361879|Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4329 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361882 | label = ''[[:d:Q55361882|Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4330 | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361884 | label = ''[[:d:Q55361884|Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4331 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361886 | label = ''[[:d:Q55361886|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns-kr%C4%81sns.jpg | vaid = 4332 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361890 | label = [[Nurmuižas pils|Pils]] | name = Pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226998833168 | long = 22.761106959009 | p625 = {{Coord|57.226998833168|22.761106959009|display=inline}} | image = 2016%2006%20Talsi%20Lauciena%20%282%29.jpg | commonscat = Nurmuiža Castle | vaid = 6753 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_pils | year = 16. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361892 | label = ''[[:d:Q55361892|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226874992948 | long = 22.763770862853 | p625 = {{Coord|57.226874992948|22.763770862853|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEa%2C%20Kalpu%20m%C4%81ja.jpg | vaid = 6754 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361895 | label = ''[[:d:Q55361895|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227049024743 | long = 22.763400311172 | p625 = {{Coord|57.227049024743|22.763400311172|display=inline}} | vaid = 6755 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361896 | label = ''[[:d:Q55361896|Caurbrauktuve ar torni]]'' | name = Caurbrauktuve ar torni | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226818129142 | long = 22.762466220968 | p625 = {{Coord|57.226818129142|22.762466220968|display=inline}} | image = Caurbrauktuve%2C%20Nurmui%C5%BEa.jpg | vaid = 6756 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361898 | label = ''[[:d:Q55361898|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226318856788 | long = 22.761441046836 | p625 = {{Coord|57.226318856788|22.761441046836|display=inline}} | vaid = 6757 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361903 | label = ''[[:d:Q55361903|Govju kūts]]'' | name = Govju kūts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226061826114 | long = 22.762374228894 | p625 = {{Coord|57.226061826114|22.762374228894|display=inline}} | vaid = 6758 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361907 | label = ''[[:d:Q55361907|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226449441935 | long = 22.762189204782 | p625 = {{Coord|57.226449441935|22.762189204782|display=inline}} | vaid = 6760 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q16363647 | label = [[Mežītes pilskalns]] | name = Mežītes pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Muceniekiem | lat = 57.185636950838 | long = 22.709968619608 | p625 = {{Coord|57.185636950838|22.709968619608|display=inline}} | image = Me%C5%BEites%20pilskalns%20no%20dienvidiem.jpg | commonscat = Mežītes hillfort | vaid = 2234 | wikipediauri = Me%C5%BE%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361809 | label = ''[[:d:Q55361809|Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)]]'' | name = Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš) | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mīļajām | lat = 57.199273550516 | long = 22.731413700144 | p625 = {{Coord|57.199273550516|22.731413700144|display=inline}} | vaid = 2231 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361810 | label = ''[[:d:Q55361810|Ratnieku Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Ratnieku Elka kalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ratniekiem | lat = 57.170554907571 | long = 22.769427144874 | p625 = {{Coord|57.170554907571|22.769427144874|display=inline}} | vaid = 2232 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361815 | label = ''[[:d:Q55361815|Mežītes Elkukalns - kulta vieta]]'' | name = Mežītes Elkukalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežītes pilskalna iepretim Tiltiņiem | lat = 57.182208399317 | long = 22.70985403532 | p625 = {{Coord|57.182208399317|22.70985403532|display=inline}} | vaid = 2233 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361818 | label = [[Milzu kalns|Milzu kalns - pilskalns]] | name = Milzu kalns - pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Sapņu ezera | lat = 57.238458001892 | long = 22.640261342561 | p625 = {{Coord|57.238458001892|22.640261342561|display=inline}} | vaid = 2235 | wikipediauri = Milzu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361820 | label = ''[[:d:Q55361820|Kapurkalns - senkapi]]'' | name = Kapurkalns - senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam | lat = 57.183255005467 | long = 22.706242006984 | p625 = {{Coord|57.183255005467|22.706242006984|display=inline}} | vaid = 2236 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361821 | label = ''[[:d:Q55361821|Kalnenieku senkapi]]'' | name = Kalnenieku senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = uz A no Mežītes pilskalna | lat = 57.186237105287 | long = 22.713510618264 | p625 = {{Coord|57.186237105287|22.713510618264|display=inline}} | vaid = 2237 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361827 | label = ''[[:d:Q55361827|Klopenes kapu zvanu tornis]]'' | name = Klopenes kapu zvanu tornis | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9188 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361995 | label = ''[[:d:Q55361995|Mušiņu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Mušiņu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mušiņām | lat = 57.456083513761 | long = 22.591813229994 | p625 = {{Coord|57.456083513761|22.591813229994|display=inline}} | vaid = 2249 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361997 | label = ''[[:d:Q55361997|Bīlavu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Bīlavu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecbīlavām | lat = 57.424062153216 | long = 22.695333811332 | p625 = {{Coord|57.424062153216|22.695333811332|display=inline}} | image = B%C4%ABlavu%20Velna%20laiva%202004-08-13.jpg | commonscat = Bīlavu Velna laiva | vaid = 2250 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q21069412 | label = [[Andumu ozols]] | name = Andumu ozols | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Mežītes pilskalnu un Andumiem | lat = 57.16972222 | long = 22.72138889 | p625 = {{Coord|57.16972222|22.72138889|display=inline}} | image = Andumu%20upurozols.jpg | vaid = 2248 | wikipediauri = Andumu_ozols | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361922 | label = ''[[:d:Q55361922|Lejaslāču senkapi]]'' | name = Lejaslāču senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Lejaslāču kapsētā | lat = 57.204494646656 | long = 22.620119733648 | p625 = {{Coord|57.204494646656|22.620119733648|display=inline}} | vaid = 2239 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361924 | label = ''[[:d:Q55361924|Dziļleju senkapi]]'' | name = Dziļleju senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dziļlejām | lat = 57.219598059275 | long = 22.638100714379 | p625 = {{Coord|57.219598059275|22.638100714379|display=inline}} | vaid = 2240 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361926 | label = ''[[:d:Q55361926|Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta]]'' | name = Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kampariem | lat = 57.219953839779 | long = 22.624856014948 | p625 = {{Coord|57.219953839779|22.624856014948|display=inline}} | image = Vanagkalns%20pie%20Kampariem.jpg | commonscat = Vanagkalns | vaid = 2241 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361927 | label = ''[[:d:Q55361927|Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lejaslāčiem | lat = 57.208791038907 | long = 22.623823609709 | p625 = {{Coord|57.208791038907|22.623823609709|display=inline}} | vaid = 2242 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361929 | label = [[Kāravkalns|Kāravkalns - pilskalns]] | name = Kāravkalns - pilskalns | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē | lat = 57.206118925669 | long = 22.605849876076 | p625 = {{Coord|57.206118925669|22.605849876076|display=inline}} | vaid = 2243 | wikipediauri = K%C4%81ravkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361930 | label = ''[[:d:Q55361930|Vecčumalu senkapi]]'' | name = Vecčumalu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecčumalām | lat = 57.229537348432 | long = 22.634660306403 | p625 = {{Coord|57.229537348432|22.634660306403|display=inline}} | vaid = 2244 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361933 | label = ''[[:d:Q55361933|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.214855847953 | long = 22.587252666784 | p625 = {{Coord|57.214855847953|22.587252666784|display=inline}} | vaid = 2245 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361935 | label = ''[[:d:Q55361935|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.191640527914 | long = 22.662094057507 | p625 = {{Coord|57.191640527914|22.662094057507|display=inline}} | vaid = 2246 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361940 | label = ''[[:d:Q55361940|Ķīļu senkapi]]'' | name = Ķīļu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē iepretim Ķīļu kapiem | lat = 57.184471970678 | long = 22.608651127524 | p625 = {{Coord|57.184471970678|22.608651127524|display=inline}} | vaid = 2247 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361944 | label = ''[[:d:Q55361944|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dzintaros | lat = 57.242454999994 | long = 22.615108000073 | p625 = {{Coord|57.242454999994|22.615108000073|display=inline}} | vaid = 4361 | year = 1929.-1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q46997978 | label = ''[[:d:Q46997978|Mazirbes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazirbes viduslaiku kapsēta | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Grabiem | lat = 57.684676979302 | long = 22.314977509035 | p625 = {{Coord|57.684676979302|22.314977509035|display=inline}} | vaid = 2219 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q46997982 | label = ''[[:d:Q46997982|Līvu tautas nams]]'' | name = Līvu tautas nams | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.68363 | long = 22.31796 | p625 = {{Coord|57.68363|22.31796|display=inline}} | image = Livonian%20culture%20centre%20in%20Mazirbe.JPG | commonscat = Livonian culture centre | vaid = 8577 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q55181658 | label = ''[[:d:Q55181658|Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Baķiem | lat = 57.645535593514 | long = 22.579986232072 | p625 = {{Coord|57.645535593514|22.579986232072|display=inline}} | vaid = 2252 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q55181663 | label = [[Tromeļa pils|Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta]] | name = Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kraujām | lat = 57.653886870425 | long = 22.579102755571 | p625 = {{Coord|57.653886870425|22.579102755571|display=inline}} | image = Tromela%20pils.jpg | vaid = 2253 | wikipediauri = Trome%C4%BCa_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q46997952 | label = ''[[:d:Q46997952|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Muņi | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.580264167905 | long = 22.392917519049 | p625 = {{Coord|57.580264167905|22.392917519049|display=inline}} | vaid = 2201 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mu%C5%86i }} {{monument | qid = Q55361992 | label = ''[[:d:Q55361992|Skolas ēka "Adamoviči"]]'' | name = Skolas ēka "Adamoviči" | municipality = Mācītājmuiža | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | locality = Adamoviči | vaid = 9122 | year = 1821.–1975. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa_(L%C4%ABbagu_pagasts) }} {{monument | qid = Q10964972 | label = [[Mērsraga bāka]] | name = Mērsraga bāka | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 60 | lat = 57.365888888889 | long = 23.119938888889 | p625 = {{Coord|57.365888888889|23.119938888889|display=inline}} | image = Mersrags.JPG | commonscat = Mērsrags lighthouse | vaid = 8566 | wikipediauri = M%C4%93rsraga_b%C4%81ka | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847370 | label = ''[[:d:Q51847370|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Mērsraga luterāņu baznīcā | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}} | vaid = 8515 | year = 19.gs. II p.1924. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847406 | label = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | name = Mērsraga luterāņu baznīca | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 9 | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}} | image = 2015%2009%20Mersrags%20%281%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Mērsrags | vaid = 9131 | year = 1809., 1896. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q46997954 | label = ''[[:d:Q46997954|Upesvagaru senkapi]]'' | name = Upesvagaru senkapi | municipality = Neveja | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Upesvagariem | lat = 57.585186091704 | long = 22.287328495989 | p625 = {{Coord|57.585186091704|22.287328495989|display=inline}} | vaid = 2202 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Neveja }} {{monument | qid = Q7047426 | label = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | name = Nogales muižas apbūve | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368667 | long = 22.73802 | p625 = {{Coord|57.368667|22.73802|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | vaid = 6775 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Nogales muiža]] | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361539 | label = ''[[:d:Q55361539|Nogales muižas pils]]'' | name = Nogales muižas pils | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368688719945 | long = 22.737936579736 | p625 = {{Coord|57.368688719945|22.737936579736|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | commonscat = Nogale Manor | vaid = 6776 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361543 | label = ''[[:d:Q55361543|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4376 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361546 | label = ''[[:d:Q55361546|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4377 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361550 | label = ''[[:d:Q55361550|Krāsnis - kamīni (2)]]'' | name = Krāsnis - kamīni (2) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4378 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361557 | label = ''[[:d:Q55361557|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.369106332712 | long = 22.736069624086 | p625 = {{Coord|57.369106332712|22.736069624086|display=inline}} | vaid = 6778 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361563 | label = ''[[:d:Q55361563|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372435783877 | long = 22.732566087767 | p625 = {{Coord|57.372435783877|22.732566087767|display=inline}} | vaid = 6779 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361572 | label = ''[[:d:Q55361572|Alus darītava]]'' | name = Alus darītava | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.371283373347 | long = 22.734635250678 | p625 = {{Coord|57.371283373347|22.734635250678|display=inline}} | vaid = 6780 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361576 | label = ''[[:d:Q55361576|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.370093997311 | long = 22.735327911346 | p625 = {{Coord|57.370093997311|22.735327911346|display=inline}} | vaid = 6781 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361579 | label = ''[[:d:Q55361579|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372193410294 | long = 22.736561974973 | p625 = {{Coord|57.372193410294|22.736561974973|display=inline}} | vaid = 6782 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361582 | label = ''[[:d:Q55361582|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.367531336839 | long = 22.735941574621 | p625 = {{Coord|57.367531336839|22.735941574621|display=inline}} | vaid = 6783 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361912 | label = ''[[:d:Q55361912|Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta]]'' | name = Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta | municipality = Odre | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaliešiem | lat = 57.231084864215 | long = 22.688485590516 | p625 = {{Coord|57.231084864215|22.688485590516|display=inline}} | vaid = 2228 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Odre }} {{monument | qid = Q55361756 | label = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | name = Pastendes muižas apbūve | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225714878778 | long = 22.521039146098 | p625 = {{Coord|57.225714878778|22.521039146098|display=inline}} | image = Pastendes%20mui%C5%BEas%20parks.JPG | vaid = 6746 | year = 18. gs. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7142966|Pastendes muiža]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361764 | label = ''[[:d:Q55361764|Cilņu "Ģerboņu" fragmenti]]'' | name = Cilņu "Ģerboņu" fragmenti | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižas pilī | lat = 57.223907485455 | long = 22.519594514455 | p625 = {{Coord|57.223907485455|22.519594514455|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 4302 | year = 1741. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361767 | label = ''[[:d:Q55361767|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.224256731724 | long = 22.519001646453 | p625 = {{Coord|57.224256731724|22.519001646453|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6748 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361771 | label = ''[[:d:Q55361771|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225596143933 | long = 22.519979405215 | p625 = {{Coord|57.225596143933|22.519979405215|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6749 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361776 | label = ''[[:d:Q55361776|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.22459399394 | long = 22.519940051072 | p625 = {{Coord|57.22459399394|22.519940051072|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6750 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361508 | label = ''[[:d:Q55361508|Pedvāles muižu komplekss]]'' | name = Pedvāles muižu komplekss | municipality = Pedvāle | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.040575977037 | long = 22.558709606989 | p625 = {{Coord|57.040575977037|22.558709606989|display=inline}} | image = Pedvales%20brivdabas%20makslas%20muzejs%202.jpg | vaid = 2602 | year = 18. gs. 2. p. - 19. gs. 2. p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pedv%C4%81le }} {{monument | qid = Q46997985 | label = ''[[:d:Q46997985|Pitraga viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pitraga viduslaiku kapsēta | municipality = Pitrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Nīteļiem | lat = 57.703422202372 | long = 22.383096306225 | p625 = {{Coord|57.703422202372|22.383096306225|display=inline}} | vaid = 2220 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pitrags }} {{monument | qid = Q46997959 | label = [[Pāces pilskalns]] | name = Pāces pilskalns | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa salā | lat = 57.4983 | long = 22.279076 | p625 = {{Coord|57.4983|22.279076|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20pilskalns.jpg | vaid = 2203 | wikipediauri = P%C4%81ces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46997962 | label = ''[[:d:Q46997962|Pāces Elku kalns - kulta vieta]]'' | name = Pāces Elku kalns - kulta vieta | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa Z malā | lat = 57.499325 | long = 22.283044 | p625 = {{Coord|57.499325|22.283044|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20Elku%20kalns.jpg | vaid = 2204 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361915 | label = ''[[:d:Q55361915|Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kauliņiem | lat = 57.258170538206 | long = 22.874842364067 | p625 = {{Coord|57.258170538206|22.874842364067|display=inline}} | vaid = 2229 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q55361918 | label = ''[[:d:Q55361918|Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Laukstibām, Pļavupītes krastā | lat = 57.252259195003 | long = 22.842047930664 | p625 = {{Coord|57.252259195003|22.842047930664|display=inline}} | vaid = 2230 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q12039294 | label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]] | name = Māras kambaru alas - kulta vieta | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas | lat = 57.081061111111 | long = 22.367111111111 | p625 = {{Coord|57.081061111111|22.367111111111|display=inline}} | image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg | commonscat = Māras kambari | vaid = 2213 | wikipediauri = M%C4%81ras_kambari | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181667 | label = ''[[:d:Q55181667|Rojas senkapi]]'' | name = Rojas senkapi | municipality = Roja | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie zivju konservu kombināta | lat = 57.505747532235 | long = 22.803203370029 | p625 = {{Coord|57.505747532235|22.803203370029|display=inline}} | vaid = 2254 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Roja }} {{monument | qid = Q55181617 | label = ''[[:d:Q55181617|Purciema apmetne]]'' | name = Purciema apmetne | municipality = Rojas pagasts | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = DR Purciemam pie Rīgas-Kolkas šosejas | lat = 57.577446178779 | long = 22.630524793622 | p625 = {{Coord|57.577446178779|22.630524793622|display=inline}} | vaid = 2251 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rojas_pagasts }} {{monument | qid = Q9350067 | label = [[Sabiles sinagoga]] | name = Sabiles sinagoga | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Strautu iela 4 | lat = 57.045499 | long = 22.572068 | p625 = {{Coord|57.045499|22.572068|display=inline}} | image = Former%20synagogue%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Sabile synagogue | vaid = 9133 | wikipediauri = Sabiles_sinagoga | year = 1890. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q15219699 | label = [[Sabiles pilskalns]] | name = Sabiles pilskalns | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Pilskalna un Kandavas ielām | lat = 57.04694444 | long = 22.57694444 | p625 = {{Coord|57.04694444|22.57694444|display=inline}} | image = Sabiles%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Sabile hillfort | vaid = 2257 | wikipediauri = Sabiles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362004 | label = ''[[:d:Q55362004|Sabiles Krievu kapi - senkapi]]'' | name = Sabiles Krievu kapi - senkapi | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma | lat = 57.033725009078 | long = 22.584129856423 | p625 = {{Coord|57.033725009078|22.584129856423|display=inline}} | vaid = 2255 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362010 | label = ''[[:d:Q55362010|Sabiles viduslaiku pils vieta]]'' | name = Sabiles viduslaiku pils vieta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie autoostas | lat = 57.046437803571 | long = 22.571410052623 | p625 = {{Coord|57.046437803571|22.571410052623|display=inline}} | image = Sabiles%20pils%20vieta.jpg | vaid = 2256 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362018 | label = ''[[:d:Q55362018|Kortu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kortu viduslaiku kapsēta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pretī Dārza ielai 8 | lat = 57.055806731845 | long = 22.554400681477 | p625 = {{Coord|57.055806731845|22.554400681477|display=inline}} | vaid = 2258 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362021 | label = ''[[:d:Q55362021|Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.046535977217 | long = 22.573358804886 | p625 = {{Coord|57.046535977217|22.573358804886|display=inline}} | image = 2017%2009%20Sabile%20%2846%29.jpg | vaid = 7449 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362024 | label = [[Brinkenu kapliča]] | name = Brinkenu kapliča | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lāčplēša iela | lat = 57.0441148 | long = 22.566562 | p625 = {{Coord|57.0441148|22.566562|display=inline}} | image = 2011%2006%20Sabile%20%281%29.jpg | commonscat = Brinkens Chapel | vaid = 6761 | wikipediauri = Brinkenu_kapli%C4%8Da | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362033 | label = ''[[:d:Q55362033|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = SabilesBaznica.JPG | vaid = 4341 | year = 1823. 1847. 1889. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362037 | label = ''[[:d:Q55362037|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = PICT0459.JPG | vaid = 4344 | year = 16.gs.b. 1676. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362041 | label = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | name = Sabiles luterāņu baznīca | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Lutheran church in Sabile | vaid = 6762 | year = 1568. 17. gs. 1.p. 1682. 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q46997988 | label = ''[[:d:Q46997988|Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)]]'' | name = Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns) | municipality = Saunags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Nigliņiem | lat = 57.722470001488 | long = 22.445226247034 | p625 = {{Coord|57.722470001488|22.445226247034|display=inline}} | vaid = 2221 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunags }} {{monument | qid = Q8338719 | label = [[Spāres baznīca]] | name = Spāres baznīca | municipality = Spāre | district = Ģibuļu pagasts<br/>Spāre | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.2125 | long = 22.27861111 | p625 = {{Coord|57.2125|22.27861111|display=inline}} | image = Sp%C4%81res%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Spāre church | vaid = 6741 | wikipediauri = Sp%C4%81res_bazn%C4%ABca | year = 1747. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361778 | label = ''[[:d:Q55361778|Spāres pilskalns]]'' | name = Spāres pilskalns | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brīvniekiem | lat = 57.198742807581 | long = 22.295616958143 | p625 = {{Coord|57.198742807581|22.295616958143|display=inline}} | vaid = 2215 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361780 | label = ''[[:d:Q55361780|Kāpņu margas]]'' | name = Kāpņu margas | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Spāres muižas muižn. dzīv. ēkā | lat = 57.211322042331 | long = 22.287134414245 | p625 = {{Coord|57.211322042331|22.287134414245|display=inline}} | vaid = 4307 | year = 1790. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55362071 | label = ''[[:d:Q55362071|Baznīcēnu soli (2)]]'' | name = Baznīcēnu soli (2) | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Strazdes luterāņu baznīcā | lat = 57.137770720373 | long = 22.73469120891 | p625 = {{Coord|57.137770720373|22.73469120891|display=inline}} | vaid = 4349 | year = 1612. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55362074 | label = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | name = Strazdes luterāņu baznīca | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.137770720436 | long = 22.734691209306 | p625 = {{Coord|57.137770720436|22.734691209306|display=inline}} | image = Strazdes%20bazn%C4%ABca%202000-08-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Strazde | vaid = 6763 | wikipediauri = Strazdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1591. -1596. 1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55361585 | label = [[Galtenes svētavots]] | name = Galtenes svētavots | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaļķlejām | lat = 57.153706944934 | long = 22.833940167977 | p625 = {{Coord|57.153706944934|22.833940167977|display=inline}} | vaid = 2197 | wikipediauri = Galtenes_sv%C4%93tavots | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362044 | label = ''[[:d:Q55362044|Vecboču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecboču viduslaiku kapsēta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bočām | lat = 57.124351735693 | long = 22.701231144712 | p625 = {{Coord|57.124351735693|22.701231144712|display=inline}} | vaid = 2259 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362049 | label = ''[[:d:Q55362049|Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)]]'' | name = Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzeguzēm | lat = 57.136988670947 | long = 22.769455062397 | p625 = {{Coord|57.136988670947|22.769455062397|display=inline}} | vaid = 2260 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362056 | label = ''[[:d:Q55362056|Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)]]'' | name = Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ilbatām | lat = 57.132403927527 | long = 22.780700904038 | p625 = {{Coord|57.132403927527|22.780700904038|display=inline}} | vaid = 2261 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362060 | label = ''[[:d:Q55362060|Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmiņiem | lat = 57.136613598807 | long = 22.745058061121 | p625 = {{Coord|57.136613598807|22.745058061121|display=inline}} | vaid = 2262 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362067 | label = ''[[:d:Q55362067|Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.139147157352 | long = 22.762583733859 | p625 = {{Coord|57.139147157352|22.762583733859|display=inline}} | image = Strazdes%20Bazn%C4%ABcas%20kalns.jpg | vaid = 2263 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362068 | label = [[Strazdes pilskalns]] | name = Strazdes pilskalns | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.140165353107 | long = 22.763405548062 | p625 = {{Coord|57.140165353107|22.763405548062|display=inline}} | vaid = 2264 | wikipediauri = Strazdes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362070 | label = ''[[:d:Q55362070|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautiņiem | lat = 57.128964739396 | long = 22.745715362062 | p625 = {{Coord|57.128964739396|22.745715362062|display=inline}} | vaid = 2265 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219870 | label = [[Talsu pilskalns]] | name = Talsu pilskalns | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Talsu ezera R krastā un slimnīcas teritorijā | lat = 57.24305556 | long = 22.59833333 | p625 = {{Coord|57.24305556|22.59833333|display=inline}} | image = Talsu%20pilskalns.jpg | commonscat = Talsi hillfort | vaid = 2268 | wikipediauri = Talsu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362079 | label = ''[[:d:Q55362079|Vilkumuižas ezera senkapi]]'' | name = Vilkumuižas ezera senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vilkumuižas ezerā | lat = 57.251750880816 | long = 22.587336787352 | p625 = {{Coord|57.251750880816|22.587336787352|display=inline}} | vaid = 2269 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362084 | label = ''[[:d:Q55362084|Talsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.24721560006 | long = 22.593003918286 | p625 = {{Coord|57.24721560006|22.593003918286|display=inline}} | image = Talsu%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%20%2816%29.jpg | commonscat = Historical center of Talsi | vaid = 7450 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362088 | label = ''[[:d:Q55362088|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 1 | lat = 57.245428 | long = 22.5963523 | p625 = {{Coord|57.245428|22.5963523|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja%20Bazn%C4%ABcas%20laukum%C4%81%201%20%285%29.jpg | commonscat = Dwelling house Baznīcas laukums 1 | vaid = 6764 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362094 | label = ''[[:d:Q55362094|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 4353 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362098 | label = ''[[:d:Q55362098|Epitāfija E.Fišeram]]'' | name = Epitāfija E.Fišeram | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 4354 | year = 1794. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362104 | label = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | name = Talsu luterāņu baznīca | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | lat = 57.24487 | long = 22.596219 | p625 = {{Coord|57.24487|22.596219|display=inline}} | image = Talsi%20-%20church%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Talsi | vaid = 6765 | year = 1547., 1567., 18./19. gs. 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362106 | label = ''[[:d:Q55362106|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8524 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362109 | label = ''[[:d:Q55362109|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8525 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362113 | label = ''[[:d:Q55362113|Kapa plāksne]]'' | name = Kapa plāksne | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8526 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362118 | label = ''[[:d:Q55362118|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8529 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362122 | label = ''[[:d:Q55362122|Talsu senkapi]]'' | name = Talsu senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 18; Ezera iela 20 | locality = Vilkumuižas ezera A krastā | lat = 57.251017589726 | long = 22.590743438781 | p625 = {{Coord|57.251017589726|22.590743438781|display=inline}} | vaid = 2266 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362124 | label = ''[[:d:Q55362124|Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta]]'' | name = Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | address = Saules iela 6 | lat = 57.2389122 | long = 22.6018007 | p625 = {{Coord|57.2389122|22.6018007|display=inline}} | image = Dreima%C5%86a%20dz%C4%ABvesvieta%20Talsi%2001.jpg | vaid = 8961 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362130 | label = ''[[:d:Q55362130|Kupfera kapliča]]'' | name = Kupfera kapliča | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Zvaigžņu iela 1 | lat = 57.245677 | long = 22.5881062 | p625 = {{Coord|57.245677|22.5881062|display=inline}} | image = Kupfer%27s%20Chapel%20in%20Talsi.JPG | commonscat = Kupfer's Chapel in Talsi | vaid = 6767 | year = 1806. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q61400802 | label = [[Talsu viduslaiku pils]] | name = Talsu viduslaiku pils | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Kalna iela 6 | locality = starp Vilkumuižas un Talsu ezeriem | lat = 57.2458784 | long = 22.593236 | p625 = {{Coord|57.2458784|22.593236|display=inline}} | vaid = 2267 | wikipediauri = Talsu_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362260 | label = ''[[:d:Q55362260|Basu Vilkatu akmens - kulta vieta]]'' | name = Basu Vilkatu akmens - kulta vieta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Basēm | lat = 57.369043537431 | long = 22.930206631703 | p625 = {{Coord|57.369043537431|22.930206631703|display=inline}} | image = Basu%20vilkatu%20akmens%20-%20panoramio.jpg | vaid = 2281 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q55362261 | label = ''[[:d:Q55362261|Tīrumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumu viduslaiku kapsēta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tīrumiem | lat = 57.380378203534 | long = 22.957993710917 | p625 = {{Coord|57.380378203534|22.957993710917|display=inline}} | vaid = 2282 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q46997993 | label = ''[[:d:Q46997993|Žonaku senkapi]]'' | name = Žonaku senkapi | municipality = Vaide | district = Kolkas pagasts<br/>Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Žonakiem | lat = 57.731601341845 | long = 22.469408360568 | p625 = {{Coord|57.731601341845|22.469408360568|display=inline}} | vaid = 2222 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaide }} {{monument | qid = Q15219959 | label = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | name = Valdemārpils luterāņu baznīca | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | lat = 57.37083333 | long = 22.59277778 | p625 = {{Coord|57.37083333|22.59277778|display=inline}} | image = Valdemarpils%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg | commonscat = Lutheran church in Valdemārpils | vaid = 6787 | wikipediauri = Valdem%C4%81rpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1646. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q20870259 | label = [[Sasmakas Elku liepa]] | name = Sasmakas Elku liepa | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. vidusskolas | lat = 57.378747 | long = 22.60004 | p625 = {{Coord|57.378747|22.60004|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20Elku%20liepa%20-%20kulta%20vieta.jpg | commonscat = Valdemārpils Elku liepa | vaid = 2273 | wikipediauri = Sasmakas_Elku_liepa | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362145 | label = [[Dupurkalns|Dupurkalns - pilskalns]] | name = Dupurkalns - pilskalns | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie estrādes | lat = 57.374140539624 | long = 22.600155934191 | p625 = {{Coord|57.374140539624|22.600155934191|display=inline}} | image = Dupurkalns%20-%20pilskalns%2C%20Valdem%C4%81rpils%2004.jpg | commonscat = Dupurkalns hillfort | vaid = 2275 | wikipediauri = Dupurkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362150 | label = ''[[:d:Q55362150|Valdemārpils vēsturiskais centrs]]'' | name = Valdemārpils vēsturiskais centrs | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.371125935568 | long = 22.592082296169 | p625 = {{Coord|57.371125935568|22.592082296169|display=inline}} | image = Valdemarpils%20vesturiskais%20centrs%202.jpg | vaid = 7451 | year = 17.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362155 | label = ''[[:d:Q55362155|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8531 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362160 | label = ''[[:d:Q55362160|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8533 | year = 1856. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362161 | label = ''[[:d:Q55362161|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8534 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362164 | label = ''[[:d:Q55362164|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8535 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362170 | label = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | name = Valdemārpils sinagogas apbūve | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | vaid = 6784 | year = 18./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362173 | label = ''[[:d:Q55362173|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20synagogue.jpg | commonscat = Synagogue (Valdemārpils) | vaid = 6785 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362177 | label = ''[[:d:Q55362177|Palīgēkas (2)]]'' | name = Palīgēkas (2) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | vaid = 6786 | year = 18./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362182 | label = ''[[:d:Q55362182|Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils"]]'' | name = Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils" | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}} | vaid = 4381 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362187 | label = ''[[:d:Q55362187|Kancele ar gleznojumiem (6)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (6) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}} | vaid = 4383 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362197 | label = ''[[:d:Q55362197|Sienas panno]]'' | name = Sienas panno | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 27 | lat = 57.3746855 | long = 22.5908706 | p625 = {{Coord|57.3746855|22.5908706|display=inline}} | vaid = 4385 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362201 | label = ''[[:d:Q55362201|Lauksargu senkapi]]'' | name = Lauksargu senkapi | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ģibzdes, Lauksargu mežniecības 154. kv. | lat = 57.428005902705 | long = 22.328772729995 | p625 = {{Coord|57.428005902705|22.328772729995|display=inline}} | vaid = 2278 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362205 | label = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | name = Valdgales muižas apbūve | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283958213447 | long = 22.567357741784 | p625 = {{Coord|57.283958213447|22.567357741784|display=inline}} | image = Valdgales%20mui%C5%BEa.%202004-08-13.jpg | vaid = 6788 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500337|Valdgales muiža]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362209 | label = ''[[:d:Q55362209|Dārznieka un kučiera māja]]'' | name = Dārznieka un kučiera māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282699733142 | long = 22.568226701631 | p625 = {{Coord|57.282699733142|22.568226701631|display=inline}} | vaid = 6790 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362210 | label = ''[[:d:Q55362210|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283895227675 | long = 22.567878139938 | p625 = {{Coord|57.283895227675|22.567878139938|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20servants%20house%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6791 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362212 | label = ''[[:d:Q55362212|Lustūzis - klēts]]'' | name = Lustūzis - klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282987014598 | long = 22.567958572687 | p625 = {{Coord|57.282987014598|22.567958572687|display=inline}} | vaid = 6792 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362213 | label = ''[[:d:Q55362213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282979947969 | long = 22.569074106368 | p625 = {{Coord|57.282979947969|22.569074106368|display=inline}} | vaid = 6793 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362216 | label = ''[[:d:Q55362216|Siera tornis]]'' | name = Siera tornis | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283538036954 | long = 22.568491253252 | p625 = {{Coord|57.283538036954|22.568491253252|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20Cheese%20tower%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6794 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362218 | label = ''[[:d:Q55362218|Valdgales vējdzirnavas]]'' | name = Valdgales vējdzirnavas | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.286139576209 | long = 22.571687649257 | p625 = {{Coord|57.286139576209|22.571687649257|display=inline}} | image = Valdgales%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20windmill.jpg | commonscat = Valdgale windmill | vaid = 6795 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361516 | label = ''[[:d:Q55361516|Zāles interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Zāles interjera dekoratīvā apdare | municipality = Valgale | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vecvalgale | vaid = 9135 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valgale }} {{monument | qid = Q55362262 | label = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | name = Vandzenes muižas apbūve | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.325102650616 | long = 22.791320708928 | p625 = {{Coord|57.325102650616|22.791320708928|display=inline}} | vaid = 6797 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362265 | label = ''[[:d:Q55362265|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327681806519 | long = 22.802954203702 | p625 = {{Coord|57.327681806519|22.802954203702|display=inline}} | image = Vandzenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Vandzene Manor House | vaid = 6798 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362269 | label = ''[[:d:Q55362269|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.328021326183 | long = 22.802928801803 | p625 = {{Coord|57.328021326183|22.802928801803|display=inline}} | vaid = 6799 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362272 | label = ''[[:d:Q55362272|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326171026247 | long = 22.803857081163 | p625 = {{Coord|57.326171026247|22.803857081163|display=inline}} | vaid = 6800 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362275 | label = ''[[:d:Q55362275|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326285637829 | long = 22.810353044251 | p625 = {{Coord|57.326285637829|22.810353044251|display=inline}} | vaid = 6801 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362279 | label = ''[[:d:Q55362279|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327163595594 | long = 22.806759022995 | p625 = {{Coord|57.327163595594|22.806759022995|display=inline}} | vaid = 6802 | year = 19. gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362284 | label = ''[[:d:Q55362284|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326778133079 | long = 22.802641356991 | p625 = {{Coord|57.326778133079|22.802641356991|display=inline}} | vaid = 6804 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362289 | label = ''[[:d:Q55362289|Ķieģeļu mūra tilts]]'' | name = Ķieģeļu mūra tilts | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326627146413 | long = 22.801300745631 | p625 = {{Coord|57.326627146413|22.801300745631|display=inline}} | vaid = 6805 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362297 | label = ''[[:d:Q55362297|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.33035697018 | long = 22.807401832227 | p625 = {{Coord|57.33035697018|22.807401832227|display=inline}} | vaid = 6806 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q15219888 | label = [[Tilgaļu milzakmens]] | name = Tilgaļu milzakmens | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kraujām | lat = 57.35033333 | long = 22.72269444 | p625 = {{Coord|57.35033333|22.72269444|display=inline}} | image = Vandzenes%20di%C5%BEakmens%202000-10-28.jpg | commonscat = Tilgaļu milzakmens | vaid = 2280 | wikipediauri = Tilga%C4%BCu_milzakmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362227 | label = ''[[:d:Q55362227|Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)]]'' | name = Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš) | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = D Mantiniekiem | lat = 57.324923500911 | long = 22.717822680718 | p625 = {{Coord|57.324923500911|22.717822680718|display=inline}} | vaid = 2279 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46997966 | label = ''[[:d:Q46997966|Lauku senkapi]]'' | name = Lauku senkapi | municipality = Vīdale | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Laukiem | lat = 57.601897378271 | long = 22.459004009271 | p625 = {{Coord|57.601897378271|22.459004009271|display=inline}} | vaid = 2211 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABdale }} {{monument | qid = Q55361519 | label = [[Bašķiņkalns|Bašķiņkalns - pilskalns]] | name = Bašķiņkalns - pilskalns | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kalnmaļiem | lat = 57.378567 | long = 22.681789 | p625 = {{Coord|57.378567|22.681789|display=inline}} | image = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns%20-%20pilskalns%2004.jpg | commonscat = Bašķiņkalns hillfort | vaid = 2270 | wikipediauri = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361523 | label = ''[[:d:Q55361523|Klāšu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Klāšu viduslaiku kapsēta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Klāšām | lat = 57.387255469706 | long = 22.745672322885 | p625 = {{Coord|57.387255469706|22.745672322885|display=inline}} | vaid = 2271 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361528 | label = [[Ozolu Svētkalns|Ozolu Svētkalns - kulta vieta]] | name = Ozolu Svētkalns - kulta vieta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ozoliem | lat = 57.376399590649 | long = 22.658684246926 | p625 = {{Coord|57.376399590649|22.658684246926|display=inline}} | vaid = 2272 | wikipediauri = Ozolu_Sv%C4%93tkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361531 | label = [[Birznieku Velna laiva|Birznieku Velna laiva - senkapi]] | name = Birznieku Velna laiva - senkapi | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Birzniekiem | lat = 57.356702732314 | long = 22.744005296532 | p625 = {{Coord|57.356702732314|22.744005296532|display=inline}} | vaid = 2274 | wikipediauri = Birznieku_Velna_laiva | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361533 | label = ''[[:d:Q55361533|Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zošukrogiem | lat = 57.373860282876 | long = 22.662554674712 | p625 = {{Coord|57.373860282876|22.662554674712|display=inline}} | vaid = 2276 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361734 | label = ''[[:d:Q55361734|Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)]]'' | name = Muneju senkapi (Sudrabkalniņš) | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Munejām | lat = 57.20170149832 | long = 22.413739123065 | p625 = {{Coord|57.20170149832|22.413739123065|display=inline}} | vaid = 2214 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361737 | label = ''[[:d:Q55361737|Zemnieku sēta "Līkumi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Līkumi" | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165061526328 | long = 22.298788438151 | p625 = {{Coord|57.165061526328|22.298788438151|display=inline}} | vaid = 6134 | year = 1821. 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361740 | label = ''[[:d:Q55361740|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165149631834 | long = 22.298300479507 | p625 = {{Coord|57.165149631834|22.298300479507|display=inline}} | vaid = 6743 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361745 | label = ''[[:d:Q55361745|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.1651791314 | long = 22.298813362453 | p625 = {{Coord|57.1651791314|22.298813362453|display=inline}} | vaid = 6744 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361748 | label = ''[[:d:Q55361748|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165034088916 | long = 22.298562021971 | p625 = {{Coord|57.165034088916|22.298562021971|display=inline}} | vaid = 6745 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55362224 | label = ''[[:d:Q55362224|Ošbiržu senkapi]]'' | name = Ošbiržu senkapi | municipality = Ģibzde | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ošbirzēm | lat = 57.394014358721 | long = 22.314993458538 | p625 = {{Coord|57.394014358721|22.314993458538|display=inline}} | vaid = 2277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibzde }} {{monument | qid = Q55181622 | label = [[Ģipkas luterāņu baznīca]] | name = Ģipkas luterāņu baznīca | municipality = Ģipka | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.560004673679 | long = 22.656290490651 | p625 = {{Coord|57.560004673679|22.656290490651|display=inline}} | image = %C4%A2ipkas%20bazn%C4%ABca%202002-06-24.jpg | commonscat = Lutheran church in Ģipka | vaid = 8842 | wikipediauri = %C4%A2ipkas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1860., 20.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ipka }} {{monument | qid = Q55361786 | label = ''[[:d:Q55361786|Kalnkalēju senkapi]]'' | name = Kalnkalēju senkapi | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kalnkalējiem | lat = 57.413249664889 | long = 22.546715081048 | p625 = {{Coord|57.413249664889|22.546715081048|display=inline}} | vaid = 2216 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361789 | label = ''[[:d:Q55361789|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Oškalniem | lat = 57.4131872796 | long = 22.547706307539 | p625 = {{Coord|57.4131872796|22.547706307539|display=inline}} | vaid = 2217 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361792 | label = ''[[:d:Q55361792|Īves vējdzirnavas]]'' | name = Īves vējdzirnavas | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzirnavām | lat = 57.420621703545 | long = 22.528891232138 | p625 = {{Coord|57.420621703545|22.528891232138|display=inline}} | image = %C4%AAve%20wind%20mill.jpg | vaid = 6751 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Talsi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Talsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Talsu novads]] euzt3uvhnkr2cfmsiv193f9kyrvzidf 4452837 4452836 2026-04-11T03:36:56Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452837 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232890}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566140 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232890 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q24208273 | label = [[Tojātu apmetne]] | name = Tojātu apmetne | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām | lat = 57.02777778 | long = 22.60083333 | p625 = {{Coord|57.02777778|22.60083333|display=inline}} | image = Toj%C4%81tu%20apmetne%20un%20senkapi.jpg | vaid = 2182 | wikipediauri = Toj%C4%81tu_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285934 | label = [[Baznīckalns (Abavas pagasts)|Baznīckalns]] | name = Baznīckalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 200 m uz D no Valgales pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā | lat = 57.063485894831 | long = 22.452178390949 | p625 = {{Coord|57.063485894831|22.452178390949|display=inline}} | vaid = 2180 | wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Abavas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285935 | label = [[Valgales pilskalns]] | name = Valgales pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bandeniekiem | lat = 57.065594417661 | long = 22.455481899642 | p625 = {{Coord|57.065594417661|22.455481899642|display=inline}} | image = Valgalespilskalns2021.jpg | vaid = 2183 | wikipediauri = Valgales_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285936 | label = [[Rumbas pilskalns]] | name = Rumbas pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mazbrūveļiem | lat = 57.075136967647 | long = 22.483648922364 | p625 = {{Coord|57.075136967647|22.483648922364|display=inline}} | vaid = 2189 | wikipediauri = Rumbas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361472 | label = [[Veģu senkapi]] | name = Veģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā pie Veģu kapsētas | lat = 57.07832002093 | long = 22.471915916441 | p625 = {{Coord|57.07832002093|22.471915916441|display=inline}} | vaid = 2181 | wikipediauri = Ve%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361478 | label = [[Ģedertu senkapi]] | name = Ģedertu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ģedertiem | lat = 57.071397296648 | long = 22.460061741866 | p625 = {{Coord|57.071397296648|22.460061741866|display=inline}} | vaid = 2184 | wikipediauri = %C4%A2edertu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361481 | label = [[Brasliņu senkapi]] | name = Brasliņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brasliņiem | lat = 57.058313359133 | long = 22.470730961217 | p625 = {{Coord|57.058313359133|22.470730961217|display=inline}} | vaid = 2185 | wikipediauri = Brasli%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361483 | label = [[Jaunmāju viduslaiku kapsēta]] | name = Jaunmāju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jaunmājām | lat = 57.056019503958 | long = 22.590762435332 | p625 = {{Coord|57.056019503958|22.590762435332|display=inline}} | vaid = 2186 | wikipediauri = Jaunm%C4%81ju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361485 | label = [[Kliņģu senkapi]] | name = Kliņģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kliņģiem | lat = 57.046728639712 | long = 22.636100263493 | p625 = {{Coord|57.046728639712|22.636100263493|display=inline}} | vaid = 2187 | wikipediauri = Kli%C5%86%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361486 | label = [[Strautiņu senkapi]] | name = Strautiņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lipstu Strautiņiem | lat = 57.04192214436 | long = 22.585923155333 | p625 = {{Coord|57.04192214436|22.585923155333|display=inline}} | vaid = 2188 | wikipediauri = Strauti%C5%86u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361488 | label = [[Priežleju viduslaiku kapsēta]] | name = Priežleju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Priežlejām | lat = 57.060949202466 | long = 22.596090152012 | p625 = {{Coord|57.060949202466|22.596090152012|display=inline}} | vaid = 2190 | wikipediauri = Prie%C5%BEleju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361491 | label = [[Zunnu senkapi]] | name = Zunnu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zunnām | lat = 57.049964968082 | long = 22.597491649586 | p625 = {{Coord|57.049964968082|22.597491649586|display=inline}} | vaid = 2191 | wikipediauri = Zunnu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361493 | label = [[Ezernieku senkapi]] | name = Ezernieku senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Ezerniekiem un Ausmām | lat = 57.060944565214 | long = 22.511651812721 | p625 = {{Coord|57.060944565214|22.511651812721|display=inline}} | vaid = 2192 | wikipediauri = Ezernieku_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361496 | label = [[Valgales senkapi]] | name = Valgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Valgales upīti un Baznīckalnu | lat = 57.063514008902 | long = 22.452536200787 | p625 = {{Coord|57.063514008902|22.452536200787|display=inline}} | vaid = 2193 | wikipediauri = Valgales_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361499 | label = [[Āžu kalniņš|Āžu kalniņš - senkapi]] | name = Āžu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes kreisajā krastā, DA bij. Virbu dzirnavām | lat = 57.094298928169 | long = 22.584870380683 | p625 = {{Coord|57.094298928169|22.584870380683|display=inline}} | vaid = 2194 | wikipediauri = %C4%80%C5%BEu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361503 | label = [[Lazdu kalniņš|Lazdu kalniņš - senkapi]] | name = Lazdu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes labajā krastā pie Rudzīšiem | lat = 57.093140779815 | long = 22.578593168437 | p625 = {{Coord|57.093140779815|22.578593168437|display=inline}} | vaid = 2195 | wikipediauri = Lazdu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361506 | label = [[Mazvalgales senkapi]] | name = Mazvalgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Z Valgales pilskalnam | lat = 57.066182591767 | long = 22.45562642493 | p625 = {{Coord|57.066182591767|22.45562642493|display=inline}} | vaid = 2196 | wikipediauri = Mazvalgales_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361600 | label = ''[[:d:Q55361600|Altāra margas]]'' | name = Altāra margas | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4276 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361607 | label = ''[[:d:Q55361607|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4279 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361611 | label = ''[[:d:Q55361611|Baznīcēnu soli (30)]]'' | name = Baznīcēnu soli (30) | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4280 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361615 | label = ''[[:d:Q55361615|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4281 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361620 | label = ''[[:d:Q55361620|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4282 | year = 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361624 | label = ''[[:d:Q55361624|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4283 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361631 | label = ''[[:d:Q55361631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4284 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361637 | label = ''[[:d:Q55361637|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4285 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q26981643 | label = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | name = Balgales baznīca | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales baznīca | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | image = Balgales%20bazn%C4%ABca.%202000-05-14.jpg | commonscat = Lutheran church near Balgale | vaid = 9136 | wikipediauri = Balgales_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1807. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361593 | label = ''[[:d:Q55361593|Durvju komplekti (2)]]'' | name = Durvju komplekti (2) | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}} | vaid = 4289 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361596 | label = ''[[:d:Q55361596|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}} | vaid = 4290 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361949 | label = ''[[:d:Q55361949|Stendes muižas senkapi]]'' | name = Stendes muižas senkapi | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 1 km uz DR no Stendes muižas centra | lat = 57.189931687961 | long = 22.543437999178 | p625 = {{Coord|57.189931687961|22.543437999178|display=inline}} | vaid = 2238 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361951 | label = ''[[:d:Q55361951|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4362 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361953 | label = ''[[:d:Q55361953|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4364 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361957 | label = ''[[:d:Q55361957|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4365 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361962 | label = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | name = Stendes luterāņu baznīca un kapliča | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.192958496702 | long = 22.566068750391 | p625 = {{Coord|57.192958496702|22.566068750391|display=inline}} | image = Stendes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da1.jpg | commonscat = Lutheran church in Stende | vaid = 6768 | wikipediauri = Stendes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 17. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361969 | label = ''[[:d:Q55361969|Dižstendes vecā pils]]'' | name = Dižstendes vecā pils | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191251653395 | long = 22.55493813162 | p625 = {{Coord|57.191251653395|22.55493813162|display=inline}} | image = Di%C5%BEstendes%20mui%C5%BEas%20vec%C4%81%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Dižstende Castle ruins | vaid = 6770 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361975 | label = ''[[:d:Q55361975|Stendes muižas kungu māja]]'' | name = Stendes muižas kungu māja | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191878297228 | long = 22.55498009957 | p625 = {{Coord|57.191878297228|22.55498009957|display=inline}} | image = Stendes%20mui%C5%BEa%2C%20Talsu%20novads%2009.jpg | commonscat = Stende manor house | vaid = 6771 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361981 | label = ''[[:d:Q55361981|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192704832198 | long = 22.555205824069 | p625 = {{Coord|57.192704832198|22.555205824069|display=inline}} | vaid = 6772 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361986 | label = ''[[:d:Q55361986|Staļļi (2)]]'' | name = Staļļi (2) | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192598416917 | long = 22.554692942489 | p625 = {{Coord|57.192598416917|22.554692942489|display=inline}} | vaid = 6773 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361989 | label = ''[[:d:Q55361989|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191215133637 | long = 22.557502565868 | p625 = {{Coord|57.191215133637|22.557502565868|display=inline}} | vaid = 6774 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stendes muiža]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q5314718 | label = [[Dundagas pils]] | name = Dundagas pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.510555555556 | long = 22.356111111111 | p625 = {{Coord|57.510555555556|22.356111111111|display=inline}} | image = 4%20Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 6739 | wikipediauri = Dundagas_pils | year = 13. -17. gs. 1766. 1897. 1909. -1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q15218858 | label = [[Dundagas pilskalns]] | name = Dundagas pilskalns | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Sporta iela 8 | lat = 57.51222222 | long = 22.36083333 | p625 = {{Coord|57.51222222|22.36083333|display=inline}} | image = Dundagas%20pilskalns.jpg | commonscat = Dundagas pilskalns | vaid = 2198 | wikipediauri = Dundagas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q24529619 | label = [[Dundagas luterāņu baznīca]] | name = Dundagas luterāņu baznīca | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.50944444 | long = 22.35361111 | p625 = {{Coord|57.50944444|22.35361111|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Dundaga | vaid = 6738 | wikipediauri = Dundagas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997936 | label = ''[[:d:Q46997936|Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks]]'' | name = Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vīdāles iela 5 | lat = 57.519277933931 | long = 22.346238266131 | p625 = {{Coord|57.519277933931|22.346238266131|display=inline}} | vaid = 6737 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997937 | label = ''[[:d:Q46997937|Dundagas viduslaiku pils]]'' | name = Dundagas viduslaiku pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.5097758 | long = 22.3538626 | p625 = {{Coord|57.5097758|22.3538626|display=inline}} | image = Dundagas%20pils.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 2199 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997939 | label = ''[[:d:Q46997939|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.507417839184 | long = 22.357559068016 | p625 = {{Coord|57.507417839184|22.357559068016|display=inline}} | image = Dundagas%20parks.JPG | vaid = 6740 | year = 18. gs., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997941 | label = ''[[:d:Q46997941|Altārglezna "Lieldienu rīts"]]'' | name = Altārglezna "Lieldienu rīts" | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81rglezna%20Lieldienu%20r%C4%ABts.jpg | vaid = 4292 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997942 | label = ''[[:d:Q46997942|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4293 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997944 | label = ''[[:d:Q46997944|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4295 | year = 1859. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997947 | label = ''[[:d:Q46997947|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Kancele%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4296 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997950 | label = ''[[:d:Q46997950|Dundagas baznīcas senkapi]]'' | name = Dundagas baznīcas senkapi | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8; Pils iela 10 | lat = 57.509451395245 | long = 22.35374119727 | p625 = {{Coord|57.509451395245|22.35374119727|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | vaid = 8730 | year = 12.-17.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997919 | label = [[Kalna dārzs|Kalna dārzs - pilskalns]] | name = Kalna dārzs - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas ezera pussalā pie pils | lat = 57.51127 | long = 22.35794 | p625 = {{Coord|57.51127|22.35794|display=inline}} | image = Kalna%20d%C4%81rzs%20ziem%C4%81.jpg | commonscat = Kalna dārzs | vaid = 2200 | wikipediauri = Kalna_d%C4%81rzs | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997923 | label = ''[[:d:Q46997923|Iernieku senkapi]]'' | name = Iernieku senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ierniekiem | lat = 57.442972956791 | long = 22.207831322274 | p625 = {{Coord|57.442972956791|22.207831322274|display=inline}} | vaid = 2205 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997924 | label = ''[[:d:Q46997924|Dzegužkalēju senkapi]]'' | name = Dzegužkalēju senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzegužkalējiem | lat = 57.520438404244 | long = 22.453750263357 | p625 = {{Coord|57.520438404244|22.453750263357|display=inline}} | vaid = 2206 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997926 | label = [[Puiškalna pilskalns|Puiša kalns - pilskalns]] | name = Puiša kalns - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā | lat = 57.542617978133 | long = 22.513983772569 | p625 = {{Coord|57.542617978133|22.513983772569|display=inline}} | image = Pui%C5%A1a%20kalns%20-%20pilskalns%2C%20Dundagas%20pagasts%2002.jpg | commonscat = Puiškalns hillfort | vaid = 2207 | wikipediauri = Pui%C5%A1kalna_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997928 | label = ''[[:d:Q46997928|Kaņķumu senkapi]]'' | name = Kaņķumu senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaņķumiem | lat = 57.496366387122 | long = 22.303047881507 | p625 = {{Coord|57.496366387122|22.303047881507|display=inline}} | vaid = 2208 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997930 | label = ''[[:d:Q46997930|Pagrabkalns - senkapi]]'' | name = Pagrabkalns - senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Silkalējiem | lat = 57.614073569658 | long = 22.500228891026 | p625 = {{Coord|57.614073569658|22.500228891026|display=inline}} | vaid = 2209 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997931 | label = [[Dāvida pils|Dāvida pils - pilskalns]] | name = Dāvida pils - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zeltsiliem | lat = 57.633115346064 | long = 22.310719885427 | p625 = {{Coord|57.633115346064|22.310719885427|display=inline}} | vaid = 2210 | wikipediauri = D%C4%81vida_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997933 | label = ''[[:d:Q46997933|Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja]]'' | name = Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.672562235485 | long = 22.334137946685 | p625 = {{Coord|57.672562235485|22.334137946685|display=inline}} | image = Mazirbes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja.JPG | vaid = 8589 | year = 18.gs.I.p., 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997935 | label = ''[[:d:Q46997935|Kubeles (Kubalu) skola]]'' | name = Kubeles (Kubalu) skola | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas - Talsu ceļa 5. km | lat = 57.462163 | long = 22.398093 | p625 = {{Coord|57.462163|22.398093|display=inline}} | image = Kubeles%20skola%20-%20E.%20Dinsber%C4%A3a%20muzejs%202002-06-24.jpg | commonscat = Kubali school | vaid = 95 | year = 1838. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483725 | label = ''[[:d:Q113483725|Šlīteres bākas tornis]]'' | name = Šlīteres bākas tornis | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9252 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q55362233 | label = ''[[:d:Q55362233|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%203.jpg | vaid = 4387 | year = 1699. 1752. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362240 | label = ''[[:d:Q55362240|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%207.jpg | vaid = 4389 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362246 | label = ''[[:d:Q55362246|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%209.jpg | vaid = 4390 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362248 | label = ''[[:d:Q55362248|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca3.jpg | vaid = 4391 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362251 | label = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | name = Iģenes luterāņu baznīca | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.301052378498 | long = 22.820365946958 | p625 = {{Coord|57.301052378498|22.820365946958|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca.%202001-06-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Iģene | vaid = 6796 | year = 1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362255 | label = ''[[:d:Q55362255|Iģenes muižas kungu māja]]'' | name = Iģenes muižas kungu māja | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes muiža | lat = 57.298371924955 | long = 22.827945338361 | p625 = {{Coord|57.298371924955|22.827945338361|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20mui%C5%BEa%202002-06-24.jpg | vaid = 8988 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138318097|Iģenes muiža]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55361750 | label = ''[[:d:Q55361750|Strautmaļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Strautmaļu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaleši | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautmaļiem | lat = 57.095568767324 | long = 22.406266283406 | p625 = {{Coord|57.095568767324|22.406266283406|display=inline}} | vaid = 2212 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kale%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55181648 | label = ''[[:d:Q55181648|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4334 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q55181652 | label = ''[[:d:Q55181652|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4335 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q2560938 | label = [[Košrags]] | name = Košrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Tilmaču, Anduļu un to starpā esošo māju robežām, ietverot šīs mājas | lat = 57.697871982933 | long = 22.360349088438 | p625 = {{Coord|57.697871982933|22.360349088438|display=inline}} | image = Ko%C5%A1raga%20zvejnieku%20ciems.jpg | commonscat = Košrags | vaid = 7447 | wikipediauri = Ko%C5%A1rags | year = 18.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q2668001 | label = [[Sīkrags]] | name = Sīkrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku māju robežām, ietverot šīs mājas un to starpā esošās teritorijas | lat = 57.66 | long = 22.226388888889 | p625 = {{Coord|57.66|22.226388888889|display=inline}} | vaid = 7448 | wikipediauri = S%C4%ABkrags | year = 19.gs.b.-20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q8254782 | label = [[Kolkas bāka]] | name = Kolkas bāka | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kolkas bāka | lat = 57.80239153 | long = 22.63395911 | p625 = {{Coord|57.80239153|22.63395911|display=inline}} | image = Kolkas%20b%C4%81ka%20-%20Kolka%20lighthouse.jpg | commonscat = Kolka lighthouse | vaid = 9010 | wikipediauri = Kolkas_b%C4%81ka | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997975 | label = ''[[:d:Q46997975|Košraga senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Košraga senkapi (Mēra kapi) | municipality = Košrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Anduļiem | lat = 57.698163132214 | long = 22.36211700505 | p625 = {{Coord|57.698163132214|22.36211700505|display=inline}} | vaid = 2218 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ko%C5%A1rags }} {{monument | qid = Q55361795 | label = ''[[:d:Q55361795|Sviķēnkalns - senkapi]]'' | name = Sviķēnkalns - senkapi | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzelzīšiem (bij. Laugaļiem) | lat = 57.29060071124 | long = 22.653540342822 | p625 = {{Coord|57.29060071124|22.653540342822|display=inline}} | vaid = 2223 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361798 | label = ''[[:d:Q55361798|Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Klāviem (bij. Krojvalkiem) | lat = 57.257947175301 | long = 22.649192176721 | p625 = {{Coord|57.257947175301|22.649192176721|display=inline}} | vaid = 2224 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361800 | label = ''[[:d:Q55361800|Krūmešu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krūmešu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmešiem | lat = 57.266449614476 | long = 22.662113385546 | p625 = {{Coord|57.266449614476|22.662113385546|display=inline}} | vaid = 2225 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361803 | label = ''[[:d:Q55361803|Kūlu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kūlu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vītoliem | lat = 57.260336036532 | long = 22.668469354204 | p625 = {{Coord|57.260336036532|22.668469354204|display=inline}} | vaid = 2226 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361806 | label = ''[[:d:Q55361806|"Cērpu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Cērpu" dzīvojamā ēka | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Cērpās | lat = 57.315561199959 | long = 22.706484841901 | p625 = {{Coord|57.315561199959|22.706484841901|display=inline}} | vaid = 6135 | year = 20. gs. 20./30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361829 | label = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | name = Nurmuižas luterāņu baznīca | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.228412180637 | long = 22.748551352498 | p625 = {{Coord|57.228412180637|22.748551352498|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20bazn%C4%ABca%20Laucien%C4%93%202001-04-01.jpg | commonscat = Nurmes Lutheran church in Lauciene | vaid = 6759 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1594. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361834 | label = ''[[:d:Q55361834|Altāra telpas sētiņa]]'' | name = Altāra telpas sētiņa | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4308 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361837 | label = ''[[:d:Q55361837|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4309 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361839 | label = ''[[:d:Q55361839|Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4310 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361846 | label = ''[[:d:Q55361846|Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4311 | year = 17.gs. 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361850 | label = ''[[:d:Q55361850|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4316 | year = 1684. 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361854 | label = ''[[:d:Q55361854|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 8512 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361856 | label = ''[[:d:Q55361856|Ērģeļu luktu gleznojumi (8)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4313 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361857 | label = ''[[:d:Q55361857|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4314 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361860 | label = ''[[:d:Q55361860|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4315 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361862 | label = ''[[:d:Q55361862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4321 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361866 | label = ''[[:d:Q55361866|Kapa plāksne Bergiem]]'' | name = Kapa plāksne Bergiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4322 | year = 1603. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361871 | label = ''[[:d:Q55361871|Kapa plāksne G.un A.Firksiem]]'' | name = Kapa plāksne G.un A.Firksiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20G.un%20A.Firksiem.jpg | vaid = 4323 | year = 1600. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361876 | label = ''[[:d:Q55361876|Nurmuižas viduslaiku pils]]'' | name = Nurmuižas viduslaiku pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227008694932 | long = 22.761140450513 | p625 = {{Coord|57.227008694932|22.761140450513|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20pils%20Laucien%C4%93%202000-08-03.jpg | vaid = 2227 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361877 | label = ''[[:d:Q55361877|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4328 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361879 | label = ''[[:d:Q55361879|Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4329 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361882 | label = ''[[:d:Q55361882|Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4330 | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361884 | label = ''[[:d:Q55361884|Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4331 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361886 | label = ''[[:d:Q55361886|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns-kr%C4%81sns.jpg | vaid = 4332 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361890 | label = [[Nurmuižas pils|Pils]] | name = Pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226998833168 | long = 22.761106959009 | p625 = {{Coord|57.226998833168|22.761106959009|display=inline}} | image = 2016%2006%20Talsi%20Lauciena%20%282%29.jpg | commonscat = Nurmuiža Castle | vaid = 6753 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_pils | year = 16. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361892 | label = ''[[:d:Q55361892|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226874992948 | long = 22.763770862853 | p625 = {{Coord|57.226874992948|22.763770862853|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEa%2C%20Kalpu%20m%C4%81ja.jpg | vaid = 6754 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361895 | label = ''[[:d:Q55361895|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227049024743 | long = 22.763400311172 | p625 = {{Coord|57.227049024743|22.763400311172|display=inline}} | vaid = 6755 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361896 | label = ''[[:d:Q55361896|Caurbrauktuve ar torni]]'' | name = Caurbrauktuve ar torni | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226818129142 | long = 22.762466220968 | p625 = {{Coord|57.226818129142|22.762466220968|display=inline}} | image = Caurbrauktuve%2C%20Nurmui%C5%BEa.jpg | vaid = 6756 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361898 | label = ''[[:d:Q55361898|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226318856788 | long = 22.761441046836 | p625 = {{Coord|57.226318856788|22.761441046836|display=inline}} | vaid = 6757 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361903 | label = ''[[:d:Q55361903|Govju kūts]]'' | name = Govju kūts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226061826114 | long = 22.762374228894 | p625 = {{Coord|57.226061826114|22.762374228894|display=inline}} | vaid = 6758 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361907 | label = ''[[:d:Q55361907|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226449441935 | long = 22.762189204782 | p625 = {{Coord|57.226449441935|22.762189204782|display=inline}} | vaid = 6760 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q16363647 | label = [[Mežītes pilskalns]] | name = Mežītes pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Muceniekiem | lat = 57.185636950838 | long = 22.709968619608 | p625 = {{Coord|57.185636950838|22.709968619608|display=inline}} | image = Me%C5%BEites%20pilskalns%20no%20dienvidiem.jpg | commonscat = Mežītes hillfort | vaid = 2234 | wikipediauri = Me%C5%BE%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361809 | label = ''[[:d:Q55361809|Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)]]'' | name = Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš) | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mīļajām | lat = 57.199273550516 | long = 22.731413700144 | p625 = {{Coord|57.199273550516|22.731413700144|display=inline}} | vaid = 2231 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361810 | label = ''[[:d:Q55361810|Ratnieku Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Ratnieku Elka kalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ratniekiem | lat = 57.170554907571 | long = 22.769427144874 | p625 = {{Coord|57.170554907571|22.769427144874|display=inline}} | vaid = 2232 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361815 | label = ''[[:d:Q55361815|Mežītes Elkukalns - kulta vieta]]'' | name = Mežītes Elkukalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežītes pilskalna iepretim Tiltiņiem | lat = 57.182208399317 | long = 22.70985403532 | p625 = {{Coord|57.182208399317|22.70985403532|display=inline}} | vaid = 2233 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361818 | label = [[Milzu kalns|Milzu kalns - pilskalns]] | name = Milzu kalns - pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Sapņu ezera | lat = 57.238458001892 | long = 22.640261342561 | p625 = {{Coord|57.238458001892|22.640261342561|display=inline}} | vaid = 2235 | wikipediauri = Milzu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361820 | label = ''[[:d:Q55361820|Kapurkalns - senkapi]]'' | name = Kapurkalns - senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam | lat = 57.183255005467 | long = 22.706242006984 | p625 = {{Coord|57.183255005467|22.706242006984|display=inline}} | vaid = 2236 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361821 | label = ''[[:d:Q55361821|Kalnenieku senkapi]]'' | name = Kalnenieku senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = uz A no Mežītes pilskalna | lat = 57.186237105287 | long = 22.713510618264 | p625 = {{Coord|57.186237105287|22.713510618264|display=inline}} | vaid = 2237 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361827 | label = ''[[:d:Q55361827|Klopenes kapu zvanu tornis]]'' | name = Klopenes kapu zvanu tornis | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9188 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361995 | label = ''[[:d:Q55361995|Mušiņu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Mušiņu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mušiņām | lat = 57.456083513761 | long = 22.591813229994 | p625 = {{Coord|57.456083513761|22.591813229994|display=inline}} | vaid = 2249 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361997 | label = ''[[:d:Q55361997|Bīlavu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Bīlavu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecbīlavām | lat = 57.424062153216 | long = 22.695333811332 | p625 = {{Coord|57.424062153216|22.695333811332|display=inline}} | image = B%C4%ABlavu%20Velna%20laiva%202004-08-13.jpg | commonscat = Bīlavu Velna laiva | vaid = 2250 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q21069412 | label = [[Andumu ozols]] | name = Andumu ozols | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Mežītes pilskalnu un Andumiem | lat = 57.16972222 | long = 22.72138889 | p625 = {{Coord|57.16972222|22.72138889|display=inline}} | image = Andumu%20upurozols.jpg | vaid = 2248 | wikipediauri = Andumu_ozols | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361922 | label = ''[[:d:Q55361922|Lejaslāču senkapi]]'' | name = Lejaslāču senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Lejaslāču kapsētā | lat = 57.204494646656 | long = 22.620119733648 | p625 = {{Coord|57.204494646656|22.620119733648|display=inline}} | vaid = 2239 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361924 | label = ''[[:d:Q55361924|Dziļleju senkapi]]'' | name = Dziļleju senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dziļlejām | lat = 57.219598059275 | long = 22.638100714379 | p625 = {{Coord|57.219598059275|22.638100714379|display=inline}} | vaid = 2240 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361926 | label = ''[[:d:Q55361926|Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta]]'' | name = Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kampariem | lat = 57.219953839779 | long = 22.624856014948 | p625 = {{Coord|57.219953839779|22.624856014948|display=inline}} | image = Vanagkalns%20pie%20Kampariem.jpg | commonscat = Vanagkalns | vaid = 2241 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361927 | label = ''[[:d:Q55361927|Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lejaslāčiem | lat = 57.208791038907 | long = 22.623823609709 | p625 = {{Coord|57.208791038907|22.623823609709|display=inline}} | vaid = 2242 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361929 | label = [[Kāravkalns|Kāravkalns - pilskalns]] | name = Kāravkalns - pilskalns | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē | lat = 57.206118925669 | long = 22.605849876076 | p625 = {{Coord|57.206118925669|22.605849876076|display=inline}} | vaid = 2243 | wikipediauri = K%C4%81ravkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361930 | label = ''[[:d:Q55361930|Vecčumalu senkapi]]'' | name = Vecčumalu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecčumalām | lat = 57.229537348432 | long = 22.634660306403 | p625 = {{Coord|57.229537348432|22.634660306403|display=inline}} | vaid = 2244 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361933 | label = ''[[:d:Q55361933|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.214855847953 | long = 22.587252666784 | p625 = {{Coord|57.214855847953|22.587252666784|display=inline}} | vaid = 2245 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361935 | label = ''[[:d:Q55361935|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.191640527914 | long = 22.662094057507 | p625 = {{Coord|57.191640527914|22.662094057507|display=inline}} | vaid = 2246 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361940 | label = ''[[:d:Q55361940|Ķīļu senkapi]]'' | name = Ķīļu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē iepretim Ķīļu kapiem | lat = 57.184471970678 | long = 22.608651127524 | p625 = {{Coord|57.184471970678|22.608651127524|display=inline}} | vaid = 2247 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361944 | label = ''[[:d:Q55361944|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dzintaros | lat = 57.242454999994 | long = 22.615108000073 | p625 = {{Coord|57.242454999994|22.615108000073|display=inline}} | vaid = 4361 | year = 1929.-1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q46997978 | label = ''[[:d:Q46997978|Mazirbes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazirbes viduslaiku kapsēta | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Grabiem | lat = 57.684676979302 | long = 22.314977509035 | p625 = {{Coord|57.684676979302|22.314977509035|display=inline}} | vaid = 2219 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q46997982 | label = ''[[:d:Q46997982|Līvu tautas nams]]'' | name = Līvu tautas nams | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.68363 | long = 22.31796 | p625 = {{Coord|57.68363|22.31796|display=inline}} | image = Livonian%20culture%20centre%20in%20Mazirbe.JPG | commonscat = Livonian culture centre | vaid = 8577 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q55181658 | label = ''[[:d:Q55181658|Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Baķiem | lat = 57.645535593514 | long = 22.579986232072 | p625 = {{Coord|57.645535593514|22.579986232072|display=inline}} | vaid = 2252 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q55181663 | label = [[Tromeļa pils|Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta]] | name = Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kraujām | lat = 57.653886870425 | long = 22.579102755571 | p625 = {{Coord|57.653886870425|22.579102755571|display=inline}} | image = Tromela%20pils.jpg | vaid = 2253 | wikipediauri = Trome%C4%BCa_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q46997952 | label = ''[[:d:Q46997952|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Muņi | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.580264167905 | long = 22.392917519049 | p625 = {{Coord|57.580264167905|22.392917519049|display=inline}} | vaid = 2201 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mu%C5%86i }} {{monument | qid = Q55361992 | label = ''[[:d:Q55361992|Skolas ēka "Adamoviči"]]'' | name = Skolas ēka "Adamoviči" | municipality = Mācītājmuiža | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | locality = Adamoviči | vaid = 9122 | year = 1821.–1975. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa_(L%C4%ABbagu_pagasts) }} {{monument | qid = Q10964972 | label = [[Mērsraga bāka]] | name = Mērsraga bāka | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 60 | lat = 57.365888888889 | long = 23.119938888889 | p625 = {{Coord|57.365888888889|23.119938888889|display=inline}} | image = Mersrags.JPG | commonscat = Mērsrags lighthouse | vaid = 8566 | wikipediauri = M%C4%93rsraga_b%C4%81ka | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847370 | label = ''[[:d:Q51847370|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Mērsraga luterāņu baznīcā | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}} | vaid = 8515 | year = 19.gs. II p.1924. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847406 | label = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | name = Mērsraga luterāņu baznīca | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 9 | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}} | image = 2015%2009%20Mersrags%20%281%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Mērsrags | vaid = 9131 | year = 1809., 1896. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q46997954 | label = ''[[:d:Q46997954|Upesvagaru senkapi]]'' | name = Upesvagaru senkapi | municipality = Neveja | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Upesvagariem | lat = 57.585186091704 | long = 22.287328495989 | p625 = {{Coord|57.585186091704|22.287328495989|display=inline}} | vaid = 2202 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Neveja }} {{monument | qid = Q7047426 | label = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | name = Nogales muižas apbūve | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368667 | long = 22.73802 | p625 = {{Coord|57.368667|22.73802|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | vaid = 6775 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Nogales muiža]] | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361539 | label = ''[[:d:Q55361539|Nogales muižas pils]]'' | name = Nogales muižas pils | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368688719945 | long = 22.737936579736 | p625 = {{Coord|57.368688719945|22.737936579736|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | commonscat = Nogale Manor | vaid = 6776 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361543 | label = ''[[:d:Q55361543|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4376 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361546 | label = ''[[:d:Q55361546|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4377 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361550 | label = ''[[:d:Q55361550|Krāsnis - kamīni (2)]]'' | name = Krāsnis - kamīni (2) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4378 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361557 | label = ''[[:d:Q55361557|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.369106332712 | long = 22.736069624086 | p625 = {{Coord|57.369106332712|22.736069624086|display=inline}} | vaid = 6778 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361563 | label = ''[[:d:Q55361563|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372435783877 | long = 22.732566087767 | p625 = {{Coord|57.372435783877|22.732566087767|display=inline}} | vaid = 6779 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361572 | label = ''[[:d:Q55361572|Alus darītava]]'' | name = Alus darītava | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.371283373347 | long = 22.734635250678 | p625 = {{Coord|57.371283373347|22.734635250678|display=inline}} | vaid = 6780 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361576 | label = ''[[:d:Q55361576|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.370093997311 | long = 22.735327911346 | p625 = {{Coord|57.370093997311|22.735327911346|display=inline}} | vaid = 6781 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361579 | label = ''[[:d:Q55361579|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372193410294 | long = 22.736561974973 | p625 = {{Coord|57.372193410294|22.736561974973|display=inline}} | vaid = 6782 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361582 | label = ''[[:d:Q55361582|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.367531336839 | long = 22.735941574621 | p625 = {{Coord|57.367531336839|22.735941574621|display=inline}} | vaid = 6783 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361912 | label = ''[[:d:Q55361912|Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta]]'' | name = Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta | municipality = Odre | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaliešiem | lat = 57.231084864215 | long = 22.688485590516 | p625 = {{Coord|57.231084864215|22.688485590516|display=inline}} | vaid = 2228 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Odre }} {{monument | qid = Q55361756 | label = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | name = Pastendes muižas apbūve | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225714878778 | long = 22.521039146098 | p625 = {{Coord|57.225714878778|22.521039146098|display=inline}} | image = Pastendes%20mui%C5%BEas%20parks.JPG | vaid = 6746 | year = 18. gs. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7142966|Pastendes muiža]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361764 | label = ''[[:d:Q55361764|Cilņu "Ģerboņu" fragmenti]]'' | name = Cilņu "Ģerboņu" fragmenti | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižas pilī | lat = 57.223907485455 | long = 22.519594514455 | p625 = {{Coord|57.223907485455|22.519594514455|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 4302 | year = 1741. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361767 | label = ''[[:d:Q55361767|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.224256731724 | long = 22.519001646453 | p625 = {{Coord|57.224256731724|22.519001646453|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6748 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361771 | label = ''[[:d:Q55361771|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225596143933 | long = 22.519979405215 | p625 = {{Coord|57.225596143933|22.519979405215|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6749 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361776 | label = ''[[:d:Q55361776|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.22459399394 | long = 22.519940051072 | p625 = {{Coord|57.22459399394|22.519940051072|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6750 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361508 | label = ''[[:d:Q55361508|Pedvāles muižu komplekss]]'' | name = Pedvāles muižu komplekss | municipality = Pedvāle | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.040575977037 | long = 22.558709606989 | p625 = {{Coord|57.040575977037|22.558709606989|display=inline}} | image = Pedvales%20brivdabas%20makslas%20muzejs%202.jpg | vaid = 2602 | year = 18. gs. 2. p. - 19. gs. 2. p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pedv%C4%81le }} {{monument | qid = Q46997985 | label = ''[[:d:Q46997985|Pitraga viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pitraga viduslaiku kapsēta | municipality = Pitrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Nīteļiem | lat = 57.703422202372 | long = 22.383096306225 | p625 = {{Coord|57.703422202372|22.383096306225|display=inline}} | vaid = 2220 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pitrags }} {{monument | qid = Q46997959 | label = [[Pāces pilskalns]] | name = Pāces pilskalns | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa salā | lat = 57.4983 | long = 22.279076 | p625 = {{Coord|57.4983|22.279076|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20pilskalns.jpg | vaid = 2203 | wikipediauri = P%C4%81ces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46997962 | label = ''[[:d:Q46997962|Pāces Elku kalns - kulta vieta]]'' | name = Pāces Elku kalns - kulta vieta | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa Z malā | lat = 57.499325 | long = 22.283044 | p625 = {{Coord|57.499325|22.283044|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20Elku%20kalns.jpg | vaid = 2204 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361915 | label = ''[[:d:Q55361915|Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kauliņiem | lat = 57.258170538206 | long = 22.874842364067 | p625 = {{Coord|57.258170538206|22.874842364067|display=inline}} | vaid = 2229 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q55361918 | label = ''[[:d:Q55361918|Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Laukstibām, Pļavupītes krastā | lat = 57.252259195003 | long = 22.842047930664 | p625 = {{Coord|57.252259195003|22.842047930664|display=inline}} | vaid = 2230 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q12039294 | label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]] | name = Māras kambaru alas - kulta vieta | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas | lat = 57.081061111111 | long = 22.367111111111 | p625 = {{Coord|57.081061111111|22.367111111111|display=inline}} | image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg | commonscat = Māras kambari | vaid = 2213 | wikipediauri = M%C4%81ras_kambari | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181667 | label = ''[[:d:Q55181667|Rojas senkapi]]'' | name = Rojas senkapi | municipality = Roja | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie zivju konservu kombināta | lat = 57.505747532235 | long = 22.803203370029 | p625 = {{Coord|57.505747532235|22.803203370029|display=inline}} | vaid = 2254 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Roja }} {{monument | qid = Q55181617 | label = ''[[:d:Q55181617|Purciema apmetne]]'' | name = Purciema apmetne | municipality = Rojas pagasts | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = DR Purciemam pie Rīgas-Kolkas šosejas | lat = 57.577446178779 | long = 22.630524793622 | p625 = {{Coord|57.577446178779|22.630524793622|display=inline}} | vaid = 2251 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rojas_pagasts }} {{monument | qid = Q9350067 | label = [[Sabiles sinagoga]] | name = Sabiles sinagoga | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Strautu iela 4 | lat = 57.045499 | long = 22.572068 | p625 = {{Coord|57.045499|22.572068|display=inline}} | image = Former%20synagogue%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Sabile synagogue | vaid = 9133 | wikipediauri = Sabiles_sinagoga | year = 1890. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q15219699 | label = [[Sabiles pilskalns]] | name = Sabiles pilskalns | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Pilskalna un Kandavas ielām | lat = 57.04694444 | long = 22.57694444 | p625 = {{Coord|57.04694444|22.57694444|display=inline}} | image = Sabiles%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Sabile hillfort | vaid = 2257 | wikipediauri = Sabiles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362004 | label = ''[[:d:Q55362004|Sabiles Krievu kapi - senkapi]]'' | name = Sabiles Krievu kapi - senkapi | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma | lat = 57.033725009078 | long = 22.584129856423 | p625 = {{Coord|57.033725009078|22.584129856423|display=inline}} | vaid = 2255 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362010 | label = ''[[:d:Q55362010|Sabiles viduslaiku pils vieta]]'' | name = Sabiles viduslaiku pils vieta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie autoostas | lat = 57.046437803571 | long = 22.571410052623 | p625 = {{Coord|57.046437803571|22.571410052623|display=inline}} | image = Sabiles%20pils%20vieta.jpg | vaid = 2256 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362018 | label = ''[[:d:Q55362018|Kortu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kortu viduslaiku kapsēta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pretī Dārza ielai 8 | lat = 57.055806731845 | long = 22.554400681477 | p625 = {{Coord|57.055806731845|22.554400681477|display=inline}} | vaid = 2258 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362021 | label = ''[[:d:Q55362021|Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.046535977217 | long = 22.573358804886 | p625 = {{Coord|57.046535977217|22.573358804886|display=inline}} | image = 2017%2009%20Sabile%20%2846%29.jpg | vaid = 7449 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362024 | label = [[Brinkenu kapliča]] | name = Brinkenu kapliča | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lāčplēša iela | lat = 57.0441148 | long = 22.566562 | p625 = {{Coord|57.0441148|22.566562|display=inline}} | image = 2011%2006%20Sabile%20%281%29.jpg | commonscat = Brinkens Chapel | vaid = 6761 | wikipediauri = Brinkenu_kapli%C4%8Da | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362033 | label = ''[[:d:Q55362033|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = SabilesBaznica.JPG | vaid = 4341 | year = 1823. 1847. 1889. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362037 | label = ''[[:d:Q55362037|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = PICT0459.JPG | vaid = 4344 | year = 16.gs.b. 1676. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362041 | label = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | name = Sabiles luterāņu baznīca | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Lutheran church in Sabile | vaid = 6762 | year = 1568. 17. gs. 1.p. 1682. 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q46997988 | label = ''[[:d:Q46997988|Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)]]'' | name = Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns) | municipality = Saunags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Nigliņiem | lat = 57.722470001488 | long = 22.445226247034 | p625 = {{Coord|57.722470001488|22.445226247034|display=inline}} | vaid = 2221 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunags }} {{monument | qid = Q8338719 | label = [[Spāres baznīca]] | name = Spāres baznīca | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.2125 | long = 22.27861111 | p625 = {{Coord|57.2125|22.27861111|display=inline}} | image = Sp%C4%81res%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Spāre church | vaid = 6741 | wikipediauri = Sp%C4%81res_bazn%C4%ABca | year = 1747. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361778 | label = ''[[:d:Q55361778|Spāres pilskalns]]'' | name = Spāres pilskalns | municipality = Spāre | district = Ģibuļu pagasts<br/>Spāre | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brīvniekiem | lat = 57.198742807581 | long = 22.295616958143 | p625 = {{Coord|57.198742807581|22.295616958143|display=inline}} | vaid = 2215 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361780 | label = ''[[:d:Q55361780|Kāpņu margas]]'' | name = Kāpņu margas | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Spāres muižas muižn. dzīv. ēkā | lat = 57.211322042331 | long = 22.287134414245 | p625 = {{Coord|57.211322042331|22.287134414245|display=inline}} | vaid = 4307 | year = 1790. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55362071 | label = ''[[:d:Q55362071|Baznīcēnu soli (2)]]'' | name = Baznīcēnu soli (2) | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Strazdes luterāņu baznīcā | lat = 57.137770720373 | long = 22.73469120891 | p625 = {{Coord|57.137770720373|22.73469120891|display=inline}} | vaid = 4349 | year = 1612. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55362074 | label = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | name = Strazdes luterāņu baznīca | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.137770720436 | long = 22.734691209306 | p625 = {{Coord|57.137770720436|22.734691209306|display=inline}} | image = Strazdes%20bazn%C4%ABca%202000-08-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Strazde | vaid = 6763 | wikipediauri = Strazdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1591. -1596. 1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55361585 | label = [[Galtenes svētavots]] | name = Galtenes svētavots | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaļķlejām | lat = 57.153706944934 | long = 22.833940167977 | p625 = {{Coord|57.153706944934|22.833940167977|display=inline}} | vaid = 2197 | wikipediauri = Galtenes_sv%C4%93tavots | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362044 | label = ''[[:d:Q55362044|Vecboču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecboču viduslaiku kapsēta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bočām | lat = 57.124351735693 | long = 22.701231144712 | p625 = {{Coord|57.124351735693|22.701231144712|display=inline}} | vaid = 2259 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362049 | label = ''[[:d:Q55362049|Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)]]'' | name = Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzeguzēm | lat = 57.136988670947 | long = 22.769455062397 | p625 = {{Coord|57.136988670947|22.769455062397|display=inline}} | vaid = 2260 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362056 | label = ''[[:d:Q55362056|Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)]]'' | name = Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ilbatām | lat = 57.132403927527 | long = 22.780700904038 | p625 = {{Coord|57.132403927527|22.780700904038|display=inline}} | vaid = 2261 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362060 | label = ''[[:d:Q55362060|Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmiņiem | lat = 57.136613598807 | long = 22.745058061121 | p625 = {{Coord|57.136613598807|22.745058061121|display=inline}} | vaid = 2262 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362067 | label = ''[[:d:Q55362067|Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.139147157352 | long = 22.762583733859 | p625 = {{Coord|57.139147157352|22.762583733859|display=inline}} | image = Strazdes%20Bazn%C4%ABcas%20kalns.jpg | vaid = 2263 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362068 | label = [[Strazdes pilskalns]] | name = Strazdes pilskalns | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.140165353107 | long = 22.763405548062 | p625 = {{Coord|57.140165353107|22.763405548062|display=inline}} | vaid = 2264 | wikipediauri = Strazdes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362070 | label = ''[[:d:Q55362070|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautiņiem | lat = 57.128964739396 | long = 22.745715362062 | p625 = {{Coord|57.128964739396|22.745715362062|display=inline}} | vaid = 2265 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219870 | label = [[Talsu pilskalns]] | name = Talsu pilskalns | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Talsu ezera R krastā un slimnīcas teritorijā | lat = 57.24305556 | long = 22.59833333 | p625 = {{Coord|57.24305556|22.59833333|display=inline}} | image = Talsu%20pilskalns.jpg | commonscat = Talsi hillfort | vaid = 2268 | wikipediauri = Talsu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362079 | label = ''[[:d:Q55362079|Vilkumuižas ezera senkapi]]'' | name = Vilkumuižas ezera senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vilkumuižas ezerā | lat = 57.251750880816 | long = 22.587336787352 | p625 = {{Coord|57.251750880816|22.587336787352|display=inline}} | vaid = 2269 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362084 | label = ''[[:d:Q55362084|Talsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.24721560006 | long = 22.593003918286 | p625 = {{Coord|57.24721560006|22.593003918286|display=inline}} | image = Talsu%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%20%2816%29.jpg | commonscat = Historical center of Talsi | vaid = 7450 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362088 | label = ''[[:d:Q55362088|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 1 | lat = 57.245428 | long = 22.5963523 | p625 = {{Coord|57.245428|22.5963523|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja%20Bazn%C4%ABcas%20laukum%C4%81%201%20%285%29.jpg | commonscat = Dwelling house Baznīcas laukums 1 | vaid = 6764 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362094 | label = ''[[:d:Q55362094|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 4353 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362098 | label = ''[[:d:Q55362098|Epitāfija E.Fišeram]]'' | name = Epitāfija E.Fišeram | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 4354 | year = 1794. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362104 | label = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | name = Talsu luterāņu baznīca | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | lat = 57.24487 | long = 22.596219 | p625 = {{Coord|57.24487|22.596219|display=inline}} | image = Talsi%20-%20church%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Talsi | vaid = 6765 | year = 1547., 1567., 18./19. gs. 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362106 | label = ''[[:d:Q55362106|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8524 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362109 | label = ''[[:d:Q55362109|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8525 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362113 | label = ''[[:d:Q55362113|Kapa plāksne]]'' | name = Kapa plāksne | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8526 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362118 | label = ''[[:d:Q55362118|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8529 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362122 | label = ''[[:d:Q55362122|Talsu senkapi]]'' | name = Talsu senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 18; Ezera iela 20 | locality = Vilkumuižas ezera A krastā | lat = 57.251017589726 | long = 22.590743438781 | p625 = {{Coord|57.251017589726|22.590743438781|display=inline}} | vaid = 2266 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362124 | label = ''[[:d:Q55362124|Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta]]'' | name = Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | address = Saules iela 6 | lat = 57.2389122 | long = 22.6018007 | p625 = {{Coord|57.2389122|22.6018007|display=inline}} | image = Dreima%C5%86a%20dz%C4%ABvesvieta%20Talsi%2001.jpg | vaid = 8961 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362130 | label = ''[[:d:Q55362130|Kupfera kapliča]]'' | name = Kupfera kapliča | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Zvaigžņu iela 1 | lat = 57.245677 | long = 22.5881062 | p625 = {{Coord|57.245677|22.5881062|display=inline}} | image = Kupfer%27s%20Chapel%20in%20Talsi.JPG | commonscat = Kupfer's Chapel in Talsi | vaid = 6767 | year = 1806. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q61400802 | label = [[Talsu viduslaiku pils]] | name = Talsu viduslaiku pils | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Kalna iela 6 | locality = starp Vilkumuižas un Talsu ezeriem | lat = 57.2458784 | long = 22.593236 | p625 = {{Coord|57.2458784|22.593236|display=inline}} | vaid = 2267 | wikipediauri = Talsu_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362260 | label = ''[[:d:Q55362260|Basu Vilkatu akmens - kulta vieta]]'' | name = Basu Vilkatu akmens - kulta vieta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Basēm | lat = 57.369043537431 | long = 22.930206631703 | p625 = {{Coord|57.369043537431|22.930206631703|display=inline}} | image = Basu%20vilkatu%20akmens%20-%20panoramio.jpg | vaid = 2281 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q55362261 | label = ''[[:d:Q55362261|Tīrumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumu viduslaiku kapsēta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tīrumiem | lat = 57.380378203534 | long = 22.957993710917 | p625 = {{Coord|57.380378203534|22.957993710917|display=inline}} | vaid = 2282 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q46997993 | label = ''[[:d:Q46997993|Žonaku senkapi]]'' | name = Žonaku senkapi | municipality = Vaide | district = Kolkas pagasts<br/>Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Žonakiem | lat = 57.731601341845 | long = 22.469408360568 | p625 = {{Coord|57.731601341845|22.469408360568|display=inline}} | vaid = 2222 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaide }} {{monument | qid = Q15219959 | label = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | name = Valdemārpils luterāņu baznīca | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | lat = 57.37083333 | long = 22.59277778 | p625 = {{Coord|57.37083333|22.59277778|display=inline}} | image = Valdemarpils%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg | commonscat = Lutheran church in Valdemārpils | vaid = 6787 | wikipediauri = Valdem%C4%81rpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1646. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q20870259 | label = [[Sasmakas Elku liepa]] | name = Sasmakas Elku liepa | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. vidusskolas | lat = 57.378747 | long = 22.60004 | p625 = {{Coord|57.378747|22.60004|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20Elku%20liepa%20-%20kulta%20vieta.jpg | commonscat = Valdemārpils Elku liepa | vaid = 2273 | wikipediauri = Sasmakas_Elku_liepa | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362145 | label = [[Dupurkalns|Dupurkalns - pilskalns]] | name = Dupurkalns - pilskalns | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie estrādes | lat = 57.374140539624 | long = 22.600155934191 | p625 = {{Coord|57.374140539624|22.600155934191|display=inline}} | image = Dupurkalns%20-%20pilskalns%2C%20Valdem%C4%81rpils%2004.jpg | commonscat = Dupurkalns hillfort | vaid = 2275 | wikipediauri = Dupurkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362150 | label = ''[[:d:Q55362150|Valdemārpils vēsturiskais centrs]]'' | name = Valdemārpils vēsturiskais centrs | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.371125935568 | long = 22.592082296169 | p625 = {{Coord|57.371125935568|22.592082296169|display=inline}} | image = Valdemarpils%20vesturiskais%20centrs%202.jpg | vaid = 7451 | year = 17.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362155 | label = ''[[:d:Q55362155|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8531 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362160 | label = ''[[:d:Q55362160|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8533 | year = 1856. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362161 | label = ''[[:d:Q55362161|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8534 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362164 | label = ''[[:d:Q55362164|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8535 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362170 | label = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | name = Valdemārpils sinagogas apbūve | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | vaid = 6784 | year = 18./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362173 | label = ''[[:d:Q55362173|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20synagogue.jpg | commonscat = Synagogue (Valdemārpils) | vaid = 6785 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362177 | label = ''[[:d:Q55362177|Palīgēkas (2)]]'' | name = Palīgēkas (2) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | vaid = 6786 | year = 18./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362182 | label = ''[[:d:Q55362182|Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils"]]'' | name = Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils" | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}} | vaid = 4381 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362187 | label = ''[[:d:Q55362187|Kancele ar gleznojumiem (6)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (6) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}} | vaid = 4383 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362197 | label = ''[[:d:Q55362197|Sienas panno]]'' | name = Sienas panno | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 27 | lat = 57.3746855 | long = 22.5908706 | p625 = {{Coord|57.3746855|22.5908706|display=inline}} | vaid = 4385 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362201 | label = ''[[:d:Q55362201|Lauksargu senkapi]]'' | name = Lauksargu senkapi | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ģibzdes, Lauksargu mežniecības 154. kv. | lat = 57.428005902705 | long = 22.328772729995 | p625 = {{Coord|57.428005902705|22.328772729995|display=inline}} | vaid = 2278 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362205 | label = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | name = Valdgales muižas apbūve | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283958213447 | long = 22.567357741784 | p625 = {{Coord|57.283958213447|22.567357741784|display=inline}} | image = Valdgales%20mui%C5%BEa.%202004-08-13.jpg | vaid = 6788 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500337|Valdgales muiža]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362209 | label = ''[[:d:Q55362209|Dārznieka un kučiera māja]]'' | name = Dārznieka un kučiera māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282699733142 | long = 22.568226701631 | p625 = {{Coord|57.282699733142|22.568226701631|display=inline}} | vaid = 6790 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362210 | label = ''[[:d:Q55362210|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283895227675 | long = 22.567878139938 | p625 = {{Coord|57.283895227675|22.567878139938|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20servants%20house%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6791 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362212 | label = ''[[:d:Q55362212|Lustūzis - klēts]]'' | name = Lustūzis - klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282987014598 | long = 22.567958572687 | p625 = {{Coord|57.282987014598|22.567958572687|display=inline}} | vaid = 6792 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362213 | label = ''[[:d:Q55362213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282979947969 | long = 22.569074106368 | p625 = {{Coord|57.282979947969|22.569074106368|display=inline}} | vaid = 6793 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362216 | label = ''[[:d:Q55362216|Siera tornis]]'' | name = Siera tornis | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283538036954 | long = 22.568491253252 | p625 = {{Coord|57.283538036954|22.568491253252|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20Cheese%20tower%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6794 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362218 | label = ''[[:d:Q55362218|Valdgales vējdzirnavas]]'' | name = Valdgales vējdzirnavas | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.286139576209 | long = 22.571687649257 | p625 = {{Coord|57.286139576209|22.571687649257|display=inline}} | image = Valdgales%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20windmill.jpg | commonscat = Valdgale windmill | vaid = 6795 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361516 | label = ''[[:d:Q55361516|Zāles interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Zāles interjera dekoratīvā apdare | municipality = Valgale | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vecvalgale | vaid = 9135 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valgale }} {{monument | qid = Q55362262 | label = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | name = Vandzenes muižas apbūve | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.325102650616 | long = 22.791320708928 | p625 = {{Coord|57.325102650616|22.791320708928|display=inline}} | vaid = 6797 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362265 | label = ''[[:d:Q55362265|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327681806519 | long = 22.802954203702 | p625 = {{Coord|57.327681806519|22.802954203702|display=inline}} | image = Vandzenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Vandzene Manor House | vaid = 6798 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362269 | label = ''[[:d:Q55362269|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.328021326183 | long = 22.802928801803 | p625 = {{Coord|57.328021326183|22.802928801803|display=inline}} | vaid = 6799 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362272 | label = ''[[:d:Q55362272|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326171026247 | long = 22.803857081163 | p625 = {{Coord|57.326171026247|22.803857081163|display=inline}} | vaid = 6800 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362275 | label = ''[[:d:Q55362275|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326285637829 | long = 22.810353044251 | p625 = {{Coord|57.326285637829|22.810353044251|display=inline}} | vaid = 6801 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362279 | label = ''[[:d:Q55362279|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327163595594 | long = 22.806759022995 | p625 = {{Coord|57.327163595594|22.806759022995|display=inline}} | vaid = 6802 | year = 19. gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362284 | label = ''[[:d:Q55362284|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326778133079 | long = 22.802641356991 | p625 = {{Coord|57.326778133079|22.802641356991|display=inline}} | vaid = 6804 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362289 | label = ''[[:d:Q55362289|Ķieģeļu mūra tilts]]'' | name = Ķieģeļu mūra tilts | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326627146413 | long = 22.801300745631 | p625 = {{Coord|57.326627146413|22.801300745631|display=inline}} | vaid = 6805 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362297 | label = ''[[:d:Q55362297|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.33035697018 | long = 22.807401832227 | p625 = {{Coord|57.33035697018|22.807401832227|display=inline}} | vaid = 6806 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q15219888 | label = [[Tilgaļu milzakmens]] | name = Tilgaļu milzakmens | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kraujām | lat = 57.35033333 | long = 22.72269444 | p625 = {{Coord|57.35033333|22.72269444|display=inline}} | image = Vandzenes%20di%C5%BEakmens%202000-10-28.jpg | commonscat = Tilgaļu milzakmens | vaid = 2280 | wikipediauri = Tilga%C4%BCu_milzakmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362227 | label = ''[[:d:Q55362227|Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)]]'' | name = Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš) | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = D Mantiniekiem | lat = 57.324923500911 | long = 22.717822680718 | p625 = {{Coord|57.324923500911|22.717822680718|display=inline}} | vaid = 2279 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46997966 | label = ''[[:d:Q46997966|Lauku senkapi]]'' | name = Lauku senkapi | municipality = Vīdale | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Laukiem | lat = 57.601897378271 | long = 22.459004009271 | p625 = {{Coord|57.601897378271|22.459004009271|display=inline}} | vaid = 2211 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABdale }} {{monument | qid = Q55361519 | label = [[Bašķiņkalns|Bašķiņkalns - pilskalns]] | name = Bašķiņkalns - pilskalns | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kalnmaļiem | lat = 57.378567 | long = 22.681789 | p625 = {{Coord|57.378567|22.681789|display=inline}} | image = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns%20-%20pilskalns%2004.jpg | commonscat = Bašķiņkalns hillfort | vaid = 2270 | wikipediauri = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361523 | label = ''[[:d:Q55361523|Klāšu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Klāšu viduslaiku kapsēta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Klāšām | lat = 57.387255469706 | long = 22.745672322885 | p625 = {{Coord|57.387255469706|22.745672322885|display=inline}} | vaid = 2271 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361528 | label = [[Ozolu Svētkalns|Ozolu Svētkalns - kulta vieta]] | name = Ozolu Svētkalns - kulta vieta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ozoliem | lat = 57.376399590649 | long = 22.658684246926 | p625 = {{Coord|57.376399590649|22.658684246926|display=inline}} | vaid = 2272 | wikipediauri = Ozolu_Sv%C4%93tkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361531 | label = [[Birznieku Velna laiva|Birznieku Velna laiva - senkapi]] | name = Birznieku Velna laiva - senkapi | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Birzniekiem | lat = 57.356702732314 | long = 22.744005296532 | p625 = {{Coord|57.356702732314|22.744005296532|display=inline}} | vaid = 2274 | wikipediauri = Birznieku_Velna_laiva | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361533 | label = ''[[:d:Q55361533|Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zošukrogiem | lat = 57.373860282876 | long = 22.662554674712 | p625 = {{Coord|57.373860282876|22.662554674712|display=inline}} | vaid = 2276 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361734 | label = ''[[:d:Q55361734|Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)]]'' | name = Muneju senkapi (Sudrabkalniņš) | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Munejām | lat = 57.20170149832 | long = 22.413739123065 | p625 = {{Coord|57.20170149832|22.413739123065|display=inline}} | vaid = 2214 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361737 | label = ''[[:d:Q55361737|Zemnieku sēta "Līkumi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Līkumi" | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165061526328 | long = 22.298788438151 | p625 = {{Coord|57.165061526328|22.298788438151|display=inline}} | vaid = 6134 | year = 1821. 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361740 | label = ''[[:d:Q55361740|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165149631834 | long = 22.298300479507 | p625 = {{Coord|57.165149631834|22.298300479507|display=inline}} | vaid = 6743 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361745 | label = ''[[:d:Q55361745|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.1651791314 | long = 22.298813362453 | p625 = {{Coord|57.1651791314|22.298813362453|display=inline}} | vaid = 6744 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361748 | label = ''[[:d:Q55361748|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165034088916 | long = 22.298562021971 | p625 = {{Coord|57.165034088916|22.298562021971|display=inline}} | vaid = 6745 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55362224 | label = ''[[:d:Q55362224|Ošbiržu senkapi]]'' | name = Ošbiržu senkapi | municipality = Ģibzde | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ošbirzēm | lat = 57.394014358721 | long = 22.314993458538 | p625 = {{Coord|57.394014358721|22.314993458538|display=inline}} | vaid = 2277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibzde }} {{monument | qid = Q55181622 | label = [[Ģipkas luterāņu baznīca]] | name = Ģipkas luterāņu baznīca | municipality = Ģipka | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.560004673679 | long = 22.656290490651 | p625 = {{Coord|57.560004673679|22.656290490651|display=inline}} | image = %C4%A2ipkas%20bazn%C4%ABca%202002-06-24.jpg | commonscat = Lutheran church in Ģipka | vaid = 8842 | wikipediauri = %C4%A2ipkas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1860., 20.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ipka }} {{monument | qid = Q55361786 | label = ''[[:d:Q55361786|Kalnkalēju senkapi]]'' | name = Kalnkalēju senkapi | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kalnkalējiem | lat = 57.413249664889 | long = 22.546715081048 | p625 = {{Coord|57.413249664889|22.546715081048|display=inline}} | vaid = 2216 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361789 | label = ''[[:d:Q55361789|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Oškalniem | lat = 57.4131872796 | long = 22.547706307539 | p625 = {{Coord|57.4131872796|22.547706307539|display=inline}} | vaid = 2217 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361792 | label = ''[[:d:Q55361792|Īves vējdzirnavas]]'' | name = Īves vējdzirnavas | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzirnavām | lat = 57.420621703545 | long = 22.528891232138 | p625 = {{Coord|57.420621703545|22.528891232138|display=inline}} | image = %C4%AAve%20wind%20mill.jpg | vaid = 6751 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Talsi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Talsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Talsu novads]] a4j9gjl5e97wyfnby24uv9auiu436vv Lielvārdes lidlauks 0 246967 4452630 4359563 2026-04-10T13:40:25Z Lasks 38532 /* Vēsture */ 4452630 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Lielvārdes lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Exercise Steadfast Javelin II 140907-A-EM105-216.jpg | paraksts = Mācības ''Steadfast Javelin II'' Lielvārdes lidlaukā | IATA = | ICAO = EVGA |lat_deg=56|lat_min=46|lat_sec=45|lat_dir=N |lon_deg=024|lon_min=51|lon_sec=14|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā | kartes_marķieris = Lielvārde | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = militārais | ipasnieks-operators = [[Latvijas Gaisa spēki]] | ipasnieks = [[Latvija|Latvijas valsts]] | atrasanas_vieta = [[Rembates pagasts]], [[Ogres novads]], [[Latvija]] | elevation-f = 207 | elevation-m = 63 | metric-rwy = y | r1-number = 18/36 | r1-length-f = 8202 | r1-length-m = 2500 | r1-surface = betons/asfalts | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = }} '''Lielvārdes lidlauks''' (ICAO: '''EVGA''') ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] aviācijas bāze [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]], 7 km uz ziemeļiem no [[Lielvārde]]s. == Vēsture == [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1970. gados PSRS bruņotie spēki Rembates ciema tuvumā sāka būvēt militāro lidlauku un Lielvārdes ziemeļu daļā uzcēla [[Avotu iela (Lielvārde)|daudzdzīvokļu māju kvartālu]] padomju kara lidotāju ģimenēm un lidlauka personālam. Sākotnēji Lielvārdes lidlauks kalpoja kā no [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] pārdislocētā 899. Oršas iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka ({{val|ru|899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского, 899-й АПИБ}}) bāze Latvijas centrālajā daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji ''[[Su-24]]'', bet vēlāk MiG-23.<ref>{{grāmatas atsauce| title = MiG-23/27 Flogger: Soviet Swing-Wing Fighter/Strike Aircraft | last = Gordon | first = Yefim | publisher = Midland | year = 2005 | id = 185780211X }}</ref> 1993. gada 1. jūlijā [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] izvešanas laikā 899. Oršas aviācijas pulku pārdislocēja uz Buturļinovkas gaisa kara bāzi [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]].<ref>[http://www.ww2.dk/new/air%20force/regiment/shap/899apib.htm 899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского] (angliski)</ref> Lidlauku nodeva [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku]] rīcībā, kas šeit ierīkoja NBS Gaisa spēku helikopteru bāzi. Helikopterus ''[[Mi-2]]'' un ''[[Mil Mi-17|Mi-17]]'' izmantoja ne tikai militāriem mērķiem, bet arī meklēšanas un glābšanas darbiem, ievainoto un smagi slimo pacientu transportēšanai. == Gaisa spēku aviācijas bāzes izveide == [[Attēls:Exercise Steadfast Javelin II 140907-A-EM105-072 (cropped).jpg|thumb|260px|[[Sikorsky UH-60 Black Hawk|Helikopteri ''Black Hawk'']] Lielvārdes lidlaukā ''Steadfast Javelin II'' laikā (2014)]] Pēc Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2005. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Lielvārdes lidlauka attīstību. No 2007. līdz 2013. gadam notika lidlauka skrejceļa un lidostas modernizēšanas darbi, izbūvēja manevrēšanas ceļus, gaisa kuģu stāvvietas un dažādu funkciju lidaparātu laukumus. 2009. gadā atvēra jaunu pārvaldes ēku. 2013. gadā pabeidza apbruņojuma noliktavas, lidaparātu apkopes angāra ar remontdarbnīcām un smērvielu noliktavas izbūvi. Līdz 2013. gadam lidlauka projekta attīstībā bija ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 Ar NATO gādību topošo Lielvārdes militāro lidlauku varētu atklāt šovasar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160918085552/http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 |date={{dat|2016|09|18||bez}} }} [[LETA]], 2014. gada 8. martā</ref> 2014. gada [[Krimas okupācija]]s laikā Lielvārdes lidlauku apmeklēja Latvijas aizsardzības ministrs [[Raimonds Vējonis]], kas kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri un gaisa spēku štāba priekšnieku pārrunāja gaisa spēku aviācijas bāzes uzdevumus, turpmākās attīstības plānus, [[Baltijas valstis|Baltijas]] gaisa telpas novērošanas tīkla BALTNET iespējas, kā arī Krievijas gaisa spēku paaugstināto aktivitāti pierobežā un NATO patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/501516-aizsardzibas_ministrs_mudina_turpinat_attistit_lielvardes_lidlauku Aizsardzības ministrs mudina turpināt attīstīt Lielvārdes lidlauku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140319002509/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/501516-aizsardzibas_ministrs_mudina_turpinat_attistit_lielvardes_lidlauku |date={{dat|2014|03|19||bez}} }} LETA, 2014. gada 15. martā</ref> 2014. gada septembrī Lielvārdes lidlaukā notika starptautiskas mācības ''Steadfast Javelin II'', kur nakts laikā vizuālās [[nosēšanās]] režīmā nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nbs-komandieris-lielvardes-lidlauks-kalpos-aizsardzibas-uzdevumu-istenosanai-14071226 NBS komandieris: Lielvārdes lidlauks kalpos aizsardzības uzdevumu īstenošanai] [[LETA]] 2014. gada 25. septembrī</ref> 2022. gada jūnijā Lielvārdes lidlaukā izvietoja Spānijas piegādāto zeme-gaiss zenītraķešu [[NASAMS]] bateriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/ Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> Kopš 2023. gada februāra Lielvārdes lidlaukā stacionēti militārie helikopteri ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk]]''.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/latvija/2023-02-24/foto-helikopteru-black-hawk-sviniga-pienemsanas-ceremonija Foto: Helikopteru «Black Hawk» svinīgā pieņemšanas ceremonija] [[sargs.lv]] 2023. gada 24. februārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nbs-sanem-pirmos-divus-jaunos-asv-militaros-helikopterus-black-hawk.a486597/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NBS saņem pirmos divus jaunos ASV militāros helikopterus «Black Hawk»] lsm.lv 2022. gada 12. decembrī</ref> 2024. gada 1. martā Lielvārdes lidlauks pārņēma NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu, ko nodrošināja Vācijas iznīcinātāji ''Eurofighter''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.03.2024-nato-iznicinataji-pirmo-reizi-devusies-misija-no-lielvardes-lidlauka.a545117/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin NATO iznīcinātāji pirmo reizi devušies misijā no Lielvārdes lidlauka] lsm.lv 2024. gada 1. martā</ref> 22. martā lidostā atklāja pasažieru termināli ar Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas posteņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2024-lielvardes-militaraja-baze-izveidots-pasazieru-terminalis.a547775/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lielvārdes militārajā bāzē izveidots pasažieru terminālis] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> == Negadījumi un incidenti == 1995. gada 7. jūnijā [[Latvijas Gaisa spēki|Latvijas Gaisa spēku]] lidmašīna ''[[Let L-410 Turbolet|Let L-410UVP]]'' (cn 831135) ar reģistrācijas numuru 146 piedalījās aviošovā Lielvārdes militārajā lidlaukā, kura laikā piloti mēģināja veikt [[nāves cilpa]]s manevru, pēc otrā manevra lidmašīna vairs nav atguvusi līdzsvaru un ietriekusies zemē.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Andris |first1=Sproģis |title=NBS lidmašīnas avārijā bojā gājuši abi piloti ("Neatkarīgā Cīņā") |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:552882 |website=periodika.lv |accessdate={{dat|2024|2|6||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:552882 }}</ref> Manevrs, visticamāk, būtu veiksmīgs, taču sākotnējais augstums bija pārāk zems (apmēram 350 metri), un lidmašīna avarēja aptuveni 150 metrus no skatītājiem, nogalinot abus pilotus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19950607-0|title=aviation-safety.net raksts par negadījumu}}</ref> == Skatīt arī == * [[Emari gaisa spēku bāze]] * [[Šauļu starptautiskā lidosta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.mil.lv/lv/vienibas/gaisa-speki/gaisa-speku-baze NBS Gaisa spēku bāze] * [http://www.fakti.lv/?url=echoart&ArticleId=14356 Atklās Lielvārdes lidlauku dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305044906/http://www.fakti.lv/?url=echoart&ArticleId=14356 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Ogres novads]] [[Kategorija:Rembates pagasts]] [[Kategorija:Lielvārde]] [[Kategorija:PSRS militārie lidlauki Latvijā]] q3f9rwbgdh3qigrcudtq3df0olaevai Ar Viestura ordeni apbalvotie 0 248160 4452637 4211643 2026-04-10T13:46:38Z Papuass 88 noņēmu [[Kategorija:Uzskaitījumi]]; pievienoju [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452637 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{vikisaites+}} Šajā rakstā ir apkopots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] apbalvoto personu saraksts. == Ar ordeni apbalvotie (1938—1940) == === I šķira ar šķēpiem === * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], [[Latvijas Kara ministrs]], ģenerālis, 16.11.1938. * [[Krišjānis Berķis]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] komandieris, ģenerālis, 11.08.1939. * [[Andrejs Krustiņš]], [[Latgales divīzija]]s komandieris, ģenerālis, 09.11.1939. * [[Jānis Kurelis]], [[Latvijas Tehniskā divīzija|Tehniskās divīzijas]] komandieris, ģenerālis, 09.11.1939. * [[Fricis Virsaitis]], [[Vidzemes divīzija]]s komandieris, ģenerālis, 09.11.1939. * [[Hugo Rozenšteins]], Armijas štāba priekšnieks, ģenerālis, 11.05.1940. === II šķira === * [[Augusts Apsītis-Apse]], [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] komandieris, pulkvedis, 26.07.1939. ar šķēpiem * [[Jezups Baško]], Armijas aviācijas priekšnieks, pulkvedis, 05.06.1939. * [[Fricis Birkenšteins]], Armijas virstiesas priekšsēdētājs, pulkvedis, 02.02.1939. * [[Alberts Brambats]], Kara sanitārpriekšnieks, ārstu ģenerālis, 12.07.1939. * [[Juris Žanis Brieže]], Sapieru pulka komandieris, pulkvedis, 03.08.1939. ar šķēpiem * [[Andrejs Bubinduss]], [[Zemgales divīzija]]s štāba priekšnieks, pulkvedis, 26.07.1939. * [[Hermanis Buks]], ģenerālis, 04.12.1939. ar šķēpiem * [[Visvaldis Dūms]], pulkvedis, 04.12.1939. ar šķēpiem * [[Jūlijs Ērglis]], Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšnieks, 09.11.1938. ar šķēpiem * [[Osvalds Fogelmanis]], Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks, pulkvedis, 22.04.1939. ar šķēpiem * [[Nikolajs Fogelmanis]], Krasta artilērijas pulka komandieris, pulkvedis, 22.05.1939. ar šķēpiem * [[Otto Grossbarts]], Auto-tanku pulka komandieris, pulkvedis, 12.07.1939. ar šķēpiem * [[Jānis Indāns]], pulkvedis, 11.05.1940. ar šķēpiem * [[Žanis Jomerts]], Kurzemes artilērijas pulka komandieris, pulkvedis, 26.07.1939. ar šķēpiem * [[Arnolds Kurše]], Latgales divīzijas štāba priekšnieks, pulkvedis, 03.08.1939. ar šķēpiem * [[Jānis Lavenieks]], Bruņoto vilcienu pulka komandieris, pulkvedis, 05.06.1939. ar šķēpiem * [[Jānis Liepiņš (virsnieks)|Jānis Liepiņš]], [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] komandieris, pulkvedis, 22.05.1939. ar šķēpiem * [[Valdemārs Malcenieks]], pulkvedis, 04.12.1939. ar šķēpiem * [[Andrējs Skroderēns]], Artilērijas inspektora štāba priekšnieks, pulkvedis, 12.07.1939. * [[Jānis Skujiņš]], [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] komandieris, pulkvedis, 02.02.1939. ar šķēpiem * [[Teodors Spāde]], Flotes komandieris, admirālis, 03.08.1939. * [[Vilis Spandegs]], [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] komandieris, pulkvedis, 17.07.1939. ar šķēpiem * [[Valdemārs Šenfelds]], Vidzemes artilerijas pulka komandieris, pulkvedis, 12.07.1939. ar šķēpiem * [[Kārlis Šepko]], [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] komandieris, pulkvedis, 03.08.1939. ar šķēpiem * [[Augusts Tone]], [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulka]] komandieris, pulkvedis, 06.03.1939. ar šķēpiem * [[Oto Ūdentiņš]], pulkvedis, 04.12.1939. ar šķēpiem * [[Pēteris Vaivads]], [[10. Aizputes kājnieku pulks|10. Aizputes kājnieku pulka]] komandieris, pulkvedis, 26.07.1939. ar šķēpiem * [[Paulis Veimanis]], Smagās artilērijas pulka komandieris, pulkvedis 09.11.1939. ar šķēpiem === III šķira === * Ābeltiņš Nikolajs 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * Abens Jānis 6. Rīgas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 22.05.1939. ar šķēpiem * Ādamsons Kārlis Vilis Armijas 21. darbnīcas priekšnieks pulkvedis 09.11.1939. * Akermanis Aleksandrs Jātnieku pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 27.06.1939. ar šķēpiem * Akmens Alfrēds Armijas tiesas pastāvīgais loceklis pulkvedis 02.02.1939. ar šķēpiem * Akmentiņš Vilhelms 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Ansons Fricis Grāmatspiestuves akc. sab. "Rota" direktors un saimniecisks darbinieks 16.11.1938. * Anšmits Jānis Administrartīvā departamenta direktors L. k. o. k. 16.11.1938. ar šķēpiem * Apinis Paulis Liepājas kara slimnīcas priekšnieks ārstu pulkvedis-leitnants 12.07.1939. * Ārgals Aleksandrs Aviacijas pulka techniskās nozares priekšnieks pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Auniņš Jānis 7. Siguldas kājnieku pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 17.07.1939. ar šķēpiem * Ausmanis Augusts Jelgavas apriņķa priekšnieks 16.11.1938. * Barotājs Ernests Minu diviziona komandieris jūras kapteinis 03.08.1939. * Baumanis Jānis Armijas spiestuves priekšnieks pulkvedis 28.08.1939. * Bebris Raimonds Valsts Prezidenta pils komandants pulkvedis, 16.11.1938. ar šķēpiem * Birzulis Jānis 4. Valmieras kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 02.02.1939. ar šķēpiem * Bokalders Pēteris 5. Cēsu kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Brašņevics Herberts 12. Bauskas kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Briedis Kārlis Valkas apriņķa priekšnieks 16.11.1938. * Briedis Jānis Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka finansialais palīgs pulkvedis-leitnants, 26.10.1939. ar šķēpiem * Briesma Roberts 6. Rīgas kājnieku pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Brieze Alfrēds Iekšējās apsardzības pārvaldes priekšnieks 16.11.1938. ar šķēpiem * Bruņenieks Valters 8. Daugavpils kājnieku pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Celle Pauls Jātnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 27.06.1939. ar šķēpiem * Ciemiņš Rūdolfs pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Čablis Kārlis Apgādes pārvaldes administrativās daļas priekšnieks Pulkvedis 16.11.1938. ar šķēpiem * [[Viktors Dāle|Dāle Viktors]] Finansu ministrijas vecākais juriskonsults zv. adv. 16.11.1938. * Dambekalns Jānis Bij. Rīgas militarās policijas priekšnieks 27.06.1939. * Dauge Kārlis 4. Valmieras kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 02.02.1939. ar šķēpiem * Daukšs Pēteris Brāļu kapu komitejas Daugavpils nodaļas valdes loceklis un sabiedrisks darbinieks atv. Pulkvedis 12.05.1939. * Duņēns Kārlis Latgales divizijas bij. štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Dušults Kārlis Artilerijas laboratorijas priekšnieks pulkvedis 16.11.1938. ar šķēpiem * Dzinters Oļģerts Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs 16.11.1938. * Eihmanis Indriķis Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Elsiņš Eduards Sapieru pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Fridrihsons Jānis Politiskās pārvaldes priekšnieks 16.11.1938. * Galindoms Arturs Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks pulkvedis 09.11.1939. ar šķēpiem * [[Aleksandrs Grīns|Grīns Jēkabs Aleksandrs]] Rakstnieks un žurnālists 16.11.1938. * Grosbergs Jānis Teodors pulkvedis-leitnants 11.05.1940. ar šķēpiem * Gustavs Jēkabs Pašvaldības un sabiedrisks darbinieks Valmierā atvaļināts pulkvedis 12.05.1939. * [[Jānis Ģībietis|Ģibietis Jānis]] 15. Liepājas aizsargu pulka III bataljona komandieris 16.11.1938. * [[Viktors Hasmanis|Hasmanis Viktors]] 2. Ventspils kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * [[Voldemārs Jakubovs|Jakubovs Voldemārs]] Aviacijas pulka atvaļināts pulkvedis-leitnants, 05.06.1939. ar šķēpiem * Jansons Ernests [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultātes profesors ''Dr. med.'' 25.09.1939. ar šķēpiem * Jansons Oskars Robežsargu brigades III Abrenes bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Jansons Osvalds Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. * [[Vilis Janums|Janums Vilis]] Pulkvedis 11.05.1940. ar šķēpiem * Jaunsniķeris Jūlijs 8. Daugavpils kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Jaunzemis Valters Rīgas kara slimnīcas priekšnieks ārstu pulkvedis 16.11.1938. * [[Mārtiņš Jeske|Jeske Mārtiņš]] Sevišķu uzdevumu virsnieks pie armijas komandiera pulkvedis 16.11.1938. ar šķēpiem * Kadašs Edgars K/k. "Virsaitis" komandieris komandkapteinis 03.08.1939. * Kārkliņš Aleksandrs Ludzas apriņķa priekšnieks 12.05.1939. * Kasparsons Mārtiņš 8. Daugavpils kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Kēlers Arturs Heinrichs 3. Jelgavas kājnieku pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * Kleinbergs Alberts pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Klipsons Jānis pulkvedis-leitnants 11.05.1940. ar šķēpiem * Kontrovskis Ādolfs "Latvijas Kareivja" redaktors pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Kreišmanis Ernests Apgādes pārvaldes intendanturas daļas priekšnieks pulkvedis 09.11.1939. ar šķēpiem * Krievs Rūdolfs Apgādes pārvaldes bruņošanas daļas priekšnieks Pulkvedis 16.11.1938. ar šķēpiem * Kripēns Kārlis 11. Dobeles kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * Kūlis Mārtiņš Vidzemes artilerijas pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 12.07.1939. * Kursītis Stanislavs Jēkabpils apriņķa priekšnieks 12.05.1939. * Ķēmanis Jānis Robežsargu brigades pulkvedis-leitnants 11.05.1940. * Ķīselis Jānis Policijas inspektors 16.11.1938. ar šķēpiem * Lapsa Jānis Robežsargu brigades I Dagdas bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Lasis Ansis 8. Daugavpils kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Legzdiņš Jēkabs Administratīvā departamenta vicedirektors 16.11.1938. * Lejiņš Kārlis pulkvedis 11.05.1940. ar šķēpiem * Līcis Jānis 9. Rēzeknes kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Lielais Konstantins Valdemārs 9. Rēzeknes kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Liepiņš Alberts Jātnieku pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Lobe Kārlis Pulkvedis-leitnants 28.11.1939. * Lūkins Miervaldis Valsts Prezidenta adjutants pulkvedis 16.11.1938. ar šķēpiem * Lūsis Harijs Zenitartilerijas pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * [[Rūdolfs Markuss]], [[Latvijas Universitāte]]s lauksaimniecības fakultates profesors ''Dr. rer. forest.'' 25.09.1939. ar šķēpiem * [[Jānis Medens]], Kurzemes divizijas intendants pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * Mednītis Kārlis Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka administrativais palīgs pulkvedis-leitnants 26.10.1939. ar šķēpiem * Meija Osvalds 5. Cēsu kājnieku pulka komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 06.03.1939. ar šķēpiem * Meija Teodors Flotes intendants komandkapteinis 03.08.1939. * Muhks Hermanis 2. iecirkņa pulka tiesu priekšsēdētājs pulkvedis 02.02.1939. ar šķēpiem * [[Augusts Muižulis|Muižulis Augusts]] Brāļu kapu komitejas Tukuma nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants. 12.05.1939. ar šķēpiem * Opmanis Rūdolfs Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Orniņš Aleksandrs pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Ozoliņš Jānis Dzelzceļu policijas priekšnieks 16.11.1938. * Penčuks Pēteris pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Pētersons Ervins 4. Valmieras kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Pīčs Rūdolfs Apgādes pārvaldes finansu daļas priekšnieks pulkvedis 15.11.1939. ar šķēpiem * [[Pēteris Voldemārs Pommers|Pommers Pēteris]] Rīgas prefekts L. k. o. k. 16.11.1938. ar šķēpiem * Pone Jēkabs Pulkvedis-leitnants 11.05.1940. * Priedītis Jānis Aviacijas pulka atvaļināts pulkvedis-leitnants, 05.06.1939. ar šķēpiem * Priedītis Kārlis 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Pubulis Jānis Cēsu apriņķa priekšnieks 16.11.1938. * Puksis Jānis pulkvedis 04.12.1939. ar šķēpiem * Rapa Jānis 1. iecirkņa pulka tiesu priekšsēdētājs pulkvedis 02.02.1939. ar šķēpiem * Rapss Eduards Aizsargu štaba organizacijas daļas priekšnieks, 16.11.1938. ar šķēpiem * Rinkovičs Emīls Latgales artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 25.09.1939. ar šķēpiem * Romans Alberts Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Ronis Alfrēds pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Rubenis Kārlis Latgales divizijas bij. intendants pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Rutulis Teodors 1. Liepājas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * Silarājs Jēkabs Kriminalās policijas pārvaldes priekšnieks 16.11.1938. * Silavs Dāvids Daugavpils apriņķa priekšnieks 16.11.1938. * Sinats Aleksandrs pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Soste Kārlis Kara veterinarais inspektors veterinarārsts pulkvedis 09.11.1939. * Spilva Jēkabs Alus rūpniecības a/s "[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]" valdes priekšsēdētājs un direktors-rīkotājs 16.11.1938. * Steinats Hermanis 1. Liepājas kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * Strauss Eduards Latgales artilerijas pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 25.09.1939. ar šķēpiem * Streipa Jānis Pulkvedis 04.12.1939. ar šķēpiem * Šēls Jēkabs Vidzemes artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 12.07.1939. * Tarto Felikss 4. Valmieras kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 02.02.1939. ar šķēpiem * [[Juris Taube|Taube Juris]] Jātnieku pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 27.06.1939. ar šķēpiem * Treijs Mārtiņš Rīgas apriņķa priekšnieks 16.11.1938. * Ulmanis Indriķis Nacionalās armijas atv. virsleitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Užāns Pēteris Bruņoto vilcienu pulka II bruņotā vilciena komandieris pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Vēliņš Rūdolfs 8. Daugavpils kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Vēveris Alfreds Jūlijs Pulkvedis-leitnants 06.05.1940. * Vilks Jānis pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Vipulis Antons pulkvedis 04.12.1939. ar šķēpiem * Zālītis Jānis pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Zariņš Oskars Vidzemes divizijas intendants pulkvedis-leitnants 22.04.1939. ar šķēpiem * Zariņš Jēkabs 2. Ventspils kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.06.1939. ar šķēpiem * Zeltiņš Jēkabs 9. Rēzeknes kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Zīverts Kārlis Alfrēds 7. Siguldas kājnieku pulka III bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 17.07.1939. ar šķēpiem * Zivtiņš Jānis Pulkvedis 04.12.1939. ar šķēpiem * Zutis Frīdrihs Aviacijas pulka atvaļināts pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * [[Jānis Zvaigzne|Zvaigzne Jānis]] 10. Aizputes kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem === IV šķira === * Ābelītis Mārtiņš Kurzemes divizijas štaba operativās nodaļas adjutants kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Ābelītis Jānis 11. Dobeles kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Ābeltiņš Rūdolfs 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Āboliņš Kārlis Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Āboltiņš Jānis Pulkvedis-leitnants 11.05.1940. * Adamovičs Ansis Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Adamsons Kārlis Leonards 5. Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 06.03.1939. ar šķēpiem * Akmentiņš Vilhelms 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Alberts Jēkabs Kurzemes artilerijas pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Alksnis Jānis Tehniskās divizijas štaba administrativās nodaļas adjutants kapteinis 09.11.1939. * Ameriks Alberts Latgales divizijas komandiera palīga adjutants kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Ankevics Ernests Ludzas kara apriņķa priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Antons Kārlis 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * [[Kārlis Aperāts|Aperats Kārlis]] Sakaru bataljona saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Apinis Jānis Kapteinis 28.11.1939. ar šķēpiem * Apsītis Erihs 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 22.05.1939. ar šķēpiem * Āre Kārlis Augusts 7. Siguldas kājnieku pulka 9. rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. ar šķēpiem * Arents Jēkabs 2. Ventspils aizsargu pulka 2. rotas komandieris Zūru lauksaimniecības skolas pārzinis 12.05.1939. ar šķēpiem * Austriņš Heinrihs 7. Valkas aizsargu pulka I bataljona komandieris 16.11.1938. * Avotiņš Fricis 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 22.05.1939. ar šķēpiem * Avotiņš Jānis Pulkvedis-leitnants 11.05.1940. * Balodis Alberts 5. Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 06.03.1939. ar šķēpiem * Balodis Eduards Aviacijas pulka II diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Balodis Nikolajs Aviacijas pulka 1. eskadriļas komandieris kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Balodis Jānis Aviacijas pulka 2. eskadriļas komandieris kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Baltakmens Jānis Jātnieku pulka eskadrona komandieris kapteinis 27.06.1939. ar šķēpiem * Bebris Nikolajs 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Bebrišs Pēteris 10. Aizputes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Beika Teodors Sakaru bataljona sakaru rotas komandieris kapteinis 05.06.1939. * Bekmanis Jānis 15. Liepājas aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis 16.11.1938. ar šķēpiem * Bekmanis Krišs Zemūdeņu diviziona zemūdenes "[[Spīdola]]" inženieris-mechaniķis kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Bergmanis Gothards Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Bergs Valdemārs Galvenās artilerijas noliktavas Daugavgrīvas nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Berlands Kārlis 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Bernovskis Teodors Kurzemes artilerijas pulka zenitbaterijas komandieris kapteinis 26.07.1939. * Bertulsons Dāvids 8. Valmieras aizsargu pulka I bataljona komandieris 16.11.1938. * Bērziņš Kārlis Armijas štaba ģeodezijas-topografijas daļas planu uzņemšanas nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Bērziņš Jānis 7. Siguldas kājnieku pulka I bataljona ložmetēju rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. * Bērziņš Edgars Vidzemes artilerijas pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 12.07.1939. ar šķēpiem * Bērziņš Teodors Kārlis Valdemārs Sapieru pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. * Bērziņš Jēkabs Pulkvedis-leitnants, 11.05.1940. ar šķēpiem * Bilsēns Herberts Latgales divizijas sakaru priekšnieks kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Birkhāns Kārlis Rīgas kara slimnīcas saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 12.07.1939. ar šķēpiem * Birkhāns Teodors Daugavpils cietuma priekšnieks L. k. o. k. 11.05.1940. ar šķēpiem * Birnbaums Teodors Rīgas kara apriņķa priekšnieka palīgs pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Birnbaums Jānis Robežsargu brigades I Dagdas bataljona rotas komandieris kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Birznieks Jānis 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Bite Elmars Arvids Jūlijs Kapteinis 11.05.1940. * Blanks Arveds Bauskas apriņķa priekšnieks 16.11.1938. * [[Pēteris Blaus]] 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona 3. rotas komandieris 12.05.1939. ar šķēpiem * Blaus Kārlis Aviacijas pulka mācības eskadriļas komandieris kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Bluķis Nikolajs Latgales artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 25.09.1939. * Blūms Paulis 16. Jelgavas aizsargu pulka I bataljona komandieris L. k. o. k. 12.05.1939. ar šķēpiem * Blūms Kristaps Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Bļodnieks Reinholds Zemūdeņu diviziona zemūdenes "Ronis" komandieris komandkapteinis 16.11.1938. * Bode Vilhelms 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Bogdāns Stanislavs Daugavpils apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieks 27.06.1939. * Boguslavskis Aleksandrs 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 22.05.1939. * Bokalders Pēteris 5. Cēsu kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Bonders Eduards Ludzas apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieks 27.06.1939. * Borkovskis Jānis Kapteinis 04.12.1939. * Brahmanis Valdemārs Auto-tanku pulka 1. tanku rotas komandieris kapteinis 12.07.1939. * Bremšmits Jānis Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Briediņš Oto 7. Siguldas kājnieku pulka instruktoru rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. ar šķēpiem * Briedis Pēteris 16. Jelgavas aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis 16.11.1938. ar šķēpiem * Briedis Augusts 7. Siguldas kājnieku pulka 2. rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. ar šķēpiem * Briedis Pēteris 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Broks Kārlis Kriminalās policijas pārvaldes priekšnieka palīgs 16.11.1938. * Broks Jānis Kurzemes artilerijas pulka adjutants kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Brūders Antons Minu diviziona tralera "Imanta" komandieris kapteinis 03.08.1939. * Brūders Jāzeps Kapteinis 28.11.1939. * Ceplītis Eduards Galvenās artilerijas noliktavas priekšnieka palīgs pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Cervinskis Fricis 3. Jelgavas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Cimdiņš Miervaldis Kārlis Administrativais kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Cukurs Jānis Armijas 12. noliktavas priekšnieks administratīvais kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Dandens Arvids Armijas ekonomiskā veikala sevišķu uzdevumu virsnieks kapteinis 26.10.1939. * Deglavs Viktors Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Didrihsons Alfreds Kurzemes artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Dilāns Stanislavs Politiskās pārvaldes Daugavpils rajona priekšnieks 16.11.1938. * Dimze Valdemārs Aizsargu aviacijas priekšnieka palīgs kapteinis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Doniņš Ādolfs Fricis Kurzemes artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Driķītis Juris Zemgales divizijas eskadrona komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Drukevičs-Druke Arnolds Kapteinis 11.05.1940. * Drullis Ādolfs Apgādes pārvaldes bruņošanās daļas vecākais inženieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Druvaskalns Jānis 3. Jelgavas kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Duperis Harolds 6. Rīgas kājnieku pulka sakaru rotas komandieris kapteinis 22.05.1939. ar šķēpiem * Dupers Nikolajs Kapteinis 28.11.1939. ar šķēpiem * Dzenītis Augusts Aviacijas pulka I diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Dzērve Pēteris Auto-tanku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Dzintarnieks Indriķis 2. Ventspils kājnieku pulka kājnieku baterijas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Eglītis Viktors Aviacijas pulka 3. eskadriļas komandieris kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Eikerts Krists 15. Liepājas aizsargu pulka II bataljona komandieris 16.11.1938. * Eimanis Vilis 5. Rīgas aizsargu pulka 13. rotas komandieris 12.05.1939. * Elksnītis Pēteris L. k. o. k. 04.12.1939. ar šķēpiem * Elsiņš Eduards Sapieru pulka štaba priekšnieka a.p.i. pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Ēverts Jānis 9. Madonas aizsargu pulka I bataljona komandieris 16.11.1938. * Fārts Jānis 10. Aizputes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Feldmanis Alberts Rīgas apriņķa policijas 4. iecirkņa priekšnieks 16.11.1938. * [[Felkerzāmi|Felkerzāms]] Hamilkars A/s "Lignum" finieru fabrikas direktors 16.11.1938. * Fiģis Aleksandrs Ādolfs 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Freimanis Kārlis 3. Jelgavas kājnieku pulka adjutants kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Freimanis Pēteris Paulis Kapteinis 06.05.1940. * Fridrihsons Alfons Jātnieku pulka eskadrona komandieris kapteinis 27.06.1939. ar šķēpiem * Gailītis Jānis Liepājas-Aizputes apriņķa policijas 2. iecirkņa priekšnieks 16.11.1938. * Galiņš Alberts Kapteinis 04.12.1939. * Garoziņš Jānis Liepājas prefekturas 2. iecirkņa priekšnieks 27.06.1939. * Gerbers Kārlis 7. Siguldas kājnieku pulka II bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 17.06.1939. ar šķēpiem * [[Valdemārs Ginters]] Krastu artilerijas pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * [[Ernests Girgensons|Girgensons Ernests]] Bij. kara aģents, ārlietu ministra sekretars, atv. virsleitnants 11.05.1940. * Grambergs Gvīdo Bij. Rīgas skolnieku rotas karavīru biedrības priekšnieks 09.11.1939. ar šķēpiem * Grapmanis Emīls Kara ministra adjutants pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Graudiņš Albins Pulkvedis-leitnants 11.05.1940. ar šķēpiem * Grāvelis Valdemārs Kapteinis 11.05.1940. * Grēbers Krišs Tukuma-Talsu apriņķa policijas 2. iecirkņa priekšnieks 16.11.1938. * Grīslis Rūdolfs Robežsargu brigades kapteinis 11.05.1940. * Grosbergs Jānis 19. Abrenes aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis 16.11.1938. ar šķēpiem * Gudže Nikolajs Latvijas kara invalidu savienības priekšnieks L. k. o. k. 09.11.1939. ar šķēpiem * Gutmanis Andrejs Artilerijas laboratorijas techniskās daļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Gūtmanis Kārlis Kapteinis 04.12.1939. * Hāzenfuss Elmars Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Hofmanis Fricis 2. Ventspils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Ilziņš Vilhelms Rīgas prefekturas apsardzības rotas un policijas sporta kluba priekšnieks 09.11.1939. * Ivanovs Zamuelis 4. Valmieras kājnieku pulka adjutants kapteinis 02.02.1939. ar šķēpiem * Jākobsons Kārlis 1. Liepājas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Jansbergs Nikolajs 9. Madonas aizsargu pulka komandieris 11.05.1940. * Jansons Kārlis Rīgas prefekta vecākais palīgs 16.11.1938. * Jansons Jānis Kara skolas grupas vadītājs kapteinis 16.11.1938. * Jansons Jānis 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Jansons Harijs Apgādes pārvaldes būvniecības daļas imobiļu nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Jansons Nikolajs Rīgas prefekta palīgs 09.11.1939. * Jaunkalns Jānis Kurzemes artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 26.07.1939. * Jaunronis Kārlis Ādolfs Jūras novērošanas dienesta Ventspils rajona priekšnieks kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Jēkabsons Frīdrihs 5. Rīgas aizsargu pulka IV bataljona komandieris 12.05.1939. * Jēkabsons Rūdolfs Sapieru pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. * Jēre Žanis Aviacijas pulka aviacijas kursu I nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 05.06.1939. * Jeske Valdemārs Armijas virsnieku kluba pārzinis kapteinis 04.12.1939. * Jozeps Ādolfs 9. Madonas aizsargu pulka jātnieku diviziona komandieris 16.11.1938. * Jūgs Jānis Latgales artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 25.09.1939. ar šķēpiem * [[Jānis Kalacis]] Artilerijas inspektora štaba zenitartilerijas specialists pulkvedis-leitnants 12.07.1939. * Kalacis Kārlis Zemūdeņu diviziona zemūdenes "Spīdola" komandiera palīgs kapteinis 03.08.1939. * Kaliņš Kārlis Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Kalniņš Mārtiņš Robežsargu brigades II Zilupes bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Kalniņš Jānis Vidzemes divizijas štaba operativās nodaļas adjutants kapteinis 16.11.1938. * Kalniņš Jānis 5. Rīgas aizsargu pulka 6. rotas komandieris 12.05.1939. ar šķēpiem * Kalniņš-Vīndedzkalns Kārlis Apgādes pārvaldes bruņošanās daļas vecākais inženieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Kalve Osvalds 5. Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 06.03.1939. ar šķēpiem * Kampars Viktors Liepājas-Aizputes apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieks 12.05.1939. * Kaņepājs Kārlis Armijas ekonomiskā veikala Rēzeknes nodaļas priekšnieks kapteinis 26.10.1939. ar šķēpiem * Kaņepe-Kalniņš Kārlis Kapteinis 11.05.1940. * Kaņeps Pēteris Kara ministra sekretars pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Kaņeps Nikolajs Aviacijas pulka aviacijas kursu II nodaļas priekšnieks kapteinis 05.06.1939. * Kārkliņš Fricis Liepājas prefekturas 3. iecirkņa priekšnieks 16.11.1938. * Kārkliņš Jēkabs Latvijas fiziskās kulturas un sporta komitejas revizijas komisijas loceklis administratīvais pulkvedis-leitnants, 16.11.1938. ar šķēpiem * Kārkliņš Eduards Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Karlsons Nikolajs Kara prokurora palīgs kapteinis 02.02.1939. * Kasparsons Aleksandrs Latgales artilerijas pulka saimniecības daļas kancelejas priekšnieks kapteinis 25.09.1939. * Kaucis Jānis Latgales artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 25.09.1939. ar šķēpiem * Kažmers Pēteris Armijas štaba informācijas daļas 3. nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Kevej-Gudže Vilis Bij. Bauskas latviešu bataljona komandieris atv. kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Kiršentāls Haralds Rīgas kara slimnīcas priekšnieka palīgs ārstu pulkvedis-leitnants 12.07.1939. * Klauss Kārlis 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Kleinbergs Jānis Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Klungsts Alfreds 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 22.05.1939. ar šķēpiem * Kociņš Juris Arturs Bruņoto vilcienu pulka III bruņotā vilciena komandieris pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Konstants Kārlis Sapieru pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Kopštāls Ernests Rūdolfs Vidzemes divizijas eskadrona komandieris kapteinis 22.04.1939. * Korobovskis Vladimirs Aviacijas pulka atvaļināts pulkvedis-leitnants 05.06.1939. * Kreicbergs Ernests Bruņoto vilcienu pulka I bruņotā vilciena komandieris pulkvedis-leitnants 05.06.1939. * Krevics Antons 9. Madonas aizsargu pulka komandiera palīgs 12.05.1939. ar šķēpiem * Krīgens Juris Daugavpils prefekts 27.06.1939. * Kristovskis Aleksandrs Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Križmanis Kārlis 6. Rīgas kājnieku pulka kājnieku baterijas komandieris kapteinis 22.05.1939. ar šķēpiem * Kroms Ernests 4. Valmieras kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 02.02.1939. * Krūklis Roberts 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Krūmiņš Jānis 7. Valkas aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis 16.11.1938. ar šķēpiem * Krūmiņš Džons Apgādes pārvaldes būvniecības daļas IV rajona vadītājs kapteinis 09.11.1939. * Kūla Pauls Iekšlietu ministrijas revidents 16.11.1938. * Ķimenis Arturs Pulkvedis-leitnants 28.11.1939. ar šķēpiem * Ķiploks Jēkabs 7. Siguldas kājnieku pulka saimniecības rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. ar šķēpiem * Ķirsis Mārtiņš 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Ķite Ernests Kriminalās policijas pārvaldes Rīgas rajona inspektors 16.11.1938. * Lācis Jānis Kuldīgas apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieks 27.06.1939. * Lagzdiņš Sergejs 18. Daugavpils aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis L. k. o. k. 16.11.1938. ar šķēpiem * Lakstigala Jēkabs Apgādes pārvaldes intendanturas daļas pārtikas nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Langins Arnolds Latvijas sūtniecības Varšavā I sekretars 26.10.1939. * Lapiņš Osvalds 18. Daugavpils aizsargu pulka I bataljona komandieris 12.05.1939. ar šķēpiem * Lapiņš Pēteris Pulkvedis-leitnants 11.05.1940. ar šķēpiem * Lapsals Jānis kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Lasis Rihards Mīnu diviziona mīnu virsnieks kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Lasmanis Bruno Sakaru bataljona komandiera palīgs pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Lediņš Kārlis Rīgas kara slimnīcas vecākais ordinators ārstu kapteinis 12.07.1939. * Lēģeris Mārtiņš 15. Liepājas aizsargu pulka štaba bataljona komandieris 16.11.1938. * Leitis Vilis 7. Siguldas kājnieku pulka I bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 17.06.1939. ar šķēpiem * Lējējs Jēkabs 1. Liepājas kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Lejiņš Valdemārs 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Lērmanis Jānis Roberts Julijs 4. Valmieras kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 02.02.1939. ar šķēpiem * Liberts Jānis Apgādes pārvaldes bruņošanās daļas mantu-materialu nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Līcis Pēteris Armijas štaba administrativās daļas vispārējās nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Lielbārdis Jānis Latvijas hipoteku bankas inženieris-techniskās daļas rūpniecības nozares vadītājs 16.11.1938. * Lielupis Pēteris Latgales divizijas intendaturas sevišķu uzdevumu virsnieks kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Liepiņš Pauls Armijas štaba apmācības daļas nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Liepiņš Ernests Artilerijas inspektora štaba artilerijas poligona pārzinis kapteinis 12.07.1939. ar šķēpiem * Liepiņš Richards Zemūdeņu diviziona vecākais ārsts ārstu pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Liepiņš Antons Sapieru pulka operativais adjutants kapteinis 03.08.1939. * Liepiņš Oto Kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Liniņš Alfons Aviacijas pulka 5. eskadriļas komandieris kapteinis 05.06.1939. * Liniņš Alfreds Bruņoto vilcienu pulka II bruņotā vilciena vecākais virsnieks kapteinis 05.06.1939. * Linmeiers Mārtiņš Kapteinis 06.05.1940. * Lipstsons Fricis Mīnu diviziona a/tr. "Viesturs" komandieris kapteinis 16.11.1938. * Lucs Valentins Kapteinis 28.11.1939. * Lučins Kārlis Minu diviziona bazes priekšnieks kapteinis 03.08.1939. * Lutcens Jūliuss 1. Liepājas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Mačiņš Pēteris 8. Daugavpils kājnieku pulka adjutants kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Mangols Ernests Reinholds Vidzemes artilerijas pulka adjutants kapteinis 12.07.1939. * Mārtiņsons Jūliuss 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. * Matcats Arvīds 4. Jēkabpils aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Mateass Aleksandrs Krasta artilerijas pulka adjutants kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Mauriņš Eduards Tukuma-Talsu apriņķa priekšnieks 16.11.1938. * Medens Eduards 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 22.05.1939. ar šķēpiem * Mednis Mārtiņš 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * [[Emīls Melderis|Melderis Emīls]] Tēlnieks 16.11.1938. * Mente Pēteris 4. Valmieras kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 02.02.1939. ar šķēpiem * Mežulis Gustavs Abrenes apriņķa priekšnieks 16.11.1938. ar šķēpiem * Mežulis Augusts Kapteinis 04.12.1939. * Mihelsons Hugo Zemgales divizijas intendants pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Mihelsons Kārlis kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Mieleiks Arvīds Armijas 21. darbnīcas priekšnieka palīgs un techniskās daļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. * Miervaldis Jānis 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. * Mitenbergs Žanis 10. Aizputes kājnieku pulka rotas komandieris Kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Munters Vilis Aviacijas pulka 4. eskadriļas komandieris kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Muzis Jānis Armijas ekonomiskā veikala Rīgas nodaļas priekšnieks kapteinis 26.10.1939. * Neilands Pēteris Apgādes pārvaldes intendaturas daļas mantu nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. * Neimanis Teodors 5. Cēsu kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 06.03.1939. ar šķēpiem * Neimanis Oskars Kapteinis 04.12.1939. * Neimanis Arvids Jānis Pulkvedis-leitnants 11.05.1940. * Olte Alfrēds Pasta un telegrafa departamenta techniskās pārvaldes priekšnieks 16.11.1938. * Osis Roberts Armijas komandiera adjutants kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Osītis Verners Kārtības policijas departamenta pasivās gaisa aizsardzības pārvaldes techniskās nodaļas vadītājs 27.06.1939. * Ošiņš Nikolajs 5. Rīgas aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis, 16.11.1938. ar šķēpiem * Ozers Teodors Bruņoto vilcienu pulka bruņotā vilciena komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Ozoliņš Nikolajs 8. Valmieras aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis 16.11.1938. ar šķēpiem * Ozoliņš Eduards Hermanis 4. Valmieras kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 02.02.1939. * Ozoliņš Jāzeps 1. Liepājas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Ozoliņš Jānis Apgādes pārvaldes būvniecības daļas III rajona vadītājs kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Ozoliņš Valdemārs kapteinis 04.12.1939. ar šķēpiem * Ozols Pauls 1. Liepājas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. * Ozols Mārtiņš Krasta artilerijas pulka 1. zenitbaterijas komandieris kapteinis 09.11.1939. * Ozolupe Pēteris Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Parņickis Reinis Nacionalā teātra aktieris 16.11.1938. * Pelēcis Arnolds Zemgales divizijas pārvaldes operativās nodaļas adjutants kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Pērkons Eduards 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Pērkons Hermanis Rūdolfs Sapieru pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 03.08.1939. * Pestmalis Herberts Armijas 11. darbnīcas techniskās nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. * Pētersons Ervins 4. Valmieras kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Pētersons Alfrēds Armijas 11. noliktavas priekšnieks kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Pilsētnieks Roberts Kapteinis 11.05.1940. * Pincers Valdemārs Kurzemes artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 26.07.1939. * Pipris Jānis Apgādes pārvaldes bruņošanās daļas mantu-materialu nodaļas priekšnieka palīgs kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Plānkājs Miķelis 1. Talsu aizsargu pulka 1. rotas komandieris L. k. o. k. 16.11.1938. ar šķēpiem * Plass Nikolajs Kārlis Heinrichs 12. Bauskas kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Platais Alfreds Armijas štaba bataljona rotas komandieris kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Plesmanis Juliuss Mantu darbnīcu priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Plikausis Kārlis 7. Siguldas kājnieku pulka sakaru rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. ar šķēpiem * Plikše Ferdinands 3. Jelgavas kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Podnieks Alfons 6. Rīgas kājnieku pulka vec. ārstu pulkvedis-leitnants 22.05.1939. * [[Gustavs Praudiņš|Praudiņš Gustavs]] 5. Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 06.03.1939. ar šķēpiem * Priede Jānis Ventspils apriņķa priekšnieks 12.05.1939. ar šķēpiem * Priedītis Kārlis 7. Siguldas kājnieku pulka štaba priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Priedītis Emīls 9. Madonas aizsargu pulka II bataljona komandieris 11.05.1940. * Priedulāns Mārtiņš Rēzeknes pilsētas galva pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Pukše Bernhards Oļģerts Aviacijas pulka 6. eskadriļas komandieris kapteinis 05.06.1939. * Puķīts Eduards Atv. flotes kapteinis L. k. o. k. 03.08.1939. ar šķēpiem * Puravs Arturs Latgales artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 25.09.1939. * [[Jānis Puriņš (1893—1982)|Puriņš Jānis]] Kara sanitarās inspekcijas medicinas nodaļas priekšnieks ārstu pulkvedis-leitnants 12.07.1939. ar šķēpiem * Pūris Alfrēds 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Purmalis Ādolfs Artilerijas inspektora štaba apmācības nozares adjutants kapteinis 12.07.1939. * Purs Roberts Valsts kontroles koleģijas loceklis 16.11.1938. * Raestas Herberts 7. Siguldas kājnieku pulka III bataljona ložmetēju rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. ar šķēpiem * Ramiņš Eduards Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Rapa Indriķis Kurzemes artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Rāve Jānis Valmieras apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieks 16.11.1938. * Redlihs Juris Latvijas futbola savienības priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Reineke Valerians 9. Madonas aizsargu pulka IV bataljona komandieris 16.11.1938. ar šķēpiem * Reinhards Augusts 1. Liepājas kājnieku pulka kājnieku baterijas komandieris kapteinis 26.07.1939. * Reke Arvids 3. iecirkņa pulka tiesu priekšsēdētājs pulkvedis-leitnants 02.02.1939. * Rēslers Fridrichs Vidzemes artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Riekstiņš Hermanis 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 22.05.1939. ar šķēpiem * Riekstiņš Eduards Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Ritsiks Eduards 1. Liepājas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Romans Alberts Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka operativais palīgs un veikala priekšnieka vietnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Ronis Kārlis Robežsargu brigades Jelgavas robežapsardzības apgabala rotas komandieris Kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Rozenbergs Vilis Sakaru bataljona 2. instruktoru rotas komandieris kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Rozenbergs Pāvils Vidzemes divizijas štaba sakaru priekšnieks kapteinis 09.11.1939. * Rozenfelds Valdemārs 7. Siguldas kājnieku pulka II bataljona ložmetēju rotas komandieris kapteinis 17.06.1939. * Rozenvalds Ansis Minu diviziona tralera "Viesturs" komandieris kapteinis 03.08.1939. * Rozītis Alfreds Bruņoto vilcienu pulka IV bruņotā vilciena komandieris pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Rubulis Kārlis 14. Kuldīgas aizsargu pulka I bataljona komandieris L. k. o. k. 16.11.1938. ar šķēpiem * Rucels Jānis Aviacijas pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 05.06.1939. ar šķēpiem * Rūdolfs Vilis Kapteinis 06.05.1940. * Rudzītis Jānis 7. Valkas aizsargu pulka II bataljona komandieris 12.05.1939. * Rulliņš Jānis Jātnieku pulka eskadrona komandieris kapteinis 27.06.1939. * Rumba Alberts Latvijas fiziskās kulturas un sporta komitejas ģeneralsekretars pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Runge Vilis Vidzemes artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 12.07.1939. * Rušiņš Teodors Latvijas hipoteku bankas arhitekts-tehniskās daļas būvniecības nozares vadītājs 16.11.1938. * Salenieks-Neimanis Heinrihs Armijas štaba intendants pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Salms Juris Jātnieku pulka adjutants kapteinis 27.06.1939. * Saltups Evalds 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Samiņš Jāzeps 17. Rēzeknes aizsargu pulka komandiera palīgs 16.11.1938. * Sāns Jānis Aizsargu štaba apmācības daļas priekšnieks kapteinis 11.05.1940. * Saprātnieks-Prātnieks Teodors Kapteinis 28.11.1939. ar šķēpiem * Saulītis Valdemārs Apgādes pārvaldes būvniecības daļas techniskās nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Senka Eduards 13. Bauskas aizsargu pulka komandiera palīgs virsleitnants 16.11.1938. * Siliņš Andrejs 11. Tukuma aizsargu pulka štaba rotas komandieris 12.05.1939. * Siliņš Andrejs Zemgales divizijas pārvaldes kapteinis L. k. o. k. 09.11.1939. ar šķēpiem * Skrastiņš Ādolfs Liepājas kara slimnīcas saimniecības priekšnieks kapteinis 12.07.1939. ar šķēpiem * Skreija Arvids 9. Madonas aizsargu pulka III bataljona komandieris 16.11.1938. * Skroders Jānis Apgādes pārvaldes intendaturas daļas dienesta nodaļas priekšnieka palīgs administratīvais kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Skudrulis Osvalds 9. Rēzeknes kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Skuja Pēteris Kriminalās policijas pārvaldes Daugavpils rajona pārzinis 16.11.1938. * Smiltēns Eduards 14. Kuldīgas aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Spalviņš Valdemārs Auto-tanku pulka 2. tanku rotas komandieris kapteinis 12.07.1939. * Spricis Valdemārs 5. Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 06.03.1939. ar šķēpiem * Sproģis Pēteris Aleksandrs 5. Cēsu kājnieku pulka adjutants kapteinis 06.03.1939. ar šķēpiem * Sproģis Žanis Eduards pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Sprostiņš Kārlis 11. Dobeles kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Staķis Juris Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Staltmanis Aleksandrs Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. * Steinerts Heinrichs Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Stiebris Žanis Iekšlietu ministra sekretars 16.11.1938. * Strāls Žanis Apgādes pārvaldes intendaturas daļas pārtikas nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants 09.11.1939. * Strauja Ernests 1. Liepājas kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 26.07.1939. ar šķēpiem * Strazdiņš Jānis 1. Liepājas kājnieku pulka adjutants kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Strazdiņš Kārlis Kara invalidu palīdzības fonda domes darbvedis-kontrolieris kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Strazdiņš Arvids Robežsargu brigades kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Stūre Kārlis 5. Rīgas aizsargu pulka III bataljona komandieris 16.11.1938. * Šakars Kārlis Dzelzceļu aizsargu pulka komandiera palīgs kapteinis 16.11.1938. ar šķēpiem * Šēls Oto 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Šēnhofs Ludvigs Vidzemes artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 12.07.1939. ar šķēpiem * Šķenders Gustavs Sapieru pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 03.08.1939. ar šķēpiem * Šmēlis Augusts Tirdzniecības un rūpniecības departamenta vicedirektors 16.11.1938. * Šmits Ernests 3. Jelgavas kājnieku pulka kājnieku baterijas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Šnēbergs Kārlis Kapteinis L. k. o. k. 06.05.1940. ar šķēpiem * Švānbergs Fridrichs Jātnieku pulka eskadrona komandieris kapteinis 27.06.1939. ar šķēpiem * Švirksts Juris Kapteinis 28.11.1939. * Tērauds Rūdolfs Armijas ekonomiskā veikala vecākais darbvedis administrativais kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Tiesnieks Kārlis Latvijas Sarkanā Krusta prof. Jankovska sanatorijas Liepājā direktors Ārsts 16.11.1938. * [[Jānis Tirzītis|Tirzītis Jānis]] Latvijas lauksaimniecības kameras dārzkopības un biškopības nodaļas vadītājs, 16.11.1938. * Tomsons Eduards Apgādes pārvaldes būvniecības daļas I rajona vadītājs pulkvedis-leitnants 09.11.1939. * Tone Ernests Armijas ekonomiskā veikala vecākais darbvedis administrativais kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Tontegode Pēteris Dzelzceļu policijas Jelgavas iecirkņa priekšnieks 12.05.1939. * Treifelds Kārlis Zemgales artilerijas pulka diviziona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. * Treijs Pēteris Aviacijas pulka apmācības nozares adjutants kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Treimanis Nikolajs 7. Siguldas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks pulkvedis-leitnants 17.06.1939. ar šķēpiem * Treimanis Gustavs Robežsargu brigades II Zilupes bataljona rotas komandieris kapteinis 09.11.1939. * [[Jānis Ūdentiņš|Ūdentiņš Jānis]] Armijas aviacijas priekšnieka adjutants kapteinis 05.06.1939. * Ūdris Georgs Apgādes pārvaldes intendaturas daļas techniskās nodaļas priekšnieks administrativais kapteinis 09.11.1939. ar šķēpiem * Ulmanis Jānis Latgales artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 25.09.1939. ar šķēpiem * Upītis Nikolajs Bruņoto vilcienu pulka bruņotā vilciena komandieris pulkvedis-leitnants 09.11.1939. ar šķēpiem * Upītis Kārlis Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Upmanis Aleksandrs 10. Aizputes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. * Vanags Osvalds 2. Ventspils kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. * Varens Jēkabs 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Vegers Kārlis Ādolfs Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * [[Voldemārs Veiss|Veiss Valdemārs]] Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * [[Mariss Vētra]] Latvijas Nacionalās operas solodziedātājs 28.11.1939. ar šķēpiem * Vilciņš Konrads 12. Ilūkstes aizsargu pulka komandiera palīgs 16.11.1938. * Vilnis Kārlis Pulkvedis-leitnants 04.12.1939. ar šķēpiem * Viļumsons Oļģerts Rīgas prefekturas 1. iecirkņa priekšnieks 27.06.1939. * Vinters Kārlis 5. Rīgas aizsargu pulka I bataljona komandieris, 12.05.1939. ar šķēpiem * Vīriņš Ģirts 10. Aizputes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Vitenbergs Jānis 2. Ventspils kājnieku pulka adjutants kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Volbergs Teodors Kapteinis 11.05.1940. ar šķēpiem * Volgajevs Jevgenijs 1. Liepājas kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 26.07.1939. ar šķēpiem * Vunderlihs Fridrihs Oskars Vidzemes artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 12.07.1939. ar šķēpiem * Zaķis Arnolds Sapieru pulka bataljona komandiera a.p.i. pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Zālītis Kārlis Vidzemes divizijas štaba administrativās nodaļas adjutants kapteinis 22.04.1939. ar šķēpiem * Zandbergs Valdemārs Eduards Auto-tanku pulka adjutants kapteinis 12.07.1939. * Zandersons Eduards Vidzemes artilerijas pulka baterijas komandieris kapteinis 12.07.1939. * Zariņš Eduards 8. Valmieras aizsargu pulka 3. rotas komandieris 16.11.1938. * Zariņš Kārlis Armijas tiesamatu kandidats pulkvedis-leitnants 02.02.1939. ar šķēpiem * Zariņš Aleksandrs Aviacijas pulka atvaļināts kapteinis 05.06.1939. ar šķēpiem * Zariņš Jānis Zemūdeņu diviziona zemūdenes "Ronis" vecākais inženieris komandkapteinis 03.08.1939. * Zēbergs Hugo Bruņoto vilcienu pulka III bruņotā vilciena vecākais ložmetēju virsnieks kapteinis 05.06.1939. * Zeidmanis Kārlis 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. ar šķēpiem * Ziediņš Alberts Dzelzceļu policijas Daugavpils iecirkņa priekšnieks 16.11.1938. * Zommers Kārlis Rīgas prefekturas 4. iecirkņa priekšnieks 16.11.1938. * [[Jānis Zvaigzne|Zvaigzne Jānis]] 10. Aizputes kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants 16.11.1938. ar šķēpiem * Zvirbulis Jānis 4. Valmieras kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 02.02.1939. ar šķēpiem * Zvirbulis Jānis 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris kapteinis 03.08.1939. * Zvirbulis Hermanis Pulkvedis-leitnants 11.05.1940. == Ar ordeni apbalvotie (pēc 2004) == === I šķira (Ordeņa lielkrusta komandieri) === * [[Raimonds Graube]], Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs, brigādes ģenerālis, ar šķēpiem 2004. 16.10. * [[Jānis Kažociņš]], Satversmes Aizsardzības biroja direktors, atvaļinātais brigādes ģenerālis, ar šķēpiem 2004. 16.10. * [[Ģirts Valdis Kristovskis]], bijušais Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts, 2004.16.10. * [[Jānis Kukainis]], Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs 2004.16.10. * [[Edgars Rinkēvičs]], Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, 2004.16.10. * [[Gaidis Andrejs Zeibots]], Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, viceadmirālis, ar šķēpiem 2004.16.10. * [[Tālavs Jundzis]], Juridiskās koledžas direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, politikas zinātnes habilitētais doktors, tiesību zinātņu doktors, 2005.22.03. * [[Jānis Reiniks]], Drošības policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, 2005.12.10. * [[Aivars Straume]], Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis, 2005.12.10. * [[Juris Maklakovs]], Nacionālo bruņoto spēku komandieris, brigādes ģenerālis, ar šķēpiem 2007.15.03. * [[Indulis Krēķis]], Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks, 2007.15.03. * [[Dailis Lūks]], Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks, justīcijas ģenerālis, 2007.15.03. * [[Vaira Vīķe-Freiberga]], Latvijas Valsts prezidente, 2007.15.03. * [[Valdis Zatlers]], Latvijas Valsts prezidents, 2008. 11.04. * [[Gunārs Dāboliņš]], Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis, 2008.14.10. * [[Ainars Pencis]], Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, ģenerālis, 2010.24.03. * [[Olafs Baumanis]] (pēc nāves), starptautiskajā operācijā bojā gājušais virsleitnants, ar šķēpiem 2010.13.10. * [[Gints Bleija]] (pēc nāves), starptautiskajā operācijā bojā gājušais dižkareivis, ar šķēpiem 2010.13.10. * [[Vitālijs Vasiļjevs]] (pēc nāves), starptautiskajā operācijā bojā gājušais dižkareivis, ar šķēpiem 2010.13.10. * [[Edgars Ozoliņš (karavīrs)|Edgars Ozoliņš]] (pēc nāves), starptautiskajā operācijā bojā gājušais dižkareivis, ar šķēpiem 2010.13.10. * [[Voldemārs Anševics]] (pēc nāves), starptautiskajā operācijā bojāgājušais seržants, ar šķēpiem 2010.13.10. * [[Andrejs Merkuševs]] (pēc nāves), starptautiskajā operācijā bojā gājušais dižkareivis, ar šķēpiem 2010.13.10. * [[Dāvis Baltābols]] (pēc nāves), starptautiskajā operācijā bojā gājušais kaprālis, ar šķēpiem 2010.13.10. * [[Roberts Mūrnieks]] (pēc nāves), Satiksmes ministrijas šoferis, 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010.13.10. * [[Andris Slapiņš]] (pēc nāves), kinooperators un režisors, 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010.13.10. * [[Gvido Zvaigzne]] (pēc nāves), kinooperators, 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010.13.10. * [[Sergejs Konoņenko]] (pēc nāves), Latvijas Republikas milicijas vecākais leitnants, 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010. 13.10. * [[Uladzimirs Hamanovičs]] (pēc nāves), Latvijas Republikas milicijas leitnants, 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010. 13.10. * [[Edijs Riekstiņš]] (pēc nāves), 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010. 13.10. * [[Ilgvars Grieziņš]] (pēc nāves), 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010. 13.10. * [[Raimonds Salmiņš]] (pēc nāves), 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010. 13.10. * [[Juris Podnieks]] (pēc nāves), režisors, 1991. gada barikāžu dalībnieks, 2010. 13.10. * [[Andris Znotiņš]] (pēc nāves), Valsts policijas Viesītes iecirkņa vecākais inspektors, kapteinis, 2011. 27.01. * [[Normunds Garbars]], Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis, 2011. 16.03. * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], Latvijas Valsts prezidents, 2011.06.07. * [[Ints Ķuzis]], Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis, 2011.20.10. ==== Apbalvotie ārzemnieki ==== * Jirgens Bornemans (''Bornemann''), Vācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministrijas Militāri politiskā departamenta priekšnieka vietnieks, brigādes ģenerālis, ar šķēpiem 2004.16.10. * Haralds Kujats (''Kujat''), NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis, ar šķēpiem 2004.16.10. * Klauss Naumans (''Naumann''), bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, atvaļinātais ģenerālis, ar šķēpiem, 2004.16.10. * Džozefs V. Ralstons (''Ralston''), bijušais NATO spēku virspavēlnieks Eiropā, ģenerālis, ar šķēpiem 2004.16.10. * Džeimss L. Džonss (''Jones''), NATO Spēku virspavēlnieks Eiropā, ģenerālis, ar šķēpiem, 2005.22.03. * [[Veslijs Klārks]] (''Clarck''), bijušais NATO Spēku virspavēlnieks Eiropā, ģenerālis, ar šķēpiem 2005.22.03. * Tarmo Kouts (''Kõuts''), Igaunijas Republikas Aizsardzības spēku komandieris, viceadmirālis, ar šķēpiem, 2005.12.10. * Bernds A. Gecs (''Goetze''), NATO Starptautiskā sekretariāta Rīgas Samita sagatavošanas grupas vadītājs, brigādes ģenerālis, ar šķēpiem 2007.15.03. * Viljams Toms Hobins (''Hobbins''), Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku komandieris Eiropā, ģenerālis, ar šķēpiem 2007.18.12. * [[Huans Karloss I]] (''Juan Carlos I''), Spānijas karalis, 2009.30.03. * Sverre Dīsens (Diesen), Norvēģijas Karalistes Bruņoto spēku komandieris, ģenerālis, ar šķēpiem 2010.24.03. * Tomass Katlers (''Cutler''), ASV Mičiganas štata nacionālās gvardes komandieris, ģenerālmajors, ar šķēpiem 2010.13.10.<ref>[http://www.docstoc.com/docs/123128576/Ar-Viestura-ordeni-apbalvoto-registrs AR Viestura ordeni apbalvoto reģistrs]</ref> === II šķira (Ordeņa lielvirsnieki) === {{nepilnīga nodaļa}} * [[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]], militārpersona un politiķis, [[Latvijas Aizsardzības spēki|Latvijas Aizsardzības spēku]] un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] virsnieks, militārais zinātnieks, rezerves [[brigādes ģenerālis]]. === III šķira (Ordeņa komandieri) === {{nepilnīga nodaļa}} === IV šķira (Ordeņa virsnieki) === {{nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Viestura ordeni apbalvotie| ]] mcza99skbpa2gahey1hzj68jisysn1f Gregorijs Rīds Vaizmens 0 253483 4453007 4450877 2026-04-11T10:20:39Z Dainis 876 4453007 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gregorijs Rīds Vaizmens | vārds_orig = ''Gregory Reid Wiseman'' | attēls = Artemis II Launch Crew Walkout (NHQ20260401 admin 0007).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Rīds Vaizmens 2026. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Baltimora]], [[Mērilenda]], {{USA}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 174 d 9 h 33 min | kos_iesaukums = 2009. gads | kos_misija = 1. [[SKS 40. ekspedīcija|SKS-40]], [[SKS 41. ekspedīcija|SKS-41]]{{br}}2. ''[[Artemis II]]'' | kos_kuģi = ''[[Sojuz TMA-13M]]'', ''[[Artemis II|Orion CM-003 Integrity]]'' }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = kopš 1997. gada | valsts = {{USA}} | struktūra = [[ASV Jūras kara flote]] | vienība = | nodarbošanās = izmēģinātājpilots | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Gregorijs Rīds Vaizmens''' (''Gregory Reid Wiseman'', dzimis {{dat|1975|11|11}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]], [[ASV Jūras kara flote]]s izmēģinātājpilots. Vaizmena pirmais kosmiskais lidojums sākās 2014. gada maijā kosmosa kuģī ''[[Sojuz TMA-13M]]'', dodoties uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] [[SKS 40. ekspedīcija|40. ekspedīcijas]] sastāvā. Viņš bija arī [[SKS 41. ekspedīcija|41. ekspedīcijas]] dalībnieks. Uz Zemes atgriezās 2014. gada novembrī. Otro lidojumu kosmosā Rīds Vaizmens sāka 2026. gada 1. aprīlī, kā komandierim kosmosa kuģī ''[[Artemis II]]'' dodoties lidojumā apkārt [[Mēness|Mēnesim]]. Apkalpe uz Zemes atgriezās 11. aprīlī. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starts ! Nolaišanās ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz TMA-13M]]'' | {{dat|2014|5|28|SK}} | {{dat|2014|11|10|SK}} | [[Maksims Surajevs]]{{br}}[[Aleksanders Gersts]] | Lidojuma inženieris | 165 d 7 h 1 min | [[SKS 40. ekspedīcija|SKS-40]], [[SKS 41. ekspedīcija|SKS-41]] |- | ''[[Artemis II]]'' | {{dat|2026|4|1|SK}} | {{dat|2026|4|11|SK}} | [[Viktors Glovers]]{{br}}[[Kristīna Kouka]]{{br}}[[Džeremijs Hensens]] | Komandieris | 9 d 1 h 32 min | Mēness aplidojums |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/people/reid-wiseman/ NASA biografija] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kosmonautika-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vaizmens, Gregorijs}} [[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]] [[Kategorija:ASV astronauti]] [[Kategorija:NASA astronauti]] seno3vmpqj028rlu4dux0th4s18i0ex Ikšķiles lidlauks 0 256331 4452629 4282850 2026-04-10T13:37:20Z Lasks 38532 /* Negadījumi un incidenti */ 4452629 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Ikšķiles lidlauks | attels = Ikšķiles lidlauka skrejceļš 2.jpg | attela-platums = 250px | paraksts = Ikšķiles lidlauka skrejceļš un angārs | paraksts2 = | IATA = | ICAO = EVPA |lat_deg=56|lat_min=48|lat_sec=54|lat_dir=N |lon_deg=24|lon_min=31|lon_sec=40|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā | paraksta_novietojums = right | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = Classic Air | ipasnieks = | atrasanas_vieta = [[Ikšķile]], [[Ogres novads]] | elevation-f = 65 | elevation-m = 20 | metric-rwy = y | r1-number = 08/26 | r1-length-f = | r1-length-m = 600 | r1-surface = zāle | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = | majas_lapa = }} '''Ikšķiles lidlauks''' (ICAO: '''EVPA''') ir privāts vispārējās aviācijas [[lidlauks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}</ref> [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Izvietojies [[Daugava]]s labajā krastā [[Ikšķile]]s pilsētas dienvidaustrumos {{nobr|2,8 km}} no Ikšķiles centra un {{nobr|6 km}} no [[Ogre]]s pilsētas centra. Sertificēts <small>(2014)</small> vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVPA-en-GB.html#AD-2.EVPA |title=Latvian AIP |access-date={{dat|2014|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307011645/https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVPA-en-GB.html#AD-2.EVPA |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}{{novecojusi saite}}</ref> Lidlaukā ir viens {{nobr|600 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats [[zāliens|zāles]] seguma skrejceļš. Lidlauku izmanto kopš 1993. gada [[vieglais lidaparāts|vieglajiem (līdz {{nobr|5670 kg}}) gaisa kuģiem]] un sporta lidaparātiem. Pirmoreiz sertificēts 2003. gadā. 2006. gadā pēc mācību lidmašīnas ''Cessna 152'' aviokatastrofas mainīts skrejceļa virziens un skrejceļš tika pārvietots tuvāk Daugavai.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce |last1=Kolosovs |first1=Deniss |title=Skrejceļu pārvietos tuvāk Daugavai |url=https://www.diena.lv/arhivs/skrejcelu-parvietos-tuvak-daugavai-12833504 |website=diena.lv |accessdate={{dat|2019|8|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307024338/https://www.diena.lv/arhivs/skrejcelu-parvietos-tuvak-daugavai-12833504 |archivedate={{dat|2016|3|7||bez}} |date={{dat|2006|6|30||bez}}}}</ref> Lidlauku apkalpo V. Upleja lidkompānija ''Classic Air''. ==Negadījumi un incidenti== *[[2006]]. gada 28. jūnija Aeronavigācijas servisa mācību centra [[lidmašīna]] ''Cessna 152'' (cn 15282942) ar reģistrācijas numuru YL-CDC avarēja, kad pilots-instruktors ar studentu-pilotu veica mācību lidojumus virs Ikšķiles lidlauka pa taisnstūrveida maršrutu no [[zāliens|zāles]] skrejceļa ar magnētisko virzienu 278 grādi. Kā liecināja aculiecinieki, pēc kārtējās pacelšanās augstuma palielināšanas laikā [[dzinējs]] nedarbojās. Lidmašīna sāka ripot pa labi ar nelielu sānsoli un pēc brīža dzinējs apstājās. Lidmašīna sadūrās ar zemi ar pēkšņu augstuma zudumu ar labo krastu un 30-40 grādu leņķi. Gāja bojā gan instruktors, gan students.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/351862|title=Accident Cessna 152 YL-CDC,|access-date=2024-06-08}}</ref> [[Avārija]]s dēļ, lidlauka skrejceļu pārvietoja.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://myairfields.com/?p=466 MyAirfields.com Ikšķile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190908140235/http://myairfields.com/?p=466 |date={{dat|2019|09|08||bez}} }} {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Ikšķile]] [[Kategorija:Ogres novads]] mzkwexe30vnjgkga225g0dirkk6t75c Saluki 0 259305 4453058 4243199 2026-04-11T11:31:01Z Bai-Bot 60304 /* Izskats */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4453058 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Suņu šķirnes infokaste | attēls = Golden_saluki.jpg | attēla_apraksts = | nosaukums = Saluki | citi_nosaukumi = | iesaukas = | valsts = [[Vidējie Austrumi]] | svars = 18-30 | svars_m = | svars_f = | augums = 58 - 71 | augums_f = | apmatojums = vidēji garš | krāsa = visās krāsās | metiena_lielums = 7—10 | mūža_ilgums = 12—16 gadi | piezīmes = }} '''Saluki''', dažos avotos '''Persijas greihaunds''', ir [[suns|suņu]] [[šķirne]] no [[Vidējie Austrumi|Vidējiem Austrumiem]], kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10. grupas, 1. sekcijas ar numuru 269, bez darba spēju pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scc.asso.fr/Groupes-et-categories|title=Les groupes et les catégories.|publisher=Société Centrale Canine|access-date={{dat|2014|8|21||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140923081909/http://www.scc.asso.fr/Groupes-et-categories}}</ref> [[Beduīns|Beduīnu]] kultūrā kopš seniem laikiem saluki tika uzskatīti par ļoti vērtīgiem dzīvniekiem. Tie tika izmantoti kopā ar [[piekūni]]em, lai medītu [[gazeles]]. Arī šodien [[Arābi|arābu]] pasaulē saluki skriešanās sacīkstes un medības ar šiem suņiem ir rezervētas sabiedrības elitei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uaeinteract.com/uaeint_misc/pdf_2007/French_2007/fyb3.pdf|title=L'histoire et les traditions.|publisher=Révue annuelle des Émirats Arabes Unis 2007|access-date={{dat|2014|8|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100205190926/http://uaeinteract.com/uaeint_misc/pdf_2007/French_2007/fyb3.pdf|archivedate={{dat|2010|02|05||bez}}}}</ref> [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] ir pat dibināts 'Saluki centrs' (''Arabian Saluki Centre''), kas strādā pie šīs šķirnes un ar to saistīto tradīciju saglabāšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.emirates247.com/lifestyle/living/into-the-desert-for-dog-racing-uae-style-2010-12-21-1.332177|title=Into the desert for dog racing, UAE style. First saluki race; event attempts to safeguard UAE heritage.|publisher=emirates247.com|access-date={{dat|2014|8|21||bez}}}}</ref> == Izskats == [[Attēls:Red Smooth Saluki.jpg|thumb|230px|Īsspalvains saluki, tā saucamais ''smooth'']] Šķirnes ietvaros raksturīga morfoloģiska daudzveidība, bet standarts nav īpaši precīzs. Tam ir vēsturisks izskaidrojums. Kādreiz beduīnu klejotāju ciltis dzīvoja izkaisītas plašajā Vidējo Austrumu teritorijā un katrs no viņiem piederošiem suņa tipiem attīstījās pielāgojoties klimatam un tieši to dzīvnieku medīšanai, kas atradās kopienas apdzīvotajā vietā. Saluki nekad netika pārdots, bet varēja būt iedāvināts kā cieņas un atzinības apliecinājums. Tāpēc nedaudzie suņi, kas tādā veidā nokļuva [[eiropieši|eiropiešu]] īpašumā, bija ļoti atšķirīgi. Pirmais šķirnes standarts, ko izstrādāja [[Apvienotā Karaliste|angļi]] 1923. gadā, tika uzrakstīts tā, lai katrs no šiem pirmajiem saluki spētu tajā iekļauties. Tas ir vidēji liels, elegants suns. Saluki siluets atgādina [[afgāņu kurts|afgāņu kurtu]] ar īsu vilnu. Apmatojums ir īsāks uz ķermeņa, kakla, galvas un kājām, tas veido garas zīdainas bārkstis uz ausīm, elkoņiem, augšstilbiem un astes. Dažiem jauniem suņiem apmatojums ir garāks arī uz pleciem un rumpja, bet ar laiku tas izkrīt. Pastāv arī pilnīgi īsspalvains saluki — ''smooth'' (izrunā 'smūss'). Standarts atzīst jebkuru krāsu vai krāsu kombināciju, izņemot 'arlekīna' krāsu. Tumšs svītrojums ir augstākā mērā nevēlams.<ref name="FALAPAsaluki">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubfalapa.com/1-3765-Standard-Saluki.php|title=Standard Saluki.|publisher=Site officiel du Club Français des Amateurs de Lévriers d'Asie, Persans et Afghans|access-date={{dat|2014|8|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140528010930/http://www.clubfalapa.com/1-3765-Standard-Saluki.php|archivedate={{dat|2014|05|28||bez}}}}</ref> Suņa svars abiem [[dzimums|dzimumiem]] var svārstīties no 18 līdz 30 kg. Ķermeņa garums ir vienāds ar ķermeņa augstumu skaustā, kaut gan vizuāli šķiet garāks par to. Augums ir no 58 līdz 71 cm. Krūškurvis dziļš, bet nesasniedz elkoņu līniju. [[ribas|Ribām]] nav jābūt plakanām, ne izliektām uz āru mucas formā. Mugura ir taisna, pietiekoši plata. Krusti ieslīpi, labi muskuļoti. Vēders izteikti ierauts. Apakšdelms ir garš un līdzens. [[augšdelma kauls|Pleca kaula]] garums ir apmēram vienāds ar [[lāpstiņa]]s garumu. Pleca leņķis ir labi izteikts. Pakaļkājas spēcīgas, vidēja garuma. Augšstilbi labi muskuļoti. Pēdu pirksti diezgan gari, apmatojums starp pirkstiem veido bārkstis. [[Aste]] ir gara, bārkstaina, sākas zemu mugurkaula galā, labi izliekta, tā sniedzas vismaz līdz papēža locītavai. Kakls ir garš, slaids un labi muskuļots. Saluki ir gara galva, nedaudz platāka starp ausīm un pieres rajonā tā sašaurinās deguna virzienā. Pieres kaulam jābūt plakanam. Pāreja no pieres uz purna daļu ir neizteikta. Degungals var būt melns vai tumši brūns. Žokļi spēcīgi ar pilnīgu šķērveida sakodienu. [[Acs|Acis]] ovālas formas, izteiksmīgas, turpretī apaļas, izvelbtas acis skaitās par brāķi. Ausis nelielas, bārkstainas, novietotas zemu (bet ne pārāk), pieguļ pie galvas.<ref name="FALAPAsaluki"/> Suņa gaita ir viegla, vienmērīga bez palēcieniem.<ref name="FALAPAsaluki"/> == Raksturs un audzināšana == Pēc rakstura saluki ir diezgan neatkarīgs un nav dresējams, jo viņš nekad nepildīs vienu pēc otras komandas, kurām nav citas nozīmes, kā tikai būt izpildītām. Viņam patīk būt kopā ar savu saimnieku, bet ne kalpot tam. Lai nodibinātu īstu savstarpēju saprašanos un uzticību, būs jāapbruņojas ar pacietību un jāizstudē sava suņa rakstura nianses, lai tām pielāgoties. Sunim ir jāiemāca vispirms tikai sadzīvē nepieciešamo minimumu un tad jāizlemj pēc situācijas. Saluki ir straujš un izturīgs dzīvnieks, kam ir nepieciešama liela fiziska slodze, izklaide svaigā gaisā. Četrās sienās ieslēgts, nepietiekoši nodarbināts, jauns saluki var sākt nopietni bojāt saimnieka mantu: apgrauzt mēbeles, noplēst tapetes. Šis suns nemīl būt pie saites. Jo mazāk viņu laiž brīvībā un jo vēlāk izlemj mēģināt to darīt, jo grūtāk būs viņu atsaukt pēc katras pastaigas. Ir bezjēdzīgi viņu ķert, draudēt vai mēģināt pievilināt ar kārumiem. Viņš brīvprātīgi sekos tikai tam, kas ir vienmēr viņam pa priekšu iniciatīvas ziņā, kas kopā ar viņu atklāj aizvien jaunus maršrutus un spēj viņam likt just, ka vienas pastaigas beigas ir citas sākums. Priekš tam ir jāpavada ar savu suni daudz laika ārā, neskatoties pulkstenī. Vairums saluki ir diezgan tramīgi un pilsētas apstākļos to socializācija būtu jāsāk ļoti agri, lai dzīvnieks justos ērti visdažādākās situācijās. Pārlieks fizisks kontakts, it īpaši ar nepazīstamiem cilvēkiem šo suni aizskar, kaut gan visumā viņš ir draudzīgi noskaņots. Jāmēģina izskaidrot apkārtējiem, ka nav vēlams nemitīgi uzbāzties dzīvniekam, kamēr tas pats nesper pirmo soli. Sava rezervētā rakstura dēļ saluki nav ideāls spēļu biedrs bērniem, kaut arī spēj pret tiem izrādīt diezgan lielu pacietību. == Veselība un kopšana == Šīs šķirnes suņi kopumā ir veselīgi un dzīvo ilgi. Tiem ir nepieciešama minimāla kopšana. Tomēr daži avoti apraksta diezgan specifisku parādību, kas tika nosaukta 'saluki pēkšņas nāves sindroms' (angl.''Saluki Sudden Death Syndrome''), kad ļoti jauns šķietami vesels suns pēkšņi nomirst.<ref name="suddsalukideath">{{Tīmekļa atsauce|url=http://bogartsdaddy.com/bouvier/bouvzine2/breeding-limitedgenepool1.htm|title=Breeding for Genetic Health|publisher=by Carole Adley. Reprinted with permission from both Sighthound Review (the article appeared in the January/February 1996 issue)|access-date={{dat|2014|8|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140826161030/http://bogartsdaddy.com/bouvier/bouvzine2/breeding-limitedgenepool1.htm|archivedate={{dat|2014|08|26||bez}}}}</ref> Neskatoties uz vairākām liecībām par šo sindromu, tas nav īsti izstudēts, jo aprakstītos gadījumos suņa [[autopsija]] praktiski nekad netika veikta. Citās aptaujās nosauktās veselības problēmas visbiežāk (49%) ir dažādas [[sirds]] patoloģijas: kardiomiopātija, sirds vārstuļu slimības, sirds aritmija. Laikus neatklātas un neārstētas šīs slimības var izraisīt pēkšņu sirds apstāšanos.<ref name="saluhelthstudy">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salukihealthresearch.com/SHR_survey_results.html|title=Saluki Health Survey: Results-MaryDee Sist, DVM|publisher=Saluki Health Research, Inc.|access-date={{dat|2014|8|23||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304202446/http://www.salukihealthresearch.com/SHR_survey_results.html}}</ref> Diezgan liela mirstība ir arī no onkoloģiskām slimībām: piena dziedzera vēža, hemangiosarkomas.<ref name="saluhelthstudy"/> Traumas parasti skar kājas un pirkstus, dažreiz pleca locītavu. To ārstēšanai vislabāk būtu griezties pie pieredzējuša ķirurga ortopēda, lai uzliktu ārējās fiksācijas aparātu, kas garantē pilnīgu mobilitātes atgūšanu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|title=Kaulu lūzumu ārstēšana. Veterinārārste - konsultante Liene Dindone.|publisher=Dzīvnieku veselības centrs|access-date={{dat|2014|8|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304201023/http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Jauns saluki ir diezgan izvēlīgs ēšanas ziņā, ēd nedaudz un izskatās izteikti kaulains. Var rasties vilinājums izmēģināt dažus "tautā pārbaudītus" [[uztura bagātinātāji|uztura bagātinātājus]], lai suns uzbarotos (dot tam pīles taukus u.c.), kas var būt ļoti kaitīgi suņa veselībai, izraisot ādas [[alerģija]]s vai [[pankreatīts|pankreatītu]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medību suņi]] [[Kategorija:Suņu šķirnes no Irānas]] r708u97qpni792x5y7mmdaluhnfel5u Jāņa sēta (uzņēmums) 0 260127 4452893 4349629 2026-04-11T05:35:15Z Biafra 13794 4452893 wikitext text/x-wiki {{Coord|56|55|16.60|N|24|10|6.62|E|display=title}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = "Jāņa sēta" | logo = Jana seta logo.png | imagesize = 100px | caption = | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999 (kā atsevišķs uzņēmums) | founder = [[Aivars Zvirbulis]], [[Jānis Turlajs]], [[Aivars Prošenkovs]] | defunct = | location_city = | location_country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Krasta iela 105a|3s=Krasta iela (Rīga)}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = [[Ģeogrāfiskā karte|karte]]s, [[atlants|atlanti]], [[ĢIS|ĢIS produkti un pakalpojumi]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = SIA "Solvina" (56 %), [[Jānis Turlajs]] (44 %) | num_employees = 35<ref name="diena" /> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{url|http://www.kartes.lv}} | footnotes = | intl = }} '''"Jāņa sēta"''' ir [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]], kas nodarbojas ar [[kartogrāfija|kartogrāfisko]] un [[ĢIS|ģeoinformācijas]] produktu ražošanu, kā arī [[Grāmata|grāmatu]] izdošanu. Uzņēmums ir [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] lielākais [[ģeogrāfiskā karte|karšu]] izdevējs. Tā produkcija un pakalpojumi tiek [[eksports|eksportēti]] uz apmēram 20 valstīm, visvairāk uz [[Igaunija|Igauniju]], [[Lietuva|Lietuvu]],<ref name="lat" /> [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Somija|Somiju]] un [[Norvēģija|Norvēģiju]]. == Vēsture == Uzņēmējs [[Aivars Zvirbulis]] 1990. gadā nodibināja "Jāņa sētas" priekšteci "Apgādu Jāņa sēta",<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvija-var/kartes-uz-bagatibam-737806|title=Kartes uz bagātībām|last=Dūmiņa|first=Zaiga|date={{dat|2010|6|11||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|9|5||bez}}}}</ref> kas nodarbojās ar [[poligrāfija|poligrāfiju]]. 1992. gada 6. jūnijā uzņēmumā tika izveidota kartogrāfijas nodaļa, kas 1999. gadā kļuva par patstāvīgu uzņēmumu '''"Karšu izdevniecība Jāņa sēta"'''.<ref name="lat" /> Uzņēmums darbojās [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 85A, Rīgā, kur joprojām atrodas "[[Karšu veikals Jāņa sēta]]", kas ir neatkarīgs uzņēmums, taču tāpat izveidojies no "Apgāda Jāņa sēta". "Karšu izdevniecību Jāņa sēta" dibinājuši [[Jānis Turlajs]], [[Aivars Prošenkovs]] un A. Zvirbulis.<ref name="lat">{{LAT e|3|127}}</ref> Izdevniecības galvenais redaktors kopš tās izveidošanas bija J. Turlajs.<ref name="lat" /> Sākotnēji "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" atradās Rīgā, Elizabetes ielā 83/85, tad [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 119. No 2013.&nbsp;gada decembra atrodas [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielā]] 105a, [[Ķengarags|Ķengaragā]], pie [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/kartes_lv/status/407791759289110528|title=Jāņa sēta on twitter|last=|first=|access-date=|date=2013-12-03}}</ref> 2008.&nbsp;gadā uzņēmuma kontrolpaketi no A.&nbsp;Zvirbuļa iegādājās [[Islande]]s kapitāla uzņēmums SIA "Solvina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5033020/islandiesu-investori-iegadajusies-karsu-izdevniecibas-jana-seta-kontrolpaketi|title=Īslandiešu investori iegādājušies "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" kontrolpaketi|website=TVNET|access-date=2019-03-17|date=2008-03-03|language=lv}}</ref> kuram pieder 56% uzņēmuma kapitāldaļu. Atlikušie 44% pieder J.&nbsp;Turlajam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48175275|title='Jāņa sēta' iegādājas Somijas tūrisma karšu kompāniju 'Oy e-City Ab'|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-03-17|date=2016-11-16|language=lv}}</ref> No 2016. gada līdz 2021. gadam uzņēmumam piederēja [[Somija]]s tūrisma karšu kompānija "Oy e-City Ab", kas pazīstama ar zīmolu "City-Opas".<ref name=":0" /> 2021. gada rudenī uzņēmums tika pārsaukts par SIA "Jāņa sēta".<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Bizness |first1=DELFI |title='Karšu izdevniecība Jāņa sēta' turpmāk darbosies kā 'Jāņa sēta' |url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/karsu-izdevnieciba-jana-seta-turpmak-darbosies-ka-jana-seta.d?id=53620261 |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2021|9|27||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|9|27||bez}}}}</ref> == Darbības jomas == Uzņēmums nodarbojas ar [[ģeogrāfiskā karte|karšu]] un [[atlants|atlantu]] sastādīšanu un izdošanu. 2008. gadā tika izdots "[[Lielais pasaules atlants]]",<ref name="lat" /> kas ir lielākais šāds izdevums Latvijā un Baltijā. 2010. gadā, izmantojot "Lielā pasaules atlanta" kartogrāfisko materiālu, tika izdots "Pasaules uzziņu atlants". 2024. gadā tika laista klajā grāmata "Rīgas ielas. Labais krasts"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/26.11.2024-stasti-par-1196-ielam-laukumiem-un-tiltiem-izdota-gramata-rigas-ielas-labais-krasts.a577894/|title=Stāsti par 1196 ielām, laukumiem un tiltiem. Izdota grāmata «Rīgas ielas. Labais krasts»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-18|language=lv}}</ref>, bet 2025. gadā — "Rīgas ielas. Kreisais krasts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/gramata-rigas-ielas.-kreisais-krasts-pardaugavas-raiba-vesture-k.a212905/|title=Grāmata "Rīgas ielas. Kreisais krasts": Pārdaugavas raibā vēsture kartēs|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-10-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/eveikals/prece/rigas-ielas.-kreisais-krasts/802157/|title=RĪGAS IELAS. KREISAIS KRASTS|website=www.diena.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> Līdzās papīra kartēm uzņēmums nodarbojas ar ģeoinformātiku, ģeotelpisko datu un ģeogrāfisko informācijas sistēmu veidošanu, [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģijām]] un dažādiem ar kartēm un poligrāfiju saistītiem pasūtījuma darbiem un pakalpojumiem, kā arī [[Vairumtirdzniecība|vairumtirdzniecību]].<ref name="diena" /> "Jāņa sēta" atbalsta skolēnu [[ģeogrāfija]]s olimpiāžu rīkošanu.<ref name="lat" />[[Attēls:LPA.jpg|thumb|200px|[[Lielais pasaules atlants]]]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.kartes.lv}} * {{twitter|kartes_lv}} * {{instagram|kartes_lv}} {{Grāmatu izdevniecības Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas izdevniecības]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 766tm683dmxabue9np1jcayk71pa0xq Piltenes viduslaiku pils 0 265698 4452786 4173497 2026-04-10T19:49:44Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452786 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Piltenes pilsdrupas un baznīca.jpg|thumb|270px|Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās.]] [[Attēls:Piltenes pils plāns pirms 1309.jpg|thumb|270px|Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1921).]] [[Attēls:Piltenes pils shēma.jpg|thumb|270px|Piltenes bīskapa pils shēma un "Pazemojuma tornis" (''Schmachturm'') (no B. Schmid, 1921).]] '''Piltenes viduslaiku pils''' ({{val|de|Schloss zu Pilten}}) bija [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] pils [[Piltene|Piltenē]] pie [[Venta]]s upes laikā no 14. līdz 18. gadsimtam. Pēdējā Kurzemes un [[Sāmsalas bīskapi|Sāmsalas bīskapa]] un vienīgā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pēdējā rezidence. Latviski agrāk dēvēta par "Dāņu pili".<ref>[http://books.google.lv/books?id=CZpKAAAAcAAJ&pg=PA219&lpg=PA219&dq=schloss+pilten&source=bl&ots=ma2ZZCaqv-&sig=IaiWD2Ds7aKwJugCSxfYQetx8Lo&hl=en&sa=X&ei=0xZ1VPy0NcHRygOqxoDoDw&ved=0CCUQ6AEwATgK#v=onepage&q=schloss%20pilten&f=false Friedrich Konrad Gadebusch. Abhandlung von Livländischen Geschichtsschreibern. Riga, 1773]{{Novecojusi saite}} S. 219</ref> Līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils pamati un Lielā apaļā torņa un Kauna torņa fragmenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15725/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2014|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171112131745/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15725/ |archivedate={{dat|2017|11|12||bez}} }}</ref> == Vēsture == Piltenes pils tika uzcelta senajā [[Kurši|kuršu]] [[Ventava]]s zemē. [[1230]]. gadā [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņa]] [[Lamekins|Lamekina]] līgumā ar Romas pāvesta sūtni [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] latīņu valodā pieminēta kiligunda ''Langis'', kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas tikai pāris km attālumā no Piltenes. Piltenes pils pirmo reizi rakstos pieminēta [[1309]]. gada 3. decembra līgumā ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kad [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā Kurzemes bīskaps Burhards bija spiests līdz mūža beigām atteikties no savas bīskapijas un Piltenes pils. [[1330]]. gada martā pēc sabiedrotās Rīgas pilsētas lūguma lietuviešu karaspēks ar aplenkuma mašīnām apsēda ordeņa ieņemto Piltenes pili, bet nespēja to ieņemt.<ref>[[Indriķis Šterns]]. “Latvijas vēsture 1290—1500”. Daugava, 1997. — 399 lpp.</ref> Ilgu laiku Piltenes pilī atradās Kurzemes bīskapa kanceleja un soģa (''Stiftsvogt'') sēdeklis. [[1559]]. gadā [[Dānijas karalis]] Frīdrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena (''Johannes von Münchhausen'') nopirka viņa tiesības uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], bet [[1560]]. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. [[1578]]. gadā pēc zaudētās cīņas par [[Livonijas Karaliste]]s izveidi, Magnuss apmetās Piltenes pilī kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. Pēc viņa nāves pils zaudēja savu nozīmi, [[1585]]. gada pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. Kad [[1617]]. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s pakļautībā, par tā pārvaldes centru kļuva agrākā Kurzemes domkapitula [[Aizputes pilskalns|Aizputes pils]]. [[1621]]. gadā pieminēts, ka Piltenes pils ir pa pusei sagruvusi. Ap [[1750]]. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.<ref>[http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltene (Pilten)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}, tournet.lv</ref> <gallery> Attēls:Piltene castle ruins 1830.jpg|Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no [[Pauluči]] albuma) Attēls:Piltenes pils un pilsēta 1830.jpg|Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830) </gallery> == Pils apraksts == No 1431. gada izmeklēšanas protokola noprotams, ka uz pils lielās zāles sienām bijuši uzgleznoti visi [[Kurzemes bīskapi]]. Ap konventa tipa pili atradās priekšpils ar senpilsētu, kurai jau 14. gadsimta beigās bīskaps piešķīra [[Rīgas pilsētas tiesības]]. <gallery> Piltene Castle Ruins.jpg|Piltenes pilsdrupas Piltenes pilsdrupas (Piltene castle ruins) - Uldis Osis - Panoramio.jpg| Piltenes pilsdrupas 2018.jpg| Piltenes pilsdrupu fragments 2000-04-15.jpg </gallery> == Arheoloģiskie izrakumi == No 1976. līdz 1977. gadam [[Ēvalds Mugurēvičs|Ēvalda Mugurēviča]] vadībā Piltenes pilsdrupu teritorijā veica arheoloģiskos izrakumus, kuru gaitā atsedza pils pamatu fragmentus, aizsarggrāvi un tiltu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{vāciski}} * Bernhard Schmid. [https://digital.zlb.de/viewer/image/15239363_1921/217/ Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland]. In: Zeitschrift für Bauwesen. Nr. 7, 1921, S. 199—238 {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Piltene]] [[Kategorija:Kurzemes bīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] m4rvuxun1183n6kxbepw0cnzo24bg1u Latvijas Loto 0 267487 4452621 4452299 2026-04-10T12:58:43Z Karlis.strautins 107762 Atjaunoti dati par darbiniekiem, apgrozījumu un peļņu. 4452621 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = Latvijas Loto | Logo = Latvijas Loto logo 2026.svg | Sauklis = Labas lietas notiek | Uzņēmuma_veids = Valsts akciju sabiedrība | Dibināšanas_datums = [[1972]] | Sēdeklis = Meistaru iela 19, [[Rīga]], {{LAT|flag}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = | Vadība = Edgars Lediņš, Jolanta Jērāne, Jānis Pone | Darbinieku_skaits = 153 | Apgrozījums = 106 476 674 € (2025. g. neauditētie dati) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = 11 640 770 € (2025. g. neauditētie dati) | Nozare = [[Izlozes]], [[Loterijas]] | Produkti = SuperBingo, Eurojackpot, Vikinglotto, Keno, Latloto, Loto 5, momentloterijas, interaktīvās momentloterijas | Mājaslapa = https://www.latloto.lv/ }} '''''"Latvijas Loto"''''' ir [[Latvija]]s nacionālais [[Loterija|loteriju]] uzņēmums un tā vienīgais īpašnieks ir valsts.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=122941 Azartspēļu un izložu likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150112170551/http://likumi.lv/doc.php?id=122941 |date={{dat|2015|01|12||bez}} }}, likumi.lv</ref> ''Latvijas Loto'' organizē loterijas ''[[Eurojackpot]]'', ''[[Vikinglotto]]'', ''SuperBingo'', ''Latloto'', ''Keno'' un ''Loto 5'' — ar divām papildspēlēm ''Džokers 7'' un ''Džokers'', vairāk nekā 20 momentloterijas<ref>[https://www.latloto.lv/lv/momentloterijas/ Momentloretijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412105944/https://www.latloto.lv/lv/momentloterijas/ |date={{dat|2019|04|12||bez}} }}, latloto.lv</ref> un vairāk nekā 50 interaktīvās momentloterijas. Skaitļu loterijas un momentloterijas var iegādāties tirdzniecības vietās visā Latvijā un tiešsaistē. VAS "Latvijas Loto" darbības ideja balstīta uz loteriju nozares pamatbūtību — iedzīvotāju brīvo līdzekļu piesaiste, no kuras daļa tiek izmaksāta laimestos, daļa — kā atbalsts sabiedriskā labuma mērķprogrammām, kā arī papildus finansējums valsts budžetā. == Vēsture == "Latvijas Loto" kā uzņēmuma tradīcijas aizsākās 1972. gadā, kad tika dibināta toreizējā Sportloto republikāniskā pārvalde. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu Sportloto tika pārveidots par uzņēmumu "Latvijas Loto". 1993. gada 10. janvāri var uzskatīt par nacionālās loterijas dzimšanas dienu — šajā dienā tika organizēta pirmā skaitļu loterijas ''Latloto 5 no 35'' izloze. "Latvijas Loto" ir pirmie, kas Latvijā ieviesa pašreiz izmantoto on-line sistēmas tehnoloģiju, kuras izgatavotājs ir ASV uzņēmums ''Scientific Games Corporation''. Pirmais sadarbības līgums — ar Zviedrijas uzņēmumu ''EssNet AB'' par on-line loteriju sistēmas uzstādīšanu un apkalpošanu — Latvijā tika noslēgts 1996. gada februārī, bet 1996. gada decembrī skaitļu loterija ''Latloto 5 no 35'' kļuva par pirmo on-line režīmā spēlējamo loteriju Latvijā. "Latvijas Loto" 1996. gada jūnijā tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību, un šāds statuss uzņēmējsabiedrībai ir joprojām. 1997. gadā tika ieviesta skaitļu izložu papildspēle ''Džokers''. 2000. gada 1. jūnijā "Latvijas Loto" parakstīja līgumu ar ''EssNet AB'' par uzstādītās on-line loteriju sistēmas iegādi. Līguma ietvaros "Latvijas Loto" pārņēma ''EssNet'' līdzšinējo darbību Latvijā. 2001. gada janvārī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas ''Keno'' tirdzniecība. 2002. gada martā tika uzsākta jauna skaitļu loterijas ''SuperBingo'' tirdzniecība. ''SuperBingo'' tika izveidots jauns formāts — TV izloze ar Auditorijas spēlēm. 2009. gadā tika ieviesta papildspēle ''Džokers 7''. 2011. gada februārī "Latvijas Loto" pievienojās Ziemeļvalstu kopīgi rīkotajai loterijai ''[[Vikinglotto]]''. 2013. gada janvārī "Latvijas Loto" pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai ''[[Eurojackpot]]''. 2016. gada decembrī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas "Loto 5" tirdzniecība. 2018. gada decembrī tika uzsākta interaktīvo momentloteriju tirdzniecība. 2024. gada novembrī pirmajai skaitļu loterijai "Latloto" tika ieviests jauns spēles princips un lielais laimests, sākot no 500 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latloto.lv/lv/zinas/jauna-skaitlu-loterija-latloto-ir-klat|title=Jaunā skaitļu loterija Latloto ir klāt!|website=Latvijas Loto|access-date=2024-11-18|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā klajā nāk ''Senatnes loterija,'' kurai ir noteikts sabiedriskā labuma mērķis - Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Pirmais kultūras mantojuma saglabāšanas projekts, kam tiek piešķirts finansējums no loterijā gūtajiem līdzekļiem, ir Doma baznīcas un klostera ansamblis. == Vadība == Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ir Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrība<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/finansu_ministrija/kapitalsabiedribas/1 Finanšu ministrijas Kapitālsabiedrības]{{Novecojusi saite}}, fm.gov.lv</ref>, kurā visas uzņēmuma kapitāla daļas pieder valstij. Valsts kapitāla daļas turētājs ir [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Edgars Lediņš. {| class="wikitable" |+Latvijas Loto valde |- | Valdes priekšsēdētājs || Edgars Lediņš |- | Valdes locekle || Jolanta Jērāne |- | Valdes loceklis || Jānis Pone |} == Skatīt arī == * [https://www.latloto.lv/lv/viking-lotto/ Vikinglotto] * [https://www.latloto.lv/lv/latloto/ Latloto 5 no 35] * [https://www.latloto.lv/lv/superbingo/ SuperBingo] * [https://www.latloto.lv/lv/eurojackpot/ Eurojackpot] * [https://www.latloto.lv/lv/rezultati/dzokers-7 Džokers 7] * [https://www.latloto.lv/lv/rezultati/dzokers Džokers] * [https://www.latloto.lv/lv/keno/ Keno] * [https://www.latloto.lv/lv/loto5/ Loto 5] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.latloto.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] er64p12fameu46suqp0ryfh043xgnym 4452627 4452621 2026-04-10T13:31:46Z Egilus 27634 Izsviedu ārsaites, maskētas zem "Skatīt arī" 4452627 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = Latvijas Loto | Logo = Latvijas Loto logo 2026.svg | Sauklis = Labas lietas notiek | Uzņēmuma_veids = Valsts akciju sabiedrība | Dibināšanas_datums = [[1972]] | Sēdeklis = Meistaru iela 19, [[Rīga]], {{LAT|flag}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = | Vadība = Edgars Lediņš, Jolanta Jērāne, Jānis Pone | Darbinieku_skaits = 153 | Apgrozījums = 106 476 674 € (2025. gada neauditētie dati) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = 11 640 770 € (2025. gada neauditētie dati) | Nozare = [[Izlozes]], [[Loterijas]] | Produkti = SuperBingo, Eurojackpot, Vikinglotto, Keno, Latloto, Loto 5, momentloterijas, interaktīvās momentloterijas | Mājaslapa = https://www.latloto.lv/ }} '''''"Latvijas Loto"''''' ir [[Latvija]]s nacionālais [[Loterija|loteriju]] uzņēmums un tā vienīgais īpašnieks ir valsts.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=122941 Azartspēļu un izložu likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150112170551/http://likumi.lv/doc.php?id=122941 |date={{dat|2015|01|12||bez}} }}, likumi.lv</ref> ''Latvijas Loto'' organizē loterijas ''[[Eurojackpot]]'', ''[[Vikinglotto]]'', ''SuperBingo'', ''Latloto'', ''Keno'' un ''Loto 5'' — ar divām papildspēlēm ''Džokers 7'' un ''Džokers'', vairāk nekā 20 momentloterijas<ref>[https://www.latloto.lv/lv/momentloterijas/ Momentloretijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412105944/https://www.latloto.lv/lv/momentloterijas/ |date={{dat|2019|04|12||bez}} }}, latloto.lv</ref> un vairāk nekā 50 interaktīvās momentloterijas. Skaitļu loterijas un momentloterijas var iegādāties tirdzniecības vietās visā Latvijā un tiešsaistē. VAS "Latvijas Loto" darbības ideja balstīta uz loteriju nozares pamatbūtību — iedzīvotāju brīvo līdzekļu piesaiste, no kuras daļa tiek izmaksāta laimestos, daļa — kā atbalsts sabiedriskā labuma mērķprogrammām, kā arī papildus finansējums valsts budžetā. == Vēsture == "Latvijas Loto" kā uzņēmuma tradīcijas aizsākās 1972. gadā, kad tika dibināta toreizējā Sportloto republikāniskā pārvalde. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu Sportloto tika pārveidots par uzņēmumu "Latvijas Loto". 1993. gada 10. janvāri var uzskatīt par nacionālās loterijas dzimšanas dienu — šajā dienā tika organizēta pirmā skaitļu loterijas ''Latloto 5 no 35'' izloze. "Latvijas Loto" ir pirmie, kas Latvijā ieviesa pašreiz izmantoto on-line sistēmas tehnoloģiju, kuras izgatavotājs ir ASV uzņēmums ''Scientific Games Corporation''. Pirmais sadarbības līgums — ar Zviedrijas uzņēmumu ''EssNet AB'' par on-line loteriju sistēmas uzstādīšanu un apkalpošanu — Latvijā tika noslēgts 1996. gada februārī, bet 1996. gada decembrī skaitļu loterija ''Latloto 5 no 35'' kļuva par pirmo on-line režīmā spēlējamo loteriju Latvijā. "Latvijas Loto" 1996. gada jūnijā tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību, un šāds statuss uzņēmējsabiedrībai ir joprojām. 1997. gadā tika ieviesta skaitļu izložu papildspēle ''Džokers''. 2000. gada 1. jūnijā "Latvijas Loto" parakstīja līgumu ar ''EssNet AB'' par uzstādītās on-line loteriju sistēmas iegādi. Līguma ietvaros "Latvijas Loto" pārņēma ''EssNet'' līdzšinējo darbību Latvijā. 2001. gada janvārī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas ''Keno'' tirdzniecība. 2002. gada martā tika uzsākta jauna skaitļu loterijas ''SuperBingo'' tirdzniecība. ''SuperBingo'' tika izveidots jauns formāts — TV izloze ar Auditorijas spēlēm. 2009. gadā tika ieviesta papildspēle ''Džokers 7''. 2011. gada februārī "Latvijas Loto" pievienojās Ziemeļvalstu kopīgi rīkotajai loterijai ''[[Vikinglotto]]''. 2013. gada janvārī "Latvijas Loto" pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai ''[[Eurojackpot]]''. 2016. gada decembrī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas "Loto 5" tirdzniecība. 2018. gada decembrī tika uzsākta interaktīvo momentloteriju tirdzniecība. 2024. gada novembrī pirmajai skaitļu loterijai "Latloto" tika ieviests jauns spēles princips un lielais laimests, sākot no 500 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latloto.lv/lv/zinas/jauna-skaitlu-loterija-latloto-ir-klat|title=Jaunā skaitļu loterija Latloto ir klāt!|website=Latvijas Loto|access-date=2024-11-18|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā klajā nāca ''Senatnes loterija'' ar noteiktu sabiedriskā labuma mērķis - Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Pirmais saglabāšanas projekts, kam piešķīra finansējumu no loterijā gūtajiem līdzekļiem, bija [[Rīgas Doms|Doma baznīcas un klostera ansamblis]]. == Vadība == Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ir Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrība<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/finansu_ministrija/kapitalsabiedribas/1 Finanšu ministrijas Kapitālsabiedrības]{{Novecojusi saite}}, fm.gov.lv</ref>, kurā visas uzņēmuma kapitāla daļas pieder valstij. Valsts kapitāla daļas turētājs ir [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Edgars Lediņš. {| class="wikitable" |+Latvijas Loto valde |- | Valdes priekšsēdētājs || Edgars Lediņš |- | Valdes locekle || Jolanta Jērāne |- | Valdes loceklis || Jānis Pone |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.latloto.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 32mrtygv08m420rfk5qadutn4xxpthd Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts 0 280132 4452636 4450970 2026-04-10T13:46:08Z Papuass 88 noņēmu [[Kategorija:Uzskaitījumi]]; pievienoju [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452636 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == O == {{div col|2}} * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 1u9sp4h3t5dfzwn4zgf2zdv8n8rtmih Tallinas lidosta 0 280887 4453023 3960174 2026-04-11T10:32:06Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453023 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Lennarta Meri Tallinas lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''Lennart Meri Tallinna lennujaam'' | attels = | attela-platums = | paraksts = | attels2 = Tallinn_airport.jpg | attela2-platums = | paraksts2 = | IATA = TLL | ICAO = EETN | FAA = | LID = | karte = Tallina#Igaunija | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 59 | plat_m = 24 | plat_s = 59 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 47 | gar_s = 57 | gar_EW = E | coordinates_region = | lidostas_tips = Starptautiskā / civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = [[Igaunija|Igaunijas valsts]] | operators = | apkalpo = [[Tallina]] | atrasanas_vieta = [[Tallina]] | uzcelta = <!-- for military airports --> | used = <!-- for military airports --> | komandieris = <!-- for military airports --> | metric-elev = Y | elevation-f = 131 | elevation-m = 40 | koordinates = | majas_lapa = {{URL|http://www.tallinn-airport.ee/}} | r1-number = 08/26 | r1-length-m = 3070 | r1-surface = [[asfaltbetons]] | pasazieru_skaits = {{sk|2221615}} (2016) | lidojumu_skaits = | krava = }} '''Lennarta Meri Tallinas lidosta''' ({{val|et|Lennart Meri Tallinna lennujaam}}; IATA: '''TLL''', ICAO: '''EETN'''), iepriekš '''Ilemistes lidosta''', ir lielākā lidosta [[Igaunija|Igaunijā]]. Tallinas lidosta apkalpo gan vietējos, gan starptautiskos reisus. Tā atrodas aptuveni 4 km no [[Tallina]]s centra, [[Ilemistes ezers|Ilemistes ezera]] austrumu krastā. Lidostā ir viens 3070 metrus garš un 45 metrus plats asfaltbetona seguma skrejceļš (pietiekami liels tādām platām lidmašīnām kā ''[[Boeing 747]]''), pieci piebraucamie ceļi <!--taxiway--> un četrpadsmit [[lidostas terminālis|terminālu]] izejas. == Vēsture == Pirms Igaunijas neatkarības atjaunošanas lidostā darbojās pārtvērējlidmašīnu bāze 384. pārtvērēju pulkam (384 IAP), kas izmantoja'' [[MiG-23]]P'' lidmašīnas. 2009. gada 29. martā lidostu oficiāli pārsauca par Lennarta Meri Tallinas lidostu, par godu Igaunijas neatkarības kustības vadītājam un otrajam [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentam]] [[Lennarts Meri|Lennartam Meri]].<ref>[[Eesti Ekspress]] 19 March 2009:[http://www.ekspress.ee/2009/03/19/eesti-uudised/40464-lennart-meri-nimi-lennujaama-katusel-maksnuks-miljon-krooni Lennart Meri nimi lennujaama katusel maksnuks miljon krooni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090322193356/http://www.ekspress.ee/2009/03/19/eesti-uudised/40464-lennart-meri-nimi-lennujaama-katusel-maksnuks-miljon-krooni |date={{dat|2009|03|22||bez}} }}</ref> Līdz 2015. gadam tā bija Igaunijas nacionālās lidsabiedrības ''[[Estonian Air]]'' mājas bāze. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas Igaunijā]] [[Kategorija:Transports Igaunijā]] [[Kategorija:Tallina]] h0b721f97xklkvcyg11vw7mxujry9m0 Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4452827 4452471 2026-04-11T02:10:19Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4452827 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2025-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? |2025-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? |2025-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? |2025-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? |2025-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small>}} ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? |2025-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? |2025-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Konsepsjons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? |2025-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? |2025-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? |2025-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? |2025-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? |2025-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? |2025-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Etiopija]]s ziemeļos esošā '''[[Aksuma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? |2025-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? |2025-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? |2025-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? |2025-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? |2025-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? |2025-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? |2025-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]]}} * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>}}, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? |2025-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? |2025-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]]}} * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>}}? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? |2025-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nodalāmi divi izplatības reģioni: [[Skandināvija]]s—[[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Centrāleiropa|centrālās]] un [[Austrumeiropa|austrumu Eiropas]]; tā visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti, ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? |2025-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana (upe)|Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? |2025-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]]}} * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small>}} rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? |2025-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? |2025-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]]}} * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? |2025-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? |2025-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[estragons|estragonam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? |2025-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Latvijas PSR]] laikā draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? |2025-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? |2025-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]]}} * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small>}} spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? |2025-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? |2025-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? |2025-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? |2025-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Dženovas Republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? |2025-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? |2025-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? |2025-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ipsviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? |2025-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[strelīciju ģints]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small>}} ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? |2025-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]]}} * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>}}? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? |2025-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? |2025-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? |2025-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? |2025-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? |2025-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? |2025-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Filips Arābs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? |2025-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]]}} * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' [[Mindanao]] salā ir [[Filipīnas|Filipīnu]] augstākā virsotne{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>}}? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? |2025-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? |2025-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]]}} * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>}}? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? |2025-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? |2025-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>}}? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? |2025-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]]}} * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? |2025-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>}}? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? |2025-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} labi peld un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]], un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? |2025-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? |2025-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>}}? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? |2025-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? |2025-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? |2025-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? |2025-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? |2025-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Āgras forts]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? |2025-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? |2025-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? |2025-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] [[Gruzija]]s zemēs, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? |2025-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? |2025-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? |2025-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]]}} * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? |2025-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]]}} * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]s''' augu [[suga]]s ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>}}? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? |2025-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un [[kurmandži]] dialekti)? |2025-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ajutaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? |2025-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? |2025-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? |2025-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? |2025-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] šajā laikā turnīrs tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? |2025-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Sālahs el Arūri]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? |2025-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? |2025-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? |2025-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[apdziras|apdzirām]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? |2025-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? |2025-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? |2025-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? |2025-09-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tridentes koncils]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? |2025-09-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem dižozoliem [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? |2025-09-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}} * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? |2025-09-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? |2025-09-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? |2025-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? |2025-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību, un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? |2025-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]]}} * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? |2025-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? |2025-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Daugavas vārti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? |2025-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? |2025-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jukatanas Republika]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, kas no [[Meksika]]s atdalījās pēc [[federālisms|federālisma]] atcelšanas, pastāvēja no [[1841. gads|1841.]] līdz [[1848. gads|1848. gadam]]? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? |2025-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? |2025-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>}}? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? |2025-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? |2025-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā '''[[unce]]''' ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? |2025-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? |2025-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]]}} * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1920. gados)</small>}} bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? |2025-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? |2025-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[fuli|fulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? |2025-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? |2025-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>}}? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? |2025-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? |2025-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? |2025-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? |2025-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? |2025-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Paolo Nikolato]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? |2025-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? |2025-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? |2025-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? |2025-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]]}} * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? |2025-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]]}} * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? |2025-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]]}} * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? |2025-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? |2025-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harrison H. Schmitt at the LM with the US flag, AS17-134-20382.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>}}? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? |2025-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>}}? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? |2025-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? |2025-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]]}} * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? |2025-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? |2025-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? |2025-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? |2025-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[zilene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? |2025-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] notikusī '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? |2025-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]]}} * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? |2025-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? |2025-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? |2025-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[austrumu galega]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? |2025-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? |2025-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? |2025-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? |2025-11-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? |2025-11-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small>}} [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? |2025-11-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Kārlo Juho Stolbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? |2025-11-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]]}} * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? |2025-11-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? |2025-11-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[samali|samalus]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>}}, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? |2025-11-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? |2025-11-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? |2025-11-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>}}? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? |2025-11-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? |2025-11-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? |2025-11-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? |2025-11-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas karā]] pēc [[1880. gads|1880. gada]] '''[[Marengo kauja]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? |2025-11-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieder rekords ar 143 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? |2025-11-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? |2025-11-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza [[Bahamas|Bahamu]] pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? |2025-11-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]], un kvadrigas tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>}}? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? |2025-11-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? |2025-12-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Casu martzu]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? |2025-12-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tā ir atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? |2025-12-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]]}} * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? |2025-12-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]]}} * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? |2025-12-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? |2025-12-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] Pīlesmiesta koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas [[Nīgrande|Nīgrandē]] ir saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? |2025-12-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>}}? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? |2025-12-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>}}? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? |2025-12-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? |2025-12-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? |2025-12-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? |2025-12-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]]}} * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>}}? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? |2025-12-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]]}} * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' ir pārgājuši uz apkārtējo tautu valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>}}), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad [[teroristi]] no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsdienu [[Krievija]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? |2025-12-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? |2025-12-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]]}} * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? |2025-12-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[fļaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? |2025-12-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2021. gadā)</small>}} tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? |2025-12-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? |2025-12-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[šaverma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? |2025-12-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]]}} * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? |2025-12-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet [[Tobāgo]] mūsdienās tās ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? |2025-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]]}} * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small>}} tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šo laiku vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? |2025-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? |2025-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? |2025-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? |2025-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? |2025-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudraba medaļu [[Augstlēkšana|augstlēkšanā]], piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? |2025-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]]}} * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? |2025-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]]}} * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? |2025-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? |2025-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|200px]]}} * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small>}} darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? |2026-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? |2026-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|150px]]}} * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>}}? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? |2026-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? |2026-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? |2026-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? |2026-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? |2026-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? |2026-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small>}} ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? |2026-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? |2026-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? |2026-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>}}? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? |2026-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? |2026-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? |2026-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? |2026-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? |2026-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? |2026-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|200px]]}} * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small>}} atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? |2026-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}} * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā būvniecībā)</small>}}); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? |2026-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? |2026-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? |2026-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|150px]]}} * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? |2026-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši izplatījusies daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em, un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? |2026-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? |2026-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? |2026-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small>}} var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? |2026-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] jeb gudrības zobs{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? |2026-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Džons Netlss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? |2026-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? |2026-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? |2026-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|200px]]}} * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? |2026-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? |2026-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? |2026-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[grīņa sārtene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi, un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? |2026-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>}}? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? |2026-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|200px]]}} * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>}}? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? |2026-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? |2026-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Solferīno kauja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā gleznā)</small>}} — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? |2026-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|200px]]}} * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? |2026-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|200px]]}} * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>}}? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? |2026-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? |2026-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? |2026-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? |2026-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? |2026-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? |2026-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|200px]]}} * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1922. gadā)</small>}} bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? |2026-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? |2026-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? |2026-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? |2026-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Reinis Pozņaks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? |2026-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? |2026-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? |2026-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? |2026-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|200px]]}} * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? |2026-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? |2026-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Greiems Hills]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, abi ''[[An-2]]R'' piloti gāja bojā? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? |2026-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lamine Yamal in 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? |2026-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? |2026-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|150px]]}} * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? |2026-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? |2026-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? |2026-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? |2026-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|150px]]}} * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? |2026-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? |2026-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums, kas sākās pirms aptuveni {{sk|115000}} gadiem un noslēdzās pirms {{sk|12600}} gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>}}? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? |2026-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? |2026-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? |2026-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>}}? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? |2026-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? |2026-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>}}, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? |2026-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? |2026-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|200px]]}} * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>}}? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? |2026-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ikšķile]]s tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu no [[Rīgas ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? |2026-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small>}} ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? |2026-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? |2026-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? |2026-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ieeja)</small>}} ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? |2026-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>}}? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? |2026-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>}}? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? |2026-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Erm, Johannes 11373.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? |2026-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|200px]]}} * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? |2026-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? |2026-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>}}? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? |2026-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? |2026-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? |2026-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>}}? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? |2026-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Loustofta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pludmale)</small>}} ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? |2026-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? |2026-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kims Čonins]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju [[Ēriks Mateiko|Ēriku Mateiko]], bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? |2026-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? |2026-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]}} * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>}}? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? |2026-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? |2026-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>}}? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? |2026-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? |2026-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? |2026-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>}}? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? |2026-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā partijas karogs)</small>}} ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? |2026-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem, un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? |2026-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=L}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? |2026-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Fatah]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? |2026-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? |2026-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>}}? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> lyxdrflx37wd4fyllp64swq2pyu5cei Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Vecmīlgrāvis 102 287125 4452790 4375547 2026-04-10T19:53:04Z Bai-Bot 60304 /* Vecmīlgrāvis */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452790 wikitext text/x-wiki == Vecmīlgrāvis == Visām no 45 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Anitas iela (Rīga)|Anitas iela]] || [[Attēls:Anitas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-11 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] || [[Attēls:Atlantijas iela 3.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-11 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|Augusta Dombrovska iela]] || [[Attēls:Augusta Dombrovska iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Baltāsbaznīcas iela]] || [[Attēls:Baltāsbaznīcas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Birztalu iela (Rīga)|Birztalu iela]] || [[Attēls:Birztalu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ciedru iela (Rīga)|Ciedru iela]] || [[Attēls:Ciedru iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dukura iela (Rīga)|Dukura iela]] || [[Attēls:Dukura iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Edžiņa gatve]] || [[Attēls:Edžiņa gatve.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Emmas iela]] || [[Attēls:Emmas iela 26 (2).jpg|250px]] || 1 || 2023-08-21 || '''[[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]]''' |- | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] ||[[Attēls:Gāles iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Gliemežu iela (Rīga)|Gliemežu iela]] || [[Attēls:Gliemežu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]] || [[Attēls:Jaunciema gatve (5).JPG|250px]] || 1 || 2016-04-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Kalngales iela|Kalngales iela]] || [[Attēls:Kalngales iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Kāvu iela (Rīga)|Kāvu iela]] || [[Attēls:Kāvu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] || [[Attēls:Kreimeņu iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Laivinieku iela (Rīga)|Laivinieku iela]] || [[Attēls:Laivinieku iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ledus iela (Rīga)|Ledus iela]] || [[Attēls:Ledus iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] || [[Attēls:Martas Rinkas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]] || [[Attēls:Kreimeņu iela (1).jpg|250px]] || 1 || 2009-08-30 || [[Lietotājs:Zummis|Zummis]] |- | [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]] || [[Attēls:Meldru iela.JPG|250px]] || 2 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Melīdas iela]] || [[Attēls:Melīdas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Mērnieku iela (Rīga)|Mērnieku iela]] || [[Attēls:Mērnieku iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Mildas iela (Rīga)|Mildas iela]] || [[Attēls:Mildas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-11 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Natālijas iela (Rīga)|Natālijas iela]] || [[Attēls:Natālijas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-11 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Pauguru iela (Rīga)|Pauguru iela]] || [[Attēls:Pauguru iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Punduru iela]] || [[Attēls:Punduru iela (3).jpg|250px]] || 1 || 2023-09-09 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Rīnūžu iela]] || [[Attēls:Rīnūžu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rīnūžu iela]] || [[Attēls:Rīnūžu iela (2).JPG|250px]] || 2 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rūpnīcas iela (Rīga)|Rūpnīcas iela]] || [[Attēls:Rūpnīcas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-11 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Sarmas iela (Rīga)|Sarmas iela]] || [[Attēls:Sarmas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Skuju iela (Rīga)|Skuju iela]] || [[Attēls:Skuju iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Sniedzes iela (Rīga)|Sniedzes iela]] || [[Attēls:Sniedzes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Sniega iela (Rīga)|Sniega iela]] || [[Attēls:Sniega iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Staru iela (Rīga)|Staru iela]] || [[Attēls:Staru iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru iela]] || [[Attēls:Stiebru iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Tauvas iela (Rīga)|Tauvas iela]] || [[Attēls:Tauvas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vanadziņa gatve]] || [[Attēls:Vanadziņa gatve.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vecāķu prospekts]] || [[Attēls:Vecāķu prospekts pie Emmas ielas.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vecmīlgrāvja 1. līnija]] || [[Attēls:Vecmīlgrāvja 1. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vecmīlgrāvja 2. līnija]] || [[Attēls:Vecmīlgrāvja 2. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-11 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]] || [[Attēls:Vecmīlgrāvja 5. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-11 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Vecmīlgrāvja 6. līnija]] || [[Attēls:Vecmīlgrāvja 6. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vecmīlgrāvja iela]] || [[Attēls:Vecmīlgrāvja iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vijolīšu iela (Rīga)|Vijolīšu iela]] || [[Attēls:Vijolīšu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zandartu iela (Rīga)|Zandartu iela]] || [[Attēls:Zandartu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ziemeļblāzmas iela (Rīga)|Ziemeļblāzmas iela]] || [[Attēls:Ziemeļblāzmas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zivju iela (Rīga)|Zivju iela]] || [[Attēls:Zivju iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-07 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- |} a6pqa2ynhpbfohrw8htfv0na7kj8pxj Avīkne 0 296873 4452689 4149088 2026-04-10T16:29:53Z Baisulis 11523 precizējums...... 4452689 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi|dzelzceļa pieturu|Avīkne (stacija)}} {{citas nozīmes|Ventas pieteku|Sudrabstrauts|Sudrabstrauts}} {{Upes infokaste | nosaukums = Avīkne | attēls = Avīkne pie dzelzceļa.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Avīkne, skatoties no Glūdas—Reņģes dzelzceļa tilta | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā | izteka = Uzlieknis | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Vadakste]] | baseina_valstis = {{LAT}} | tek_caur = | garums = 30 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 38 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 78,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Melnupe (Avīknes pieteka)|Melnupe]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=32 | sāk_plat_s=33 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=45 | sāk_gar_s=6 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=24 | iet_plat_s=2 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=47 | iet_gar_EW=E }} '''Avīkne''', arī '''Avikna''', '''Aviekne''', vidustecē — '''Sudrabstrauts''',<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97530&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> ir upe [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Vadakste]]s labā krasta pieteka [[Dobeles novads|Dobeles]] un [[Saldus novads|Saldus]] novados. Sākas no meža meliorācijas grāvju sistēmas Uzliekņa purvā [[Lielauces pauguraine|Lielauces paugurainē]] [[Lielauces pagasts|Lielauces pagasta]] ziemeļrietumos. Tek pa [[Vadakstes līdzenums|Vadakstes līdzenumu]] dienvidu virzienā. Lielākajā daļā tecējuma gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus.<ref name=ld>{{Latvijas daba|1|98}}</ref> Lielākā pieteka [[Mellupe (Avīknes pieteka)|Melnupe]] (labā). Šķērso autoceļu [[P96]] un [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūdas—Reņģes dzelzceļu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vadakstes pietekas}} [[Kategorija:Dobeles novada upes]] [[Kategorija:Saldus novada upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] [[Kategorija:Avīkne]] 2vvu450pqjav99ga85vszbfn204ksg4 Pelnu sanatorija 0 305757 4452772 4083137 2026-04-10T19:21:55Z Ri4ardsons 18612 Saite uz Veclazdonas muižu 4452772 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pelnu sanatorija | oriģinālnos = | attēls = Pelnu sanatorija plakāts.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Drāma | režisors = [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]] | producents = Roberts Vinovskis | scenārijs = * [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]] * [[Tabita Rudzāte]] | aktieri = * [[Ulrihs Matess]] * [[Agnese Budovska|Agnese Cīrule]] * [[Dmitrijs Jaldovs]] * [[Pēteris Liepiņš]] * [[Leonīds Lencs]] | mūzika = [[Andris Dzenītis]] | operators = [[Andrejs Rudzāts]] | montāža = [[Daniels Kokanauskis]] | studija = [[Lokomotīve (studija)|Lokomotīve]] | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|2016|1|21}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{LTU}} | valoda = * latviešu * vācu * krievu | budžets = {{€|470000}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 4261942 }} '''"Pelnu sanatorija"''' ir 2016. gada Latvijas un Lietuvas kopražojuma [[spēlfilma]]. Filmas režisors ir [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]] un šī ir pirmā viņa režisēta pilnmetrāžas spēlfilma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/noskaties-treileri-pirmizradi-piedzivos-davja-simana-filma-pelnu-sanatorija.d?id=46823537|title=Pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa filma 'Pelnu sanatorija'|date={{dat|2015|12|10}}|publisher=[[delfi]]|accessdate={{dat|2016|1|30||bez}}}}</ref> Galvenās lomas atveido [[Ulrihs Matess]], [[Agnese Budovska|Agnese Cīrule]], [[Dmitrijs Jaldovs]], [[Pēteris Liepiņš]] un [[Leonīds Lencs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|1|21||bez}} kinoteātrī ''[[Splendid Palace]]'', Rīgā. Filma ieguva 2016. gada [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvas nominācijās [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|"Labākais aktieris"]] un [[Labākais mākslinieks (Lielais Kristaps)|"Labākais mākslinieks"]]. Filmas darbība norisinās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[Kurzeme]]s piekrastē. Filmēšana sākta 2013. gadā, un tā notikusi vairākās Latvijas vietās: [[Veclazdonas muiža|Veclazdonas muižā]], [[Kabiles muiža|Kabiles muižā]], Rīgā, [[Aristida Briāna iela|A. Briāna ielā]], [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālajā parkā]], Liepājā pie [[Karosta]]s saspridzinātā forta, kinopilsētā ''[[Cinevilla]]'' un [[Ziemassvētku kaujas#Muzejs|Ziemassvētku kauju muzejā]] [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurvā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/592458-pirmizradi_piedzivos_davja_simana_spelfilma_pelnu_sanatorija|title=Pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa spēlfilma «Pelnu sanatorija»|date={{dat|2016|1|21}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2016|1|30||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160122224444/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/592458-pirmizradi_piedzivos_davja_simana_spelfilma_pelnu_sanatorija}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/vieta-kur-tapa-pelnu-sanatorija-lazdonas-muizas-misterija.d?id=47024265|title=Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija|last=Rieksta|first=Nora|date={{dat|2016|2|4}}|publisher=[[delfi]]|accessdate={{dat|2016|2|4||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Dāvja Sīmaņa jaunākā filmas]] bd1lfj8e7bwlvxj4gpu9rjcq2wksv5c Veidne:Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J 10 311820 4452921 4024683 2026-04-11T07:42:29Z Olgerts V 41522 noformējums 4452921 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J |title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu J | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = J |list1 = * [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa iela]] * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] * [[Jāņa Čakstes laukums]] * [[Jātnieku iela (Liepāja)|Jātnieku iela]] * [[Jaunā iela (Liepāja)|Jaunā iela]] * [[Jaunā ostmala]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Jēkaba Janševska iela]] * [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]] * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Jūrkalnes iela (Liepāja)|Jūrkalnes iela]] * [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] * [[Jūrnieku iela (Liepāja)|Jūrnieku iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]] </noinclude> l1ys2egwk5en387oru0fknnfwgvdy2h Saltupīte 0 312126 4452677 3850666 2026-04-10T16:19:03Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452677 wikitext text/x-wiki '''Saltupīte''' var būt: *[[Saltupīte (Dienvidsusējas pieteka)|Saltupīte]] - [[Dienvidsusēja]]s pieteka *[[Saltupīte (Gaujas pieteka)|Saltupīte]] - [[Gauja]]s pieteka *[[Saltupīte (Ogres pieteka)|Saltupīte]] - [[Ogre]]s pieteka *[[Saltupīte (Palpīrs)|Saltupīte]] - [[Palpīrs|Palpīrā]] ietekoša upe *[[Saltupīte (Vaidavas pieteka)|Saltupīte]] - [[Vaidava (upe)|Vaidavas]] pieteka *[[Ilgāja]]s cits nosaukums *[[Miltupīte]]s cits nosaukums *[[Piparupīte]]s cits nosaukums {{nozīmju atdalīšana}} jhdtmlhme9piryphmcfx2vewg0k5cwj Jūras iela (Liepāja) 0 314303 4452914 4212284 2026-04-11T07:35:52Z Olgerts V 41522 noformējums 4452914 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Jūras iela|Jūras iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jūras iela |attēls = Juras 24 iela Hotel Fontaine - panoramio.jpg |attēla paraksts = ''Fontaine Hotel'' Jūras ielā 24 |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Vecliepāja]] |ielas garums = 550 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons]] |ievēr celtnes = [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]] |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jūras iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Jūras iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]] un [[Kārļa Zāles laukums|Kārļa Zāles laukumu]], bet beidzas krustojumā ar [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielu]] un [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektu]]. Aptuvenais ielas garums ir 550 metri un to pilnā garumā sedz [[asfaltbetons]]. Jūras ielā kustība norit pa divām joslām. Jūras ielas un [[Radio iela (Liepāja)|Radio ielas]] krustojumā atrodas Liepājas jaunā koncertzāle "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]". == Ielu savienojumi == Jūras iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] / [[Kārļa Zāles laukums]] * [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]] * [[Baložu iela (Liepāja)|Baložu iela]] * [[Stūrmaņu iela (Liepāja)|Stūrmaņu iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] * [[Kuģinieku iela (Liepāja)|Kuģinieku iela]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] * [[Kūrmājas prospekts]] (ielas turpinājums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] 9jqv749dhyn2inrsn4lmwm7casgmkwh Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Mīlgrāvis 102 314435 4452783 3968066 2026-04-10T19:47:23Z Bai-Bot 60304 /* Mīlgrāvis */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452783 wikitext text/x-wiki == Mīlgrāvis == Visām 18 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Aplokciema iela (Rīga)|Aplokciema iela]] || [[Attēls:Aplokciema iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Aplokciema iela (Rīga)|Aplokciema iela]] || [[Attēls:Aplokciema iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ādažu iela (Rīga)|Ādažu iela]] || [[Attēls:Ādažu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Briežu iela (Rīga)|Briežu iela]] || [[Attēls:Briežu iela (Rīga).JPG|250px]] || 1 || 2016-04-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Carnikavas iela (Rīga)|Carnikavas iela]] || [[Attēls:Carnikavas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Čiekuru iela (Rīga)|Čiekuru iela]] || [[Attēls:Čiekuru iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ezera iela (Rīga)|Ezera iela]] || [[Attēls:Ezera iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ezera iela (Rīga)|Ezera iela]] || [[Attēls:Ezera iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2017-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Krapes iela (Rīga)|Krapes iela]] || [[Attēls:Krapes iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Lādes iela iela (Rīga)|Lādes iela]] || [[Attēls:Lādes iela (01).jpg|250px]] || 1 || 2023-10-23 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] |- | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] || [[Attēls:Lēdurgas iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Mežnoras iela (Rīga)|Mežnoras iela]] || [[Attēls:Mežnoras iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja iela]] || [[Attēls:Mīlgrāvja iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-04-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Mores iela (Rīga)|Mores iela]] || [[Attēls:Mores iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-04-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] || [[Attēls:Ostas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] || [[Attēls:Ostas iela 12.jpg|250px]] || 2 || 2017-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ostas prospekts (Rīga)|Ostas prospekts]] || [[Attēls:Ostas prospekts (2).JPG|250px]] || 1 || 2015-04-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Sprīdīša iela (Rīga)|Sprīdīša iela]] || [[Attēls:Sprīdīša iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] || [[Attēls:Viestura prospekts 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Vitrupes iela (Rīga)|Vitrupes iela]] || [[Attēls:Vitrupes iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-01 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Zušu iela (Rīga)|Zušu iela]] || [[Attēls:Zušu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zušu iela (Rīga)|Zušu iela]] || [[Attēls:Zušu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- |} 4gqjp42pletzmshxsu2w98q1zfjibln Ļoļi 0 315516 4452678 2514092 2026-04-10T16:19:08Z Kikos 3705 4452678 wikitext text/x-wiki '''Ļoļi''' var būt: * [[Ļoļi (Mākoņkalna pagasts)|Ļoļi]] — ciems Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā; * [[Ļoļi (Andzeļu pagasts)|Ļoļi]] — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā; * [[Ļoļi (Lietuva)|Ļoļi]] — miests Lietuvā. {{nozīmju atdalīšana}} pz3iz1g9s24wuyy5e8ev0dbjmpluhfd Paiķeni 0 323390 4452695 4439835 2026-04-10T16:42:33Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452695 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Paiķeni | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Alūksnes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_name2 = [[Ilzenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,17 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|04|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia" /> | population_total = 22 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 23 | lats = 29 | latNS = N | longd = 26 | longm = 39 | longs = 54 | longEW = E | elevation_m = 114 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4344 | var_id = 100102523 | lgia_id = 1628 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Paiķeni''', arī '''Paiķēni''', ir ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2,5 km no pagasta centra [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemiem]], 30 km no novada centra [[Alūksne]]s un 181 km no [[Rīga]]s. Ciema nosaukums cēlies no [[lībiešu valoda]]s ar nozīmi 'ielāpu ciems'.<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1628 |title=Informācija par objektu: Paiķeni |accessdate={{dat|2016|07|07||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa [[V374]], [[Kumeļupīte]]s krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ilzenes pagasta ciemi}} 4bw2vidz7qqq21xdmrh06m3jjhcgh76 Marianna Norta 0 330373 4453061 4416435 2026-04-11T11:33:29Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: <br /> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4453061 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Marianna Norta | attēls = Marianne North01.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marianna Norta [[Ceilona|Ceilonā]] pirms 1879. gada. | dz_gads = 1830 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Heistingsa]], [[Saseksa]] | m_gads = 1890 | m_mēnesis = 08 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Olderli]], [[Glosteršīra]] | tautība = [[angļi|angliete]] | vecāki = [[Rodžers Norts]] (tēvs)<br />Žanete Norta, (māte) | dzīvesbiedrs = | bērni = | dzimums = S }} '''Marianna Norta''' (dzimusi {{dat|1830|10|24}} — mirusi {{dat|1890|08|30}}) bija ievērojama [[angļi|angļu]] izcelsmes [[augi|augu]] [[glezniecība|gleznotāja]] un naturāliste, kas savos darbos attēloja augus no dažādiem pasaules [[kontinenti]]em. [[Kjū Karaliskais botāniskais dārzs]] [[Londona|Londonā]] māksliniecei veltīja atsevišķu galeriju, un to var apskatīt vēl šodien. Marianna par savu daiļradi izteicās: "''Es biju ilgi sapņojusi aizbraukt uz kādu [[tropi|tropu]] zemi un gleznot tās īpašo [[augājs|veģetāciju]] uz vietas, dabiskā pārpilnībā un greznumā.''" == Dzīve ar vecākiem == [[Attēls:MN561 A New Pitcher Plant from the Limestone Mountains of Sarawak, Borneo.jpg|thumb|180px|left|Mariannas Nortas [[glezna|gleznotais]] [[krūkaugu dzimta|krūkaugs]] ''[[Nepenthes northiana]]'' no [[Borneo]].]] Marianna Norta piedzima [[Heistingsa|Heistingsā]] [[Austrumsaseksa|Austrumsaseksā]] kā vecākā meita turīga zemes īpašnieka ģimenē. Sākotnēji Marianna gribēja kļūt par dziedātāju un vingrinājās vokālajā mākslā. Taču balss viņu pievīla, Marianna bija spiesta mainīt savus mērķus un sāka gleznot ziedus. 1855. gadā mira Mariannas māte, un kopš 25 gadu vecuma viņa daudz ceļoja kopā ar savu tēvu. Ceļojumi un iepazīšanās ar augu kolekcijām Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā atstāja tik neizdzēšamu iespaidu, ka pēc tēva nāves 1869. gadā Marianna nolēma turpmāk ceļot viena.<ref name=Marianne>[https://en.wikisource.org/wiki/1911_Encyclop%C3%A6dia_Britannica/North,_Marianne 1911 Encyclopedia Britannica, Volume 19. North, Marianne]</ref> == Ceļojumi un darbi == [[Attēls:Marianne North Gallery 821.JPG|thumb|250px|Mariannas Nortas galerija [[Kjū Karaliskais botāniskais dārzs|Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā]].]] Marianna savus ceļojumus sāka 41 gada vecumā, 1871—1872. gadā apceļojot [[Kanāda|Kanādu]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]] un [[Jamaika|Jamaiku]], tostarp gadu gleznojot dziļi [[Brazīlija]]s mežos. 1875. gadā pēc īsas uzturēšanās [[Tenerife]]s salā viņa sāka divu gadu ilgu braucienu apkārt pasaulei un tā laikā eļļas tehnikā gleznoja ainavas un augu valsti [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Borneo]], [[Java (sala)|Javā]] un [[Indija|Indijā]]. Dažādos Indijas apgabalos māksliniece pavadīja visu 1878. gadu. Tēva politiskā karjeras dēļ Mariannai bija labi sakari. Ceļojumos viņu atbalstīja pat ASV prezidents un [[dzejnieks]] [[Henrijs Vodsvorts Longfelovs]], bet [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] toreizējais Kjū botāniskā dārza direktors sers Džozefs Hukers. Par spīti šiem sakariem, Marianna vēlējās ceļot viena un apmeklēja daudzas vietas, kas vairumam [[eiropieši|eiropiešu]] bija nepazīstamas. Daļa mākslinieces gleznoto augu bija jauni zinātnei.<ref name=Marianne/> Pēc atgriešanās dzimtenē Londonā tika sarīkotas vairākas izstādes ar viņas augu gleznojumiem. Vēlāk Marianna piedāvāja visu savu [[glezna|gleznu]] kolekciju Kjū Karaliskajam botāniskajam dārzam. 1882. gadā atklāja Mariannas Nortas galeriju, un šīs izcilās mākslinieces gleznu kolekciju var joprojām apskatīt. Tā ir vienīgā pastāvīgā mākslinieces sievietes "soloizstāde" Lielbritānijā. 1880. gadā viņa aizbrauca uz [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], kur gleznoja veselu gadu. 1883—1885. gadā apmeklēja [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]], [[Seišelas]] un [[Čīle|Čīli]]. == Mantojums == Mariannas Nortas vārdā ir nosauktas vairākas augu sugas, tostarp ''[[Crinum northianum]]'' (sinonīms — ''Crinum asiaticum''), ''[[Kniphofia northiae]]'', ''[[Areca northiana]]'' un ''[[Nepenthes northiana]]'', kā arī Seišelu salās endēmā ''[[Northia]]'' [[ģints (bioloģija)|ģints]] ([[gutaperčas dzimta]]). Marianna Nortas galerijā Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā ir 13 ceļojumu gados radītie 832 gleznojumi, kuros košās krāsās attēlota dažādu zemju [[flora]], [[fauna]], ainavas un vietējo iedzīvotāju dzīve. Atšķirībā no modernām izstāžu zālēm, galerijas ēkā nebija pietiekami laba mikroklimata. 2008. gadā Kjū dārzs iesāka realizēt vērienīgu restaurācijas projektu gan galerijai, gan gleznām. Šajā projektā tika paredzēts izveidot arī skārienjūtīgas interaktīvas instalācijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Botānika dārzkopjiem. Džefs Hodžs. Zvaigzne ABC, 2014. {{ISBN|978-9934-0-4937-8}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Norta, Marianna}} [[Kategorija:Austrumsaseksā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes gleznotāji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes māksla]] 4l3k3tgw8p0umyj3eyy18wrdzddox22 Kārlis 0 342051 4452698 4080437 2026-04-10T16:54:30Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452698 wikitext text/x-wiki '''Kārlis''' var būt: * [[Kārlis (priekšvārds)]] == Cilvēka vārds == * [[Kārlis Lielais]] (''Carolus Magnus'' ap 742—814) — franku ķēniņš, vēlāk Romas ķeizars; * [[Kārlis IV Luksemburgs]] (1316—1378) — Svētās Romas impērijas ķeizars, Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis; * [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] (''Karl V, Carlos I''; 1500—1558) — Svētās Romas impērijas ķeizars, arī Spānijas karalis Karloss I; * [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens]] (1682—1718) — Zviedrijas karalis; * [[Kārlis Kristians Jozefs]] (1733—1796) — Saksijas princis, Kurzemes un Zemgales hercogs; * [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (1792—1876) — vācbaltiešu biologs; * [[Kārlis Georgs fon Zīverss]] (1814—1879) — vācbaltiešu arheologs; * [[Kārlis Markss]] (1818—1883) — vācu filozofs; * [[Kārlis Balodis]] (1864—1931) — ekonomists, finansists un demogrāfs; * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālis; * [[Kārlis Ulmanis]] (1877—1942) — politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents. == Uzvārds == * [[Haralds Kārlis]] (1991), basketbolists == Skatīt arī == * [[Kārļi]] * [[Kārļa tilts]] {{nozīmju atdalīšana}} 2gy2di9uhweeuvw2hv61wkbzd2cv9q2 Viļņas "Žalgiris" 0 342846 4453045 4417670 2026-04-11T11:15:43Z Makenzis 56205 * {{flagicon|LTU}} [[Nerijus Mačiulis (1983)|Nerijus Mačiulis]] (2026 – )<ref>[https://fkzalgiris.lt/permainos-zalgirio-trenerio-poste/ Permainos „Žalgirio“ trenerio poste]</ref> 4453045 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #024e2a | nos = Viļņas "Žalgiris" | logo = [[Attēls:FK_Žalgiris_Vilnius_logo.png|150px]] | pilns = Viļņas futbola klubs "Žalgiris" (''Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“'') | iesauka = baltzaļie (''žaliai balti'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | līga = [[TOPLYGA]] | sez = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]] | poz = 3. vieta | dib = 1947 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 16 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadions]] | ietilp = 5067 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Lietuva}} ''Mindaugas Kasperūnas'' | tren = {{flaga|Lietuva}} | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fkzalgiris.lt}} | | pattern_la1 = _rioave1819h | pattern_b1 = _rioave1819h | pattern_ra1 = _rioave1819h | pattern_sh1 = _nikeblack | pattern_so1 = _nikeblack | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _rioave1819h | pattern_b2 = _rioave1819h | pattern_ra2 = _rioave1819h | pattern_sh2 = _nikewhite | pattern_so2 = _nikewhite | leftarm2 = 00A650 | body2 = FFFFFF | rightarm2 = 00A650 | shorts2 = 00A650 | socks2 = 00A650 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _nikewhite | pattern_so3 = _nikewhite | leftarm3 = 880000 | body3 = 880000 | rightarm3 = 880000 | shorts3 = 880000 | socks3 = 880000 }} '''Viļņas futbola klubs "Žalgiris"''' ({{val|lt|Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Tas ir dibināts [[1947. gads|1947]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Mājas spēles komanda aizvada [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadionā]], kura ietilpība ir 5067 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ |title=LFF stadionas |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[Lietuvas Futbola federācija|LFF]] |archive-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190514020637/https://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ }}</ref> ''Žalgiris'' futbolisti ir septiņas reizes kļuvuši par Lietuvas čempioniem, 11 reizes izcīnījuši Lietuvas kausu un 6 reizes ieguvuši Lietuvas superkausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |title=TROFĖJAI |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=fkzalgiris.lt |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170212073235/http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |archivedate={{dat|2017|02|12||bez}} }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}</ref> ** Čempioni (11): 1991, 1991–92, 1998–99, 2013, 2014, 2015, 2016, 2020, 2021, 2022, 2024 ** Vicečempioni (13): 1993, 1994, 1995, 1997, 1998, 1999 (rud.), 2000, 2011, 2012, 2017, 2018, 2019, 2023 * '''Lietuvas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (14): 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 2003 (rud.), 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016, 2018, 2021, 2022 ** Finālisti (6): 1990, 1991–92, 1994–95, 1999–2000, 2000–01, 2017 * '''Lietuvas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2003, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020, 2023 ** Finālisti (3): 2019, 2021, 2022 == Sezonas == ; VMFD Žalgiris (''Vilniaus miesto futbolo draugija Žalgiris'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2010. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |} ; FK Žalgiris (''Futbolo klubas Žalgiris'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[TOPLYGA]]''' | bgcolor="#FF" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;" |- | style="background:Green;color:White" width="150" height="50" |'''FK ŽALGIRIS''' | style="background:White;color:Green" width="150" height="50" |'''FK ŽALGIRIS''' |} == Apģērbu izmaiņas == ; Mājas krāsas {| |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=FFFFFF | body=72C186| rightarm=FFFFFF | shorts=FFFFFF | socks=FFFFFF | title=1991 }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=008000 | body=008000| rightarm=008000 | shorts=FFFFFF | socks=FFFFFF | title=1996 }} |{{Football kit | | pattern_la = _greenborder | pattern_b = _greencollar | pattern_ra = _greenborder | pattern_sh = | leftarm = FFFFFF | body = FFFFFF | rightarm = FFFFFF | shorts = FFFFFF | socks = FFFFFF | title =2007 }} |{{Football kit | | pattern_la = | pattern_b = _greensquares | pattern_ra = | pattern_sh = | leftarm = 009900 | body = FFFFFF | rightarm = 009900 | shorts = FFFFFF | socks = FFFFFF | title=2016 }} |{{Football kit | pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF| title=2017 }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=| leftarm=FFFFFF|body=339933|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF| title=2018– }} |} ; Izbraukuma krāsas {| |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=72C186 | body=72C186| rightarm=72C186 | shorts=72C186 | socks=72C186 | title=1991 }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_whitestripes | pattern_ra=| leftarm=008000 | body=008000| rightarm=008000 | shorts=008000 | socks=008000 | title=1996 }} |{{Football kit | | pattern_la = _whiteborder | pattern_b = _whitecollar | pattern_ra = _whiteborder | pattern_sh = | leftarm = 008800 | body = 008800 | rightarm = 008800 | shorts = 008800 | socks = 008800 | title =2007 }} |{{Football kit | | pattern_la = | pattern_b = _greensquares | pattern_ra = | pattern_sh = | leftarm = 009900 | body = FFFFFF | rightarm = 009900 | shorts = 339933 | socks = 339933 | title=2016 }} |{{Football kit | pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933| title=2017 }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=| leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933| title=2018– }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2026|02|20||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=VEN|pos=GK|name=[[Carlos Olses]]}} {{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Vincentas Šarkauskas]]|pos=GK}} {{Fs player|no=95|nat=LTU|name=Dominykas Čekavičius|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no=5|nat=ROM|name=[[Grigore Turda]]|pos=DF}} {{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=[[Klaudijus Upstas]]}} {{Fs player|no=15|nat=CRO|pos=DF|name=[[Petar Bosančić]]}} {{Fs player|no=23|nat=GEO|name=[[Saba Mamatsashvili]]|pos=DF}} {{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Vytis Pavilonis]]|pos=DF}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=DF|name=[[Younn Zahary]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 6|nat=CRO|pos=MF|name=[[Marko Capan]]}} {{Fs player|no= 7|nat=SRB|pos=MF|name=[[Nemanja Mihajlović]]}} {{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} {{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Deividas Šešplaukis]]}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ovidijus Verbickas]]}} {{Fs player|no=29|pos=MF|nat=LTU|name=[[Kajus Bička]]}} {{Fs player|no=33|nat=LTU|pos=MF|name=[[Nedas Klimavičius]]}} {{Fs player|no=77|pos=MF|nat=BLR|name=[[Jurij Kendyš]]}} {{Fs player|no=88|pos=MF|nat=LTU|name=Dariuš Stankevičius}} {{Fs player|no=99|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gustas Jarusevičius]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 8|nat=ROM|pos=FW|name=[[Liviu Antal]]}} {{Fs player|no=11|nat=SRB|pos=FW|name=[[Nikola Petković]]}} {{Fs player|no=44|nat=LTU|pos=FW|name=[[Patrik Matyžonok]]}} {{Fs player|no=70|pos=FW|nat=Cabo Verde|name=[[Bryan Teixeira]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fkzalgiris.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}} * [https://www.facebook.com/fkzalgiris/ FK Žalgiris: Facebook] {{lt ikona}} * [https://alyga.lt/komanda/zalgiris FK Žalgiris: alyga.lt] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-zalgiris-vilnius/1406/ FK Žalgiris: Soccerway] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-zalgiris-vilnius/15837/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Žalgiris, Viļņa}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Žalgiris]] [[Kategorija:Viļņas "Žalgiris"]] e172axthzpfqa257swefucja0ag69ag Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums 0 343664 4452782 4307137 2026-04-10T19:44:26Z Bai-Bot 60304 /* top */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452782 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livonijas hercogistes galvaspilsēta Rīga 1630.jpg|thumb|Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1630. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch'').]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Zviedru Vidzeme]]s ģenerālgubernatori''' no [[1622]]. gada līdz [[1721]]. gadam, kad tika likvidēta [[Zviedru Vidzeme]]. Pēc tam šo amatu pildīja Krievijas valdības ieceltie [[Rīgas guberņa|Rīgas gubernatori]], vēlāk [[Baltijas ģenerālgubernatori]]. == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Piezīmes |- | || [[Attēls:Portrait of count Jacob de la Gardie - Nationalmuseum - 19206.tif|80px]] || '''[[Jakobs Delagardijs]]''' <br/> ''Jacob De la Gardie'' <br/><small>(1583—1652)</small> || [[1622]]. — [[1628]]. gads || |- | || [[Attēls:GustafHorn.jpg|80px]] || [[Gustavs Horns]] <br/> ''Gustaf Horn'' <br/><small>(1584—1657)</small> || [[1628]]. — [[1629]]. gads || ''vietas izpildītājs'' |- | || [[Attēls:Johan Skytte.jpg|80px]] || '''[[Juhans Šite]]''' <br/> ''Johan Skytte'' <br/><small>(1577–1645)</small> || [[1629]]. — [[1633]]. gads || |- | || [[Attēls:Nils Assersson Mannersköld.jpg|80px]] || '''[[Nils Asersons Manneršelds]]''' <br/> ''Nils Assersson Mannersköld'' <br/><small>(1586—1655)</small> || [[1633]]. — [[1634]]. gads || |- | || [[Attēls:Bengt Bengtsson Oxenstierna.jpg|80px]] || '''[[Bengts Bengtsons Uksenšerna]]''' <br/> ''Bengt Bengtsson Oxenstierna'' <br/><small>(1591–1643)</small> || [[1634]]. — [[1643]]. gads || |- | || [[Attēls:Herman von Wrangel.PNG|80px]] || '''[[Hermanis Vrangelis]]''' <br/> ''Herman Wrangel'' <br/><small>(1587–1643)</small> || [[1643]]. gads || |- | || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ēriks Rinings]]''' <br/> ''Erik Ryning'' <br/><small>(1592–1654)</small> || [[1644]]. gads || |- | || [[Attēls:Gabriel Bengtsson Oxenstierna SP081.jpg|80px]] || '''[[Gabriels Bengtsons Uksenšerna]]''' <br/> ''Gabriel Bengtsson Oxenstierna'' <br/><small>(1586–1656)</small> || [[1645]]. — [[1647]]. gads || |- | || [[Attēls:Magnus Gabriel De la Gardie (ur Svenska Familj-Journalen).png|80px]] || '''[[Magnuss Gabriels Delagardijs]]''' <br/> ''Magnus Gabriel De la Gardie'' <br/><small>(1622–1686)</small> || [[1649]]. — [[1651]]. gads || |- | || [[Attēls:GustafHorn.jpg|80px]] || '''[[Gustavs Horns]]''' <br/> ''Gustaf Horn'' <br/><small>(1584—1657)</small> || [[1652]]. — [[1654]]. gads || |- | || [[Attēls:Magnus Gabriel De la Gardie (ur Svenska Familj-Journalen).png|80px]] || '''[[Magnuss Gabriels Delagardijs]]''' <br/> ''Magnus Gabriel De la Gardie'' <br/><small>(1622–1686)</small> || [[1655]]. — [[1657]]. gads || |- | || [[Attēls:R douglas01.jpg|80px]] || '''[[Roberts Duglass]]''' <br/> ''Robert Douglas'' <br/><small>(1611—1662)</small> || [[1658]]. — [[1661]]. gads || ''vietas izpildītājs'', militārais gubernators |- | || [[Attēls:Axel Lillie engraving.jpg|80px]] || '''[[Aksels Lilijs]]''' <br/> ''Axel Lillie'' <br/><small>(1603–1662)</small> || [[1661]]. gads || |- | || [[Attēls:Bengt Gabrielsson Oxenstierna-1849.jpg|80px]] || '''[[Bengts Gabrielsons Uksenšerna]]''' <br/> ''Bengt Gabrielsson Oxenstierna'' <br/><small>(1623—1702)</small> || [[1662]]. — [[1665]]. gads || |- | || [[Attēls:KLASTOTT.JPG|80px]] || '''[[Klass Okesons Tots (jaunākais)|Klass Okesons Tots]]''' <br/> ''Clas Åkesson Tott den yngre'' <br/><small>(1630—1674)</small> || [[1666]]. — [[1671]]. gads || |- | || [[Attēls:FabianvonFersen.jpg|80px]] || '''[[Fabiāns fon Ferzens]]''' <br/> ''Fabian von Fersen'' <br/><small>(1628—1677)</small> || [[1671]]. — [[1674]]. gads || ''vietas izpildītājs'' |- | || [[Attēls:Horn Krister 1622.jpg|80px]] || '''[[Kristers Klasons Horns]]''' <br/> ''Krister Klasson Horn'' <br/><small>(1622—1692)</small> || [[1674]]. — [[1686]]. gads || |- | || [[Attēls:JJHastfer.jpg|80px]] || '''[[Jakobs Johans Hastfers]]''' <br/> ''Jacob Johan Hastfer'' <br/><small>(1647—1695)</small> || [[1687]]. — [[1695]]. gads || |- | || [[Attēls:Erik Dahlbergh-1849.jpg|80px]] || '''[[Ēriks Dālbergs]]''' <br/> ''Erik Dahlberg'' <br/><small>(1625—1703)</small> || [[1696]]. — [[1702]]. gads || |- | || [[Attēls:Carl Gustaf Frölich.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Gustavs Frēlihs]]''' <br/> ''Carl Gustaf Frölich'' <br/><small>(1637—1714)</small> || [[1702]]. — [[1706]]. gads || |- | || [[Attēls:Adam Ludvig Lewenhaupt 2.jpg|80px]] || '''[[Ādams Ludvigs Levenhaupts]]''' <br/> ''Adam Ludwig Lewenhaupt'' <br/><small>(1659—1719)</small> || [[1706]]. — [[1709]]. gads || |- | || [[Attēls:Nils stromberg original.jpg|80px]] || '''[[Nilss Strembergs|Nilss Štrombergs]]''' <br/> ''Niels Stromberg'' <br/><small>(1646—1723)</small> || [[1709]]. — [[1710]]. gads || |- | || [[Attēls:Henrik Otto von Albedyl.jpg|80px]] || '''[[Henriks Oto Albedils]]''' <br/> ''Henrik Otto Albedyll'' <br/><small>(1666—1738)</small> || [[1719]]. gads || ''vietas izpildītājs'' |} [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] n4tnccpwgo0skh90llhhrxd33bdh8yi Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste 2 350844 4452638 4452257 2026-04-10T13:54:40Z Tttoooxxx 65596 /* Dzenskrūves nostiprināšana */ 4452638 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]] [[Attēls:Pratt & Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt & Whitney Canada PW100|''Pratt & Whitney Canada PW100'']] propelleris]] '''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].<ref>[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī</ref> Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu. Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.<ref>[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī</ref> Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.<ref>Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.</ref> == Konstrukcija == Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi. Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt. Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa. Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju. [[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]] Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu: <math>\frac{\pi D ^{2}}{4}</math>, kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]]. Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D. Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu. Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Tipi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 9yj5im4ed4vsjgpp7ix3eayppkgsb35 Lazdonas draudzes novads 0 355808 4452767 3917528 2026-04-10T19:18:15Z Ri4ardsons 18612 /* Muižas */ Saite uz Veclazdonas muižu 4452767 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Lazdonas un Ļaudonas draudzes novadi 1798.jpg|thumb|250px|Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798).]] [[Attēls:Lazdona kihelkonna mõisad (1903).jpg|thumb|250px|Lazdonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).]] [[Attēls:Madona, Lazdonas luterāņu baznīca 2000-04-21.jpg|thumb|250px|Lazdonas luterāņu baznīca (2000).]] [[Attēls:Pareizticīgo baznīca pie Madonas.jpg|thumb|250px|Lazdonas pareizticīgo baznīca (2008).]] '''Lazdonas draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Lasdohn}}) bija viens no 16 [[Vidzemes guberņa]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. == Vēsture == Draudzes pirmsākumi ir meklējami [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1668. gadā, kad pie baznīcas vizitācijas [[Lazdonas muiža]]s īpašniekam [[Klēbeki|Otto Gerhardam fon Klēbekam]], lielā attāluma no Ļaudonas baznīcas dēļ, uzdeva savas muižas teritorijā uzcelt lūgšanu namu un algot Ļaudonas mācītāja palīgu, kurš apkalpotu šo baznīcu.<ref name="LELBV">{{Grāmatas atsauce|title=Lazdonas draudze senāk un tagad|last=Klēmanis|first=G.|publisher=Lazdonas ev.lut. baznīcas valde|year=1929|isbn=|location=Madona|pages=5|url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/g_001_0309081639&#124;article:DIVL9&#124;page:1&#124;issueType:B|access-date={{dat|2020|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2019|04|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309081639{{!}}article:DIVL9{{!}}page:1{{!}}issueType:B}}</ref> [[1699]]. gadā pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora [[Ēriks Dālbergs|Ērika Dālberga]] projekta Lazdonā uzcēla krustveida luterāņu baznīcu. [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra]] epidēmijā Lazdonas draudzes novadā no 1372 iedzīvotājiem nomira 500 (36,4%).<ref>[http://meklejotsaknes.blogspot.in/2013/03/1710-gada-meris-madonas-apkaime.html]{{Novecojusi saite}} J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā. Rīga, 1935.</ref> Patstāvīgu Lazdonas draudzes novadu izveidoja 1731. gadā, nodalot tā teritoriju no [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes novada]].<ref name="LELBV" /> Tas aptvēra [[Lazdona]]s, [[Prauliena]]s, [[Sarkaņi|Sarkaņu]], [[Patkule]]s, [[Madona]]s, [[Kuja]]s [[muiža]]s un to zemnieku sētas un daļu no Aizkujas muižas zemnieku sētām. Tagadējā Lazdonas luterāņu baznīca celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. gadā. Pēc tam, kad [[pareizticība|pareizticībā]] pārgājušais [[brāļu draudzes]] [[priesteris]] [[Dāvis Balodis]] Ļaudonā nodibināja pirmo [[Latvijas pareizticīgo baznīca|latviešu pareizticīgo draudzi]], 1863.-1866. gadā uzcēla arī Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcu. ==Muižas== Lazdonas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=193-194|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|accessdate={{dat|2017|07|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=266–267 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA266,M1 |accessdate={{dat|2017|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA266,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> * [[Lazdonas mācītājmuiža]] (''Lasdohn Pastorat'') * [[Veclazdonas muiža]] (''Alt-Lasdohn'') * [[Jaunlazdonas muiža]] (''Neu-Lasdohn'') * [[Kujas muiža]] (''Kujen'') * [[Biržu muiža (Madona)|Madonas muiža]] (''Modohn'') jeb Biržu muiža * [[Prauliena|Praulienas muiža]] (''Praulen'') * [[Sarkaņi (Sarkaņu pagasts)|Sarkaņu muiža]] (''Heydenfeld'') * [[Patkule|Patkules muiža]] (''Hilsen, Gilsen'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=379 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA379,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=193-194|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|accessdate={{dat|2017|07|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} *{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=266–267 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA266,M1 |accessdate={{dat|2017|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA266,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} *{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=223–228 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA223,M1 |accessdate={{dat|2017|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA223,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} {{Cēsu apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Cēsu apriņķa draudžu novadi]] h0ex777504bi7q9m18p05ynzcwnyhjh Veidne:Latvijas pašvaldību vadītāji 10 356741 4452653 4408025 2026-04-10T14:47:00Z Lasks 38532 4452653 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas pašvaldību vadītāji |title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Valstspilsētas | list1 = * {{nobr|'''[[Andrejs Elksniņš|Elksniņš]]''' {{small|([[Daugavpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Daģis]]''' {{small|([[Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Lediņš|Lediņš]]''' {{small|([[Jūrmala]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Ansiņš|Ansiņš]]''' {{small|([[Liepāja]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Tutins|Tutins]]''' {{small|([[Rēzekne]])}}}} * {{nobr| '''[[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]]''' {{small|([[Rīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Vītoliņš]]''' {{small|([[Ventspils]])}}}} | group2 = Novadi ar valstspilsētu | list2 = * {{nobr|'''[[Raivis Ragainis|Ragainis]]''' {{small|([[Jēkabpils novads|Jēkabpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Krauja|Krauja]]''' {{small|([[Ogres novads|Ogre]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Baiks|Baiks]]''' {{small|([[Valmieras novads|Valmiera]])}}}} | group3 = Novadi | list3 = * {{nobr|'''[[Leons Līdums|Līdums]]''' {{small|([[Aizkraukles novads|Aizkraukle]])}}}} * {{nobr|'''[[Dzintars Adlers|Adlers]]''' {{small|([[Alūksnes novads|Alūksne]])}}}} * {{nobr|'''[[Vitālijs Aizbalts|Aizbalts]]''' {{small|([[Augšdaugavas novads]])}}}} * {{nobr|''vakants'' {{small|([[Ādažu novads|Ādaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Trupovnieks|Trupovnieks]]''' {{small|([[Balvu novads|Balvi]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Mačeks|Mačeks]]''' {{small|([[Bauskas novads|Bauska]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Rozenbergs|Rozenbergs]]''' {{small|([[Cēsu novads|Cēsis]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Jankovskis|Jankovskis]]''' {{small|([[Dienvidkurzemes novads]])}}}} * {{nobr|'''[[Andrejs Spridzāns|Spridzāns]]''' {{small|([[Dobeles novads|Dobele]])}}}} * {{nobr|'''[[Normunds Mazūrs|Mazūrs]]''' {{small|([[Gulbenes novads|Gulbene]])}}}} * {{nobr|'''[[Ingus Zālītis|Zālītis]]''' {{small|([[Jelgavas novads|Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Upenieks|Upenieks]]''' {{small|([[Krāslavas novads|Krāslava]])}}}} * {{nobr|'''[[Inese Astaševska|Astaševska]]''' {{small|([[Kuldīgas novads|Kuldīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Viktorija Baire|Baire]]''' {{small|([[Ķekavas novads|Ķekava]])}}}} * {{nobr|'''[[Sigita Upmale|Upmale]]''' {{small|([[Limbažu novads|Limbaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Dāvids Rubens|Rubens]]''' {{small|([[Līvānu novads|Līvāni]])}}}} * {{nobr|'''[[Edgars Mekšs|Mekšs]]''' {{small|([[Ludzas novads|Ludza]])}}}} * {{nobr|'''[[Agris Lungevičs|Lungevičs]]''' {{small|([[Madonas novads|Madona]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Osītis|Osītis]]''' {{small|([[Mārupes novads|Mārupe]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Bergs|Bergs]]''' {{small|([[Olaines novads|Olaine]])}}}} * {{nobr|'''[[Aldis Adamovičs|Adamovičs]]''' {{small|([[Preiļu novads|Preiļi]])}}}} * {{nobr|'''[[Guntars Skudra|Skudra]]''' {{small|([[Rēzeknes novads|Rēzekne]])}}}} * {{nobr|'''[[Signe Grūbe|Grūbe]]''' {{small|([[Ropažu novads|Ropaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Raivis Anspaks|Anspaks]]''' {{small|([[Salaspils novads|Salaspils]])}}}} * {{nobr|'''[[Māris Zusts|Zusts]]''' {{small|([[Saldus novads|Saldus]])}}}} * {{nobr|'''[[Normunds Līcis|Līcis]]''' {{small|([[Saulkrastu novads|Saulkrasti]])}}}} * {{nobr|'''[[Linards Kumskis|Kumskis]]''' {{small|([[Siguldas novads|Sigulda]])}}}} * {{nobr|'''[[Ervins Labanovskis|Labanovskis]]''' {{small|([[Smiltenes novads|Smiltene]])}}}} * {{nobr|'''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Bērziņš]]''' {{small|([[Talsu novads|Talsi]])}}}} * {{nobr|'''[[Gundars Važa|Važa]]''' {{small|([[Tukuma novads|Tukums]])}}}} * {{nobr|'''[[Vents Armands Krauklis|Krauklis]]''' {{small|([[Valkas novads|Valka]])}}}} * {{nobr|'''[[Andis Zariņš|Zariņš]]''' {{small|([[Ventspils novads|Ventspils]])}}}} | below = }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Pašreizējie Latvijas pašvaldību vadītāji]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> gurkmg1lsh3fkq72dgrtmw0w2pvu1tm Holovejs 0 359659 4452875 4288747 2026-04-11T05:09:09Z Baisulis 11523 +1..... 4452875 wikitext text/x-wiki '''Holovejs''' ({{val|en|Holloway}}; sieviešu dzimtē [[Holoveja]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Bads Holovejs]] (''Bud Holloway''; 1988) — Kanādas hokejists; * [[Džošs Holovejs]] (''Josh Holloway''; 1969) — amerikāņu aktieris un producents; * [[Grānts Holovejs]] (''Grant Holloway''; 1997) — ASV vieglatlēts. == Skatīt arī == * ''[[Holloway]]'' * [[Holoveja]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] ib6j9sb89xshzpeljozl48mvhzcqw0e AIK Fotboll 0 367200 4453026 4360600 2026-04-11T10:36:57Z Vylks 50297 4453026 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000000 | nos = ''AIK Fotboll'' | logo_links = AIK Fotboll logo.png | logo_izm = 180 | pilns = ''Allmänna Idrottsklubben'' | iesauka = ''Gnaget'' | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Stokholma}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 7. vieta | dib = 1891 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 15 | dib_com = <br />(futbola sekcija — 1896. gadā) | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Friends Arena]]'' | ietilp = 50 622 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Zviedrija}} Mīkaels Jomers | menedžeris = | tren = {{flaga|ESP}} [[Hosē Riveiro]] | kapteinis = | mediji = {{URL|aikfotboll.se/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _aik1718h | pattern_b1 = _aik1718h | pattern_ra1 = _aik1718h | pattern_sh1 = _aik1718h | pattern_so1 = _aik1617h | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = ffffff | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _aik1617a | pattern_b2 = _aik1617a | pattern_ra2 = _aik1617a | pattern_sh2 = _aik1617h | pattern_so2 = _color_3_stripes_black | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ffffff | socks2 = ffffff | pattern_la3 = | pattern_b3 = _aik17europa | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _aik17europa | pattern_so3 = | rightarm3 = 2d3450 | body3 = 2d3450 | leftarm3 = 2d3450 | shorts3 = 2d3450 | socks3 = 2d3450 }} '''''AIK Fotboll''''' ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Stokholma]]s. Klubs tika dibināts [[1891. gads|1891]]. gadā, futbola sekcija izveidota 1896. gadā. Pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Komanda ir 12 reizes izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu, pēdējo no tiem 2018. gadā, kā arī astoņas reizes kļuvusi par [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] ieguvējiem. Mājas spēles aizvada ''[[Friends Arena]]'' stadionā Stokholmas priekšpilsētā Solnā. Komanda ir atzīstami spēlējusi arī Eiropas klubu turnīros. 1996.—1997. gada sezonā tā sasniedza [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] ceturtdaļfinālu, savukārt 1999.—2000. gada sezonā iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. 2012. gadā AIK spēlēja [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52341/profile/history/index.html |title=History |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=UEFA.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (12): 1900, 1901, 1911, 1914, 1916, 1923, 1932, 1937, 1992, 1998, 2009, 2018 === Līgas === * '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''''' ** Uzvarētāji (6): 1931–32, 1936–37, 1983, 1998, 2009, 2018 ** Vicečempioni (15): 1930–1931, 1934–1935, 1935–1936, 1938–39, 1946–47, 1972, 1974, 1984, 1999, 2006, 2011, 2013, 2016, 2017, 2021 * '''''Superettan''''' ** Uzvarētāji (1): 2005 * '''''Mästerskapsserien''''' ** Uzvarētāji (1): 1992 * '''''Svenska Serien''''' ** Vicečempioni (5): 1910, 1914–1915, 1915–1916, 1922–1923, 1923–1924 === Kausi === * '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1949, 1950, 1975–76, 1984–85, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 2009 ** Finālisti (8): 1943, 1947, 1968–69, 1991, 1994–95, 1999–2000, 2000–01, 2002 * '''Zviedrijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedsupcuphist.html |title=Sweden - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2010 ** Finālisti (1): 2012 * '''''Svenska Mästerskapet''''' ** Uzvarētāji (6): 1900, 1901, 1911, 1914, 1916, 1923 ** Finālisti (2): 1898, 1917 * '''''Allsvenskan slutspel''''' ** Finālisti (1): 1986 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{se ikona}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52341/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] [[Kategorija:AIK Fotboll]] qcrrc9ymge69tmu63xi9e646rcq2muv IF Elfsborg 0 367339 4453031 4360602 2026-04-11T10:41:27Z Vylks 50297 4453031 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FFD700 | nos = ''IF Elfsborg'' | logo_links = IF Elfsborg logo.svg | logo_izm = | pilns = ''Idrottsföreningen Elfsborg'' | iesauka = ''Di Gule'' (dzeltenie)<br />''Eleganterna'' (elegantie) | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Burosa}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 8. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 26 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Borås Arena'' | ietilp = 16 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Zviedrija}} Sūne Lundkvists | menedžeris = | tren = {{flaga|Zviedrija}} Bjērns Hambergs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://elfsborg.se/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _blackborder | pattern_b1 = _blackcollar | pattern_ra1 = _blackborder | leftarm1 = FFF01C | body1 = FFF01C | rightarm1 = FFF01C | shorts1 = 000000 | socks1 = ffdd00 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _whitecollarandsides | pattern_ra2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 }} '''''IF Elfsborg''''' ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Burosa]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Komanda ir sešas reizes izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu, pēdējo no tiem 2012. gadā, kā arī trīs reizes kļuvusi par Zviedrijas kausa ieguvējiem. Mājas spēles aizvada ''[[Borås Arena]]'' stadionā. == Sasniegumi == * '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (6): 1935–36, 1938–39, 1939–40, 1961, 2006, 2012 === Līgas === * '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''''' ** Uzvarētāji (6): 1935–36, 1938–39, 1939–40, 1961, 2006, 2012 ** Vicečempioni (8): 1942–43, 1943–44, 1944–45, 1965, 1977, 2008, 2020, 2023 * '''1. divīzijas Dienvidu grupa''' ** Uzvarētāji (1): 1996 ** Vicečempioni (1): 1991 === Kausi === * '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 2001, 2003, 2013–14 ** Finālisti (3): 1942, 1980–81, 1996–97 * '''Zviedrijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedsupcuphist.html |title=Sweden - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2007 ** Finālisti (1): 2014 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{se ikona}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52344/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{DEFAULTSORT:Elfsborg IF}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] [[Kategorija:IF Elfsborg]] 3jjfsyfefbeq8xs243dyj75dp8vi45f Hammarby IF 0 367340 4453030 4360591 2026-04-11T10:40:18Z Vylks 50297 4453030 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008000 | nos = ''Hammarby IF'' | logo_links = Hammarby Fotboll logo.png | logo_izm = 175px | pilns = ''Hammarby Idrottsförening<br />Fotbollsförening'' | iesauka = ''Bajen'' | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Stokholma}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 2. vieta | dib = 1915 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 13 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Tele2 Arena]]'' | ietilp = 30 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Zviedrija}} Matiass Frī | menedžeris = | tren = {{flaga|Zviedrija}} Kalle Kārlsons | kapteinis = | sadarbojas = | mediji = {{URL|http://hammarbyfotboll.se/}} | pattern_la1 = _hammarby21h | pattern_b1 = _hammarby21h | pattern_ra1 = _hammarby21h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 008000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _hammarby21t | pattern_b2 = _hammarby21t | pattern_ra2 = _hammarby21t | leftarm2 = 008000 | body2 = 008000 | rightarm2 = 008000 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 008000 | pattern_la3 = _hammarby21a | pattern_b3 = _hammarby21a | pattern_ra3 = _hammarby21a | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = fff200 }} '''''Hammarby IF''''' ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Stokholma]]s. Dibināts [[1915. gads|1915]]. gadā, pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Komanda ir vienreiz (2001. gadā) izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu, kā arī trīs reizes spēlējusi [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] izcīņas finālā. Mājas spēles aizvada ''[[Tele2 Arena]]'' stadionā. == Sasniegumi == * '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2001 === Līgas === * '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''''' ** Uzvarētāji (1): 2001 ** Vicečempioni (4): 1982, 2003, 2024, 2025 * '''''[[Superettan]]''''' ** Uzvarētāji (1): 2014 * '''1. divīzijas Ziemeļu grupa''' ** Uzvarētāji (3): 1989, 1993, 1997 ** Vicečempioni (1): 1996 * '''1. divīzijas Austrumu grupa''' ** Uzvarētāji (1): 1991 === Kausi === * '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2023|3|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2020–21 ** Finālisti (4): 1976–77, 1982–83, 2010, 2021–22 * '''''Svenska Mästerskapet''''' ** Finālisti (1): 1922 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{se ikona}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52343/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] [[Kategorija:Hammarby IF]] bjswrivbezbxuidhd5xtoqgeiz9ekg6 Kalmar FF 0 367346 4453032 4362018 2026-04-11T10:43:10Z Vylks 50297 4453032 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #EE2C2C | nos = ''Kalmar FF'' | logo_links = Kalmar FF logo.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Kalmar Fotbollsförening'' | iesauka = ''Röda bröder'' (sarkanie brāļi) | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Kalmara}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = {{increase}} 1. vieta, Superettan (II) | dib = 1910 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 15 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Guldfågeln Arena'' | ietilp = 12 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Zviedrija}} Andešs Henriksons | menedžeris = | tren = {{flaga|Somija}} Toni Koskela | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.kalmarff.se/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _kalmar17h | pattern_b1 = _kalmar17h | pattern_ra1 = _kalmar17h | pattern_sh1 = _kalmar17h | leftarm1 = ff0000 | body1 = ff0000 | rightarm1 = ff0000 | shorts1 = ffffff | socks1 = ffffff | pattern_la2 = _kalmar17b | pattern_b2 = _kalmar17b | pattern_ra2 = _kalmar17b | pattern_sh2 = _kalmar17b | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ffffff | socks2 = 484848 }} '''''Kalmar FF''''' ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kalmara]]s. Dibināts [[1910. gads|1910]]. gadā kā ''IF Göta'', pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Komanda ir vienreiz izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu (2008. gadā), kā arī trīs reizes ieguvusi [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausu]]. Mājas spēles aizvada ''[[Guldfågeln Arena]]'' stadionā. == Sasniegumi == * '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2008 === Līgas === * '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''''' ** Uzvarētāji (1): 2008 ** Vicečempioni (2): 1985, 2007 * '''''[[Superettan]]''''' ** Uzvarētāji (2): 2001, 2003 * '''1. divīzijas Dienvidu grupa''' ** Uzvarētāji (1): 1998 ** Vicečempioni (1): 1994 === Kausi === * '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1980–81, 1986–87, 2007 ** Finālisti (3): 1977–78, 2008, 2011 * '''Zviedrijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedsupcuphist.html |title=Sweden - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2009 ** Finālisti (1): 2008 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{se ikona}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=54187/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] [[Kategorija:Kalmar FF]] rpkh8pywayan7cjns6uixqa8ohs28lo Ovidijs Verbicks 0 382404 4452919 4451469 2026-04-11T07:40:43Z Makenzis 56205 4452919 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ovidijs Verbicks | image = Verbickas.JPG | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}} | birth_place = {{vieta|Lietuva|Ukmerģe}} | height = 185 | currentclub = [[FK Žalgiris]] | clubnumber = 22 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012-2014 |clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga 2]] |caps1 = 53 |goals1 = 0 | years2 = 2014 |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps2 = 31 |goals2 = 6 | years3 = 2014-2015 |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]] |caps3 = 4 |goals3 = 0 | years4 = 2015-2017 |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps4 = 47 |goals4 = 12 | years5 = 2017–2019 |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles "Sūduva"]] |caps5 = 68 |goals5 = 13 | years6 = 2020 |clubs6 = {{flaga|KAZ}} [[FK Taraz]] |caps6 = 14 |goals6 = 0 | years7 = 2021– |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]] |caps7 = 168 |goals7 = 13 | nationalyears1 = 2011-2012 |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 = 7 |nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2013-2014 |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps2 = 8 |nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2016- |nationalteam3 = {{fb|LTU}} |nationalcaps3 = 36 |nationalgoals3 = 1 | pcupdate = 11.04.2026. | ntupdate = 13.12.2024. }} '''Ovidijs Verbicks''' ({{val|lt|Ovidijus Verbickas}}; dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2024) spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandas [[Viļņas "Žalgiris"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Marijampoles "Sūduva"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2017, 2018, 2019 * [[Lietuvas kauss]]: 2019 * [[Lietuvas Superkauss]]: 2018, 2019 '''Viļņas "Žalgiris"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2021, 2022, 2024 * [[Lietuvas kauss]]: 20021, 2022 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Verbickas, Ovidijus}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Klaipēdas "Atlantas" spēlētāji]] 6ar2phydv1nnuzgxsp0dgyug7kq3y06 Gaujas svīta 0 396942 4453072 4346051 2026-04-11T11:50:01Z Jānis U. 198 4453072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ērgļu klintis pie Gaujas Cēsu apkārtnē 2000-08-19.jpg|thumb|250px|[[Ērgļu klintis]]. Gaujas svīta.]] '''Gaujas svīta (D<sub>3</sub>gj)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu. [[Svīta (ģeoloģija)|Svītas]] slāņu biezums svārstās no 59-119 metriem.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|103}}</ref> Nosaukums veidots no [[Gauja]]s upes, kuras baseina upju krastos ir nozīmīgākie svītas atsegumi ([[Launagiezis]], [[Spriņģu iezis]], [[Ērgļu klintis]], [[Ķūķu klintis]] u.c.). Gaujas svītas griezuma [[stratotips|stratotipi]] ir Gaujas atsegumi senlejā starp [[Sigulda|Siguldu]] un [[Cēsis|Cēsīm]]. Tāpat šīs svītas nogulumi atsedzas [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas]], [[Līgatne (upe)|Līgatnes]], [[Amata]]s, [[Rauna (upe)|Raunas]], [[Daugava]]s, [[Abava]]s, [[Venta]]s u.c. upju krastos. Gaujas svītu (D<sub>3</sub>gj) 1951. gadā izdalīja P. Liepiņš horizonta a<sub>3</sub> [E. Krauss, 1927., 1934.] apjomā. Svītas nogulumi ieguļ uz izskalotās [[Vidusdevons|vidusdevona]] iežu ([[Burtnieku svīta]]) virsas. Svīta veido [[sedimentācijas cikls|sedimentācijas ciklu]]. Tā pamatā ir [[konglomerāts (ģeoloģija)|konglomerāti]] ar [[aleirolīts|aleirolīta]], [[Māls|māla]], [[Kvarcs|kvarca]] oļu, [[fosforīts|fosforītu]] konkrēciju, zivju kaulu, pārkramotas [[nematofikusi|nematofikusa]] koksnes ieslēgumiem. Tālāk apakšdaļu un vidusdaļu veido sārti un rūsgani [[smilšakmeņi]], bet augšdaļu sarkani aleirolīti un māli. Svītas nogulumus sedz [[Amatas svīta]]s smilškmeņi. == Faciālais iedalījums == Gaujas svītas nogulumi ir veidojušies seklā [[Jūra|jūrā]] no materiāla, ko upes pārnesušas galvenokārt no [[Eiroamerikas kontinents|Eiroamerikas kontinenta]] centrālās daļas uz tā nomales jūrām. Svītā var izdalīt trīs faciālās zonas: * ''Aleirītu un smilšu zona'', kas veidojusies [[Šelfs|šelfa]] dziļūdens apgabalā, atrodas [[Latvijas sedliene]]s rietumu daļā ([[Baldones valnis]]) un [[Polijas-Lietuvas sineklīze]]s ziemeļdaļā. Šīs zonas raksturīgākie griezumi tika atsegti urbumos 8-[[Valtaiķi]] un 9-[[Lestene]]. Griezuma uzbūvi sastāda vienādā daudzumā smilšakmeņi un aleirolīti. Pēdējie dominē griezuma augšdaļā, bet smilšakmeņi - pamatnē. Visi iežu tipi satur [[Karbonāti|karbonātus]], parasti [[Dolomīts|dolomītu]]. Smilšakmeņi parasti ir sarkanīgi, bet [[aleirolīti]]em ir raksturīgs raibs krāsojums, kas radies atsevišķiem iežu apgabaliem epiģenētiski atkrāsojoties. * ''Smilšu un aleirītu zona'', kas veidojusies šelfa seklajā apgabalā, atrodas Latvijas [[sedliene]]s lielākajā daļā. Šeit pārsvarā ir smilšakmeņi (virs 70%), bet aleirolīti un māli ir sekundāri ieži. Cita šīs [[litoloģiski faciālā zona|litoloģiski faciālās zonas]] īpatnība ir nogulumu relatīvi gaišais krāsojums. Aleirolīti un māli ir krāsoti tumši pelēkā krāsā, jo šo krāsojumu veido organiskā viela ar [[Augi|augu]] mikroatliekām. Visi iežu tipi ir bezkarbonātiski. Tajos nav karbonātu, fosfātu un dzelzs savienojumu ieslēgumu, un maz ir ihtiofaunas fosiliju. Šī iemesla dēļ ir apgrūtināta Gaujas svītas [[Paleontoloģija|paleontoloģiskās]] izpētes veikšana šajā faciālajā zonā. Taču šeit daudz krasāk izpaužas atsevišķu [[litoloģija|litoloģisko]] īpatnību virkne, kas ļauj novilkt Gaujas svītas apakšējo robežu. * ''Zemūdens deltu smilšu un mālu zona'' ir raksturīga Latvijas ziemeļu daļai. Tā izvietota vistuvāk denudācijas apgabalam. Šīs zonas teritorijā Gaujas svītas nogulumus var sadalīt [[Sietiņu svīta|Sietiņu]] un [[Lodes svīta|Lodes svītās]]. Robeža starp šīm svītām ir diezgan krasa. To veido Sietiņu svītas augšējā daļā intensīvas [[denudācija]]s procesu atstātās pēdas, domājams no [[noslīdenis|noslīdeņiem]]. Īpaši padziļināti šī robeža tika pētīta [[Liepas māla atradne]]s teritorijā. == Paleontoloģiskais raksturojums == V. Gross Gaujas svītu bija noteicis kā ''[[Asterolepis ornata]]'' zonu. Bez šī antiarha svītā ir atrastas arī citas ihtiofaunas sugas. Tie ir [[bezžokļaiņi]]: ''[[Ganosteus stellatus]]'', ''[[Psammolepis abavica]]'', ''[[Psammolepis paradoxa|P. paradoxa]]'', ''[[Psammolepis heteraster|P. heteraster]]'', ''[[Psammolepis venyukovi|P. venyukovi]]'', ''[[Psammolepis alata|P. alata]]'', ''[[Psammosteus|Psammosteus sp.]]'' Šeit ir atrodamas virkne [[Akantodes|akantožu]] jeb žokļžaunzivju: ''[[Devononchus concinnus]]'', ''[[Haplacanthus marginalis]]'', ''[[Haplacanthus ehrmanensis|H. ehrmanensis]]'', ''[[Nodocosta pauli]]'', ''[[Lodeacanthus gaujica]]'' u.c. Bez to šeit ir sastopamas [[bruņuzivis]] ''[[Livosteus grandis]]'', ''[[Plourdosteus panderi]]'', ''[[Plourdosteus livonicus|P. livonicus]]'', [[Asterolepis essica]], ''[[Bothriolepis|Bothriolepis sp.]]'' Ir sastopamas arī [[kaulzivis]] ''[[Glyptolepis baltica]]'', ''[[Laccognathus panderi]]'', ''[[Holoptychius|Holoptychius sp.]]'', ''[[Panderichthys rhombolepis]]'', ''[[Megadonichthys kurikae]]'', ''[[Grossipterus crassus]]'', ''[[Latvius]] sp.'', ''[[Strunius]] sp.'' ''[[Cheirolepis]] sp.'' u.c. Gaujas ihtiofaunas komplekss krasi atšķiras no vidusdevona Burtnieku svītas ihtiofaunas. Mainās [[Antiarhi|antiarhu]], [[artrodiras|artrodiru]] un krossopterīgiju ģinšu sastāvs. Sugu sastāvs mainās pilnībā. Izņēmums var būt ''Ganosteus stellatus'', kas ir atrodama arī vidusdevona nogulumos. Gaujas svītas [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] komplekss caurmērā ir samērā nabadzīgs. To veido [[bezslēdzenes pleckāji]] [[Bicarinatina parva|Bicarinatina aff. parva]], [[slēdzenes pleckāji]]: [[Cyrtospiriferidae|Cyrtospiriferidae gen. indet.]], [[Camarotoechiidae|"Camarotoechiidae" gen. indet.]], kā arī reti [[Koraļļi|koraļļu]] un [[stromatoporas|stromatoporu]] artefakti. Pēdējos bija pētījis H. Nestors un bija noteikti [[Hermatostroma verhovense|Hermatostroma aff. verhovense]], [[Syringostromella pskovensis|Syringostromella aff. pskovensis]], [[Taeniodictyon|Taeniodictyon sp. indet.]] Daudz bagātāks ir [[Lodes svīta]]s bezmugurkaulnieku komplekss no Lodes māla karjera. To pārstāv [[vēžskorpioni]] un dažādi [[vēžveidīgie]], [[parazītiskie plakantārpi]] (senākie zināmie), dažādas [[dūņēdāji|dūņēdāju]] ejas. Tāpat tur tika atrastas sauszemes augu [[Archaeopteris]] un [[Rhacophyton]] paliekas, kā arī divas [[harofīti|harofītu]] [[Aļģes|aļģu]] sugas. Bez to vēl [[Sietiņu svīta]]s nogulumos (Bāles smilšu karjers) ir atrodami pārkramotas [[nematofikusi|nematofikusa]] koksnes fragmenti. == Derīgie izrakteņi == Gaujas svītas nogulumi tiek izmantoti kā vairāku [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] ieguves vieta. Plaši pazīstamas ir [[Lodes māla raktuves]], kur no devona māla tiek gatavoti dekoratīvie apdares [[ķieģeļi]], bet padomju laikā drenu caurules. Šī atradne ir pazīstama arī kā paleontoloģisko izrakumu vieta. Daļa no raktuvju teritorijas ir ņemta aizsardzībā, kā bruņuzivju mazuļu u.c. unikālu fosiliju atradnes vieta. Bez māliem Gaujas svītas nogulumi tika izmantoti kā kvarca smilšu ieguves vieta stikla ražošanai. Sietiņu svītas smiltis tika iegūtas [[Bāles smilšu raktuves|Bāles smilšu raktuvēs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] b5y9te6x1prgey6xiw1nkw3om17ukkt 2026. gada FIFA Pasaules kauss 0 398126 4452609 4452579 2026-04-10T12:35:41Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4452609 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,<ref name="48teams">{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}</ref> kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US & Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}</ref> 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači. == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]] ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]] |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]] ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]] ![[Dalasa]] |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] ![[Monterreja]] ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]] |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA= |win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA= |win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI= |win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA= |win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR= |win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS= |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW= |win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV= |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED= |win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP= |win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL= |win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ= |win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG= |win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB= |win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO= |win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules= |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA= |win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB= |win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC= |win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD= |win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE= |win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI= |win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK= |win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA=<!--{{fb|}}-->A3 |name_GrB=<!--{{fb|}}-->B3 |name_GrC=<!--{{fb|}}-->C3 |name_GrD=<!--{{fb|}}-->D3 |name_GrE=<!--{{fb|}}-->E3 |name_GrF=<!--{{fb|}}-->F3 |name_GrG=<!--{{fb|}}-->G3 |name_GrH=<!--{{fb|}}-->H3 |name_GrI=<!--{{fb|}}-->I3 |name_GrJ=<!--{{fb|}}-->J3 |name_GrK=<!--{{fb|}}-->K3 |name_GrL=<!--{{fb|}}-->L3 <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->E1||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->A2||<!--{{fb|}}-->B2| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|<!--{{fb|}}-->F1||<!--{{fb|}}-->C2| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|<!--{{fb|}}-->D1||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->C1||<!--{{fb|}}-->F2| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->E2||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->A1||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->J1||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->B1||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = A2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = B2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = C1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = F2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = E1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = F1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = C2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = E2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = A1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = D1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = B1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = D2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = J1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] kpbzjpafgkc22dehew5g4p41bpkc858 Ostas prospekts 0 399531 4452784 4399149 2026-04-10T19:47:32Z Bai-Bot 60304 /* top */ attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452784 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Ostas prospekts | attēls = Ostas prospekts (2).JPG | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419820|zoom=15}} | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)]] | apkaime = [[Mīlgrāvis]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | ielas garums = | atklāts = 1938. gadā | vēst nosaukumi = * Slēpotāju ceļš | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Mežaparka Lielā estrāde]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Ostas prospekts''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. Tas sākas krustojumā ar [[Mīlgrāvja iela|Mīlgrāvja ielu]] un [[Viestura prospekts|Viestura prospektu]] un beidzas krustojumā ar Janševska prospektu un centrālo Mežaparka aleju ([[Kokneses prospekts|Kokneses prospekta]] turpinājumu). Ostas prospektā atrodas [[Mežaparka Lielā estrāde]]. Ostas prospektu izveidoja 1938. gadā, no 1942. līdz 1944. gadam tas bija pārdēvēts par '''Slēpotāju ceļu''', bet 1944. gadā atguva Ostas prospekta nosaukumu. 2025. gada 16. aprīlī [[Rīgas dome]] pieņēma lēmumu Ostas prospekta posmu Mežaparkā no Janševska prospekta pārdēvēt par [[Lūcijas Garūtas aleja|Lūcijas Garūtas aleju]] komponistes un pianistes [[Lūcija Garūta|Lūcijas Garūtas]] vārdā.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-centra-bus-bertas-pipinas-iela?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F Rīgas centrā būs Bertas Pīpiņas iela] riga.lv 22.05.2025.</ref> == Ielu savienojumi == Ostas prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Viestura prospekts]] * [[Mīlgrāvja iela]] * [[Mores iela (Rīga)|Mores iela]] * [[Janševska prospekts]] * [[Lūcijas Garūtas aleja]] (prospekta turpinājums) == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Mīlgrāvis]] * [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * [[Ostas iela]] == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/lat/milgravis/infrastruktura/ielas/ Mīlgrāvja ielas Citariga.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu O}} [[Kategorija:Ielas Mīlgrāvī]] [[Kategorija:Ielas Mežaparkā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] mxstl8jsdt3une0kb6jsf67ta5phxnq Šturma 0 402504 4452849 2904100 2026-04-11T04:34:22Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4452849 wikitext text/x-wiki '''Šturma''' var būt: * [[Eleonora Šturma]] (1928) — latviešu mākslas zinātniece; * [[Hanna Šturma]] (''Hanna Sturm''; 1891—1984) — Austrijas darba tiesību un miera aktīviste. {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] imqhwrkrqiezgjrhgjx5qy8udhejuia 4452854 4452849 2026-04-11T04:39:15Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4452854 wikitext text/x-wiki '''Šturma''' ({{val|de|Sturm}} — '[[vētra]]'; vīriešu dzimtē [[Šturms]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Eleonora Šturma]] (1928) — latviešu mākslas zinātniece; * [[Hanna Šturma]] (''Hanna Sturm''; 1891—1984) — Austrijas darba tiesību un miera aktīviste. == Skatīt arī == * ''[[Sturm]]'' {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] efpbc7grlksoo3kroupua48nsd99yud Zirgu vārdotājs 0 408076 4452975 4422787 2026-04-11T09:21:12Z Bendžamins 76862 +[[Kategorija:Roberta Redforda filmas]]; +[[Kategorija:Touchstone Pictures filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452975 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Zirgu vārdotājs | attēls = Horse whisperer.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Horse Whisperer'' | žanrs = drāma | režisors = [[Roberts Redfords]] | producents = * [[Patriks Markijs]] * Roberts Redfords | scenārija autors = * [[Ēriks Rots]] * [[Ričards Lagreiveniss]] | galvenajās lomās = * Roberts Redfords * [[Skārleta Džohansone]] * [[Kristīna Skota Tomasa]] * [[Sems Nīls]] * [[Daiena Vesta]] * [[Kriss Kūpers]] | mūzika = [[Kārters Burtvels]] * [[Tomass Ņūmens]] * [[Gvils Ouens]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Touchstone Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1998|5|15}} | ilgums = 162 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/horse-whisperer-1998-3|title=The Horse Whisperer|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= October 4, 2018}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|60 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|186,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=horsewhisperer.htm|title=The Horse Whisperer (1998) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 4, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zirgu vārdotājs"''' ({{val|en|The Horse Whisperer}}) ir 1998. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[drāmas filma]], kas balstīta uz Nikolasa Evansa tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors, kā arī viens no producentiem un galveno lomu atveidotājiem ir [[Roberts Redfords]]. Citas lomas filmā atveido [[Skārleta Džohansone]], [[Kristīna Skota Tomasa]], [[Sems Nīls]], [[Daiena Vesta]] un [[Kriss Kūpers]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1998|5|15||bez}}. Smagi traumētas meitenes māte noalgo unikālu zirgu treneri, lai palīdzētu meitenes vienlīdz ievainotajam zirgam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Roberta Redforda filmas]] [[Kategorija:Touchstone Pictures filmas]] l4kyndcur0snwmj6p36ru2t5s9zmi0t Sturm 0 410083 4452853 2975204 2026-04-11T04:37:19Z Baisulis 11523 +1..... 4452853 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Sturm''''' ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. ''Sturm'' var būt: * [[Sturma]] — uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Šturma]] — uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Šturms]] — uzvārds vīriešu dzimtē. {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 4wrh2jhnxtrd0qm6lecx49z1zi4wouk Klusēšanas likums 0 412068 4452974 4132233 2026-04-11T09:20:36Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Redforda filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452974 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Klusēšanas likums | oriģinālnos = ''The Company You Keep'' | attēls = The Company You Keep poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = politiska filma, trilleris | režisors = [[Roberts Redfords]] | producents = * Roberts Redfords * [[Nikolass Čartjers]] * [[Bills Holdermens]] | scenārijs = [[Lems Dobss]] | aktieri = * [[Roberts Redfords]] * [[Sūzana Sarandona]] * [[Džūlija Kristija]] * [[Šia Lebafs]] | mūzika = [[Klifs Martinezs]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Voltage Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Classic]]'' | izdošana = {{filmas datums|2012|9|6|Venēcijas kinofestivāls|2013|4|5|Pasaules pirmizrāde|}} | ilgums = 119 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/company-you-keep-2012|title=The Company You Keep|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 8, 2018}}{{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|19,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=companyyoukeep.htm|title=The Company You Keep (2013) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 8, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Klusēšanas likums"''' ({{val|en|The Company You Keep}}) ir 2012. gada [[politiskais trilleris]], kas balstīts uz Nīla Gordona tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors, kā arī viens no producentiem un galveno lomu atveidotājiem ir [[Roberts Redfords]]. Citas lomas atveido [[Sūzana Sarandona]], [[Džūlija Kristija]] un [[Šia Lebafs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|9|6||bez}} Venēcijas kinofestivālā. Bijušais "Weather Underground" aktīvists mēģina izvairīties no žurnālista, kurš ir atklājis aktīvista identitāti. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Politiskie trilleri]] [[Kategorija:Roberta Redforda filmas]] kp50jeo9yejhw9scxnplnskhegopors Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4452735 4452399 2026-04-10T18:01:22Z EdgarsBot 50781 upd 4452735 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-10 18:01:21{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 21 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...</nowiki> || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026) |- | {{page-multi|page=Tomas Berzins|t|h|d}} || 2026-04-07 16:18:49 || 3 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.......</nowiki> || maznozīmīgs un ilgstoši nesakārtots || 5 (12.04.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> i84qun1n90qjfhsyec2t66lyngny0nt Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4452734 4452398 2026-04-10T18:00:52Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4452734 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|10||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199319}}] | {{formatnum:1324}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13687}}] | 2009-02-13 | 2026-04-10 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171370}}] | {{formatnum:11045}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7946}}] | 2007-12-03 | 2026-04-10 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:112865}}] | {{formatnum:10415}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9595}}] | 2007-11-24 | 2026-04-10 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111058}}] | {{formatnum:9761}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1857}}] | 2009-10-02 | 2026-04-10 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:85829}}] | {{formatnum:7438}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6583}}] | 2005-10-30 | 2026-04-10 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:68947}}] | {{formatnum:11401}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2127}}] | 2009-05-24 | 2026-04-10 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68195}}] | {{formatnum:1516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-10 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58797}}] | {{formatnum:1268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-09 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50222}}] | {{formatnum:8120}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6168}}] | 2018-06-22 | 2026-04-08 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48698}}] | {{formatnum:1610}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3507}}] | 2006-05-03 | 2026-04-09 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47512}}] | {{formatnum:4648}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:376}}] | 2007-01-07 | 2026-04-10 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42692}}] | {{formatnum:4240}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1463}}] | 2015-03-11 | 2026-04-10 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:2042}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37753}}] | {{formatnum:4988}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:742}}] | 2013-03-30 | 2026-04-10 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30665}}] | {{formatnum:3721}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:587}}] | 2020-05-10 | 2026-04-10 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29764}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27410}}] | {{formatnum:9106}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4020}}] | 2023-01-18 | 2026-04-05 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25516}}] | {{formatnum:4535}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:865}}] | 2015-08-30 | 2026-04-10 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19344}}] | {{formatnum:2808}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-03-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15450}}] | {{formatnum:1291}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-07 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14390}}] | {{formatnum:1995}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1907}}] | 2005-07-30 | 2026-04-10 |- | 32. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14341}}] | {{formatnum:592}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2326}}] | 2011-08-03 | 2026-04-10 |- | 33. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14206}}] | {{formatnum:3276}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1309}}] | 2014-07-27 | 2026-04-10 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14027}}] | {{formatnum:751}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:224}}] | 2013-06-21 | 2026-04-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13105}}] | {{formatnum:985}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10510}}] | {{formatnum:232}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-08 |- | 40. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10493}}] | {{formatnum:2169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:380}}] | 2021-07-27 | 2026-04-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10080}}] | {{formatnum:267}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-09 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9533}}] | {{formatnum:278}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:45}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6497}}] | {{formatnum:910}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:117}}] | 2017-05-11 | 2026-04-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5571}}] | {{formatnum:107}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-03-18 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}] | {{formatnum:93}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}] | 2020-12-20 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] snnc85jsd9i2z2ck4xpbxyk5j5hs621 Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte 0 416723 4452796 4363201 2026-04-10T20:08:13Z Kruusamägi 19828 new logo 4452796 wikitext text/x-wiki {{Infobox University |name =Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāte |native_name =Eesti Maaülikool |image_name =Eesti Maaülikooli logo.svg |image_size =247px |established =1632/1951 |rector =[[Maits Klāsens]]<ref>https://www.vestnesis.lv/ta/id/30021</ref> |students =2957 |coor ={{coord|58|23|17|N|26|41|50|E|region:EE_type:edu|display=inline|name=Estonian University of Life Sciences main building}} |website ={{url|http://www.emu.ee}} }} '''Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāte''' ({{val-et|Eesti Maaülikool}}, EMÜ), kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Tartu]], ir bijusī Igaunijas Lauksaimniecības universitāte (dibināta 1951. gadā). Tajā tika apvienotas trīs fakultātes: lauksaimniecības, mežu un veterinārmedicīnas. Kopš 2005. gada universitāte restrukturēta un pārdēvēta par Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.emu.ee/en/about-the-university/about-us/history// |title=Universitātes vēsture |access-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200923110553/https://www.emu.ee/en/about-the-university/about-us/history/ }}</ref> Starptautiskajā augstskolu reitingā ''[[QS World University Rankings]]'' Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāte lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē tiek ierindota starp 100 labākajām universitātēm pasaulē.<ref>[https://www.topuniversities.com/universities/estonian-university-life-sciences/ Pasaules TOP universitātes]</ref> == Studiju virzieni == Pieci galvenie studiju un zinātnes virzieni ir: # [[lauksaimniecība]] un [[lauksaimniecības ekonomika]]; # [[mežsaimniecība]]; # [[vides zinātne]] un praktiski pielietojamā [[bioloģija]]; # [[veterinārmedicīna]] un [[lopkopība]]; # [[tehnoloģijas]] un [[inženierzinātnes]].<ref name="2017-gada-atskaite">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.emu.ee/userfiles/emu2015/Annual%20report%202017.pdf/ |title=2017. gada atskaite |access-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220307230312/https://www.emu.ee/userfiles/emu2015/Annual%20report%202017.pdf }}</ref> == Akadēmiskā struktūra == Atsaucoties uz 2017. gada ikgadējo atskaiti,<ref name="2017-gada-atskaite" /> Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitātes akadēmiskā struktūra iekļauj piecus institūtus un četras citas akadēmiskās vienības: # Lauksaimniecības un vides zinātņu institūtu; # Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku zinātņu institūtu; # Mežsaimniecības inženierzinātņu institūts; # Tehnoloģiju institūtu; # Ekonomikas un Sociālo zinību institūtu; # Tartu Tehnisko koledžu; # Valodu centru; # Zinātnes centru; # ''Karl Ernst von Baer'' studiju māju. == Studijas == Lielākoties bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studijas universitātē notiek [[igauņu valoda|igauņu]] un [[angļu valoda|angļu]] valodā. Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāte ir vienīgā starp [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]], kur var apgūt pilnu 6 gadu apmācību veterinārmedicīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.emu.ee/en/admissions/veterinary-medicine// |title=Veterinārmedicīna |access-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190306224530/https://www.emu.ee/en/admissions/veterinary-medicine/ }}</ref> 2017. gadā universitātē studēja 2957 studenti (2016. gadā bija 3209 studenti, 2015. gadā – 3578, 2014. gadā – 3866). Visvairāk studentu pēdējos piecos gados reģistrēti Lauksaimniecības un vides zinātņu institūtā. 2017. gadā [[Studentu apmaiņas programma|apmaiņas programmu]] ([[Erasmus Programme|Erasmus]], [[Nordplus]], [[Erasmus Mundus]], [[DoRa Pluss]]) ietvaros Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāti apmeklējuši 182 studenti no 33 valstīm (lielākoties no [[Latvija]]s, [[Vācija]]s un [[Somija]]s).<ref name="2017-gada-atskaite" /> == Vēsture == Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitātes pirmsākumi meklējami lauksamniecības un mežsaimniecības izglītības un zinātnes iestādē - [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]]. Universitāti 1632. gadā dibināja [[zviedri|zviedru]] [[politiķis]] [[Juhans Šite]], kurš, atklājot universitāti, teicis ''"even the peasants of this country could get their share of the watering springs of educational wealth"''. 1802. gadā [[Tartu Universitāte]] tika no jauna atvērta. 1919. gadā tā tika atvērta kā Igaunijas Universitāte. Taču 1951. gadā tika nodibināta neatkarīga Igaunijas Lauksaimniecības akadēmija. Tā apvienoja veterinārās zinātnes, kā arī [[agronomija]]s un mežsaimniecības fakultāti. [[Padomju Savienība]]s laikā Lauksaimniecības ministrijas vadībā Igaunijas Lauksaimniecības akadēmijai tika dots rīkojums sagatavot dažādu nozaru speciālistus. Bija nepieciešami gan [[lauksaimnieki]], gan [[lopkopji]]. Uzņemtais pētniecības virziens turpinājās līdz 1980. gadu beigām. Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā akadēmija tika pārdēvēta par Igaunijas Lauksaimniecības universitāti un tā tika no jauna restrukturizēta. Radās vajadzība pēc jauniem speciālistiem [[dabas aizsardzība]]s, [[ainavu arhitektūra]]s, praktiski pielietojamās [[hidrobioloģija]]s un [[vides ekonomika]]s jomā. Līdz 2004. gada beigām universitātei jau bija izveidotas sešas fakultātes (Agronomijas, Lauksaimniecības inženierzinātņu, Ekonomikas un Sociālo zinību, Mežsaimniecības, Vides inženierzinātņu, Veterināro zinātņu) un astoņi institūti (Igaunijas Agrobiocentrs, Igaunijas Augu biotehnoloģijas pētījumu institūts EVIKA, Mežu izpētes institūts, Dzīvnieku izpētes institūts, Dabas aizsardzības institūts, Eksperimentālās bioloģijas institūts, Zooloģijas un botānikas institūts, Dārzkopības institūts). Kopš 2005. gada Igaunijas Lauksaimniecības universitātei ir jauna struktūra, kur darbība notiek piecos institūtos (Lauksaimniecības un vides zinātņu institūts, Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku zinātņu institūts, Mežsaimniecības inženierzinātņu institūts, Tehnoloģiju institūts, kā arī Ekonomikas un Sociālo zinību institūts). Kopš 2005.gada novembra Igaunijas Lauksaimniecības universitāte pārdēvēta par Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.emu.ee/en/about-the-university/about-us/history// |title=Vēsture |access-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200923110553/https://www.emu.ee/en/about-the-university/about-us/history/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.emu.ee/en// Universitātes mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Igaunijā]] [[Kategorija:Tartu]] bhn6sv90hnqmuy3jdvp2e0yyslgeqol S. Darus un S. Ģirēna lidlauks 0 419236 4452924 4354219 2026-04-11T07:45:11Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[S. Darjus un S. Girēna lidlauks]] uz [[S. Darus un S. Ģirēna lidlauks]]: atveidošana 4354219 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = S. Darjus un S. Girēna lidlauks | nosaukums_originalvaloda = ''S. Dariaus ir S. Girėno aerodromas'' | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Approaching_Aleksotas_Airport_(EYKS)_Runway_27.JPG | paraksts = S. Darjus un S. Girēna lidlauks | IATA = | ICAO = EYKS |lat_deg=54.88|lat_dir=N |lon_deg=23.881667|lon_dir=E | karte = Kauņa#Lietuva | kartes_paraksts = | kartes_marķieris = Darjus un Girēna lidlauks | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = civilais | ipasnieks-operators = [[Kauņa|Kauņas pilsētas pašvaldība]] | ipasnieks = | atrasanas_vieta = [[Aleksotas seņūnija]], [[Kauņa]], {{LTU}} | elevation-f = 246 | elevation-m = 75 | metric-rwy = y | r1-number = 09/27 | r1-length-f = | r1-length-m = 1130 | r1-surface = Asfalts/Betons | r2-number = 09L/27R | r2-length-f = | r2-length-m = 800 | r2-surface = Grunts | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = }} '''S. Darjus un S. Girēna lidlauks''', arī '''Aleksotas lidlauks''' ({{val|lt|S. Dariaus ir S. Girėno aerodromas}}; ICAO:EYKS) ir neliels lidlauks, kas atrodas [[Kauņa]]s pilsētas [[Aleksotas seņūnija|Aleksotas seņūnijā]], pilsētas dienvidrietumu nomalē. == Vēsture == Lidlauks izveidots 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad Vācija ieņēma [[Kauņas cietoksnis|Kauņas cietoksni]]. Pēc pasaules kara Aleksotas lidosta kalpoja kā [[Lietuvas Gaisa spēki|Lietuvas gaisa spēku]] galvenā bāze. Šeit izmēģināja pirmās lietuviešu konstruētās lidmašīnas ''[[Dobi]]'' un ''[[ANBO]]''. Tā kā Kauņa tolaik bija faktiskā Lietuvas galvaspilsēta, Aleksotas lidosta bija galvenā civilā lidosta valstī. Lidojumi notika arī uz [[Rīga]]s [[Spilves lidosta|Spilves lidostu]]. Pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā PSRS karaspēks to pārveidoja par militāro lidlauku. 1950. gados atsākās civilie lidojumi uz dažādām [[PSRS]] pilsētām, tomēr īsā skrejceļa dēļ lidosta varēja apkalpot ierobežotu skaitu lidmašīnu. 1988. gadā civilos lidojumus pārcēla uz [[Kauņas starptautiskā lidosta|Kauņas starptautisko lidostu]]. 1993. gadā Krievijas armija pameta Lietuvu un lidlauku nosauca lidotāju [[Stepons Darjus|Stepona Darjus]] un [[Stasis Girēns|Stasja Girēna]] vārdā. Bijušajā lidostas pasažieru terminālī tagad iekārtots [[Lietuvas aviācijas muzejs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://aleksotasair.lt/ S. Darjus un S. Girēna lidlauks] * [http://www.lam.lt/ Lietuvas aviācijas muzejs] [[Kategorija:Kauņa]] [[Kategorija:Lidostas Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņas vēsture]] h7723e0svtghdnikn54vjlw8fqdg6xw 4452926 4452924 2026-04-11T07:46:49Z Kikos 3705 4452926 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = S. Darus un S. Ģirēna lidlauks | nosaukums_originalvaloda = ''S. Dariaus ir S. Girėno aerodromas'' | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Approaching_Aleksotas_Airport_(EYKS)_Runway_27.JPG | paraksts = S. Darus un S. Ģirēna lidlauks | IATA = | ICAO = EYKS |lat_deg=54.88|lat_dir=N |lon_deg=23.881667|lon_dir=E | karte = Kauņa#Lietuva | kartes_paraksts = | kartes_marķieris = Darjus un Girēna lidlauks | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = civilais | ipasnieks-operators = [[Kauņa|Kauņas pilsētas pašvaldība]] | ipasnieks = | atrasanas_vieta = [[Aleksotas seņūnija]], [[Kauņa]], {{LTU}} | elevation-f = 246 | elevation-m = 75 | metric-rwy = y | r1-number = 09/27 | r1-length-f = | r1-length-m = 1130 | r1-surface = Asfalts/Betons | r2-number = 09L/27R | r2-length-f = | r2-length-m = 800 | r2-surface = Grunts | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = }} '''S. Darus un S. Ģirēna lidlauks''', arī '''Aleksotas lidlauks''' ({{val|lt|S. Dariaus ir S. Girėno aerodromas}}; ICAO:EYKS) ir neliels lidlauks, kas atrodas [[Kauņa]]s pilsētas [[Aleksotas seņūnija|Aleksotas seņūnijā]], pilsētas dienvidrietumu nomalē. == Vēsture == Lidlauks izveidots 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad Vācija ieņēma [[Kauņas cietoksnis|Kauņas cietoksni]]. Pēc pasaules kara Aleksotas lidosta kalpoja kā [[Lietuvas Gaisa spēki|Lietuvas gaisa spēku]] galvenā bāze. Šeit izmēģināja pirmās lietuviešu konstruētās lidmašīnas ''[[Dobi]]'' un ''[[ANBO]]''. Tā kā Kauņa tolaik bija faktiskā Lietuvas galvaspilsēta, Aleksotas lidosta bija galvenā civilā lidosta valstī. Lidojumi notika arī uz [[Rīga]]s [[Spilves lidosta|Spilves lidostu]]. Pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā PSRS karaspēks to pārveidoja par militāro lidlauku. 1950. gados atsākās civilie lidojumi uz dažādām [[PSRS]] pilsētām, tomēr īsā skrejceļa dēļ lidosta varēja apkalpot ierobežotu skaitu lidmašīnu. 1988. gadā civilos lidojumus pārcēla uz [[Kauņas starptautiskā lidosta|Kauņas starptautisko lidostu]]. 1993. gadā Krievijas armija pameta Lietuvu un lidlauku nosauca lidotāju [[Stepons Darjus|Stepona Darus]] un [[Stasis Ģirēns|Stasa Ģirēna]] vārdā. Bijušajā lidostas pasažieru terminālī tagad iekārtots [[Lietuvas aviācijas muzejs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://aleksotasair.lt/ S. Darjus un S. Girēna lidlauks] * [http://www.lam.lt/ Lietuvas aviācijas muzejs] [[Kategorija:Kauņa]] [[Kategorija:Lidostas Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņas vēsture]] g5n5cgm424ubk5v851morcditey0dfz Darus un Ģirēna stadions 0 419775 4452928 4050716 2026-04-11T07:48:03Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[S. Darjus un S. Girēna stadions]] uz [[Darus un Ģirēna stadions]]: atveidošana, nosaukums bez "S." 4050716 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = S. Darjus un S. Girēna stadions | native_name = S. Dariaus ir S. Girėno stadionas | nickname = | logo_image = [[File:Kauno stadionas by Augustas Didzgalvis.jpg|230px|frameless]] | logo_caption = | image = | caption = | UEFA_rating = | fullname = | former names = | location = [[Žaļakalnes seņūnija]], [[Kauņa]], {{LTU}} | map_type = Kauņa#Lietuva | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 54.897222 | latNS = | longd = 23.936944 | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | broke_ground = 1923. gads | built = | opened = 1925. gads | renovated = 1998., 2005., 2019. gads | expanded = | closed = | demolished = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 30 000 (koncerts),<br> 15 000 (futbols) | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = [[FK Kauno Žalgiris]] | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = | cap_other_label = | cap_other = | embedded = | website = https://www.stadionas.lt/ | publictransit = }} '''S. Darjus un S. Girēna stadions''' ({{val|lt|S. Dariaus ir S. Girėno stadionas}}) ir [[futbols|futbola]] un [[vieglatlētika]]s stadions [[Lietuva]]s pilsētā [[Kauņa|Kauņā]]. Ietilpība 9180 skatītāju.<ref name=lrt /> Šeit bāzējas Kauņas futbola komanda [[FK Kauno Žalgiris]]. Uzcelts 1925. gadā pēc lidotāja, Lietuvas fiziskās kultūras savienības vadītāja [[Stepons Darjus|Stepona Darjus]] iniciatīvas. Vairākkārt rekonstruēts. No 2018. gada - rekonstrukcijā, paplašinot skatītāju skaitu līdz 15 000 skatītājiem.<ref name=lrt>{{Cite web |date=2022-09-19 |title=Kaunas completes construction of Lithuania's largest stadium |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1782882/kaunas-completes-construction-of-lithuania-s-largest-stadium |access-date=2023-09-03 |website=[[lrt.lt]]}}</ref> Netālu no stadiona atrodas [[Kauņas sporta halle]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== * [https://www.stadionas.lt/ S. Darjus un S. Girēna stadions] {{sisterlinks-inline}} {{futbols-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņa]] hpqe4je7kwt6ad7lujbrkjbalw09cew 4452931 4452928 2026-04-11T07:49:25Z Kikos 3705 4452931 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Darus un Ģirēna stadions | native_name = Dariaus ir Girėno stadionas | nickname = | logo_image = [[File:Kauno stadionas by Augustas Didzgalvis.jpg|230px|frameless]] | logo_caption = | image = | caption = | UEFA_rating = | fullname = | former names = | location = [[Žaļakalnes seņūnija]], [[Kauņa]], {{LTU}} | map_type = Kauņa#Lietuva | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 54.897222 | latNS = | longd = 23.936944 | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | broke_ground = 1923. gads | built = | opened = 1925. gads | renovated = 1998., 2005., 2019. gads | expanded = | closed = | demolished = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 30 000 (koncerts),<br> 15 000 (futbols) | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = [[FK Kauno Žalgiris]] | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = | cap_other_label = | cap_other = | embedded = | website = https://www.stadionas.lt/ | publictransit = }} '''Darus un Ģirēna stadions''' ({{val|lt|Dariaus ir Girėno stadionas}}) ir [[futbols|futbola]] un [[vieglatlētika]]s stadions [[Lietuva]]s pilsētā [[Kauņa|Kauņā]]. Ietilpība 9180 skatītāju.<ref name=lrt /> Šeit bāzējas Kauņas futbola komanda [[FK Kauno Žalgiris]]. Uzcelts 1925. gadā pēc lidotāja, Lietuvas fiziskās kultūras savienības vadītāja [[Stepons Darjus|Stepona Darus]] iniciatīvas. Vairākkārt rekonstruēts. No 2018. gada - rekonstrukcijā, paplašinot skatītāju skaitu līdz 15 000 skatītājiem.<ref name=lrt>{{Cite web |date=2022-09-19 |title=Kaunas completes construction of Lithuania's largest stadium |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1782882/kaunas-completes-construction-of-lithuania-s-largest-stadium |access-date=2023-09-03 |website=[[lrt.lt]]}}</ref> Netālu no stadiona atrodas [[Kauņas sporta halle]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== * [https://www.stadionas.lt/ S. Darjus un S. Girēna stadions] {{sisterlinks-inline}} {{futbols-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņa]] 4yjjj58g4ktg20q78phro94fcdhhaqz 4452934 4452931 2026-04-11T07:50:27Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4452934 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Darus un Ģirēna stadions | native_name = Dariaus ir Girėno stadionas | nickname = | logo_image = [[File:Kauno stadionas by Augustas Didzgalvis.jpg|230px|frameless]] | logo_caption = | image = | caption = | UEFA_rating = | fullname = | former names = | location = [[Žaļakalnes seņūnija]], [[Kauņa]], {{LTU}} | map_type = Kauņa#Lietuva | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 54.897222 | latNS = | longd = 23.936944 | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | broke_ground = 1923. gads | built = | opened = 1925. gads | renovated = 1998., 2005., 2019. gads | expanded = | closed = | demolished = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 30 000 (koncerts),<br> 15 000 (futbols) | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = [[FK Kauno Žalgiris]] | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = | cap_other_label = | cap_other = | embedded = | website = https://www.stadionas.lt/ | publictransit = }} '''Darus un Ģirēna stadions''' ({{val|lt|Dariaus ir Girėno stadionas}}) ir [[futbols|futbola]] un [[vieglatlētika]]s stadions [[Lietuva]]s pilsētā [[Kauņa|Kauņā]]. Ietilpība 9180 skatītāju.<ref name=lrt /> Šeit bāzējas Kauņas futbola komanda [[FK Kauno Žalgiris]]. Uzcelts 1925. gadā pēc lidotāja, Lietuvas fiziskās kultūras savienības vadītāja [[Stepons Darjus|Stepona Darus]] iniciatīvas. Vairākkārt rekonstruēts. No 2018. gada - rekonstrukcijā, paplašinot skatītāju skaitu līdz 15 000 skatītājiem.<ref name=lrt>{{Cite web |date=2022-09-19 |title=Kaunas completes construction of Lithuania's largest stadium |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1782882/kaunas-completes-construction-of-lithuania-s-largest-stadium |access-date=2023-09-03 |website=[[lrt.lt]]}}</ref> Netālu no stadiona atrodas [[Kauņas sporta halle]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== * [https://www.stadionas.lt/ Darus un Ģirēna stadions] {{sisterlinks-inline}} {{futbols-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņa]] hu5pxzs83uh4iq8v3bfbobcguk2e6g6 4452935 4452934 2026-04-11T07:51:00Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452935 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Darus un Ģirēna stadions | native_name = Dariaus ir Girėno stadionas | nickname = | logo_image = [[File:Kauno stadionas by Augustas Didzgalvis.jpg|230px|frameless]] | logo_caption = | image = | caption = | UEFA_rating = | fullname = | former names = | location = [[Žaļakalnes seņūnija]], [[Kauņa]], {{LTU}} | map_type = Kauņa#Lietuva | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 54.897222 | latNS = | longd = 23.936944 | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | broke_ground = 1923. gads | built = | opened = 1925. gads | renovated = 1998., 2005., 2019. gads | expanded = | closed = | demolished = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 30 000 (koncerts),<br/> 15 000 (futbols) | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = [[FK Kauno Žalgiris]] | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = | cap_other_label = | cap_other = | embedded = | website = {{url|https://www.stadionas.lt/}} | publictransit = }} '''Darus un Ģirēna stadions''' ({{val|lt|Dariaus ir Girėno stadionas}}) ir [[futbols|futbola]] un [[vieglatlētika]]s stadions [[Lietuva]]s pilsētā [[Kauņa|Kauņā]]. Ietilpība 9180 skatītāju.<ref name=lrt /> Šeit bāzējas Kauņas futbola komanda [[FK Kauno Žalgiris]]. Uzcelts 1925. gadā pēc lidotāja, Lietuvas fiziskās kultūras savienības vadītāja [[Stepons Darjus|Stepona Darus]] iniciatīvas. Vairākkārt rekonstruēts. No 2018. gada - rekonstrukcijā, paplašinot skatītāju skaitu līdz 15 000 skatītājiem.<ref name=lrt>{{Cite web |date=2022-09-19 |title=Kaunas completes construction of Lithuania's largest stadium |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1782882/kaunas-completes-construction-of-lithuania-s-largest-stadium |access-date=2023-09-03 |website=[[lrt.lt]]}}</ref> Netālu no stadiona atrodas [[Kauņas sporta halle]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== * [https://www.stadionas.lt/ Darus un Ģirēna stadions] {{sisterlinks-inline}} {{futbols-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņa]] 9whbmiash0tywi693furrhu31bnmwrr Arvīds Novikovs 0 430990 4452911 4441352 2026-04-11T07:14:37Z Makenzis 56205 4452911 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Arvīds Novikovs | image = Arvydas Novikovas.jpg | image_size = | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|18}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa|td=Lietuva}} | death_date = | death_place = | height = 179 | position = Malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]] | clubnumber = 11 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2006 | clubs1 = {{flaga|Lietuva}} ''FC Vilnius-2'' | caps1 = | goals1 = 4 | years2 = 2007 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Interas Visaginas]]'' | caps2 = 12 | goals2 = 0 | years3 = 2008 | clubs3 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Vilnius]]'' | caps3 = 18 | goals3 = 0 | years4 = 2008—2013 | clubs4 = {{flaga|Skotija}} ''[[Heart of Midlothian FC]]'' | caps4 = 66 | goals4 = 5 | years5 = 2011 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} ''[[Saint Johnstone FC]]'' | caps5 = 6 | goals5 = 0 | years6 = 2013—2015 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} ''[[FC Erzgebirge Aue]]'' | caps6 = 41 | goals6 = 5 | years7 = 2015—2017 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Bochum]]'' | caps7 = 20 | goals7 = 0 | years8 = 2017—2019 | clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] | caps8 = 80 | goals8 = 21 | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 2006—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U-21 | nationalcaps1 = | nationalgoals1 = | nationalyears2 = 2010— | nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] | nationalcaps2 = 95 | nationalgoals2 = 12 | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = | nationalteam-update = {{dat|2024|02|22|SK|bez}} | clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] II | years9 = 2017 | caps9 = 1 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"]] | years10 = 2019—2020 | caps10 = 17 | goals10 = 4 | clubs11 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"]] II | years11 = 2019 | caps11 = 1 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Turcija}} ''[[Erzurumspor F.K.|Erzurumspor]]'' | years12 = 2020—2022 | caps12 = 60 | goals12 = 12 | clubs13 = {{flaga|Turcija}} ''[[Samsunspor]]'' | years13 = 2022—2023 | caps13 = 7 | goals13 = 0 | clubs14 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]'' | years14 = 2023 | caps14 = 6 | goals14 = 0 | clubs15 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Žalgiris]]'' | years15 = 2023 | caps15 = 9 | goals15 = 3 | years16 = 2024 | clubs16 = {{flaga|TUR}} [[Tuzlaspor]] | caps16 = 9 | goals16 = 0 | years17 = 202 | clubs17 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Transinvest]] | caps17 = | goals17 = | years18 = 2025 | clubs18 = {{flaga|Lietuva}} BFA | caps18 = | goals18 = | years19 = 2025– | clubs19 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]] | caps19 = 17 | goals19 = 1 | club-update = {{dat|2026|04|11|SK|bez}} }} '''Arvīds Novikovs''' ({{val-lt|Arvydas Novikovas}}; {{dat|1990|12|18}} [[Viļņa|Viļņā]]) ir [[Lietuva|lietuviešu]] [[futbols|futbola]] malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kas pārstāv [[FK Riteriai]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]]. Lietuvas izlasē debitējis {{dat|2010|5|25}} 0—4 zaudējumā pārbaudes spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. Pirmos vārtus guvis {{dat|2014|5|29}} [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa spēlē]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]], kas izrādījās vienīgie vārti spēlē. == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Novikovs, Arvids}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Bjalistokas "Jagiellonia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]] [[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]] [[Kategorija:Viļņas "Žalgiris" spēlētāji]] [[Kategorija:St Johnstone FC spēlētāji]] [[Kategorija:Samsunspor spēlētāji]] dnmaolwbi47oc3pmi25i2n7t0a76jdh Lazdona 1 0 432776 4452768 4432388 2026-04-10T19:18:53Z Ri4ardsons 18612 Saite uz Veclazdonas muižu 4452768 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lazdona 1 | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Praulienas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=105196 |title=Informācija par objektu: Lazdona 1 |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 67 | population_density_km2 = | latd = 56.818 | latNS = N | longd = 26.2428 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lazdona 1''' ir ciems [[Praulienas pagasts|Praulienas pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 173 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Veclazdonas muiža]], ūdenstilpes [[Timsenis]], [[Sakārnis]], [[Lazdonas ezers]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Praulienas pagasts]] jv7od5yjskkl39ah1lve11ml63dtmie Kristīna Kouka 0 435476 4453012 4450880 2026-04-11T10:24:23Z Dainis 876 4453012 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kristīna Kouka | vārds_orig = ''Christina Koch'' | attēls = Artemis II Launch Crew Walkout (NHQ20260401 admin 0003).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Kristīna Kouka 2026. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Grendrepidsa]], [[Mičigana]], {{USA}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronaute]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 338 d 15 h 30 min | kos_iesaukums = 2013. gads | kos_misija = 1. [[SKS 59. ekspedīcija|SKS-59]], [[SKS 60. ekspedīcija|SKS-60]], [[SKS 61. ekspedīcija|SKS-61]]{{br}}2. ''[[Artemis II]]'' | kos_kuģi = ''[[Sojuz MS-12]]''↑, ''[[Sojuz MS-13]]''↓, ''[[Artemis II|Orion CM-003 Integrity]]'' }} {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = | nozare = elektroinženierija un fizika | darba_vietas = | izglītība = Ziemeļkarolīnas štata universitāte | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Kristīna Hemmoka Kouka''' (''Christina Hammock Koch''; dzimusi {{dat|1979|1|29}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (NASA) [[kosmonauts|astronaute]], inženiere. Kristīna Hemmoka piedzima [[Grendrapidsa|Grendrapidsā]] [[Mičigana|Mičiganā]], bet uzauga [[Džeksonvila (Ziemeļkarolīna)|Džeksonvilā]] [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Jau bērnībā viņa sapņoja kļūt par astronautu. 2001. gadā Kristīna Hemmoka Ziemeļkarolīnas štata universitātē ieguva bakalaura grādu elektroinženierijā un fizikā. 2002. gadā turpat viņā ieguva maģistra grādu elektroinženierijā. 2002. gadā Hemmoka sāka darbu kā elektroiekārtu inženiere NASA [[Godarda Kosmosa lidojumu centrs|Godarda Kosmosa lidojumu centra]] Augsto enerģiju astrofizikas laboratorijā. 2004. gadā viņa pārgāja darbā Savienoto Valstu Antarktikas programmā. Viņa vienu ziemas sezonu pavadīja [[Amundsenskota-Sautpola|Amundsenskotas-Sautpolas]] stacijā, vēl vienu sezonu pavadīja [[Pālmera]]s stacijā. 2007. gada septembrī Kristīna Hemmoka sāka strādāt [[Džonsa Hopkinsa Universitāte]]s Lietišķās fizikas laboratorijā, galvenais darbs bija zinātnisko instrumentu izstrāde. Viņa piedalījās radiācijas daļiņu pētīšanas instrumentu izveidē zondēm ''[[Juno (starpplanētu zonde)|Juno]]'' un ''[[Van Allen Probes]]''. 2010. gadā Hemmoka atgriezās Antarktikas programmā; piedalījās vairākās ekspedīcijās uz Pālmeru un ''Summit Camp'' [[Grenlande|Grenlandē]]. 2012. gadā viņa pārgāja darbā uz [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija|Nacionālo okeānu un atmosfēras administrāciju]] (NOAA); bija inženiere meteoroloģiskajā stacijā Berrovā (tagad ''Utqiagvik'', ziemeļos tālākā [[Aļaska]]s pilsēta), stacijas priekšniece [[ASV Samoa]]. 2013. gada 17. jūnijā Kristīnu Hemmoku iekļāva NASA 21. astronautu grupā. 2015. gada 9. jūlijā viņa saņēma astronauta kvalifikāciju. 2015. gada oktobrī Kristīna Hemmoka apprecējās ar Robertu Kouku. 2018. gada maijā Kristīnu Kouku apstiprināja kosmosa kuģa ''Sojuz MS-12'' pamatapkalpē. Pirmo reizi kosmosā Kristīna Kouka devās 2019. gada martā ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-12]]''. Viņa bija SKS [[SKS 59. ekspedīcija|59.]], [[SKS 60. ekspedīcija|60.]] un [[SKS 61. ekspedīcija|61.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz Zemi atgriezās 2020. gada 6. februārī kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-13]]''. Otro lidojumu kosmosā Kristīna Kouka sāka 2026. gada 1. aprīlī, kosmosa kuģī ''[[Artemis II]]'' dodoties lidojumā apkārt [[Mēness|Mēnesim]]. Apkalpe uz Zemes atgriezās 11. aprīlī. == Kosmisko lidojumu kopsavilkums == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | rowspan="2" | 1. | ''[[Sojuz MS-12]]'' | {{dat|2019|3|14|SK}} | | [[Aleksejs Ovčiņins]], [[Tailers Heigs]] | Lidojuma inženieris | rowspan="2" | 328 d 13 h 58 min | rowspan="2" | [[SKS 59. ekspedīcija|SKS-59]], [[SKS 60. ekspedīcija|SKS-60]], [[SKS 61. ekspedīcija|SKS-61]] |- | ''[[Sojuz MS-13]]'' | | {{dat|2020|2|6|SK}} | [[Aleksandrs Skvorcovs]], [[Luka Parmitāno]] | Lidojuma inženieris |- | 2. | ''[[Artemis II]]'' | {{dat|2026|4|1|SK}} | {{dat|2026|4|11|SK}} | [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]]{{br}}[[Viktors Glovers]]{{br}}[[Džeremijs Hensens]] | Misijas speciāliste | 9 d 1 h 32 min | Mēness aplidojums |} == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | [[SKS 59. ekspedīcija|SKS-59]] | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Tailers Heigs]]<br />Kristīna Kouka | {{dat|2019|3|29|SK}} 11:42 | 18:27 | 6 h 45 min | Pabeigta akumulatoru bateriju sekcijas adaptera plašu uzstādīšana uz [[Integrētā kopnes struktūra|''P4'' kopnes]]. Pārvietoti instrumenti un uzstādīts satveršanas stienis. Uz ''P6'' apskatītas ligzdas un rokturi. |- | [[SKS 61. ekspedīcija|SKS-61]] | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Endrū Morgans]]<br />Kristīna Kouka | {{dat|2019|10|6|SK}} 11:39 | 18:40 | 7 h 1 min | Akumulatoru bateriju nomainīšanas darbi kopnes ''[[Integrētā kopnes struktūra|P6]]'' segmentā. |- | SKS-61 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Endrū Morgans]]<br />Kristīna Kouka | {{dat|2019|10|11|SK}} 11:38 | 18:23 | 6 h 45 min | Akumulatoru bateriju nomainīšanas darbi kopnes ''[[Integrētā kopnes struktūra|P6]]'' segmentā. |- | SKS-61 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | Kristīna Kouka<br />[[Džesika Meira]] | {{dat|2019|10|18|SK}} 11:38 | 18:55 | 7 h 17 min | Akumulatoru bateriju nomainīšanas darbi kopnes ''[[Integrētā kopnes struktūra|P6]]'' segmentā. Šī bija vēsturē pirmā tikai sieviešu iziešana kosmosā. |- | SKS-61 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | Kristīna Kouka<br />[[Džesika Meira]] | {{dat|2020|1|15|SK}} 11:30 | 19:04 | 7 h 29 min | Akumulatoru bateriju nomainīšanas darbi. Pārvietoti akumulatori no ''EP8'' paletes uz ''P6'' kopnes ''4B'' kanālu. |- | SKS-61 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | Kristīna Kouka<br />[[Džesika Meira]] | {{dat|2020|1|20|SK}} 11:27 | 18:33 | 6 h 58 min | Akumulatoru bateriju nomainīšanas darbu pabeigšana. Pārvietoti pēdējie akumulatori no ''EP8'' paletes uz ''P6'' kopnes ''4B'' kanālu. |} == Ārējās saites == * {{Twitter|Astro_Christina}} * {{Instagram|astro_christina}} * [https://www.nasa.gov/astronauts/biographies/christina-hammock-koch/biography Christina Hammock Koch NASA Astronaut] NASA {{en ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_usa/text/hammock.htm Кристина Мэри Хэммок Кох (Кук)] astronaut.ru {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Kouka, Kristīna}} [[Kategorija:ASV astronauti]] [[Kategorija:NASA astronauti]] [[Kategorija:Kosmonautes]] cszfvvz9t3lzuiw5ayfztbjnbwaa9j8 Savādā spēle 0 444116 4452976 4118923 2026-04-11T09:21:54Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Redforda filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452976 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Savādā spēle | attēls = QuizShowPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Quiz Show'' | žanrs = vēsturiska filma | režisors = [[Roberts Redfords]] | producents = * [[Maikls Džeikobss]] * [[Džuliāns Krainins]] * [[Maikls Noziks]] * Roberts Redfords | scenārija autors = [[Pols Atanasio]] | galvenajās lomās = * [[Džons Turturo]] * [[Robs Morovs]] * [[Reifs Fainss]] * [[Deivids Peimers]] * [[Pols Skofīlds]] | mūzika = [[Marks Ishems]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Hollywood Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1994|9|16|}} | ilgums = 130 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/quiz-show-1994|title=Quiz Show|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 23, 2019|archive-date={{dat|2019|10|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191023162311/https://bbfc.co.uk/releases/quiz-show-1994}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|31 miljons}} | ienākumi = {{ASV dolārs|24,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=quizshow.htm|title=Quiz Show|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= October 23, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Savādā spēle"''' ({{val|en|Quiz Show}}) ir 1994. gada [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskā]] [[mistērijas filma|mistērijas]] [[drāmas filma]], kas balstīta uz Ričarda N. Gudvina memuāriem ''Remembering America: A Voice From the Sixties''. Filmas režisors un viens no producentiem ir [[Roberts Redfords]]. Galvenās lomas atveido [[Džons Turturo]], [[Robs Morovs]], [[Reifs Fainss]], [[Deivids Peimers]] un [[Pols Skofīlds]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1994|9|16||bez}}. Jauns jurists Ričards Gudvins izmeklē kādu televīzijas viktorīnas lietu, kurā, iespējams, gūta uzvara ar negodīgiem līdzekļiem. Viktorīnas uzvarētājs Čārlzs van Dorens ir viens no tiem cilvēkiem, kuru iesaisti krāpniecībā, ko Gudvins izmeklē. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Vēsturiskas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] [[Kategorija:Tiesu filmas]] [[Kategorija:Roberta Redforda filmas]] k4gss7cf5psu2yxtqvqjwtgoo95kfs8 Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem 0 457074 4452884 3753078 2026-04-11T05:18:08Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: <br /> → <br /> (9), {{main| → {{pamatraksts|, <br /> → <br /> (9) using [[Project:AWB|AWB]] 4452884 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 100 metri vīriešiem |games = 1896. gada vasaras |image = 100m Athens 1896 partenza.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no 100 metru skrējiena otrā priekšskrējiena. |venue = [[Panatinaiko stadions]] |date = 6. un 10. aprīlis |competitors = 16 |nations = 9 |gold= [[Tomass Bērks]] |goldNOC = USA |silver= [[Fricis Hofmanis]] |silverNOC = GER |bronze = [[Frānsiss Leins]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Alajošs Sokoji]] |bronzeNOC2 = HUN |win_value= |prev = |next = {{flaga|Francija}} [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1900 Parīze]] }} {{Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''100 metri vīriešiem''' bija viena no [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnām, kas bija iekļautas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā. Šī bija viena no piecām skrejceļa disciplīnām [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kā arī īsākā skriešanas disciplīna. 100 metru sacensības notika 6. un 10. aprīlī. 6. aprīlī notika 3 priekšskrējieni, bet 10. aprīlī bija fināls. Tās tika aizvadītas [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadionā]]. Priekšsacensībās bija plānots, ka startēs 21 sportists, sadalot tos trijās grupās, taču seši no sportistiem izstājās un nestartēja sacensībās. Līdz ar to priekšsacīkstēs startēja 16 sportisti no 9 valstīm. No katra priekšsacīkšu skrējiena finālam kvalificējās divi labākie sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-100-metres.html|title=Athletics at the 1896 Athina Summer Games: Men's 100 metres|work=Sports Reference|access-date={{dat|2020|04|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417094326/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-100-metres.html|archivedate={{dat|2020|04|17||bez}}}}</ref> Par pirmo [[olimpiskie čempioni vieglatlētikā|olimpisko čempionu]] šajā distancē kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Tomass Bērks]]. Sudraba medaļu izcīnīja [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists [[Fricis Hofmanis]], bet bronzas medaļas izcīnīja divi sportisti — ASV sportists [[Frānsiss Leins]] un [[Ungārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Alajošs Sokoji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/100m-men|title=Athens 1896 100m Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}</ref> Šīs medaļas piešķīra [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas. == Rekordi == Tomass Bērks priekšsacīkstēs 100 metrus veica 11,8 sekundēs, kas kļuva par tā laika [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]]. Šis rekords saglabājās līdz nākamajām [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm]]. Tā laika [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] 100 metru distancē bija 10,8 sekundes, to uzskata par neoficiālo pastāvīgo rekordu līdz šīm spēlēm. {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | rowspan="5"|'''Pasaules rekords''' || rowspan="5" align=center|'''10.8''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs |- | {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] <small> (Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts |- | {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] <small> (Beļģija)</small> || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris |- | {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] <small> (Lielbritānija)</small> || {{vieta|Vācijas Impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis |- | {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] <small> (Lielbritānija)</small> || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts |- ! colspan="5"| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''11.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis |} == Kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 6. aprīlis<br />(Pirmdiena) !! 7. aprīlis<br />(Otrdiena) !! 8. aprīlis<br />(Trešdiena) !! 9. aprīlis<br />(Ceturtdiena) !! 10. aprīlis<br />(Piektdiena) |- | style="background-color:#3399ff;"| Priekšsacīkstes || || || || style="background-color:#ffcc00;" |'''Medaļu izcīņa''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan="2" style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Thomas Burke 1918.jpg|75px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Bērks]]|USA|1896. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Fritz Hofmann.gif|60px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fricis Hofmanis]]|GER|1896. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Alajos szokolyi.jpg|100px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alajošs Sokoji]]|HUN|1896. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Francis Lane.jpg|70px]]<br />'''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frānsiss Leins]]|USA|1896. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Priekšskrējieni === {| class="wikitable" |- |bgcolor=#cfc| '''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai |- | '''OR''' || Olimpiskais rekords |} ; 1. Priekšskrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Frānsiss Leins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 12.2 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Alajošs Sokoji]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1896. gada vasaras}} || 12.8 || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Čārlzs Gmelins]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1896. gada vasaras}} || 12.9 || |- | rowspan="2"| 4/5 || align=left|[[Alfonss Grizels]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Kurts Dērijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Luiss Suberkasiuks]] || align=left|{{ValstsOS|CHI|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ; 2. Priekšskrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Tomass Kērtiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 12.2 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Aleksandrs Halkokondilis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 12.8 || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Lonsestons Eliots]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1896. gada vasaras}} || 12.9 || |- | rowspan="2"| 4/5 || align=left|[[Eižens Šmits]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džordžs Maršals (sportists)|Džordžs Maršals]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} ; 3. Priekšskrējiens {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left|[[Tomass Bērks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 11.8 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left|[[Fricis Hofmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || 12.6 || '''Q''' |- | 3 || align=left|[[Frīdrihs Trauns]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || 13.5 || |- | rowspan="2"| 4/5 || align=left|[[Georgijs Genimats]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Henriks Šēbergs]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1896. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} === Fināls === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks |- | {{gold1}} || align=left|[[Tomass Bērks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 12.0 |- | {{silver2}} || align=left|[[Fricis Hofmanis]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1896. gada vasaras}} || 12.2 |- | {{bronze3}} || align=left|[[Frānsiss Leins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || 12.6 |- | {{bronze3}} || align=left|[[Alajošs Sokoji]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1896. gada vasaras}} || 12.6 |- | 5 || align=left|[[Aleksandrs Halkokondilis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1896. gada vasaras}} || 12.6 |- | — || align=left|[[Tomass Kērtiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1896. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == === Valstis === Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts. * {{flagIOC|USA|1896. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|CHI|1896. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|DEN|1896. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|FRA|1896. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|GRE|1896. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|GBR|1896. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|HUN|1896. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|GER|1896. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|SWE|1896. gada vasaras|1}} === Sportisti === {{pamatraksts|Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{grāmatas atsauce |author= Lambros, S. P. |author2= Polites, N.G. |author3= De Coubertin, Pierre |author4= Philemon, Timoleon J. |author5= Anninos, C. |title= The Olympic Games: BC 776 &ndash; AD 1896 |url= http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |location= Athens and London |publisher= Charles Beck; H. Grevel |year= 1896–1897 |oclc= 64612505 |access-date= {{dat|2020|09|25||bez}} |archive-date= {{dat|2008|05|27||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf }} * {{grāmatas atsauce | author=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson, NC | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=978-0-7864-0379-0| url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} Excerpt available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}. * {{grāmatas atsauce |last= Smith |first= Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games |url= https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit |location= London |publisher= Profile Books | year = 2004 |isbn= 978-1-86197-342-9 }} {{100 metri vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]] qxsk51t7rjlgqsg5wgaet7jeszpdlo4 Mjällby AIF 0 458232 4453033 4374650 2026-04-11T10:44:18Z Vylks 50297 4453033 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000000 | nos = ''Mjällby AIF'' | logo_links = Mjallby AIF logo.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Mjällby Allmänna Idrottsförening'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Hellevīka}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 1. vieta | dib = 1939 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Strandvallen]]'' | ietilp = 6750 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Zviedrija}} Magnuss Emeuss | menedžeris = | tren = {{flaga|Zviedrija}} Kārls Māriuss Aksums | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.maif.se/}} | sadarbojas = | current = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _pumafinalg21y | pattern_b1 = _pumafinalg21y | pattern_ra1 = _pumafinalg21y | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFDD00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFDD00 | pattern_la2 = _pumafinalg21rb | pattern_b2 = _pumafinalg21rb | pattern_ra2 = _pumafinalg21rb | leftarm2 = 0044FF | body2 = 0044FF | rightarm2 = 0044FF | shorts2 = 0044FF | socks2 = 0044FF }} '''''Mjällby Allmänna Idrottsförening''''', pazīstams kā '''''Mjällby AIF''''' vai vienkārši '''''Mjällby''''', ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Hellevīka]]s. Klubs ir dibināts 1939. gada 1 aprīlī. Pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas augstākajā futbola līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Strandvallen]]'' stadionā. Kluba krāsas ir dzeltena un melna. ''Allsvenskan'' līgā debitēja 1980. gadā. 2023. gadā spēlēja [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] izcīņas finālā, kur piekāpās ''[[BK Häcken]]''. 2025. gadā pirmo reizi uzvarēja ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', izcīnot Zviedrijas čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/120092037/mazpilsetas-brinums-futbola-negaidita-cempionvieniba-zviedrija |title=Mazpilsētas brīnums futbolā – negaidīta čempionvienība Zviedrijā |accessdate={{dat|2025|10|21||bez}} |website=delfi.lv}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''''' ** Čempioni (1): 2025 * '''''[[Superettan]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/winner/swe-superettan/ |title=Superettan - Champions |accessdate={{dat|2020|4|30||bez}} |website=worldfootball.net}}</ref> ** Uzvarētāji (2): 2009, 2019 * '''1. divīzijas Dienvidu grupa'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/winner/swe-division-1-soedra/ |title=Division 1 Södra - Champions |accessdate={{dat|2020|4|30||bez}} |website=worldfootball.net |archive-date={{dat|2014|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140804203302/http://www.worldfootball.net/winner/swe-division-1-soedra/ }}</ref> ** Uzvarētāji (1): 2018 * '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]''' ** Finālisti (1): 2022–23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.maif.se/ Oficiālā mājaslapa] {{se ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=74233/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/sweden/mjallby-aif/2466/ Kluba profils vietnē ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] 4ggjud39wuqxmtxnpb0don0ldpmlpvh Jūrmalas iela (Liepāja) 0 461269 4452943 4212285 2026-04-11T08:03:58Z Olgerts V 41522 noformējums 4452943 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Jūrmalas iela|Jūrmalas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jūrmalas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 730 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11. autobuss]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Jūrmalas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas pie [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadiona rezerves laukuma]], bet beidzas krustojumā ar [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielu]], [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera ielu]] un [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas ielu]]. Ielas garums ir ap 730 metriem un to pilnībā sedz asfalts. Kustība ielā norit abos virzienos. Caur Jūrmalas ielu kursē [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11. autobusa]] maršruts. Ielas apbūve sastāv no pirmskara koka un mūra ēkām. == Ielu savienojumi == Jūrmalas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] (T veida krustojums) * [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru iela]] * [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha iela]] * [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu iela]] * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] * [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] qqro7cv68d0h3v3aiubqcy7lhdob3qs 4452949 4452943 2026-04-11T08:08:26Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4452949 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Jūrmalas iela|Jūrmalas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jūrmalas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 730 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11. autobuss]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Jūrmalas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas pie [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadiona rezerves laukuma]], bet beidzas krustojumā ar [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielu]], [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera ielu]] un [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas ielu]]. Ielas garums ir ap 730 metriem un to pilnībā sedz asfalts. Kustība ielā norit abos virzienos. Caur Jūrmalas ielu kursē [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11. autobusa]] maršruts. Ielas apbūve sastāv no pirmskara koka un mūra ēkām. == Ielu savienojumi == Jūrmalas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] (T veida krustojums) * [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru iela]] * [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha iela]] * [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu iela]] / [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] (ielas turpinājums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] 35ofv3v876ix9ug2yhgdgnt4dcdaua7 Jēkaba Janševska iela 0 461337 4452608 4334476 2026-04-10T12:28:16Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4452608 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ielu Liepājā|ielu Rīgā|Janševska prospekts}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jēkaba Janševska iela | vēst nosaukumi = * Bruņinieku iela * Mazpulku iela * Pionieru iela | atklāta = | attēls = Jēkaba Janševska iela 17.jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 466 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Jēkaba Janševska iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielu]]. Ielas garums ir ap 466 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons]]. Kustība Jēkaba Janševska ielā norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu ēkām un pirmskara koka mājām. Ielas vēsturiskais nosaukums bija '''Bruņinieku iela'''. 1940. gadā no aprīļa līdz augustam to dēvēja par '''Mazpulku ielu''', bet [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā ielu sauca par '''Pionieru ielu'''.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Daiga Borska |date=2006. gada 31. maijs |url=https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2006/05/31/?p=6 |title=Tavā un manējā Liepājā |newspaper=[[Kurzemes Vārds]] |accessdate={{dat|2020|06|02||bez}} |journal= |archive-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200603102116/https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2006/05/31/?p=6 }}</ref> == Ielu savienojumi == Jēkaba Janševska iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (T veida krustojums) * [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] * [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha iela]] * [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru iela]] * [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] t7bzyahky8c2ra5da1ag0fog8h2gcq3 Kārļa Zāles laukums 0 461387 4453027 4212221 2026-04-11T10:37:37Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4453027 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kārļa Zāles laukums | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 310 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 4 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22. mikroautobuss]] | cits = }} '''Kārļa Zāles laukums''' ir laukums [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Kārļa Zāles laukums sākas krustojumā ar [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielu]] un [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielu]] un [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu ielu]]. Laukuma garums no rietumiem līdz austrumiem ir ap 310 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons]]. Kustība Kārļa Zāles laukumā norit abos virzienos. Caur laukumu kursē [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22. mikroautobusa]] maršruts. Apbūve sastāv no daudzdzīvokļu mājām. == Ielu savienojumi == Kārļa Zāles laukums ir savienots ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] / [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Vecā ostmala]] * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] * [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Laukumi Liepājā]] [[Kategorija:Vecliepāja]] mprcyeeyxkmyif7yijoeu315q6a0ud6 4453028 4453027 2026-04-11T10:39:22Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ papild. 4453028 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kārļa Zāles laukums | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 310 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 4 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22. mikroautobuss]] | cits = }} '''Kārļa Zāles laukums''' ir laukums [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Kārļa Zāles laukums sākas krustojumā ar [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielu]] un [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielu]] un [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu ielu]]. Laukuma garums no rietumiem līdz austrumiem ir ap 310 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons]]. Kustība Kārļa Zāles laukumā norit abos virzienos. Caur laukumu kursē [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22. mikroautobusa]] maršruts. Apbūve sastāv no daudzdzīvokļu mājām. == Ielu savienojumi == Kārļa Zāles laukums ir savienots ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] / [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Vecā ostmala]] * [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] * [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Laukumi Liepājā]] [[Kategorija:Vecliepāja]] 070tj1t5e5okkb42jcd2a1eqamk40li Jelgavas iela (Liepāja) 0 461556 4452899 4334676 2026-04-11T06:07:30Z Olgerts V 41522 noformējums 4452899 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Jelgavas iela|Jelgavas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jelgavas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Jelgavas iela in Liepāja.JPG | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Jaunliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 835 m | ievēr celtnes = [[Liepājas Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca|Mārtiņa Lutera baznīca]] | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22.]] | cits = }} '''Jelgavas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Jelgavas iela sākas krustojumā ar [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada ielu]]. Jelgavas ielas garums ir ap 835 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons]]. Kustība Jelgavas ielā norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām, kā arī daudzdzīvokļu ēkām. Jelgavas ielā 48 atrodas Liepājas pilsētas pašvaldības policija, bet Jelgavas ielā 62 atrodas [[Liepājas Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca]]. == Ielu savienojumi == Jelgavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] (T veida krustojums) * [[Baterijas iela (Liepāja)|Baterijas iela]] * [[Akas iela (Liepāja)|Akas iela]] * [[Aldaru iela (Liepāja)|Aldaru iela]] * [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]] * [[Tirgus iela (Liepāja)|Tirgus iela]] * [[Autoru iela]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] * [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]] jvndm7w2cdhx6e6usya507j8okq9mm1 Kaiju iela (Liepāja) 0 461559 4452968 4212201 2026-04-11T08:49:03Z Olgerts V 41522 noform., papild. 4452968 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Kaiju iela|Kaiju iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Kaiju iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Jaunliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 820 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kaiju iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Kaiju iela sākas krustojumā ar [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielu]] un [[Jaunā ostmala|Jauno ostmalu]], bet beidzas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]]. Ielas garums ir ap 820 metriem un to sedz gan [[bruģis]], gan [[asfaltbetons]]. Kustība ielā notiek abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra ēkām un noliktavām. Kaiju ielā atrodas Liepājas Vecie kapi. == Ielu savienojumi == Kaiju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] / [[Jaunā ostmala]] * [[Aldaru iela (Liepāja)|Aldaru iela]] (T veida krustojums) * [[Kroņu iela (Liepāja)|Kroņu iela]] (T veida krustojums) * [[Akas iela (Liepāja)|Akas iela]] (T veida krustojums) * [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]] * [[Teodora Breikša iela]] (T veida krustojums) * [[Lāčplēša iela (Liepāja)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums) * [[Kapsētas iela (Liepāja)|Kapsētas iela]] (T veida krustojums) * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]] 9focm3y8a029yoqgxezk74ixn5b7r8e Viktors Glovers 0 470836 4453009 4450874 2026-04-11T10:22:38Z Dainis 876 4453009 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Viktors Glovers | vārds_orig = ''Victor Glover'' | attēls = Victor Glover official portrait 2020 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = V. Glovers 2020. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 30 | dz_vieta = [[Pomona]], [[Kalifornija]], {{USA}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 176 d 8 h 1 min | kos_iesaukums = 2013. gads | kos_misija = 1. [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]]{{br}}2. ''[[Artemis II]]'' | kos_kuģi = ''[[SpaceX Crew-1]]'', ''[[Artemis II|Orion CM-003 Integrity]]'' }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = komanders | dienesta_laiks = kopš 1998. gada | valsts = {{USA}} | struktūra = [[ASV Jūras kara flote]] | vienība = | nodarbošanās = lidotājs | komandēja = | kaujas = [[Irākas karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Viktors Džeroms Glovers''' (''Victor Jerome Glover'', dzimis {{dat|1976|4|30}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (NASA) [[kosmonauts|astronauts]], [[ASV Jūras kara flote]]s lidotājs izmēģinātājs, komanders. Viktors Glovers piedzima [[Kalifornija]]s štata Pomonā. 1994. gadā viņš absolvēja Ontario vidusskolu Kalifornijā. 1999. gadā viņš Kalifornijas Politehniskajā štata universitātē ieguva bakalaura grādu vispārējā inženierijā. 1998. gada janvārī Glovers sāka dienestu ASV Kara flotē. Pensakolā viņš apguva sākotnējo lidotāja apmācību. 2002. gada 14. decembrī Teksasas štata Kingsvillā viņš ieguva lidotāja kvalifikāciju "pilota spārni". Pēc tam viņš turpināja apmācību ASV Jūras kājnieku korpusa Jūras kājnieku flotes nomaiņās eskadriļā Sandjego. 2003. gadā Glovers tika norīkots 34. uzlidojumu iznīcinātāju eskadriļā Virdžīnijā. Viņš uz lidmašīnu bāzes kuģa ''USS John F. Kennedy'' piedalījās [[Irākas karš|Irākas karā]]; veica 24 kaujas lidojumus. No 2006. līdz 2007. gadam Glovers trenējās Gaisa spēku Izmēģinātājpilotu skolā. 2007. gadā viņš Gaisa universitātē Edvardsas Gaisa spēku bāzē ieguva zinātņu maģistra grādu lidojumu izmēģinājumu inženierijā. 2007. gada 9. jūnijā viņš ieguva izmēģinātājpilota kvalifikāciju. Pēc tam viņš tika norīkots par izmēģinātājpilotu 31. Gaisa izmēģinājumu un novērtēšanas eskadriļā Jūras kara flotes Gaisa ieroču stacijā Čainaleikā, Kalifornijā. 2009. gadā Glovers Jūras kara flotes Pēcdiploma skolā ieguva zinātņu maģistra grādu sistēmu inženierijā. 2010. gadā viņš ieguva militāro operāciju mākslas un zinātnes maģistra grādu Gaisa komandēšanas un štāba koledžā Maksvelas bāzē. Pēc tam Glovers tika norīkots 195. uzlidojumu iznīcinātāju eskadriļā ASV Jūras kara flotes bāzē Acugi, Japānā. 2012. gadā viņš kļuva par Jūras kara flotes pārstāvi [[ASV Kongress|ASV Kongresā]], bija [[Džons Makeins|Džona Makeina]] palīgs. Viktors Glovers 2008. gadā pieteicās par astronautu kandidātu, bet netika uzņēmts. Otro reizi viņš pieteicās 2012. gadā, un 2013. gada 17. jūnijā viņu uzņēma ''NASA'' 21. astronautu iesaukumā. Pēc astronautu pamata apmācības pabeigšanas 2015. gada 9. jūlijā Glovers ieguva astronauta kvalifikāciju. 2018. gada 3. augustā tika paziņots, ka Viktors Glovers ir iekļauts ''[[Crew Dragon]]'' pirmajā darba misijā ''SpaceX Crew-1'', kam bija jānotiek 2019. gadā. Viktora Glovera pirmais kosmiskais lidojums sākās 2020. gada 16. novembrī, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-1]]'' pilotam. Viņš bija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] [[SKS 64. ekspedīcija|64.]] un [[SKS 65. ekspedīcija|65.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes viņš atgriezās 2021. gada 2. maijā. Otro lidojumu kosmosā Viktors Glovers sāka 2026. gada 1. aprīlī kā pilotam kosmosa kuģī ''[[Artemis II]]'' dodoties lidojumā apkārt [[Mēness|Mēnesim]]. Apkalpe uz Zemes atgriezās 11. aprīlī. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starts ! Nolaišanās ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[SpaceX Crew-1]]'' | {{dat|2020|11|16|SK}} | {{dat|2021|5|2|SK}} | [[Maikls Hopkinss]]{{br}}[[Soiči Noguči]]{{br}}[[Šenona Volkere]] | Pilots | 167 d 6 h 29 min | [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]] |- | ''[[Artemis II]]'' | {{dat|2026|4|1|SK}} | {{dat|2026|4|11|SK}} | [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]]{{br}}[[Kristīna Kouka]]{{br}}[[Džeremijs Hensens]] | Pilots | 9 d 1 h 32 min | Mēness aplidojums |} == Ārējās saites == * [https://www.nasa.gov/astronauts/biographies/victor-j-glover NASA Astronaut Victor J. Glover] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180808193607/https://www.nasa.gov/astronauts/biographies/victor-j-glover |date={{dat|2018|08|08||bez}} }} NASA {{en ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_usa/text/21nf053.htm Виктор Джером Гловер] astronaut.ru {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Glovers, Viktors}} [[Kategorija:ASV astronauti]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] rwytdgzjhiu6q5k453vwrs3ir0rqnge Piltenes draudzes novads 0 472846 4452787 4051714 2026-04-10T19:49:51Z Bai-Bot 60304 attēla aizvietošana ar identisku attēlu no Vikikrātuves using [[Project:AWB|AWB]] 4452787 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Piltenes draudzes novads 1859.jpg|thumb|200px|Piltenes draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859).]] [[Attēls:Piltenes draudzes novads 1854.jpg|thumb|200px|Piltenes draudzes novada karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).]] '''Piltenes draudzes novads''' ({{val|de|Kirchspiel Pilten}}) bija administratīva vienība [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], pēc 1818. gada [[Kurzemes guberņa]]s [[Ventspils pilskunga iecirknis|Ventspils pilskunga iecirknī]], vēlāk [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķī]].<ref name="Bienenstamm1841" >{{grāmatas atsauce|author1=H. von BIENENSTAMM|author2=Ernst August PFINGSTEN|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen, mit dem Stifte Pilten ... Durchgesehen von E. A. Pfingsten, etc. &#91;With maps.&#93;|url=http://books.google.com/books?id=ixZbAAAAcAAJ&pg=PA142|year=1841|page=132}}</ref> Mūsdienās Piltenes draudzes novada teritorija iekļauta [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. == Piltenes draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841) == * [[Piltenes baznīca]] un mācītājmuiža, * [[Zlēku baznīca]], * [[Ugāles baznīca]], * [[Puzes baznīca]], * [[Rindas baznīca]] un mācītājmuiža (''Angermünde'') ar [[Popes baznīca]]s filiāli <gallery> Piltenes pilsdrupas un baznīca.jpg|Piltenes baznīca un pilsdrupas (2011) Zlēku luterāņu baznīca 1.jpg|Zlēku baznīca (2016) Ugāles luterāņu baznīca 2000-04-15.jpg|Ugāles baznīca (2000) Puzes baznīca 2000-09-17.jpg|Puzes baznīca (2000) Rinda church - panoramio.jpg|Rindas baznīca (2011) Popes luterāņu baznīca (Pope Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|Popes baznīca (2007) Lighthouse and church in Miķeļtornis.jpg|Pizes baznīca un Miķeļtorņa bāka </gallery> == Muižas Piltenes draudzes novadā (1841) == Atsauce:<ref name="Bienenstamm1841" /> {| table width=99% |width=33% valign="top"| === Kroņa muižas === * [[Piltenes muiža]] (''Pilten'') ar Sūkavas pusmuižu (''Suhkau''). |} {| table width=99% |width=33% valign="top"| === Privātās muižas === * [[Ēdoles muiža]] (''Edwahlen'') ar trim pusmuižām — [[Mātras|Māteru]] (''Matern''), Lieģu (''Leegen'') un Šarlotes (''Charlottenhof'') pusmuižām, * [[Tērande]]s muiža (''Terwenden''), * [[Apuzes]] muiža (''Apussen''), * [[Ēdoles pagasts|Liediķu muiža]] (''Ledicken''), * [[Basu pagasts|Cerendas muiža]] (''Zerrenden''), * [[Ziras]] muiža (''Sirgen'') ar Blendes (''Blenden'') pusmuižu, |width=33% valign="top"| * [[Zlēku muiža]] (''Schleck'') ar Palgu (''Palgen'') un [[Cirkale]]s (''Dzirrkaln'') pusmuižām, * [[Zlēku pagasts|Abavmuiža]] (''Abaushof''), * [[Tārgale]]s muiža (''Tärgeln'') ar Sembas (''Samben'') pusmuižu, * [[Ugāle]]s muiža (''Ugahlen'') ar piecām pusmuižām — [[Māteri|Māteru]] (''Matern''), Āzes (''Ahsen'') un [[Sirgumi|Sirgumu]] (''Sirgum'') pusmuižām, * [[Puzenieki|Puzenieku]] muiža (''Pussenecken'') ar [[Amele]]s (''Ammeln'') pusmuižu, |width=33% valign="top"| * [[Puzes muiža]] (''Pussen'') ar trim pusmuižām — [[Modes]] (''Moden''), [[Dandzītes]] (''Danswitten'') un Viecītes (''Wezitten'') pusmuižām, * [[Pope]]s muiža (''Popen'') ar trim pusmuižām — [[Jaunmuiža (Popes pagasts)|Jaunmuižas]] (''Neuhof''), [[Vēde]]s (''Weden'') un [[Lonaste]]s (''Lohnzen'') pusmuižām, * [[Ance (ciems)|Ances muiža]] (''Anzen''), * [[Lagzdiena]]s muiža (''Laxdünen''). |} == Attēlu galerija == <gallery> Popes muiža un dārzs.JPG|[[Popes muiža]] (1926) Popes muižas kungu māja.jpg|Popes muiža Puzes muiža.jpg|[[Puzes muiža]]s kungu mājas interjers Zlēku muiža 3.JPG|Zlēku muiža (1926) Piltene castle ruins 1830.jpg|[[Piltenes pils]]muiža (1830) Ēdoles pils 1830.jpg|[[Ēdoles muiža]] (1830) Edole Castle.jpg|Ēdoles muiža (2010) Img5954.JPG|Ēdoles muiža (2009) Mātru muižas pils 2003-08-30.jpg|Mātru muiža (2003) Puzenieku muižas pils.jpg|Puzenieku muiža (2009) Pope manor (1).jpg|Popes muiža (2010) Ances muižas pils 2000-09-17.jpg|Ances muiža (2000) </gallery> == Kartes == <gallery> Attēls:Ventspils virspilskunga tiesas Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas 1770.jpg|Ventspils virspilskunga tiesas Piltenes apgabala (zaļā krāsā) un Kurzemes hercogistes daļas (1770) Attēls:Piltenes draudzes novads 1791.jpg|Piltenes draudzes novads (1791) Attēls:Piltenes draudzes novads 1798.jpg|Piltenes draudzes novads (1798) Attēls:Ventspils apriņķis 1820.jpg|Ventspils apriņķa (līdz 1819. gadam Ventspils pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_010-Piltene2.jpg Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Piltene] no [https://web.archive.org/web/20121025182238/http://www.lithuanianmaps.com/Maps1931-38.html] (bijušā Piltenes draudzes novada muižu nosaukumi latviski) {{Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums}} {{Ventspils apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Kurzeme| ]] [[Kategorija:Ventspils novads| ]] [[Kategorija:Ventspils apriņķis]] [[Kategorija:Latvijas draudžu novadi]] 5xev8535xtsgakmr7hcda5u0k1t9yrb Džefs Kinijs 0 477626 4452759 4368983 2026-04-10T18:48:56Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4452759 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Džefs Kinijs | vārds_orig = ''Jeff Kinney'' | attēls = Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džefs Kinijs 2011. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Fortvašingtona}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Džūlija Kinija | bērni = 2 | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, karikatūrists | rakstīšanas valoda = [[angļu valoda|angļu]] | periods = 2004—pašlaik | žanri = [[bērnu literatūra]], [[komēdija]], [[satīra]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = [[Grega dienasgrāmata]] | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Džefs Kinijs''' ({{val|en|Jeff Kinney}}; dzimis {{dat|1971|2|19}} [[Fortvašingtona (Mērilenda)|Fortvašingtonā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[rakstnieks]] un [[karikatūra|karikatūrists]]. Kinijs visplašāk pazīstams ar savu bērnu romānu "[[Grega dienasgrāmata (grāmata)|Grega dienasgrāmata]]" un tam sekojošo [[Grega dienasgrāmata|grāmatu sēriju]]. Tāpat Kinijs ir izveidojis bērnu [[mājaslapa|interneta mājaslapu]] ''[[Poptropica]]''. 2009. gadā žurnāls [[Time|"TIME"]] nosauca Kiniju par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= http://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1894410_1893836_1894431,00.html|title= The 2009 TIME 100|last= Simpson|first= Forrest|date= April 30, 2009|website= time.com|publisher= TIME|access-date= October 1, 2018}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kinijs, Džefs}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Karikatūristi]] [[Kategorija:Bērnu rakstnieki]] rta45w1qllt8vwyhh7vk7dkdr2cswuc Svētiņi (Lielvārdes pagasts) 0 499924 4452633 4441013 2026-04-10T13:45:32Z Lasks 38532 4452633 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Lielvārdes pagastā|Svētiņi|Svētiņi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Svētiņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = Lielvārdes pareizticīgo baznīca 2002-10-27.jpg | image_caption = Lielvārdes pareizticīgo baznīca | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Lielvārdes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,57 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = | population_total = 73 | population_density_km2 = auto | latd = 56| latm = 42| lats = 59| latNS = N | longd = 24| longm = 51| longs = 14| longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5070 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Svētiņi''' ir ciems [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]]. Atrodas pie [[Lielvārde]]s pilsētas ziemeļaustrumu robežas. Svētiņus no Lielvārdes pilsētas atdala [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. Attālums no novada centra [[Ogre]]s — 20 km, no pagasta centra [[Lielvārde]]s — 3 km, no [[Rīga]]s — 56 km. <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=39004 |title=Informācija par objektu: Svētiņi |accessdate={{dat|2021|12|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> Ciema teritorijā atrodas [[Lielvārdes Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]]. Ciems izveidojies ap pareizticīgo baznīcu un bijušā kolhoza "Lāčplēsis" zvēru fermu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{Lielvārdes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] p2vblbwjxu0tafvsrjocby3k2t1x2wu Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem 0 503941 4452719 4256163 2026-04-10T17:42:55Z Biafra 13794 /* Rezultāti */ 4452719 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Divnieki vīriešiem |games = 2022. gada Ziemas |image = Bobsleigh pictogram.svg |image_size = |caption = |venue = [[Jandziņas bobsleja un kamaniņu trase]], <br/> {{vieta|Ķīna|Pekina}} |date = 2022. gada 14. — 15. februāris |competitors = 61 |nations = 19 |teams = 30 |gold = [[Frančesko Frīdrihs]] <br/> [[Torstēns Margiss]] |goldNOC = GER |silver = [[Johanness Lohners]] <br/> [[Floriāns Bauers]] |silverNOC = GER |bronze = [[Kristofs Hafers]] <br/> [[Matiass Zommers]] |bronzeNOC = GER |win_value = |prev = [[Bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|2018]] |next = [[Bobslejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|2026]] }} {{Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} '''Divnieki vīriešiem''' bija viena no 4 disciplīnām [[bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|bobslejā]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika [[Jandziņas bobsleja un kamaniņu trase|Jandziņas bobsleja un kamaniņu trasē]], [[Pekina|Pekinā]]. 2022. gada 14. februārī tika aizvadīts 1. un 2. brauciens, bet 15. februārī notika 3. un 4. brauciens. Olimpiskās medaļas tika pasniegtas, saskaitot visu braucienu rezultātus. Sacensībās kopā bija pārstāvēti 30 bobslejistu komandas ([[bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|61 sportists]] no 19 valstīm). Pirmo reizi 2022. gada olimpisko spēļu laikā visas olimpiskās medaļas izcīnīja vienas valsts pārstāvji — [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] bobslejistu komandas. Olimpisko zelta medaļu ieguva [[Frančesko Frīdrihs]] un [[Torstēns Margiss]] (finiša laiks — 3:56.89), sudraba medaļu ieguva [[Johanness Lohners]] un [[Floriāns Bauers]] (finiša laiks — 3:57.38), bet bronzas medaļu ieguva [[Kristofs Hafers]] un [[Matiass Zommers]] (finiša laiks — 3:58.83).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/rezultati/pekinas-olimpisko-spelu-rezultati-bobsleja-divnieku-ekipazam-15022022.d?id=54060330 |title=Pekinas olimpisko spēļu rezultāti bobslejā divnieku ekipāžām (15.02.2022.) |website= Delfi.lv |access-date=2022. gada 16. febrāris}}</ref> Frīdrihs ar Margisu aizstāvēja savu olimpisko zelta medaļnieku titulu, ko izcīnīja iepriekšējās [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada Phjončhanas spēlēs]]. Savukārt pārējiem šīs bija pirmās olimpiskās medaļas. Šajā disciplīnā startēja divas [[Latvija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latvijas]] bobslejistu komandas. [[Oskars Ķibermanis]] un [[Matīss Miknis]] izcīnīja 9. vietu (finiša laiks — 3:59.34), bet [[Emīls Cipulis]] un [[Edgars Nemme]] ieguva 17. vietu (finiša laiks — 4:00.90).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/zinas/kibermanismiknis-atkarto-savu-labako-rezultatu-olimpiskajas-speles.d?id=54058614 |title=Ķibermanis/Miknis atkārto savu labāko rezultātu olimpiskajās spēlēs |website= Delfi.lv |access-date=2022. gada 16. febrāris}}</ref> == Kvalifikācija == * {{pamatraksts|Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija}} Bobsleja divnieku disciplīnā vīriešiem bija pieejamas 30 divnieku kvalifikācijas kvotas. Kvalifikācija tika noteikta, pamatojoties uz pasaules rangu 2021./2022. gada sezonā no 2020. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 16. janvārim. Pilotiem ir jābūt piedalījušies sešās dažādās sacīkstēs trīs dažādās trasēs un jābūt ierindotiem vismaz piecās no šīm sacīkstēm. Turklāt pilotam ir jābūt starp 50 labākajiem vīriešu sacensībās.<ref name="Qualificationsystems">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ibsf.org/images/documents/downloads/OWG_-_YOG/Beijing_2022_-_Qualification_System_-_Bobsleigh_V1.6.pdf|title=Qualification Systems for XXIV Olympic Winter Games, Beijing 2022|publisher=[[International Bobsleigh & Skeleton Federation]]|date=20 March 2020|accessdate=5 January 2022|archive-date={{dat|2021|11|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211124221247/https://www.ibsf.org/images/documents/downloads/OWG_-_YOG/Beijing_2022_-_Qualification_System_-_Bobsleigh_V1.6.pdf}}</ref> == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frančesko Frīdrihs]] <br/> [[Torstēns Margiss]]|GER|2022. gada ziemas}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Johanness Lohners]] <br/> [[Floriāns Bauers]]|GER|2022. gada ziemas}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Kristofs Hafers]] <br/> [[Matiass Zommers]]|GER|2022. gada ziemas}}''' |} == Rezultāti == Sportistēm bija jāveic četri braucieni. Finiša laiks sportistiem tika aprēķināts, saskaitot visu četru braucienu laikus kopā. * Datums — 2022. gada 14. februāris (1. un 2. brauciens) un 15. februāris (3. un 4. brauciens) * Sacensību sākuma laiks — 20:05 (1. brauciens), 21:40 (2. brauciens), 20:15 (3. brauciens) un 21:50 (4. brauciens) (pēc Ķīnas laika [[UTC+8]]) * Atsauce (1. brauciens) — {{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000100-.htm |title=Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem (1. brauciens) |access-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220216072029/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000100-.htm }} * Atsauce (2. brauciens) — {{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000200-.htm |title=Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem (2. brauciens) |access-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220216100109/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000200-.htm }} * Atsauce (3. brauciens) — {{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000300-.htm |title=Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem (3. brauciens) |access-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220216072031/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000300-.htm }} * Atsauce (4. brauciens) — {{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000400-.htm |title=Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem (4. brauciens) |access-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220215220256/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/bobsleigh/results-2-man-fnl-000400-.htm }} {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan=2|Vieta !! rowspan=2 width=200|Sportists !! rowspan=2 width=200|Valsts !! colspan=2|1. brauciens !! colspan=2|2. brauciens !! colspan=2|3. brauciens !! colspan=2|4. brauciens !! rowspan=2|Kopā !! rowspan=2|Starpība |- ! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta !! Laiks !! Vieta |- | {{gold1}} || align=left|[[Frančesko Frīdrihs]] <br/> [[Torstēns Margiss]] || align=left|{{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas}} || 59.02 TR || 1 || {{sort|0:59.36|59.36}} || 2 || {{sort|0:58.99|58.99}} TR || 1 || {{sort|0:59.52|59.52}} || 1 || 3:56.89 || |- | {{silver2}} || align=left|[[Johanness Lohners]] <br/> [[Floriāns Bauers]] || align=left|{{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas}} || 59.26 || 2 || {{sort|0:59.27|59.27}} || 1 || {{sort|0:59.32|59.32}} || 2 || {{sort|0:59.53|59.53}} || 2 || 3:57.38 || +0.49 |- | {{bronze3}} || align=left|[[Kristofs Hafers]] <br/> [[Matiass Zommers]] || align=left|{{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas}} || 59.44 || 4 || {{sort|0:59.93|59.93}} || 6 || {{sort|0:59.51|59.51}} || 3 || {{sort|0:59.70|59.70}} || 3 || 3:58.58 || +1.69 |- | 4 || align=left|[[Mihaels Vogs]] <br> [[Sandro Mišels]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas}} || 59.57 || 7 || {{sort|0:59.90|59.90}} || 3 || {{sort|0:59.59|59.59}} || 5 || {{sort|0:59.77|59.77}} || 4 || 3:58.83 || +1.94 |- | 5 || align=left|[[Benjamins Maiers]] <br> [[Markuss Sammers]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|2022. gada ziemas}} || 59.51 || 5 || {{sort|0:59.96|59.96}} || 8 || {{sort|0:59.64|59.64}} || 6 || 1:00.01 || 9 || 3:59.12 || +2.23 |- | 6 || align=left|[[Rūdijs Rinaldi]] <br> [[Boriss Vains]] || align=left|{{ValstsOS|MON|2022. gada ziemas}} || 59.62 || 9 || {{sort|0:59.90|59.90}} || 3 || {{sort|0:59.57|59.57}} || 4 || 1:00.05 || 10 || 3:59.14 || +2.25 |- | 7 || align=left|[[Kristofers Springs]]<br>[[Maiks Evelīns]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || 59.54 || 6 || 1:00.03 || 10 || {{sort|0:59.76|59.76}} || 8 || {{sort|0:59.93|59.93}} || 5 || 3:59.26 || +2.37 |- | 8 || align=left|[[Rostislavs Gaitjukevičs]] <br> [[Aleksejs Laptevs]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas}} || 59.41 || 3 || {{sort|0:59.91|59.91}} || 5 || {{sort|0:59.80|59.80}} || 9 || 1:00.19 || 14 || 3:59.31 || +2.42 |- | 9 || align=left|[[Oskars Ķibermanis]] <br> [[Matīss Miknis]] || align=left|{{ValstsOS|LAT|2022. gada ziemas}} || 59.65 || 10 || {{sort|0:59.94|59.94}} || 7 || {{sort|0:59.82|59.82}} || 10 || {{sort|0:59.93|59.93}} || 5 || 3:59.34 || +2.45 |- | 10 || align=left|[[Džastins Kripss]] <br> [[Kemerons Stouns]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || 59.61 || 8 || 1:00.08 || 14 || {{sort|0:59.71|59.71}} || 7 || 1:00.00 || 8 || 3:59.40 || +2.51 |- | 11 || align=left|[[Breds Halls]] <br/> [[Niks Glīsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} || 59.69 || 11 || 1:00.05 || 13 || 1:00.22 || 18 || {{sort|0:59.96|59.96}} || 7 || 3:59.92 || +3.03 |- | 12 || align=left|[[Romēns Heinrihs]] <br> [[Doriāns Otervills]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|2022. gada ziemas}} || 59.93 || 16 || 1:00.04 || 11 || {{sort|0:59.92|59.92}} || 12 || 1:00.05 || 10 || 3:59.94 || +3.05 |- | 13 || align=left|[[Franks del Duka]] <br> [[Hakēms Abduls-Sabūrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || 59.87 || 13 || 1:00.22 || 15 || {{sort|0:59.86|59.86}} || 11 || 1:00.15 || 12 || 4:00.10 || +3.21 |- | 14 || align=left|[[Suns Kaicži]] <br> [[U Cingze]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.04|1:00.04}} || 19 || 1:00.01 || 9 || {{sort|0:59.99|59.99}} || 13 || 1:00.25 || 15 || 4:00.29 || +3.40 |- | 15 || align=left|[[Dominiks Dvoržāks]] <br> [[Jakubs Noseks]] || align=left|{{ValstsOS|CZE|2022. gada ziemas}} || 59.90 || 15 || 1:00.04 || 11 || 1:00.20 || 16 || 1:00.16 || 13 || 4:00.30 || +3.41 |- | 16 || align=left|[[Mihajs Tentea]] <br> [[Kiprians Daroči]] || align=left|{{ValstsOS|ROU|2022. gada ziemas}} || 59.83 || 12 || 1:00.46 || 22 || 1:00.19 || 15 || 1:00.28 || 16 || 4:00.76 || +3.87 |- | 17 || align=left|[[Emīls Cipulis]] <br> [[Edgars Nemme]] || align=left|{{ValstsOS|LAT|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.00|1:00.00}} || 18 || 1:00.24 | 16 || 1:00.20 || 16 || 1:00.46 || 18 || 4:00.90 || +4.01 |- | 18 || align=left|[[Simons Friedli]] <br> [[Andreass Hāss]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas}} || 59.97 || 17 || 1:00.37 || 20 || 1:00.47 || 23 || 1:00.34 || 17 || 4:01.15 || +4.26 |- | 19 || align=left|[[Von Juns Cžons]] <br> [[Kims Džins Su]] || align=left|{{ValstsOS|KOR|2022. gada ziemas}} || 59.89 || 14 || 1:00.28 || 17 || 1:00.10 || 14 || 1:00.97 || 20 || 4:01.24 || +4.35 |- | 20 || align=left|[[Teilors Ostins]] <br> [[Daniels Sanderlands]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.11|1:00.11}} || 21 || 1:00.41 || 21 || 1:00.29 || 19 || 1:00.55 || 19 || 4:01.36 || +4.47 |- | 21 || align=left|[[Patriks Baumgartners]] <br> [[Roberts Mircea]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.08|1:00.08}} || 20 || 1:00.47 || 24 || 1:00.38 || 21 || || || 3:00.93 || |- | 22 || align=left|[[Li Cunczjans]] <br> [[Liu Vei]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.31|1:00.31}} || 24 || 1:00.36 || 18 || 1:00.43 || 22 || || || 3:01.10 || |- | 23 || align=left|[[Ivo de Bruins]] <br> [[Jelens Franjics]] || align=left|{{ValstsOS|NED|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.46|1:00.46}} || 27 || 1:00.36 || 18 || 1:00.35 || 20 || || || 3:01.17 || |- | 24 || align=left|[[Suks Jangs Džins]] <br> [[Kims Hens Gins]] || align=left|{{ValstsOS|KOR|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.28|1:00.28}} || 23 || 1:00.46 || 22 || 1:00.52 || 24 || || || 3:01.26 || |- | 25 || align=left|[[Maksims Andrianovs]] <br> [[Vladislavs Žarovcevs]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.24|1:00.24}} || 22 || 1:00.75 || 26 || 1:00.55 || 26 || || || 3:01.54 || |- | 26 || align=left| [[Markuss Traihls]] <br> [[Markuss Gluks]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.42|1:00.42}} || 26 || 1:00.52 || 25 || 1:00.66 || 27 || || || 3:01.60 || |- | 27 || align=left|[[Hanters Čērčs]] <br> [[Čārlijs Volkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.38|1:00.38}} || 25 || 1:01.40 || 30 || 1:00.53 || 25 || || || 3:02.31 || |- | 28 || align=left|[[Aksels Brauns]] <br> [[Andre Markano]] (1. un 2. brauciens)<br>[[Šakēls Džons]] (3. un 4. brauciens) || align=left|{{ValstsOS|TTO|2022. gada ziemas}} || {{sort|60.81|1:00.81}} || 28 || 1:00.89 || 27 || 1:00.86 || 28 || || || 3:02.56 || |- | 29 || align=left|[[Edsons Bindilati]] <br> [[Edsons Martinss]] || align=left|{{ValstsOS|BRA|2022. gada ziemas}} || {{sort|61.11|1:01.11}} || 29 || 1:01.36 || 29 || 1:01.34 || 29 || || || 3:03.81 || |- | 30 || align=left|[[Šonueins Stīvess]] <br> [[Nimrojs Tērgots]] || align=left|{{ValstsOS|JAM|2022. gada ziemas}} || {{sort|61.23|1:01.23}} || 30 || 1:01.35 || 28 || 1:01.54 || 30 || || || 3:04.12 || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} Sacensībās startēja 61 sportists (30 komandas) no 19 valstīm. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' {{div col|colwidth=30em}} * {{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas|4}} * {{ValstsOS|AUT|2022. gada ziemas|4}} * {{ValstsOS|BRA|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|CZE|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|KOR|2022. gada ziemas|4}} * {{ValstsOS|FRA|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|JAM|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas|6}} * {{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas|4}} * {{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas|4}} * {{ValstsOS|LAT|2022. gada ziemas|4}} * {{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|MON|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|NED|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|ROU|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas|4}} * {{ValstsOS|TTO|2022. gada ziemas|2}} * {{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas|6}} {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Divnieki bobslejā olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni bobslejā — vīriešu divnieki}} [[Kategorija:Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|dIVNIEKI]] nnrm6ff1kvjukpy1z6k5bh23wgmwalb Jēkaba Dubelšteina iela 0 517314 4452602 4212302 2026-04-10T12:17:35Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4452602 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Jēkaba Dubelšteina iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Jēkaba Dubelšteina iela Liepājā.jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 230 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 1 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Jēkaba Dubelšteina iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Radio iela (Liepāja)|Radio ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 230 metru un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Jēkaba Dubelšteina ielā notiek vienā virzienā, no Dīķu ielas uz Radio ielu. Ielas apbūve galvenokārt sastāv no pirmskara mūra ēkām. Iela ir nosaukta 1905. gada revolucionāra [[Jēkabs Dubelšteins|Jēkaba Dubelšteina]] vārdā. Līdz 1955. gadam ielas nosaukums bija '''Marijas iela'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/negrib-dzivot-banku-aplaupitaja-varda-nosaukta-iela-10383360|title=Negrib dzīvot banku aplaupītāja vārdā nosauktā ielā|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> == Ielu savienojumi == Jēkaba Dubelšteina iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]] (T veida krustojums) * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] cx1b8nrz73jt71wx4tj7h6gvfrwq1ny 4452603 4452602 2026-04-10T12:18:42Z Olgerts V 41522 noformējums 4452603 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Jēkaba Dubelšteina iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Jēkaba Dubelšteina iela Liepājā.jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 230 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 1 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Jēkaba Dubelšteina iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Radio iela (Liepāja)|Radio ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 230 metru un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Jēkaba Dubelšteina ielā notiek vienā virzienā, no Dīķu ielas uz Radio ielu. Ielas apbūve galvenokārt sastāv no pirmskara mūra ēkām. Iela ir nosaukta 1905. gada revolucionāra [[Jēkabs Dubelšteins|Jēkaba Dubelšteina]] vārdā. Līdz 1955. gadam ielas nosaukums bija '''Marijas iela'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/negrib-dzivot-banku-aplaupitaja-varda-nosaukta-iela-10383360|title=Negrib dzīvot banku aplaupītāja vārdā nosauktā ielā|website=www.diena.lv|access-date={{dat|2022|07|17||bez}} }}</ref> == Ielu savienojumi == Jēkaba Dubelšteina iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]] (T veida krustojums) * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] qttmw21tlvdirwzi3auux046sxw5wb5 All Over The Place 0 517513 4452623 3792750 2026-04-10T13:22:28Z ZANDMANIS 91184 4452623 wikitext text/x-wiki {{Italic title}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = [[Mūzikas albums|Studijas albums]] no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place (HQ).jpg | Background = #B0C4DE | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 43:44 | Ierakstu kompānija = {{hlist|RBC|BMG}} | Producents = {{flatlist| * S-X * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Jake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix }} | Izpildītājsģen = [[KSI]] | Iepriekšējais albums = ''[[Dissimulation]]''<br />(2020) | Šis albums = '''''All Over The Place'''''<br />(2021) | Nākamais albums = ''Caught In Two Minds''<br />(TBA) }} '''''All Over The Place''''' ir britu YouTube lietotāja un repera [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva RBC Records un BMG 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās [[Future]]'','' [[21 Savage]]'',''[[Yungblud]]'','' [[Polo G]]'','' Anne-Marie'','' Digital Farm Animals'','' Craig David'','' JAY1'','' Deno'','' Gracey'','' Bugzy Malone'','' Rico Love'','' [[Lil Durk]] un S-X. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no A1 x J1, ''Nevve'' un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals'','' S-X'','' Matt Schwartz'','' Jacob Menson'','' Toddla T, Show N Prove'','' Don Corleon'','' Jake Gosling'','' Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "Really Love", "Don't Play", "Patience" un "Holiday". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "Lose" kopā ar [[Lil Wayne]]. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē ar šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals'','' S-X'','' AJ Tracey un citi. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''All Over The Place''|writing_credits=yes|title1=The Moment|length1=2:43|title2=Number 2|length2=2:43|title3=Patience|writer3=KSI, [[Yungblud]] & Polo G|length3=3:01|title4=You|title5=Don't Play|length5=3:08|title6=Really Love|writer6=KSI, Craig David & Digital Farm Animals|length6=2:57|title7=Gang Gang|length7=2:43|title8=Rent Free|writer8=KSI & GRACEY|length8=2:44|title9=Madness|writer9=KSI|length9=2:58|writer2=KSI, Future & 21 Savage|writer1=KSI|writer4=KSI|writer5=KSI, Anne-Marie & Digital Farm Animals|writer7=KSI, JAY1 & Deno|length4=3:32|total_length=43:44|note2=piedalās [[Future]] un [[21 Savage]]|note3=piedalās YUNGBLUD un [[Polo G]]|note5=ar Anne-Marie un Digital Farm Animals|note6=piedalās Craig David un Digital Farm Animals|note7=piedalās JAY1 un Deno|note8=piedalās GRACEY|title10=Silly|note10=piedalās Bugzy Malone|length10=2:46|writer10=KSI & Bugzy Malone|title11=Flash It|note11=piedalās Rico Love|length11=3:24|writer11=KSI & Rico Love|title12=No Time|note12=piedalās [[Lil Durk]]|length12=3:00|writer12=KSI & Lil Durk|title13=No Pressure|length13=2:18|writer13=KSI|title14=Holiday|length14=3:13|writer14=KSI|title15=Sleeping With the Enemy|note15=piedalās S-X|length15=2:25|writer15=KSI & S-X|title16=SWERVE|note16=ar JAY1|length16=2:25|writer16=KSI & JAY1}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2021. gada albumi]] mpj4g2b2tnpaq1pjljfym6nuncbl14d 4452687 4452623 2026-04-10T16:28:51Z ZANDMANIS 91184 /* Dziesmu saraksts */ 4452687 wikitext text/x-wiki {{Italic title}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = [[Mūzikas albums|Studijas albums]] no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place (HQ).jpg | Background = #B0C4DE | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 43:44 | Ierakstu kompānija = {{hlist|RBC|BMG}} | Producents = {{flatlist| * S-X * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Jake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix }} | Izpildītājsģen = [[KSI]] | Iepriekšējais albums = ''[[Dissimulation]]''<br />(2020) | Šis albums = '''''All Over The Place'''''<br />(2021) | Nākamais albums = ''Caught In Two Minds''<br />(TBA) }} '''''All Over The Place''''' ir britu YouTube lietotāja un repera [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva RBC Records un BMG 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās [[Future]]'','' [[21 Savage]]'',''[[Yungblud]]'','' [[Polo G]]'','' Anne-Marie'','' Digital Farm Animals'','' Craig David'','' JAY1'','' Deno'','' Gracey'','' Bugzy Malone'','' Rico Love'','' [[Lil Durk]] un S-X. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no A1 x J1, ''Nevve'' un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals'','' S-X'','' Matt Schwartz'','' Jacob Menson'','' Toddla T, Show N Prove'','' Don Corleon'','' Jake Gosling'','' Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "Really Love", "Don't Play", "Patience" un "Holiday". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "Lose" kopā ar [[Lil Wayne]]. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē ar šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals'','' S-X'','' AJ Tracey un citi. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''All Over The Place''|writing_credits=yes|title1=The Moment|length1=2:43|title2=Number 2|length2=2:43|title3=Patience|writer3=KSI, [[Yungblud]] & Polo G|length3=3:01|title4=You|title5=Don't Play|length5=3:08|title6=Really Love|writer6=KSI, Craig David & Digital Farm Animals|length6=2:57|title7=Gang Gang|length7=2:43|title8=Rent Free|writer8=KSI & GRACEY|length8=2:44|title9=Madness|writer9=KSI|length9=2:58|writer2=KSI, Future & 21 Savage|writer1=KSI|writer4=KSI|writer5=KSI, Anne-Marie & Digital Farm Animals|writer7=KSI, JAY1 & Deno|length4=3:32|total_length=43:44|note2=piedalās [[Future]] un [[21 Savage]]|note3=piedalās [[Yungblud]] un [[Polo G]]|note5=ar Anne-Marie un Digital Farm Animals|note6=piedalās Craig David un Digital Farm Animals|note7=piedalās JAY1 un Deno|note8=piedalās GRACEY|title10=Silly|note10=piedalās Bugzy Malone|length10=2:46|writer10=KSI & Bugzy Malone|title11=Flash It|note11=piedalās Rico Love|length11=3:24|writer11=KSI & Rico Love|title12=No Time|note12=piedalās [[Lil Durk]]|length12=3:00|writer12=KSI & Lil Durk|title13=No Pressure|length13=2:18|writer13=KSI|title14=Holiday|length14=3:13|writer14=KSI|title15=Sleeping With the Enemy|note15=piedalās S-X|length15=2:25|writer15=KSI & S-X|title16=SWERVE|note16=ar JAY1|length16=2:25|writer16=KSI & JAY1}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2021. gada albumi]] fv559i8glx0dwis5kcaeeookpnjzmdz Jaunā iela (Liepāja) 0 517777 4452779 4452578 2026-04-10T19:41:11Z Baisulis 11523 Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4452779 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Jaunā iela|Jaunā iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jaunā iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 1230 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Jaunā iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Jaunā iela sākas krustojumā ar [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielu]] un beidzas [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] krastā. Ielas garums ir aptuveni 1230 metri un to sedz [[asfaltbetons|asfalts]] un [[bruģis]]. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām, kā arī savrupmājām. == Ielu savienojumi == Jaunā iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] (T veida krustojums) * [[Mārtiņa iela (Liepāja)|Mārtiņa iela]] (T veida krustojums) * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] * [[Fēniksa iela (Liepāja)|Fēniksa iela]] (T veida krustojums) * [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] l2jse9wp5gv4ud734ijbcnng3ebperk Kaktu iela (Liepāja) 0 517989 4452971 4212286 2026-04-11T09:00:45Z Olgerts V 41522 noformējums 4452971 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Kaktu iela|Kaktu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Kaktu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Kaktu iela 3 (Liepāja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 182 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kaktu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Kaktu iela sākas krustojumā ar [[Matrožu iela (Liepāja)|Matrožu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Laivinieku iela (Liepāja)|Laivinieku ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 182 metri un to pilnībā sedz [[bruģis]]. == Ielu savienojumi == Kaktu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Matrožu iela (Liepāja)|Matrožu iela]] (T veida krustojums) * [[Kalna iela (Liepāja)|Kalna iela]] (T veida krustojums) * [[Loču iela (Liepāja)|Loču iela]] (T veida krustojums) * [[Laivinieku iela (Liepāja)|Laivinieku iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] b9i0usxlhy8oqmx5ysay72iulg0zdqk Kaļķu iela (Liepāja) 0 517992 4452979 4212287 2026-04-11T09:29:37Z Olgerts V 41522 noformējums 4452979 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Kaļķu iela|Kaļķu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Kaļķu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 200 | ielas garums = 500 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kaļķu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Kaļķu iela sākas krustojumā ar [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 500 metri. Posmu no Ganību ielas līdz [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu ielai]] ielu sedz [[asfaltbetons|asfalts]], bet pārējo posmu [[grants]]. Ielas apbūve sastāv no savrupmājām. == Ielu savienojumi == Kaļķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] (T veida krustojums) * [[Ālandes iela (Liepāja)|Ālandes iela]] (T veida krustojums) * [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu iela]] == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] ep0mqadgpeyvr5zdvjhaz4er98fs2ei Kapsēdes iela 0 517994 4453022 4212170 2026-04-11T10:30:38Z Olgerts V 41522 noformējums 4453022 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kapsēdes iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 13 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 1480 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6A.]], [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)|9A.]], [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)|12B.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Kapsēdes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Kapsēdes iela sākas krustojumā ar [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes ielu]] kā [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas ielas]] turpinājums, bet beidzas pie Liepājas pilsētas robežas virzienā uz [[Stirnas (Medzes pagasts)|Stirnām]]. Ielas garums ir aptuveni 1480 metri un to sedz gan [[asfaltbetons|asfalts]], gan [[grants]]. Cauri ielai kursē [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6A.]], [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)|9A.]] un [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)|12B. autobusu maršruts]]. Kapsēdes ielā atrodas Liepājas biznesa centrs. == Ielu savienojumi == Kapsēdes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] * [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] == Skatīt arī == * [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]] 3l7l9im46rc8qjzwg64fxqu2z5bqgi6 Katedrāles iela (Liepāja) 0 517995 4453040 4212146 2026-04-11T10:50:45Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ papild. 4453040 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Katedrāles iela|Katedrāles iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Katedrāles iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] | ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Liepaja Orthodoxe Kathedrale St. Nikolaus Fassade 3.JPG | ielas garums = ap 605 m | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = | attēla izmērs = | attēla paraksts = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] skatā no Katedrāles ielas }} '''Katedrāles iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Katedrāles iela sākas netālu no pieejas pie jūras un beidzas pie [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]]s. Ielas garums ir aptuveni 605 metri un to sedz gan [[bruģis]], gan [[asfaltbetons|asfalts]]. == Ielu savienojumi == Katedrāles iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Admirāļa Spādes iela]] * [[Ložmetējnieku iela (Liepāja)|Ložmetējnieku iela]] * [[Atmodas bulvāris]] * [[Cēsu rotas iela]] * [[Ģenerāļa Baloža iela]] / [[Piestātnes iela (Liepāja)|Piestātnes iela]] == Skatīt arī == * [[Karosta]] {{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] l51oo3utb6adspy9is410xpdsy03fd1 4453076 4453040 2026-04-11T11:53:44Z Olgerts V 41522 karte 4453076 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Katedrāles iela|Katedrāles iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Katedrāles iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Liepaja Orthodoxe Kathedrale St. Nikolaus Fassade 3.JPG | attēla izmērs = | attēla paraksts = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] skatā no Katedrāles ielas | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 605 m | ievēr celtnes = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] | ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Katedrāles iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Katedrāles iela sākas netālu no pieejas pie jūras un beidzas pie [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]]s. Ielas garums ir aptuveni 605 metri un to sedz gan [[bruģis]], gan [[asfaltbetons|asfalts]]. == Ielu savienojumi == Katedrāles iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Admirāļa Spādes iela]] * [[Ložmetējnieku iela (Liepāja)|Ložmetējnieku iela]] * [[Atmodas bulvāris]] * [[Cēsu rotas iela]] * [[Ģenerāļa Baloža iela]] / [[Piestātnes iela (Liepāja)|Piestātnes iela]] == Skatīt arī == * [[Karosta]] {{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] mxjpar7dpwb38fgs85bzyxoy5w92cd7 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā 0 518886 4452865 4450893 2026-04-11T04:49:14Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452865 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743162507|21.595108697095|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720566674103|21.602957857963|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.6046314|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.7180862|21.6068296|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.7201304|21.6030958|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.7199314|21.6035038|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.7210451|21.6039731|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.7222738|21.6048532|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449361845|21.568274425307|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747247074|21.512914061916|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702505920563|21.606391497192|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698216991819|21.61059436081|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689641862137|21.534466799301|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712167999205|21.557710614095|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481425945986|21.665245298045|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503903503196|21.499444430442|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553597917813|21.624936426686|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494006848175|21.596424980453|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.55033727586|21.523114213898|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515648531768|21.411757153953|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607420369|21.48930028529|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497701570762|21.559940315763|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.548730491335|21.623992289179|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557923852178|21.645292153094|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332612786743|21.31365191279|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268126721|21.323647474155|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334457697879|21.314238732658|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.736009805681|21.383457973043|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.735159574302|21.385290538516|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73515957434|21.38529053859|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843463673|21.385870111785|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735466502319|21.384255051558|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248150496|21.384587825821|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736327907407|21.384482438715|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522446626|21.36064846018|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345215319|21.420617094456|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074265593|21.358090912425|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897186161|21.421819844745|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214212548|21.416038852244|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921329169|21.390715821063|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732974703672|21.302014554538|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754207499|21.372931471125|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700740955293|21.34851147355|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707272589251|21.398164597969|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750355734427|21.402588886025|display=inline}} | image = Dz%C4%93rves%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Dzērve Manor | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685723780252|21.330316321821|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345027529|21.331991081153|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670344997211|21.387578547957|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.685620383136|21.331649041675|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.680850285243|21.328709678722|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.67710191313|21.324067389322|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904187858|21.336640810452|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105362199|21.393923389402|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674410871967|21.317716474348|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204480342|21.316297781233|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641148692765|21.427125781179|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555015779|21.322947814392|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328331884549|21.324916375457|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395425413|21.36390134768|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899417742|21.367302267453|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589191748407|21.357162815371|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212129924|21.368347559575|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.5882969|21.3689686|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.60510008099|21.400145782249|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560756603774|21.408203925603|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555003518066|21.468103733058|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544936889852|21.48047839898|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.606789513108|21.363517805813|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351219085|21.364115439739|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.81833333 | p625 = {{Coord|56.505|21.81833333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.510749620275|21.820689053926|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695191455|21.826169756041|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503083541529|21.757318417938|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513230887455|21.86079695252|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570234944874|21.789516660384|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484226508111|21.896283336777|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365333529|21.806149117078|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.48972222|21.38166667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495885598291|21.288635030715|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488971650465|21.366834774576|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517761809704|21.252423585847|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340661567097|21.712068850316|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146399497|21.720285439466|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671063618|21.604483964328|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316365806434|21.708526720348|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626448157|21.683360707364|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729406176|21.595873749876|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534166666667|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046007771|21.166919203292|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530808567178|21.189733842122|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534443551151|21.166933653737|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492418134|21.199454146946|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548893690795|21.175479365852|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256461144|21.163903382614|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534770792234|21.222931267949|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428283273|21.78755574136|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654008323|21.610668840435|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.332009714264|21.385963719291|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834238611|21.556771480227|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330598630395|21.535181748052|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316704672267|21.554591847534|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318777529083|21.563686531889|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749468945|21.731739912503|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728247650756|21.733211239213|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.7338555|21.7316004|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.7337584|21.7329866|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.7294756|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.7326986|21.7327164|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.7321914|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704918592363|21.746922536596|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.687290390099|21.771360944416|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281156946|21.624211913185|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591279482|21.75079401372|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.68907718918|21.745550190108|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719030827776|21.732992105711|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089407289|21.416493780841|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537479555|21.420150098244|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736405930355|21.616401506723|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.78616924302|21.494354550616|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806146557809|21.450006230002|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.811139905671|21.548980303437|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594006620042|21.135192517364|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204111216|21.130526355402|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619651649374|21.246707559034|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.644330398227|21.141559955287|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618173655489|21.130431152052|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610242500469|21.237914509978|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511433128|21.131854946221|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.58701432539|21.137060002642|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186127985|21.079950121674|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628036754998|21.243040687423|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872088056|21.196544769976|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598640850242|21.227543965064|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644062991|21.228192285461|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598434505591|21.22752833329|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721025647|21.057243218624|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.078309702323|21.063822599809|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073946509467|21.064709488943|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315407846|21.074673831678|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451259122|21.071170505778|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214640765051|21.066140447247|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508247796|21.058503644135|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433196739|21.065535006417|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687277486|21.095654495106|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626377028|21.100652588775|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306225577|21.095633764251|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508364063|21.016040065952|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180362715004|21.017367914454|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658288668|21.014216619638|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182822721083|21.016698505158|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.4565984|21.5990487|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.459360476664|21.612858981253|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398264911231|21.666461267496|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.386069549588|21.702401444785|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431028704625|21.625624301943|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464331918564|21.604839784426|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421392709753|21.611909137023|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436580736563|21.550731718314|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353062038|21.659743905774|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.480680359319|21.599403863921|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483795574735|21.500326766735|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.420600277144|21.619938950487|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834274932|21.684046806416|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592386488|21.692081786687|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406096970235|21.622541614919|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.15491389|21.02341111|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.14277778|21.03833333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102721888466|21.214987708335|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.0878655705|21.202363283932|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103118741848|21.16538289308|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112774704405|21.168985722801|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169080580777|21.183636908655|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175095169|21.232736972254|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198167665956|21.242783796097|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707214623|21.1830044561|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871052897|21.177666953724|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598468806|21.24805636008|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.169729781173|21.257876575037|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.152680096008|21.222972473735|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089312675117|21.160723054794|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506474216|21.155928454279|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728351382|21.215059676882|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177102832655|21.276051392224|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537478102|21.136670707454|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160038519828|21.162995683137|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526457123|21.21078836103|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526456833|21.210788360957|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.83181731|21.05708753|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.85504399755|21.210169425429|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276339467|21.269234879026|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827931925542|21.057922101325|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853651824315|21.210298240527|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807277745779|21.233158918589|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.85749248013|21.202902637932|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233457088|21.279330961179|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792371023|21.280912285062|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995017543|21.266938061835|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247231375|21.262354254796|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562933590251|21.310179072322|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.384240361009|21.842827003059|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467472734203|21.708581089145|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441078791019|21.718660457932|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609020407|21.779678167143|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333333|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604173092|21.546044619756|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721251643|21.486600642251|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593867940138|21.496073592196|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631507912567|21.581985650546|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631855698038|21.492140276308|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594641693101|21.531976968072|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452458859162|21.427756346425|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035422182|21.501858285455|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376144698043|21.432000403854|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996166981|21.476660224842|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383098960755|21.459834833337|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002324884|21.423773552914|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698245838171|21.198541605449|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706073858279|21.208701476277|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548393272|21.225699718012|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702262683778|21.167511948462|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669811850479|21.173835508333|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027170338|21.241656877762|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766216539|21.067839594811|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] 70wsyf747w3w7k2m2hztps80485luuf 4452868 4452865 2026-04-11T04:54:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4452868 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743162507|21.595108697095|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720566674103|21.602957857963|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.6046314|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.7180862|21.6068296|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.7201304|21.6030958|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.7199314|21.6035038|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.7210451|21.6039731|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.7222738|21.6048532|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449361845|21.568274425307|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747247074|21.512914061916|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702505920563|21.606391497192|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698216991819|21.61059436081|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689641862137|21.534466799301|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712167999205|21.557710614095|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481425945986|21.665245298045|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503903503196|21.499444430442|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553597917813|21.624936426686|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494006848175|21.596424980453|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.55033727586|21.523114213898|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515648531768|21.411757153953|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607420369|21.48930028529|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497701570762|21.559940315763|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.548730491335|21.623992289179|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557923852178|21.645292153094|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332612786743|21.31365191279|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268126721|21.323647474155|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334457697879|21.314238732658|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.736009805681|21.383457973043|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.735159574302|21.385290538516|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73515957434|21.38529053859|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843463673|21.385870111785|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735466502319|21.384255051558|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248150496|21.384587825821|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736327907407|21.384482438715|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522446626|21.36064846018|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345215319|21.420617094456|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074265593|21.358090912425|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897186161|21.421819844745|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214212548|21.416038852244|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921329169|21.390715821063|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732974703672|21.302014554538|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754207499|21.372931471125|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700740955293|21.34851147355|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707272589251|21.398164597969|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750355734427|21.402588886025|display=inline}} | image = Dz%C4%93rves%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Dzērve Manor | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685723780252|21.330316321821|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345027529|21.331991081153|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670344997211|21.387578547957|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.685620383136|21.331649041675|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.680850285243|21.328709678722|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.67710191313|21.324067389322|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904187858|21.336640810452|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105362199|21.393923389402|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674410871967|21.317716474348|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204480342|21.316297781233|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641148692765|21.427125781179|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555015779|21.322947814392|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328331884549|21.324916375457|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395425413|21.36390134768|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899417742|21.367302267453|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589191748407|21.357162815371|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212129924|21.368347559575|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.5882969|21.3689686|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.60510008099|21.400145782249|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560756603774|21.408203925603|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555003518066|21.468103733058|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544936889852|21.48047839898|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.606789513108|21.363517805813|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351219085|21.364115439739|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.81833333 | p625 = {{Coord|56.505|21.81833333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.510749620275|21.820689053926|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695191455|21.826169756041|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503083541529|21.757318417938|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513230887455|21.86079695252|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570234944874|21.789516660384|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484226508111|21.896283336777|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365333529|21.806149117078|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.48972222|21.38166667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495885598291|21.288635030715|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488971650465|21.366834774576|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517761809704|21.252423585847|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340661567097|21.712068850316|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146399497|21.720285439466|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671063618|21.604483964328|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316365806434|21.708526720348|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626448157|21.683360707364|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729406176|21.595873749876|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534166666667|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046007771|21.166919203292|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530808567178|21.189733842122|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534443551151|21.166933653737|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492418134|21.199454146946|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548893690795|21.175479365852|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256461144|21.163903382614|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534770792234|21.222931267949|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428283273|21.78755574136|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654008323|21.610668840435|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.332009714264|21.385963719291|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834238611|21.556771480227|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330598630395|21.535181748052|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316704672267|21.554591847534|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318777529083|21.563686531889|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749468945|21.731739912503|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728247650756|21.733211239213|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.7338555|21.7316004|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.7337584|21.7329866|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.7294756|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.7326986|21.7327164|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.7321914|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704918592363|21.746922536596|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.687290390099|21.771360944416|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281156946|21.624211913185|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591279482|21.75079401372|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.68907718918|21.745550190108|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719030827776|21.732992105711|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089407289|21.416493780841|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537479555|21.420150098244|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736405930355|21.616401506723|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.78616924302|21.494354550616|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806146557809|21.450006230002|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.811139905671|21.548980303437|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594006620042|21.135192517364|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204111216|21.130526355402|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619651649374|21.246707559034|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.644330398227|21.141559955287|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618173655489|21.130431152052|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610242500469|21.237914509978|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511433128|21.131854946221|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.58701432539|21.137060002642|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186127985|21.079950121674|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628036754998|21.243040687423|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872088056|21.196544769976|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598640850242|21.227543965064|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644062991|21.228192285461|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598434505591|21.22752833329|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721025647|21.057243218624|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.078309702323|21.063822599809|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073946509467|21.064709488943|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315407846|21.074673831678|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451259122|21.071170505778|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214640765051|21.066140447247|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508247796|21.058503644135|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433196739|21.065535006417|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687277486|21.095654495106|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626377028|21.100652588775|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306225577|21.095633764251|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508364063|21.016040065952|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180362715004|21.017367914454|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658288668|21.014216619638|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182822721083|21.016698505158|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.4565984|21.5990487|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.459360476664|21.612858981253|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398264911231|21.666461267496|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.386069549588|21.702401444785|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431028704625|21.625624301943|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464331918564|21.604839784426|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421392709753|21.611909137023|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436580736563|21.550731718314|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353062038|21.659743905774|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.480680359319|21.599403863921|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483795574735|21.500326766735|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.420600277144|21.619938950487|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834274932|21.684046806416|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592386488|21.692081786687|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406096970235|21.622541614919|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.15491389|21.02341111|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Pape<br/>Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.14277778|21.03833333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape<br/>Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102721888466|21.214987708335|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.0878655705|21.202363283932|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103118741848|21.16538289308|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112774704405|21.168985722801|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169080580777|21.183636908655|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175095169|21.232736972254|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198167665956|21.242783796097|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707214623|21.1830044561|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871052897|21.177666953724|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598468806|21.24805636008|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.169729781173|21.257876575037|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.152680096008|21.222972473735|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089312675117|21.160723054794|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506474216|21.155928454279|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728351382|21.215059676882|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177102832655|21.276051392224|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537478102|21.136670707454|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160038519828|21.162995683137|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526457123|21.21078836103|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526456833|21.210788360957|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.83181731|21.05708753|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.85504399755|21.210169425429|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276339467|21.269234879026|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827931925542|21.057922101325|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853651824315|21.210298240527|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807277745779|21.233158918589|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.85749248013|21.202902637932|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233457088|21.279330961179|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792371023|21.280912285062|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995017543|21.266938061835|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247231375|21.262354254796|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562933590251|21.310179072322|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.384240361009|21.842827003059|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467472734203|21.708581089145|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441078791019|21.718660457932|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609020407|21.779678167143|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333333|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604173092|21.546044619756|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721251643|21.486600642251|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593867940138|21.496073592196|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631507912567|21.581985650546|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631855698038|21.492140276308|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594641693101|21.531976968072|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452458859162|21.427756346425|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035422182|21.501858285455|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376144698043|21.432000403854|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996166981|21.476660224842|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383098960755|21.459834833337|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002324884|21.423773552914|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698245838171|21.198541605449|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706073858279|21.208701476277|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548393272|21.225699718012|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702262683778|21.167511948462|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669811850479|21.173835508333|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027170338|21.241656877762|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766216539|21.067839594811|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] ej846k8dkau7yaih096vzmd4ruvyzj6 Valmiera Glass VIA (basketbols) 0 524429 4452757 4445728 2026-04-10T18:43:41Z Biafra 13794 atj. 4452757 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #3d7326 | klubs = Valmiera Glass VIA | logo = | logo_izm = 200px | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}} | līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 2011 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = [[Vidzemes Olimpiskais centrs]] | ietilpība = 1500 | krāsas = melna/zaļa/balta | īpašnieks = | prezidents = Ģirts Vēveris | menedžeris = [[Roberts Zeile]]<br>[[Valters Vēveris]] | galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Vecvagars]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}} | sadarbojas = Bertānu Valmieras BS <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = | BBL = }} '''"Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola"''', saīsināti '''"Valmiera Glass VIA"''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Kaspars Vecvagars]]. Mājas spēles "Valmiera Glass VIA" aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajā centrā]]. Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs "[[Valmiera/Ordo]]" bankrotēja, "Valmiera Glass VIA" ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]. [[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda "'''Bertānu Valmieras BS"''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]]. 2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]]. Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]]. 2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī "Valmiera Glass VIA" uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā "Valmiera Glass VIA" pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā un aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempoiniem. == Izcīnītās vietas == === [[Latvijas Basketbola līga]] === * [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2 * [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā * [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm * [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma "[[Valmiera/Ordo]]" vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]] Sākot ar 2018. gadu "Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola" ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros. * [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls * [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta) * [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta === [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] === * [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā * [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā * [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā * [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā * [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā * [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — '''1. vieta''' == Galvenie treneri == * 2011—2021: [[Roberts Zeile]] * 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]] * 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]] * 2022—2024: [[Oskars Virsis]] * 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]] * 2025—pašlaik: [[Kaspars Vecvagars]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{LBL}} [[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]] [[Kategorija:LBL klubi]] [[Kategorija:Sports Valmierā]] q2vek1qhin4gbl84v5akswa30x6jqgk 4452760 4452757 2026-04-10T18:57:55Z Biafra 13794 4452760 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #3d7326 | klubs = Valmiera Glass VIA | logo = | logo_izm = 200px | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}} | līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 2011 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = [[Vidzemes Olimpiskais centrs]] | ietilpība = 1500 | krāsas = melna/zaļa/balta | īpašnieks = | prezidents = Ģirts Vēveris | menedžeris = [[Roberts Zeile]]<br>[[Valters Vēveris]] | galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Vecvagars]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}} | sadarbojas = Bertānu Valmieras BS <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = | BBL = }} '''"Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola"''', saīsināti '''"Valmiera Glass VIA"''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Kaspars Vecvagars]]. Mājas spēles "Valmiera Glass VIA" aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajā centrā]]. [[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda "'''Bertānu Valmieras BS"''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]]. == Vēsture == Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs "[[Valmiera/Ordo]]" bankrotēja, "Valmiera Glass VIA" ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]. 2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]]. Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]]. 2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī "Valmiera Glass VIA" uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā "Valmiera Glass VIA" pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā un aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempoiniem. == Izcīnītās vietas == === [[Latvijas Basketbola līga]] === * [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2 * [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā * [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm * [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma "[[Valmiera/Ordo]]" vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]] Sākot ar 2018. gadu "Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola" ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros. * [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls * [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta) * [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta === [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] === * [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā * [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā * [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā * [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā * [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā * [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — '''1. vieta''' == Galvenie treneri == * 2011—2021: [[Roberts Zeile]] * 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]] * 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]] * 2022—2024: [[Oskars Virsis]] * 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]] * 2025—pašlaik: [[Kaspars Vecvagars]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{LBL}} [[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]] [[Kategorija:LBL klubi]] [[Kategorija:Sports Valmierā]] bpk8da5qzgg3i7qumf6n7gjhb7bjuqe Artis Ate 0 534533 4452751 4421140 2026-04-10T18:28:36Z Biafra 13794 atj. 4452751 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Artis Ate | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|29}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rucava|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009–2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 2 = 2014–2017 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 3 = 2017–2019 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 4 = 2019–2020 | klubs 4 = {{flaga|Rumānija}} ''[[U BT Cluj-Napoca]]'' | kl_sez 5 = 2020–2023| klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 6 = 2023–2024| klubs 6 = {{flaga|Lietuva}} [[Pasvales "Pieno žvaigzdes"]] | kl_sez 7 = 2024–pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 8 = | klubs 8 = | kl_sez 9 = | klubs 9 = | kl_sez 10 = | klubs 10 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018–pašlaik | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2022, 2026)</small> * 4× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions <small>([[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]], [[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]]—[[2022.—2023. gada LBL sezona|2023]])</small> * 3× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2022, 2023, 2026)</small> * Rumānijas kausa ieguvējs <small>(2020)</small> | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Artis Ate''' (dzimis {{dat|1989|7|29}} [[Rucava|Rucavā]]) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vefriga.com/speletaji/artis-ate/|title=ARTIS ATE|website=VEF Rīga|access-date=2023-02-22|language=lv-LV}}</ref> [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kurā ir komandas kapteinis. Iepriekš vairākas iepriekšējās sezonas aizvadījis [[VEF Rīga]], būdams arī šīs komandas kapteinis. Četrkārtējs LBL čempions un divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions. A. Ates jaunākais brālis [[Arnis Ate]] arī ir spēlējis basketbolu, pārstāvot [[BK Liepāja]], bet šobrīd spēlē amatieru komandā [[BK Nīca]] [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālajā basketbola līgā]]. == Karejera == Basketbolā trenējies Liepājas sporta skolā pie trenera Induļa Možeika, pārstāvējis [[Liepāja]]s komandu [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/5214798/artis-ate-nosaukts-par-lbl-menesa-labako-speletaju|title=Artis Ate nosaukts par LBL mēneša labāko spēlētāju|website=Basketbols|access-date=2023-02-22|date=2014-04-04|language=lv}}</ref> Karjeras laikā A. Ate ir pārstāvējis dzimtās puses komandu [[BK Liepāja]] no 2008. līdz 2014. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/23022023-artis_ate_latvijas_merkis_ir_pirma_vieta_|title=Artis Ate: "Latvijas mērķis ir pirmā vieta grupā"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-24|date=2023-02-23|language=lv}}</ref> kā arī titulētākos LBL klubus [[BK Ventspils]] un [[VEF Rīga]]. Spēlējis arī [[Rumānija|Rumānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/49888/artis-ate|title=Artis Ate, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-02-22|language=en}}</ref> Ievērojamākos rezultātus sasniedzis kā VEF spēlētājs, ar ko bijis četrkārtējs LBL čempions un divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions. Bijis VEF kapteinis. 2023. gada vasarā A. Ate pārcēlās uz [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Pasvales "Pieno žvaigzdes"]], kur spēlēja arī kā komandas kapteinis. 2024. gada vasarā atgriezās Latvijā un noslēdza līgumu ar LBL klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par [[Latvijas kauss basketbolā|Užavas Latvijas kausa]] ieguvēju un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas turnīrā. A. Ate nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties kopš 2018. gada kļuvis par pastāvīgu [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāju. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list= {{VEF 2022}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2019}} }} {{DEFAULTSORT:Ate, Artis}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] bl4gdwm2x4tagx9g66vs5t6yib0g45x Mārcis Vītols 0 537386 4452741 4430598 2026-04-10T18:19:47Z Biafra 13794 atj. 4452741 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Mārcis Vītols | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=185}} | svars = {{mērv|kg=87}} | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------>| b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 2 = 2014—2015 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 3 = 2015—2018 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 4 = 2018—2019 | klubs 4 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BK Odessa]]'' | kl_sez 5 = 2019—2020 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 6 = 2020—2021 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 7 = 2021—2022 | klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 8 = 2022—2023 | klubs 8 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Keila KK]]'' | kl_sez 9 = 2023—2025 | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} ''[[LuxArm Lumezzane]]'' | kl_sez 10 = 2025—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 11 = | klubs 11 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2018—2022 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions <small>(2026)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārcis Vītols''' (dzimis {{dat|1992|5|2}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], bet iepriekš spēlējis vairākos [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s vadošajos klubos, kā arī [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karjera == M. Vītols nāk no [[Aloja|Alojas]] un ir gan [[Limbažu novads|Limbažu novada]] sporta skolas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051608_marcis_vitols?season=5|title=Mārcis Vītols – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-03-10}}</ref> gan [[Valmiera]]s basketbola skolas audzēknis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sports/38159-bk-ventspils-pievienojas-marcis-vitols|title=BK Ventspils pievienojas Mārcis Vītols|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2023-03-30}}</ref> Profesionālā līmenī sācis spēlēt Latvijas Basketbola līgas klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]. Ārpus Latvijas spēlējis [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. 2021. gadā kopā ar VEF Rīga kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu. 2021. gada vasarā pievienojās [[Igaunija]]s vadošajam klubam [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], bet pēc vienas sezonas pārgāja uz citu Igaunijas komandu ''[[Keila KK]]'', kurā bija viens no vadošajiem spēlētājiem visas sezonas garumā. 2023. gada vasarā atgriezās [[Rīgas VEF]] sastāvā, kur vienu sezonu bija aizvadījis dažus gadus iepriekš. Oktobra sākumā VEF paziņoja, ka līgumattiecības ar iepriekšējā sezonā traumu guvušo spēlētāju tiek lauztas, un M. Vītols laukumā komandas sastāvā tā arī nedevās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/03102023-oficiali_vef_skiras_no_amerikanu_centra_d|title=Oficiāli: VEF šķiras no amerikāņu centra Džounsa un Mārča Vītola|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-03|date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Pēc atveseļošanās no traumas M. Vītols divas sezonas aizvadīja [[Itālija]]s pēc spēka trešās līgas klubā ''[[LuxArm Lumezzane]]'', bet 2025. gada vasarā atgriezās Latvijā un pievienojās [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] sastāvam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/668763-pieredzejusais-marcis-vitols-atgriezas-valmiera-raivo-butirins-cempione-vef-riga|title=Pieredzējušais Mārcis Vītols atgriežas Valmierā, Raivo Butirins - čempionē "VEF Rīga"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-16|date=2025-08-15|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī kopā ar Valmieras klubu M. Vītols kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempionu. Pārstāvējis Latvijas U-20 izlasi divos Eiropas čempionātos. Ar [[Agris Galvanovskis|Agra Galvanovska]] vadīto Latvijas U-20 izlasi 2011. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 8. vietu. 2018. gadā debitējis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/15865/marcis-vitols|title=Marcis Vitols, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{VEF 2021}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{DEFAULTSORT:Vītols, Mārcis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 8ik8swxejka7tvkm2p2bh93j0ixtp1f 4452742 4452741 2026-04-10T18:20:19Z Biafra 13794 4452742 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Mārcis Vītols | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=185}} | svars = {{mērv|kg=87}} | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------>| b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 2 = 2014—2015 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 3 = 2015—2018 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 4 = 2018—2019 | klubs 4 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BK Odessa]]'' | kl_sez 5 = 2019—2020 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 6 = 2020—2021 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 7 = 2021—2022 | klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 8 = 2022—2023 | klubs 8 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Keila KK]]'' | kl_sez 9 = 2023—2025 | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} ''[[LuxArm Lumezzane]]'' | kl_sez 10 = 2025—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 11 = | klubs 11 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2018—2022 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārcis Vītols''' (dzimis {{dat|1992|5|2}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], bet iepriekš spēlējis vairākos [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s vadošajos klubos, kā arī [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karjera == M. Vītols nāk no [[Aloja|Alojas]] un ir gan [[Limbažu novads|Limbažu novada]] sporta skolas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051608_marcis_vitols?season=5|title=Mārcis Vītols – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-03-10}}</ref> gan [[Valmiera]]s basketbola skolas audzēknis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sports/38159-bk-ventspils-pievienojas-marcis-vitols|title=BK Ventspils pievienojas Mārcis Vītols|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2023-03-30}}</ref> Profesionālā līmenī sācis spēlēt Latvijas Basketbola līgas klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]. Ārpus Latvijas spēlējis [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. 2021. gadā kopā ar VEF Rīga kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu. 2021. gada vasarā pievienojās [[Igaunija]]s vadošajam klubam [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], bet pēc vienas sezonas pārgāja uz citu Igaunijas komandu ''[[Keila KK]]'', kurā bija viens no vadošajiem spēlētājiem visas sezonas garumā. 2023. gada vasarā atgriezās [[Rīgas VEF]] sastāvā, kur vienu sezonu bija aizvadījis dažus gadus iepriekš. Oktobra sākumā VEF paziņoja, ka līgumattiecības ar iepriekšējā sezonā traumu guvušo spēlētāju tiek lauztas, un M. Vītols laukumā komandas sastāvā tā arī nedevās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/03102023-oficiali_vef_skiras_no_amerikanu_centra_d|title=Oficiāli: VEF šķiras no amerikāņu centra Džounsa un Mārča Vītola|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-03|date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Pēc atveseļošanās no traumas M. Vītols divas sezonas aizvadīja [[Itālija]]s pēc spēka trešās līgas klubā ''[[LuxArm Lumezzane]]'', bet 2025. gada vasarā atgriezās Latvijā un pievienojās [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] sastāvam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/668763-pieredzejusais-marcis-vitols-atgriezas-valmiera-raivo-butirins-cempione-vef-riga|title=Pieredzējušais Mārcis Vītols atgriežas Valmierā, Raivo Butirins - čempionē "VEF Rīga"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-16|date=2025-08-15|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī kopā ar Valmieras klubu M. Vītols kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempionu. Pārstāvējis Latvijas U-20 izlasi divos Eiropas čempionātos. Ar [[Agris Galvanovskis|Agra Galvanovska]] vadīto Latvijas U-20 izlasi 2011. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 8. vietu. 2018. gadā debitējis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/15865/marcis-vitols|title=Marcis Vitols, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{VEF 2021}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{DEFAULTSORT:Vītols, Mārcis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] pxd5bpjdx4up5nkblpp8ydv3xh89rm9 Latvijas pašvaldību vadītāji 0 541463 4452656 4450850 2026-04-10T14:51:28Z Lasks 38532 4452656 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#Fff200| [[Kustība Par!]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #59a236| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #Fff200| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā (cropped).jpg|80px]] | '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|07|01|N}} | [[Kustība Par!]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Jānis Lediņš]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|11|24|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | ''No 2025. gada 30. oktobra līdz 24. novembrim bijis pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #59a236| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2026|04|10|N}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | No 2026. gada 10. februāra līdz 10. aprīlim — pienākumu izpildītājs |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #019734| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | ''[[Gatis Miglāns]]''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2026|01|08|N}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās lauksaimniecības pasākumā “Traktordiena 2025” (cropped).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Mazūrs.jpg|80px]] | '''[[Normunds Mazūrs]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|06|30|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Andris Krauja]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2026|02|03|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Signe Grūbe]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Progresīvie]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #019734| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Forums "Iedzīvotāju padomes- kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei" (cropped).jpg|80px]] | '''[[Linards Kumskis]]'''<br /><small>(1987)</small> | {{dat|2025|12|11|N}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #EFC800| | 35. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] pl6bukxxrgz6fb3cn9qdjcmbhvn7fee Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums 0 543902 4452823 4388008 2026-04-11T00:17:42Z Lasks 38532 /* Uzskaitījums */ 4452823 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|150px|thumb|Varakļānu novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] pašvaldības vadītāji'''. Varakļānu novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]], [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] un [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētu. 2025. gada 1. jūlijā Varakļānu novadu pievienoja [[Madonas novads|Madonas novadam]]. Varakļānu novada domes priekšsēdētāju izraudzījās no [[Varakļānu novada dome|Varakļānu novada domē]] ievēlēto deputātu vidus. 2009. gadā domes sastāvā bija trīspadsmit deputātu, no 2013. gada – deviņi, bet no 2021. gada – piecpadsmit.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/velesanas-varaklanu-novada-uzvaru-gust-vienoti-novadam.a238786/|title=Vēlēšanās Varakļānu novadā uzvaru gūst «Vienoti novadam»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2017-06-04|language=lv}}</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|2}} {{legend| #50a890| [[Vienoti novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDE00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada domes priekšsēdētājs (2009 — 2025)''' |- | style="background: #50a890| || rowspan=2 | '''1.''' || rowspan=2 | [[Attēls:Māris Justs.jpg|80px]] || rowspan=2 | '''[[Māris Justs]]'''<br><small>(1972)</small> || rowspan=2 | [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2025]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Vienoti novadam]] || [[2009. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2009]]<br/>[[2013. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2013]]<br/>[[2017. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: #FFDE00| || [[Latvijas attīstībai]] || [[2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2021]] | |- | align="center" colspan="8" |'''Amats 2025. gada 1. jūlijā apvienots ar [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Madonas novada pašvaldības vadītāja]] amatu'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120030831/saeima-lemj-neparzimet-novadu-karti-varaklanus-pievienos-madonai|title=Saeima lemj nepārzīmēt novadu karti; Varakļānus pievienos Madonai|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-13|language=lv}}</ref> |} == Ārējās saites == * [https://www.varaklani.lv/ Varakļānu novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607233432/https://www.varaklani.lv/ |date={{dat|2023|06|07||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Varakļānu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Varakļānu novads]] go68cum6z6vi8h1qurb1wjbbx6cfe07 Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums 0 554384 4452647 4415641 2026-04-10T14:43:22Z Lasks 38532 /* Uzskaitījums */ 4452647 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|150px|thumb|[[Rēzeknes ģerbonis|Rēzeknes valstspilsētas ģerbonis]]]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rēzekne]]s pašvaldības vadītāji''' jeb '''Rēzeknes domes vadītāji vai Rēzeknes mēri''' no 1917. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gray| [[Rēzeknes saimnieks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #987654| [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8EC3A7| [[Latgales Ļaužu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] (LSDSP) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #741C27| [[Tautas saskaņas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48| [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF2400| [[Saskaņa]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #964B00| [[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Rēzeknes pilsētas galva''' |- | || '''1.''' || [[Attēls:Leons Jozefs Manteifels 1900.jpg|80px]] || '''[[Leons Jans Jozefs fon Manteifels]]'''<br /><small>(1865—1951)</small> || 1917. gads || — || — || |- | || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Boļeslavs Miglinieks]]'''<br /><small>(1891—1928)</small> || 1920. gads || — || — || |- | style="background: #8EC3A7| || '''3.''' || [[Attēls:Francis kemps.jpg|80px]] || '''[[Francis Kemps]]'''<br /><small>(1876—1952)</small> || {{dat|1920|1|21|n|bez}} — 8. aprīlis || [[Latgales Ļaužu partija]] || — || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Laizāns]]'''<br /><small>(?—?)</small> || {{dat|1920|4|8|n|bez}} — {{dat|1926|6|16|n|bez}} || — || — || |- | || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aleksandrs Fitinghofs]]'''<br /><small>(?—?)</small> || {{dat|1926|6|16|n|bez}} — {{dat|1928|11|27|n|bez}} || — || — || |- | style="background: #C00C13| || '''6.''' || [[Attēls:Alfrēds Skroderis 1920.jpg|80px]] || '''[[Alfrēds Skroderis]]'''<br /><small>(1883—1969)</small> || {{dat|1928|11|27|n|bez}} — 1929. gads || [[LSDSP]] || — || |- | || '''7.''' || [[Attēls:Jezups Rubulis.gif|80px]] || '''[[Jezups Rubulis]]'''<br /><small>(1898—1941)</small> || 1929. gads — {{dat|1932|4|5|n|bez}} || — || — || |- | || '''8.''' || [[Attēls:Nikolajs Skangels.jpg|80px]] || '''[[Nikolajs Skangels]]'''<br /><small>(1880—1942)</small> || {{dat|1932|4|5|n|bez}} — 1935. gada augusts || — || — || |- | || '''9.''' || [[Attēls:Mārtiņš Priedulāns.jpg|80px]] || '''[[Mārtiņš Priedulāns]]'''<br /><small>(1881—1945)</small> || 1935. gada augusts — 1939. gada 5. decembris || — || — || |- | || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Driviņš]]'''<br /><small>(1896—?)</small> || 1939. gads 5. decembris — 1940. gads augusts || — || — || |- | || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Selickis]]'''<br /><small>(?—?)</small> || 1940. gada augusts — 31. oktobris || — || — || rowspan="2" | ''1. padomju okupācija'' |- | || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jēzups Ungers]]'''<br /><small>(?—?)</small> || 1940. gada 31. oktobris — 1941. gada jūlijs || — || — |- | || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Augusts Puriņš]]'''<br /><small>(?—?)</small> || 1941. gada jūlijs — 1944. gads || — || — || ''Nacistu okupācija'' |- | align="center" colspan="8" | '''Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs''' |- | style="background: red| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mečislavs Dubra]]'''<br /><small>(1935—2003)</small> || 1961. gads — 1964. gads || rowspan="3" | [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || <!-- ŠOS VĒL NEIZLIKT (JĀPRECIZĒ PILNVARU TERMIŅŠ) |- | style="background: red| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antons Indāns]]'''<br /><small>(1918—?)</small> || 1966. gads — 1969. gads || || — || |- | style="background: red| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valentīna Kravčenko]]'''<br /><small>(1925—?)</small> || 1969. gads — 1969. gads || || — || --> |- | style="background: red| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Karro]]'''<br /><small>(1937—2024)</small> || 1977. gads — 1989. gads || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs''' |- | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Karro]]'''<br /><small>(1937—2024)</small> || 1989. gads — 1994. gada 14. jūnijs || — || [[1989. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|1989]] || |- | style="background: gray| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ernests Jurkāns]]'''<br /><small>(1954)</small> || 1994. gada 14. jūnijs — 1997. gada 25. marts || [[Rēzeknes saimnieks]] || [[1994. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|1994]] || |- | style="background: #987654| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Jukna]]'''<br /><small>(1959)</small> || 1997. gada 25. marts — 2001. gada 23. marts || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || [[1997. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|1997]] || |- | style="background: #C00C13| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Začests]]'''<br /><small>(1954)</small> || 2001. gada 23. marts — 2005. gada 25. augusts || [[LSDSP]] || [[2001. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2001]]<br />[[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada 12. marta]] || |- | style="background: #741C27| || '''5.''' || [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>(1966)</small> || 2005. gada 25. augusts — 2006. gada 3. marts || [[Tautas saskaņas partija]] || [[2005. gada Rēzeknes domes atkārtotas vēlēšanas|2005. gada 20. augusts]] || |- | style="background: #EF9D48| || '''6.''' || [[Attēls:Juris Guntis Vjakse.jpg|80px]] || '''[[Juris Guntis Vjakse]]'''<br /><small>(1967)</small> || 2006. gada 3. marts — 2009. gada 1. jūlijs || [[Tautas partija]] || — || |- | style="background: #FF2400| || rowspan="2" | '''7.''' || rowspan="2" | [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] || rowspan="2" | '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> || rowspan="2" | 2009. gada 1. jūlijs — 2023. gada 2. novembris || [[Saskaņa]] || [[2009. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2009]]<br />[[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2013]]<br />[[2017. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2017]]<br />[[2021. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: #964B00| || [[Kopā Latvijai]] || — || 2023. gada 23. augustā domes sēdi vadīja [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Māris Sprindžuks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=VARAM ministrs Sprindžuks sasauc Rēzeknes valstspilsētas domes sēdi |access-date=29.11.2023 |archive-date=25.06.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}</ref>.<br /><br />Atstādināts pēc VARAM ministres [[Inga Bērziņa|Ingas Bērziņas]] rīkojuma 2023. gada 2. novembrī<ref>[https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-ministre-i-berzina-no-amata-atstadina-rezeknes-valstspilsetas-domes-priekssedetaju VARAM ministre I. Bērziņa no amata atstādina Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāju]</ref>. |- | rowspan="2" style="background: #964B00| || ''—'' || rowspan="2" | [[Attēls:Aleksejs Stecs.png|80px]] || rowspan="2" | '''[[Aleksejs Stecs]]'''<br /><small>(1980)</small> || ''2023. gada 2. novembris — 2024. gada 7. marts'' || rowspan="2" | Kopā Latvijai || rowspan="2" | — || ''pienākumu izpildītājs'' <br /><br /> 2023. gada 10. novembrī domes sēdi vadīja VARAM ministre Inga Bērziņa<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=Rēzeknē valdošā partija «Kopā Latvijai» grib paātrināt domes atlaišanas procesu; ministre aicina nolikt mandātus |access-date=29.11.2023 |archive-date=25.06.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}</ref>. |- | '''8.''' || 2024. gada 7. marts — 2. jūlijs || |- | style="background: #EEEEEE;| || style="background:#EEEEEE;"| || style="background:#EEEEEE;"|[[Attēls:Coat of Arms of Latvia.svg|80px]] ||style="background:#EEEEEE;"|''Amats īslaicīgi likvidēts''<ref>https://likumi.lv/ta/id/353210-rezeknes-valstspilsetas-pasvaldibas-domes-atlaisanas-likums</ref> || colspan="4" style="background:#EEEEEE;"| 2024. gada 2. jūlija līdz 2025. gada 27. jūnijam domes darbu vadīja pagaidu administrācija — [[Guna Puce]], [[Iveta Mietule]], [[Jānis Belkovskis]]. |- | style="background: #964B00| || '''(7.)''' || [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> || 2025. gada 27. jūnijs — 2026. gada 10. februāris || [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] || [[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025]] || 5. reize <br /><br /> Atstādināts pēc VARAM ministra [[Raimonds Čudars|Raimonda Čudara]] rīkojuma 2026. gada 10. februārī<ref>https://www.https {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/ |date={{dat|2013|08|19||bez}} }}://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.02.2026-ministrs-atstadina-pielaidi-valsts-noslepumam-nesanemuso-rezeknes-meru-bartasevicu.a633448/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču |website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv</ref>. |- | rowspan="2" style="background: #964B00| || ''—'' || rowspan="2" | [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634) (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2" | '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>''(1966)''</small> || ''2026. gada 10. februāris'' — ''10. aprīlis'' || rowspan="2" | ''[[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]]'' || rowspan="2" | ''—'' || ''pienākumu izpildītājs'' |- | '''(5)''' || 2026. gada 10. aprīlis — ''pašlaik'' || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rezekne.lv/ Rēzekne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220527020916/https://rezekne.lv/ |date={{dat|2022|05|27||bez}} }} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji|*]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Rēzekne]] oa1rc7zh38xq29qqv6o03go46naahks Maikls Penja 0 554661 4452969 3969276 2026-04-11T08:49:12Z Bendžamins 76862 4452969 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maikls Penja | vārds_orig = ''Michael Peña'' | attēls = Michael Peña-4389.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Maikls Penja 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1976|1|13}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1994—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Maikls Penja''' ({{Val|en|Michael Peña}}; dzimis {{Dat|1976|1|13}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]]. Atveidojis lomas tādās filmās kā "[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]" (2004), "[[Pasaules tirdzniecības centrs (filma)|Pasaules tirdzniecības centrs]]" (2006), "[[Lauvas jēru pavadā]]" (2007), "[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]" (2007), "[[Novērot un ziņot]]" (''Observe and Report'', 2009), "[[Kā aplaupīt debesskrāpi]]" (2011), "[[Uzbrukums pasaulei: Kauja Losandželosā]]" (2011), "[[Ielu advokāts]]" (2011), "[[Maiņas beigas]]" (2012), "[[Gangsteru mednieki]]" (2013), "[[Amerikāņu afēra]]" (2013), "[[Niknais]]" (2014), "[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" (2015), "[[Skudrcilvēks]]" (2015), "[[Skaistums tev līdzās]]" (''Collateral Beauty'', 2016), "[[Kavalērija (filma)|Kavalērija]]" (2018), "[[Skudrcilvēks un Lapsene]]" (2018), ''[[Extinction]]'' (2018), "[[Narkokurjers]]" (2018), "[[Dora un zudusī Zelta pilsēta]]" (''Dora and the Lost City of Gold'', 2019), "[[Moonfall: Mēness krišana]]" (2022), "[[Darba rūķis]]" (''A Working Man'', 2025) un ''[[Good Luck, Have Fun, Don't Die]]'' (2025). Atveidojis lomas arī seriālos ''[[Narcos: Mexico]]'' (2018) un [[Jack Ryan (seriāls)|''Jack Ryan'']] (2023). == Personīgā dzīve == Maikls dzimis [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa]]s štatā ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Viņa tēvs strādāja rūpnīcā, bet māte bija sociālā darbiniece. Viņa vecāki ir imigranti no [[Meksika]]s. Penja ir precējies, 2008. gada septembrī viņam piedzima dēls Romāns. == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Penja, Maikls}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] 5iuwdrvrlhv56jyh73btaavbr2ikbmr Dalībnieka diskusija:Limfjord* 3 559783 4452965 3980759 2026-04-11T08:46:39Z Litlok 27274 Litlok pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Limfjord69]] uz [[Dalībnieka diskusija:Limfjord*]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Limfjord69|Limfjord69]]" to "[[Special:CentralAuth/Limfjord*|Limfjord*]]" 3980759 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Limfjord69}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 5. janvāris, plkst. 19.52 (EET) 7f5pognnb0nji4xdoqivkhkne6ihzb8 Anglijas unitārās pašvaldības 0 566548 4452862 4443625 2026-04-11T04:46:51Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4452862 wikitext text/x-wiki [[Attēls:English unitary authorities map 2023.svg|thumb|350px|Anglijas unitārās pašvaldības]] '''Unitārās pašvaldības''' ({{val|en|unitary authorities}}) ir [[Anglija]]s viens no 1. pakāpes [[Anglijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] veidiem. Šīs pašvaldības apvieno [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles grāfistu]] padomju un nemetropoles distriktu padomju funkcijas. Anglijā ir 62 unitārās pašvaldības, 56 no kurām ir grāfistu līmeņa pašvaldības. Unitārās pašvaldības organizētas saskaņā ar 1992. gada Vietējo pašvaldību aktu un pirmās no tām izveidotas 1995.—1996. gadā.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/ukpga/1992/19/contents Local Government Act 1992]</ref> == Funkcijas == Unitārās pašvaldības apvieno pilnvaras un funkcijas, kuras parasti atsevišķi nodrošina nemetropoļu grāfistu un nemetropoļu distriktu padomes. Šīs funkcijas ir dzīvojamā fonda, atkritumu apsaimniekošana, atkritumu savākšana, pašvaldības nodokļu iekasēšana, izglītība, bibliotēkas, sociālie pakalpojumi, transports, plānošana, patērētāju aizsardzība, licencēšana, kapsētas un [[krematorija]]s. == Unitārās pašvaldības == {| class="sortable wikitable" |- ! Unitārā pašvaldība !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2021) !! ISO 3166-2 !Dibināta !Cits statuss!! Ceremoniālā grāfiste |- | [[Bāta un Ziemeļaustrumu Somerseta]]|| [[Bāta (Somerseta)|Bāta]] / [[Keinšema]]|| {{nts|351.12}}|| {{nts|192423}}|| GB-BAS |1996 |pilsēta|| [[Somerseta]] |- | [[Bedforda (boro)|Bedforda]]|| [[Bedforda]] || {{nts|476.4}} || {{nts|185761}}|| GB-BDF |2009 | boro|| [[Bedfordšīra]] |- |[[Bakingemšīra]] |[[Eilsberi]] |{{nts|1564.95}} |{{nts|431218}} <small>(2018)</small> | |2020 |— |[[Bakingemšīra]] |- | [[Blekbērna ar Darvenu]]|| [[Blekbērna]]|| {{nts|137}}|| {{nts|154922}}|| GB-BBD |1998 | boro|| [[Lankašīra]] |- | [[Blekpūla]]|| Blekpūla || {{nts|43.15}}|| {{nts|140954}}|| GB-BPL |1998 | boro|| [[Lankašīra]] |- | [[Bornmuta, Kraistčērča un Pūla]]|| [[Bornmuta]]|| {{nts|162.1}}|| {{nts|400109}}|| GB-BCP |2019 | || [[Dorseta]] |- | [[Braitona un Hova]]|| [[Hova]]|| {{nts|82.83}}|| {{nts|276334}}|| GB-BNH |1997 | pilsēta|| [[Austrumsaseksa]] |- | [[Breknelforesta]]|| [[Breknela]]|| {{nts|109.38}} || {{nts|125174}}|| GB-BRC |1974 | boro|| [[Bārkšīra]] |- | [[Bristole]]|| Bristole || {{nts|110}} || {{nts|472500}}|| GB-BST |1996 | pilsēta|| [[Bristole]] |- | [[Centrālā Bedfordšīra]]|| [[Čiksendsa]] || {{nts|715.7}} || {{nts|295541}} || GB-CBF |2009 | || [[Bedfordšīra]] |- |[[Češīras Austrumi]] |[[Sendbeča]] |{{nts|1166}} |{{nts|400528}} |GB-CHE |2009 |[[boro]] |[[Češīra]] |- | [[Češīras Rietumi un Čestera]]|| [[Elsmīrporta]]|| {{nts|941.2}}|| {{nts|357699}}|| GB-CHW |2009 | boro|| [[Češīra]] |- | [[Dārbi]]|| Dārbi || {{nts|78.03}} || {{nts|261136}}|| GB-DER |1997 | pilsēta|| [[Dārbišīra]] |- | [[Darema (grāfiste)|Darema]]|| [[Darema (Anglija)|Darema]]|| {{nts|2224.9}}|| {{nts|521346}}|| GB-DUR |2009 | distrikts|| [[Darema (grāfiste)|Darema]] |- | [[Dārlingtona (boro)|Dārlingtona]]|| [[Dārlingtona]] || {{nts|197.5}} || {{nts|108222}}|| GB-DAL |1997 | boro|| [[Darema (grāfiste)|Darema]] |- | [[Dienvidglosteršīra]]|| [[Jeita]] || {{nts|496.94}} || {{nts|290736}} || GB-SGC |1996 | —|| [[Glosteršīra]] |- |[[Dorseta]] |[[Dorčestera]] |{{nts|2491}} |{{nts|381292}} |GB-DOR |2019 | |[[Dorseta]] |- | [[Hārtlpūla]]|| [[Hārtlpūla]]|| {{nts|93.72}}|| {{nts|92571}}|| GB-HPL |1996 | boro|| [[Darema (grāfiste)|Darema]] |- | [[Herefordšīra]]|| [[Hereforda]] || {{nts|2180}} || {{nts|187557}} || GB-HEF |1998 | grāfiste|| [[Herefordšīra]] |- | [[Holtona]]|| [[Vidnesa]]|| {{nts|90.32}}|| {{nts|128577}}|| GB-HAL |1998 | boro|| [[Češīra]] |- | [[Jorka]]|| Jorka || {{nts|271.94}} || {{nts|201672}}|| GB-YOR |1996 | pilsēta|| [[Ziemeļjorkšīra]] |- | [[Jorkšīras Īstraidinga]]|| [[Beverli]]|| {{nts|2404}}|| {{nts|343143}}|| GB-ERY |1996 | || [[Jorkšīras Īstraidinga]] |- |[[Kamberlenda]] |[[Kārlaila]] |{{nts|3012}} |{{nts|273815}} | |2023 | |[[Kambrija]] |- | [[Kingstona pie Hallas]]|| Kingstona pie Hallas|| {{nts|71.45}} || {{nts|266463}}|| GB-KHL |1996 | pilsēta|| [[Jorkšīras Īstraidinga]] |- | [[Kornvola]]|| [[Trūro]]|| {{nts|3545}}|| {{nts|572010}}|| GB-CON |2009 | grāfiste|| Kornvola |- | [[Lestera]]|| Lestera || {{nts|73.34}}|| {{nts|366018}}|| GB-LCE |1997 | pilsēta|| [[Lesteršīra]] |- | [[Lūtona]]|| [[Lūtona]]|| {{nts|43.35}} || {{nts|224826}}|| GB-LUT |1997 | boro|| [[Bedfordšīra]] |- | [[Medveja]]|| [[Četema]]|| {{nts|192.03}} || {{nts|279827}}|| GB-MDW |1998 | boro|| [[Kenta]] |- | [[Midlsbro (boro)|Midlsbro]]|| [[Midlsbro]]|| {{nts|53.88}}|| {{nts|143734}}|| GB-MDB |1996 | boro|| [[Ziemeļjorkšīra]] |- | [[Miltonkīnza (unitārā pašvaldība)|Miltonkīnza]]|| [[Miltonkīnza]]|| {{nts|308.63}} || {{nts|288201}} || GB-MIK |1997 | pilsēta|| [[Bakingemšīra]] |- | [[Nortamberlenda]]|| [[Morpeta]]|| {{nts|5014}} || {{nts|315987}} || GB-NBL |2009 | grāfiste|| [[Nortamberlenda]] |- | [[Notingema]]|| Notingema || {{nts|74.61}} || {{nts|319566}}|| GB-NGM |1998 | pilsēta|| [[Notingemšīra]] |- | [[Pīterboro]]|| Pīterboro || {{nts|343.38}} || {{nts|216349}}|| GB-PTE |1998 | pilsēta|| [[Kembridžšīra]] |- | [[Plimuta]]|| Plimuta || {{nts|79.83}} || {{nts|264726}}|| GB-PLY |1998 | pilsēta|| [[Devona]] |- | [[Portsmuta]]|| Portsmuta || {{nts|40.25}} || {{nts|208100}}|| GB-POR |1997 | pilsēta|| [[Hempšīra]] |- | [[Ratlenda]]|| [[Okema]]|| {{nts|381.8}} || {{nts|41381}}|| GB-RUT |1997 | grāfiste|| [[Ratlenda]] |- | [[Redinga]]|| Redinga || {{nts|40.4}}|| {{nts|173170}}|| GB-RDG |1998 | boro|| [[Bārkšīra]] |- | [[Redkāra un Klīvlenda]]|| [[Redkāra]]|| {{nts|245.1}}|| {{nts|136616}}|| GB-RCC |1996 | boro|| [[Ziemeļjorkšīra]] |- | [[Rietumbārkšīra]]|| [[Ņūberi]] || {{nts|704.17}} || {{nts|161865}} || GB-WBK |1998 | distrikts|| [[Bārkšīra]] |- |[[Rietumnorthemptonšīra]] |[[Northemptona]] |{{nts|1380}} |{{nts|426462}} |GB-WNH |2021 |— |[[Northemptonšīra]] |- | [[Sauthemptona]]|| Sauthemptona || {{nts|72.8}} || {{nts|269781}}|| GB-STH |1997 | pilsēta|| [[Hempšīra]] |- | [[Sautendonsī]]|| Sautendonsī || {{nts|41.76}} || {{nts|180601}}|| GB-SOS |1998 | pilsēta|| [[Eseksa]] |- | [[Sili salas]]{{efn|name=sili|group=table|Sili salas ir faktiska unitāra pašvaldība kopš 1890. gada, kas kopš 1930. gada pilda arī grāfistes valdības «pilnvaras, pienākumus un saistības», bet nav organizēta atbilstoši 1992. gada Pašvaldību aktam}}|| [[Hjūtauna]] || {{nts|16.37}}|| {{nts|2271}}|| GB-IOS |1890 | || [[Kornvola]] |- | [[Slau (boro)|Slau]]|| [[Slau]]|| {{nts|53.88}}|| {{nts|158289}}|| GB-SLG |1998 | boro|| [[Bārkšīra]] |- |[[Somerseta]] |[[Tontona]] |{{nts|3451}} |{{nts|559399}} |GB-SOM |2023 |grāfiste |[[Somerseta]] |- | [[Stoka pie Trentas]]|| Stoka pie Trentas || {{nts|93.45}}|| {{nts|258037}}|| GB-STE |1998 | pilsēta|| [[Stefordšīra]] |- | [[Stoktona pie Tīsas]]|| Stoktona pie Tīsas || {{nts|204.9}}|| {{nts|197030}}|| GB-STT |1996 | boro|| [[Darema (grāfiste)|Darema]], [[Ziemeļjorkšīra]] |- | [[Svindona (unitārā pašvaldība)|Svindona]]|| [[Svindona]]|| {{nts|230.10}} || {{nts|233713}}|| GB-SWD |1998 | boro|| [[Viltšīra]] |- | [[Šropšīra]]|| [[Šrūsberi]]|| {{nts|3197}} || {{nts|324716}}|| GB-SHR |2009 | distrikts|| [[Šropšīra]] |- | [[Taroka]]|| [[Greisa (pilsēta)|Greisa]]|| {{nts|163.38}} || {{nts|175902}}|| GB-THR |1998 | boro|| [[Eseksa]] |- | [[Telforda un Rīkina]]|| [[Telforda]]|| {{nts|290.31}} || {{nts|185600}}|| GB-TFW |1998 | boro|| [[Šropšīra]] |- | [[Torbeja]]|| [[Torkī]] || {{nts|62.87}} || {{nts|139324}} || GB-TOB |1998 | boro|| [[Devona]] |- | [[Vaitas sala|Vaita]]|| [[Ņūporta (Anglija)|Ņūporta]] || {{nts|384}}|| {{nts|141538}}|| GB-IOW |1995 | grāfiste|| [[Vaitas sala|Vaita]] |- |[[Vestmorlenda un Fērnesa]] |[[Kendala]] |{{nts|3756}} |{{nts|227006}} | |2023 | |[[Kambrija]] |- | [[Viltšīra]]|| [[Troubridža]]|| {{nts|3255}}|| {{nts|513411}}|| GB-WIL |2009 | distrikts|| [[Viltšīra]] |- | [[Vindzora un Meidenheda]]|| [[Meidenheda]] || {{nts|198.43}} || {{nts|153921}}|| GB-WNM |1998 | boro|| [[Bārkšīra]] |- | [[Vokingema (boro)|Vokingema]]|| [[Vokingema]]|| {{nts|178.98}} || {{nts|177500}}|| GB-WOK |1998 | boro|| [[Bārkšīra]] |- | [[Voringtona (boro)|Voringtona]]|| [[Voringtona]]|| {{nts|182.4}}|| {{nts|211227}}|| GB-WRT |1998 | boro|| [[Češīra]] |- | [[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra]]|| [[Grimsbi]] || {{nts|192.6}} || {{nts|157197}} || GB-NEL |1996 | boro|| [[Linkolnšīra]] |- |[[Ziemeļjorkšīra]] |[[Nortelertona]] |{{nts|8038.1}} |{{nts|598376}} <small>(2011)</small> |GB-NYK |2023 | |[[Ziemeļjorkšīra]] |- | [[Ziemeļlinkolnšīra]]|| [[Skantorpa]] || {{nts|846.5}} || {{nts|169940}} || GB-NLN |1996 | boro|| [[Linkolnšīra]] |- |[[Ziemeļnorthemptonšīra]] |[[Korbi]] |{{nts|986.6}} |{{nts|360381}} |GB-NNH |2021 |distrikts |[[Northemptonšīra]] |- | [[Ziemeļsomerseta]]|| [[Vestonsjūpermēra]] || {{nts|374.68}} || {{nts|217399}} || GB-NSM |1996 | || [[Somerseta]] |} '''Piezīme'''<br />{{notelist|group=table}} == Skatīt arī == * [[Anglijas ceremoniālās grāfistes]] * [[Anglijas metropoles grāfistes]] * [[Metropoles boro]] * [[Londonas rajoni]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas administratīvais iedalījums|Unitārās]] q6qrti6tv0zjxpkqgmpqro3zpp8e0t9 Taroka 0 572892 4452863 4080218 2026-04-11T04:47:34Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls:, {{url| → {{URL| using [[Project:AWB|AWB]] 4452863 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Taroka | official_name = ''Thurrock'' | settlement_type = unitārā pašvaldība un boro | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Shoreline at Grays and Thurrock Yacht Club - geograph.org.uk - 2546419.jpg | image2 = Gateway-Clocktower at Purfleet - geograph.org.uk - 323278.jpg | image3 = The State Nov 07.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map1 = Thurrock UK locator map.svg | pushpin_map = <!-- Anglija#Eseksa#Apvienotā Karaliste --> | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Anglijas Austrumi]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Flag of Essex.svg|20px]] [[Eseksa]] | subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība | subdivision_name4 = | established_title = Dibināta | established_date = 1998 | established_title1 = | established_date1 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Greisa (pilsēta)|Greisa]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = boro | area_magnitude = | area_total_km2 = 163.38 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 176877 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 51 | latm = 30 | lats = | latNS = N | longd = 0 | longm = 25 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-THR | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://thurrock.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Tarokas boro''' ({{val|en|Borough of Thurrock}}, {{izrunā|ˈθʌrək}}) ir unitārā pašvaldība ar boro statusu [[Anglija]]s dienvidaustrumos [[Eseksa]]s [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālajā grāfistē]]. Atrodas grāfistes dienvidos [[Temza]]s kreisajā krastā, robežojas dienvidos pa Temzu ar [[Kenta|Kentu]], rietumos — ar [[Lielā Londona|Lielo Londonu]], ziemeļrietumos — ar [[Brentvuda (boro)|Brentvudu]], bet ziemeļaustrumos — ar [[Bezildona (boro)|Bezildonu]], bet austrumos — ar [[Kāslpointa|Kāslpointu]]. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir [[Greisa (pilsēta)|Greisa]]. Unitārās pašvaldības ekonomika lielā mērā saistīta ar tās teritorijā esošo Londonas galveno ostu [[Tilberi]] un ap to izveidoto Londonas ostas industriālo zonu. == Vēsture == Administratīvā vienība tagadējās robežās izveidota 1936. gadā, apvienojot Greisas, Purflītas un Tilberi urbānos distriktus un daļu no Orsetas lauku distrikta; nodēvēts pēc senā Tarokas pagasta. Tarokas boro izveidots 1974. gadā kā nemetropoles distrikts Eseksas nemotropoles grāfistes sastāvā. 1998. gadā reorganizēts par no nemetropoles grāfistes neatkarīgu unitāro pašvaldību. Administratīvi visa Taroka ir vienota ārpuspagastu teritorija (''unparished area''), kas iekļauj vairākas mazpilsētas (''town''), no kurām lielākās ir [[Greisa (pilsēta)|Greisa]]s (66 843 iedzīvotāji), Stenfordlehoupa (28 725), Sautokendona (19 460) un Tilberi (12 450). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eseksas grāfiste}} {{Anglijas administratīvās grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas unitārās pašvaldības]] [[Kategorija:Anglijas boro]] [[Kategorija:Eseksa]] be4mr6xcotorl1kd1jzps7czfscfqs4 Greisa (pilsēta) 0 572902 4452860 4067770 2026-04-11T04:44:36Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Greisa]] uz [[Greisa (pilsēta)]]: vairākas...... 4067770 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Anglijā|amerikāņu aktrisi|Megija Greisa}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Greisa | official_name = ''Grays'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Elm Park Post Office - Grays Co-operative Society.jpg | image2 = Grays Parish Church - geograph.org.uk - 1209950.jpg | image3 = Christmas at Grays Beach - geograph.org.uk - 299258.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map1 = | pushpin_map = Anglija#Eseksa#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Anglijas Austrumi]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[File:Flag of Essex.svg|20px]] [[Eseksa]] | subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība | subdivision_name4 = [[Taroka]] | established_title = Dibināta | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 44341 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 51 | latm = 28 | lats = 38 | latNS = N | longd = 0 | longm = 19 | longs = 22 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = RM16-RM17, RM20 | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 2 | website = {{url|https://www.thurrock.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Greisa''' ({{val|en|Grays}}) ir pilsēta (''town'') [[Anglija]]s dienvidaustrumos, [[Eseksa|Eseksā]], [[Taroka]]s unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas [[Temza]]s estuāra krastā {{nobr|33 km}} no grāfistes galvaspilsētas [[Čelmsforda]]s un {{nobr|66 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s centra. Pilsētas saimniecība saistīta ar Londonas ostu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Eseksa]] njuls5nq7ob2cyv5uem4zhx8lo0je7t 4452871 4452860 2026-04-11T04:58:47Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452871 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu Anglijā|Greisa|Greisa}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Greisa | official_name = ''Grays'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Elm Park Post Office - Grays Co-operative Society.jpg | image2 = Grays Parish Church - geograph.org.uk - 1209950.jpg | image3 = Christmas at Grays Beach - geograph.org.uk - 299258.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map1 = | pushpin_map = Anglija#Eseksa#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Anglijas Austrumi]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[File:Flag of Essex.svg|20px]] [[Eseksa]] | subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība | subdivision_name4 = [[Taroka]] | established_title = Dibināta | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 44341 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 51 | latm = 28 | lats = 38 | latNS = N | longd = 0 | longm = 19 | longs = 22 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = RM16-RM17, RM20 | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 2 | website = {{url|https://www.thurrock.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Greisa''' ({{val|en|Grays}}) ir pilsēta (''town'') [[Anglija]]s dienvidaustrumos, [[Eseksa|Eseksā]], [[Taroka]]s unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas [[Temza]]s estuāra krastā {{nobr|33 km}} no grāfistes galvaspilsētas [[Čelmsforda]]s un {{nobr|66 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s centra. Pilsētas saimniecība saistīta ar Londonas ostu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Eseksa]] if4sgf5jptd0fts0lbajw09jxafpgbx Pīters Bergs 0 576459 4452967 4343595 2026-04-11T08:47:27Z Bendžamins 76862 4452967 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pīters Bergs | vārds_orig = ''Peter Berg'' | attēls = Peter Berg by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Pīters Bergs 2012. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|3|11}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, producents, aktieris | darbības gadi = 1988—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Pīters Bergs''' ({{Val|en|Peter Berg}}; dzimis {{Dat|1964|3|11}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]], [[scenārists]] un [[aktieris]]. Savas karjeras laikā režisējis melno komēdiju "[[Ļoti sliktas lietas]]" (1998), asa sižeta komēdiju "[[Laipni lūgti džungļos]]" (2003), sporta drāmu ''[[Friday Night Lights (filma)|Friday Night Lights]]'' (2004), trilleri "[[Karaliste (filma)|Karaliste]]" (''The Kingdom'', 2007), supervaroņu filmu "[[Henkoks (filma)|Henkoks]]" (2008), zinātniskās fantastikas kara filmu "[[Karakuģis (filma)|Karakuģis]]" (2012), kara filmu "[[Izdzīvojušais]]" (''Lone Survivor'', 2013), katastrofu filmu "[[Deepwater Horizon: Liesmas okeānā]]" (2016), asa sižeta trillerus "[[Patriotu diena]]" (2016) un "[[22. jūdze]]" (''Mile 22'', 2018), kā arī asa sižeta komēdiju ''[[Spenser Confidential]]'' (2020). Piecās viņa filmās galveno lomu atveidoja [[Marks Volbergs]]. Bergs atveidojis nozīmīgas lomas tādās filmās kā ''[[Never on Tuesday]]'' (1989), ''[[Shocker]]'' (1989), ''[[The Last Seduction]]'' (1994), ''[[The Great White Hype]]'' (1996), "[[Policisti (filma)|Policisti]]" (1997), "[[Līdzzinātājs]]" (2004), "[[Izsvēpēt dūzi]]" (2006) un "[[Lauvas jēru pavadā]]" (2007). Veidojis [[American Broadcasting Company|ABC]] seriālu ''[[Wonderland (seriāls)|Wonderland]]'' (2000), kā arī [[NBC]] seriālu "[[Visu uzvarai]]" (2006—2011), kas ir balstīts uz filmu ''Friday Night Lights''. Par šo seriālu Bergu nominēja divām [[Emmy balva|Emmy balvām]]. Veidojis ''[[Netflix]]'' miniseriālu ''[[American Primeval]]'' (2025). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergs, Pīters}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] 13md9uovwo7niq3p0n98t612ds7mecy Eiropiešu emigrācija 0 578743 4453062 4118891 2026-04-11T11:34:08Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4453062 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carte figurative et approximative représentant pour l'année 1858 les émigrants du globe, les pays dóu ils partent et ceux oú ils arrivent LOC 98687134.jpg|thumb|Pasaules emigrācijas karte 1858. gadam, ''CJ Minard'', Parīze, 1862. gads]] '''Eiropiešu emigrācija''' ir bijusi nozīmīgs globāls fenomens, kas ietekmējis pasaules [[Demogrāfija|demogrāfiju]], [[Ekonomika|ekonomiku]] un [[Kultūra|kultūru]]. No 19. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum miljoniem [[eiropieši|eiropiešu]] pameta savu dzimteni, meklējot labāku dzīvi citās pasaules daļās. Šī masveida kustība bija dažādu faktoru rezultāts, un tās sekas ir jūtamas arī šodien. Eiropiešu emigrācija sākās jau [[Viduslaiki|viduslaikos]], taču īpaši intensīva tā kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam. Šajā periodā vairāk nekā 50 miljoni eiropiešu emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām. Lielākā daļa emigrantu nāca no tādām valstīm kā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Īrija]], [[Vācija]], [[Itālija]] un [[Skandināvija|Skandināvijas valstis]]. == Cēloņi == Eiropiešu emigrācijas cēloņi bija daudzveidīgi. * Ekonomiskie apstākļi: [[Rūpnieciskā revolūcija|Rūpnieciskās revolūcijas]] laikā daudziem eiropiešiem bija grūtības atrast darbu un nodrošināt iztiku. Augošā [[nabadzība]], zems [[dzīves līmenis]] un zemes trūkums laukos piespieda cilvēkus meklēt jaunas iespējas ārzemēs. * Politiskā nestabilitāte un kari: Daudzās [[Eiropa]]s valstīs bieži notika politiskie nemieri, revolūcijas un kari, kas veicināja cilvēku aizplūšanu. Piemēram, [[Kartupeļu bads]] 1840. gados izraisīja masveida emigrāciju no Īrijas. * Relatīvā brīvība un jauni piedzīvojumi: Amerikā un citās jaunattīstības teritorijās tika piedāvātas relatīvas brīvības un iespējas, kas daudzus pievilka. Jaunie emigranti cerēja uz labāku dzīvi, zemes īpašumiem un iespējām, ko nespēja atrast Eiropā. * Koloniālā [[ekspansija]]: Dažām Eiropas valstīm bija kolonijas Āzijā, Āfrikā un Amerikā, kur tās veicināja savu pilsoņu pārvietošanos, lai apdzīvotu jaunās teritorijas. == Sekas == Eiropiešu emigrācijai bija plašas sekas gan Eiropā, gan citur pasaulē. Daudzu valstu populācija ievērojami pieauga, pateicoties eiropiešu ierašanās. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], piemēram, būtiski mainījās iedzīvotāju struktūra un kultūra, veidojot multikulturālu sabiedrību. Emigranti bieži kļuva par svarīgiem spēlētājiem [[Jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstu]] ekonomikās, radot jaunas [[rūpniecība]]s nozares un attīstot [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Eiropas valstis savukārt zaudēja [[Darbaspēks|darbaspēku]], kas varēja radīt problēmas, taču emigrantu sūtītie naudas līdzekļi bieži palīdzēja atbalstīt palikušos radiniekus. Emigrācija veicināja arī kultūras apmaiņu, kas bagātināja gan izcelsmes, gan galamērķa valstis. Tā rezultātā tika veidotas jaunas identitātes, un kultūras elementi saplūda, veidojot daudzveidīgas sabiedrības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Eiropa]] [[Kategorija:Sabiedrība]] l19v6puinntjhayjnakttvobht8173o Dalībnieka diskusija:MazurTutejszy 3 579442 4452610 4124899 2026-04-10T12:36:15Z Malarz pl 20282 Malarz pl pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:PLMandarynka]] uz [[Dalībnieka diskusija:MazurTutejszy]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/PLMandarynka|PLMandarynka]]" to "[[Special:CentralAuth/MazurTutejszy|MazurTutejszy]]" 4124899 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=PLMandarynka}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 7. septembris, plkst. 23.51 (EEST) 6lm52wspoxstxub9givyozztv36tr1w Verners Kohs 0 582124 4452753 4421141 2026-04-10T18:30:05Z Biafra 13794 atj. 4452753 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Verners Kohs | vārds_orig = | attēls = Verners Kohs 2023.jpg | att_izm = | paraksts = Verners Kohs 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=206}} | svars = {{mērv|kg=94}} | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2014—2015 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 2 = 2015—2016 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CAI Zaragoza]]'' | kl_sez 3 = 2016—2017 | klubs 3 = {{flaga|Čehija}} ''[[Get Better Academy]]'' | kl_sez 4 = 2017—2019 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Obradoiro CAB]]'' | kl_sez 5 = 2017—2018 | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Club Ourense Baloncesto]]'' | kl_sez 6 = 2019—2021 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 7 = 2021—2022 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 8 = 2022—2023 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Vanoli Cremona]]'' | kl_sez 9 = 2023 | klubs 9 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]'' | kl_sez 10 = 2023—2024 | klubs 10 = {{flaga|Polija}} ''[[Czarni Słupsk]]'' | kl_sez 11 = 2024—pašlaik | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021 | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * 3x [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]], [[2019.—2020. gada LBL sezona|2020]], [[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Verners Kohs''' (dzimis {{dat|1997|5|21||bez}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[latvietis|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Trīskārtējs LBL čempions [[VEF Rīga]] sastāvā. == Karjera == Jaunatnes basketbolā spēlējis dzimtās Ventspils sistēmā, bet 2013. gadā pārcēlies uz [[Rīga|Rīgu]], pievienojoties [[VEF Rīga]]. 2015. gadā V. Kohs devās uz [[Spānija|Spāniju]], nonākot ''[[CAI Zaragoza]]'' sistēmā. Pēc tam pārcēlies uz [[Čehija|Čehiju]], kur trenējies pazīstamajā ''[[Get Better Academy]]'' jaunatnes sistēmā. Vēlāk atgriezies Spānijā, bet no 2019. līdz 2021. gadam pārstāvēja VEF, ko trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]], visas trīs sezonas kļūdams par LBL čempionu. Pēc tam spēlējis [[BK Liepāja]], kā arī [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Polija|Polijā]]. Pēc vienas sezonas Polijā, 2024. gada augustā V. Kohs atgriezās spēlēt Latvijā, pievienojoties Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par [[Latvijas kauss basketbolā|Užavas Latvijas kausa]] ieguvēju un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas turnīrā. Pārstāvējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/63189/verners-kohs|title=Verners Kohs, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-10-14|language=en}}</ref> Pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]] aizvadījis tikai vienu spēli, 2021. gadā dodoties laukumā pārbaudes spēlē pret [[Polijas basketbola izlase|Poliju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list= {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} }} {{Latvija vir basket 2016 U-20}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{DEFAULTSORT:Kohs, Verners}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] r9rwgv1allz36yo8rm7xt8nmv72b1wk Grays 0 582710 4452864 4161716 2026-04-11T04:47:51Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: [[Greisa]] → [[Greisa (pilsēta)|Greisa]] using [[Project:AWB|AWB]] 4452864 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Greisa (pilsēta)]] n5mzqk2r40p7lopjkw0o7n0jiijgplf Tvikenemas stadions 0 591738 4452882 4433136 2026-04-11T05:16:51Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: url-status = → dead-url= using [[Project:AWB|AWB]] 4452882 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Tvikenemas stadions | native_name = ''Twickenham Stadium'' | nickname = ''Billy Williams' Cabbage Patch''<ref name="Cabbage Patch">{{Tīmekļa atsauce | title = The Rugby ground : The Twickenham Museum | url = http://www.twickenham-museum.org.uk/kids_detail.asp?ContentID=225 | publisher = twickenham-museum.org.uk | access-date = 15 April 2010 | dead-url= | archive-url = https://web.archive.org/web/20110622023332/http://www.twickenham-museum.org.uk/kids_detail.asp?ContentID=225 | archive-date = 22 June 2011 | df = }}</ref><br />''The Cabbage Patch''<br />''Twickers''<br />''Headquarters''<br />''HQ''<br />''The Big Stoop'' | logo_image = | logo_caption = | image = Stade de Twickenham à Londres.jpg | image_size = 250px | caption = Skats uz stadionu no gaisa | UEFA_rating = | fullname = | former names = | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona|Ričmonda pie Temzas|Tvikenema}} | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd =51 | latm =27 | lats =21 | latNS =N | longd =0 | longm =20 | longs =29 | longEW =W | coordinates_type = landmark | coordinates_region = United Kingdom | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | broke_ground = | built = 1907 | opened = {{dat|1909|10|2||bez}} | renovated = 1995 | expanded = | closed = | demolished = | owner = [[Anglijas regbija savienība]] | operator = | surface = zāle | scoreboard = | cost = | architect = Džons Bredlijs | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = 125 m × 70 m | acreage = | tenants = [[Anglijas regbija izlase]]<br />''[[Bath Rugby]]'' (2017–2019)<br />''[[Harlequin F.C.|Harlequins]]'' (2008–pašlaik) | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = 75 000 | cap_other_label = regbijs | cap_other = 82 000 | embedded = | website = {{URL|https://allianzstadiumtwickenham.com/}} | publictransit = }} '''Tvikenemas stadions''' ({{val|en|Twickenham Stadium}}, bieži dēvēts ''Twickenham'' vai ''Twickers'') ir [[stadions]] [[Londona]]s administratīvās apkaimes [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondas pie Temzas]] urbānajā centrā [[Tvikenema|Tvikenemā]]. Stadions ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu Apvienotajā Karalistē pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]] un ceturto lielāko Eiropā. Stadiona īpašnieks ir [[Anglijas regbija savienība]] un tajā savas mājas spēles aizvada [[Anglijas regbija izlase]]. Lai gan stadions galvenokārt tiek izmantots regbijam, tajā ir notikuši arī vairāki citi pasākumi, piemēram, grupu ''[[Iron Maiden]]'', ''[[Bon Jovi]]'', ''[[Genesis]]'', [[U2]], ''[[The Rolling Stones]]'', ''[[The Police]]'', ''[[Eagles]]'', ''[[R.E.M.]]'', dziedātājas ''[[Lady Gaga]]'' turnejas ''The Born This Way Ball Tour'' ietvaros, koncerti. Tvikenhema uzņēma arī [[Līgas regbijs|Regbija līgas]] Izaicinājuma kausa finālu. Un jau vairāk nekā 50 gadus Jehovas liecinieki stadionā rīko ikgadējos kongresus. 2024. gada 5. augustā tika paziņots, ka ''Twickenham stadions'' tiks pārdēvēts par ''Allianz Stadium, Twickenham'' kā daļu no apdrošināšanas kompānijas ''[[Allianz]]'' ilgtermiņa finanšu ieguldījumu plāna stadiona attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2024-08-05 |title=Allianz pledges long-term commitment to rugby through a multi-year partnership with the Rugby Football Union |url=https://www.twickenhamstadium.com/news/stadium/allianz-pledges-long-term-commitment-to-rugby-through-a-multi-year-partnership-with-the-rugby-football-union |access-date=2024-08-07 |website=twickenham |language=}}</ref> == Pasaules kauss regbijā == Tvikenhemas stadionā 1991., 1999. un 2015. gadā ir notikušas [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] spēles, tostarp fināls 1991. un 2015. gadā, kad Anglija uzņēma šo turnīru. Stadionā notika arī pusfināli 1999. gadā, tostarp Francijas izlases slavenā uzvara ar rezultātu 43:31 pār Jaunzēlandes izlasi. 2023. gada augustā stadions tika apstiprināts kā viena no astoņām [[2025. gada Pasaules kauss regbijā sievietēm|2025. gada Pasaules kausa sievietēm]] izcīņas norises vietām.<ref name="2025 Rugby World Cup">{{Ziņu atsauce | url=https://www.bbc.co.uk/sport/rugby-union/66576330 | title=Rugby World Cup 2025: Eight host venues named for tournament in England | publisher=[[BBC Sport]] | date=21 August 2023 | access-date=22 August 2023 | language=en-UK}}</ref> == Pasaules regbija muzejs == Stadionā atrodas arī [[Pasaules regbija muzejs]]. Muzejs aptver visu pasaules regbija vēsturi, ne tikai Anglijas regbija. Tas stāsta par sporta veida vēsturi, tostarp spēles pionieriem [[Viljams Vebs Ellis|Viljamu Vebu Elisu]] un [[Ričards Lindons|Ričardu Lindonu]], izmantojot interaktīvas attēlošanas metodes. Muzejā ir nepārtraukta speciālu izstāžu programma, kas aptver aktuālas tēmas un piedāvā iespēju izstādīt dažus no kolekcijas nozīmīgākajiem priekšmetiem. Tādi unikāli eksponāti kā Anglijas regbija izlases krekls no pirmās regbija starptautiskās spēles 1871. gadā starp Angliju un [[Skotijas regbija izlase|Skotiju]] un (līdz 2005. gadam) [[Veba Ellisa kauss|Viljama Veba Elisa kausu]], ko Anglija ieguva [[2003. gada Pasaules kauss regbijā|2003. gada Pasaules kausā regbijā]]. ''Twickenham'' stadiona apskates ekskursijas ir pieejamas arī apmeklējot muzeju un notiek četras reizes dienā (no otrdienas līdz sestdienai) un divas reizes svētdienās. Tas parasti ir atvērts katru nedēļas dienu, izņemot pirmdienas un spēļu dienas, kad biļetes par īpašu cenu ir pieejamas tikai spēles apmeklētāju biļešu īpašniekiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} [[Kategorija:Regbija stadioni]] rhvc5l6oywkx0vauixfx9l1jow3u6gf 2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās 0 594303 4452729 4403197 2026-04-10T17:56:29Z Biafra 13794 t. 4452729 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās | Logo = 2025 World Athletics Indoor Championships Logo.png | Izmērs = 300 | Stadions = Naņdzjinas kubs | Norises vieta = {{vieta|Ķīna|Naņdzjina}} | Laiks = 21.—23. marts | Valstu skaits = 127 | Atlētu skaits = 576 | Disciplīnas = 26 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]] | Nākamais = ''[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]'' }} '''2025. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]''' bija 20. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] telpās, ko organizēja ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notika [[Naņdzjina|Naņdzjinā]], [[Ķīna|Kīnā]], no 21. līdz 23. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-competition-decisions |title=World Athletics Council competition decisions announced |language=en |date={{dat|2023|5|22|N|bez}}|website=worldathletics.org |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}}}}</ref> Sacensības tika aizvadītas jaunuzceltajā "Naņdzjinas kubā", kas atrodas [[Naņdzjinas jaunatnes olimpiskais sporta parks|Naņdzjinas jaunatnes olimpiskajā sporta parkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldathleticsnanjing25.cn/html/enindex/ennews/focusnews/2024/1211/330.html |title=Nanjing's Cube is ready |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250411202734/https://www.worldathleticsnanjing25.cn/html/enindex/ennews/focusnews/2024/1211/330.html }}</ref> Sākotnēji Naņdzjinā bija paredzēts rīkot Pasaules čempionātu vieglatlētikā telpās 2020. gadā, pēc tam tas tika pārcelts uz 2021. gadu un pēc tam uz 2023. gadu. Visi šie norises laiki tika atcelti [[Covid-19 pandēmija]]s noteikumu Ķīnā dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-indoor-championships-nanjing-2023-postponed |title=World Athletics Indoor Championships Nanjing 2023 to be postponed |website=worldathletics.org |language=en |date={{dat|2022|9|1|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|14||bez}}}}</ref> Ķīna Pasaules čempionātu vieglatlētikā telpās rīkoja pirmo reizi. Čempionātā trīs dienu sacensībās tika izcīnīti medaļu komplekti 26 disciplīnās (13 vīriešiem un 13 sievietēm).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/nanjing25/key-info |title=Key info for the World Indoor Championships Nanjing 25 |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}}}}</ref> Visvairāk zelta medaļu (6) ieguva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportisti, viņi izcīnīja arī visvairāk medaļu kopumā (16). No [[Latvija]]s labāko rezultātu uzrādīja kārtslēcējs [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu. == Sacensību kalendārs == ''Sacensību sākuma laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas laika]] ([[UTC+2]])''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/nanjing25/timetable |title=Nanjing 2025 Timetable |language=en |website=worldathletics.org |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%;position:relative; line-height:1.6em;" width=40% |- |bgcolor="#D0A9F5" align=center|R1||1. kārta |bgcolor="#D9FFB2" align=center|SF||Pusfināli |bgcolor="#FFDF80" align=center|F||Fināls |- | colspan="6" align="center" |R = rīta sesija, V = vakara sesija |} {{columns-start|width=100%}} {|class="wikitable mw-datatable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.5em;" |+Vīrieši |- align=center ! Datums → || width=80px colspan=4|21. marts || width=80px colspan=4|22. marts || width=80px colspan=4|23. marts |- ! Disciplīna ↓ || width=40px colspan=2|R || width=40px colspan=2|V || width=40px colspan=2|R || width=40px colspan=2|V || width=40px colspan=2|R || width=40px colspan=2|V |- align=center | align=left| 60 m || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2"|SF || bgcolor="#FFDF80"|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| 400 m || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| 800 m || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| 1500 m || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| 3000 m || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| 60 m/b || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2"|SF || bgcolor="#FFDF80"|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| 4×400 m stafete || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| Augstlēkšana || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| Kārtslēkšana || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| Tāllēkšana || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| Trīssoļlēkšana || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| Lodes grūšana || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| Septiņcīņa || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=8|F |} {{column}} {|class="wikitable mw-datatable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.5em;" |+Sievietes |- align=center ! Datums → || width=80px colspan=4|21. marts || width=80px colspan=4|22. marts || width=80px colspan=4|23. marts |- ! Disciplīna ↓ || width=40px colspan=2|R || width=40px colspan=2|V || width=40px colspan=2|R || width=40px colspan=2|V || width=40px colspan=2|R || width=40px colspan=2|V |- align=center | align=left| 60 m || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2"|SF || bgcolor="#FFDF80"|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| 400 m || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| 800 m || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || bgcolor="#D9FFB2" colspan=2|SF || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| 1500 m || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| 3000 m || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| 60 m/b || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#D9FFB2"|SF || bgcolor="#FFDF80"|F |- align=center | align=left| 4×400 m stafete || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#D0A9F5" colspan=2|R1 || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F |- align=center | align=left| Augstlēkšana || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| |- align=center | align=left| Kārtslēkšana || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| Tāllēkšana || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| |- align=center | align=left| Trīssoļlēkšana || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| Lodes grūšana || colspan=2| || bgcolor="#FFDF80" colspan=2|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- align=center | align=left| Pieccīņa || bgcolor="#FFDF80" colspan=4|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} {{columns-end}} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="border:0; position:relative; font-size:100%;" |+{{nowrap|Detalizēts sacensību kalendārs}} ! colspan="4" |1. diena — 21. marts |- ! style="width:5em" |Laiks !Disciplīna !Dzimums !Kārta |- | align="center" |04:05 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |S |Pieccīņa |- | align="center" |04:18 |400 metri | align="center" |S |1. kārta |- | align="center" |04:50 |Augstlēkšana | align="center" |S |Pieccīņa |- | align="center" |05:00 |400 metri | align="center" |V |1. kārta |- | align="center" |05:25 |Trīssoļlēkšana | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |05:40 |800 metri | align="center" |S |1. kārta |- | align="center" |06:25 |800 metri | align="center" |V |1. kārta |- | align="center" |07:10 |60 metri | align="center" |V |1. kārta |- | align="center" |07:15 |Lodes grūšana | align="center" |S |Pieccīņa |- ! colspan="4" | |- | align="center" |12:30 |Augstlēkšana | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |12:35 |1500 metri | align="center" |S |1. kārta |- | align="center" |12:42 |Tāllēkšana | align="center" |S |Pieccīņa |- | align="center" |13:20 |1500 metri | align="center" |V |1. kārta |- | align="center" |13:48 |Lodes grūšana | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |14:10 |60 metri | align="center" |V |Pusfināli |- | align="center" |14:33 |400 metri | align="center" |S |Pusfināli |- | align="center" |14:50 |400 metri | align="center" |V |Pusfināli |- | align="center" |15:08 |800 metri | align="center" |S |'''Pieccīņas fināls''' |- | align="center" |15:20 |60 metri | align="center" |V |'''Fināls''' |- ! colspan="4" |2. diena — 22. marts |- !Laiks !Disciplīna !Dzimums !Kārta |- | align="center" |04:05 |60 metri | align="center" |V |Septiņcīņa |- | align="center" |04:10 |Kārtslēkšana | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |04:25 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |V |1. kārta |- | align="center" |04:45 |Tāllēkšana | align="center" |V |Septiņcīņa |- | align="center" |05:15 |60 metri | align="center" |S |1. kārta |- | align="center" |06:05 |800 metri | align="center" |S |Pusfināli |- | align="center" |06:10 |Lodes grūšana | align="center" |V |Septiņcīņa |- | align="center" |06:25 |800 metri | align="center" |V |Pusfināli |- ! colspan="4" | |- | align="center" |12:34 |Kārtslēkšana | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |12:37 |Augstlēkšana | align="center" |V |Septiņcīņa |- | align="center" |13:05 |3000 metri | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |13:10 |Trīssoļlēkšana | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |13:25 |3000 metri | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |13:50 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |V |Pusfināli |- | align="center" |14:15 |60 metri | align="center" |S |Pusfināli |- | align="center" |14:44 |400 metri | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |14:55 |400 metri | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |15:05 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |15:18 |60 metri | align="center" |S |'''Fināls''' |- ! colspan="4" |3. diena — 23. marts |- !Laiks !Disciplīna !Dzimums !Kārta |- | align="center" |04:05 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |V |Septiņcīņa |- | align="center" |04:16 |Tāllēkšana | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |04:25 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |S |1. kārta |- | align="center" |05:08 |4x400 metru stafete | align="center" |V |1. kārta |- | align="center" |05:15 |Kārtslēkšana | align="center" |V |Septiņcīņa |- | align="center" |05:30 |4 x 400 metru stafete | align="center" |S |1. kārta |- | align="center" |05:55 |Augstlēkšana | align="center" |S |'''Fināls''' |- ! colspan="4" | |- | align="center" |13:35 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |S |Pusfināli |- | align="center" |13:40 |Tāllēkšana | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |13:46 |Lodes grūšana | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |14:02 |1000 metri | align="center" |V |'''Septiņcīņas fināls''' |- | align="center" |14:15 |1500 metri | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |14:28 |1500 metri | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |14:40 |800 metri | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |14:48 |800 metri | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |14:57 |60 metru barjerskrējiens | align="center" |S |'''Fināls''' |- | align="center" |15:07 |4x400 metru stafete | align="center" |V |'''Fināls''' |- | align="center" |15:18 |4x400 metru stafete | align="center" |S |'''Fināls''' |} == Rezultāti == === Vīrieši === {|{{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 60 metri | {{flagathlete|[[Džerimaija Azu]]|GBR}}|| 6,49 =PB | {{flagathlete|[[Laklens Kenedijs]]|AUS}}|| 6,50 | {{flagathlete|[[Akani Simbine]]|RSA}}|| 6,54 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Kristofers Beilijs]]|USA}} || 45,08 | {{flagathlete|[[Braiens Fausts]]|USA}} || 45,47 =PB | {{flagathlete|[[Džeikorijs Patersons]]|USA}} || 45,54 |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Džošs Hoī]]|USA}} || 1:44,77 | {{flagathlete|[[Eliots Krestans]]|BEL}} || 1:44,81 | {{flagathlete|[[Elvins Hosue Kanaless]]|ESP}} || 1:45,03 |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:38,79 | {{flagathlete|[[Nīls Gorlijs]]|GBR}} || 3:39,07 | {{flagathlete|[[Lūks Hauzers]]|USA}} || 3:39,17 |- | 3000 metri | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 7:46,09 SB | {{flagathlete|[[Berihu Aregavi]]|ETH}} || 7:46,25 SB | {{flagathlete|[[Kajs Robinsons]]|AUS}} || 7:47,09 |- | 60 m/b | {{flagathlete|[[Grānts Holovejs]]|USA}}|| 7,42 | {{flagathlete|[[Vilems Belosians]]|FRA}}|| 7,54 | {{flagathlete|[[Liu Dzjuņsji]]|CHN}}|| 7,55 |-valign=top | 4×400 metru stafete | {{USA}}<br>[[Elaidža Godvins]]<br>[[Braiens Fausts]]<br>[[Džeikorijs Patersons]]<br>[[Kristofers Beilijs]] || 3:03,13 SB | {{JAM}}<br>[[Rašīns Makdonalds]]<br>[[Džasona Deniss]]<br>[[Kimars Fārkharsons]]<br>[[Demars Frānsiss]] || 3:05,05 SB | {{HUN}}<br>[[Patriks Simons Enjingi]]<br>[[Zoltāns Vāls]]<br>[[Ārpāds Kovāčs]]<br>[[Atila Molnārs]] || 3:06,03 '''NR''' |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[U Sanghjoks]]|KOR}} || 2,31 m =SB | {{flagathlete|[[Hamišs Kers]]|NZL}} || 2,28 m | {{flagathlete|[[Reimonds Ričardss]]|JAM}} || 2,28 m |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,15 m | {{flagathlete|[[Emmanuils Karalis]]|GRE}} || 6,05 m '''NR''' | {{flagathlete|[[Sems Kendrikss]]|USA}} || 5,90 m =SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Matija Furlāni]]|ITA}} || 8,30 m | {{flagathlete|[[Veins Pinoks]]|JAM}} || 8,29 m SB | {{flagathlete|[[Liams Edkoks]]|AUS}} || 8,28 m |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Andi Diass Ernandess]]|ITA}} || 17,80 m WL | {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,33 m SB | {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BFA}}{{efn|Sākotnējais bronzas medaļnieks [[Almirs dus Santuss]] no Brazīlijas tika diskvalificēts par neatbilstošu apavu valkāšanu,}} || 17,15 m SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Tomass Volšs|Toms Volšs]]|NZL}} || 21,65 m SB | {{flagathlete|[[Rodžers Stīns]]|USA}} || 21,62 m SB | {{flagathlete|[[Adrians Piperi]]|USA}} || 21,48 m |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Sanders Skotheims]]|NOR}} || 6475 | {{flagathlete|[[Johanness Erms]]|EST}} || 6437 '''NR''' | {{flagathlete|[[Tils Šteinforts]]|GER}} || 6275 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} {{notelist}} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 60 metri | {{flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 7,04 | {{flagathlete|[[Zajnaba Doso]]|ITA}} || 7,06 | {{flagathlete|[[Patrīcija van der Vekena]]|LUX}} || 7,07 |- | 400 metri | {{flagathlete|[[Embera Eninga]]|GBR}} || 50,60 | {{flagathlete|[[Aleksisa Holmsa]]|USA}} || 50,63 | {{flagathlete|[[Henriete Jēgere]]|NOR}} || 50,92 |- | 800 metri | {{flagathlete|[[Prudensa Sekgodiso]]|RSA}} || 1:58,40 WL | {{flagathlete|[[Nigista Getačeva]]|ETH}} || 1:59,63 PB | {{flagathlete|[[Patrisija Silva]]|POR}} || 1:59,80 '''NR''' |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,96 '''ČR''' | {{flagathlete|[[Diribe Veltedži]]|ETH}} || 3:59,30 | {{flagathlete|[[Džordžija Bella|Džordžija Hantere-Bella]]|GBR}} || 3:59,84 PB |- | 3000 metri | {{flagathlete|[[Frevejni Hailu]]|ETH}} || 8:37,21 | {{flagathlete|[[Šelbija Holihana]]|USA}} || 8:38,26 | {{flagathlete|[[Džesika Halla]]|AUS}} || 8:38,28 |- | 60 m/b | {{flagathlete|[[Devina Čārltone]]|BAH}} || 7,72 SB | {{flagathlete|[[Ditadži Kambundži]]|SUI}} || 7,73 | {{flagathlete|[[Akera Nadženta]]|JAM}} || 7,74 SB |-valign=top | 4×400 metru stafete | {{USA}}<br />[[Kvanera Heisa]]<br>[[Beilija Līra]]<br>[[Rozija Efionga]]<br>[[Aleksisa Holmsa]] || 3:27,45 | {{POL}}<br />[[Justina Sventi-Ersetica]]<br>[[Aleksandra Formella]]<br>[[Anastazja Kusa]]<br>[[Anna Grica]] || 3:32,05 SB | {{AUS}}<br />[[Elija Bīra]]<br />[[Ella Konolija]]<br />[[Bella Paskvali]]<br />[[Džemma Polarda]] || 3:32,65 SB |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Nikola Olislagersa]]|AUS}} || 1,97 m SB | {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 1,97 m | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 1,95 m |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Marī Žilī Bonēna]]|FRA}} || 4,75 m ='''NR''' | {{flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,70 | {{flagathlete|[[Angelika Mozere]]|SUI}} || 4,70 |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Klēra Braienta]]|USA}} || 6,96 m PB | {{flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6,83 m | {{flagathlete|[[Fatima Diame]]|ESP}} || 6,72 m |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Lejanisa Peresa Ernandesa]]|CUB}} || 14,93 m WL | {{flagathlete|[[Ljadagmisa Povea]]|CUB}} || 14,57 m =SB | {{flagathlete|[[Ana Peleteiro-Kompaore]]|ESP}} || 14,29 m |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Sāra Mitone]]|CAN}} || 20,48 m | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,07 m | {{flagathlete|[[Čeisa Džeksone]]|USA}} || 20,06 m |- | Pieccīņa | {{flagathlete|[[Sāga Vanninena]]|FIN}}|| 4821 | {{flagathlete|[[Keita O'Konora]]|IRE}}||4742 | {{flagathlete|[[Talija Bruksa]]|USA}}|| 4669 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = CHN | gold_USA = 6 | silver_USA = 4 | bronze_USA = 6 | gold_NOR = 3 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 1 | gold_ETH = 2 | silver_ETH = 3 | bronze_ETH = 0 | gold_GBR = 2 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 1 | gold_ITA = 2 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 0 | gold_AUS = 1 | silver_AUS = 2 | bronze_AUS = 4 | gold_SUI = 1 | silver_SUI = 2 | bronze_SUI = 1 | gold_CUB = 1 | silver_CUB = 1 | bronze_CUB = 0 | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 0 | gold_RSA = 1 | silver_RSA = 0 | bronze_RSA = 1 | gold_BAH = 1 | silver_BAH = 0 | bronze_BAH = 0 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 0 | bronze_CAN = 0 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 0 | gold_KOR = 1 | silver_KOR = 0 | bronze_KOR = 0 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 0 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 1 | host_CHN = yes | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 1 | bronze_BEL = 0 | gold_EST = 0 | silver_EST = 1 | bronze_EST = 0 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 1 | bronze_GRE = 0 | gold_IRL = 0 | silver_IRL = 1 | bronze_IRL = 0 | gold_NED = 0 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 0 | gold_NZL = 1 | silver_NZL = 1 | bronze_NZL = 0 | gold_JAM = 0 | silver_JAM = 2 | bronze_JAM = 2 | gold_SLO = 0 | silver_SLO = 1 | bronze_SLO = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 3 | gold_BUR = 0 | silver_BUR = 0 | bronze_BUR = 1 | gold_GER = 0 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1 | gold_LUX = 0 | silver_LUX = 0 | bronze_LUX = 1 | gold_POR = 0 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 1 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 1 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 1 | gold_POL = 0 | silver_POL = 1 | bronze_POL = 0 }} == Latvijas sportisti == [[Latvija|Latviju]] pasaules čempionātā pārstāvēja trīs sportisti — kārtslēcējs [[Valters Kreišs]], vidējo distanču skrējējs [[Uģis Jocis]] 1500 metros un sprinteris [[Roberts Jānis Zālītis]] 60 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5392/zinami-latvijas-parstavji-pasaules-cempionata-telpas |title=Zināmi Latvijas pārstāvji Pasaules čempionātā telpās |date={{dat|2025|3|12|N|bez}}|website=athletics.lv |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| 8. || 5,50 m |- |align=left|[[Uģis Jocis]]||1500 metri|| 20. || 3:50,27 |- |align=left|[[Roberts Jānis Zālītis]]||60 metri|| 37. || 6,78 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās}} [[Kategorija:2025. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]] [[Kategorija:Vieglatlētika Ķīnā]] szmnkkwuods74ni9zzldlhaoy6jb17g Latvijas vēstnieks Čehijā 0 594307 4452733 4243477 2026-04-10T18:00:05Z Biafra 13794 4452733 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvian embassy Prague 4430.JPG|thumb|300px|Latvijas vēstniecības Čehijā ēka Prāgā (2007)]] '''Latvijas vēstnieks Čehijā''' ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Čehija|Čehijas Republikā]]. Vēstniecība (''Velvyslanectví Lotyšské republiky v České republice'') atrodas Hradešínská 1022/3 [[Prāga|Prāgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=Latvijas Republikas vēstniecība Čehijas Republikā |access-date={{dat|2025|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }} |archive-url= }}</ref> [[Latvijas pagaidu valdība]]s pirmais pārstāvis Prāgā 1919. gadā bija [[Vilhelms Šreiners]]. [[Čehoslovākija]] atzina Latvijas neatkarību ''de facto'' 1921. gada 26. aprīlī un ''de iure'' 29. decembrī. Latvija 1922. gada 5. janvārī nodibināja diplomātiskās attiecības ar Čehoslovākijas Republiku. Par Latvijas konsulu, pēc 1927. gada par ģenerālkonsulu Prāgā kļuva [[Eduards Krasts]]. 1930. gada 1. augustā atvēra Latvijas sūtniecību Prāgā. Sūtniecība pārtrauca darboties, kad pēc Čehijas aneksijas 1939. gada 16. martā izveidojās [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts]]. 1991. gada 29. augustā Čehoslovākijas Federatīvā Republika atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 9. septembrī atjaunoja diplomātiskās attiecības. Pēc 1993. gada 1. janvāra tās turpinājās kā Latvijas un Čehijas diplomātiskās attiecības. == Sūtņi == * [[Kārlis Ducmanis]], ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā (no 1930. gada augusta līdz 1933. gada augustam) ar rezidenci Prāgā * [[Mārtiņš Nukša]], ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā (no 1933. gada 1. augusta), pēc Čehoslovākijas sadalīšanas viņš atgriezās Latvijā == Vēstnieki == * [[Valdis Krastiņš]], ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijā un [[Slovākija|Slovākijā]] no 1993. līdz 1997. gadam * [[Aija Odiņa]] (1997—2001), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čehijā un pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] * [[Iveta Šulca]] (2001—2006), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čehijā un [[Horvātija|Horvātijā]] * [[Argita Daudze]] (2006—2010), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čehijā un Horvātijā * [[Kaspars Ozoliņš]] (2010—2013), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijā un Horvātijā * [[Alberts Sarkanis]] (2013—2018), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijā * [[Gunta Pastore]] (2018—2022), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čehijā, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], [[Kosova|Kosovā]] un [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] * [[Elita Kuzma]] (2023—2024), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čehijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā un Ziemeļmaķedonijā * [[Vilmārs Heniņš]] (no 2024) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Čehijā|*]] mk0kym6o77lp2platftctpi8e8sm2qd Augustīns Vološins 0 594340 4452866 4324579 2026-04-11T04:50:04Z Biafra 13794 4452866 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Волошин А.jpg|thumb|Augustīns Vološins]] '''Augustīns Vološins''' ({{val|uk|Августин Волошин}}; 1874—1945) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķis, priesteris un pedagogs, kurš kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu. [[Ukrainas Varonis]] (2002, pēcnāves kārtā). No 1938. gada 26. oktobra bija [[Piekarpatu Rutēnija]]s valdības premjerministrs, kas 1938. gada 22. novembrī ieguva [[Autonomija|autonomiju]] [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas Republikas]] sastāvā, bet no 1938. gada 30. decembra jaunu nosaukumu — Karpatu Ukraina. Svarīgs Vološina pasākums bija valsts aparāta [[ukrainizācija]], kura ievērojamu daļu veidoja [[čehi]]. Jau 1938. gada 23. decembrī tika izdots rīkojums, ka visiem darbiniekiem jāprot ukraiņu valoda. 1939. gada 15. martā Vološins pasludināja Karpatu Ukrainas neatkarību, taču jau nākamajā dienā to okupēja [[Ungārija]]. Vološins devās trimdā, bet 1945. gadā viņu apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vološins, Augustīns}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] 96kxk8yje28u9xikuidzh2j16x72ffx Gomfoteriji 0 594374 4452886 4242742 2026-04-11T05:26:54Z Biafra 13794 4452886 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Gomphotherium NT small.jpg | att_nosaukums = Gomfoterija ''[[Gomphotherium angustidens|G. angustidens]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji |augstākā kārta =Afrotheria |augstākā kārta_lv = Āfrikas placentāļi | virskārta = Paenungulata | virskārta_lv = Āfrikas nagaiņi | kārta = Proboscidea | kārta_lv = Snuķaiņi | dzimta = Gomphotheriidae | dzimta_lv = Gomfoterīdi | ģints = Gomphotherium | ģints_lv = Gomfoteriji | binomial = Gomphotherium <small>Burmeister, 1837</small> | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Gomfoteriji''' (''Gomphotherium'' no grieķu ''γόμφος'' — knaģis un ''θηρίον'' — zvērs) ir izmirušu [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Kainozojs|kainozoja ērā]]. [[Miocēns|Miocēnā]] un [[Pliocēns|pliocēnā]] tie apdzīvoja plašas teritorijas [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču radās viņi [[Oligocēns|oligocēnā]] [[Āfrika|Āfrikā]]. Šo snuķaiņu paliekas ir sastopamas diezgan bieži, bet fragmentāri. Gandrīz pilns skelets tika atrasts pie [[Mīldorfa]]s netālu no [[Minhene]]s, un tas skaustā bija virs 3 metrus augsts. Taču parasti gomfoteriji ir būtiski zemāki. Šīs ģints pārstāvji pēc izskata atgādina [[Ziloņu dzimta|ziloņus]], taču būtiski no tiem atšķiras. Gomfoterijiem [[galvaskauss]] bija daudz plakanāks un garāks par mūsdienu ziloņiem, un tam bija četri [[triecējzobi]]. Tie bija izteikti [[zālēdāji]] un barojās galvenokārt ar jauktu dažādu augu barību. Pētījumu vēsturē gomfoteriji parasti tika klasificēti kā [[mastodonti]], prezentējot primitīvus snuķaiņus, taču tagad šāda klasifikācija netiek atzīta. Mūsdienu sistemātikā tie tiek iekļauti [[Gomfoterīdi|gomfoterīdu]] dzimtā, kas hronoloģiski un evolucionāri bija mūsdienu ziloņu priekšteči. Kopumā gomfoteriji ir sugām un formām bagāta ģints, kas ir bieži sastopami, taču atradumu fragmetārā rakstura dēļ vēl joprojām ir problēmas ar atsevišķu sugu precizēšanu. Daži speciālisti uzskata gomfoterijus kā [[Parafilija|parafilētisku]] snuķaiņu grupu. Gomfoteriju tipiskā suga ir ''Mastodon angustidens'' <small>Cuvier, 1817</small> jeb ''[[Gomphotherium angustidens]]''. == Apraksts == Gomfoteriju sugu lielākā daļa izmēros bija līdzīgi [[Āzijas zilonis|Āzijas zilonim]]. Piemēram, ''[[Gomphotherium productum]]'' (zināms pēc 35 gadīga [[Tēviņš|tēviņa]]) bija 2,51 m augsts un svēra 4,6 tonnas. Pats lielākais ir ''[[Gomphotherium steinheimense]]'' sugas pārstāvis (zināms pēc 37 gadīga tēviņa, atrasta pie Mīldorfas), kurš bija 3,17 metrus augsts un 6,7 tonnas smags.<ref>Larramendi, A. (2016). ''"Shoulder height, body mass and shape of proboscideans"'', Acta Palaeontologica Polonica. 61</ref> === Galvaskauss === [[Attēls:Gomfoterijs (Gomphotherium angustidens).jpg|thumb|360px|Gomfoterija ''Gomphotherium angustidens'' galvaskauss]] Gomfoteriju galvaskauss bija ļoti liels, taču parasti saglabājies fragmentāri. Tam raksturīga īpašība bija tā, ka tas bija ļoti izstiepts, salīdzinājumā ar mūsdienu ziloņiem, jo tam bija zemāka un ne tik sfēriska galvaskausa augšējā daļa. Galvaskausa augšējās daļas kauliem bija ar gaisu pildītas kameras, kuras, no vienas puses samazināja visas galvas svaru, bet no otras puses kalpoja par daudz spēcīgākas [[muskulatūra]]s stiprinājuma vietu, pateicoties palielinātam muskuļu stiprināšanās virsmas laukumam. Tas bija nepieciešams milzīgās galvas stabilizācijai, kura saturēja vēl četrus lielus triecējzobus. [[Pakauša kauls]] bija īss un vertikāls, un skatā no aizmugures tam bija trapecvedīgs griezums, platumā līdz 77 cm. [[Deguna kauls]] atradās salīdzinoši augstu galvaskausa priekšējā daļā un pie nāsīm bija nedaudz piepacelti kauli, kas kalpoja kā [[Snuķis|snuķa]] stiprinājuma punkti. Atšķirībā no mūsdienu ziloņiem, augšējo triecējzobu [[Alveola|alveolām]] bija tieši uz priekšu vērsts stāvoklis. Gomfoterijiem raksturīgais ļoti masīvais [[apakšžoklis]] varēja sasniegt 129 cm garumu, un tāpēc bija daudz iztieptāks, kā mūsdienu ziloņiem. Apakšžokļa pagarinājums veidojās pateicoties attīstītajiem apakšējiem triecējzobiem, kuru alveolas bija izvietotas laterāli no [[Simfīzs|simfīza]] un bija orientētas galvenokārt horizontāli. Simfīzs bija ļoti izturīgs un sasniedza 52 cm garumu, aizstiepjoties līdz aizmugurējai [[zobi|zobu]] rindai. Apakšžoklis kopumā bija šaurs un tā abi zari savienojās savā starpā zem 40° leņķa. Priekšējo [[Dzerokļi|dzerokļu]] apvidū apakšžoklis bija apmēram 21,5 cm augsts. Šeit abi apakšžokļa zari atradās ap 10 cm viens no otra. Vislielāko platumu apakšžoklis sanedza šķērsenisko locītavu galos, un attālums starp to iekšējām malām bija 26 cm, bet starp ārējām malām — 62 cm.<ref>Ursula B. Göhlich: Elephantoidea (Proboscidea, Mammalia) aus dem Mittel- und Obermiozän der Oberen Süßwassermolasse Süddeutschlands: Odontologie und Osteologie. Münchner Geowissenschaftliche Abhandlungen Reihe A 36, München, 1998</ref> === Dzerokļi === [[Attēls:Gomphotherium angustidens molar.jpg|thumb|270px|Gomfoterija ''G. angustidens'' dzeroklis]] Līdzīgi mūsdienu ziloņiem, gomfoterijiem bija horizontāla zobu maiņa, kas nozīmēja to, ka katram žokļu lokam parasti bija tikai viens funkcionējošs dzeroklis, bet kopā tie bija četri. Šī īpašība atšķīra gomfoterijus no senākiem lielajiem snuķaiņiem, piemēram, [[dinoteriji]]em, kuriem joprojām bija novērojama vertikālā zobu maiņa, kas ir raksturīga arī lielākai daļai mūsdienu [[Zīdītāji|zīdītāju]], kuriem visi zobi funkcionē vienlaicīgi. Horizontālajā zobu maiņā jaunais zobs parādās tikai tad, kad iepriekšējais ir jau lielā mērā nodilis. Zobu formula pieaugušajiem gomfoterijiem, ieskaitot triecējzobus, ir šāda: <small><math>\frac{1.0.2.3.}{1.0.2.3.}</math></small>. Priekšdzerokļi veidojās [[Piena zobi|piena zobu]] fāzē un kopumā bija pa trim katrā žokļu lokā (dP2-4). Bez to, katrā žokļu lokā bija pa diviem pastāvīgiem priekšdzerokļiem, kuri atradās pirms (P3) un pēc (P4) pirmā dzerokļa. Gomfoterijs varēja mainīt zobus kopumā septiņas reizes pēc pirmā dzerokļa izšķilšānās. Pēc savas morfoloģijas priekšdzerokļi jau bija līdzīgi pastāvīgajiem dzerokļiem, tiem bija zems vainags (brahiodonts), bet uz gremojamās virsmas raksturīgi emaljas pauguriņi (bunodonti). Katrs šādu pauguriņu pāris veidoja izcilni uz gremojamās virsmas. Pirmajiem diviem dzerokļiem bija pa trim ķīļiem (trilofodonti), bet pēdējam dzeroklim bija četri vai pieci ķīļi (četri [[Augšžokļa kauls|augšžoklī]] un pieci apakšžoklī). Pēdējiem diviem piena priekšdzerokļiem bija taisnstūrveida forma un arī trīs ķīļi katram, atšķirībā no diviem pastāvīgajiem priekšdzerokļiem, kuriem bija apaļīga forma un tikai divi ķīļi.<ref>William J. Sanders: Horizontal tooth displacement and premolar occurrence in elephants and other elephantiform proboscideans. Historical Biology, 2018.</ref> Dzerokļu izmēri pastāvīgi pieauga, kur pēdējais priekšdzeroklis bija ap 4 cm garš, bet pēdējais dzeroklis varēja sasniegt 23 cm garumu. Dzerokļu bunodontā uzbūve būtiski atšķiras no mūsdienu ziloņu dzerokļiem, kuri sastāv no [[emalja]]s plāksnītēm un tāpēc izskatās diezgan plakani. Citi, pamatā [[Filoģenētika|filoģenētiski]] senāki snuķaiņi, piemēram, [[mastodontīdi]] un [[dinoteriīdi]], raksturojas ar izteikti lofodontu vai zigodontu dzerokļu struktūru, t.i. šo dzīvnieku dzerokļiem bija būtiski piepacelti emaljas ķīļi, kas piešķīra tiem jumtveida struktūru.<ref>Jan van der Made: The evolution of the elephants and their relatives in the context of a changing climate and geography. In: Harald Meller (Hrsg.): Elefantenreich — Eine Fossilwelt in Europa. Halle/Saale, 2010, S. 340—360</ref> === Triecējzobi === Gomfoterijam bija četri triecējzobi, pa vienam katrā žokļa zarā. Līdzīgi citiem snuķaiņiem, tie bija pārveidoti [[priekšzobi]], kuriem visā dzīves laikā nebija sakņu un paplašinājumu. Atšķirībā no mūsdienu ziloņu triecējzobiem, kas sastāv galvenokārt no [[Dentīns|dentīna]], gomfoterijiem bija šaura 1 līdz 3 mm bieza emaljas josla, kas stiepās gar visu zoba sānu malu. Augšējie triecējzobi veidojās no otrā priekšzoba, līdzīgi mūsdienu ziloņiem, un parasti bija virzīti uz priekšu, nedaudz noliekti uz leju. Šķērsgriezums pie pamatnes bija ovāls, izmēros ap 13 x 9 cm, bet galos tie ieguva apaļu formu, pakāpeniski sašaurinoties. Garums varēja sasniegt 150 cm. Savukārt, apakšžokļa triecējzobi veidojās no pirmajiem priekšžobiem (I1), bija apmēram 46 cm gari, t.i. īsāki un tievāki par augšējiem triecējzobiem. Arī apakšējiem triecējzobiem pie pamatnes bija ovāls šķērsgriezums 6,6 x 4,8 cm diametrā, tie bija daudzmaz taisni, taču sašaurinājās tikai pašā galā. Pēc aplēsēm augšējie triecējzobi varētu svērt ap 12 kg katrs, bet apakšējie, savukārt, svēra tikai vienu divdesmito daļu no augšējo triecējzobu svara.<ref>Asier Larramendi: Estimating tusk masses in proboscideans: a comprehensive analysis and predictive model. Historical Biology, 2023.</ref> === Skelets === [[Attēls:Gomphotherium osborni (fossil elephant) (Middle Miocene; Webster County, Nebraska, USA) 1 (32795145633).jpg|thumb|300px|Gomfoterija ''G. osborni'' skelets]] Ķermeņa [[skelets]] ir samērā labi izpētīts. [[Mugurkauls|Mugurkaulu]] veidoja 7 kakla, 20 krūšu, 4 jostas, 3 krustu un 21 astes [[skriemeļi]]. Tikai pirmais kakla skriemelis, atlants, bija 48 cm plats un 22 cm augsts. Kopumā mugurkaulam bija nedaudz izliekta forma, tā ka gomfoteriju muguras līnija vairāk līdzinājās mūsdienu āzijas ziloņa mugurai. Maksimālais dzīvnieka augstums atradās virs priekškājām. Ļoti augstie vertikālie kaulu izaugumi priekšējiem krūšu skriemeļiem kalpoja kā spēcīgu [[kakls|kakla]] muskuļu stiprinājuma vieta. [[Kāja]]s atradās vertikāli zem ķermeņa, un tāpēc līdzinājās kolonnām. Priekškāju kopgarums bija 219 cm, no kura [[augšdelma kauls]] sastādīja ap 100 cm, bet [[elkoņa kauls]] — 93 cm. [[Iegurnis]] bija masīvs un starp abiem [[Gūžas kauls|gūžas kauliem]] bija vairāk, kā 1,5 m plats. Pats lielākais kauls bija [[augšstilba kauls]] — 120 cm, bet [[lielais lielkauls]] sasnedza 73 cm garumu. Garumu attiecība starp garākām priekškājām un īsākām pakaļkājām norāda uz to, ka gomfoteriji bija pielāgojušies lēnākam un pasīvākam pārvietošanās veidam, kas ir tipiski snuķaiņiem. Priekšējās un aizmugurējās [[ekstremitāte]]s nobeidzās ar pieciem, īsiem un platiem stariem, kur vidējais [[delnas kauls]] (Mc III) bija 22 cm garš, bet vidējais [[pleznas kauls]] (Mt III) — 16 cm. Lielākās priekšējās ķepas, salīdzinājumā ar aizmugurējām, norāda uz to, ka lielākā slodze, pārvietojoties, bija uz priekšējām ekstremitātēm. Līdzīgi mūsdienu ziloņiem, priekškāju un pakaļkāju apakšdaļā attīstījās t.s. "sestais pirksts" — struktūra, kas faktiski sastāv no [[Skrimslis|skrimšļa]], kura balstīja pēdas stāvēšanas un iešanas stāvoklī un kuru var konstatēt pēc konkrētām locītavu virsmām plaukstas un pēdas pamata kaulos. Šis skrimšļa veidojums [[evolūcija]]s gaitā attīstījās snuķaiņiem pakāpeniski palielinoties izmēros un tika konstatēts dažādiem snuķaiņu pārstāvjiem apmēram no oligocēna beigām pirms apmēram 30 miljoniem gadu. == Sistemātika == * ģints: '''''Gomphotherium''''' <small>Burmeister, 1837</small> † :* suga: [[Gomphotherium angustidens]] <small>(Cuvier, 1817)</small> † :* suga: [[Gomphotherium annectens]] <small>(Matsumoto, 1925)</small> † :* suga: [[Gomphotherium browni]] <small>(Osborn, 1926)</small> † :* suga: [[Gomphotherium connexum]] <small>Hopwood, 1935</small> † :* suga: [[Gomphotherium cooperi]] <small>(Osborn, 1926)</small> † :* suga: [[Gomphotherium hannibali]] <small>Welcomme, 1994</small> † :* suga: [[Gomphotherium inopinatum]] <small>(Borissiak & Beljaeva, 1928)</small> † :* suga: [[Gomphotherium lybicum]] <small>(Fourtau, 1918)</small> † :* suga: [[Gomphotherium mongoliensis]] <small>(Osborn, 1924)</small> † :* suga: [[Gomphotherium osborni]] <small>(Barbour, 1916)</small> † :* suga: [[Gomphotherium pasalarense]] <small>Gaziry, 1987</small> † :* suga: [[Gomphotherium productum]] <small>(Cope, 1875)</small> † :* suga: [[Gomphotherium pygmaeus]] <small>(Depéret, 1897)</small> † :* suga: [[Gomphotherium republicanum]] <small>(Osborn, 1926)</small> † :* suga: [[Gomphotherium simplicidens]] <small>(Osborn, 1923)</small> † :* suga: [[Gomphotherium steinheimense]] <small>(Klähn, 1922)</small> † :* suga: [[Gomphotherium subtapiroideum]] <small>(Schlesinger, 1917)</small> † :* suga: [[Gomphotherium sylvaticum]] <small>Tassy, 1985</small> † :* suga: [[Gomphotherium tassyi]] <small>Wang, Li, Duangkrayom, Yang, He & Chen, 2017</small> † :* suga: [[Gomphotherium wimani]] <small>Hopwood, 1935</small> † (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Snuķaiņi]] sfdjrj9oxjvu1jpezwok67513g1a05z Mēzas-Argonas ofensīva 0 595710 4452945 4358547 2026-04-11T08:05:36Z ZANDMANIS 91184 /* Galerija */ 4452945 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Mēzas-Argonas ofensīva | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontes]] [[Simts dienu ofensīva]]s | image = Meuse-Argonne Offensive - Map.jpg | caption = Mēzas-Argonas operācijas karte | date = {{dat|1918|9|26}} — {{dat|1918|11|11}} | place = pie [[Montfokona]]s ziemeļrietumos no [[Verdena]]s, tagad [[Grandesta]], {{FRA}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Antantes uzvara, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigas | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|FRA}} [[Francijas Trešā republika|Francija]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<br />[[Attēls:Flag of Thailand.svg|22px]] [[Siāma]]<ref name=Yas>{{tīmekļa atsauce|url=https://thesiamsociety.org/wp-content/uploads/1982/03/JSS_070_0n_Hart_MilitaryParticipationOfSiamInWW1.pdf#page=3 |title=A Note on the Military Participation of Siam in the First World War|work=[[Journal of the Siam Society]]|first=Keith|last=Hart|date=1982|page=135}}</ref> | combatant2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Vācijas Impērija]]<br />[[Attēls:Ensign of Austro-Hungarian civil fleet (1869-1918).svg|22px]] [[Austroungārija]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV|1912}} [[Džons Peršings]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Hanters Ligets]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Roberts Balards]]<br />{{flaga|FRA}} [[Pols Mestrē]]<br />{{flaga|FRA}} [[Anrī Guro]]<br />{{flaga|FRA}} [[Anrī Bertelo]] | commander2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Pauls fon Hindenburgs]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Ērihs Lūdendorfs]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Kroņprincis Vilhelms]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Makss fon Gelvics]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Virtembergas hercogs Albrehts]] | commander3 = | units1 = {{Tree list}} *{{flaga|FRA}} [[Armijas grupa Centrs (Francija)|Armijas grupa Centrs]] ** {{flaga|FRA}} [[Ceturtā armija (Francija)|Ceturtā armija]] ** {{flaga|FRA}} [[Piektā armija (Francija)|Piektā armija]] {{tree list/end}} {{Tree list}} *{{flaga|ASV|1912}} [[ASV Ekspedīcijas spēki]] ** {{flaga|ASV|1912}} [[ASV Pirmā armija|Pirmā armija]] ** {{flaga|ASV|1912}} [[ASV Otrā armija|Otrā armija]] {{tree list/end}} [[Attēls:Flag of the Siamese Expeditionary Force in World War I (Obverse).svg|22px]] [[Siāmas ekspedīcijas spēki]]<ref name=Yas/> | units2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Vācu kroņprinča armijas grupa (Vācu impērija)|Vācu kroņprinča armijas grupa]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Gelvica armijas grupa (Vācu impērija)|Gelvica armijas grupa]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Hercoga Albrehta armijas grupa (Vācu impērija)|Hercoga Albrehta armijas grupa]] | units3 = | strength1 = {{tree list}} * Apmēram 2 000 000 karavīru ** {{flaga|ASV|1912}} 1 200 000 karavīru<ref name="Ferrell, Robert H 2007">{{grāmatas atsauce|last= Ferrell|first=Robert H.|author-link=Robert Hugh Ferrell|title=America's Deadliest Battle: Meuse-Argonne, 1918|url=https://books.google.com/books?id=BwRnAAAAMAAJ|year=2007|publisher=University Press of Kansas|isbn=978-0-7006-1499-8|lccn= 2006029077}}</ref> *** 380 tanki *** 840 lidmašīnas *** 2780 lielgabali ** {{flaga|FRA}} 800 000 karavīru *** 652 tanki *** 2766 lielgabali ** [[Attēls:Flag of the Siamese Expeditionary Force in World War I (Obverse).svg|22px]] 850 karavīru<ref name=Yas/> {{tree list/end}} | strength2 = 450 000 karavīru | strength3 = | casualties1 = {{tree list}} * 192 000<ref name="historyofwar.org">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.historyofwar.org/articles/battles_meuse_argonne.html |title=Meuse River–Argonne Forest Offensive, 26 September-11 November 1918 |publisher=Historyofwar.org |access-date=September 26, 2013}}</ref> ** {{flaga|USA|1912}} 122 063 *** 26 277 nogalināti *** 95 786 ievainoti ** {{flaga|FRA}} 70 000 *** 35 000 nogalināti *** 35 000 ievainoti ** {{flagicon image|Flag of the Siamese Expeditionary Force in World War I (Obverse).svg|22px}}: 19 miruši<ref name=Yas/> {{tree list/end}} | casualties2 = {{tree list}} * 126 000<ref>"Collier's New Encyclopedia: A Loose-leaf and Self-revising Reference Work". 1922. Page 209.</ref> ** 28 000 nogalināti ** 42,000 ievainoti ** 56,000 sagūstīti *** 26,000 sagūstīja amerikāņi *** 30,000 sagūstīja franči ** 874 sagrābtās artilērijas vienības<ref>Gary Mead: Doughboys</ref> {{tree list/end}} | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Mēzas-Argonas ofensīva''' ({{val|en|Meuse–Argonne offensive}}) bija galvenā [[Antante]]s sabideroto [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pēdējās ofensīvas operācija, kas norisinājās visā [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Tā norisinājās no 1918. gada 26. septembra līdz [[Kompjeņas pamiers (1918)|1918. gada 11. novembrim]], kopā 47 dienas. Mēzas–Argonas ofensīva bija lielākā operācija ASV militārajā vēsturē, iesaistot 1,2 miljonus amerikāņu karavīru, jūrnieku un jūras kājnieku, kā arī 800 000 franču un 850 [[Siāmas ekspedīcijas spēki|Siāmas karavīru]]. Tā ir arī nāvējošākā kampaņa Amerikas Savienoto Valstu armijas vēsturē,<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-09-07 |title=The Meuse-Argonne Offensive |url=https://www.archives.gov/research/military/ww1/meuse-argonne |access-date=2023-10-09 |website=National Archives |language=en}}</ref> kuras rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 350 000 cilvēku, tostarp 28 000 vāciešu, 26 277 amerikāņi un nezināms skaits franču. Amerikāņu zaudējumus palielināja daudzu karavīru militārās pieredzes trūkums, operācijas sākuma fāzēs izmantotā taktika un plaši izplatītais globālās [[Spāņu gripa|gripas epidēmijas]] uzliesmojums. Šī ofensīva bija nozīmīgākā [[ASV Ekspedīcijas spēki|Amerikas ekspedīcijas spēku]] (''American Expeditionary Forces'', AEF) iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā. Tā bija viena no sabiedroto uzbrukumu sērijām, [[Simts dienu ofensīva]]s laikā, kas noveda pie kara noslēguma. Tā bija ''AEF'' lielākā un asiņainākā operācija visā karā, lai gan, ņemot vērā citu Rietumu frontes kauju mērogu, tās apjoms bija ierobežots un pati operācija bija sekundāra, jo tā bija tālu no galvenās sabiedroto uzbrukuma ass. == Stratēģiskā situācija == Līdz ar Sentmišelas operācijas pabeigšanu tika pabeigta sabiedroto pavēlniecības plāna pirmā daļa 1918. gada kampaņas otrajai pusei. Stratēģiskā situācija Pirmā pasaules kara frontēs daudzējādā ziņā uzlabojās par labu [[Antante]]i. Sabiedrotajiem izdevās panākt izšķirošu spēku pārsvaru pār Vāciju. 1918. gada septembrī Antantes spēkos Rietumeiropas teātrī bija 211 kājnieku un 10 kavalērijas divīzijas pret 190 vācu kājnieku divīzijām. Augusta beigās amerikāņu karavīru skaits Francijā sasniedza aptuveni 1,5 miljonus cilvēku. Iegūtā labvēlīgā situācija lika sabiedroto pavēlniecībai pieņemt lēmumu sākt vispārēju ofensīvu 1918. gada rudenī, nevis 1919. gadā, kā bija plānots iepriekš. Jau augusta beigās sākās pēdējās ofensīvas plāna izstrāde, un 3. septembrī tas kopumā tika noformēts kā nododamās direktīvas veidā no franču karavadoņa [[Ferdinands Fošs|Foša]] [[Filips Petēns|Petēnam]], [[Duglass Heigs|Heigam]] un [[Džons Peršings|Peršingam]]. Plāns paredzēja gandrīz visiem sabiedroto spēkiem vienlaicīgi veikt spēcīgus uzbrukumus saplūstošos virzienos. Īpaši lielas cerības sabiedroto pavēlniecība lika uz Francijas un Amerikas kopīgo ofensīvu (Mēzas-Argonas operācija). Amerikāņu divīzijām virzoties uz priekšu Mezjēras apgabalā, vācu karaspēku, ko no frontes spieda britu armijas un no labā flanga Flandrijas armijas grupa, varēja ielenkt ar mazāko sabiedroto spēku virzību uz ziemeļiem no Mezjēras. == Kaujas gaita == 26. septembrī pulksten 5.30 pēc desmit stundu ilgas artilērijas apšaudes Francijas 4. armija un pēc piecām minūtēm pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes aizsegā ASV Pirmā armija ar lidmašīnu un tanku atbalstu sāka uzbrukumu vācu pozīcijām frontē no Sjupas upes līdz Mēzai, kas stiepās aptuveni 90 km garumā. Viņiem pretī stājās tikai 13 vācu kājnieku divīzijas. Jau pirmajā ofensīvas dienā amerikāņi ar savu spēku centru iekļuva vācu pozīciju dziļumā par 6-9 km. Sānos, uz rietumiem no Mēzas upes un [[Argonas mežs|Argonas meža]] viņu uzbrukumi bija neveiksmīgi. Pirmās ofensīvas dienas rezultāti bija nenozīmīgi arī Francijas 4. armijai, kurai izdevās izvirzīties tikai 3-4 km dziļumā. Turpmākajās dienās, no 27. līdz 30. septembrim, šo frontes posmu aizstāvošais vācu karaspēks, saņēmis nelielus papildspēkus, izrādīja sīvu pretestību, kā rezultātā sabiedroto virzīšanās uz priekšu notika tikai ienaidniekam pamazām atkāpjoties. Bet galvenais ofensīvas neveiksmes faktors nebija vācu karaspēka pretestība, bet gan amerikāņu pavēlniecības nelielā kaujas pieredze. Jau no pirmās ofensīvas dienas visi ceļi 1. un 2. amerikāņu armijas aizmugurē bija pārpildīti ar tehniku un karavīriem un mēģinājums ievest kaujā papildspēkus izraisīja tikai vēl lielāku zaudējumu pieaugumu un armijas aizmugures dezorganizāciju. Kamēr 1. amerikāņu armija savās vienībās atjaunoja kārtību, Francijas 5. armija devās ofensīvā starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Ēna (Ronas pieteka)| Ēnas upi]]. 3. oktobrī Piektā armija kopā ar 4. armiju atspieda ienaidnieku starp Ēnas un Veilas upēm uz Berijaubakas pilsētiņu. 4. oktobrī 1. amerikāņu armija atsāka ofensīvu, taču tā virzījās ārkārtīgi lēni un ar lieliem zaudējumiem. 8. oktobrī uzbrukumā devās arī 10. franču armija. Bet tas nedeva vēlamos panākumus. == Galerija == <div class="center"><gallery mode="packed" heights="160" caption="Galerija"> File:In the Argonnes. Dugouts - NARA 17391858.jpg|Vācu [[ierakumi]] [[Argonas mežs|Argonā]] File:Hannover CL IIIa Argonnen 1918.JPEG|divvietīgais vācu [[biplāns]] [[Hannover CL.III|Hannover]] notriekts pie [[Sjerža]]s pilsētas File:Soldiers lying dead where they fell on the field, Battle of the Argonne, France, 1918.png|Nogalinātie karavīri, Argonas kauja File:Meuse-Argonne, 26 September–1 October 1918.gif|[[369. kājnieku pulks|369. ASV kājnieku pulka]] karavīri uzbrukuma laikā. File:Esnes in the Meuse-Argonne, looking toward the German lines, showing Hill 304 LCCN2007663836.tif|Panorāma uz pelēko zonu, skats no vācu pozīcijām 1919. gadā </gallery></div> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == {{Div col|colwidth=30em}} * {{grāmatas atsauce |last=Baker |first=Horace Leonard |year=2007 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title=Argonne Days in World War I |url=https://archive.org/details/argonnedaysinwor00bake |url-access= |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0-8262-6575-3}} * {{grāmatas atsauce| last = Braim |first=Paul |title= The Test of Battle: the American Expeditionary Forces in the Meuse-Argonne Campaign | url = https://archive.org/details/testofbattleamer0000brai | location = Newark |publisher= University of Delaware Press |year=1987 |isbn= 0-87413-301-7 |oclc=14240589 }} * {{grāmatas atsauce | last = Clodfelter |first= Micheal |title= The Lost Battalion and the Meuse-Argonne, 1918: America's Deadliest Battle | location = Jefferson, N.C. |publisher= McFarland|year=2007 |isbn=978-0786426799 |oclc=71812758}} * {{grāmatas atsauce |last=Ferrell |first=Robert H. |author-link=Robert Hugh Ferrell|year=2008 |title=The Question of MacArthur's Reputation: Côte de Châtillon, October 14–16, 1918 |url=https://books.google.com/books?id=2zrCIYfGlg4C |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0-8262-6651-4}} * {{grāmatas atsauce |last=Ferrell |first=Robert H. |author-link=Robert Hugh Ferrell |date=2011 |title=Unjustly Dishonored: An African American Division in World War I |url=https://archive.org/details/unjustlydishonor00ferr |url-access= |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0-8262-1916-9 |lccn=2012462746}} * {{grāmatas atsauce| last=Lengel |first=Edward G. |title= To Conquer Hell | url=https://archive.org/details/toconquerhellmeu0000leng |location=New York|publisher=Henry Holt|year=2008| isbn= 978-0-8050-7931-9}} * Lengel, Edward G., ed. ''A Companion to the Meuse-Argonne Campaign'' (Wiley-Blackwell, 2014). xii, 537 pp. * {{grāmatas atsauce| last=Mastriano |first=Douglas |title=Thunder in the Argonne: A New History of America's Greatest Battle (Battles and Campaigns Series) | url=https://archive.org/details/thunderinargonne0000mast |location=Lexington |publisher=University Press of Kentucky |year=2018}} * {{grāmatas atsauce| last=Palmer |first=Fredrick |title=Our Greatest Battle: The Meuse Argonne|location=New York |publisher=Dodd, Meade |year=1919}} * {{publikācijas atsauce|last=Price|first=Craig|date=December 2018|title=Meuse-Argonne: The Final Push to Victory|magazine=VFW Magazine|volume=106|number=3|location=Kansas City, Mo.|publisher=[[Veterans of Foreign Wars|Veterans of Foreign Wars of the United States]]|pages=16–18|issn=0161-8598|quote=For Doughboys of the 89th Infantry Division, a desperate fight in a French forest illustrated the brutality of World War I's final months. The Meuse–Argonne Offensive was the war's largest and bloodiest campaign for U.S. troops, but it marked the beginning of the end of the war.}} * {{grāmatas atsauce |last=Stackpole |first=Pierpont L. |year=2009 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title= In the Company of Generals: The World War I Diary of Pierpont L. Stackpole |url=https://archive.org/details/incompanyofgener00stac |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |lccn=2009028219 |isbn= 978-0826218704}} * {{grāmatas atsauce |last=Triplet |first=William S. |date=2000 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title=A Youth in the Meuse-Argonne |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=0-8262-1290-5 |lccn=00029921 |oclc=43707198 |url-access= |url=https://archive.org/details/youthinmeuseargo00trip }} * {{grāmatas atsauce |last=Wright |first=William M. |date=2004 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title=Meuse-Argonne Diary: A Division Commander in World War I |url=https://archive.org/details/meuseargonnediar00wrig_0 |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0826215277 |oclc=70757341}} * Yockelson, Mitchell. ''Forty-Seven Days: How Pershing's Warriors Came of Age to Defeat at the German Army in World War I'' (New York: NAL, Caliber, 2016) {{ISBN|978-0-451-46695-2}} {{Div col end}} == Ārējās saites == * [https://www.abmc.gov/multimedia/videos/battlefield-experience-meuse-argonne-offensive Battlefield Experience: The Meuse–Argonne Offensive] at [[American Battle Monuments Commission]] * [https://www.archives.gov/research/military/ww1/meuse-argonne.html The Meuse–Argonne Offensive] at [[National Archives and Records Administration|U.S. National Archives and Records Administration]] * [https://www.abmc.gov/multimedia/interactives/meuse-argonne-offensive-interactive The Meuse–Argonne Offensive Interactive] at [[American Battle Monuments Commission]] * [https://www.abmc.gov/multimedia/videos/day-history-september-26-1918-meuse-argonne-campaign-begins This Day in History, September 26, 1918: The Meuse-Argonne Campaign Begins] at [[American Battle Monuments Commission]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:1918. gads]] [[Kategorija:20. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] motpw9fduuy4445l0xbtb3405r5gnjb 4452988 4452945 2026-04-11T10:00:16Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, removed: url-access= (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4452988 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Mēzas-Argonas ofensīva | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontes]] [[Simts dienu ofensīva]]s | image = Meuse-Argonne Offensive - Map.jpg | caption = Mēzas-Argonas operācijas karte | date = {{dat|1918|9|26}} — {{dat|1918|11|11}} | place = pie [[Montfokona]]s ziemeļrietumos no [[Verdena]]s, tagad [[Grandesta]], {{FRA}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Antantes uzvara, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigas | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|FRA}} [[Francijas Trešā republika|Francija]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<br />[[Attēls:Flag of Thailand.svg|22px]] [[Siāma]]<ref name=Yas>{{tīmekļa atsauce|url=https://thesiamsociety.org/wp-content/uploads/1982/03/JSS_070_0n_Hart_MilitaryParticipationOfSiamInWW1.pdf#page=3 |title=A Note on the Military Participation of Siam in the First World War|work=[[Journal of the Siam Society]]|first=Keith|last=Hart|date=1982|page=135}}</ref> | combatant2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Vācijas Impērija]]<br />[[Attēls:Ensign of Austro-Hungarian civil fleet (1869-1918).svg|22px]] [[Austroungārija]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV|1912}} [[Džons Peršings]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Hanters Ligets]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Roberts Balards]]<br />{{flaga|FRA}} [[Pols Mestrē]]<br />{{flaga|FRA}} [[Anrī Guro]]<br />{{flaga|FRA}} [[Anrī Bertelo]] | commander2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Pauls fon Hindenburgs]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Ērihs Lūdendorfs]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Kroņprincis Vilhelms]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Makss fon Gelvics]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Virtembergas hercogs Albrehts]] | commander3 = | units1 = {{Tree list}} *{{flaga|FRA}} [[Armijas grupa Centrs (Francija)|Armijas grupa Centrs]] ** {{flaga|FRA}} [[Ceturtā armija (Francija)|Ceturtā armija]] ** {{flaga|FRA}} [[Piektā armija (Francija)|Piektā armija]] {{tree list/end}} {{Tree list}} *{{flaga|ASV|1912}} [[ASV Ekspedīcijas spēki]] ** {{flaga|ASV|1912}} [[ASV Pirmā armija|Pirmā armija]] ** {{flaga|ASV|1912}} [[ASV Otrā armija|Otrā armija]] {{tree list/end}} [[Attēls:Flag of the Siamese Expeditionary Force in World War I (Obverse).svg|22px]] [[Siāmas ekspedīcijas spēki]]<ref name=Yas/> | units2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Vācu kroņprinča armijas grupa (Vācu impērija)|Vācu kroņprinča armijas grupa]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Gelvica armijas grupa (Vācu impērija)|Gelvica armijas grupa]]<br />[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|22px]] [[Hercoga Albrehta armijas grupa (Vācu impērija)|Hercoga Albrehta armijas grupa]] | units3 = | strength1 = {{tree list}} * Apmēram 2 000 000 karavīru ** {{flaga|ASV|1912}} 1 200 000 karavīru<ref name="Ferrell, Robert H 2007">{{grāmatas atsauce|last= Ferrell|first=Robert H.|author-link=Robert Hugh Ferrell|title=America's Deadliest Battle: Meuse-Argonne, 1918|url=https://books.google.com/books?id=BwRnAAAAMAAJ|year=2007|publisher=University Press of Kansas|isbn=978-0-7006-1499-8|lccn= 2006029077}}</ref> *** 380 tanki *** 840 lidmašīnas *** 2780 lielgabali ** {{flaga|FRA}} 800 000 karavīru *** 652 tanki *** 2766 lielgabali ** [[Attēls:Flag of the Siamese Expeditionary Force in World War I (Obverse).svg|22px]] 850 karavīru<ref name=Yas/> {{tree list/end}} | strength2 = 450 000 karavīru | strength3 = | casualties1 = {{tree list}} * 192 000<ref name="historyofwar.org">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.historyofwar.org/articles/battles_meuse_argonne.html |title=Meuse River–Argonne Forest Offensive, 26 September-11 November 1918 |publisher=Historyofwar.org |access-date=September 26, 2013}}</ref> ** {{flaga|USA|1912}} 122 063 *** 26 277 nogalināti *** 95 786 ievainoti ** {{flaga|FRA}} 70 000 *** 35 000 nogalināti *** 35 000 ievainoti ** {{flagicon image|Flag of the Siamese Expeditionary Force in World War I (Obverse).svg|22px}}: 19 miruši<ref name=Yas/> {{tree list/end}} | casualties2 = {{tree list}} * 126 000<ref>"Collier's New Encyclopedia: A Loose-leaf and Self-revising Reference Work". 1922. Page 209.</ref> ** 28 000 nogalināti ** 42,000 ievainoti ** 56,000 sagūstīti *** 26,000 sagūstīja amerikāņi *** 30,000 sagūstīja franči ** 874 sagrābtās artilērijas vienības<ref>Gary Mead: Doughboys</ref> {{tree list/end}} | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Mēzas-Argonas ofensīva''' ({{val|en|Meuse–Argonne offensive}}) bija galvenā [[Antante]]s sabideroto [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pēdējās ofensīvas operācija, kas norisinājās visā [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Tā norisinājās no 1918. gada 26. septembra līdz [[Kompjeņas pamiers (1918)|1918. gada 11. novembrim]], kopā 47 dienas. Mēzas–Argonas ofensīva bija lielākā operācija ASV militārajā vēsturē, iesaistot 1,2 miljonus amerikāņu karavīru, jūrnieku un jūras kājnieku, kā arī 800 000 franču un 850 [[Siāmas ekspedīcijas spēki|Siāmas karavīru]]. Tā ir arī nāvējošākā kampaņa Amerikas Savienoto Valstu armijas vēsturē,<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-09-07 |title=The Meuse-Argonne Offensive |url=https://www.archives.gov/research/military/ww1/meuse-argonne |access-date=2023-10-09 |website=National Archives |language=en}}</ref> kuras rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 350 000 cilvēku, tostarp 28 000 vāciešu, 26 277 amerikāņi un nezināms skaits franču. Amerikāņu zaudējumus palielināja daudzu karavīru militārās pieredzes trūkums, operācijas sākuma fāzēs izmantotā taktika un plaši izplatītais globālās [[Spāņu gripa|gripas epidēmijas]] uzliesmojums. Šī ofensīva bija nozīmīgākā [[ASV Ekspedīcijas spēki|Amerikas ekspedīcijas spēku]] (''American Expeditionary Forces'', AEF) iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā. Tā bija viena no sabiedroto uzbrukumu sērijām, [[Simts dienu ofensīva]]s laikā, kas noveda pie kara noslēguma. Tā bija ''AEF'' lielākā un asiņainākā operācija visā karā, lai gan, ņemot vērā citu Rietumu frontes kauju mērogu, tās apjoms bija ierobežots un pati operācija bija sekundāra, jo tā bija tālu no galvenās sabiedroto uzbrukuma ass. == Stratēģiskā situācija == Līdz ar Sentmišelas operācijas pabeigšanu tika pabeigta sabiedroto pavēlniecības plāna pirmā daļa 1918. gada kampaņas otrajai pusei. Stratēģiskā situācija Pirmā pasaules kara frontēs daudzējādā ziņā uzlabojās par labu [[Antante]]i. Sabiedrotajiem izdevās panākt izšķirošu spēku pārsvaru pār Vāciju. 1918. gada septembrī Antantes spēkos Rietumeiropas teātrī bija 211 kājnieku un 10 kavalērijas divīzijas pret 190 vācu kājnieku divīzijām. Augusta beigās amerikāņu karavīru skaits Francijā sasniedza aptuveni 1,5 miljonus cilvēku. Iegūtā labvēlīgā situācija lika sabiedroto pavēlniecībai pieņemt lēmumu sākt vispārēju ofensīvu 1918. gada rudenī, nevis 1919. gadā, kā bija plānots iepriekš. Jau augusta beigās sākās pēdējās ofensīvas plāna izstrāde, un 3. septembrī tas kopumā tika noformēts kā nododamās direktīvas veidā no franču karavadoņa [[Ferdinands Fošs|Foša]] [[Filips Petēns|Petēnam]], [[Duglass Heigs|Heigam]] un [[Džons Peršings|Peršingam]]. Plāns paredzēja gandrīz visiem sabiedroto spēkiem vienlaicīgi veikt spēcīgus uzbrukumus saplūstošos virzienos. Īpaši lielas cerības sabiedroto pavēlniecība lika uz Francijas un Amerikas kopīgo ofensīvu (Mēzas-Argonas operācija). Amerikāņu divīzijām virzoties uz priekšu Mezjēras apgabalā, vācu karaspēku, ko no frontes spieda britu armijas un no labā flanga Flandrijas armijas grupa, varēja ielenkt ar mazāko sabiedroto spēku virzību uz ziemeļiem no Mezjēras. == Kaujas gaita == 26. septembrī pulksten 5.30 pēc desmit stundu ilgas artilērijas apšaudes Francijas 4. armija un pēc piecām minūtēm pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes aizsegā ASV Pirmā armija ar lidmašīnu un tanku atbalstu sāka uzbrukumu vācu pozīcijām frontē no Sjupas upes līdz Mēzai, kas stiepās aptuveni 90 km garumā. Viņiem pretī stājās tikai 13 vācu kājnieku divīzijas. Jau pirmajā ofensīvas dienā amerikāņi ar savu spēku centru iekļuva vācu pozīciju dziļumā par 6-9 km. Sānos, uz rietumiem no Mēzas upes un [[Argonas mežs|Argonas meža]] viņu uzbrukumi bija neveiksmīgi. Pirmās ofensīvas dienas rezultāti bija nenozīmīgi arī Francijas 4. armijai, kurai izdevās izvirzīties tikai 3-4 km dziļumā. Turpmākajās dienās, no 27. līdz 30. septembrim, šo frontes posmu aizstāvošais vācu karaspēks, saņēmis nelielus papildspēkus, izrādīja sīvu pretestību, kā rezultātā sabiedroto virzīšanās uz priekšu notika tikai ienaidniekam pamazām atkāpjoties. Bet galvenais ofensīvas neveiksmes faktors nebija vācu karaspēka pretestība, bet gan amerikāņu pavēlniecības nelielā kaujas pieredze. Jau no pirmās ofensīvas dienas visi ceļi 1. un 2. amerikāņu armijas aizmugurē bija pārpildīti ar tehniku un karavīriem un mēģinājums ievest kaujā papildspēkus izraisīja tikai vēl lielāku zaudējumu pieaugumu un armijas aizmugures dezorganizāciju. Kamēr 1. amerikāņu armija savās vienībās atjaunoja kārtību, Francijas 5. armija devās ofensīvā starp [[Reimsa|Reimsu]] un [[Ēna (Ronas pieteka)| Ēnas upi]]. 3. oktobrī Piektā armija kopā ar 4. armiju atspieda ienaidnieku starp Ēnas un Veilas upēm uz Berijaubakas pilsētiņu. 4. oktobrī 1. amerikāņu armija atsāka ofensīvu, taču tā virzījās ārkārtīgi lēni un ar lieliem zaudējumiem. 8. oktobrī uzbrukumā devās arī 10. franču armija. Bet tas nedeva vēlamos panākumus. == Galerija == <div class="center"><gallery mode="packed" heights="160" caption="Galerija"> File:In the Argonnes. Dugouts - NARA 17391858.jpg|Vācu [[ierakumi]] [[Argonas mežs|Argonā]] File:Hannover CL IIIa Argonnen 1918.JPEG|divvietīgais vācu [[biplāns]] [[Hannover CL.III|Hannover]] notriekts pie [[Sjerža]]s pilsētas File:Soldiers lying dead where they fell on the field, Battle of the Argonne, France, 1918.png|Nogalinātie karavīri, Argonas kauja File:Meuse-Argonne, 26 September–1 October 1918.gif|[[369. kājnieku pulks|369. ASV kājnieku pulka]] karavīri uzbrukuma laikā. File:Esnes in the Meuse-Argonne, looking toward the German lines, showing Hill 304 LCCN2007663836.tif|Panorāma uz pelēko zonu, skats no vācu pozīcijām 1919. gadā </gallery></div> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == {{Div col|colwidth=30em}} * {{grāmatas atsauce |last=Baker |first=Horace Leonard |year=2007 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title=Argonne Days in World War I |url=https://archive.org/details/argonnedaysinwor00bake | |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0-8262-6575-3}} * {{grāmatas atsauce| last = Braim |first=Paul |title= The Test of Battle: the American Expeditionary Forces in the Meuse-Argonne Campaign | url = https://archive.org/details/testofbattleamer0000brai | location = Newark |publisher= University of Delaware Press |year=1987 |isbn= 0-87413-301-7 |oclc=14240589 }} * {{grāmatas atsauce | last = Clodfelter |first= Micheal |title= The Lost Battalion and the Meuse-Argonne, 1918: America's Deadliest Battle | location = Jefferson, N.C. |publisher= McFarland|year=2007 |isbn=978-0786426799 |oclc=71812758}} * {{grāmatas atsauce |last=Ferrell |first=Robert H. |author-link=Robert Hugh Ferrell|year=2008 |title=The Question of MacArthur's Reputation: Côte de Châtillon, October 14–16, 1918 |url=https://books.google.com/books?id=2zrCIYfGlg4C |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0-8262-6651-4}} * {{grāmatas atsauce |last=Ferrell |first=Robert H. |author-link=Robert Hugh Ferrell |date=2011 |title=Unjustly Dishonored: An African American Division in World War I |url=https://archive.org/details/unjustlydishonor00ferr | |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0-8262-1916-9 |lccn=2012462746}} * {{grāmatas atsauce| last=Lengel |first=Edward G. |title= To Conquer Hell | url=https://archive.org/details/toconquerhellmeu0000leng |location=New York|publisher=Henry Holt|year=2008| isbn= 978-0-8050-7931-9}} * Lengel, Edward G., ed. ''A Companion to the Meuse-Argonne Campaign'' (Wiley-Blackwell, 2014). xii, 537 pp. * {{grāmatas atsauce| last=Mastriano |first=Douglas |title=Thunder in the Argonne: A New History of America's Greatest Battle (Battles and Campaigns Series) | url=https://archive.org/details/thunderinargonne0000mast |location=Lexington |publisher=University Press of Kentucky |year=2018}} * {{grāmatas atsauce| last=Palmer |first=Fredrick |title=Our Greatest Battle: The Meuse Argonne|location=New York |publisher=Dodd, Meade |year=1919}} * {{publikācijas atsauce|last=Price|first=Craig|date=December 2018|title=Meuse-Argonne: The Final Push to Victory|magazine=VFW Magazine|volume=106|number=3|location=Kansas City, Mo.|publisher=[[Veterans of Foreign Wars|Veterans of Foreign Wars of the United States]]|pages=16–18|issn=0161-8598|quote=For Doughboys of the 89th Infantry Division, a desperate fight in a French forest illustrated the brutality of World War I's final months. The Meuse–Argonne Offensive was the war's largest and bloodiest campaign for U.S. troops, but it marked the beginning of the end of the war.}} * {{grāmatas atsauce |last=Stackpole |first=Pierpont L. |year=2009 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title= In the Company of Generals: The World War I Diary of Pierpont L. Stackpole |url=https://archive.org/details/incompanyofgener00stac |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |lccn=2009028219 |isbn= 978-0826218704}} * {{grāmatas atsauce |last=Triplet |first=William S. |date=2000 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title=A Youth in the Meuse-Argonne |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=0-8262-1290-5 |lccn=00029921 |oclc=43707198 | |url=https://archive.org/details/youthinmeuseargo00trip }} * {{grāmatas atsauce |last=Wright |first=William M. |date=2004 |editor-last=Ferrell |editor-first=Robert H. |editor-link=Robert Hugh Ferrell |title=Meuse-Argonne Diary: A Division Commander in World War I |url=https://archive.org/details/meuseargonnediar00wrig_0 |location=Columbia, Mo. |publisher=[[University of Missouri Press]] |isbn=978-0826215277 |oclc=70757341}} * Yockelson, Mitchell. ''Forty-Seven Days: How Pershing's Warriors Came of Age to Defeat at the German Army in World War I'' (New York: NAL, Caliber, 2016) {{ISBN|978-0-451-46695-2}} {{Div col end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.abmc.gov/multimedia/videos/battlefield-experience-meuse-argonne-offensive Battlefield Experience: The Meuse–Argonne Offensive] at [[American Battle Monuments Commission]] * [https://www.archives.gov/research/military/ww1/meuse-argonne.html The Meuse–Argonne Offensive] at [[National Archives and Records Administration|U.S. National Archives and Records Administration]] * [https://www.abmc.gov/multimedia/interactives/meuse-argonne-offensive-interactive The Meuse–Argonne Offensive Interactive] at [[American Battle Monuments Commission]] * [https://www.abmc.gov/multimedia/videos/day-history-september-26-1918-meuse-argonne-campaign-begins This Day in History, September 26, 1918: The Meuse-Argonne Campaign Begins] at [[American Battle Monuments Commission]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:1918. gads]] [[Kategorija:20. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] ko1kqwcvgixej1b7w8ivg2w6f4fe32j Kristofers Karlsons 0 597132 4452745 4421138 2026-04-10T18:22:26Z Biafra 13794 atj. 4452745 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristofers Karlsons | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]] | kl_sez 2 = 2022–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> * [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] <small>(2023)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})<ref name=":0" /> ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas ir viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: "Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&season_id=122139&league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}</ref> 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par [[Latvijas Basketbola kauss|Užavas Latvijas kausa]] ieguvēj un uzvarēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] turnīrā. K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}</ref> bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar "triple-double", U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] qo2abg7qh6ohcu8oez6i2bd4cs8jye3 4452749 4452745 2026-04-10T18:27:58Z Biafra 13794 /* Karjera */ 4452749 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristofers Karlsons | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]] | kl_sez 2 = 2022–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> * [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] <small>(2023)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})<ref name=":0" /> ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas ir viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: "Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&season_id=122139&league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}</ref> 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par [[Latvijas Basketbola kauss|Užavas Latvijas kausa]] ieguvēju un uzvarēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] turnīrā. K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}</ref> bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar "triple-double", U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] jmkt2ezj6oh6uhorhcsj86mxturdfx4 Labubu 0 601423 4452986 4441878 2026-04-11T09:58:07Z ~2026-22192-66 143933 4452986 wikitext text/x-wiki Alberts Bērziņš apčurājās ir kolekcionējama [[rotaļlieta]], kas apvieno mākslas dizainu, modes aksesuāru un popkultūru. To radījis [[Honkonga|Honkongā]] dzimušais mākslinieks Kasītājs Lunātiķis,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/656295-masu-histerija-divaina-trenda-del-lielbritanija-no-pardosanas-iznem-lelli-labubu|title=Masu histērija dīvaina trenda dēļ: Lielbritānijā no pārdošanas izņem lelli Labubu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}</ref> un jaunām sievietēm dažās kultūrās tā kļuva par modes lietiņu<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/tehno/raksts/labubu-sensacija-ka-rotallieta-kluva-par-modes-damu-un-influenceru-karstako-iekari-456.html|title=Labubu Sensācija: Kā Rotaļlieta Kļuva par Modes Dāmu un Influenceru Karstāko Iekāri|last=Lente.lv|website=Lente.lv|access-date=2025-05-27|date=2025-05-17|language=lv|archive-date=2025-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250527152951/https://lente.lv/tehno/raksts/labubu-sensacija-ka-rotallieta-kluva-par-modes-damu-un-influenceru-karstako-iekari-456.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-independent.com/life-style/labubu-dolls-uk-pop-mart-collectors-b2756716.html|title=Why are adult women obsessed with Labubu dolls – and should I be, too?|website=The Independent|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=en}}</ref> kopš Luna sadarbības ar [[Ķīna]]s dizaina rotaļlietu uzņēmumu ''Pop Mart''.<ref name=":0" /> == Vēsture == Meitenes Čurātājs tēls pirmo reizi parādījās 2015. gadā Kasina Luna komiksu sērijā ''[[The Monsters]]'',<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tengrinews.kz/handsomely/chto-takoe-labubu-i-pochemu-oni-svodyat-mir-s-uma-570941/|title=Что такое Labubu и почему они сводят мир с ума?|last=tengrinews.kz|website=Главные новости Казахстана - Tengrinews.kz|access-date=2025-05-27|date=2025-05-26|language=ru}}</ref> kuras iedvesmas avots bija [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] folklora un mitoloģija.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/select/shopping/what-is-labubu-rcna208285|title=Labubu is the most popular girl in the world right now — what to know about the viral sensation|website=NBC News|access-date=2025-05-27|date=2025-05-22|language=en}}</ref> == Dizains un tēli == Labubu raksturo pūkains ķermenis, izteiksmīgas acis, smailas ausis un redzami zobi, kas veido nerātnu smaidu.<ref name=":1" /> Papildus galvenajam tēlam, ''The Monsters'' sērijā ietilpst arī citi tēli, piemēram, Mokoko, Pato, Spūkijs, Tikoko (Labubu "skeleta izskata" draugs) un Zimomo (monstru līderis ar ērkšķainu asti). == Kolekcionēšana un pārdošanas formāts == Labubu rotaļlietas bieži tiek pārdotas "aklajās kastēs", kad pircējs nezina, kuru figūriņu iegūs, līdz kaste tiek atvērta. Šis pārsteiguma elements veicina kolekcionēšanas azartu.<ref name=":2" /> Sērijas ietver dažādus tēlus, piemēram, ''Exciting Macaron'', ''Have a Seat'' un ''Big into Energy''.<ref name=":1" /> Mūsdienās ''The Monsters'' sērija ir ''Pop Mart'' vislabāk pārdotā franšīze, un, saskaņā ar ''[[NBC News]]'' datiem, 2024. gadā tās pārdošanas apjoms sasniedza 419 miljonus ASV dolāru. Visdārgākās preces ir vinila plīša somas piekariņi.<ref name=":3" /> == Popularitāte == [[Attēls:Labubu pop-up store at Beijing-20250617.png|thumb|Labubu "''pop-up''" veikals [[Pekina|Pekinā]]]] Labubu popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu. Šis notikums izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru. Arī citas slavenības, piemēram, [[Rianna]] un [[Dua Lipa]], ir redzētas ar Labubu, pastiprinot tā statusu kā modes aksesuāram.<ref name=":1" /> Ievērojamu popularitāti rotaļlieta izpelnījusies ''[[TikTok]]'' platformā.<ref name=":2" /> Rotaļlietas popularitāte sakrita arī ar tendenci personalizēt somas ar dažādiem aksesuāriem.<ref name=":2" /> === Pieejamība un cenas === Oriģinālās Labubu figūriņas no ''Pop Mart'' maksā aptuveni 20 eiro.<ref name=":2" /> Tomēr otrreizējā tirgū retu kolekcionējamu modeļu cenas var sasniegt desmitiem tūkstošu dolāru. Lielā pieprasījuma dēļ tirgū ir parādījušies daudzi viltojumi. Replikas tiek pirktas gan oriģinālu trūkuma, gan daudz zemākās cenas dēļ.<ref name=":2" /> Latvijā Labubu rotaļlietas 2025. gadā bija pieejamas dažādos tiešsaistes veikalos ar cenām no dažiem līdz dažiem simtiem eiro atkarībā no modeļa un izmēra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurpirkt.lv/cena.php?q=labubu|title=Labubu cena aptuveni 4€ līdz 62€ - KurPirkt.lv|website=www.kurpirkt.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> Starptautiski, īpaši [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], pieprasījums pēc Labubu ir izraisījis daudz lielāku ažiotāžu, pat novērojot rindas un kautiņus veikalos, kā rezultātā ''Pop Mart'' uz laiku apturēja pārdošanu savos britu veikalos.<ref name=":0" /> === Nākotnes perspektīvas === Labubu turpina veidot jaunas sērijas un sadarbības projektus, lai uzturētu interesi par šo rotaļlietu. Tomēr kopš 2025. gada augusta beigām Labubu pārdošana un ieņēmumi pasaulē krītas, un daudzi tirgus eksperti uzskata, ka Labubu bijis īslaicīgs tirgus fenomens, lai gan ražotājs vēl cer atjaunot interesi ar jaunām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.israelhayom.com/2025/09/16/labubu-craze-dies-down-as-stock-loses-billions/|title=Labubu craze dies down as stock loses billions|access-date=2025-11-06|date=2025-09-16|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/business/companies-markets/fading-labubu-frenzy-wipes-16-7-billion-from-pop-mart-shares|title=Fading Labubu frenzy wipes $16.7 billion from Pop Mart shares|work=The Straits Times|access-date=2025-11-06|date=2025-09-15|issn=0585-3923|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/lifestyle/labubu-maker-wang-ning-loses-6-billion-dollars-in-a-month-as-viral-doll-goes-dull-9285490|title=Labubu Maker Wang Ning Loses 6 Billion Dollars In A Month As Viral Doll Goes Dull|work=www.ndtv.com|access-date=2025-11-06|language=en}}</ref> Nopietnu konkurenci tai sastādīja tā paša ''Pop Mart'' veidotā jaunā lelle [[Hirono]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com.au/news/lifestyle/is-the-labubu-craze-ending-prices-are-down-and-inventory-is-up-as-eyes-turn-to-a-new-toy/|title=Is the Labubu craze ending? Prices are down and inventory is up as eyes turn to a new toy|last=Staff|first=Mary Whitfill Roeloffs, Forbes|website=Forbes Australia|access-date=2025-11-06|date=2025-10-08|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Rotaļlietas]] [[Kategorija:Modes aksesuāri]] 2ewxjfokyafdnvior7qq4c1onwd2nrn 4452999 4452986 2026-04-11T10:13:34Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-22192-66|~2026-22192-66]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4396836 wikitext text/x-wiki '''Labubu''' ir kolekcionējama [[rotaļlieta]], kas apvieno mākslas dizainu, modes aksesuāru un popkultūru. To radījis [[Honkonga|Honkongā]] dzimušais mākslinieks Kasins Luns,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/656295-masu-histerija-divaina-trenda-del-lielbritanija-no-pardosanas-iznem-lelli-labubu|title=Masu histērija dīvaina trenda dēļ: Lielbritānijā no pārdošanas izņem lelli Labubu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}</ref> un jaunām sievietēm dažās kultūrās tā kļuva par modes lietiņu<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/tehno/raksts/labubu-sensacija-ka-rotallieta-kluva-par-modes-damu-un-influenceru-karstako-iekari-456.html|title=Labubu Sensācija: Kā Rotaļlieta Kļuva par Modes Dāmu un Influenceru Karstāko Iekāri|last=Lente.lv|website=Lente.lv|access-date=2025-05-27|date=2025-05-17|language=lv|archive-date=2025-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250527152951/https://lente.lv/tehno/raksts/labubu-sensacija-ka-rotallieta-kluva-par-modes-damu-un-influenceru-karstako-iekari-456.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-independent.com/life-style/labubu-dolls-uk-pop-mart-collectors-b2756716.html|title=Why are adult women obsessed with Labubu dolls – and should I be, too?|website=The Independent|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=en}}</ref> kopš Luna sadarbības ar [[Ķīna]]s dizaina rotaļlietu uzņēmumu ''Pop Mart''.<ref name=":0" /> == Vēsture == Meitenes Labubu tēls pirmo reizi parādījās 2015. gadā Kasina Luna komiksu sērijā ''[[The Monsters]]'',<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tengrinews.kz/handsomely/chto-takoe-labubu-i-pochemu-oni-svodyat-mir-s-uma-570941/|title=Что такое Labubu и почему они сводят мир с ума?|last=tengrinews.kz|website=Главные новости Казахстана - Tengrinews.kz|access-date=2025-05-27|date=2025-05-26|language=ru}}</ref> kuras iedvesmas avots bija [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] folklora un mitoloģija.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/select/shopping/what-is-labubu-rcna208285|title=Labubu is the most popular girl in the world right now — what to know about the viral sensation|website=NBC News|access-date=2025-05-27|date=2025-05-22|language=en}}</ref> == Dizains un tēli == Labubu raksturo pūkains ķermenis, izteiksmīgas acis, smailas ausis un redzami zobi, kas veido nerātnu smaidu.<ref name=":1" /> Papildus galvenajam tēlam, ''The Monsters'' sērijā ietilpst arī citi tēli, piemēram, Mokoko, Pato, Spūkijs, Tikoko (Labubu "skeleta izskata" draugs) un Zimomo (monstru līderis ar ērkšķainu asti). == Kolekcionēšana un pārdošanas formāts == Labubu rotaļlietas bieži tiek pārdotas "aklajās kastēs", kad pircējs nezina, kuru figūriņu iegūs, līdz kaste tiek atvērta. Šis pārsteiguma elements veicina kolekcionēšanas azartu.<ref name=":2" /> Sērijas ietver dažādus tēlus, piemēram, ''Exciting Macaron'', ''Have a Seat'' un ''Big into Energy''.<ref name=":1" /> Mūsdienās ''The Monsters'' sērija ir ''Pop Mart'' vislabāk pārdotā franšīze, un, saskaņā ar ''[[NBC News]]'' datiem, 2024. gadā tās pārdošanas apjoms sasniedza 419 miljonus ASV dolāru. Visdārgākās preces ir vinila plīša somas piekariņi.<ref name=":3" /> == Popularitāte == [[Attēls:Labubu pop-up store at Beijing-20250617.png|thumb|Labubu "''pop-up''" veikals [[Pekina|Pekinā]]]] Labubu popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu. Šis notikums izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru. Arī citas slavenības, piemēram, [[Rianna]] un [[Dua Lipa]], ir redzētas ar Labubu, pastiprinot tā statusu kā modes aksesuāram.<ref name=":1" /> Ievērojamu popularitāti rotaļlieta izpelnījusies ''[[TikTok]]'' platformā.<ref name=":2" /> Rotaļlietas popularitāte sakrita arī ar tendenci personalizēt somas ar dažādiem aksesuāriem.<ref name=":2" /> === Pieejamība un cenas === Oriģinālās Labubu figūriņas no ''Pop Mart'' maksā aptuveni 20 eiro.<ref name=":2" /> Tomēr otrreizējā tirgū retu kolekcionējamu modeļu cenas var sasniegt desmitiem tūkstošu dolāru. Lielā pieprasījuma dēļ tirgū ir parādījušies daudzi viltojumi. Replikas tiek pirktas gan oriģinālu trūkuma, gan daudz zemākās cenas dēļ.<ref name=":2" /> Latvijā Labubu rotaļlietas 2025. gadā bija pieejamas dažādos tiešsaistes veikalos ar cenām no dažiem līdz dažiem simtiem eiro atkarībā no modeļa un izmēra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurpirkt.lv/cena.php?q=labubu|title=Labubu cena aptuveni 4€ līdz 62€ - KurPirkt.lv|website=www.kurpirkt.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> Starptautiski, īpaši [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], pieprasījums pēc Labubu ir izraisījis daudz lielāku ažiotāžu, pat novērojot rindas un kautiņus veikalos, kā rezultātā ''Pop Mart'' uz laiku apturēja pārdošanu savos britu veikalos.<ref name=":0" /> === Nākotnes perspektīvas === Labubu turpina veidot jaunas sērijas un sadarbības projektus, lai uzturētu interesi par šo rotaļlietu. Tomēr kopš 2025. gada augusta beigām Labubu pārdošana un ieņēmumi pasaulē krītas, un daudzi tirgus eksperti uzskata, ka Labubu bijis īslaicīgs tirgus fenomens, lai gan ražotājs vēl cer atjaunot interesi ar jaunām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.israelhayom.com/2025/09/16/labubu-craze-dies-down-as-stock-loses-billions/|title=Labubu craze dies down as stock loses billions|access-date=2025-11-06|date=2025-09-16|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/business/companies-markets/fading-labubu-frenzy-wipes-16-7-billion-from-pop-mart-shares|title=Fading Labubu frenzy wipes $16.7 billion from Pop Mart shares|work=The Straits Times|access-date=2025-11-06|date=2025-09-15|issn=0585-3923|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/lifestyle/labubu-maker-wang-ning-loses-6-billion-dollars-in-a-month-as-viral-doll-goes-dull-9285490|title=Labubu Maker Wang Ning Loses 6 Billion Dollars In A Month As Viral Doll Goes Dull|work=www.ndtv.com|access-date=2025-11-06|language=en}}</ref> Nopietnu konkurenci tai sastādīja tā paša ''Pop Mart'' veidotā jaunā lelle [[Hirono]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com.au/news/lifestyle/is-the-labubu-craze-ending-prices-are-down-and-inventory-is-up-as-eyes-turn-to-a-new-toy/|title=Is the Labubu craze ending? Prices are down and inventory is up as eyes turn to a new toy|last=Staff|first=Mary Whitfill Roeloffs, Forbes|website=Forbes Australia|access-date=2025-11-06|date=2025-10-08|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Rotaļlietas]] [[Kategorija:Modes aksesuāri]] gj9nc1ztyd0lzzxav31ac9z9mvj6uyl Šūnu apraide 0 604937 4453024 4307400 2026-04-11T10:35:48Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4453024 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūlijs}} '''Šūnu apraide''' ({{val|en|cell broadcast}}) tiek izmantota, lai brīdinātu iedzīvotājus par potenciāliem apdraudējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-sunu-apraide-tehniski-strada-kapec-dala-iedzivotaju-pazinojumus-nesanema.a606484/|title=Šūnu apraide tehniski strādā. Kāpēc daļa iedzīvotāju paziņojumus nesaņēma?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}</ref> Pasaules valstīs tā darbojas jau sen - kopš 1997. gada. Plašāka tās ieviešana dažādās valstīs notika pēc vairākiem nozīmīgiem [[Dabas katastrofa|dabas katastrofu]] un [[Terora akts|teroraktu]] gadījumiem, kad tika uzsvērta nepieciešamība pēc efektīvām sabiedrības brīdināšanas sistēmām. Latvijā šūnu apraide ieviesta no 2025. gada 1. jūlija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/07/02/latvija-sak-darboties-sunu-apraides-sistema/|title=Latvijā sāk darboties šūnu apraides sistēma|website=Kursors.lv|access-date=2025-07-11|date=2025-07-02|language=lv}}</ref> Šūnu apraide izmanto bāzes stacijas (mobilā tīkla "šūnas"), lai vienlaicīgi pārraidītu īsu tekstuālu ziņojumu visām ierīcēm, kas tajā brīdī atrodas konkrētajā šūnā vai šūnu grupā. Atšķirībā no tradicionālās [[Īsziņa|īsziņu]] (SMS) izsūtīšanas, šūnu apraide neizmanto individuālu adresāciju — ziņojums tiek pārraidīts visiem, neatkarīgi no mobilā operatora vai abonenta identitātes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.etsi.org/ ETSI Cell Broadcast Service specifikācija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20190710091850/http://www.cellbroadcastforum.org/ Cell Broadcast Forum (arhīvs)] {{IT-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:Interneta telefonija]] 6ladhjebckvqxvqlezo7a73w9i9wu8u Pisa SC 0 606941 4453016 4424319 2026-04-11T10:26:10Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453016 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Pisa SC'' | logo_links = Pisa SC crest.svg | logo_izm = 160px | pilns = ''Pisa Sporting Club'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Piza}} | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = 2024.—2025. | poz = 2. vieta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]] {{increase}} | dib = 1909 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Arena Garibaldi – Stadio Romeo Anconetani]]'' | ietilp = 12 508 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Hijemarks]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://pisasportingclub.com/}} | pattern_la1 = _pisa2425h | pattern_b1 = _pisa2425h | pattern_ra1 = _pisa2425h | pattern_sh1 = _pisa2425h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 0000FF | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _pisa2526a | pattern_b2 = _pisa2526a | pattern_ra2 = _pisa2526a | pattern_sh2 = _pisa2526a | pattern_so2 = _3_stripes_blue | leftarm2 = FFCC00 | body2 = FFCC00 | rightarm2 = FFCC00 | shorts2 = FFCC00 | socks2 = FFCC00 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Pisa Sporting Club''''' ir profesionāls [[Itālija|Itālijas]] [[Futbols|futbola]] klubs no [[Piza|Pizas]], [[Toskāna|Toskānā]]. Klubs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērijā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Arena Garibaldi – Stadio Romeo Anconetani]]'' stadionā, kurā ir {{sk|12508}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1909. gadā kā '''''Pisa Sporting Club'''''. 1990. gadu sākumā klubs daļēji likvidējās un to skāra finanšu problēmas. 1994. gadā atkārtoti dibināts kā '''''Pisa Calcio'''''. 2009. gadā klubs otro reizi tika daļēji likvidēts finanšu problēmu dēļ un tas tika atkārtoti dibināts kā '''''A.C. Pisa 1909'''''. == Sasniegumi == '''Itālijas B sērija''' * Čempioni (2): 1984—85, 1986—87 '''Itālijas C sērija''' * Čempioni (2): 1933—34, 1964—65 '''Itālijas D sērija''' * Čempioni (1): 2009—10 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Pisa SC]] rgiyu7kzlf9a54cz7ukbeao0lw0xwx8 RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola 0 616234 4452778 4452569 2026-04-10T19:39:54Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4452778 wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola | native_name = ISST | image = RTU (ISST Location).jpg | image_size = | alt = | caption = | logo = | motto = | established = {{Start date|2024}} | closed = | type = [[Starptautiskā skola,]]<br />[[Vidusskola]] | status = Aktīva | category_label = | category = | gender_label = | gender = Kopmācības | affiliation = | principal = Dmitrijs Vinogradovs | asst principal = | head_label = | head = | academic_staff = PhD kvalificēta fakultāte | grades = 10.–12. klase | enrollment = ~21 (2024/25) | students = | sixth_form_students = | pupils = | other = | houses = | fightsong = | conference = | SAT = | ACT = | main feeder school for = | homepage = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | picture = | picture_caption = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | state = | province = | country = [[Latvija]] | coordinates = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | founder = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | specialist = | session = | school_number = | school_code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman_label = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = | employees = | key_people = | years = | years_taught = | lower_age = | upper_age = | age_range = | enrolment = | International_students = Jā | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes_offered = | medium_of_language = [[Angļu valoda|Angļu]] | language = Angļu | schedule_type = | schedule = | hours_in_school_day = | classrooms = | campuses = | campus_size = | area = | campus_type = | colors = | colours = | athletics_conference = | slogan = | song = | fight_song = | athletics = | sports = | mascot = | mascot_image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | bar_pass_rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main_feeder_school_for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = Internāts | free_text2 = Pieejams | free_label3 = Mācību virziens | free_text3 = [[STEAM izglītība|STEAM]] | website = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = }} '''RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola''' ('''ISST''') ir Cambridge International School skola, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], un piedāvā vidējo izglītību 10.—12. klasē. Dibināta 2024. gadā un saistīta ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], skola nodrošina angļu valodā balstītu izglītību pēc Cambridge AS un A līmeņa programmām ar uzsvaru uz [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola |url=https://isst.rtu.lv |website=Oficiālā ISST mājaslapa |access-date=2026}}</ref> ==Pārskats== ISST darbojas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] paspārnē, kas dibināta 1862. gadā un ir vecākā tehniskā universitāte [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Skola izmanto [[Cambridge Assessment International Education]] mācību programmu un nodrošina skolēniem piekļuvi universitātes laboratorijām un iekārtām.<ref>{{cite web |title=RTU atvērs Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-to-open-international-school-of-science-and-technology-adds-cambridge-international-program |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2023. gada 22. septembris}}</ref> Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm, kuri interesējas par studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā. ==Vēsture== ===Dibināšana=== 2015. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] izveidoja RTU Inženiertehnikas vidusskolu (IZV), kas koncentrējas uz [[STEM izglītība|STEM izglītību]]. IZV ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] vērtējuma.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu, bet RTU Inženiertehnikas vidusskola uzsāk desmito gadu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology-while-the-rtu-engineering-high-school-enters-it-s-tenth-year |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 29. augusts}}</ref> Starptautiskās skolas plānošana sākās 2022. gadā. 2023. gada septembrī RTU paziņoja par ISST izveidi, kas izmanto [[Cambridge International]] programmu. ===Atklāšana=== Iestājpārbaudījumi, izmantojot Cambridge CEM Assessment, notika 2024. gada martā. Skola tika atklāta 2024. gada 2. septembrī ar 21 skolēnu no piecām valstīm. Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU amatpersonas un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 2. septembris}}</ref> 2025. gada jūnijā skolu apmeklēja ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā.<ref>{{cite web |title=ASV vēstniecības pārstāvji apmeklē RTU Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/representatives-of-the-u-s-embassy-visit-rtu-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2025. gada 18. jūnijs}}</ref> ==Mācību programma== ===Cambridge International Education=== ISST ir licencēta [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas piedāvā Cambridge AS un A līmeņa programmas. Šīs starptautiski atzītās kvalifikācijas ir paredzētas kritiski domāšanas, problēmu risināšanas un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai. Cambridge International darbojas aptuveni 10 000 skolās 160 valstīs. ===STEAM virziens=== Skolas mācību programma uzver [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnas: * '''Zinātne''': Fizikas, ķīmijas un bioloģijas kursi ar piekļuvi universitātes laboratorijām * '''Tehnoloģijas''': Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas * '''Inženierzinātnes''': Robotika, dizaina domāšana un inženiertehniskās projekti * '''Māksla''': Radošu pieeju integrācija tehniskajos priekšmetos * '''Matemātika''': Augstāka līmeņa matemātikas kursi ===Pētniecības iespējas=== Skolēni var piedalīties pētniecības aktivitātēs ISST kampusā un RTU laboratorijās. ==Iekārtas un resursi== ===Kampusa atrašanās vieta=== ISST atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] kampusā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Rīgā. ===Piekļuve laboratorijām=== Skolēniem ir pieeja RTU iekārtām, tostarp: * Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorija * Ūdens pētījumu un vides biotehnoloģijas laboratorija * RTU Zinātnes un inovāciju centrs * Virtuālās realitātes laboratorija * 3D drukas iekārtas ===Internāts=== Skola piedāvā internāta pakalpojumus Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no kampusa. Pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas telpas. ==Uzņemšana== Uzņemšana ISST prasa iestājpārbaudījuma un intervijas pabeigšanu. Atlases process ietver: * '''Iestājpārbaudījums''': Testēšana angļu valodā, matemātikā un loģikā, izmantojot Cambridge CEM Assessment * '''Intervija''': Tiek veikta angļu valodā * '''Akadēmiskie rezultāti''': Iepriekšējo akadēmisko sasniegumu un skolotāju ieteikumu izvērtēšana Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm. ==Organizācija== ===Vadība=== Skolu vada direktors Dmitrijs Vinogradovs. Fakultātē ir pasniedzēji ar PhD kvalifikāciju, kuri arī māca Rīgas Tehniskajā universitātē un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. ===Attiecības ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu=== ISST dalās iekārtās ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu, kas deviņus gadus pēc kārtas ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc Ata Kronvalda fonda vērtējuma. Abas skolas darbojas vienā kampusā. ==Skatīt arī== * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Cambridge Assessment International Education]] * [[STEAM izglītība]] * [[Izglītība Latvijā]] * [[Starptautiskās skolas]] ==Atsauces== {{Reflist}} ==Ārējās saites== * [https://isst.rtu.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://www.rtu.lv Rīgas Tehniskā universitāte] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Starptautiskās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Cambridge skolas Eiropā]] [[Kategorija:Izglītības iestādes, kas dibinātas 2024. gadā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:STEAM izglītība]] [[Kategorija:2024. gada dibinājumi Latvijā]] hgonyvkcfptukotz4gzi0j2rqz0q7qv 2026. gada laikapstākļi Latvijā 0 619435 4452964 4451655 2026-04-11T08:45:33Z DrewAir 91233 /* Aprīlis */ 4452964 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]] * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> [[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]] * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> [[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]] * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]] * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām Mērsraga, Zosēnu, Ainažu pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē (Madonas, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], Pāvilostā).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais [[mitrums]] valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 0y4n69i7poyjadnownqypj21rwpwb0h Veidne:2026. gada orbitālie starti 10 619615 4452984 4452385 2026-04-11T09:53:52Z Dainis 876 4452984 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> sf6bj1zuhwpai3fqp4p92bwvvpw6ji5 2026. gads kosmonautikā 0 619616 4452983 4452389 2026-04-11T09:53:36Z Dainis 876 /* Aprīlis */ 4452983 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] nipunnj54l2i1pico9mxtehuy5dbxgv Dalībnieks:Egilus/2026 2 619801 4452813 4423826 2026-04-10T22:08:42Z Egilus 27634 /* 2026. gadā padarītais */ 4452813 wikitext text/x-wiki <center><big>'''Šī nav Vikipēdijas lapa.'''</big></center> <br> <center>Šī ir rakstītāja Egilus personiskā lapa ar plāniem 2026. gadam, vairums no kuriem netiks izpildīti laika, iespēju un intelekta trūkuma dēļ.</center> [[Attēls:Wikipe-tan trifecta sign.png|thumb|Vikipēdijas rekomendācijas]] == Raksti, ar ko šai laikā vajadzētu noņemties == === Sēnes === [[Dalībnieks:Egilus/Sēņu sistemātika|Sēņu sistemātika]] === Kaudze laikus neizdarītā === * [[Dalībnieks:Egilus/2022|stāv šeit]] un atstāju tur, lai lieki nepārblīvētu šī raxta vēsturi. * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#K%C4%81rto%C5%A1anas_konkurss Kārtošanas konkurss] stāv nesataisīts un pieprasa izpildīt solīto. === Ar POV smagi sabojātie raksti, kuru labošana var novest pie lieliem konfliktiem === [[Dievs]], [[Globālā sasilšana]], [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]] == 2026. gadā padarītais == [[Attēls:Counter Vandalism Unit-en.png|thumb|Vairums manu labojumu pieder šai kategorijai]] Tiek skaitīti tikai vismaz 1 KB lieli papildinājumi, izslēgtas antivandālisma izmaiņas un Wikidata/Meta/Commons. Datu atjaunošana šeit notiek neregulāri. [https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/Egilus Datu avots], kad tas atkal nestrādā, skatām [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:GlobalContributions/Egilus te] un [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Egilus te]. {| class="wikitable sortable" ! MM ! KB (LV) ! Citur |- | I || 268 || ru:3 |- | II || 321 || ru:1 |- | III || 301 || |- | IV || || |- | V || || |- | VI || || |- | VII || || |- | VIII || || |- | IX || || |- | X || || |- | XI || || |- | XII || || |- | Kopā || || |} {| class="wikitable" |+ Lietderīgas saites, kuras ķēpīgi ik reizes meklēt |- ! Uzlabojamo/izveidojamo rakstu saraksti !! LV/LT !! RU/EN !! |- | [[:Kategorija:Nepabeigti raksti]]<br> [[:Kategorija:Raksti bez ievada]]<br> [[:Kategorija:Raksti, kam vajadzīgs teksts]]<br> <small>[[:Kategorija:Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti]]<br> [[:Kategorija:Slikti iztulkoti raksti]]<br> [[:Kategorija:Raksti, kas jāuzlabo]]<br> [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]<br>[[:meta:List of articles every Wikipedia should have/Expanded 10 000 vajadzīgo rakstu visās WP]]<br> [[Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti]]<br> [[Vikiprojekts:Latvija/Uzlabojamie raksti]]<br> [[:Kategorija:Raksti, kuros informācija ir novecojusi]]</small> || [[Veidnes diskusija:Sēnes infokaste]]<br> [[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]]<br> [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2019/Saraksti/Dabas liegumi]] (V)<br> [[Vikipēdija:Konkursi]]<br> [https://enciklopedija.lv/ Enciklopēdija.lv]<br> [[:Kategorija:Vikiprojekti]]<br> <small>[http://lv.wikiscan.org/users Statistics on lvwiki]<br> [https://xtools.wmflabs.org/adminstats/lvwiki/ LvWiki adminu akcijas]<br> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:AbuseFilter Ļaunprātīgās izmantošanas filtru vadība]<br> [http://periodika.lv/ Periodika.lv]<br>[[:lt:Vikipedija:Savaitės iniciatyva]] (praktiski beigta)</small><br>[[:Kategorija:Infokastes]] || [[:ru:Проект:Латвия]]<br> [[:ru:Проект:Тематическая неделя]] (ik mēneša sākumā)<br> [[:ru:Проект:Тематическая неделя европейских регионов]] (ik mēneša vidū)<br> [[:ru:Проект:Тематическая неделя городов]] (ik mēneša vidū)<br> <small>[[:ru:Служебная:Короткие_страницы]]<br> [[:ru:Категория:Страницы значений]]<br> [[:ru:Категория:Незавершённые статьи]]<br> [[:ru:Категория:Категория:Страницы значений:Населённые пункты]]</small><br> [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:UrlShortener UrlShortener]<br> [https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_inequality-adjusted_HDI Valstu attīstības indekss]<br> [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Asian_Month Wikipedia Asian Month (XI)]<br> [https://stats.wikimedia.org/v2/#/all-projects Stats.Wikimedia] |} === Šabloni === <nowiki>== Atsauces ==</nowiki><br> <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> <nowiki>== Ārējās saites ==</nowiki><br> <nowiki>{{sisterlinks-inline}}</nowiki><br> <nowiki>{{Enciklopēdiju ārējās saites}}</nowiki> <nowiki>{{Dzēst|iemesls|due=15|due_date=22.10.2026}}</nowiki> <nowiki>{{slikti iztulkots}}, {{Dalībnieka smilšu kaste}}, {{NOINDEX}}, {{Jāuzlabo|iemesls}}, {{aizmetnis}}, {{īss-aizmetnis}}</nowiki> === Kaut kur kaut kad pieņemtie "konsensusi" === * [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Personu pieminēšana datumu rakstos]] ==== Vecas diskusijas ==== * [[Diskusija:Doņeckas tautas republika|lv pareisraxtiiba]] * [[Diskusija:Egils Levits|Izcelsmes minēšana personrakstos]] * [[Diskusija:Bedre (mūzikas grupa)|Garā domuzīme]] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls/Arh%C4%ABvs40#Vikifikators_tagad_ir_pieejams_ar%C4%AB_jums! De Vikificatorum] * [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:ScAvenger/Saites_uz_diskusij%C4%81m&curid=62561&diff=3545342&oldid=3111457 ScAvenger kolekcija]. 91sc2be3mgl9v3ccb8h6druxrqsecos Dalībnieks:Egilus/100wikidays-5 2 620355 4452807 4450338 2026-04-10T21:36:25Z Egilus 27634 /* Diena pēc dienas */ 4452807 wikitext text/x-wiki '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs "izaicinājums" (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: "понты". Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, "ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu"? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]). Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt. Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo. === en === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in "To do", and this could be the motivation to deal with it at least partially. This list will be not updated everyday because I don't like to spam in "Recent changes" list. === ru === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают. == Diena pēc dienas == {| class="wikitable sortable" ! width="15px" | #Day ! width="25px" | M-D ! kB ! Article ! p.s. ! New articles, if more than 1 <!--|- | 100 || 04-23 || || [[:bs:Orlovačko jezero]] || || |- | 099 || 04-22 || || [[:en:University of Sarajevo]] || || [[:en:St. Paul's Bay]] |- | 098 || 04-21 || || [[:en:Bashkiria (1917–1919)]] || || |- | 097 || 04-20 || || [[:ru:Академия наук Республики Башкортостан]] || || |- | 096 || 04-19 || || [[:ru:Мозырский трамвай]] || || |- | 095 || 04-18 || || [[:ru:Новополоцкий трамвай]] || || |- | 094 || 04-17 || || [[:en:Reichsbrücke]] || || |- | 093 || 04-16 || || [[:en:Ö1]] || || |- | 092 || 04-15 || || [[:en:Freedom of religion in Armenia]] || || |- | 091 || 04-14 || || [[:en:Islamization of Albania]] || || |- | 090 || 04-13 || || [[:en:Dance of Osman Taka]] || || |- | 089 || 04-12 || || [[Stiglovas grava]] || https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=945 || |- | 088 || 04-11 || || [[:en:Gunvor]] || || --> |- | 087 || 04-10 || 24 || [[Adanas slaktiņš ]] || || |- | 086 || 04-09 || 26 || [[Dienvidu reģions (Malta)]] || || |- | 085 || 04-08 || 30 || [[Zejtuna]] || || |- | 084 || 04-07 || 11 || [[Slīma]] || || |- | 083 || 04-06 || 16 || [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || || |- | 082 || 04-05 || 14 || [[Ričards Inglends]] || || |- | 081 || 04-04 || 19 || [[Hanna Šturma]] || || |- | 080 || 04-03 || 8 || [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || || |- | 079 || 04-02 || 16 || [[Graciāns]] || || |- | 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] || || |- | 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] || || |- | 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] || || |- | 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || || [[Nardarana]] |- | 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] || || |- | 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] || || |- | 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] || || |- | 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] || || |- | 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] || || |- | 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] || || |- | 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] || || |- | 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] || || |- | 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] || || |- | 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] || || |- | 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] || || |- | 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] || || |- | 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] || || |- | 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] || || |- | 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] |||| |- | 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] || || |- | 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] || || |- | 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] || || |- | 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || || |- | 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] || || |- | 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] || || [[Kekertalika]] |- | 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] || || |- | 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || |- | 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] || || |- | 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] || || |- | 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] || || |- | 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] || || |- | 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] || || |- | 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] || || |- | 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || || |- | 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] || || |- | 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] || || |- | 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] || || |- | 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] || || |- | 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] || || |- | 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] || || |- | 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] || || |- | 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] || || |- | 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] || || |- | 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] || || |- | 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] || || |- | 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] || || [[Naidīgā arhitektūra]] |- | 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] || || |- | 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] || || |- | 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] || || |- | 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] || || |- | 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] || || |- | 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] || || |- | 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] || || |- | 025 || 02-07 || 6 || [[Svastika (Kanāda)]] || || |- | 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] || || |- | 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] || || [[Leinas dedzināšana]] |- | 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] || || |- | 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] || || |- | 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] || || |- | 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] || || [[Asago]] |- | 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] || || |- | 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] || || |- | 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] || || |- | 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] || || [[Usulutana (departaments)]] |- | 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] || || [[Sanmigels]] |- | 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] || || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]] |- | 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] || || |- | 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] || || |- | 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] || || |- | 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu || |- | 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] || || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]] |- | 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] || || |- | 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] || || |- | 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] || || [[Vilku kalni]] |- | 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] || || [[Dubjūka]] |- | 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] || || |- | 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] || || |- | 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] || || |} s1o8zblswq7ukudnegjgmaoxckv8ewk Gaisa desanta operācija Normandijā 0 621446 4452987 4450827 2026-04-11T09:58:19Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (16), {{ASV}} → {{USA}}, {{cite book → {{grāmatas atsauce (11), {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{flagicon| → {{flaga| (6), {{Infobox military confli using [[Project:AWB|AWB]] 4452987 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | partof = [[Izcelšanās Normandijā]] | image = [[Attēls:Allied Invasion Force.jpg|300px|Map of Operation Neptune showing final airborne routes]] | caption = [[Izcelšanās Normandijā|Operācijas Neptūns]] karte, kurā parādīti galīgie amerikāņu gaisa desanta maršruti | date = 1944. gada 6. jūnijs — 13. jūlijs | place = [[Kotantēnas pussala]], [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandija]], [[Francija]] | result = Sabiedroto uzvara | combatant1 = {{USA}} | combatant2 = {{flaga|Nazi Germany}} [[Trešais reihs]] | commander1 = {{flaga|United States|1912}} [[Metjū Ridžvejs]]<br />{{flaga|United States|1912}} [[Maksvels Teilors]]<br />{{flaga|United States|1912}} [[Pols Viljamss]] | commander2 = {{flaga|Nazi Germany}} [[Ērihs Marks]]{{KIA}}<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[Vilhelms Falijs]]{{KIA}} | strength1 = (gaisa desants)<br />13 100 gaisa desantnieki<br />3900 planieru karavīri<br />5700 USAAF apkalpes | strength2 = 36 600 (7. armija)<br />17 300 (OKW Rezeve)<ref name="web.telia.com">{{tīmekļa atsauce|url=http://web.telia.com/~u18313395/normandy/index.html |title=The Normandy Campaign 1944 |access-date=2007-07-20 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070529210447/http://web.telia.com/~u18313395/normandy/index.html |archive-date=2007-05-29 }} compilation</ref> | casualties1 = (kampaņā)<br />12 003 nogalināti<br />2657 ievainoti<br />4490 pazuduši&nbsp;— tikai gaisa desanta zaudējumi | casualties2 = (visā kampaņā, ne tikai pret desanta vienībām)<br />21 300 nogalināti, ievainoti, un pazuduši | conflict = Amerikāņu gaisa desanta operācija Normandijā }} '''Amerikāņu gaisa desanta operācija Normandijā''' ({{val|en|American airborne landings in Normandy}}) bija pirmā Amerikas Savienoto Valstu karaspēka kaujas operācija [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] [[Normandijas operācija|iebrukuma laikā Normandijā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Aptuveni 13 100 desantnieku no amerikāņu 82. un 101. desanta divīzijas nolaidās Francijā 6. jūnija naktī. Dienas laikā 3937 karavīri nolaidās arī ar [[planieris|planieriem]].<ref name="stats">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.6juin1944.com/assaut/aeropus/en_page.php?page=statistics|title=Statistical Tables|publisher=D-Day: Etats des Lieux|access-date=2007-06-24|archive-date=2009-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20090717055128/http://www.6juin1944.com/assaut/aeropus/en_page.php?page=statistics|dead-url=}} Includes pathfinders. All statistics, except where otherwise noted, are derived from this source, which referenced Warren.</ref> [[Izcelšanās Normandijā|Operācijas "Neptūns"]] (operācijas Overlord uzbrukuma daļa) atklāšanas akcijas ietvaros kontinentā nolaidās amerikāņu desantnieku divīzijas, veicot divas desanta un sešas planieru misijas. Šīs divas divīzijas bija daļa no Amerikas armijas Septītā korpusa, un to uzdevums bija atbalstīt korpusu Šerbūras ieņemšanā pēc iespējas ātrāk, lai sabiedrotie varētu to izmantot kā apgādes [[osta|ostu]]. To īpašā misija bija bloķēt pieejas desanta zonai Jūtas pludmalē, ieņemt pludmales izejas caur dambi un izveidot šķērsošanas vietas pāri Dūvas upei Karentānā, lai palīdzētu 7. korpusam apvienot abus amerikāņu pludmales [[placdarms|placdarmus]]. Uzdevums bloķēt pieejas Jūtas pludmalei netika izpildīts trīs dienu laikā. Šeit dažādi faktori nospēlēja lomu, viena no galvenajām problēmām bija pārmērīga desantnieku izkliedēšana. Neskatoties uz to, vācu spēki nespēja izmantot haosu, kas radās amerikāņu desanta laikā. Lielākā daļa vācu vienību spītīgi aizstāvēja savas nocietinātās pozīcijas, taču nedēļas laikā tās tika sagrautas un ieņemtas. == Sagatavošanās == === Plānošana === 1943. gadā plāni par desantu Francijā tika apspriesti vairākās sākotnējās diskusijās, kuru laikā Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas apvienotie štābu priekšnieki piešķīra 13,5 amerikāņu transporta grupas, lai pārvadātu vēl nenoteiktu skaitu gaisa desanta spēku. Faktiskais plāna apjoms, mērķi un detaļas netika noteiktas, līdz 1944. gada janvārī ģenerālis [[Dvaits D. Eizenhauers]] stājās Sabiedroto spēku virspavēlnieka amatā. Februāra vidū Eizenhauers saņēma informāciju no ASV Armijas gaisa spēku štāba, ka līdz 1. aprīlim lidmašīnu C-47 grupu organizācijas un aprīkojuma saraksti būs jāpaplašina no 52 līdz 64 lidmašīnām (plus deviņas rezerves lidmašīnas), lai izpildītu prasības. Tikmēr ģenerālleitnants [[Omārs Bredlijs]], ASV pirmo gaisa spēku komandieris, panāca apstiprinājumu plānam par divu gaisa desanta divīziju desantu izvietošanu Kotentēnas pussalā. Vienai divīzijai bija jāieņem pludmales jūras dambji un jābloķē pussalas austrumu puse no ienākošajiem vācu pastiprinājumiem, bet otrai divīzijai bija jābloķē rietumu koridors pie ''La Haye du Puy'' pilsētas otrā desanta viļņa laikā. Sakarā ar La Haye du Puy misijas riskanto raksturu tā tika uzdota kaujās rūdītajai 82. gaisa desanta divīzijai. Jūras dambju ieņemšanas uzdevums tika uzticēts kaujā nepārbaudītajai 101. gaisa desanta divīzijai, kas martā bija saņēmusi jaunu komandieri (ģenerālmajors [[Maksvels Teilors]], bijušais 82. gaisa desanta divīzijas artilērijas komandieris, īslaicīgi pildīja divīzijas komandiera vietnieka pienākumus, aizstājot ģenerāli Viljamu Lī, kurš bija pārcietis sirdslēkmi un atgriezies Amerikas Savienotajās Valstīs). Bredlijs uzstāja, ka 75% gaisa desanta karaspēka jāizsēdina ar planieriem, lai nodrošinātu koncentrētāku desantu. Arī 82. divīzijas komandieris ģenerālmajors [[Metjū Ridžvejs]] vēlējās piegādāt savu karaspēka artilēriju ar planieriem, jo ​​bija paredzēts, ka viņa spēkiem trūks artilērijas atbalsta no armijas korpusa un jūras spēku artilērijas lielgabaliem. Planieru izmantošana bija plānota līdz 18. aprīlim, taču reālā laika izmēģinājumi atklāja pārmērīgi lielu avāriju skaitu un daudzu planieru iznīcināšanas gadījumus. 28. aprīlī plāns tika grozīts: visiem gaisa desanta uzbrukuma spēkiem naktī bija jānolaižas vienā vilnī ar izpletni, bet dienas laikā ar planieriem jāierodas pastiprinājumiem. Vācieši iepriekš nebija pievērsuši uzmanību [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] nocietināšanai, bet pēc tam sāka būvēt aizsardzības nocietinājumus un šķēršļus, lai novērstu gaisa uzbrukumus Kotantēnas pussalā, īpašu uzmanību pievēršot ierosinātajai 82. gaisa desanta divīzijas nosēšanās zonai. Sākotnēji plāni palika nemainīgi, bet pēc tam, kad maija vidū ievērojami vācu spēki virzījās uz Kotantēnas reģionu, 82. gaisa desanta divīzijas nosēšanās zonas tika mainītas, neskatoties uz detalizētiem plāniem un apmācību. Kompromiss tika panākts tikai desmit dienas pirms D-dienas. Ņemot vērā palielināto vācu klātbūtni, Pirmās armijas vadība pieprasīja, lai 82. divīzija nolaižas tuvāk 101. divīzijai, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu to savstarpēju atbalstu. Turpretī 7. korpusa vadība deva priekšroku desantam uz rietumiem no Merderē upes, lai ieņemtu tiltu. 27. maijā desanta zonas tika pārvietotas 16 kilometrus uz austrumiem no ''La Haye du Puy'' gar Merderē krastiem. 82. gaisa desanta divīzijas 501. izpletņlēcēju pulks, kuram sākotnēji bija uzdots ieņemt [[Sentmēreglīza|Sentmēreglīzu]], tika pārcelts uz Kotantēnas pussalas flanga aizsardzību, savukārt Sentmēreglīzas ieņemšanas uzdevums tika uzticēts 82. divīzijas 505. izpletņlēcēju pulkam. Transporta lidmašīnām, pamatojoties uz [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijas iebrukuma]] pieredzi, tika izstrādāts maršruts, kas ļautu izvairīties no sabiedroto jūras spēkiem un vācu pretgaisa aizsardzības līnijām gar Kotantēnas austrumu krastu. 12. aprīlī maršruts tika apstiprināts, par sākuma punktu izvēloties Portlendas biļu. Lidmašīnām bija jālido uz dienvidrietumiem, saglabājot zemu augstumu, pēc tam jāpagriežas taisnā leņķī un jāielido Normandijas rietumu krasta rajonā "caur aizmugurējām durvīm". 82. divīzijai bija jāvirzās uz ''La Haye du Puy'', bet 101. divīzijai pēc neliela pagrieziena pa kreisi bija jāvirzās uz Jūtas pludmali. Plāns paredzēja pagriezienu pa labi pēc desantnieku nolaišanās un atgriešanās maršrutu. Nosēšanās zonu maiņa 27. maijā un pastiprinātā vācu aizsardzība palielināja risku lidmašīnām no vācu zemes zenītlielgabalu uguns. Maršruti tika mainīti tā, lai 101. divīzija lidotu pa Dūvas upi (kas naktī varētu kalpot par orientieri nepieredzējušiem planieru pilotiem). Izejas maršruti no nosēšanās zonām tika mainīti, lai tie šķērsotu Jūtas pludmali, pēc tam uz ziemeļiem caur 16 kilometrus platu "drošības koridoru", pēc tam uz ziemeļrietumiem pāri [[Šerbūra]]i. 31. maijā planieru maršruti tika mainīti, lai izvairītos no pussalas pārlidojumiem dienasgaismā. === Sagatavošanās darbi === [[Attēls:Eisenhower d-day.jpg|thumb|Ģenerālis Dvaits D. Eizenhauers sarunājas ar virsleitnantu Vollesu C. Strobelu un E rotas, 2. bataljona, 502. izpletņlēcēju kājnieku pulka vīriem 1944. gada 5. jūnijā ASV Gaisa spēku Grīnhemas bāzē. Plakāts ap Strobela kaklu norāda, ka viņš ir 438. izpletņlēcēju kājnieku pulka 23. lidmašīnas desantnieku grupas komandieris. Strobela bataljons bija pirmais, kas ieradās Normandijā.]] 9. karaspēka pārvadātāju pavēlniecība tika izveidota 1943. gada oktobrī, lai veiktu gaisa desanta karaspēka pārvadāšanu Normandijas iebrukuma laikā. Brigādes ģenerālis Pols Viljamss, kurš bija vadījis gaisa desanta operācijas Sicīlijā un Itālijā, pārņēma vadību 1944. gada februārī. Pārvadātāju pavēlniecību (un štāba virsniekus) veidoja kaujas veterāni, un vairākiem virsniekiem vadošos amatos bija iepriekšēja pieredze. Tomēr 9. pavēlniecībai pakļautajām grupām bija dažāda pieredzes pakāpe. Četras bija ieguvušas ievērojamu kaujas pieredzi Divpadsmito gaisa spēku sastāvā. Pārējām četrām grupām nebija kaujas pieredzes, bet tās bija kopā trenējušās Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā gadu. Vēl četras grupas bija izveidotas mazāk nekā deviņus mēnešus iepriekš un ieradās Apvienotajā Karalistē mēnesi pēc apmācību sākuma. Atlikušās grupas bija nesen izveidotas un tām bija tikai pieredze kā gaisa desanta grupām. Kopīgas gaisa desanta mācības, koncentrējoties uz nakts nosēšanos, sākās martā. 52. karaspēka pārvadātāju vienība (kara veterāns), kas bija pievienota 82. gaisa desanta divīzijai, strauji virzījās uz priekšu un līdz aprīļa beigām bija veikusi vairākus veiksmīgus desanta manevrus gaisā. Arī 53. karaspēka pārvadātāju vienība, kas sadarbojās ar 101. gaisa desanta divīziju, virzījās uz priekšu apmierinoši (lai gan viena apmācības misija 4. aprīlī izraisīja ievērojamu desantnieku izkliedi), taču tās abas grupas koncentrējās uz planieru misijām. Līdz aprīļa beigām abu gaisa desanta divīziju apvienotā apmācība tika pārtraukta, jo Teilors un Ridžvejs uzskatīja, ka viņu vienības ir veikušas pietiekami daudz lēcienu. 50. karaspēka pārvadātāju vienība mācības sāka tikai 3. aprīlī un virzījās uz priekšu lēnāk, ko vēl vairāk kavēja karaspēka apmācību beigas. 101. gaisa desanta divīzijas nakts treniņlēciens bija paredzēts 7. maijā. Mācības "Ērglis" tika pārceltas uz 11.–12. maiju un kļuva par ģenerālmēģinājumu abām divīzijām. 52. karaspēka pārvadātāju spārns, kurā katrā C-47 lidmašīnā atradās tikai divi desantnieki, darbojās apmierinoši, lai gan 316. karaspēka pārvadātāju grupas divi vadošie lidaparāti sadūrās vidējā augstumā, nogalinot 14 vīrus, tostarp grupas komandieri pulkvedi Bārtonu Flītu. 53. spārns, saskaņā ar desanta sniegumu, vingrinājumu pabeidza "vienmērīgi veiksmīgi". Mazāk apmācītais 50. karaspēka pārvadātāju spārns pazuda miglā, un tā mērķēšanas lidmašīnas nespēja atrast savas navigācijas bākas. Spārns turpināja mācības, līdz mēneša beigās tā mērķēšanas lidmašīnas spēja vadīt desantniekus pārvadājošās lidmašīnas uz desanta zonām. 315. un 416. spārns, kas pirms maija nekad nebija veikuši karaspēka desantu un kurus to komandieri nodēvēja par "vājām māsām", turpināja mācības (galvenokārt naktī), veicot simulētus desantus, līdz tika atzīti par pilnībā sagatavotiem. Tomēr inspektoru novērtējumos netika ņemts vērā fakts, ka lielākā daļa veiksmīgo misiju tika veiktas skaidrā laikā. Līdz 1944. gada maija beigām 9. karaspēka transporta pavēlniecībai bija 1207 transporta lidmašīnas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā nepieciešams, tādējādi nodrošinot ievērojamu rezervi. Trīs ceturtdaļas no D-dienai paredzētajiem planieriem bija jaunāki par gadu, un visi bija teicamā stāvoklī. Mācību laikā tika atklātas dzinēju problēmas, kā rezultātā tika atcelts liels skaits misiju; visas tika nomainītas, lai novērstu problēmu. Visi 9. pavēlniecības pieprasītie materiāli, tostarp bruņu apšuvums, tika saņemti, izņemot pašblīvējošās degvielas tvertnes, kurām ģenerālis Henrijs Arnolds, armijas gaisa spēku virspavēlnieks, personīgi uzlika veto piegādes ierobežojumu dēļ. Lidmašīnām bija vairāk nekā pietiekami daudz apkalpju, taču 40 % apkalpju bija ieradušās tikai nesen vai tika nomainītas individuāli un nepiedalījās lielākajā daļā nakts apmācību. Tā rezultātā 20 % no 924 apkalpēm, kas D-dienā veica gaisa desanta misijas, bija pabeigušas tikai minimālu nakts apmācību. Veselas trīs ceturtdaļas no visām apkalpēm nekad nenonāca ienaidnieka ugunī. No 2100 [[Waco CG-4]] planieriem, kas pēc mācībām tika nosūtīti uz Angliju, 1118 palika ierindā, tostarp 301 [[Airspeed Horsa]] planieris, kas bija ieradies no Lielbritānijas. Planieriem bija pieejamas 951 atbilstoši apmācītas apkalpes, un vismaz piecas karaspēka transportēšanas grupas tika intensīvi apmācītas planieru misijām. Lai atvieglotu lidmašīnu un planieru identifikāciju (pilnīgas radioklusuma apstākļos un lai novērstu tūkstošiem sabiedroto lidmašīnu, kas, saskaņā ar pētījumiem, lidoja D dienā, pārslogot esošo sistēmu), tika nolemts tos nokrāsot ar melnbaltām svītrām. 17. maijā šo lēmumu apstiprināja gaisa spēku galvenais maršals sers Trafords Lī-Malorijs. Katrs lidaparāts bija nokrāsots ar trim baltām un divām melnām svītrām 60 cm platumā ap fizelāžu (aiz durvīm) un ap spārniem. Vairākas lidmašīnas veica testa lidojumu 1. jūnijā, bet, lai nodrošinātu slepenību, pavēle ​​par svītru uzklāšanu tika izdota tikai 3. jūnijā. === Pretinieki === [[Attēls:Map10.jpg|thumb|right|250px|Vācu spēku izvietojums Normandijā 1944. gada 6. jūnijā]] ;[[ASV Armija]] * [[Attēls:US VII Corps SSI.png|30px]] [[7. Armijas korpuss (ASV)|7. Korpuss]] ** [[Attēls:82nd Airborne Division CSIB.svg|30px]] [[82. gaisa desanta divīzija]] ** [[Attēls:US 101st Airborne Division patch.svg|30px]] [[101. gaisa desanta divīzija]] * [[Attēls:IX Troop Carrier Cd-Emblem.jpg|30px]] [[9. karaspēka pārvadātāju pavēlniecība]] ** 50. karaspēka pārvadātāju spārns ** [[Attēls:52d troop carrier wg-ww2-emblem.jpg|30px]] [[52. karaspēka pārvadātāju spārns]] ** 53. karaspēka pārvadātāju spārns ;''[[Vērmahts]]'' * [[Attēls:Abzeichen Deutsche 7.Armee 1944.svg|30px]] ''[[7. armija (Vērmahts)|7. armija]]'' ** [[Attēls:91. Luftlande Infanterie-Division Logo.svg|30px]] ''[[91. kājnieku divīzija (Vērmahts)|91. kājnieku divīzija]]'' ** [[Attēls:243 Infantry Division (German).svg|30px]] ''[[243. kājnieku divīzija (Vērmahts)|243. kājnieku divīzija]]'' ** [[Attēls:709th Infanterie-Division Logo 1.svg|30px]] ''[[709. kājnieku divīzija (Vērmahts)|709. kājnieku divīzija]]'' ** ''6. gaisa desanta pulks'' (''Fallschirmjäger-Regiment'') == Gaisa desanta dispečeri == 300 karavīri no gaisa desanta dispečeru rotām tika organizēti komandās pa 14–18 desantniekiem katrā. Viņu galvenais uzdevums bija izvietot ''Eureka'' [[lokators|lokatora]] raidītājus un gaismas signālus desantēšanās sektoros. ''Rebecca'' raidītājs-uztvērējs transporta lidmašīnā noteica virzienu un aptuveno attālumu līdz izvietotajam Eureka raidītājam. Desantnieki divus mēnešus trenējās skolā kopā ar transporta lidmašīnu apkalpēm. Lai gan katrs 9. karaspēka transporta pavēlniecības lidmašīna C-47 bija aprīkots ar pieprasītāju, lai novērstu simtiem signālu traucējumus sistēmā, tikai vadošajām lidmašīnām bija atļauts tos izmantot desanta nosēšanās zonu tuvumā. Neskatoties uz daudzajām sākotnējām kļūmēm, ''Eureka-Rebecca'' sistēma tika izmantota ar augstu precizitāti nosēšanās laikā Itālijā 82. gaisa desanta divīzijas nakts desanta laikā, lai pastiprinātu Piekto armiju pie [[Salerno]] pilsētas. Šīs sistēmas trūkums bija tāds, ka 2 jūdžu attālumā no zemes raidītāja signāli saplūda vienā attēlā radara ekrānā, tādējādi zaudējot darbības rādiusu un virzienu. Sistēma bija izstrādāta, lai vadītu lielas lidmašīnu grupas dažu jūdžu rādiusā no nosēšanās zonas, kur signālraķetes vai citi redzami marķieri palīdzētu pabeigt desantu. Katra nosēšanās zona (DZ) tika piešķirta trīs C-47 lidmašīnu grupai, kuru uzdevums bija to pamanīt un desantēt gaisa desanta dispečeru komandu. Katra viļņa komandas ieradās ar sešu minūšu intervālu. Gaisa dispečeru komandas tika saliktas divos viļņos kopā ar 101. gaisa desanta divīzijas vadošajiem elementiem, kas ieradās pusstundu pirms pirmā plānotā lēciena. Tās bija pirmās amerikāņu un, iespējams, arī pirmās sabiedroto vienības, kas veica iebrukumu okupētajā Francijā. Trijām 82. gaisa desanta divīzijas gaisa dispečeru komandām bija jāsāk nosēšanās pēc tam, kad bija nolaidies pēdējais 101. gaisa desanta divīzijas desantnieku vilnis, trīsdesmit minūtes pirms 82. gaisa desanta divīzijas pirmās nosēšanās sākuma. === D-dienas rezultāti === Pirmā gaisa desanta dispečeru komandu viļņa centieni atzīmēt nosēšanās zonas vairākos gadījumos izrādījās neefektīvi. Pirmā grupa, kas norīkota uz zonu A, nokavēja savu zonu un desantējās jūdzi pirms galamērķa, netālu no Senžermēndevarvilas. Komandai arī neizdevās izvietot ne Eureka radiobāku, ne signālugunis; nosēšanās sākās bez tām. Lai gan otrās gaisa desanta dispečeru komandas lidmašīnas veica piespiedu nosēšanos jūrā, divas komandas nolaidās netālu no zonas A, bet lielākā daļa to signāluguņu tika zaudēti ūdenī nosēdušajās lidmašīnā. Viņi mēģināja izvietot Eureka radiobāku tieši pirms uzbrukuma spēku ierašanās, bet bija spiesti izmantot signālugunis, kuras daži piloti neieraudzīja. Lidaparāti, kas bija norīkoti uz zonu D gar Dū upi, nespēja redzēt savu galamērķi un pārlidoja šo zonu. Pagriežoties atpakaļ nepazīstamā virzienā, viņi nolaida gaisa desanta dispečerus 10 minūtes vēlāk un 1,6 kilometru attālumā no mērķa. Nolaišanās zona tika izvēlēta pēc 501. izpletņlēcēju pulka misijas maiņas apgabalā, ko vācieši bija noteikuši kā visticamāko nolaišanās zonu. Līdz ar to tur atradās daudz vācu karavīru, un gaisa dispečeri neriskēja ar signāluguņu izvietošanu, paļaujoties tikai uz Eureka radiobāku, kuras signālus bija grūti uztvert tuvā attālumā. 82. gaisa desanta divīzijas gaisa dispečeri uzrādīja līdzīgus rezultātus. Pirmā gaisa dispečeru grupa, kas norīkota uz desanta zonu O pie Sentmēreglīzas, aizlidoja pārāk tālu uz ziemeļiem, bet laboja savu kļūdu un nolaida savus dispečerus netālu no savas nolaišanās zonas. Šī grupa visefektīvāk izmantoja Eureka bākas un signālugunis no visām komandām. Lidaparāti, kas norīkoti uz zonu N, uz dienvidiem no Sentmēreglīzas, precīzi izpildīja savu misiju un vizuāli identificēja zonu, bet joprojām nolaida savas komandas 1,6 km uz dienvidaustrumiem. Grupa nolaidās vācu 91. divīzijas kontrolētajā teritorijā un nesasniedza nolaišanās zonu. Vienīgās komandas, kas bija norīkotas uz desanta zonu uz ziemeļrietumiem no Sentmēreglīzas, bija tās, kas precīzi nolaidās; tām izdevās izvietot Eureka raidītājus un BUPS, taču vācu spēku tuvuma dēļ tās nespēja atzīmēt nolaišanās zonu ar signālugunīm. Tomēr kopumā četras no sešām nolaišanās zonām nebija marķētas ar signālugunīm. Katra gaisa desanta dispečeru grupa, kas bija norīkota uz desanta zonu C (101. gaisa desanta divīzija) un zonu N (82. gaisa desanta divīzija), nesa divas BUPS raidītājus. Grupām zonā N bija jāvada izpletņlēcēju pastiprinājumi D-dienas beigās, savukārt divām grupām zonā C bija jānodrošina centrālais mērķēšanas punkts visiem SCR-717 radariem, lai nodrošinātu sakaru identifikācijas virzienu. Tomēr grupas cieta zaudējumus un nespēja sniegt palīdzību nolaišanās laikā. == Kaujas gaisa desants == [[Attēls:Planned airborne drop zones, D-Day, 6 June 1944.JPG|thumb|Plānotās desanta zonas Kotantēnas pussalā|left]] === Uzdevumu izklāsts === [[Attēls:94tcs-c471.jpg|thumb|439. karaspēka pārvadātāju grupas lidmašīna C-47, kas nogādāja 506. PIR pulka (pazīstama no seriāla "Ieroču brāļi") locekļus Normandijā. Grupas komandiera lidmašīna, krīta numurs 11, norīkota uz desantēšanas zonu C.]] Desanta uzbrukuma viļņiem (kas sastāvēja no viena transporta pārvadājuma) tika piešķirtas divas misijas: "Albany" un "Boston", katrā nosēšanās zonā desantējošajiem trim pulkiem. 101. gaisa desanta divīzijas nosēšanās zonas atradās uz austrumiem un dienvidiem no Sentmēreglīzas un bija apzīmētas ar burtiem A, C un D no ziemeļiem uz dienvidiem (501. gaisa desanta pulkam sākotnēji bija paredzēts nosēsties B nosēšanās zonā, bet tas tika mainīts 7. maijā). 82. izpletņlēcēju divīzijas nosēšanās zonas atradās rietumos (T un O, no rietumiem uz austrumiem) un dienvidrietumos (T nosēšanās zona). Katrā izpletņlēcēju pulkā bija 1800 karavīru, kas bija organizēti trīs bataljonos, kurus nogādāja trīs vai četras gaisa grupas ar 36, ​​45 vai 54 C-47 lidmašīnām, katru grupu atdalot ar noteiktu laika intervālu. Lidaparāti, kas secīgi tika salikti grupās, tika apzīmēti ar burtiem ar krīta palīdzību (lai palīdzētu desantniekiem iekāpt vajadzīgajā lidmašīnā), un lidojumu laikā tie tika sagrupēti deviņu lidmašīnu formācijās, kurām bija jālido V veida formācijā (V veida apakšgrupas pa trim lidmašīnām tika veidotas lielākā V formā, kas sastāvēja no trim apakšgrupām). Grupām bija jālido virs desantēšanas zonām ar sešu minūšu intervālu. Transporta laikā desantnieki tika sadalīti grupās (15–18 vīri katrā lidmašīnā). Lai panāktu pārsteiguma momentu, lidmašīnām bija jātuvojas Normandijai nelielā augstumā no rietumiem. Grupu izlidojumi sākās 5. jūnijā plkst. 22:30, lidojot uz dienvidiem līdz sākuma punktam ar kodēto nosaukumu "Flatbush". Pēc tam tie nolaidās zemākā augstumā (150 metri, neredzami vācu radariem) un lidoja dienvidrietumu virzienā pāri [[Lamanšs|Lamanšam]]. Grupas lidoja 300 metrus viena aiz otras. Lidmašīna saskārās ar vēju, kā rezultātā tā ieradās piecas minūtes vēlāk nekā plānots, taču tas netraucēja vienlaicīgo iebrukumu un maz ietekmēja lidojumu grafikus. Kad lidmašīnas bija virs jūras, to gaismas tika minimāli aptumšotas (izņemot gaismas, kas identificēja grupas). Divdesmit četras minūtes vēlāk, nolidojot 92 km virs Lamanša, lidmašīna sasniedza nekustīgu kuģi (punkts "Hoboken"), uz kura klāja atradās izvietota Eureka bāka. Lidmašīna veica asu pagriezienu uz dienvidrietumiem un lidoja starp Normandijas salām [[Gērnsija|Gērnsiju]] un [[Oldernija|Olderniju]]. Laiks virs šauruma bija skaidrs, un visas grupas precīzi sekoja savam maršrutam un veidoja ciešas formācijas, sasniedzot savus sākuma punktus Kotantēnas pussalā, no kurienes tās pagriezās uz savām nosēšanās zonām. 101. gaisa divīzijas sākuma punkts Portbellā, ar kodēto nosaukumu "Muleshoe", atradās aptuveni 16 kilometrus uz dienvidiem no 82. izpletņlēcēju divīzijas "Peoria" punkta Flamanvilā. === Izpletņlēcēju izkliedēšana === Neskatoties uz precīzo kursu, ko lidmašīnas uzturēja virs šauruma, karaspēka desantēšanās virs Kotantēnas pussalas netika veikta precīzi. Vienlaikus vai ātri pēc kārtas ko noteica vairāki neparedzēti faktori: * C-47 lidmašīnas konfigurācija, to ievērojamā pārslodze un izpletņu komplektu izmantošana, kas izraisīja lielu gaisa pretestību un smaguma centra nobīdi; * Navigatoru trūkums (60% lidmašīnu navigāciju veica paši piloti, kad aviācijas formācija tika pārtraukta); * Sakaru adio klusums neļāva brīdināt par nelabvēlīgiem laikapstākļiem; * Apmākušies mākoņi iekļūšanas augstumā (460 m), kas klāja visu pussalas rietumu pusi (35 km platumā), tam samazinoties virzienā uz austrumu pusi; * Necaurredzama [[migla]] virs daudzām nosēšanās zonām; *Vācu pretgaisa lielgabalu uguns; * ''Rebecca/Eureka'' pārnēsājamo radaru sistēmu nepietiekamība grupu vadīšanai uz norādītajām desanta zonām; * Daudzu pazudušu lidmašīnu avārijas Rebecca sistēmu izmantošana; * Nepietiekama vai nekāda desanta zonu marķēšana; * Nolaišanās no augstāka vai zemāka augstuma nekā noteiktais nolaišanās augstums (210 m) vai nepieciešamā lidojuma ātruma (180 km/h) pārsniegšana, kādā desantēšanās tika veikta; * Otrreizēja vai trešā lidojumu veikšana pāri apgabaliem, meklējot nolaišanās zonas. No 20 grupām, kas piedalījās abās misijās, deviņas saskārās ar mākoņu segu un bija ievērojami izkliedētas. No sešām grupām, kas veica veiksmīgu koncentrētu nolaišanos, neviena nelidoja cauri mākoņu segai. Galvenais faktors, kas ierobežoja veiksmīgu izpletņlēkšanas izmantošanu un saasināja iepriekš minētos faktorus, bija lēmums veikt masveida desantēšanos naktī; šī koncepcija vairs netika izmantota turpmākajās pilna mēroga gaisa desanta operācijās. To vēlāk ilustrēja tās pašas karaspēka transporta grupas, kas dienas laikā veica otro, precīzu un veiksmīgu izlidojumu spēcīgas vācu uguns apstākļos. === Pirmais vilnis. Misija "Albany" === [[Attēls:101st Airborne drop pattern, D-Day, 6 June 1944.JPG|thumb|101. gaisa desanta divīzijas desanta vietas 1944. gada 6. jūnijā]] Pirmie, kas nolaidās (starp plkst. 00:48 un 01:40 6. jūnijā pēc Lielbritānijas vasaras laika), bija 101. gaisa desanta divīzijas "Kaucošie ērgļi" desantnieki. 6928 karavīri, kas atradās 432 C-47 lidmašīnās, tika organizēti 10 grupās, lai veiktu misiju "Albany". Sākotnējie izlidojumi (uz desanta zonu A) nesaskārās ar sliktiem laikapstākļiem, taču navigācijas kļūdu un ''Eureka'' sistēmu trūkuma dēļ 2. bataljons, no 502. izpletņlēcēju pulka, nolaidās ārpus savas nosēšanās zonas. Lielākā daļa atlikušo 502. pulka karavīru nolaidās neorganizēti netālu no improvizētām nosēšanās zonām, ko pludmalē bija noteikuši dispečeri. Divi bataljona komandieri pārņēma mazo grupu vadību un izpildīja visas savas D-dienas misijas. Izpletņlēcēju pulka artilērija desantējoties guva vienus no operācijas smagākajiem zaudējumiem, zaudējot visas [[haubice]]s, izņemot vienu, un lielāko daļu karavīru. Trīs 506. pulka karaspēka pārvadātāju grupas stipri izklīda mākoņu segas dēļ un pēc tam saskārās ar intensīvu vācu pretgaisa lielgabalu uguni. Neskatoties uz to, divas trešdaļas 1. bataljona precīzi piezemējās zonas C robežās. Lielākā daļa 2. bataljona piezemējās pārāk tālu uz rietumiem, līdz pusdienlaikam sasniedzot Odenvilas dambi, bet līdz tam laikam 4. divīzijas vienības pašas bija nodrošinājušas šo izeju. 3. bataljons, no 501. izpletņlēcēju pulks, kam arī bija paredzēts nolaisties zonā C, bija vēl vairāk izklīduši, bet paveica savu misiju nodrošināt izejas. Neliela vienība sasniedza Pupevilu plkst. 6:00 no rīta un iesaistījās sešu stundu kaujā, lai neitralizētu pretiniekus, neilgi pirms 4. divīzijas vienību ierašanās, lai nodibinātu šeit sakarus. Gaisa transporta grupa, kas piegādāja 501. bataljonu, arī saskārās ar intensīvu pretgaisa apšaudi, taču precīzi nolaidās zonā D, kuras daļa jau bija pārklāta ar vācu uguni (sākotnēji reģistrētU), kā rezultātā šeit desantnieki cieta lielus zaudējumus, pirms viņi varēja palaist savus izpletņus. Divi no trim bataljona komandieriem un viens no viņu vecākajiem virsniekiem tika nogalināti. Līdz pulksten 4:00 no rīta 150 desantnieku grupa bija ieņēmusi galveno mērķi — La Barketas dambi. Štāba virsnieks sapulcināja desantnieku vadu un līdz pulksten 4:30 amerikāņi bija sasnieguši vēl vienu misijas mērķi: ieņēmuši divus gājēju tiltus pie Laportas. 2. bataljons izsēdās nosēšanās zonā D praktiski bez zaudējumiem un iesaistījās dienU ilgā kaujā, taču nespēja sasniegt savu mērķi ieņemt Sentkomdumonu un iznīcināt tiltus pār Dūvas upi. 101. gaisa desanta divīzijas planieru bataljoni, kas sastāvēja no 327. planieru kājnieku pulka, izsēdās pie jūras un kopā ar 4. kājnieku divīziju šķērsoja Jūtas pludmales sektoru. D-dienā 401. planieru pulka 1. bataljons izsēdās īsi pēc pusnakts un ierīkoja nometni netālu no pludmales. Līdz 7. jūnija vakaram abi bataljoni bija sapulcējušies Sentmaridumonā. === Otrais vilnis. Misija "Boston" === [[Attēls:82nd Airborne drop pattern, D-Day, 6 June 1944.JPG|thumb|82. gaisa desanta divīzijas desanta vietas 1944. gada 6. jūnijā]] 82. gaisa desanta divīzijas misija "Boston" sākās plkst. 1:51. 6240 izpletņlēcēji 369 C-47 lidmašīnās pacēlās desmit grupās, kas bija organizētas trīs viļņos. Lidmašīna, kas pārvadāja 505. izpletņlēcēju pulku, nesaskārās ar grūtībām, kas mocīja 101. gaisa desanta divīzijas nosēšanos. Desanta zonas O dispečeri izvietoja savus ''Eureka'' raidītājus, tiklīdz 82. divīzijas pirmās grupas ieradās norādītajā vietā, izvietojot raidītājus visās trīs bataljonu nosēšanās zonās. Rezultātā 505. pulks D dienā veica visprecīzāko nosēšanos, pusei pulka nosēžoties savās nosēšanās zonās vai to robežās, un 75% nosēdās 3,2 kilometru rādiusā no desanta zonām. Pārējie pulki bija vairāk izkliedēti. 508. pulks veica vissliktāko desantu no visiem, tikai 25% no tiem piezemējās jūdzes attālumā no savas desanta zonas. Puse pulka piezemējās uz austrumiem no Merderē, kas sākotnējai misijai izrādījās nederīgi. 507. pulka artilērijas kaujinieki piezemējās zonā T, bet nespēja aktivizēt signālugunis vāciešu tuvuma dēļ. Apmēram puse pulka piezemējās zāļainā purvā gar upi. Saskaņā ar dažādām aplēsēm (no "nelielām" līdz "lielām") vairāki desantnieki noslīka (divīzija D-dienā kaujā zaudēja 156 kritušos), taču liela daļa viņu ekipējuma tika zaudēta, un karaspēks sapulcējās ar lielām grūtībām. Pateicoties savlaicīgai sapulcēšanai, 505. pulka desantnieki spēja pabeigt savas misijas pēc grafika. Franči pavadīja 3. bataljonu uz Sentmēreglīzu, un līdz plkst. 4:30 viņi bija ieņēmuši pilsētu, sastopoties ar "nelielu pretestību" no vācu artilērijas puses. 2. bataljona vads bloķēja ziemeļu pieejas Sentmēreglīzai, kamēr pārējais bataljons nāca palīgā 3. bataljonam, kuru vācieši veica pretuzbrukumu pusdienlaikā. 1. bataljonam neizdevās sasniegt savu mērķi ieņemt tiltus pār Merderē upi pie Lafjēras un Šefduponas, neskatoties uz vairāku simtu desantnieku atbalstu no 507. un 508. desantnieku pulka. 82. divīzijai neizdevās sasniegt ne mērķi attīrīt teritorijas uz rietumiem no Merderē, ne iznīcināt tiltus pār Dūvu. Tomēr viens 508. pulka desantnieku bataljons ieņēma nelielu pakalnu netālu no Merderē un uz trim dienām pārtrauca vācu uzbrukumu Šefduponai, tādējādi iepriekš nosakot misijas kopējos panākumus. Divas rotas lieluma vienības no 507. pulka atradās aiz vācu pretošanās centra Amfrevilā un turējās pretī, līdz sabiedroto spēki 9. jūnijā izlauzās cauri un ieņēma dambi. == Planieru misijas D-dienā == Pirms rītausmas sabiedrotie veica divas desanta operācijas ar planieriem: operācija "Chicago" (101. gaisa desanta divīzija) un operācija "Detroit" (82. gaisa desanta divīzija). Katrā desantā piedalījās 52 CG-4 Waco planieri, kas katrai divīzijai piegādāja prettanku artilēriju un pastiprinājumus. Misijas sākās plkst. 4:00 no rīta, kad izpletņlēcēju desants bija pilnā sparā, un ilga divas stundas (beidzās divas stundas pirms rītausmas), ieskaitot desantu. Misija "Chicago" bija beigusiesar bezierunu panākumiem, 92% spēku nosēžoties 3,2 km rādiusā no mērķa. Misiju "Detroit" kavēja mākoņu sega (kas novērsa desantnieku uzmanību), tikai 62% spēku nosēžoties 2 jūdžu rādiusā no mērķa. Abu misiju laikā tika piegādāti smagie ieroči, kas tika nekavējoties izvietoti pozīcijās. Misijās tika nogalināti tikai astoņi vīri, bet viens no viņiem bija brigādes ģenerālis Dons Prats, 101. gaisa desanta divīzijas komandiera palīgs. Pieci planieri no 82. izpletņlēcēju divīzijas grupas pazuda mākoņu segas dēļ un mēnesi tika uzskatīti par pazudušiem bez vēsts kaujā. === Vakara pastiprinājuma piegāžu misijas === D-dienas vakarā tika veiktas vēl divas planieru operācijas — Misija "Keokuk" un Misija "Elmira" —, piegādājot spēku pastiprinājumus 208 planieros. Planieri pacēlās un nolaidās pirms tumsas iestāšanās, ko pavadīja spēcīga P-38, P-47 un P-51 lidmašīnu eskorta vienība. Plkst. 18:30 Misijas "Keokuk" laikā, vienots 32 planieru un velkoņu formējums, sāka piegādāt pastiprinājumus 101. gaisa desanta divīzijai. Viņi pārlidoja Jūtas pludmali, lai samazinātu zemes apšaudes risku, un ieradās plkst. 20:53, septiņas minūtes pirms grafika, nolaižoties apgabalā, ko skaidri iezīmēja dzeltenas gaismas un zaļi dūmi. Vācu spēki, kas bija izvietoti ap Turkevilu un Senkombdumonu, 3,2 kilometrus abās pusēs no desanta zonas E, neapšaudīja planierus, kamēr tie nesāka nolaisties, un, lai gan planieri cieta zināmus zaudējumus, lielais attālums tos pasargāja no lielākiem bojājumiem. Lai gan pašā nolaišanās zonā nolaidās tikai pieci planieri (lielākā daļa bija atvienoti jau iepriekš), Horsas planieri nolaidās bez nopietniem bojājumiem. Divi planieri nolaidās arī aiz vācu līnijām. Misija bija nozīmīga kā pirmā amerikāņu dienasgaismas planieru operācija, taču tai nebija būtiskas ietekmes uz 101. gaisa desanta divīzijas panākumiem. Turpretī misija "Elmira" bija izšķiroša 82. gaisa desanta divīzijai: tā nogādāja divus lauka artilērijas bataljonus un 24 haubices, lai atbalstītu 507. un 508. izpletņlēcēju pulkus uz rietumiem no Merderē upes. Piegāde tika veikta četrās grupās: pirmais grupu pāris ieradās desmit minūtes pēc misijas "Keokuka", bet otrais ieradās divas stundas vēlāk, jau saulrietā. Pirmo planieru apkalpes, nezinot, ka nolaišanās zona ir pārvietota uz zonu O, nonāca intensīvas vācu spēku, kas ieņēma daļu no nolaišanās zonas W, uguns ietekmē. C-47 lidmašīnas palaida savus planierus virs sākotnējās nolaišanās zonas, kur lielākā daļa planieru nogādāja savu kravu, neskatoties uz to, ka tie bija smagi bojāti. Otrais planieru vilnis, kas piedalījās misijā “Elmira”, ieradās plkst. 22:55, un, tā kā tiem nebija desanta dispečeru atbalsta, tie devās uz ''Eureka'' bāku nosēšanās zonā O. Arī šis vilnis nonāca intensīvas vācu zemes uguns ietekmē, lidojot tieši virs vācu pozīcijām. Viena planieru grupa tika atbrīvota pārāk agri un nolaidās netālu no vācu līnijām, bet cita grupa nolaidās nosēšanās zonā O. No rīta divi bataljoni gandrīz pilnā sastāvā pievienojās 82. gaisa desanta divīzijai, un 8. jūnijā operācijā piedalījās jau piegādātie 15 lielgabali. == Saistītās desanta un apgādes operācijas == === 325. planieru kājnieku pulka desants === Tūlīt pēc 7. jūnija rītausmas tika veiktas divas papildu planieru misijas ("Galveston" un "Hackensack"), lai nogādātu 325. planieru kājnieku pulku 82. gaisa desanta divīzijas atbalstam. Pamatojoties uz "Elmira" misijas rezultātiem, tika pieņemts lēmums lidot pāri Dūvas upes ielejai, lai izvairītos no spēcīgas zemes apšaudes pirms tumsas iestāšanās, un pārvietot desanta zonu uz zonu E, kas piešķirta 101. gaisa desanta divīzijai. Pirmās misijas laikā "Galveston" divas planieru komandas nogādāja 325. pulka 1. bataljonu un atlikušo artilēriju. Simts velkoņu un planieru pārvadāja aptuveni 1000 vīru, 20 ieročus un 40 transportlīdzekļus; planieri tika atbrīvoti plkst. 6:55. Pirmā grupa tika pakļauta vieglai kājnieku ieroču apšaudei, taču tas neizraisīja nopietnas sekas. Planieri tika palaisti nelielā augstumā, izraisot avārijas, ievainojot vairāk nekā simts vīru no 325. bataljona (17 nāvējoši). Otrā planieru grupa droši nolaidās desanta zonā W, ievainojot vairākus vīrus. Planieri, kas veica misiju "Hackensack", kuras mērķis bija nogādāt atlikušo 325. planieru pulka daļu, tika palaisti plkst. 08:51. Pirmās grupas četras vienības, kas nesa visu 2. bataljonu un lielāko daļu 2. bataljona, 401. planieru kājnieku pulka (tā sauktais 325. planieru pulka "Trešais bataljons"), nolaidās dažādos laukos abās zonas W pusēs, vienai vienībai nonākot spēcīgā apšaudē. Piecpadsmit vīri tika nogalināti un 60 ievainoti gan no zemes apšaudes, gan no tās izraisītajām avārijām. Pēdējā 50 Waco planieru grupa nogādāja atbalsta karavīrus, 81 mm mīnmetējus un 401. planieru kājnieku pulka rotu. Grupa tika uzmanīgi palaista un ar lielu precizitāti sasniedza zonu W, praktiski bez zaudējumiem. Plkst. 10:15 visi trīs bataljoni sapulcējās kas tika ziņots komandieriem. Deviņdesmit procenti no 325. planieru pulka vīriem bija klāt, un pulks izveidoja divīzijas rezervi Šefduponā. === Papildu apgādes operācijas === 7. jūnijā misiju "Freeport" (82. izpletņlēcēju divīzijai) un "Memphis" (101. izpletņlēcēju divīzijai) ietvaros tika veiktas vēl divas apgādes kravu desantēšanas ar izpletni. Visas lidmašīnas, kas veica šīs operācijas, lidoja virs Jūtas pludmales un, lidojot virs vācu pozīcijām, nonāca zem kājnieku ieroču uguns. Faktiski 101. gaisa desanta divīzijai netika piegādāta neviena krava. Četrpadsmit no 270 C-47 lidmašīnām tika notriektas (salīdzinājumam, no 511 velkoņiem tika notriekti tikai septiņi). Nākamajā nedēļā 441. un 436. gaisa transporta grupas veica sešas kravu piegādes misijas. Desmit C-47 ar izpletni nometa kravu, un arī 24 planieri piegādāja kravu. Tādējādi operācijas “Neptūns” laikā 9. karaspēka transportēšanas pavēlniecība veica 2166 izlidojumus, no kuriem 533 tika veikti ar planieriem. == Zaudējumi == Divu dienu operācijas laikā tika iznīcinātas 44 C-47 lidmašīnas; daudzos gadījumos to apkalpēm paveicās izdzīvot un pievienoties sabiedroto spēkiem. No tām 21 gāja bojā desanta izsēdināšanas laikā, 7 velkot planierus un 14 papildu pastiprinājuma misiju laikā.<ref name="stats"/> No 517 planieriem 22 bija Airspeed Horsa, no kuriem lielākā daļa tika iznīcināti nosēšanās laikā vai vācu uguns ietekmē pēc nosēšanās. Lai gan lielākā daļa no 295 Waco planieriem pēc remonta bija darba kārtībā, situācija pludmalēs neļāva izmantot karaspēka pārvadātājus, un 97% no visiem planieriem, kas piedalījās operācijā, vēlāk tika pamesti kaujas laukā. 1944. gada augustā zaudējumi tika apkopoti: 101. gaisa desanta divīzija zaudēja 1240 vīrus (182 kritušie, 557 ievainoti un 501 pazudušais), 82. gaisa divīzija zaudēja 1259 vīrus (156 kritušie, 347 ievainoti un 756 pazudušie).<ref name="ddaycas">{{grāmatas atsauce|last=Harrison|first=Gordan A.|id=CMH Pub 7-4|series=The United States Army in World War II|year=2002|orig-year=1951|chapter-url=http://www.history.army.mil/books/wwii/7-4/7-4_8.htm#278|chapter=Airborne Assault|url=http://www.history.army.mil/books/wwii/7-4/7-4_Contents.htm|title=Cross Channel Attack|publisher=United States Army Center of Military History|access-date=26 June 2007|archive-date=26 February 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20140226172317/http://www.history.army.mil/books/wwii/7-4/7-4_Contents.htm|dead-url=}}, Note 34 for 101st, note 55 for 82nd.</ref> Līdz 30. jūnijam ASV 7. korpusa zaudējumi sasniedza 4670 vīrus, 101. gaisa desanta divīzijai (546 kritušie, 2217 ievainoti un 1907 pazudušie) un 4480 vīrus 82. gaisa desanta divīzijai (457 kritušie, 1440 ievainoti un 2583 pazudušie). Vācu zaudējumi<ref>compiled at [http://web.telia.com/~u18313395/normandy/index.html German Order of Battle Normandy] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070529210447/http://web.telia.com/~u18313395/normandy/index.html |date=2007-05-29 }}</ref> kampaņas laikā sasniedza aptuveni 21 300. 6. izpletņlēcēju pulks jūlija beigās ziņoja par aptuveni 3000 upuriem. Divīzijas zaudējumi, tostarp kaujās pret visu ASV 7. korpusu (ne tikai kaujās ar desantniekiem), un zaudējumu ziņojumi ir uzskaitīti zemāk: * 91. kājnieku divīzija: 2212 (12. jūnijā), 5000 (23. jūlijā); * 243. kājnieku divīzija: 8189 (11. jūnijā); * 709. kājnieku divīzija: 4000 (16. jūnijā); * 17. SS tanku grenadieru divīzija: 1096 (30. jūnijā). == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce|last=Ambrose|first=Stephen|title=D-Day: The Climactic Battle of World War II|url=https://archive.org/details/ddayjune61944cli00ambr||publisher=Simon and Schuster Paperbacks|year=1994|isbn=0-684-80137-X}} * {{grāmatas atsauce|last=Balkoski|first=Joseph|title=Utah Beach: The Amphibious Landing and Airborne Operations on D-Day|url=https://archive.org/details/utahbeachamphibi0000balk|publisher=Stackpole Books|year=2005|isbn=978-0-8117-3377-9}} * {{grāmatas atsauce|last=Buckingham|first=William F.|title=D-Day The First 72 Hours|publisher=Tempus Publishing|year=2005|isbn=0-7524-2842-X}} * {{grāmatas atsauce|last=Devlin|first=Gerard M.|title=''Paratrooper&nbsp;– The Saga Of Parachute And Glider Combat Troops During World War II''|publisher=Robson Books|year=1979|isbn=0-312-59652-9}} * {{grāmatas atsauce|last=Flanagan|first=E. M. Jr|title=Airborne&nbsp;– A Combat History Of American Airborne Forces|publisher=The Random House Publishing Group|year=2002|isbn=0-89141-688-9||url=https://archive.org/details/airbornecombathi00flan}} * {{grāmatas atsauce|last=Harclerode|first=Peter|title=Wings Of War&nbsp;– Airborne Warfare 1918–1945|url=https://archive.org/details/wingsofwarairbor0000harc|publisher=Weidenfeld & Nicolson|year=2005|isbn=0-304-36730-3}} * {{grāmatas atsauce|last=Huston|first=James A.|title=Out Of The Blue&nbsp;– U.S. Army Airborne Operations In World War II|publisher=Purdue University Press|year=1998|isbn=1-55753-148-X}} * {{grāmatas atsauce |last1=Bradley |first1=Omar Nelson |url=https://archive.org/details/generalslifeauto0000brad/ |title=A General's Life: An Autobiography |last2=Blair |first2=Clay |publisher=Simon and Schuster |location=New York |isbn=978-0-671-41023-0 |publication-date=1983 |oclc=558083376}} * {{grāmatas atsauce|last=Tugwell|first=Maurice|title=Assault From The Sky&nbsp;– The History of Airborne Warfare|publisher=Westbridge Books|year=1978|isbn=0-7153-9204-2}} * {{grāmatas atsauce |last=Warren |first=Dr John C. |url=https://archive.org/details/AirborneOperationsInWorldWarIIEuropeanTheater |title=Airborne Operations in World War II, European Theater |publisher=US Air Force Historical Research Agency |location=Air University, Maxwell AFB |year=1956 |id=USAF Historical Study 97}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=dG7Dr134Yro Dropzone Normandy (1944)] * [http://www.americandday.org American D-Day: Omaha Beach, Utah Beach & Pointe du Hoc] * [https://web.archive.org/web/20070929131005/http://web.telia.com/~u18313395/normandy/maps/Nor_5_6_44.jpg German battalion dispositions in Normandy, 5 June 1944] * [http://www.ww2-airborne.us/ US Airborne during World War II] * [http://www.b-26marauderarchive.org/MS/MS1741/MS1741.htm Stephen E. Ambrose World War II sins]{{Novecojusi saite}} a thorough examination of the Troop carrier controversy from the TCC point of view, includes detailed explanation of troop carrier terms and procedures * [https://web.archive.org/web/20070626193802/http://www.warchronicle.com/correcting_the_record/NEPTUNE_airborne.htm An open letter to the airborne community] another view of the controversy from a TCC historian * [https://web.archive.org/web/20070529210447/http://web.telia.com/~u18313395/normandy/index.html German Order of Battle], a private site well-documented from German records of OB, strength, and casualties * [http://www.6juin1944.com/assaut/aeropus/en_9tcc.php U.S. Airborne in Cotentin Peninsula] * [http://amcmuseum.org/history/troop-carrier-d-day-flights/ "The Troop Carrier D-Day Flights", Air Mobility Command Museum] * ''[https://archive.org/details/DDayMinu1945 D-Day Minus One]'' (1945). U.S. Army archive film featuring the roles' of paratroopers and glider troops during the Normandy Invasion. From the [[Internet Archive]], Public domain. [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:1944. gads]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] 9nk5vyre49ro3ro7jwqpp6lu871i8yi Jans Jongbluds 0 621924 4452852 4407548 2026-04-11T04:37:08Z Biafra 13794 4452852 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jans Jongbluds | image = Jan Jongbloed 1978.jpg | caption = Jans Jongbluds 1978. gadā | birth_date = {{dat|1940|11|25}} | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2023|8|30|1940|11|25}} | death_place = | height = 1.79 m | position = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = [[AFC DWS|DWS]] | years1 = 1959–1972 | clubs1 = [[AFC DWS|DWS]] | caps1 = 353 | goals1 = 0 | years2 = 1972–1977 | clubs2 = [[FC Amsterdam]] | caps2 = 161 | goals2 = 0 | years3 = 1977–1981 | clubs3 = [[Roda JC]] | caps3 = 112 | goals3 = 0 | years4 = 1982–1986 | clubs4 = [[Go Ahead Eagles]] | caps4 = 81 | goals4 = 0 | totalcaps = 707 | totalgoals = 0 | nationalyears1 = 1962–1978 | nationalteam1 = [[Nīderlande]] | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 1981–1982 | managerclubs2 = [[Vitesse Arnhem|Vitesse]] (asistents) | manageryears2 = 1986–2000 | managerclubs3 = Vitesse | manageryears3 = 1999 | managerclubs4 = Vitesse (Jauniešu) | manageryears4 = 2000–2010 | managerclubs1 = [[HFC Haarlem]] (asistents) | medaltemplates = }} '''Jans Jongbluds''' ({{Val|nl|Jan Jongbloed}}; dzimis {{dat|1940|11|25}}, miris {{dat|2023|8|30}}) bija profesionāls Nīderlandes [[Futbols|futbolists]], kurš spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Viņš spēlēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlasē]], pārstāvot valsti [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]] FIFA Pasaules kausā, kur Nīderlande abos gadījumos ieguva otro vietu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jongbluds, Jans}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] gtttliqj9pj8v9rvjfdlg6u66sngltg Dominiks Steņonis 0 622787 4452747 4448791 2026-04-10T18:23:33Z Biafra 13794 atj. 4452747 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dominiks Steņonis | vārds_orig = ''Dominykas Stenionis'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}} | dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=75}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019—2022 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris" (2. komanda)]] | kl_sez 2 = 2022—2023 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] | kl_sez 3 = 2024—2025 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Lietkabelis"]] | kl_sez 4 = 2025—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = | kl_sez 6 = | klubs 6 = | kl_sez 7 = | klubs 7 = | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP <small>(2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}} }} '''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. == Karjera == D. Steņonis trenējies [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] sistēmā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}</ref> bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc "Žalgira" pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] un [[Panevēžas "Lietkabelis"]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē. 2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem. D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}</ref> Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kauņā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] gn4yv5vf83ayx5fjfbkvyg1amtakqc8 4452748 4452747 2026-04-10T18:24:03Z Biafra 13794 4452748 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dominiks Steņonis | vārds_orig = ''Dominykas Stenionis'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}} | dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=75}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019—2022 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris" II]] | kl_sez 2 = 2022—2023 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] | kl_sez 3 = 2024—2025 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Lietkabelis"]] | kl_sez 4 = 2025—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = | kl_sez 6 = | klubs 6 = | kl_sez 7 = | klubs 7 = | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP <small>(2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}} }} '''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. == Karjera == D. Steņonis trenējies [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] sistēmā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}</ref> bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc "Žalgira" pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] un [[Panevēžas "Lietkabelis"]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē. 2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem. D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}</ref> Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kauņā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] ayty3m3d4nzmqj0sn7tespceowssavl Te Deum 0 625232 4452879 4431231 2026-04-11T05:14:18Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce (3), {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (5) using [[Project:AWB|AWB]] 4452879 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste | Nosaukums = Te Deum (H.146) | Komponists = [[Marks Antuāns Šarpentjē]] | Ierakstīts = 1688–1698 (vp.) | Žanrs = ''grand motet'' | Valoda = latīņu }} '''''Te Deum''''' (H.146) ir [[Marks Antuāns Šarpentjē|Marka Antuāna Šarpentjē]] sacerēts ''grand motet'' [[Re mažors|re mažorā]] — motetes speciālforma solistiem, korim un orķestrim, kas attīstījās [[Luijs XIV|Luija XIV]] galmā. Skaņdarbs tapis 17. gadsimta beigās, kamēr Šarpentjē Parīzē ieņēma Jezuītu Svētā Luija baznīcas kapelmeistara amatu, visticamāk par godu {{dat|1692|8|3||bez}} notikušajai Šteinkirkesas kaujai<ref name="br">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.br-klassik.de/audio/charpentier-te-deum-eurovisionsfanfare-was-heute-geschah-1692-august-3-100.html |title=3. August 1692 - Charpentier komponiert sein "Te Deum": Eurovisionsfanfare als Erkennungsmelodie |publisher=Bayerischer Rundfunk |language=de |access-date=2022-10-30}}</ref> vai 1696. gada Turīnas līgumam.<ref name="musicweb">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.musicweb-international.com/classrev/2015/Mar/War_peace_AVSA9908_DB.htm |title=War and Peace 1614-1714 Alia Vox AVSA9908 - MusicWeb-International |access-date=2022-10-30}}</ref> Kopumā Šarpentjē uzrakstīja sešus ''Te Deum'' skaņdarbus, no kuriem saglabājušies četri: H.145 (astoņām balsīm), H.146, H.147 un H.148 (katrs četrām balsīm).<ref name="baerenreiter">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.baerenreiter.com/shop/product/details/BA7593/ |title=Charpentier, Marc-Antoine / Te Deum D-Dur H 146 / Bärenreiter Verlag |access-date=2022-10-30}}</ref> H.146 ir Šarpentjē vienīgais ''Te Deum'' ar timpāniem un trompetēm.<ref name="baerenreiter"/> H.146 ir vispazīstamākais — galvenokārt tā [[prelūdija]]s dēļ. Prelūdijas pirmie astoņi takti kopš 1954. gada kalpo kā [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas]] raidījumu, it īpaši [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]], atklāšanas mūzika. == Struktūra == Šarpentjē savā darbā „Énergie des modes" uzskatīja, ka [[re mažors]] ir „gaišs un ļoti kareivīgs"<ref name="autogenerated1">{{grāmatas atsauce|last=Charpentier|first=Marc Antoine|title=Te Deum (H.146). Vocal score|publisher=Bärenreiter Verlag|year=2004|isbn=|location=Kassel|pages=v-viii|others=Taylor, Steve}} ISMN M-0006-52543-0</ref> — barokā šī tonalitāte tika dēvēta par „godības tonalitāti". Viņa laikabiedrs, mūzikas teorētiķis Johans Matezons, savā darbā „Das neu-eröffnete Orchestre" re mažoru raksturoja kā „visvairāk piemērotu trokšņainām, jautrām, kareivīgām un uzmundrinošām lietām".<ref name="mattheson">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.koelnklavier.de/quellen/matth-orch1/kap_03.html#s242 |title=Mattheson: Orchestre 1 - Teil 3 |access-date=2022-10-30}}</ref> Skaņdarbs sastāv no šādām daļām: {{Image frame | content=<score raw="1"> \header { tagline = ##f } upper = \relative c'' { \set Staff.midiInstrument = "trumpet" \clef treble \key d \major \time 2/2 \tempo 2 = 65 \partial 4 a4 d d8 e fis4 d a'2 fis4.\prall fis8 g4 a8 g fis g a4 e8 d e fis e4 a, d d8 e fis4 d a'2 fis4.\prall fis8 g a fis g e4.\prall d8 d2. \bar "||" } lower = \relative c { \set Staff.midiInstrument = "church organ" \clef bass \key d \major \partial 4 d4 d2 d4 d cis a d4. d8 g,4 g d'8 e fis g a2 a8 g fis e d2 d4 d cis a d4. d8 g4 d a' a, d2. } \score { \new PianoStaff << \new Staff = "upper" \upper \new Staff = "lower" \lower >> \layout { \context { \Score \remove "Metronome_mark_engraver" } } } </score>|caption=Prelūdija| align=left }} {{Listen|type=music|image=none|help=no|filename=Charpentier, Te Deum (Prelude).ogg|title=Prelūdija, aranžēta kā ērģeļu solo}} {{-}} * Prelūdija (''Marche en rondeau'')<ref name="Fornäs">{{grāmatas atsauce|last=Fornäs|first=Johan|title=Signifying europe|year=2011|publisher=Intellect Press|location=Bristol|isbn=9781841505213|page=187|url=https://books.google.com/books?id=QvWnEitwHnkC&pg=PT340}}</ref> * ''Te Deum laudamus'' (basa solo) * ''Te aeternum Patrem'' (solisti: 2 soprāni, alts, tenors; ar kori) * ''Pleni sunt caeli et terra'' (koris) * ''Te per orbem terrarum'' (trio: alts, tenors, bass) * ''Tu devicto mortis aculeo'' (basa solo un koris) * ''Te ergo quaesumus'' (soprāna solo) * ''Aeterna fac cum sanctis tuis'' (koris) * ''Dignare, Domine'' (duo: soprāns un bass) * ''Fiat misericordia tua'' (trio: 2 soprāni, bass) * ''In te, Domine, speravi'' (trio: alts, tenors, bass; ar kori) Instrumentālais ievads rakstīts rondo formā un pirms pirmā verseta, kuru vada basa solists. Koris un pārējie solisti pakāpeniski iesaistās. Šarpentjē acīmredzot iecerēja darbu veidot atbilstoši tradicionālajai latīņu teksta ekseģēzei: koris dominē pirmajā daļā (versteti 1–10, Dieva slavinājums, debesu dimensija), bet atsevišķi solisti — otrajā daļā (versteti 11–20, kristoloģiskā nodaļa, laicīgā dimensija). Turpmākajos versetos (Nr. 21–25) solisti un koris mijas, bet pēdējais verstets ir plašs, fūgas formā rakstīts kordziedājums ar īsu solistu trio vidusdaļā.<ref name="autogenerated1"/> == Instrumentācija == Skaņdarbs paredzēts SATB korim un pieciem solistiem (SSATB), pavadījumā izmantojot 2 alta blokflautas, 2 obojas, trompeti, basa trompeti un timpānus, 2 vijoles, 2 altu vijoles ("''haute-contres de violon''" un "''tailles de violon''") un ''basso continuo''. Basa partija paša komponista rokraksta partitūrā apzīmēta ar "{{lang|fr|orgue et [basse de] vi[ol]ons et bassons}}" ("ērģeles, basa vijoles un fagoti"). Basa vijole (''basse de violon'') ir zems stīgu instruments, kas atgādina [[čells|čellu]]. Basa trompete spēlē ''colla parte'' ar timpāniem, tādēļ tās partija aprobežojas tikai ar diviem skaņu augstumiem: d′ un a. Orķestra tutti pārsvarā ir četrbalsu — visi augstie pūšaminstrumenti un vijoles spēlē vienu melodiju —, savukārt vokālistu solo daļās izmantota vieglāka trīsbalsu faktūra: 2 blokflautas ar ''basso continuo'' vai 2 vijoles ar ''basso continuo''. == Kultūras mantojums == Pēc skaņdarba atkārtotas atklāšanas 1953. gadā, ko veica franču mūzikozinātnieks Karls de Nī, kurš tajā pašā gadā ierakstīja to ar jauniešu kori un Pasdelū kamernorķestri, prelūdijas pirmie astoņi takti 1954. gadā tika izvēlēti kā [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] Eirovīzijas tīkla raidījumu atklāšanas mūzika.<ref name="Fornäs"/> Gadu desmitiem tā izskanēja, sākoties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursam]] un spēļu šovam „Spēle bez robežām".<ref name="GoldenJubilee">{{tīmekļa atsauce |last=Jaquin |first=Patrick |date=1 December 2004 |title=Eurovision's Golden Jubilee |url=http://www.ebu.ch/en/union/diffusion_on_line/television/tcm_6-8971.php |archive-url=https://web.archive.org/web/20040811033906/http://www.ebu.ch/en/union/diffusion_on_line/television/tcm_6-8971.php |archive-date=11 August 2004 |access-date=18 July 2009 |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]}}</ref> Šo versiju aranžēja Gī Lambers, bet diriģēja Luī Martini.<ref name="Cessac">{{grāmatas atsauce|last=Cessac|first=textes réunis par Catherine|title=Les manuscrits autographes de Marc-Antoine Charpentier|year=2007|publisher=Mardaga|location=Wavre|isbn=9782870099414|page=6|url=https://books.google.com/books?id=FAcMwO-pgcAC&pg=PA6}}</ref> Prelūdija izmantota arī citviet: Bada Grīnspena seriālā „The Olympiad", filmas „Rihards III" (1995) kronēšanas ainā un televīzijas seriāla „Outlander" epizodē, kas filmēta Versaļas pilī. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://imslp.org/wiki/Te_Deum,_H.146_(Charpentier,_Marc-Antoine) Te Deum (Marks Antuāns Šarpentjē), H.146] — IMSLP {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Marks Antuāns Šarpentjē skaņdarbi]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] htin8c398jof524j3wh66lbvckcr5oe Al-Ettifaq Club 0 625267 4453004 4429508 2026-04-11T10:19:03Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453004 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #1b4d3a | nos = ''Al-Ettifaq Club'' | logo = Al-Ettifaq FC logo.svg | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Dammāma}} | dib = 1946 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[EGO STADIUM]]'' | ietilp = 12 924 | prez = | tren = | līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]] | sez = 2024.—2025. sezona | poz = 7. vieta | kit_alt1 = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _redcollar | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _greensides | pattern_so1 = _greentop | leftarm1 = 006B3C | body1 = 006B3C | rightarm1 = 006B3C | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _greenstripes | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _greensides | pattern_so2 = _greentop | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = | pattern_b3 = _greencollar | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _greensides | pattern_so3 = _greentop | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = ffffff | socks3 = ffffff | website = https://ettifaq.com/ }} '''''Al-Ettifaq Club''''' ({{Val|ar|نادي الاتفاق}}) ir profesionāls [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Dammāma]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālajā līgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[EGO STADIUM]]'' stadionā, kurā ir {{sk|12924}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1945. gadā, apvienojot trīs Dammāmā bāzētās komandas. ''Al-Ettifaq'' bija pirmā Saūda Arābijas komanda, kas izcīnīja starptautisku trofeju — 1984. gada Arābu klubu čempionu kausu. Klubs savā pastāvēšanas vēsturē ir izcīnījis divus Saūda Arābijas augstākās līgas titulus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ettifaq}} [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]] [[Kategorija:Al-Ettifaq Club]] h0732wu3syg6ac6fcvpg07rxauwmoxf Al Fateh SC 0 625280 4453006 4429821 2026-04-11T10:20:38Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453006 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #003bde | nos = ''Al Fateh SC'' | logo = Al Fateh SC Logo.svg | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Elmubaraza}} | dib = 1958 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Al-Fateh Stadium]]'' | ietilp = 11 851 | prez = | tren = | līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]] | sez = 2024.—2025. sezona | poz = 10. vieta | pattern_la1 = _fateh1920h | pattern_b1 = _fateh1920h | pattern_ra1 = _fateh1920h | pattern_sh1 = _fateh1920h | pattern_so1 = _fateh1920h | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = | pattern_la2 = _fateh1920a | pattern_b2 = _fateh1920a | pattern_ra2 = _fateh1920a | pattern_sh2 = _fateh1920a | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = FFFFFF | website = {{URL|https://fatehclub.com/}} }} '''''Al Fateh Sports Club''''' ({{Val|ar|نادي الفتح الرياضي}}) ir profesionāls [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Elmubaraza]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālajā līgā]]. Komanda savas mājas spēles aizvada ''[[Al-Fateh Stadium]]'' stadionā, kurā ir {{sk|11851}} skatītāju vietas. Klubs ir dibināts 1958. gadā. Tas ir vienu reizi izcīnījis Saūda Arābijas augstākās līgas čempionu titulu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fateh}} [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]] [[Kategorija:Al Fateh SC]] rng0mjhbkkicuodiy22kj4ejfb0olto Al-Fayha Club 0 625285 4453005 4430062 2026-04-11T10:19:55Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453005 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #32327c | bg_color = #ef7e01 | nos = ''Al-Fayha Club'' | logo = Al-Fayha FC.svg | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Madžmāha}} | dib = 1953 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Majmaah Sports City Stadium]]'' | ietilp = 7 000 | prez = | tren = | līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]] | sez = 2024.-2025. sezona | poz = 13. vieta | pattern_la1 = _pumaflash2122nr | pattern_b1 = _pumaflash2122nr | pattern_ra1 = _pumaflash2122nr | pattern_so1 = | pattern_sh1 = | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = 0044FF | socks1 = F36532 | pattern_la2 = _pumaultimate2122p | pattern_b2 = _pumaultimate2122p | pattern_ra2 = _pumaultimate2122p | pattern_so2 = | pattern_sh2 = | leftarm2 = 000040 | body2 = | rightarm2 = 000040 | shorts2 = 000040 | socks2 = 000040 | pattern_la3 = | pattern_b3 = _pumavision2122w | pattern_ra3 = | pattern_so3 = | pattern_sh3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''''Al-Fayha Club''''' ({{Val|ar|نادي الفيحاء السعودي}}) ir profesionāls [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Madžmāha]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālajā līgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Majmaah Sports City Stadium]]'' stadionā, kurā ir {{sk|7000}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1953. gadā. Pirmo reizi valsts augstākajā līgā ''Al-Fayha'' iekļuva 2017. gadā. 2022. gadā klubs pirmo reizi izcīnīja [[Saūda Arābijas Karaļa kauss|Karaļa kausu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fayha}} [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]] [[Kategorija:Al-Fayha Club]] i7oxbjlvn3e51jlox8x9fxswuz3bcna Alhazem 0 625312 4453002 4431153 2026-04-11T10:17:00Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453002 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #fcbb0b | nos = ''Alhazem'' | logo = | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Arrasa|2s=Arrasa (Saūda Arābija)}} | dib = 1957 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Al-Hazem Club Stadium]]'' | ietilp = 8 000 | prez = | tren = | līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]] | sez = 2024.-2025. sezona | poz = 3. vieta ([[Saūda Arābijas Pirmā divīzija]]) | pattern_la1 = _hazem1920h | pattern_b1 = _hazem1920h | pattern_ra1 = _hazem1920h | pattern_so1 = | pattern_sh1 = _hazem1920h | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = FAEB20 | pattern_la2 = _hazem1920t | pattern_b2 = _hazem1920t | pattern_ra2 = _hazem1920t | pattern_so2 = | pattern_sh2 = _hazem1920t | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = E3E3E3 | pattern_la3 = _hazem1920a | pattern_b3 = _hazem1920a | pattern_ra3 = _hazem1920a | pattern_so3 = | pattern_sh3 = _hazem1920a | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = 034078 }} '''''Alhazem Saudi Club''''' ({{Val|ar|نادي الحزم السعودي}}) ir profesionāls [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Arrasa (Saūda Arābija)|Arrasas]], kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālajā līgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Al-Hazem Club Stadium]]'' stadionā, kurā ir {{sk|8000}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1957. gadā. Pirmo reizi klubs valsts augstākajā līgā iekļuva 2005. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]] [[Kategorija:Alhazem]] spfmou3qvgds62gtrvqhkf7r9if3clb Al Qadsiah FC 0 625322 4453018 4431172 2026-04-11T10:27:35Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4453018 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #ee0000 | nos = ''Al Qadsiah FC'' | logo = QAD LOGO.png | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Dammāma}} | dib = 1967 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Prince Mohamed bin Fahd Stadium]]'' | ietilp = 26 000 | prez = | tren = | līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]] | sez = 2024.-2025. sezona | poz = 4. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = _Qadsiah202425h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FC1C14 | body1 = | rightarm1 = FC1C14 | shorts1 = FC1C14 | socks1 = FC1C14 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Al-Qadsiah''' '''FC''''' ({{Val|ar|نادي القادسية لكرة القدم}}) ir profesionāls [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Dammāma]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālajā līgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''Prince Mohamed bin Fahd Stadium'' stadionā, kurā ir {{sk|26000}} skatītāju vietas. Klubs dibināts 1967. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Qadsiah}} [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]] [[Kategorija:Al Qadsiah FC]] eqtckju45mk93moq6w4s5vz1spqkcgb Al Taawoun FC 0 625399 4453020 4432018 2026-04-11T10:29:06Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453020 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffe000 | bg_color = #003665 | nos = ''Al Taawoun FC'' | logo = Al Taawoun FC Logo.svg | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Buraida}} | dib = 1956 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[King Abdullah Sport City Stadium]]'' | ietilp = 25 000 | prez = | tren = | līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]] | sez = 2024.-2025. sezona | poz = 8. vieta | pattern_la1 = _taawoun1920h | pattern_b1 = _taawoun1920h | pattern_ra1 = _taawoun1920h | pattern_sh1 = _taawoun1920h | pattern_so1 = _bluetop | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = | pattern_la2 = _taawoun1920a | pattern_b2 = _taawoun1920a | pattern_ra2 = _taawoun1920a | pattern_sh2 = _taawoun1920a | pattern_so2 = _taawoun1920a | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = _greystripes | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Al''' '''Taawoun FC''''' ({{Val|ar|نادي التعاون}}) ir profesionāls [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Buraida]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālajā līgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''King Abdullah Sport City Stadium'' stadionā, kurā ir {{sk|25000}} skatītāju vietas. Klubu dibināja 1956. gadā. Kluba lielākais panākums ir 2019. gadā izcīnītais [[Saūda Arābijas Karaļa kauss|Karaļa kauss]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Taawoun}} [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]] [[Kategorija:Al Taawoun FC]] 4e6nixu42etf5sape52gmz91dya23n0 Kocaelispor 0 625583 4453008 4436417 2026-04-11T10:21:24Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453008 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #077847 | nos = ''Kocaelispor'' | logo = Kocaelispor current logo.png | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Turcija|Izmita}} | dib = 1966 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = [[Kocaeli Stadium]] | ietilp = 34 829 | prez = | tren = | līga = [[Turcijas Superlīga]] | sez = 2024.-2025. sezona ([[Turcijas futbola pirmā līga|Turcijas pirmā līga]]) | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _adidasstriped24bg | pattern_b1 = _adidasstriped24bg | pattern_ra1 = _adidasstriped24bg | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _adidasicon25lg | pattern_b2 = _adidasicon25lg | pattern_ra2 = _adidasicon25lg | pattern_sh2 = _adidastiro24mgw | pattern_so2 = _3_stripes_white | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = BFBFBF | pattern_la3 = _adidassquadra25brown | pattern_b3 = _adidassquadra25brown | pattern_ra3 = _adidassquadra25brown | pattern_so3 = _3_stripes_white | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Kocaelispor''''' ir profesionāls [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Izmita]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Turcijas Superlīga|Superlīgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Kocaeli Stadium]]'' stadionā, kurā ir {{sk|34829}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1966. gadā. Tā augstākais panākums ir izcīnīti [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausi]] 1997. un 2002. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Turcijas futbola klubi]] [[Kategorija:Kocaelispor]] hv3h6n0ajdo0vnyusubr234ryh70sct Samsunspor 0 625588 4452888 4436421 2026-04-11T05:28:00Z Bai-Bot 60304 P856: nesakrīt ar vērtību Vikidatos using [[Project:AWB|AWB]] 4452888 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #c70a0c | bg_color = #ffffff | nos = ''Samsunspor'' | logo = Samsunspor crest.svg | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Turcija|Samsuna}} | dib = 1965 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = [[19 Mayıs Stadium]] | ietilp = 33 919 | prez = | tren = | līga = [[Turcijas Superlīga]] | sez = 2024.-2025. sezona | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _samsunspor2526h | pattern_b1 = _samsunspor2526h | pattern_ra1 = _samsunspor2526h | pattern_sh1 = _samsunspor2526h | pattern_so1 = | pattern_la2 = _samsunspor2526a | pattern_b2 = _samsunspor2526a | pattern_ra2 = _samsunspor2526a | pattern_sh2 = _samsunspor2526a | pattern_so2 = | pattern_la3 = _samsunspor2526t | pattern_b3 = _samsunspor2526t | pattern_ra3 = _samsunspor2526t | pattern_sh3 = _samsunspor2526t | pattern_so3 = | socks3 = 0031ad }} '''''Samsunspor Kulübü''''' ir profesionāls [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Samsuna]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Turcijas Superlīga|Superlīgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[19 Mayıs Stadium]]'' stadionā, kurā ir 33 919 skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1965. gadā. Kluba augstākais sasniegums ir trīs reizes izcīnītā trešā vieta Turcijas augstākajā līgā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Turcijas futbola klubi]] [[Kategorija:Samsunspor]] j2ts26egu4xa3egb1anbboz7ut2b416 Al Ahli SC 0 625683 4453000 4437349 2026-04-11T10:16:05Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453000 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #00ac36 | nos = ''Al Ahli SC'' | logo = Al Ahli SC logo.svg | pilns = | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Katara|Doha}} | dib = 1950 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Hamad bin Khalifa Stadium]]'' | ietilp = 12 000 | prez = | tren = | līga = [[Kataras Zvaigžņu līga]] | sez = 2024.-2025. sezona | poz = 4. vieta | pattern_la1 = _jakowild23gw | pattern_b1 = _jakowild23gw | pattern_ra1 = _jakowild23gw | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 008800 | body1 = 008800 | rightarm1 = 008800 | shorts1 = 008800 | socks1 = 008800 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _adidasentrada22w | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Al Ahli SC''''' ({{Val|ar|النادي الأهلي الرياضي}}) ir profesionāls [[Katara]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Doha]]s, kas piedalās valsts augstākajā futbola līgā jeb [[Kataras Zvaigžņu līga|Kataras Zvaigžņu līgā]]. Klubs tika dibināts 1950. gadā un tas ir vecākais sporta klubs Katarā. Klubs savas mājas spēles aizvada ''Hamad bin Khalifa Stadium'' stadionā, kurā ir {{sk|12000}} skatītāju vietas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ahli}} [[Kategorija:Kataras futbola klubi]] [[Kategorija:Al Ahli SC]] 9ji2gbryeaq45jo41k6q85w009fbfsw Doncaster Rovers F.C. 0 625792 4453003 4438094 2026-04-11T10:18:10Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453003 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #ffffff | nos = ''Doncaster Rovers F.C.'' | logo = Doncaster Rovers F.C. logo.svg | pilns = | iesauka = ''Rovers'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Dienvidjorkšīra|Donkastera}} | dib = 1879 | dib_com = | stad = ''[[Eco-Power Stadium]]'' | ietilp = 15 231 | prez = | tren = | līga = ''[[EFL League One]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 1. vieta (''[[EFL League Two]]'') | mediji = {{URL|http://doncasterroversfc.co.uk/}} | pattern_la1 = _doncaster2425h | pattern_b1 = _doncaster2425h | pattern_ra1 = _doncaster2425h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _doncaster2425hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _doncaster2425a | pattern_b2 = _doncaster2425a | pattern_ra2 = _doncaster2425a | pattern_sh2 = _doncaster2425a | pattern_so2 = _doncaster2425al | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _doncaster2425t | pattern_b3 = _doncaster2425t | pattern_ra3 = _doncaster2425t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | logo_izm = 200px }} '''''Doncaster Rovers Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Donkastera]]s, [[Dienvidjorkšīra|Dienvidjorkšīrā]], kas piedalās Anglijas trešajā spēcīgākajā futbola līgā jeb ''[[EFL League One|League One]]''. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Eco-Power Stadium]]'' stadionā, kurā ir {{sk|15231}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1879. gadā. Klubs nekad nav spēlējis Anglijas augstākajā futbola līgā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Doncaster Rovers F.C.]] abxqa738mt22dr60lwioxs48hpez5if Lincoln City F.C. 0 625802 4453010 4438123 2026-04-11T10:22:45Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453010 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #e62831 | nos = ''Lincoln City F.C.'' | logo = Lincoln City FC 2024 crest.svg | pilns = | iesauka = ''The Imps'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Linkolna|2s=Linkolna (Anglija)}} | dib = 1884 | dib_com = | stad = ''[[LNER Stadium]]'' | ietilp = 10 669 | prez = | tren = | līga = ''[[EFL League One]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 11. vieta | mediji = {{URL|http://www.weareimps.com/}} | pattern_la1 = _blackborder | pattern_b1 = _whitestripes3 | pattern_ra1 = _blackborder | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _2 black stripes | leftarm1 = ce131a | body1 = ce131a | rightarm1 = ce131a | shorts1 = 1c1819 | socks1 = ec1c40 | pattern_la2 = _redbluecuff | pattern_b2 = | pattern_ra2 = _redbluecuff | pattern_sh2 = _bluesides | pattern_so2 = | leftarm2 = 273264 | body2 = 426bb6 | rightarm2 = 273264 | shorts2 = 231f36 | socks2 = 4a4c73 | pattern_la3 = _blackborder | pattern_b3 = | pattern_ra3 = _blackborder | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _band_black | leftarm3 = e1d5eb | body3 = e1d5eb | rightarm3 = e1d5eb | shorts3 = e1d5eb | socks3 = e1d5eb | logo_izm = 200px }} '''''Lincoln City Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Linkolna (Anglija)|Linkolnas]], [[Linkolnšīra|Linkolnšīrā]], kas piedalās Anglijas trešajā spēcīgākajā futbola līgā jeb ''[[EFL League One|League One]]''. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[LNER Stadium]]'' stadionā, kurā ir {{sk|10669}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1884. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Lincoln City F.C.]] sml8g1eeme59lr61bwles2gfkvcbatc Mansfield Town F.C. 0 625806 4453011 4438134 2026-04-11T10:23:27Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453011 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #2d579b | bg_color = #faac28 | nos = ''Mansfield Town F.C.'' | logo = Mansfield Town FC.svg | pilns = | iesauka = ''The Stags'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Notingemšīra|Mensfīlda}} | dib = 1897 | dib_com = | stad = ''[[ One Call Stadium]]'' | ietilp = 10 022 | prez = | tren = | līga = ''[[EFL League One]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 17. vieta | mediji = {{URL|http://www.mansfieldtown.net/}} | pattern_la1 = _mansfield2425h | pattern_b1 = _mansfield2425h | pattern_ra1 = _mansfield2425h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _mansfield2425hl | leftarm1 = FFE100 | body1 = FFE100 | rightarm1 = FFE100 | shorts1 = 0000FF | socks1 = FFE100 | pattern_la2 = _mansfield2425a | pattern_b2 = _mansfield2425a | pattern_ra2 = _mansfield2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _mansfield2425al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _mansfield2425t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | logo_izm = 200px }} '''''Mansfield Town Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Mensfīlda]]s, [[Notingemšīra|Notingemšīrā]], kas piedalās Anglijas trešajā spēcīgākajā futbola līgā jeb ''[[EFL League One|League One]]''. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[One Call Stadium]]'' stadionā, kurā ir {{sk|10022}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1897. gadā kā ''Mansfield Wesleyans''. Kluba augstākais panākums ir [[Anglijas futbola līga|Trešās divīzijas]] čempionu tituls 1977. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Mansfield Town F.C.]] chmcseqlydgk177bzimas108jk7hhrk Peterborough United F.C. 0 625817 4453013 4438173 2026-04-11T10:25:18Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453013 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #0067b4 | nos = ''Peterborough United F.C.'' | logo = Peterborough United.svg | pilns = | iesauka = ''The Posh'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Kembridžšīra|Pīterboro}} | dib = 1934 | dib_com = | stad = ''[[London Road]]'' | ietilp = 15 314 | prez = | tren = | līga = ''[[EFL League One]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 18. vieta | mediji = {{URL|http://theposh.com/}} | pattern_la1 = _peterborough2526h | pattern_b1 = _peterborough2526h | pattern_ra1 = _peterborough2526h | pattern_sh1 = _peterborough2526h | pattern_so1 = _peterborough2526hl | leftarm1 = 0044FF | body1 = 0044FF | rightarm1 = 0044FF | shorts1 = 0044FF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _peterborough2526a | pattern_b2 = _peterborough2526a | pattern_ra2 = _peterborough2526a | pattern_sh2 = _peterborough2526a | pattern_so2 = _peterborough2526al | leftarm2 = 9AB973 | body2 = 9AB973 | rightarm2 = 9AB973 | shorts2 = 9AB973 | socks2 = 9AB973 | pattern_la3 = _peterborough2526t | pattern_b3 = _peterborough2526t | pattern_ra3 = _peterborough2526t | pattern_sh3 = _peterborough2526t | pattern_so3 = _peterborough2526tl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 8C92AC | socks3 = 8C92AC | logo_izm = 200px }} '''''Peterborough United Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Pīterboro]], [[Kembridžšīra|Kembridžšīrā]], kas piedalās Anglijas trešajā spēcīgākajā futbola līgā jeb ''[[EFL League One|League One]]''. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[London Road]]'' stadionā, kurā ir {{sk|15314}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1934. gadā. Klubam vislielākā sāncensība ir ar netālu esošajām ''[[Cambridge United F.C.|Cambridge United]]'' un ''[[Northampton Town F.C.|Northampton Town]]'' komandām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Peterborough United F.C.]] 5mvoklnm1iteksp1n64p6ir1mmny4s8 Port Vale F.C. 0 625822 4453017 4438402 2026-04-11T10:26:52Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453017 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f4a00f | bg_color = #000000 | nos = ''Port Vale F.C.'' | logo = Port Vale logo.svg | pilns = | iesauka = ''The Valiants'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Stefordšīra|Stoka pie Trentas}} | dib = 1879 | dib_com = | stad = ''[[Vale Park]]'' | ietilp = 16 800 | prez = | tren = | līga = ''[[EFL League One]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 2. vieta (''[[EFL League Two]]'') | mediji = {{URL|http://port-vale.co.uk//}} | pattern_la1 = _portvale2526h | pattern_b1 = _portvale2526h | pattern_ra1 = _portvale2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _portvale2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _portvale2526a | pattern_b2 = _portvale2526a | pattern_ra2 = _portvale2526a | pattern_sh2 = _portvale2526a | pattern_so2 = _portvale2526al | leftarm2 = fbc404 | body2 = fbc404 | rightarm2 = fbc404 | shorts2 = fbc404 | socks2 = fbc404 | logo_izm = 200px }} '''''Port Vale Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Stoka pie Trentas|Stokas pie Trentas]], [[Stefordšīra|Stefordšīrā]], kas piedalās Anglijas trešajā spēcīgākajā futbola līgā jeb ''[[EFL League One|League One]]''. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Vale Park]]'' stadionā, kurā ir {{sk|16800}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1879. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Port Vale F.C.]] 0avqjbrydjgm3jpidxk4mluee8she5z Eiprila Greisa 0 625830 4452798 4440304 2026-04-10T20:48:24Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452798 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eiprila Greisa | vārds_orig = April Grace | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|05|12}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Florida|Leiklenda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1990—pašlaik | dzimums = S }} '''Eiprila Greisa''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''April Grace''; dzimusi [[1963. gads|1963.]] gada [[12. maijs|12. maijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama ar lomām filmās "[[Sirds spēlītes]]", "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", "[[Atsitiens]]" un "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", kā arī ar lomām seriālos "[[Pazudušie]]", "[[Anarhijas dēli]]" un "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]". == Dzīvesgajums un karjera == Eiprila Greisa piedzima 1963. gada 12. maijā [[Leiklenda|Leiklendā]], [[Florida|Floridā]]. 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], bet vēlāk uz [[Londona|Londonu]], kur mācījās Centrālajā vidusskolā. Pēc absolvēšanas viņa atgriezās ASV, [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur iestājās [[Amerikas Drāmas mākslas akadēmija|Amerikas Drāmas mākslas akadēmijā]] [[Pasadīna|Pasadīnā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biyografiler.com/en/biography/april-grace|title=April Grace Biography – Life, Career & Facts|website=www.biyografiler.com|access-date=2026-03-15|language=en}}</ref> Pēc akadēmijas absolvēšanas Eiprila Greisa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur 1990. gadā debitēja kā aktrise seriāla ''[[Cop Rock]]'' epizodē. Pēc tam, no 1990. līdz 1992. gadam, aktrise parādījās piecās seriāla "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" epizodēs, atkārtojot savu lomu 1993. gadā vienā no ''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' epizodēm. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]", kā arī filmās "[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" un ''[[Safe]]''. 1998. gadā Greisa ieguva savu pirmo lielo lomu filmā "[[Sirds spēlītes]]", un 1999. gadā, pateicoties režisoram [[Pols Tomass Andersons|Polam Tomasam Andersonam]], viņa tika izvēlēta lomai viņa filmai "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]", kur Greisa filmējās pārī ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]].<ref name=":0" /> Par šo lomu kopā ar pārējo aktieru sastāvu Eiprila Greisa saņēma nomināciju [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i. No 2003. līdz 2004. gadam Eiprilai Greisai bija otrā plāna loma seriāla ''[[Joan of Arcadia|Joan]]'' ''[[Joan of Arcadia|of Arcadia]]'' pirmajā sezonā. 2004. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", bet 2005. gadā — nelielā lomā filmā "[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]". 2006. gadā aktrise parādījās divās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodēs un pēc tam vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē. 2013. gadā Greisa parādījās nelielā lomā filmā "[[Atsitiens]]", kā arī nelielā lomā filmā "[[Cietākais rieksts]]". 2014. gadā viņa parādījās piecās seriāla "[[Anarhijas dēli]]" epizodēs. 2014. gadā viņa atveidoja nelielu lomu filmā "[[Ziemas pasaka]]". 2016. gadā viņa atveidoja lomu trīs seriāla ''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' epizodēs. 2019. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]". 2022. gadā Eiprila Greisa parādījās seriāla "[[Labais ārsts]]" epizodē. 2025. gadā viņa atkal filmējās Pola Tomasa Andersona filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/awards/story/2026-01-05/april-grace-one-battle-after-another-jacobi-noah-jupe-hamnet-hadley-robinson-history-of-sound|title=Small roles, big performances: 4 under-the-radar standouts from the last year in film|last=Rosen|first=Lisa|website=Los Angeles Times|access-date=2026-03-15|date=2026-01-05|language=en-US}}</ref> == Flmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1994 |''[[Angie]]'' |medmāsa |- |1995 |''[[Safe]]'' |Sūzena |- | rowspan="2" |1997 |"[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" (''Bean'') |medmāsa Pensa |- |''[[Chicago Cab]]'' |Šalita |- | rowspan="2" |1998 |"[[Sirds spēlītes]]" (''Playing by Heart'') |Valērija |- |''[[Twilight (1998. gada filma)|Twilight]]'' |stenogrāfiste |- |1999 |"[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (''Magnolia'') |Gvenovija |- |2000 |"[[Atrast Foresteru]]" (''Finding Forrester'') |Džoisas kundze |- |2001 |"[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''Artificial Intelligence: AI'') |sieviešu kolēģe |- |2004 |"[[Ričarda Niksona slepkavība]]" (''The Assassination of Richard Nixon'') |Meja Simonsa |- |2005 |"[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]" (''Constantine'') |doktore Arčera |- |2007 |"[[Es esmu leģenda]]" (''I Am Legend'') |sieviete televizorā |- |2009 |"[[Zvaigžņu skola]]" (''Fame'') |Denīzes mamma |- | rowspan="2" |2013 |"[[Atsitiens]]" (''Whiplash'') |Reičela Bornholdta |- |"[[Cietākais rieksts]]" (''A Good Day to Die Hard'') |Sjū Īstone |- |2014 |"[[Ziemas pasaka]]" (''Winter's Tale'') |doktore Elizabete Lī |- |2015 |"[[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa|Bāda spēles: Zobgaļsīlis. 2.daļa]]" (''The Hunger Games: Mockingjay — Part 2'') |doktore Aureliuse |- | rowspan="2" |2019 |''[[Don't Let Go]]'' |Džūlija Rodrigesa |- |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') |Arkhemas psihiatre |- |2021 |''[[Voyagers]]'' |misijas vadītāja |- |2025 |"[[Cīņa pēc cīņas]]" (''One Battle After Another'') |māsa Rošela |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1990 |''[[Cop Rock]]'' |detektīve Anna Barouza |sērija: ''Bang the Potts Slowly'' |- |1990—1992 |"[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" (''Star Trek: The Next Generation'') |Megija Habela |5 sērijas |- | rowspan="2" |1993 |''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' |Megija Habela |sērija: ''Emissary'' |- |"[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]" (''Renegade'') |Merija Mousa |sērija: ''Moody River'' |- |1995 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''X FIles'') |Daniela Menlija |sērija: ''The List'' |- |1996—1997 |''[[Chicago Hope]]'' |Elizabete Tellija |4 sērijas |- |1993; 1997 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |Džūdija Fostera/Felisija |sērija: ''Personal Foul''; sērija: ''It Takes a Village'' |- |2000 |''[[Touched by an Angel]]'' |Konstance |sērija: ''Here I Am'' |- |2003 |''[[John Doe (seriāls)|John Doe]]'' |Kellija Heisa |sērija: ''Family Man'' |- |2002—2003 |''[[Without a Trace]]'' |Delija Riversa |2 sērijas |- |2003 |''[[The O.C.]]'' |doktore Bērka |sērija: ''The Rescue'' |- |2003—2004 |''[[Joan of Arcadia]]'' |Tonija Viljamsa |otrā plāna loma; 15 sērijas |- |2006 |''[[The Lost Room]]'' |Lī Brīdžvotera |otrā plāna loma; 3 sērijas |- |2006—2007 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Beatrise Klūja]] |3 sērijas |- |2007 |''[[The Nine]]'' |Andrea Viljamsa |5 sērijas |- |2008 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Grētas māsa |sērija: ''Losing my Mind'' |- |2008—2009 |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Vērotāje |2 sērijas |- | rowspan="2" |2009 |"[[Viņpus]]" (''Fringe'') |detektīve |sērija: ''Bad Dreams'' |- |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Lenoksas kundze |sērija: ''Secret Santa'' |- |2010—2011 |"[[Mazās, jaukās meles]]" (''Pretty Little Liars'') |aģente Kūpera |2 sērijas |- |2011 |"[[Amerikāņu šausmu stāsts]]" (''American Horror Story'') |medmāsa Naima |sērija: ''Spooky Little Girl'' |- |2014 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Lūtrīša Hedema |5 sērijas |- | rowspan="2" |2015 |"[[Radīti skatuvei]]" (''Glee'') |Mersedesas māte |sērija: ''2009'' |- |"[[Kā izbēgt sodu par slepkavību]]" (''How to Get Away With Murder'') |Renī Gereta |2 sērijas |- |2016 |''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' |Eleonora |3 sērijas |- | rowspan="2" |2017 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |doktore Skota |sērija: ''Love Handles'' |- |"[[NCIS Ņūorleāna]]" (''NCIS: New Orleans'') |Mišela Andželū |sērija: ''Down the Rabbit Hole'' |- |2019 |"[[Viltīgais Pīts]]" (''Sneaky Pete'') |terapeite |3 sērijas |- |2020 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |doktore Margareta Šteina |sērija: ''Saturday'' |- |2022 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Džuliana |sērija: ''A Big Sign'' |- |2023 |''[[Three Women]]'' |Diāna |3 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greisa, Eiprila}} mr09wwhd2t9xeeozmksdgcfehj72klj 4452856 4452798 2026-04-11T04:40:40Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452856 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eiprila Greisa | vārds_orig = April Grace | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|05|12}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Florida|Leiklenda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1990—pašlaik | dzimums = S }} '''Eiprila Greisa''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''April Grace''; dzimusi [[1963. gads|1963.]] gada [[12. maijs|12. maijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama ar lomām filmās "[[Sirds spēlītes]]", "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", "[[Atsitiens]]" un "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", kā arī ar lomām seriālos "[[Pazudušie]]", "[[Anarhijas dēli]]" un "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]". == Dzīvesgajums un karjera == Eiprila Greisa piedzima 1963. gada 12. maijā [[Leiklenda|Leiklendā]], [[Florida|Floridā]]. 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], bet vēlāk uz [[Londona|Londonu]], kur mācījās Centrālajā vidusskolā. Pēc absolvēšanas viņa atgriezās ASV, [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur iestājās [[Amerikas Drāmas mākslas akadēmija|Amerikas Drāmas mākslas akadēmijā]] [[Pasadīna|Pasadīnā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biyografiler.com/en/biography/april-grace|title=April Grace Biography – Life, Career & Facts|website=www.biyografiler.com|access-date=2026-03-15|language=en}}</ref> Pēc akadēmijas absolvēšanas Eiprila Greisa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur 1990. gadā debitēja kā aktrise seriāla ''[[Cop Rock]]'' epizodē. Pēc tam, no 1990. līdz 1992. gadam, aktrise parādījās piecās seriāla "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" epizodēs, atkārtojot savu lomu 1993. gadā vienā no ''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' epizodēm. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]", kā arī filmās "[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" un ''[[Safe]]''. 1998. gadā Greisa ieguva savu pirmo lielo lomu filmā "[[Sirds spēlītes]]", un 1999. gadā, pateicoties režisoram [[Pols Tomass Andersons|Polam Tomasam Andersonam]], viņa tika izvēlēta lomai viņa filmai "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]", kur Greisa filmējās pārī ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]].<ref name=":0" /> Par šo lomu kopā ar pārējo aktieru sastāvu Eiprila Greisa saņēma nomināciju [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i. No 2003. līdz 2004. gadam Eiprilai Greisai bija otrā plāna loma seriāla ''[[Joan of Arcadia|Joan]]'' ''[[Joan of Arcadia|of Arcadia]]'' pirmajā sezonā. 2004. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", bet 2005. gadā — nelielā lomā filmā "[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]". 2006. gadā aktrise parādījās divās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodēs un pēc tam vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē. 2013. gadā Greisa parādījās nelielā lomā filmā "[[Atsitiens]]", kā arī nelielā lomā filmā "[[Cietākais rieksts]]". 2014. gadā viņa parādījās piecās seriāla "[[Anarhijas dēli]]" epizodēs. 2014. gadā viņa atveidoja nelielu lomu filmā "[[Ziemas pasaka]]". 2016. gadā viņa atveidoja lomu trīs seriāla ''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' epizodēs. 2019. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]". 2022. gadā Eiprila Greisa parādījās seriāla "[[Labais ārsts]]" epizodē. 2025. gadā viņa atkal filmējās Pola Tomasa Andersona filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/awards/story/2026-01-05/april-grace-one-battle-after-another-jacobi-noah-jupe-hamnet-hadley-robinson-history-of-sound|title=Small roles, big performances: 4 under-the-radar standouts from the last year in film|last=Rosen|first=Lisa|website=Los Angeles Times|access-date=2026-03-15|date=2026-01-05|language=en-US}}</ref> == Flmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1994 |''[[Angie]]'' |medmāsa |- |1995 |''[[Safe]]'' |Sūzena |- | rowspan="2" |1997 |"[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" (''Bean'') |medmāsa Pensa |- |''[[Chicago Cab]]'' |Šalita |- | rowspan="2" |1998 |"[[Sirds spēlītes]]" (''Playing by Heart'') |Valērija |- |''[[Twilight (1998. gada filma)|Twilight]]'' |stenogrāfiste |- |1999 |"[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (''Magnolia'') |Gvenovija |- |2000 |"[[Atrast Foresteru]]" (''Finding Forrester'') |Džoisas kundze |- |2001 |"[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''Artificial Intelligence: AI'') |sieviešu kolēģe |- |2004 |"[[Ričarda Niksona slepkavība]]" (''The Assassination of Richard Nixon'') |Meja Simonsa |- |2005 |"[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]" (''Constantine'') |doktore Arčera |- |2007 |"[[Es esmu leģenda]]" (''I Am Legend'') |sieviete televizorā |- |2009 |"[[Zvaigžņu skola]]" (''Fame'') |Denīzes mamma |- | rowspan="2" |2013 |"[[Atsitiens]]" (''Whiplash'') |Reičela Bornholdta |- |"[[Cietākais rieksts]]" (''A Good Day to Die Hard'') |Sjū Īstone |- |2014 |"[[Ziemas pasaka]]" (''Winter's Tale'') |doktore Elizabete Lī |- |2015 |"[[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa|Bāda spēles: Zobgaļsīlis. 2.daļa]]" (''The Hunger Games: Mockingjay — Part 2'') |doktore Aureliuse |- | rowspan="2" |2019 |''[[Don't Let Go]]'' |Džūlija Rodrigesa |- |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') |Arkhemas psihiatre |- |2021 |''[[Voyagers]]'' |misijas vadītāja |- |2025 |"[[Cīņa pēc cīņas]]" (''One Battle After Another'') |māsa Rošela |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1990 |''[[Cop Rock]]'' |detektīve Anna Barouza |sērija: ''Bang the Potts Slowly'' |- |1990—1992 |"[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" (''Star Trek: The Next Generation'') |Megija Habela |5 sērijas |- | rowspan="2" |1993 |''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' |Megija Habela |sērija: ''Emissary'' |- |"[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]" (''Renegade'') |Merija Mousa |sērija: ''Moody River'' |- |1995 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''X FIles'') |Daniela Menlija |sērija: ''The List'' |- |1996—1997 |''[[Chicago Hope]]'' |Elizabete Tellija |4 sērijas |- |1993; 1997 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |Džūdija Fostera/Felisija |sērija: ''Personal Foul''; sērija: ''It Takes a Village'' |- |2000 |''[[Touched by an Angel]]'' |Konstance |sērija: ''Here I Am'' |- |2003 |''[[John Doe (seriāls)|John Doe]]'' |Kellija Heisa |sērija: ''Family Man'' |- |2002—2003 |''[[Without a Trace]]'' |Delija Riversa |2 sērijas |- |2003 |''[[The O.C.]]'' |doktore Bērka |sērija: ''The Rescue'' |- |2003—2004 |''[[Joan of Arcadia]]'' |Tonija Viljamsa |otrā plāna loma; 15 sērijas |- |2006 |''[[The Lost Room]]'' |Lī Brīdžvotera |otrā plāna loma; 3 sērijas |- |2006—2007 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Beatrise Klūja]] |3 sērijas |- |2007 |''[[The Nine]]'' |Andrea Viljamsa |5 sērijas |- |2008 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Grētas māsa |sērija: ''Losing my Mind'' |- |2008—2009 |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Vērotāje |2 sērijas |- | rowspan="2" |2009 |"[[Viņpus]]" (''Fringe'') |detektīve |sērija: ''Bad Dreams'' |- |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Lenoksas kundze |sērija: ''Secret Santa'' |- |2010—2011 |"[[Mazās, jaukās meles]]" (''Pretty Little Liars'') |aģente Kūpera |2 sērijas |- |2011 |"[[Amerikāņu šausmu stāsts]]" (''American Horror Story'') |medmāsa Naima |sērija: ''Spooky Little Girl'' |- |2014 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Lūtrīša Hedema |5 sērijas |- | rowspan="2" |2015 |"[[Radīti skatuvei]]" (''Glee'') |Mersedesas māte |sērija: ''2009'' |- |"[[Kā izbēgt sodu par slepkavību]]" (''How to Get Away With Murder'') |Renī Gereta |2 sērijas |- |2016 |''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' |Eleonora |3 sērijas |- | rowspan="2" |2017 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |doktore Skota |sērija: ''Love Handles'' |- |"[[NCIS Ņūorleāna]]" (''NCIS: New Orleans'') |Mišela Andželū |sērija: ''Down the Rabbit Hole'' |- |2019 |"[[Viltīgais Pīts]]" (''Sneaky Pete'') |terapeite |3 sērijas |- |2020 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |doktore Margareta Šteina |sērija: ''Saturday'' |- |2022 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Džuliana |sērija: ''A Big Sign'' |- |2023 |''[[Three Women]]'' |Diāna |3 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greisa, Eiprila}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] klbfzeqgl2eg0r5fq09eh28ksvqgfnl 4452857 4452856 2026-04-11T04:41:00Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452857 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eiprila Greisa | vārds_orig = April Grace | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|05|12}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Florida|Leiklenda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1990—pašlaik | dzimums = S }} '''Eiprila Greisa''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''April Grace''; dzimusi [[1963. gads|1963.]] gada [[12. maijs|12. maijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama ar lomām filmās "[[Sirds spēlītes]]", "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", "[[Atsitiens]]" un "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", kā arī ar lomām seriālos "[[Pazudušie]]", "[[Anarhijas dēli]]" un "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]". == Dzīvesgajums un karjera == Eiprila Greisa piedzima 1963. gada 12. maijā [[Leiklenda|Leiklendā]], [[Florida|Floridā]]. 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], bet vēlāk uz [[Londona|Londonu]], kur mācījās Centrālajā vidusskolā. Pēc absolvēšanas viņa atgriezās ASV, [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur iestājās [[Amerikas Drāmas mākslas akadēmija|Amerikas Drāmas mākslas akadēmijā]] [[Pasadīna|Pasadīnā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biyografiler.com/en/biography/april-grace|title=April Grace Biography – Life, Career & Facts|website=www.biyografiler.com|access-date=2026-03-15|language=en}}</ref> Pēc akadēmijas absolvēšanas Eiprila Greisa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur 1990. gadā debitēja kā aktrise seriāla ''[[Cop Rock]]'' epizodē. Pēc tam, no 1990. līdz 1992. gadam, aktrise parādījās piecās seriāla "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" epizodēs, atkārtojot savu lomu 1993. gadā vienā no ''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' epizodēm. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]", kā arī filmās "[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" un ''[[Safe]]''. 1998. gadā Greisa ieguva savu pirmo lielo lomu filmā "[[Sirds spēlītes]]", un 1999. gadā, pateicoties režisoram [[Pols Tomass Andersons|Polam Tomasam Andersonam]], viņa tika izvēlēta lomai viņa filmai "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]", kur Greisa filmējās pārī ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]].<ref name=":0" /> Par šo lomu kopā ar pārējo aktieru sastāvu Eiprila Greisa saņēma nomināciju [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i. No 2003. līdz 2004. gadam Eiprilai Greisai bija otrā plāna loma seriāla ''[[Joan of Arcadia|Joan]]'' ''[[Joan of Arcadia|of Arcadia]]'' pirmajā sezonā. 2004. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", bet 2005. gadā — nelielā lomā filmā "[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]". 2006. gadā aktrise parādījās divās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodēs un pēc tam vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē. 2013. gadā Greisa parādījās nelielā lomā filmā "[[Atsitiens]]", kā arī nelielā lomā filmā "[[Cietākais rieksts]]". 2014. gadā viņa parādījās piecās seriāla "[[Anarhijas dēli]]" epizodēs. 2014. gadā viņa atveidoja nelielu lomu filmā "[[Ziemas pasaka]]". 2016. gadā viņa atveidoja lomu trīs seriāla ''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' epizodēs. 2019. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]". 2022. gadā Eiprila Greisa parādījās seriāla "[[Labais ārsts]]" epizodē. 2025. gadā viņa atkal filmējās Pola Tomasa Andersona filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/awards/story/2026-01-05/april-grace-one-battle-after-another-jacobi-noah-jupe-hamnet-hadley-robinson-history-of-sound|title=Small roles, big performances: 4 under-the-radar standouts from the last year in film|last=Rosen|first=Lisa|website=Los Angeles Times|access-date=2026-03-15|date=2026-01-05|language=en-US}}</ref> == Flmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1994 |''[[Angie]]'' |medmāsa |- |1995 |''[[Safe]]'' |Sūzena |- | rowspan="2" |1997 |"[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" (''Bean'') |medmāsa Pensa |- |''[[Chicago Cab]]'' |Šalita |- | rowspan="2" |1998 |"[[Sirds spēlītes]]" (''Playing by Heart'') |Valērija |- |''[[Twilight (1998. gada filma)|Twilight]]'' |stenogrāfiste |- |1999 |"[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (''Magnolia'') |Gvenovija |- |2000 |"[[Atrast Foresteru]]" (''Finding Forrester'') |Džoisas kundze |- |2001 |"[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''Artificial Intelligence: AI'') |sieviešu kolēģe |- |2004 |"[[Ričarda Niksona slepkavība]]" (''The Assassination of Richard Nixon'') |Meja Simonsa |- |2005 |"[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]" (''Constantine'') |doktore Arčera |- |2007 |"[[Es esmu leģenda]]" (''I Am Legend'') |sieviete televizorā |- |2009 |"[[Zvaigžņu skola]]" (''Fame'') |Denīzes mamma |- | rowspan="2" |2013 |"[[Atsitiens]]" (''Whiplash'') |Reičela Bornholdta |- |"[[Cietākais rieksts]]" (''A Good Day to Die Hard'') |Sjū Īstone |- |2014 |"[[Ziemas pasaka]]" (''Winter's Tale'') |doktore Elizabete Lī |- |2015 |"[[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa|Bāda spēles: Zobgaļsīlis. 2.daļa]]" (''The Hunger Games: Mockingjay — Part 2'') |doktore Aureliuse |- | rowspan="2" |2019 |''[[Don't Let Go]]'' |Džūlija Rodrigesa |- |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') |Arkhemas psihiatre |- |2021 |''[[Voyagers]]'' |misijas vadītāja |- |2025 |"[[Cīņa pēc cīņas]]" (''One Battle After Another'') |māsa Rošela |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1990 |''[[Cop Rock]]'' |detektīve Anna Barouza |sērija: ''Bang the Potts Slowly'' |- |1990—1992 |"[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" (''Star Trek: The Next Generation'') |Megija Habela |5 sērijas |- | rowspan="2" |1993 |''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' |Megija Habela |sērija: ''Emissary'' |- |"[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]" (''Renegade'') |Merija Mousa |sērija: ''Moody River'' |- |1995 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''X FIles'') |Daniela Menlija |sērija: ''The List'' |- |1996—1997 |''[[Chicago Hope]]'' |Elizabete Tellija |4 sērijas |- |1993; 1997 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |Džūdija Fostera/Felisija |sērija: ''Personal Foul''; sērija: ''It Takes a Village'' |- |2000 |''[[Touched by an Angel]]'' |Konstance |sērija: ''Here I Am'' |- |2003 |''[[John Doe (seriāls)|John Doe]]'' |Kellija Heisa |sērija: ''Family Man'' |- |2002—2003 |''[[Without a Trace]]'' |Delija Riversa |2 sērijas |- |2003 |''[[The O.C.]]'' |doktore Bērka |sērija: ''The Rescue'' |- |2003—2004 |''[[Joan of Arcadia]]'' |Tonija Viljamsa |otrā plāna loma; 15 sērijas |- |2006 |''[[The Lost Room]]'' |Lī Brīdžvotera |otrā plāna loma; 3 sērijas |- |2006—2007 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Beatrise Klūja]] |3 sērijas |- |2007 |''[[The Nine]]'' |Andrea Viljamsa |5 sērijas |- |2008 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Grētas māsa |sērija: ''Losing my Mind'' |- |2008—2009 |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Vērotāje |2 sērijas |- | rowspan="2" |2009 |"[[Viņpus]]" (''Fringe'') |detektīve |sērija: ''Bad Dreams'' |- |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Lenoksas kundze |sērija: ''Secret Santa'' |- |2010—2011 |"[[Mazās, jaukās meles]]" (''Pretty Little Liars'') |aģente Kūpera |2 sērijas |- |2011 |"[[Amerikāņu šausmu stāsts]]" (''American Horror Story'') |medmāsa Naima |sērija: ''Spooky Little Girl'' |- |2014 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Lūtrīša Hedema |5 sērijas |- | rowspan="2" |2015 |"[[Radīti skatuvei]]" (''Glee'') |Mersedesas māte |sērija: ''2009'' |- |"[[Kā izbēgt sodu par slepkavību]]" (''How to Get Away With Murder'') |Renī Gereta |2 sērijas |- |2016 |''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' |Eleonora |3 sērijas |- | rowspan="2" |2017 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |doktore Skota |sērija: ''Love Handles'' |- |"[[NCIS Ņūorleāna]]" (''NCIS: New Orleans'') |Mišela Andželū |sērija: ''Down the Rabbit Hole'' |- |2019 |"[[Viltīgais Pīts]]" (''Sneaky Pete'') |terapeite |3 sērijas |- |2020 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |doktore Margareta Šteina |sērija: ''Saturday'' |- |2022 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Džuliana |sērija: ''A Big Sign'' |- |2023 |''[[Three Women]]'' |Diāna |3 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greisa, Eiprila}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] 0w87lvpfw4btz2zr0ddmx5gamomidvw 4452858 4452857 2026-04-11T04:41:14Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452858 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eiprila Greisa | vārds_orig = April Grace | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|05|12}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Florida|Leiklenda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1990—pašlaik | dzimums = S }} '''Eiprila Greisa''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''April Grace''; dzimusi [[1963. gads|1963.]] gada [[12. maijs|12. maijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama ar lomām filmās "[[Sirds spēlītes]]", "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", "[[Atsitiens]]" un "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", kā arī ar lomām seriālos "[[Pazudušie]]", "[[Anarhijas dēli]]" un "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]". == Dzīvesgajums un karjera == Eiprila Greisa piedzima 1963. gada 12. maijā [[Leiklenda|Leiklendā]], [[Florida|Floridā]]. 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], bet vēlāk uz [[Londona|Londonu]], kur mācījās Centrālajā vidusskolā. Pēc absolvēšanas viņa atgriezās ASV, [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur iestājās [[Amerikas Drāmas mākslas akadēmija|Amerikas Drāmas mākslas akadēmijā]] [[Pasadīna|Pasadīnā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biyografiler.com/en/biography/april-grace|title=April Grace Biography – Life, Career & Facts|website=www.biyografiler.com|access-date=2026-03-15|language=en}}</ref> Pēc akadēmijas absolvēšanas Eiprila Greisa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur 1990. gadā debitēja kā aktrise seriāla ''[[Cop Rock]]'' epizodē. Pēc tam, no 1990. līdz 1992. gadam, aktrise parādījās piecās seriāla "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" epizodēs, atkārtojot savu lomu 1993. gadā vienā no ''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' epizodēm. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]", kā arī filmās "[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" un ''[[Safe]]''. 1998. gadā Greisa ieguva savu pirmo lielo lomu filmā "[[Sirds spēlītes]]", un 1999. gadā, pateicoties režisoram [[Pols Tomass Andersons|Polam Tomasam Andersonam]], viņa tika izvēlēta lomai viņa filmai "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]", kur Greisa filmējās pārī ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]].<ref name=":0" /> Par šo lomu kopā ar pārējo aktieru sastāvu Eiprila Greisa saņēma nomināciju [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i. No 2003. līdz 2004. gadam Eiprilai Greisai bija otrā plāna loma seriāla ''[[Joan of Arcadia|Joan]]'' ''[[Joan of Arcadia|of Arcadia]]'' pirmajā sezonā. 2004. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", bet 2005. gadā — nelielā lomā filmā "[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]". 2006. gadā aktrise parādījās divās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodēs un pēc tam vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē. 2013. gadā Greisa parādījās nelielā lomā filmā "[[Atsitiens]]", kā arī nelielā lomā filmā "[[Cietākais rieksts]]". 2014. gadā viņa parādījās piecās seriāla "[[Anarhijas dēli]]" epizodēs. 2014. gadā viņa atveidoja nelielu lomu filmā "[[Ziemas pasaka]]". 2016. gadā viņa atveidoja lomu trīs seriāla ''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' epizodēs. 2019. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]". 2022. gadā Eiprila Greisa parādījās seriāla "[[Labais ārsts]]" epizodē. 2025. gadā viņa atkal filmējās Pola Tomasa Andersona filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/awards/story/2026-01-05/april-grace-one-battle-after-another-jacobi-noah-jupe-hamnet-hadley-robinson-history-of-sound|title=Small roles, big performances: 4 under-the-radar standouts from the last year in film|last=Rosen|first=Lisa|website=Los Angeles Times|access-date=2026-03-15|date=2026-01-05|language=en-US}}</ref> == Flmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1994 |''[[Angie]]'' |medmāsa |- |1995 |''[[Safe]]'' |Sūzena |- | rowspan="2" |1997 |"[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" (''Bean'') |medmāsa Pensa |- |''[[Chicago Cab]]'' |Šalita |- | rowspan="2" |1998 |"[[Sirds spēlītes]]" (''Playing by Heart'') |Valērija |- |''[[Twilight (1998. gada filma)|Twilight]]'' |stenogrāfiste |- |1999 |"[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (''Magnolia'') |Gvenovija |- |2000 |"[[Atrast Foresteru]]" (''Finding Forrester'') |Džoisas kundze |- |2001 |"[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''Artificial Intelligence: AI'') |sieviešu kolēģe |- |2004 |"[[Ričarda Niksona slepkavība]]" (''The Assassination of Richard Nixon'') |Meja Simonsa |- |2005 |"[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]" (''Constantine'') |doktore Arčera |- |2007 |"[[Es esmu leģenda]]" (''I Am Legend'') |sieviete televizorā |- |2009 |"[[Zvaigžņu skola]]" (''Fame'') |Denīzes mamma |- | rowspan="2" |2013 |"[[Atsitiens]]" (''Whiplash'') |Reičela Bornholdta |- |"[[Cietākais rieksts]]" (''A Good Day to Die Hard'') |Sjū Īstone |- |2014 |"[[Ziemas pasaka]]" (''Winter's Tale'') |doktore Elizabete Lī |- |2015 |"[[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa|Bāda spēles: Zobgaļsīlis. 2.daļa]]" (''The Hunger Games: Mockingjay — Part 2'') |doktore Aureliuse |- | rowspan="2" |2019 |''[[Don't Let Go]]'' |Džūlija Rodrigesa |- |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') |Arkhemas psihiatre |- |2021 |''[[Voyagers]]'' |misijas vadītāja |- |2025 |"[[Cīņa pēc cīņas]]" (''One Battle After Another'') |māsa Rošela |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1990 |''[[Cop Rock]]'' |detektīve Anna Barouza |sērija: ''Bang the Potts Slowly'' |- |1990—1992 |"[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" (''Star Trek: The Next Generation'') |Megija Habela |5 sērijas |- | rowspan="2" |1993 |''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' |Megija Habela |sērija: ''Emissary'' |- |"[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]" (''Renegade'') |Merija Mousa |sērija: ''Moody River'' |- |1995 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''X FIles'') |Daniela Menlija |sērija: ''The List'' |- |1996—1997 |''[[Chicago Hope]]'' |Elizabete Tellija |4 sērijas |- |1993; 1997 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |Džūdija Fostera/Felisija |sērija: ''Personal Foul''; sērija: ''It Takes a Village'' |- |2000 |''[[Touched by an Angel]]'' |Konstance |sērija: ''Here I Am'' |- |2003 |''[[John Doe (seriāls)|John Doe]]'' |Kellija Heisa |sērija: ''Family Man'' |- |2002—2003 |''[[Without a Trace]]'' |Delija Riversa |2 sērijas |- |2003 |''[[The O.C.]]'' |doktore Bērka |sērija: ''The Rescue'' |- |2003—2004 |''[[Joan of Arcadia]]'' |Tonija Viljamsa |otrā plāna loma; 15 sērijas |- |2006 |''[[The Lost Room]]'' |Lī Brīdžvotera |otrā plāna loma; 3 sērijas |- |2006—2007 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Beatrise Klūja]] |3 sērijas |- |2007 |''[[The Nine]]'' |Andrea Viljamsa |5 sērijas |- |2008 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Grētas māsa |sērija: ''Losing my Mind'' |- |2008—2009 |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Vērotāje |2 sērijas |- | rowspan="2" |2009 |"[[Viņpus]]" (''Fringe'') |detektīve |sērija: ''Bad Dreams'' |- |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Lenoksas kundze |sērija: ''Secret Santa'' |- |2010—2011 |"[[Mazās, jaukās meles]]" (''Pretty Little Liars'') |aģente Kūpera |2 sērijas |- |2011 |"[[Amerikāņu šausmu stāsts]]" (''American Horror Story'') |medmāsa Naima |sērija: ''Spooky Little Girl'' |- |2014 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Lūtrīša Hedema |5 sērijas |- | rowspan="2" |2015 |"[[Radīti skatuvei]]" (''Glee'') |Mersedesas māte |sērija: ''2009'' |- |"[[Kā izbēgt sodu par slepkavību]]" (''How to Get Away With Murder'') |Renī Gereta |2 sērijas |- |2016 |''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' |Eleonora |3 sērijas |- | rowspan="2" |2017 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |doktore Skota |sērija: ''Love Handles'' |- |"[[NCIS Ņūorleāna]]" (''NCIS: New Orleans'') |Mišela Andželū |sērija: ''Down the Rabbit Hole'' |- |2019 |"[[Viltīgais Pīts]]" (''Sneaky Pete'') |terapeite |3 sērijas |- |2020 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |doktore Margareta Šteina |sērija: ''Saturday'' |- |2022 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Džuliana |sērija: ''A Big Sign'' |- |2023 |''[[Three Women]]'' |Diāna |3 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greisa, Eiprila}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] 8bv584hhquavw603l98aez14ym5mucf Stockport County F.C. 0 625971 4453019 4441899 2026-04-11T10:28:26Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453019 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #194f90 | nos = ''Stockport County F.C.'' | logo = Stockport County FC logo 2020.svg | pilns = | iesauka = ''The Hatters'', ''County'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Stokporta}} | dib = 1883 | dib_com = | stad = ''[[Edgeley Park]]'' | ietilp = 10 852 | prez = | tren = | līga = ''[[EFL League One]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 3. vieta | mediji = {{URL|http://www.stockportcounty.com/?site/desktop}} | pattern_la1 = _stockport2526h | pattern_b1 = _stockport2526h | pattern_ra1 = _stockport2526h | pattern_sh1 = _stockport2526h | pattern_so1 = _peterborough2526hl | leftarm1 = 0044FF | body1 = 0044FF | rightarm1 = 0044FF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 0044FF | pattern_la2 = _stockport2526a | pattern_b2 = _stockport2526a | pattern_ra2 = _stockport2526a | pattern_sh2 = _stockport2526a | pattern_so2 = _stockport2526al | leftarm2 = 000036 | body2 = 000036 | rightarm2 = 000036 | shorts2 = 000036 | socks2 = ffffff | pattern_la3 = _stockport2526t | pattern_b3 = _stockport2526t | pattern_ra3 = _stockport2526t | pattern_sh3 = _stockport2526t | pattern_so3 = _stockport2526tl | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | logo_izm = 200px }} '''''Stockport County Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Stokporta]]s, [[Lielā Mančestra|Lielajā Mančestrā]], kas piedalās Anglijas trešajā spēcīgākajā futbola līgā jeb ''[[EFL League One|League One]]''. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Edgeley Park]]'' stadionā, kurā ir {{sk|10852}} skatītāju vietas. Klubu dibināja 1883. gadā kā '''''Heaton Norris Rovers'''''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Stockport County F.C.]] 0b1s9bbypbu5dzc39pukw5drv8s9x9h Wycombe Wanderers F.C. 0 625978 4453021 4441917 2026-04-11T10:30:01Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4453021 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #003362 | nos = ''Wycombe Wanderers F.C.'' | logo = Wycombe Wanderers FC logo.svg | pilns = | iesauka = ''The Chairboys'', ''The Blues'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bakingemšīra|Haivikoma}} | dib = 1887 | dib_com = | stad = ''[[Adams Park]]'' | ietilp = 9 558 | prez = | tren = | līga = ''[[EFL League One]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 5. vieta | mediji = {{URL|http://wwfc.com/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = _wycombe2526h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _wycombe2526h | pattern_so1 = _wycombe2526hl | leftarm1 = 05003a | body1 = 05003a | rightarm1 =05003a | shorts1 = 05003a | socks1 = 05003a | pattern_la2 = | pattern_b2 = _wycombe2526a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _wycombe2526a | pattern_so2 = _wycombe2526al | leftarm2 = ffdf00 | body2 = ffdf00 | rightarm2 = ffdf00 | shorts2 = ffdf00 | socks2 = ffdf00 | pattern_la3 = | pattern_b3 = _wycombe2526t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _wycombe2526t | pattern_so3 = _wycombe2526tl | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = FF00000 | logo_izm = 200px }} '''''Wycombe Wanderers Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Haivikoma]]s, [[Bakingemšīra|Bakingemšīrā]], kas piedalās Anglijas trešajā spēcīgākajā futbola līgā jeb ''[[EFL League One|League One]]''. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Adams Park]]'' stadionā, kurā ir {{sk|9558}} skatītāju vietas. Klubu dibināja 1887. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Wycombe Wanderers F.C.]] ac7qc9hpw3piewqjz7so3avhmj50qg4 Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika 4 626261 4452833 4452474 2026-04-11T03:16:55Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (361 raksti) 4452833 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4332 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2861 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4813 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 12844 || 24381 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12495 || 19606 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18273 || 33552 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2975 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3755 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3553 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1737 || 3317 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 449 || 9021 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7330 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6601 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9162 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 4073 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4682 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5522 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3153 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2487 || 4876 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 6310 || 22168 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7603 || 14125 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11135 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2096 || 4285 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3399 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 845 || 1426 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9693 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4345 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3742 || 6407 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1765 || 2858 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3179 || 5479 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5886 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 361 * '''Dalībnieku skaits:''' 19 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (183), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (43), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (35), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (35), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (3) * '''Dažādu valstu skaits:''' 38 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (131), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (29), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 973,494 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 64 no 361 (17.7%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 126 raksti, 231,926 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 114 raksti, 301,614 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 24 raksti, 58,975 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 21 raksti, 178,882 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 17 raksti, 16,661 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 15 raksti, 7,401 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 14 raksti, 97,044 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 6 raksti, 25,351 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 5 raksti, 11,413 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 5 raksti, 2,460 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 3 raksti, 8,187 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 2 raksti, 17,674 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 2 raksti, 2,383 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 1 raksti, 1,813 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 5zajp3j5x2lfmmrntpg0m4wvufydhd1 Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija 4 626264 4452626 4452351 2026-04-10T13:30:04Z Meistars Joda 781 4452626 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs <!-- | Igaunija = Islāms Igaunijā --> | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] mm485ujn8u1hojioexr38v5gjgb9dmf 4452628 4452626 2026-04-10T13:33:45Z Meistars Joda 781 4452628 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] o4qtwmshv55yr87i55dmup6n4g10sqw 4452671 4452628 2026-04-10T16:09:46Z Meistars Joda 781 4452671 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] hyjxb746z7ogf8dowyxiw9i1aed0as1 4452713 4452671 2026-04-10T17:36:00Z Biafra 13794 /* {{u|Biafra}} */ 4452713 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 2k5yozl9flrcojgkxyba41kgoeud2f0 4452803 4452713 2026-04-10T21:16:16Z Egilus 27634 /* {{u|Egilus}} */ 4452803 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] mlqvncedvx4jlaghpkcjwd0wgky99eu 4452942 4452803 2026-04-11T08:03:31Z Meistars Joda 781 4452942 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] m1qrkqwxqfuz801iwxcxqmjli9wxcyw 4453075 4452942 2026-04-11T11:52:28Z Meistars Joda 781 4453075 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ianlokepfiprc8eph1m2126scgtzlo2 Raiņa kapos apbedīto saraksts 0 626506 4452634 4445281 2026-04-10T13:45:52Z Papuass 88 noņēmu [[Kategorija:Uzskaitījumi]]; pievienoju [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452634 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 41mepnxwihyke2t57mtzc9m2o1vvrdx Prakriti 0 626599 4452738 4445065 2026-04-10T18:07:18Z Biafra 13794 4452738 wikitext text/x-wiki '''Prakriti''' (no [[sanskrits|sanskrita]]: प्रकृति, *prakṛti*, ‘dabisks, parasts, vienkāršs’) ir [[vidusindiešu valodas|vidusindiešu valodu]] un dialektu kopums, kas turpina [[senindiešu valodas|senindiešu valodu]] attīstības posmu [[Indija]]s teritorijā un priekšgāja [[jaunindiešu valodas|jaunindiešu valodām]]. Prakriti valodas attīstījās no senākām valodas formām, īpaši no [[sanskrits|sanskrita]] sarunvalodas paveidiem, un tika plaši lietotas ikdienas komunikācijā, atšķirībā no klasiskā sanskrita, kas galvenokārt tika izmantots literatūrā un reliģiskos tekstos. Prakriti valodas atspoguļo dabiskāku un vienkāršāku valodas formu salīdzinājumā ar sanskritu. Šīs valodas bija izplatītas dažādos reģionos, un tām bija vairākas formas, piemēram, [[pāli]], kas tika izmantota [[budisms|budisma]] tekstos, kā arī citi reģionālie prakriti dialekti. Prakriti valodām ir būtiska nozīme [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] attīstībā, jo tās kalpo kā pārejas posms starp senindiešu un jaunindiešu valodām, piemēram, [[hindi]], [[Bengāļu valoda|bengāļu]] un [[Marathu valoda|marathu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valodniecība]] stvcfm3tkolqxibhhbzmt5rfi7n43um Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti 4 626708 4452834 4452475 2026-04-11T03:16:56Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4452834 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 361 kopējiem rakstiem, 359 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 540,899 baiti # {{U|Kikos}} - 445,957 baiti # {{U|Egilus}} - 330,766 baiti # {{U|Treisijs}} - 144,864 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 134,560 baiti # {{U|Tankists}} - 78,396 baiti # {{U|Biafra}} - 70,011 baiti # {{U|MC2013}} - 63,037 baiti # {{U|Bendžamins}} - 43,457 baiti # {{U|Lasks}} - 39,185 baiti # {{U|Vylks}} - 28,845 baiti # {{U|Dainis}} - 24,536 baiti # {{U|Edgars2007}} - 12,621 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,886 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Pirags}} - 3,326 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 13 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Treisijs}} - 10 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Egilus}} - 5 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|MC2013}} - 2 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Kikos}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|MC2013}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 6 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 9volv4dzfsxjxbm2hcx06v32gz2bzf9 Titānika memoriāls (Vašingtona) 0 626828 4452880 4447715 2026-04-11T05:15:32Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: [[File: → [[Attēls:, {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{url| → {{URL| using [[Project:AWB|AWB]] 4452880 wikitext text/x-wiki {{Infobox historic site | name = Titānika memoriāls | image = Titanic Memorial (Washington, D.C.).jpg | caption = Piemineklis 2019. gadā | location = Netālu no 4. un P.ielas, [[Vašingtona]], [[ASV]] | coordinates = {{coord|38|52|19|N|77|01|09.5|W|region:US-DC_type:landmark|display=inline,title}} | coord_ref= | locmapin = | area = | height = | built = 1931 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = {{designation list | embed=yes | designation1 = NRHP | designation1_offname = | designation1_date = {{dat|2007|10|12|N|bez}} | designation1_number = 07001060 }} | website = {{URL|https://glts.org/memorials/dc/womens.html}} }} '''Titānika memoriāls''' ({{val|en|Titanic Memorial (Washington, D.C.)}}) ir [[granīts|granīta]] [[piemineklis]], kas atrodas [[Vašingtona]]s dienvidrietumos, un ir veltīts [[vīrieši]]em, kuri atdeva savas dzīvības, lai glābtu sievietes un bērnus [[Titāniks|Titānika]] nogrimšanas laikā. Pieminekļa virsotnē atrodas 6 metrus augsta [[statuja]], kurā attēlots vīrietis ar izstieptām rokām. Piemineklis tika uzcelts par Titānika sieviešu memoriāla asociācijas līdzekļiem. Piemiņas vieta atrodas Vašingtonas kanāla krastā. Pieminekļa dizainu izstrādāja tēlnieki [[Ģertrūde Vanderbilta Vitnija]] un Džons Horigans. [[Viljams Tāfts|Prezidenta Tāfta]] atraitne Helēna Tāfta piedalījās tā atklāšanā 1931. gada 26. maijā. Piemineklis sākotnēji atradās Ņūhempšīras avēnijā, gar Potomakas upi, bet tika noņemts 1966. gadā Džona F. Kenedija Izpildītājmākslas centra būvniecības dēļ. 1968. gadā piemineklis tika uzcelts jaunā vietā uz dienvidiem no pilsētas, aiz Vašingtonas kanāla. Uzraksts uz pieminekļa vēstīja: "Drosmīgajiem vīriešiem, kas gāja bojā Titānika katastrofā 1912. gada 15. aprīlī. Viņi atdeva savas dzīvības, lai sievietes un bērni varētu glābt savējās. Amerikas sieviešu uzbūvēts par jauniem un veciem, nabadzīgiem un bagātiem, neizglītotiem un izglītotiem, visiem, kas cēli atdeva savas dzīvības, lai glābtu sievietes un bērnus." == Galerija == <gallery mode=packed heights=250> File:Titanic Memorial (Washington, D.C.) - inscription 1.jpg|Pjedestāla priekšpuse File:Titanic Memorial (Washington, D.C.) - inscription 2.jpg|Pjedestāla sāni File:Titanic Memorial (Washington, D.C.) - inscription 3.jpg|Pjedestāla aizmugure File:TitanicMemorial-DC.jpg|Memoriāls no gaisa </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.glts.org/memorials/dc/womens.html Women's Titanic Memorial]{{ref|en}} * [http://thomascranelibrary.org/legacy/notebook/notebook.htm Links to Photographs Showing Carving of the Women's Titanic Memorial] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180822152708/http://thomascranelibrary.org/legacy/notebook/notebook.htm |date={{dat|2018|08|22||bez}} }}{{ref|en}} * [http://www.encyclopedia-titanica.org/item/3038/ Alternate design]{{ref|en}} * [http://www.dcmemorials.com/index_indiv0001104.htm Photographs at dcmemorials.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161006070917/http://www.dcmemorials.com/index_indiv0001104.htm |date={{dat|2016|10|06||bez}} }} {{Wayback|url=http://www.dcmemorials.com/index_indiv0001104.htm |date=20161006070917 }}{{ref|en}} {{external media | width=210px | float=right | headerimage=[[Attēls:Womens Titanic Memorial.jpg|210px]] | video1 = [http://www.c-spanvideo.org/program/310623-1 ''Titanic'' Memorial], [[C-SPAN]]}} [[Kategorija:Vašingtona]] [[Kategorija:Pieminekļi ASV]] [[Kategorija:Titāniks]] q3p5ymeo09wg3jkz7rtbb4ipl6cp5ws Saloniku lidosta 0 626831 4452887 4446110 2026-04-11T05:27:13Z Bai-Bot 60304 P856: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{GRE}} → {{GRC}}, {{Oficiālā mājaslapa| → {{oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] 4452887 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = | nosaukums = Saloniku lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''Αεροδρόμιο Θεσσαλονίκης'' | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = SELANIK.THESSALONIKI 1 - panoramio.jpg | paraksts = | IATA = SKG | ICAO = LGTS |lat_deg=40.519722|lat_dir=N |lon_deg=22.970917|lon_dir=E | karte = Grieķija#Eiropa | kartes_paraksts = | kartes_marķieris = Saloniku lidosta | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = civila | ipasnieks-operators = ''Fraport Greece'' | ipasnieks = | atrasanas_vieta = {{GRC}}, [[Saloniku nome]] | elevation-f = 22 | elevation-m = 6,83 | koordinates = | metric-rwy = | r1-number = 10/28 | r1-length-f = | r1-length-m = 3440 | r1-surface = asfalts | r2-number = 16/34 | r2-length-f = | r2-length-m = 2424 | r2-surface = asfalts | pasazieru_skaits = 7 982 798 (2025) | lidojumu_skaits = 61 141 (2025) }} '''Saloniku lidosta''', pilnā nosaukumā '''Saloniku lidosta "Maķedonija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ypa.gr/en/our-airports/kratikos-aerolimenas-8essalonikhs-makedonia-ka8m|title=Hellenic Civil Aviation Authority - Our Airports - Thessaloniki Airport "Makedonia"|website=www.ypa.gr|access-date=2026-03-26}}</ref> ({{val|el|Κρατικός Αερολιμένας Θεσσαλονίκης «Μακεδονία»}}) ir starptautiskā lidosta [[Grieķija|Grieķijā]], pēc pasažieru skaita trešā lielākā lidosta valstī. Apkalpo [[Saloniki|Saloniku]] pilsētu un atrodas 13 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra, [[Termi]] priekšpilsētā. Saloniku lidosta pēc pasažieru skaita ir trešā lielālā Grieķijā pēc [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnu starptautiskās lidostas]] un [[Iraklijas starptautiskā lidosta|Iraklijas starptautiskās lidostas]]. Tā ir galvenā lidosta Ziemeļgrieķijā, un papildus Saloniku pilsētai tā apkalpo arī populāro tūristu galamērķi [[Halkidikes pussala|Halkidiki]] un apkārtējās [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]] pilsētas. Aviācijas maršruts starp [[Atēnas|Atēnām]] un Salonikiem maršruts ir noslogotākais Grieķijā. Lidostas otrais terminālis oficiāli tika atvērts 2021. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} {{grieķija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas Grieķijā]] 8bpx6zp1nu800l84ooi2aeonbuzmpnz Foals 0 626888 4452722 4446351 2026-04-10T17:49:01Z Biafra 13794 4452722 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Foals | Attēls = NDLE2023Foals 1.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2023. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Anglija|Oksforda}} | Žanrs = [[indīroks]]<br />[[alternatīvais roks]]<br />[[ārtroks]] | Gadi = 2005—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://foals.co.uk/ foals.co.uk] | Dalībnieki = * [[Jans Filipaks]] * [[Džeks Bīvens]] * [[Džimijs Smits]] * [[Volters Gerverss]] | Bij_dalībnieki = * [[Endrū Mīrss]] * [[Edvins Kongrīvs]] }} '''''Foals''''' ir [[Briti|britu]] [[rokmūzika]]s grupa, kas 2005. gadā tika dibināta [[Oksforda|Oksfordā]]. Pašreizējā grupas sastāvā ir [[Grieķija|Grieķijā]] dzimušais galvenais [[vokālists]] un [[ģitārists]] [[Jans Filipaks]], [[bundzinieks]] un perkusionists [[Džeks Bīvens]], ģitārists un taustiņinstrumentālists [[Džimijs Smits]], kā arī basģitārists [[Volters Gerverss]]. ''Foals'' pašlaik ir noslēguši līgumu ar ''[[Warner Records]]'' un līdz šim izdevuši septiņus studijas albumus: ''Antidotes'' (2008), ''Total Life Forever'' (2010), ''Holy Fire'' (2013), ''What Went Down'' (2015), ''Everything Not Saved Will Be Lost — Part 1'' un ''Part 2'' (2019), no kuriem pēdējais kļuva par grupas pirmo albumu, kas sasniedza 1. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā, kā arī jaunāko albumu ''Life Is Yours'' (2022). Viņi ir izdevuši arī vienu video albumu, sešus EP un 35 singlus. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas indīroka grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Anglijas ārtroka grupas]] oxpl9affhju2550odddvnsjbrqci1i3 4452724 4452722 2026-04-10T17:49:16Z Biafra 13794 4452724 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Foals'' | Attēls = NDLE2023Foals 1.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2023. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Anglija|Oksforda}} | Žanrs = [[indīroks]]<br />[[alternatīvais roks]]<br />[[ārtroks]] | Gadi = 2005—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://foals.co.uk/ foals.co.uk] | Dalībnieki = * [[Jans Filipaks]] * [[Džeks Bīvens]] * [[Džimijs Smits]] * [[Volters Gerverss]] | Bij_dalībnieki = * [[Endrū Mīrss]] * [[Edvins Kongrīvs]] }} '''''Foals''''' ir [[Briti|britu]] [[rokmūzika]]s grupa, kas 2005. gadā tika dibināta [[Oksforda|Oksfordā]]. Pašreizējā grupas sastāvā ir [[Grieķija|Grieķijā]] dzimušais galvenais [[vokālists]] un [[ģitārists]] [[Jans Filipaks]], [[bundzinieks]] un perkusionists [[Džeks Bīvens]], ģitārists un taustiņinstrumentālists [[Džimijs Smits]], kā arī basģitārists [[Volters Gerverss]]. ''Foals'' pašlaik ir noslēguši līgumu ar ''[[Warner Records]]'' un līdz šim izdevuši septiņus studijas albumus: ''Antidotes'' (2008), ''Total Life Forever'' (2010), ''Holy Fire'' (2013), ''What Went Down'' (2015), ''Everything Not Saved Will Be Lost — Part 1'' un ''Part 2'' (2019), no kuriem pēdējais kļuva par grupas pirmo albumu, kas sasniedza 1. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā, kā arī jaunāko albumu ''Life Is Yours'' (2022). Viņi ir izdevuši arī vienu video albumu, sešus EP un 35 singlus. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas indīroka grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Anglijas ārtroka grupas]] 90jgy4eavh49eq4cijlnrgydne7qm3v The Hives 0 626889 4452725 4449087 2026-04-10T17:50:45Z Biafra 13794 4452725 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Hives'' | Attēls = The Hives - Alexandra Palace - Saturday 29th November 2025.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 2025. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Zviedrija|Fagersta}} | Žanrs = [[garāžroks]] | Gadi = 1993—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://thehives.com/ thehives.com] | Dalībnieki = * [[Pelle Almkvists]] * [[Niklass Almkvists]] * [[Mīkaels Kārlsons Ostrems]] * [[Kristians Grāns]] * The Johan and Only | Bij_dalībnieki = [[Matiass Bernvāls]] }} '''''The Hives''''' ir [[Zviedri|zviedru]] [[Garāžroks|garāžroka]] grupa, kas 1993. gadā tika dibināta [[Fagersta|Fagerstā]]. Pēc panākumiem [[Zviedrija|Zviedrijā]] 20. gadsimta 90. gados viņi ieguva starptautisku atpazīstamību 2000. gadu sākumā garāžroka atdzimšanas laikā. Grupu dibināja [[Pelle Almkvists]] (vokāls), [[Niklass Almkvists]] (soloģitāra, bekvokāls), [[Mīkaels Kārlsons Ostrems]] (ritma ģitāra, bekvokāls), [[Matiass Bernvāls]] (bass) un [[Kristians Grāns]] (bungas). Grupas sastāvs mainījās 2013. gadā, kad Bernvāls pameta grupu, un viņu aizstāja ''[[The Johan and Only]]'', bijušais grupas ''[[Randy (grupa)|Randy]]'' basģitārists. ''The Hives'' ir izdevuši septiņus studijas albumus: ''Barely Legal'' (1997), ''Veni Vidi Vicious'' (2000), ''Tyrannosaurus Hives'' (2004), ''The Black and White Album'' (2007), ''Lex Hives'' (2012), ''The Death of Randy Fitzsimmons'' (2023) un ''The Hives Forever Forever The Hives'' (2025). Viņi ir izdevuši arī izlases albumu ''Your New Favourite Band'' (2001), koncertieraksta DVD ''Tussles in Brussels'' (2005) un koncertalbumu ''Live at Third Man Records'' (2020). Plašākus panākumus grupa guva ar albumu ''Veni Vidi Vicious'' un tā singlu “Hate to Say I Told You So”, kas tiek uzskatīta par viņu vispopulārāko dziesmu. ''The Hives'' ir pazīstami ar vienādu melnbaltu smokingu valkāšanu un enerģiskiem, ekscentriskiem koncertiem, un kritiķi viņus bieži dēvē par vienu no labākajām koncertgrupām pēdējo divu desmitgažu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spinmagazine.com/2007/11/hottest-band-earth-should-get-everything-they-want-no/|title="The Hottest Band on Earth Should Get Everything They Want, No?"|last=Duerden|first=Nick|website=SPIN|access-date=2026-03-27|date=2007-11-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Spin Magazine 2004, The Hives|url=https://books.google.com/books?id=dVuFuZEeUX0C&pg=PA18|publisher=SPIN Media LLC|date=2004-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clashmusic.com/features/we-want-that-rock-and-roll-feeling-the-hives-speak-out/|title="We Want That Rock And Roll Feeling!" The Hives Speak Out {{!}} Features|last=Interviews|first=Clash Magazine Music News, Reviews &|last2=ClashMusic|website=Clash Magazine Music News, Reviews & Interviews|access-date=2026-03-27|date=2023-08-07|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Zviedrijas indīroka grupas]] [[Kategorija:Zviedrijas pankroka grupas]] [[Kategorija:Zviedrijas garāžroka grupas]] bgo4798lklszlpcwhhu0ip98icoh8b2 Matchbox Twenty 0 626897 4452727 4449089 2026-04-10T17:51:34Z Biafra 13794 4452727 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Matchbox Twenty'' | Attēls = Matchbox twenty in MAA 03.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 2003. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Florida|Orlando}} | Žanrs = [[poproks]]<br />[[alternatīvais roks]]<br />[[postgrandžs]] | Gadi = 1995—2004; 2007—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://matchboxtwenty.com/ matchboxtwenty.com] | Dalībnieki = * [[Robs Tomass]] * [[Braiens Jeils]] * [[Pols Dukets]] * [[Kails Kuks]] | Bij_dalībnieki = [[Ādams Geinors]] }} '''''Matchbox Twenty''''' ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[rokmūzika]]s grupa, kas 1995. gadā tika dibināta [[Orlando]], [[Florida|Floridā]]. Pašlaik grupas sastāvā ir [[Robs Tomass]] (galvenais vokāls, ģitāra, taustiņinstrumenti), [[Braiens Jeils]] (basģitāra), [[Pols Dukets]] (bungas, ritma ģitāra, bekvokāls) un [[Kails Kuks]] (soloģitāra, vokāls). ''Matchbox Twenty'' guva starptautisku slavu ar savu debijas albumu ''Yourself or Someone Like You'' (1996), kas ASV tika sertificēts 12× platīna (dimanta) statusā un ieguva multiplatīna statusu Austrālijā, Kanādā un Jaunzēlandē. Viņu otrais albums ''Mad Season'' (2000) sasniedza [[Billboard 200]] topa pirmo trijnieku un ASV tika sertificēts 4× platīna statusā. Trešais albums ''More Than You Think You Are'' (2002) ASV ieguva 2× platīna statusu. Pēc ritma ģitārista [[Ādams Geinors|Ādama Geinora]] aiziešanas grupa 2004. gadā devās pārtraukumā. Kad grupa 2007. gadā atkal apvienojās, Pols Dukets pārņēma ritma ģitāras spēli. Tika izdots izlases albums ''Exile on Mainstream'', kas ASV ieguva zelta statusu, un grupa devās turnejā. Pēc tam ''Matchbox Twenty'' atkal pārtrauca darbību, kamēr Tomass turpināja savu solo karjeru, taču 2010. gadā grupa atkal apvienojās. 2012. gada 4. septembrī tika izdots ceturtais studijas albums ''North'', kas debitēja Billboard 200 topa 1. vietā. Piektais albums ''Where the Light Goes'' tika izdots 2023. gada 26. maijā. Grupas mūzikā sastopamie stili ir dažādi klasificēti kā [[poproks]], [[alternatīvais roks]] un [[postgrandžs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stereogum.com/2224082/rob-thomas-matchbox-twenty/interviews/|title=We've Got A File On You: Rob Thomas|last=Breihan|first=Tom|website=stereogum.com|access-date=2026-03-27|date=2023-05-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://consequence.net/2023/05/matchbox-twenty-break-track-by-track/|title=Matchbox Twenty Break Down New Album Where the Light Goes Track by Track: Exclusive|last=Krueger|first=Jonah|website=Consequence|access-date=2026-03-27|date=2023-05-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dallasobserver.com/uncategorized/surprise-matchbox-twenty-were-terrible-last-night-the-goo-goo-dolls-were-good-though-7056862/|title=Surprise! Matchbox Twenty Were Terrible Last Night. The Goo Goo Dolls Were Good, Though.|last=Smyers|first=Darryl|website=Dallas Observer|access-date=2026-03-27|date=2013-08-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/matchbox-twenty-mn0000383889|title=Matchbox Twenty Songs, Albums, Reviews, Bio &...|website=AllMusic|access-date=2026-03-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slantmagazine.com/music/matchbox-twenty-more-than-you-think-you-are/|title=Review: Matchbox Twenty, More Than You Think You Are|last=Blanford|first=Roxanne|website=Slant Magazine|access-date=2026-03-27|date=2002-11-24|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV poproka grupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:ASV postgrandža grupas]] 5jhtam55ldqlof4q6708euybckuclje Krasnodaras lidosta 0 627031 4452885 4446864 2026-04-11T05:26:32Z Bai-Bot 60304 P856: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{oficiālā tīmekļa vietne|, <nowiki → ?????? using [[Project:AWB|AWB]] 4452885 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Katrīnas II Starptautiskā lidosta «Krasnodara» | nosaukums_originalvaloda = ''Международный аэропорт Краснодар имени Екатерины II'' | IATA = KRR | ICAO = URKK | lat_deg = 45.034689 | lat_dir = N | lon_deg = 39.170539 | lon_dir = E | karte = Krievija#Eiropa | kartes_marķieris = Krasnodaras lidosta | lidostas_tips = civila | ipasnieks-operators = «Аэродинамика» | atrasanas_vieta = [[Krievija]], [[Krasnodara]] | elevation-m = 36 | pasazieru_skaits = ~5 000 000 (pirms 2022) |attels=Международный_аэропорт_Краснодар.jpg}} '''Katrīnas II Starptautiskā lidosta "Krasnodara"''' ir starptautiska lidosta [[Kubaņa (novads)|Kubaņā]], [[Krasnodara|Krasnodarā]]. Tā ir otra lielākā lidosta [[Krievija]]s dienvidos pēc [[Soču starptautiskā lidosta|Soču lidostas]] un viena no noslogotākajām valstī (9. vieta pēc pasažieru skaita). Lidosta apkalpo [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadu]] ar aptuveni 3,7 miljoniem iedzīvotāju un ir nozīmīgs transporta mezgls reģionā. Notiek jauna termināļa būvniecība, kura atklāšana plānota 2027. gadā. No 2022. gada 24. februāra līdz 2025. gada 11. septembrim lidosta bija slēgta civilajiem reisiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/aeroport-krasnodara-vozobnovil-rabotu-posle-pereryva-s-nacala-vojny/a-73968308|title=Аэропорт Краснодара возобновил рейсы после паузы с 2022 года|website=dw.com|access-date=2026-03-28|language=ru}}</ref> Darbība tika atjaunota 2025. gada 11. septembrī, bet pirmais regulārais reiss notika 2025. gada 17. septembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/otkryt-aeroport-krasnodara-on-byl-zakryt-s-24-fevralya-2022-goda/33527839.html|title=Открыт аэропорт Краснодара. Он был закрыт с 24 февраля 2022 года|work=Радио Свобода|access-date=2026-03-28|date=2025-09-11|language=ru}}</ref> == Vēsture == 1932. gadā pie [[Sovhozi|sovhoza]] «''Paškovskij''» tika izveidota aviobāze, kas vēlāk kļuva par pamatu lidostai. 1933. gadā aviobāze tika pārcelta uz pašreizējo lidostas teritoriju. 1934. gadā izveidots 218. Paškovskas aviācijas vienība, kas sāka regulārus pasažieru reisus uz Maikopu, Sočiem un Anapu. Otrā pasaules kara laikā lidosta tika izmantota militāriem mērķiem. 1946. gadā lidosta sāka pieņemt [[Lisunov Li-2|Li-2]] lidmašīnas, vēlāk arī [[Iļjušins Il-12|Il-12]]. 1959. gadā tika atklāts jauns pasažieru terminālis. 1960.–1970. gados izbūvēta betona skrejceļa josla, uzsākti reisi ar [[Tupolev Tu-124|Tu-124]], [[Iļjušins Il-18|Il-18]], [[Antonov An-24|An-24]] un uzcelts jauns termināļa komplekss ar vadības torni. 1984. gadā izbūvēta otrā skrejceļa josla. 1993. gadā lidosta tika reorganizēta uzņēmumā «''Авиационные линии Кубани''». 2006. gadā tā kļuva par atsevišķu struktūru — «''Международный аэропорт Краснодар''». 2010–2019 periodā notika straujš pasažieru skaita pieaugums, tika pārsniegti 2 un vēlāk 3 miljoni pasažieru gadā, modernizēta infrastruktūra un skrejceļi. 2017. gadā rekonstruēta galvenā skrejceļa josla (3001 m, CAT II sistēma). 2019. gadā lidostai piešķirts [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] vārds. 2020. gadā lidosta saņēma vairākas nozares balvas kā labākā savā kategorijā. No 24.02.2022 lidosta tika slēgta civilajiem lidojumiem. 15.12.2023 tika veikts tehniskais lidojums ar [[Sukhoi Superjet 100]]. 11.09.2025 lidosta atsāka darbību ar ierobežojumiem, bet 17.09.2025 tika veikts pirmais regulārais reiss ([[Airbus A321]], [[Aeroflot]]). 2026. gadā lidojumi notiek ar ierobežotu grafiku (09:00–23:00). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Lidostas Krievijā]] knwo1cqapdfvk2vmlu1zprd1zq2pzgl Soču starptautiskā lidosta 0 627037 4452889 4446928 2026-04-11T05:30:24Z Bai-Bot 60304 P856: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{oficiālā tīmekļa vietne|, ru-RU → ru using [[Project:AWB|AWB]] 4452889 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = V. Sevastjanova Soču starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''Международный аэропорт Сочи имени В. И. Севастьянова'' | IATA = AER | ICAO = URSS | lat_deg = 43.4499 | lat_dir = N | lon_deg = 39.9566 | lon_dir = E | karte = Krievijas Eiropas daļa#Krasnodaras novads#Eiropa | kartes_marķieris = Soču lidosta | lidostas_tips = civila | ipasnieks-operators = «Международный аэропорт Сочи»<br />«Аэродинамика» | atrasanas_vieta = [[Krievija]], [[Soči]] | elevation-m = 27 | pasazieru_skaits = 11 076 621 (2023) | attels = Сочинский_аэропорт-2_-_panoramio.jpg }} '''V. Sevastjanova Soču starptautiskā lidosta''' ({{val|ru|Международный аэропорт Сочи имени В. И. Севастьянова}}) ir starptautiska lidosta [[Krievija|Krievijā]], [[Soči|Sočos]], [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]]. Tā ir lielākais aviācijas mezgls [[Krievija]]s Dienvidu federālajā apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aeroport-adler.ru/|title=Аэропорт Сочи (AER) ✈ справочно-информационный сайт|website=Аэропорт Сочи (AER) ✈ справочно-информационный сайт|access-date=2026-03-28|language=ru}}</ref> Lidosta atrodas [[Adleras rajons|Adleras rajonā]], tāpēc bieži tiek saukta arī par «Adleras lidostu». Tā apkalpo lielāko Krievijas kūrortu, tā aglomerāciju (ieskaitot [[Sirius (federālā teritorija)|''Sirius'']] teritoriju un [[Tuapse|Tuapsi]]), kā arī [[Abhāzija|Abhāziju]]. Kopējais apkalpotais iedzīvotāju skaits sasniedz aptuveni 900 tūkstošus. Pēc pasažieru skaita lidosta ieņem 5. vietu Krievijā pēc [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]] un [[Pulkovas lidosta|Pulkovas]] lidostām. Attālums līdz [[Maskava]]i ir apmēram 1360 km, lidojuma laiks — nedaudz vairāk par 3 stundām. == Vēsture == Lidosta tika izveidota 1941. gadā kā militārais aerodroms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai aizsargātu Melnās jūras piekrasti. Pirmais lidaparāts šeit nolaidās 1941. gada 1. septembrī. Par civilu lidostu tā kļuva 1945. gada 23. novembrī, kad tika izveidota Adleras lidosta. 1950.–1960. gados tika uzbūvēts terminālis, skrejceļš un infrastruktūra, un pasažieru skaits strauji pieauga. 1967. gadā lidosta tika pārdēvēta par Soču lidostu. 1981. gadā šeit pirmo reizi nolaidās [[Il-86]]. 2009. gadā tika atklāts jauns moderns terminālis. Lidosta tika būtiski modernizēta pirms [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] Sočos. == Raksturojums == Lidosta ir 1. klases aerodroms ar divām skrejceļu joslām un attīstītu infrastruktūru. Tā var apkalpot visu tipu lidmašīnas, tostarp [[Airbus A330]], [[Boeing 747]] un [[Boeing 777]]. Īpatnība ir tā, ka kalnu dēļ piezemēšanās notiek tikai no jūras puses, bet pacelšanās — pretējā virzienā. Termināļa platība ir aptuveni 65 000 m², un tā caurlaides spēja ir līdz 2500 pasažieriem stundā. Olimpisko spēļu laikā tā sasniedza līdz 3800 pasažieriem stundā. Kopš 2014. gada lidostā darbojas «atvērto debesu» režīms, kas ļauj ārvalstu aviokompānijām veikt papildu starptautiskos reisus. 2015. gadā lidosta tika atzīta par vienu no labākajām Eiropā pēc apkalpošanas kvalitātes. == Aviokompānijas un galamērķi == Lidosta apkalpo vairāk nekā 40 aviokompānijas un ap 60 galamērķu. Lielākā daļa reisu ir uz [[Maskava|Maskavu]], [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]]. Grupas ''[[Aeroflot]]'' aviokompānijas nodrošina vairāk nekā 40% pasažieru plūsmas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Lidostas Krievijā]] [[Kategorija:Soči]] kd19p8id34bcc3p8y1vexqzqfitgtl3 Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts) 0 627039 4452892 4446886 2026-04-11T05:34:24Z Bai-Bot 60304 P856: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] 4452892 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Logo of the UOC (Moscow Patriarchate).svg|thumb|UPB (MP) emblēma]] '''Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)''' ({{val|uk|Українська Православна Церква (Московського патріархату)}}) ir [[pareizticība|pareizticīgā baznīca]] [[Ukraina|Ukrainā]], kas vēsturiski bija pakļauta [[Krievijas Pareizticīgā Baznīca|Krievijas Pareizticīgajai Baznīcai]] un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no [[Maskava]]s reliģiskās ietekmes instrumentiem valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uoc-news.church/|title=Українська Православна Церква|website=Українська Православна Церква|access-date=2026-03-28|date=2026-03-28|language=uk}}</ref> Baznīca tika izveidota 1990. gadā kā Ukrainas eksarhāta reorganizācijas rezultāts, iegūstot ierobežotu autonomiju Maskavas patriarhāta sastāvā. Pēc [[Deklarācija par Ukrainas valsts suverenitāti|Ukrainas neatkarības]] pasludināšanas 1991. gadā tās statuss kļuva politiski un sabiedriski jūtīgs, jo saglabājās ciešas institucionālās un ideoloģiskās saites ar Maskavu. Ilgu laiku tā bija lielākā pareizticīgā konfesija Ukrainā, tomēr tās reputāciju būtiski ietekmēja apsūdzības par lojalitāti Krievijas interesēm, īpaši pēc [[Donbasa karš|Krievijas agresijas Ukrainā]] 2014. gadā. Kritiķi norādīja, ka baznīcas struktūras un daļa garīdzniecības izplata prokrievisku naratīvu vai izvairās nosodīt Krievijas rīcību. 2018. gadā tika izveidota neatkarīga [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca]], kas saņēma autokefālijas tomosu no [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]]. Tas izraisīja masveida draudžu pāreju un būtiski vājināja Maskavas patriarhāta ietekmi Ukrainā. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma]] 2022. gadā baznīca paziņoja par neatkarību no Maskavas patriarhāta, taču vairāki eksperti un Ukrainas varas iestādes apšauba šīs neatkarības reālo raksturu, norādot uz saglabātām kanoniskām un personālām saitēm. Turpmākajos gados Ukrainā tika pastiprināta kontrole pār baznīcas darbību. Dažos reģionos tās darbība tika ierobežota vai aizliegta, pamatojoties uz nacionālās drošības apsvērumiem. == Krievijas—Ukrainas karš un eparhiju pārdalīšana okupētajās teritorijās (kopš 2014) == [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā vairākas UPB eparhijas nonāca [[Krievija]]s kontrolē. 2014. gadā pēc [[Krimas aneksija]]s [[Krievija|Krievijas Federācijas]] sastāvā [[Džankoja]], [[Simferopole]]s un [[Feodosija]]s eparhijas nonāca Krievijas kontrolētajās teritorijās, taču līdz 2022. gadam tās formāli palika UPB pārvaldībā, tāpat kā eparhijas [[Doneckas Tautas Republika|neatzītajās DNR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LNR]] teritorijās. 2022. gada 24. februārī [[Krievija]] uzsāka pilna mēroga iebrukumu [[Ukraina|Ukrainā]], bet oktobrī anektēja teritorijas, kur pilnībā vai daļēji atradās šādas UPB eparhijas: [[Hersona]]s un Tavrijas, [[Zaporižja]]s, [[Berdjanska]]s un Primorskas, [[Nova Kahovka]]s, [[Siverskodonecka]]s, [[Donecka]]s un [[Mariupole]]s, [[Luhanska]]s, [[Horļivka]]s un [[Slovjanska]]s, kā arī [[Rovenkija]]s eparhija. 2022. gada jūnijā [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|KPB]] sinode paziņoja par [[Krimas metropolija]]s izveidi no trim Krimas eparhijām KPB sastāvā, taču no UPB skatpunkta tās turpināja skaitīties tās jurisdikcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/rus/news/2022/06/07/7351043/|title=Церковная аннексия: синод РПЦ подчинил епархии в Крыму Кириллу|website=Украинская правда|access-date=2026-03-28|language=ru}}</ref> 2022. gada oktobrī KPB sinode pieņēma lēmumu par Rovenkijas eparhijas pārcelšanu no UPB tiešā Maskavas patriarha un KPB Svētās sinodes pakļautībā. 2023. gada 20. martā UPB sinode izslēdza no sava sastāva [[Simferopole]]s un Krimas metropolītu, pamatojoties uz to, ka viņš nevar piedalīties sinodes sēdēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spzh.eu/ru/news/72489-mitropolita-krymskoho-lazarja-vyveli-iz-sostava-sinoda-upts|title=Митрополита Крымского Лазаря вывели из состава Синода УПЦ|website=UOJ|access-date=2026-03-28|language=ru}}</ref> 2023. gada maijā KPB sinode nolēma pārdalīt [[Berdjanska]]s eparhiju un nomainīt tās valdošo bīskapu, kas iepriekš nebija noticis. UPB šo lēmumu noraidīja, paziņojot, ka metropolīts [[Jefrems (Jarinko)]] turpinās pārvaldīt eparhiju attālināti. 2024. gada martā KPB sinode uzdeva Berdjanskas eparhijas bīskapam, [[Teodors (Belkovs)|Teodoram (Belkovam)]], pagaidu pārvaldību arī [[Zaporižja]]s eparhijas draudzēm, kas atradās Krievijas kontrolētajā teritorijā. 2024. gada 24. oktobrī KPB sinode iecēla par [[Donecka]]s eparhijas vadītāju metropolītu [[Vladimirs (Samohins)|Vladimiru (Samohinu)]], atvaļinot iepriekšējo metropolītu [[Ilarions (Šukalo)|Ilarionu (Šukalo)]], kuru amatā bija iecēlusi UPB. 2024. gada 20. augustā [[Ukrainas Augstākā Rada]] pieņēma likumu «Par konstitucionālās iekārtas aizsardzību reliģisko organizāciju darbības jomā», kas aizliedz ar KPB saistītu reliģisko organizāciju darbību. Ukrainas reliģiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar ārvalstu reliģiskajām struktūrām, tika noteikts 9 mēnešu termiņš, lai pārtrauktu saikni ar savu pārvaldes centru pēc attiecīga valsts institūciju rīkojuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/rus/news/2025/07/17/7522268/|title=УПЦ МП дали срок до августа разорвать отношения с Россией|website=Украинская правда|access-date=2026-03-28|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Reliģija Ukrainā]] [[Kategorija:Pareizticība]] ah7g6rkzxuglt3kya2ys8719lhcmoll Lukši 0 627171 4452614 4447301 2026-04-10T12:41:40Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452614 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lukši | official_name = ''Lukšiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Zyplių dvaras - panoramio.jpg | image_caption = Zīpļu muižas pils Lukšos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šaķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Lukšu seņūnija]] | area_total_km2 = 2.8 | population_total = 1243 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 57 | lats = 00 | latNS = N | longd = 23 | longm = 10 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = 60 | website = }} '''Lukši''' ({{val|lt|Lukšiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Siesarte (Šešupes pieteka)|Siesartes]] upes krastā, 8 kilometrus uz austrumiem no [[Šaķi]]em. == Vēsture == Lukši rakstos pirmo reizi minēti 1533. gadā. Miesta attīstība vēsturiski bijusi cieši saistīta ar blakus esošo Zīpļu (''Zypliai'') muižu. 19. gadsimta sākumā muiža piederēja kņazam Juzefam Poņatovskim, bet vēlāk muižniekiem Bartkovskiem un Kučinskiem. Padomju periodā Lukši bija paraugkolhoza ''Lenino kelias'' (Ļeņina ceļš) centrs. Pateicoties saimniecības vadītāja Alvīda Geruļaiša iniciatīvai, kolhoza laikā tika uzsākta nolaistās Zīpļu muižas atjaunošana un parka labiekārtošana, pārvēršot miestu par nozīmīgu kultūras centru. 1997. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Zīpļu muižas ansamblis: viena no vislabāk saglabātajām un aktīvākajām muižām Lietuvā. Muižas pilī, staļļos un citās ēkās mūsdienās darbojas amatnieku darbnīcas, mākslas galerijas un restorāns. Muižu ieskauj plašs parks. * Lukšu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: celta 1877. gadā neogotikas stilā pēc arhitekta [[Leopoldas Marconis|Leopolda Markoni]] projekta. Tā ir sarkano ķieģeļu mūra celtne ar vienu augstu torni. * Siesartes parks: miesta centrā esošā upes ieleja ir labiekārtota ar skulptūrām un atpūtas vietām. * Lukšu vidusskolas muzejs: veltīts novada vēsturei un šeit dzimušajam tēlniekam Vincam Grībam. == Sabiedrība == Miestā darbojas Lukšu Vinca Grības ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Lukši ir pazīstami ar savu aktīvo mākslas dzīvi — šeit regulāri notiek tēlnieku plenēri un klasiskās mūzikas festivāli Zīpļu muižā. Saimnieciski miests joprojām ir cieši saistīts ar lauksaimniecību un mēbeļu ražošanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.sakiai.lt/ Šaķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība]] huu2nqh4611dexamv55i06zidcs5ftn Jēkabs Vēzis 0 627197 4452777 4452511 2026-04-10T19:38:24Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452777 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jēkabs Vēzis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ventspils apriņķis|Ugāles pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1948 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Latvija|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = surdopedagogs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Jēkabs Vēzis''' (dzimis {{dat|1870|7|18}} [[Ugāles pagasts|Ugāles pagastā]], miris {{dat|1948|4|14}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[surdopedagoģija|surdopedagogs]], V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933). == Dzīvesgājums == Dzimis 1870. gadā [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] "Krusās" Anša un Edes Vēžu ģimenē. 1890. gadā beidzis [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]], pēc tam strādāja Valmieras privātajā meiteņu skolā. 1899. gadā kļuva par surdopedagogu, strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Timenote|url = https://timenote.info/lv/Jekabs-Vezis}}</ref> Kopš 1904. gada dzīvoja [[Astrahaņa|Astrahaņā]] un strādāja Astrahaņas kurlmēmo skolā, kas atradās Kutumas upes krastā Jamgurčevas apkaimē. 20. gadsimta sākumā šajā skolā strādāja daudzi citi latvieši: Pauls Bendrups, [[Vilis Zemtautis]], Augusts Jākobsons un Alberts Rutkis. Vēzis nopirka māju Jamgurčevas Mihailo-Arhangeļskas ielā netālu no darba vietas, kuru astrahanieši turpināja saukt par "Vēža māju" pat pēc tam, kad viņš bija pametis pilsētu. 1908. gadā minēts Astrahaņas baznīcu grāmatās kā Edmunda Mauriņa laulību liecinieks. Mauriņš bija aptiekāra palīgs, strādāja Kārļa Oses aptiekā, kuras provizors Jānis Lūkins bija neformālais Astrahaņas latviešu kopienas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Geni|url = https://www.geni.com/people/Jēkabs-Vēzis/6000000206586296854}}</ref> 1909. gadā apprecējās ar krievieti no Simbirskas guberņas Pelageju Abramovu, 1910. gadā viņiem piedzima dēls Vladimirs. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Tur Vēzis strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Laizāni (Ozolaines pagasts)|Laizānos]]. Kopš 1945. gada līdz savai nāvei 1948. gadā Rīgas valsts kurlmēmo skolas mācību daļas vadītājs. Apbedīts Rīgas [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Latgales dati|url = https://latgalesdati.du.lv/persona/9721}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vēzis, Jēkabs}} [[Kategorija:Krievijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] prdnx4uazjnizs576zkaqy18zhvqg67 Toms Seijers 0 627337 4452878 4447890 2026-04-11T05:13:15Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: [[File: → [[Attēls: (2), {{Cite book → {{grāmatas atsauce, {{cite journal → {{publikācijas atsauce, {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{Commons category-inline using [[Project:AWB|AWB]] 4452878 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Toms Seijers | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = ''Tom Sayers'' | attēls = Tom Sayers, champion of England- born at Pimlico, near Brighton, England, in 1826, height 5 feet 8 inches, fighting weight, 10 stone 10 lbs LCCN2002708507.tif | att_izm = | paraksts = Toms Seijers, Anglijas čempions 1857.–1860. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = Thomas Sayers | dz_dat = {{dat|1826|5|25}} | dz_viet = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Braitona}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1865|11|8|1826|5|25}} | mir_viet = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Londona|Kemdentauna}} | tautība = | garums = 173 [[centimetrs|cm]] | svars = 68 [[kilograms|kg]] | karj ieņ = | iesauka = ''Brighton Boy'' | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{GBR}} | sporta veids = [[Bokss]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 1849 | kar_beig = 1860 | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = 16 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat 1 = Cīņas | karj stat 1_dati = 16 | karj stat 2 = Uzvaras | karj stat 2_dati = 12 | karj stat 3 = Uzvaras ar nokautu | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = Zaudējumi | karj stat 4_dati = 1 | karj stat 5 = Neizšķirti | karj stat 5_dati = 3 | karj stat 6 = Cīņas bez iznākuma | karj stat 6_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = Anglijas čempions (1857–1860) | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = Boksa slavas zāle (1990) | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Tomass Seijers''' ({{val|en|Tom Sayers}}; 1826. gada 15. vai 25. maijs<ref>Ir ieteikti abi datumi, taču nav pārliecinošu pierādījumu ne vienam, ne otram..</ref> — 1865. gada 8. novembris) bija [[angļi|angļu]] [[bokss|bokseris]] kas cīnījas ar [[bokss ar kailām dūrēm|kailām dūrēm]]. Tolaik boksā nebija oficiālu svara kategoriju, un, lai gan Seijers bija tikai 1,70 m garš un nekad nesvēra daudz vairāk par 68 kg, viņš bieži cīnījās ar daudz lielākiem un smagākiem vīriešiem. Karjerā, kas ilga no 1849. līdz 1860. gadam, viņš zaudēja tikai vienā no sešpadsmit cīņām. Viņš tika atzīts par Anglijas smagsvaru čempionu laikā no 1857. gada, kad viņš uzvarēja Viljamu Periju ("Tiptonas cīkstoni"), līdz savas karjeras beigām 1860. gadā. Viņa ilgstošā slava bija atkarīga tikai no viņa pēdējās cīņas, kad viņš cīnījās ar amerikāņu čempionu Džonu Kamelu Hīnanu cīņā,<ref>''The Times'', 6 January 1864. "Carmel" is an erroneous spelling of Heenan's middle name.</ref> kas boksa aprindās tiek uzskatīta par boksa pirmo pasaules čempionātu. Cīņa beidzās ar nekārtībām, kad skatītāji iebruka [[rings|ringā]], un tiesnesis tādēļ pasludināja cīņas rezultātu neizšķirtu. Seijers, kuru uzskatīja par nacionālo varoni un kuram ar publisku ziedojumu palīdzību tika savākta ievērojama summa 3000 [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] apmērā, pēc tam aizgāja no ringa cīņam. Pēc viņa [[nāve]]s piecus gadus vēlāk 39 gadu vecumā milzīgs pūlis vēroja viņa sēru korteža ceļu uz Londonas [[Haigeitas kapsēta|Haigetas kapsētu]]. == Karjera == [[Attēls:Tom Sayers, champion of England, and his battles LCCN2003681842.jpg|thumb|Toms Seijers, Anglijas čempions, un viņa cīņas (no Police Gazette)|left]] Seijers aizvadīja savu pirmo cīņu 1842. gadā tikai 16 gadu vecumā un palika nepārspēts līdz 1853. gada 18. oktobrim, kad 61. raundā zaudēja Netam Langhemam un kurš ieguva Anglijas vidējā svara čempiona titulu.<ref name="Pugilistica Nat Langham">{{grāmatas atsauce|url=https://archive.org/details/pugilisticahist01milegoog|title=Pugilistica|last=Miles|first=Henry Downes|publisher=J. Grant|year=1906|volume=3|location=Edinburgh|pages=[https://archive.org/details/pugilisticahist01milegoog/page/n261 234]–252}}</ref> Neskatoties uz šo neveiksmi, vienīgo viņa karjerā, Seijers tālāk turpināja uzvaru sēriju un 1858. gada 5. janvārī kļuva par Anglijas smagsvaru čempionu, uzvarot Bilu Bendžaminu. Viņš saglabāja savu titulu cīnās pret Tomu Padoku, vēlreiz pret Bilu Bendžaminu un pret Bobu Bretlu, pirms 1860. gada 17. aprīlī neizšķirti cīnījās pret amerikāņu bokseri Džonu K. Hīnanu, kas bija arī viņa pēdējā cīņa. == Nāve == [[Attēls:SayersTomb HighgateCemetery.JPG|thumb|Seijera kaps Haigeitas kapsētā.|left]] Viņš nomira Kamdentaunā Haistrītā 257 1865. gada 8. novembrī, sava tēva un divu bērnu klātbūtnē, un viņa bēres nedēļu vēlāk piesaistīja Kamdentaunā aptuveni 100 000 cilvēku. Saskaņā ar žurnāla “Spectator” sniegto informāciju pūlis, kas pavadīja zārku, stiepās vairāk nekā divu jūdžu garumā, un nestuves vilka četri zirgi, Seijera uzticamais suns sēdēja viens pats poniju pajūgā.<ref name="Spectator">{{publikācijas atsauce |title=TOM SAYERS |journal=The Spectator |date=10 February 1866 |pages=20–22 |url=http://archive.spectator.co.uk/article/10th-february-1866/20/tom-sayers |access-date=4 June 2018}}</ref> Toms Seijers ir apglabāts Haigeitas kapsētā, pie viņa [[marmors|marmora]] sarkofāga, ko veidojis tēlnieks Mortons Edvardss, atrodas viņa mastifa Liona akmens statuja, kurš bija galvenais sērotājs viņa bērēs. Mājai Kamdentaunā, kur viņš nomira, tagad ir Anglijas mantojuma zilā piemiņas plāksne.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://openplaques.org/plaques/71|title=Blue plaque - Tom Sayers|website=openplaques.org|access-date=14 December 2013}}</ref> == Piemiņa == Toms Seijers tika iekļauts [[Starptautiskā boksa slavas zāle|Starptautiskajā boksa slavas zālē]] 1990. gadā, kā viens no boksa attīstības pionieriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[http://www.cyberboxingzone.com/boxing/sayers.htm Tom Sayers] *[https://www.theguardian.com/sport/blog/2010/apr/14/john-heenan-tom-sayers-boxing Sayers–Heenan fight] {{DEFAULTSORT:Seijers, Toms}} [[Kategorija:1826. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1865. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrumsaseksā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas bokseri]] 3a23b79ybmfy3tmnh82174r9s69ls1x Artemis II 0 627474 4452992 4451433 2026-04-11T10:09:01Z Dainis 876 4452992 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Artemis II'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Artemis II Orion Solar Array Wings Installed (jsc2025e016293).jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = kosmosa kuģis ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' pirms ''Artemis II'' misijas Kenedija komosa centrā | KA_veids = [[kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' | KA sērijas Nr = ''CM-003 Integrity'' | Īpašnieks = | Operators = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Lockheed Martin]]'', {{USA}}<br />''[[Airbus Defence and Space]]'', {{FRA}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|4|1|SK}} 22:35:12 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Space Launch System|Space Launch System Block 1]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kenedija Kosmosa centrs]] | Starta_laukums = ''SLC-39B'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = {{dat|2026|4|11|SK}} 00:07:27 ''UTC'' | Lidojuma_ilgums = 9 d 1 h 32 min 15 s | Apkalpe = [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]] | apkalpes attēls = Artemis 2 Crew Portrait.jpg | apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Kouka, Glovers, Hensens, Vaizmens | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Mēness | Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | Programma = ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' | KA_iepr = ''[[Artemis I]]'' | KA_nāk = ''[[Artemis III]]'' }} '''''Artemis II''''' bija otrais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' ''[[Artemis programma|Artemis]]'' programmas lidojums ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'', lai veiktu pilotējamu [[Mēness]] pārlidojumu. To palaida 2026. gada 1. aprīli ar četru astronautu apkalpi, 6. aprīlī kuģis aplidoja Mēnesi, un 11. aprīlī tas atgriezās uz Zemes. Lidojuma ilɡums bija deviņas dienas. Šī misija bija izmēģinājumu lidojums, lai sagatavotu astronautu nosēšanos uz Mēness virsmas, kas varētu notikt 2028. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2026-asv-startejusi-meness-misijas-artemis-2-rakete.a641459/ ASV startējusi Mēness misijas «Artemis 2» raķete] lsm.lv 02.04.2026</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.03.2026-nasa-pilotejamais-lidojums-uz-menesi-varetu-notikt-1-aprili.a640979/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NASA pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt 1. aprīlī] lsm.lv 30.03.2026</ref> ''Artemis II'' misijas mērķi bija līdzīgi ''[[Apollo 8]]'' mērķiem 1968. gadā, pirmajam pilotējamam Mēness lidojumam [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] laikā, tomēr tā plānotā [[brīvās atgriešanās trajektorija]] vairāk līdzinājās tai, ko veica ''[[Apollo 13]]'', lai gan ''Artemis'' attālinājās daudz tālāk no Mēness. == Apkalpe == ''Artemis II'' apkalpe: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" |Kosmonauts | {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} |Pozīcija |Lidojums pēc skaita |Valsts, organizācija |- | [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |- | [[Viktors Glovers]] | ↑↓ | Pilots | 2. | {{USA}}, ''NASA'' |- | [[Kristīna Kouka]] | ↑↓ | Misijas speciāliste | 2. | {{USA}}, ''NASA'' |- | [[Džeremijs Hensens]] | ↑↓ | Misijas speciālists | 1. | {{CAN}}, ''[[Kanādas kosmosa aģentūra|CSA]]'' |} Rezerves apkalpe: * [[Andre Daglass]], misijas speciālists, ''NASA'', {{USA}} * [[Dženifera Gibonsa]], misijas speciāliste, ''CSA'', {{CAN}} == Lidojuma gaita == [[Attēls:Artemis 2 Trajectory.jpg|thumb|left|300px|''Artemis II'' lidojuma shēma]] ''Artemis II'' palaida {{dat|2026|4|1||bez}} 22:35:12 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Space Launch System|Space Launch System Block 1]]'' no [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centra]] starta laukuma ''SLC-39B''. 49 minūtes pēc starta ieslēdzās raķetes augšējā pakāpe ''ICPS'', kas darbojās 15 minūtes. Pēc tam ''Orion'' atdalījās no ''ICPS'' un apkalpe veica vairākus kuģa manevrus tās tuvumā, lai novērtētu vadāmību. Pēc tam pakāpe iedarbināja dzinēju, lai to novadītu no orbītas, izmantojot atlikušo degvielu. Šajā brīdī no ''ICPS'' adaptera brīvā lidojumā tika palaisti nanopavadoņi ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]'', kas bija nogādāti kosmosā kā papildu krava. Pirmais miega periods bija sadalīts divos četru stundu posmos, kurus pārtrauca, lai novērotu Eiropas apkalpes moduļa dzinēja darbināšanu, kas paaugstināja kosmosa kuģa perigeju. 11. aprīlī 00:07:27 ''UTC'' ''Orion'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], uz diendidrietumiem no [[Sandjego]], kur apkalpi savāca [[ASV Jūras kara flote]]. Lidojuma ilɡums bija 9 dienas 1 sunda 32 minūtes 15 sekundes. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * ''[[Artemis I]]'' * ''[[Apollo 8]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/artemis-ii/ Artemis II] NASA * [https://www.esa.int/Science_Exploration/Human_and_Robotic_Exploration/Orion/Artemis_II Artemis II] ESA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/orion-mpcv.htm Orion (MPCV)] Gunter Dirk Krebs {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Orion programma]] 4fkq1d6s1xkjih261agf02thfj3gqk5 4453066 4452992 2026-04-11T11:41:02Z Pirags 3757 pap 4453066 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Artemis II'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Artemis II Orion Solar Array Wings Installed (jsc2025e016293).jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = kosmosa kuģis ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' pirms ''Artemis II'' misijas Kenedija komosa centrā | KA_veids = [[kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' | KA sērijas Nr = ''CM-003 Integrity'' | Īpašnieks = | Operators = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Lockheed Martin]]'', {{USA}}<br />''[[Airbus Defence and Space]]'', {{FRA}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|4|1|SK}} 22:35:12 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Space Launch System|Space Launch System Block 1]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kenedija Kosmosa centrs]] | Starta_laukums = ''SLC-39B'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = {{dat|2026|4|11|SK}} 00:07:27 ''UTC'' | Lidojuma_ilgums = 9 d 1 h 32 min 15 s | Apkalpe = [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]] | apkalpes attēls = Artemis 2 Crew Portrait.jpg | apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Kouka, Glovers, Hensens, Vaizmens | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Mēness | Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | Programma = ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' | KA_iepr = ''[[Artemis I]]'' | KA_nāk = ''[[Artemis III]]'' }} '''''Artemis II''''' bija otrais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' ''[[Artemis programma|Artemis]]'' programmas lidojums ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' (''CM-003 Integrity''), lai veiktu pilotējamu [[Mēness]] pārlidojumu. To palaida 2026. gada 1. aprīli ar četru astronautu apkalpi, 6. aprīlī kuģis aplidoja Mēnesi, un 11. aprīlī tas atgriezās uz Zemes. Lidojuma ilɡums bija deviņas dienas. Šī misija bija izmēģinājumu lidojums, lai sagatavotu astronautu nosēšanos uz Mēness virsmas, kas varētu notikt 2028. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2026-asv-startejusi-meness-misijas-artemis-2-rakete.a641459/ ASV startējusi Mēness misijas «Artemis 2» raķete] lsm.lv 02.04.2026</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.03.2026-nasa-pilotejamais-lidojums-uz-menesi-varetu-notikt-1-aprili.a640979/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NASA pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt 1. aprīlī] lsm.lv 30.03.2026</ref> ''Artemis II'' misijas mērķi bija līdzīgi ''[[Apollo 8]]'' mērķiem 1968. gadā, pirmajam pilotējamam Mēness lidojumam [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] laikā, tomēr tā plānotā [[brīvās atgriešanās trajektorija]] vairāk līdzinājās tai, ko veica ''[[Apollo 13]]'', lai gan ''Artemis'' attālinājās daudz tālāk no Mēness. == Apkalpe == ''Artemis II'' apkalpe: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" |Kosmonauts | {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} |Pozīcija |Lidojums pēc skaita |Valsts, organizācija |- | [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |- | [[Viktors Glovers]] | ↑↓ | Pilots | 2. | {{USA}}, ''NASA'' |- | [[Kristīna Kouka]] | ↑↓ | Misijas speciāliste | 2. | {{USA}}, ''NASA'' |- | [[Džeremijs Hensens]] | ↑↓ | Misijas speciālists | 1. | {{CAN}}, ''[[Kanādas kosmosa aģentūra|CSA]]'' |} Rezerves apkalpe: * [[Andre Daglass]], misijas speciālists, ''NASA'', {{USA}} * [[Dženifera Gibonsa]], misijas speciāliste, ''CSA'', {{CAN}} == Lidojuma gaita == [[Attēls:Artemis 2 Trajectory.jpg|thumb|left|300px|''Artemis II'' lidojuma shēma]] ''Artemis II'' palaida {{dat|2026|4|1||bez}} 22:35:12 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Space Launch System|Space Launch System Block 1]]'' no [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centra]] starta laukuma ''SLC-39B''. 49 minūtes pēc starta ieslēdzās raķetes augšējā pakāpe ''ICPS'', kas darbojās 15 minūtes. Pēc tam ''Orion'' atdalījās no ''ICPS'' un apkalpe veica vairākus kuģa manevrus tās tuvumā, lai novērtētu vadāmību. Pēc tam pakāpe iedarbināja dzinēju, lai to novadītu no orbītas, izmantojot atlikušo degvielu. Šajā brīdī no ''ICPS'' adaptera brīvā lidojumā tika palaisti nanopavadoņi ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]'', kas bija nogādāti kosmosā kā papildu krava. Pirmais miega periods bija sadalīts divos četru stundu posmos, kurus pārtrauca, lai novērotu Eiropas apkalpes moduļa dzinēja darbināšanu, kas paaugstināja kosmosa kuģa perigeju. 11. aprīlī 00:07:27 ''UTC'' ''Orion'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], uz diendidrietumiem no [[Sandjego]], kur apkalpi savāca [[ASV Jūras kara flote]]. Lidojuma ilɡums bija 9 dienas 1 sunda 32 minūtes 15 sekundes. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * ''[[Artemis I]]'' * ''[[Apollo 8]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/artemis-ii/ Artemis II] NASA * [https://www.esa.int/Science_Exploration/Human_and_Robotic_Exploration/Orion/Artemis_II Artemis II] ESA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/orion-mpcv.htm Orion (MPCV)] Gunter Dirk Krebs {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Orion programma]] 2pbb58djhrgmu0queawnrntou5wsjta Haigeitas kapsēta 0 627476 4452872 4450951 2026-04-11T05:04:20Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: [[File: → [[Attēls:, {{citation | → {{atsauce| (2), {{cite news → {{ziņu atsauce, {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3), {{Commons category-inline → {{sisterlinks using [[Project:AWB|AWB]] 4452872 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Haigeitas kapsēta | native_name = ''Highgate Cemetery'' | image = HighgateCemeteryLondon3.jpg | imagesize = | caption = | map_type = Londona | map_size = | map_caption = | established = 1839 | country = | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona|Kemdena}} | coordinates = | latd = 51 | latm = 34 | lats = 01 | latNS = N | longd = 0 | longm = 08 | longs = 49 | longEW = W | type = Publiska | style = | owner = Haigetas kapsētas draugu biedrība | size = 15 ha | interments = 170 000 | website = {{URL|https://www.highgatecemetery.org}} | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/638894/ Austrumu daļa], [https://www.findagrave.com/cemetery/638895/ Rietumu daļa] | political = }} '''Haigetas kapsēta''' ir [[kapsēta]] [[Londona]]s ziemeļos, [[Anglija|Anglijā]], ko projektējis arhitekts Stīvens Gīrijs.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2015-03-09/now-more-than-ever-london-needs-a-death-pyramid |title=Now More Than Ever, London Needs a 'Death Pyramid' |date=9 March 2015 |work=Bloomberg News |access-date=13 June 2023 |quote=Why the city should revive a 19th-century plan for an uptown necropolis, population 5 million.}}</ref> Aptuveni 53 000 kapos rietumu un austrumu daļās ir apglabāti aptuveni 170 000 cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Frequently Asked Questions|url=http://www.highgate-cemetery.org/index.php/faqs|website=Highgate Cemetery|access-date=21 August 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20130216041052/http://www.highgate-cemetery.org/index.php/faqs|archive-date=16 February 2013}}</ref> Haigetas kapsēta ir ievērojama gan ar daudziem plaši pazīstamiem cilvēkiem, kas tur apglabāti [[zārks|zārkos]] vai [[urna|urnās]],<ref>https://highgatecemetery.org/faqs/category/burials</ref> gan ar savu faktisko [[dabas rezervāts|dabas rezervāta]] statusu. Kapsēta [[Anglijas vēsturisko parku un dārzu ar īpašu vēsturisku nozīmi reģistrs|Vēsturisko parku un dārzu reģistrā]] ir iekļauta kā I pakāpes kapsēta. == Vēsture un izveidošana == Kapsēta sākotnējā veidolā tika atvērta 1839. gadā kā daļa no plāna izveidot septiņas lielas, tolaik modernas kapsētas ap Londonu, kas pazīstamas kā "Lieliskais septiņnieks". Pilsētas iekšpagalma kapsētas galvenokārt bija [[baznīca (celtne)|baznīcu]] pagalmos, kas tobrīd jau sen bija pārpildītas ar apbedījumiem. Tāpēc tās tika uzskatītas par veselības apdraudējumu iedzīvotājiem un arī par nepiemērotām mirušo apbedīšanai. Sākotnējo kapsētas projektu izstrādāja arhitekts un uzņēmējs Stīvens Gērijs. Haigeitas kapsēta, tāpat kā citas, drīz vien kļuva par modernu apbedījumu vietu un tika ļoti cienīta un apmeklēta. Viktorijas laika attieksme pret nāvi un priekšstati par to noveda pie liela skaita gotisko kapu un mauzoleju izveides. Kapsēta atrodas Haigeitas kalna dienvidu nogāzē, no tā virsotnes līdz Voterlovas parkam. 1854. gadā tika iegādāta zeme uz austrumiem no sākotnējās kapsētas, lai izveidotu tās austrumu daļu. Šī daļa, tāpat kā rietumu daļa, joprojām tiek izmantota apbedījumu izdarīšanai. Kapsētas teritorijā aug daudzi koki, krūmi un savvaļas puķes, kas visas tur ir izaugušas bez cilvēka tiešas iejaukšanās. Teritorija nodrošina patvērumu putniem un maziem dzīvniekiem, piemēram, [[lapsa|lapsām]]. Ēģiptes ielā un Libānas aplī (kuru ieskauj milzīgi [[Libānas ciedrs|Libānas ciedri]]) atrodas [[kapenes]], kriptas un līkumotas takas kalnu nogāzēs ieraktos izrakumos. Lai saglabātu kapsētu, kuras vecākajā daļā atrodas iespaidīga Viktorijas laika mauzoleju un kapakmeņu kolekcija, kā arī sarežģīti cirstas kapenes, ieeja ir ierobežota ekskursiju grupām. Jaunākajā austrumu daļā, kurā ir gan Viktorijas laika, gan mūsdienu skulptūru sajaukums, var piedalīties ekskursijās bez gida pavadības. [[Kārļa Marksa kaps]], Ēģiptes iela un Kolumbārijs ir I pakāpes [[Apvienotās Karalistes arhitektūras pieminekļi|aizsargājamas būves]] Lielbritānijas aizsargājamo būvju sarakstā. Haigeitas kapsēta ir pazīstama arī ar savu [[okultisms|okulto]] pagātni, kas, domājams, ir saistīta ar [[vampīrs|vampīru]] darbību. Mediji šo incidentus nodēvēja par "Haigeitas vampīru". == Haigeitas kapsētas draugi == Haigetas kapsētas draugu fonds tika dibināts 1975. gadā un 1981. gadā ieguva īpašuma tiesības uz Austrumu un Rietumu kapsētām. Kopš tā laika tas ir atbildīgs par šo vietu uzturēšanu. 1984. gadā fonds publicēja Džona Geja grāmatu "Haigetas kapsēta: Viktorijas laika Valhalla".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.highgate-cemetery.org/ |title=Краткая история Хайгейтского кладбища |access-date=2009-10-12 |archive-date=2013-03-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130312134242/http://www.highgate-cemetery.org/ |dead-url= }}</ref> == Kapsēta == === Rietumu daļa === Gan Ēģiptes iela, gan Libānas aplis (kuru iepriekš vainagoja milzīgs, 280 gadus vecs Libānas ciedrs, kas 2019. gada augustā bija jānocērt un jānomaina) ir I pakāpes aizsargājamas ēkas. Kapsētas rietumu pusei raksturīgas sarežģītas kapenes, velves un līkumotas takas, kas izraktas kalnu nogāzēs. Augstākajā punktā Terases katakombas un Jūliusa Bēra kaps ir II* pakāpes aizsargājamas ēkas. 1967. gadā Disidentu katakombas tika atzītas par nedrošām un nojauktas. Pēc tam šajā vietā tika uzceltas trīs mājas. ''Grey house'', kas celta 2008. gadā, ir redzama no kapsētas rietumu puses uz Faradeja takas.<ref name=Highgate22>{{ziņu atsauce|last=Dungavell|first=Ian|url=https://highgatecemetery.org/uploads/2022_Dec_newsletter_final_web.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20240715000327/https://highgatecemetery.org/uploads/2022_Dec_newsletter_final_web.pdf|title=Highgate Cemetery Newsletter|date=December 2022|work=Highgate Cemetery Newsletter|accessdate=31 October 2025|archivedate=15 July 2024|dead-url=}}</ref> Rietumu daļā ir apglabāti: * [[Maikls Faradejs]] (1791—1867) bija angļu fiziķis un ķīmiķis. * [[Ians Holms]] (1931—2020) bija angļu aktieris. * [[Bobs Hoskinss]] (1942—2014) bija angļu aktieris. * [[Džordžs Maikls]] (1963—2016), bija grieķu izcelsmes angļu dziedātājs, komponists un ierakstu producents. * [[Aleksandrs Ļitviņenko]] (1962—2006) bija krievu izlūks, Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks. * [[Toms Seijers]] (1826—1865) bija angļu bokseris. === Austrumu daļa === [[Attēls:Grave of Karl Marx Highgate Cemetery in London 2016 (10).jpg|thumb|[[Kārļa Marksa kaps]], austrumu daļā|left]] Šajā Haigeitas kapsētas pusē ir apglabāti daudzi slaveni vai ievērojami cilvēki; no kuriem, iespējams, slavenākais ir [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] kaps, kura kapu mēģināja arī uzspridzināt 1965. gada 2. septembrī<ref>{{atsauce| url = https://news.google.com/newspapers?id=XnIsAAAAIBAJ&pg=6238%2C1047342 | title = News}}</ref> un 1970. gadā.<ref>{{atsauce| url = http://www.camdennewjournal.co.uk/111705/cn111705_11.htm | title = Camden New Journal | place = UK | contribution = Tomb raiders' failed attack on Marx grave | access-date = 30 April 2008 | archive-date = 11 June 2019 | archive-url = https://web.archive.org/web/20190611005203/http://www.camdennewjournal.co.uk/111705/cn111705_11.htm | dead-url= | archivedate = {{dat|2019|06|11||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190611005203/http://www.camdennewjournal.co.uk/111705/cn111705_11.htm }}</ref> Kārļa Marksa kaps ir arī I pakāpes aizsargājama būve tā vēsturiskas nozīmes dēļ. Ugunsdzēsēju stūris ir piemineklis, ko austrumu pusē 1934. gadā uzcēla Londonas ugunsdzēsēju brigādes locekļu atraitnes un bāreņi. Šeit ir apglabāti 97 ugunsdzēsēji. Par pieminekli rūpējas brigādes labklājības nodaļa. Austrumu daļā ir apglabāti: * [[Duglass Adamss]] (1952—2001) bija angļu rakstnieks, radio dramaturgs un mūziķis. * [[Kārlis Markss]] (1818—1883) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs. * [[Ralfs Ričardsons]] (1902—1983) bija angļu skatuves un kino aktieris. == Galerija == <gallery mode=packed heights=180> File:Holm, Ian 2020.jpg|thumb|Iana Holma kaps File:SayersTomb HighgateCemetery.JPG|[[Toms Seijers|Toma Seijersa]] kaps file:Grab Douglas Adams.jpg|thumb|Duglasa Adamsa kaps file:Highgate Cemetery West, Egyptian Avenue - geograph.org.uk - 142870.jpg|thumb|Ēģiptes iela file:Tumbascementeriohighgatelondone.JPG|thumb|Apbedījumi File:RalphRichardsonGrave.jpeg|thumb|Ralfa Ričardsona kaps File:Highgate East.jpg|thumb|Haigeitas kapsēta (2023) File:Grave of Alexander Litvinyenko.jpg|thumb|Aleksandra Ļitviņenko kaps 2017. gadā File:Grave of George Michael in Highgate Cemetery.jpg|thumb|Džordža Maikla (pa labi) un viņa mātes un māsas kapi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.nytimes.com/2022/02/18/world/europe/london-highgate-cemetery-dispatch.amp.html Highgate Cemetery] at the ''[[The New York Times|NY Times]]'' [[Kategorija:Londona]] [[Kategorija:Kapsētas]] 02aurik5isi5rs3fa4z70sq8oke7sas Džošs Holovejs 0 627573 4452873 4448698 2026-04-11T05:07:42Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}}, =en-US → =en (8) using [[Project:AWB|AWB]] 4452873 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džošs Holovejs | vārds_orig = Josh Holloway | attēls = Josh Holloway at Camp Conival.jpg | komentārs = Džošs Holovejs 2016. gadā | dz vārds = Džošua Lī Holovejs | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|07|20}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}} | nodarbošanās = aktieris, producents | darbības gadi = 1999—pašlaik | SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā ("[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]") | apbalvojumi = 2010: [[Saturna balva]] kategorijā "Labākais aktieris seriālā" ("Pazudušie") }} '''Džošua "Džošs" Lī Holovejs''' ({{val|en|Joshua "Josh" Lee Holloway}}; dzimis {{dat|1969|7|20}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džeimss "Sojers" Fords seriālā "[[Pazudušie]]", Vils Boumens seriālā "[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]" un Rurks Moriss seriālā "[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]", kā arī ar lomām filmās "[[Čuksts (filma)|Čuksts]]" (2007), "[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]" (2014), "[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]" (2013) un "[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]". Aktieris arī atveidoja galvenās lomas seriālos ''[[Intelligence]]'' un ''[[Duster]]'', kas tika atcelti pēc vienas sezonas. == Dzīvesgājums == Džošs Holovejs piedzima 1969. gada 20. jūlijā [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], medmāsas un zemes mērnieka ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/josh-holloway-age-net-worth-family-career-biography/|title=Josh Holloway: Age, Net Worth, Family, Career & Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-01|date=2025-01-14|language=en}}</ref> Pašam Džošam ir [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] saknes, un viņam ir vēl trīs brāļi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/josh-holloway/|title=Josh Holloway - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-04-01|date=2025-11-08|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/features/intelligent-choice-josh-holloway|title=An Intelligent Choice: Josh Holloway|website=Television Academy|access-date=2026-04-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0391326/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Josh Holloway Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-01}}</ref> Aktieris ir arī militārā virsnieka [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pēctecis.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebritytalent.net/sampletalent/26247/josh-holloway/|title=Hire Josh Holloway For an Appearance at Events or Keynote Speaker Bookings.|website=www.celebritytalent.net|access-date=2026-04-01}}</ref> Divu gadu vecumā Džošs ar ģimeni pārcēlās uz [[Džordžija|Džordžiju]], uz [[Frīhoma]]s pilsētu netālu no Blūridžas kalniem.<ref name=":1" /> Topošais aktieris mācījās Čerokī vidusskolā [[Kantona (Džordžija)|Kantonā]], kuru absolvēja 1987. gadā. Pēc tam viņš mēģināja studēt [[Džordžijas Universitāte|Džordžijas Universitātē]], bet finansiālu grūtību dēļ bija spiests pamest studijas pēc viena semestra.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Džošs, kurš jau agrā bērnībā interesējās par aktiermākslu, pēc universitātes pamešanas nolēma izmēģināt savus spēkus kā [[Modelis (persona)|modelis]]. Kā stāsta pats Džošs, pirms aizbraukšanas no Džordžijas viņam bijuši 17 dažādi darbi, tostarp mežsarga, celtnieka un zirgu kopēja darbs.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2010/05/the-josh-holloway-interview-on-sawyer-lost-and-the-polar-bear|title=The Josh Holloway Interview: On Sawyer, Lost, and the Polar Bear|last=Windolf|first=Jim|website=Vanity Fair|access-date=2026-04-01|date=2010-05-21|language=en}}</ref> Pēc modeļa karjeras uzsākšanas Džošs ceļoja pa dažādiem štatiem un pat uz [[Eiropa|Eiropu]], strādājot ar tādiem zīmoliem kā ''[[Dolce & Gabbana]]'' un ''[[Calvin Klein]]''.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":3" /> == Karjera == 1993. gadā Džošs Holovejs filmējās amerikāņu grupas ''[[Aerosmith]]'' dziesmas ''[[Cryin’]]'' videoklipā kopā ar [[Ališija Silverstone|Ališu Silverstonu]]. Džošs debitēja kā aktieris 1999. gadā ar epizodisku lomu seriālā "[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]". Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos "[[CSI Lasvegasa]]", "[[Volkers, Teksasas reindžers]]" un "[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]", kā arī mazbudžeta filmās ''[[Cold Heart]]'' un ''[[Sabretooth]]''. Pēc paša aktiera teiktā, viņš savu karjeru finansēja, strādājot būvniecībā un drukātajā reklāmā.<ref name=":3" /> Tomēr viņa karjera negāja veiksmīgi, un, noguris no noraidījumiem, 2004. gadā viņš pat ieguva nekustamā īpašuma pārdevēja licenci, lai varētu strādāt šajā jomā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tomēr četras dienas vēlāk viņu ieteica seriāla "[[Pazudušie]]" veidotājiem, kuri meklēja aktierus [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajai sezonai]].<ref name=":2" /> Pēc veidotāju teiktā, Džošs Holovejs noklausīšanās laikā aizmirsis dažas savas replikas un dusmu lēkmē spēris pa krēslu, pirms tās atcerējies.<ref name=":1" /> Neskatoties uz to, viņš patika veidotājiem, kuri pat pārveidoja viņa tēlu Džeimsu Fordu no inteliģenta krāpnieka par rupju un sprādzienbīstamu personāžu.<ref name=":1" /> Pēc seriāla līdzveidotāja [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Džošs bija burvīgs un pieklājīgs, neskatoties uz nervozitāti noklausīšanās laikā.<ref name=":2" /> Turklāt Džošam lomas dēļ nācās ataudzēt garus matus, kurus viņš ienīda, kā arī atgūt savu dienvidu akcentu, no kura viņš bija mēģinājis atbrīvoties karjeras sākumā.<ref name=":1" /> Filmēšanas laikā Džošs kopā ar sievu pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur tika filmēts seriāls.<ref name=":3" /> 2005. gada oktobrī viņa māju [[Oahu]] aplaupīja nezināms zaglis, kurš paņēma naudu un aizbēga ar aktiera automašīnu, bet vēlāk tika aizturēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/3978268/lost-star-releases-statement-on-robbery|title='Lost' Star Releases Statement on Robbery|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-14|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/lost-s-sawyer-reportedly-robbed-gunpoint-wbna9684605|title=‘Lost’s’ Sawyer reportedly robbed at gunpoint|website=TODAY.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-13|language=en}}</ref> Džošs Holovejs filmējās seriālā līdz tā beigām 2010. gadā, par savu sniegumu iegūstot [[Saturna balva|Saturna balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Laikā, kad viņš filmējās šajā seriālā, viņam izdevās iegūt galveno lomu 2006. gada šausmu filmā "[[Čuksts (filma)|Čuksts]]", bet 2009. gadā viņam bija otrā plāna loma filmā ''[[Stay Cool]]''. 2009. gadā Džošam bija paredzēts atveidot Gambītu filmā "[[X-cilvēki: sākums. Vilknadzis]]", un viņš pat tika izvēlēts šai lomai, taču vēlāk tika nolemts, ka lomai nepieciešams jaunāks aktieris, un tā galu galā tika piešķirta [[Teilors Kitčs|Teiloram Kitčam]].<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/x-men-origins-gambit-josh-holloway-auditioned-almost-got-remy-lebeau-role/|title=One of The Greatest X-Men Mutants Ever Was Almost Played By This 'Lost' Star [Exclusive]|last=O'Rourke|first=Ryan|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-04-01|date=2026-01-19|language=en}}</ref> Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, Džošs arī palaida garām lomu [[Vesterns|vesternā]] kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]] seriāla filmēšanas saistību dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allamericanspeakers.com/speakers/9850/Josh-Holloway|title=Josh Holloway {{!}} Speaking Fee {{!}} Booking Agent|website=www.allamericanspeakers.com|access-date=2026-04-01|language=en}}</ref> 2011. gadā seriāla "Pazudušie" veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] uzaicināja Džošu filmēties savā producēšanas projektā "[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]". 2013. gadā aktieris parādījās trīs filmās: "[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]", ''[[Battle of the Year]]'' un "[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]". 2014. gadā Džošs atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Intelligence]]'', kur viņš bija arī producents. Tomēr seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas zemo reitingu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvseriesfinale.com/tv-show/intelligence-to-be-cancelled-or-renewed-for-season-two-31916/|title=Intelligence: To Be Cancelled or Renewed for Season Two?|last=Kimball|first=Trevor|website=canceled + renewed TV shows, ratings - TV Series Finale|access-date=2026-04-01|date=2014-03-25|language=en}}</ref> 2016. gadā seriāla "Pazudušie" producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] izvēlējās Džošu galvenajai lomai seriālā "[[Kolonija (seriāls)|Kolonija]]", kur Džošs arī atkārtoja savu producenta lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-josh-holloway-went-lost-863951/|title=How Josh Holloway Went From ‘Lost’ Con Man To ‘Colony’ Hero|last=Wigler|first=Josh|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2016-02-11|language=en}}</ref> Seriāls ilga trīs sezonas un tika atcelts 2018. gadā krītošo reitingu un augsto ražošanas izmaksu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/07/colony-canceled-usa-network-after-3-seasons-1202431078/|title=‘Colony’ Canceled By USA Network After 3 Seasons|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2018-07-21|language=en}}</ref> No 2020. līdz 2021. gadam Džošs filmējās seriālā "[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]". 2025. gadā Dž. Dž. Eibrams izvēlējās Džošu galvenajai lomai savā jaunajā seriālā ''[[Duster]]'' taču, neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm, seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/josh-holloway-scene-cut-mission-impossible-rogue-nation-1236225094/|title=Josh Holloway Reveals Horrifying Scene Cut From His ‘Mission: Impossible’ Movie|last=Hibberd|first=James|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2025-05-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/duster-canceled-hbo-max-josh-holloway-jj-abrams-1236453380/|title=‘Duster’ Canceled By HBO Max After One Season|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2025-07-09|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 1999. gadā Džošs satika indonēzieti Jesiku Kumalu, ar kuru apprecējās pēc seriāla "Pazudušie" filmēšanas sākuma — 2004. gada oktobrī. Lai gan, pēc Džoša teiktā, viņi sākotnēji neplānoja bērnus, vēlāk pāris nolēma veidot ģimeni, un viņu meita Džava piedzima Havaju salās 2009. gada aprīlī. Džoša un Jesikas otrais bērns, dēls Hanters, piedzima 2014. gada janvārī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/all-about-josh-holloway-kids-11734103|title=Josh Holloway's 2 Kids: All About the 'Lost' Star’s Daughter Java and Son Hunter|work=People.com|access-date=2026-04-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuko.co.ke/419164-yessica-kumala-interesting-story-josh-holloways-wife.html|title=Yessica Kumala: the interesting story of Josh Holloway's wife - Tuko.co.ke|last=Mutsoli|first=Vivian|website=www.tuko.co.ke|access-date=2026-04-01|date=2021-07-23|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |2001 |''[[Cold Heart]]'' |Šons |- |2002 |''[[Sabretooth]]'' |Trents Parkss |- |2006 |"[[Čuksts (filma)|Čuksts]]" (''Whisper'') |Makss Trūmonts |- |2009 |''[[Stay Cool]]'' |Vaino |- | rowspan="2" |2011 |''[[Five (filma)|Five]]'' |Bills |- |"[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]" (''Mission: Impossible - Ghost Protocol'') |Trevors Hanavejs |- | rowspan="3" |2013 |"[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]" (''Sabotage'') |Edijs "Neks" Džordans |- |''[[Battle of the Year]]'' |Džeisons Bleiks |- |"[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]" (''Paranoia'') |aģents Gembls |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1999 |"[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]" (''Angel'') |izskatīgs vīrietis |sērija: ''City of...'' |- |2001 |"[[Volkers, Teksasas reindžers]]" (''Walker, Texas Ranger'') |Bens Vailijs |sērija: ''Medieval Crimes'' |- |2003 |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |Kenijs Ričmonds |sērija: ''Assume Nothing'' |- |2004 |"[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]" (''NCIS'') |šerifs |sērija: ''My Other Left Foot'' |- |2004—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Džeimss "Sojers" Fords]] |galvenā loma; 104 sērijas |- |2014 |''[[Intelligence]]'' |Gabriels Vons |galvenā loma; 13 sērijas |- |2016—2018 |"[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]" (''Colony'') |Vils Boumens |galvenā loma; 36 sērijas |- |2020 |''[[Amazing Stories]]'' |Veins Vilkss |sērija: ''Signs of Life'' |- |2020—2021 |"[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]" (''Yellowstone'') |Rurks Moriss |otrā plāna loma; 10 sērijas |- | rowspan="2" |2025 |''[[Duster]]'' |Džims Eliss |galvenā loma; 8 sērijas |- |''[[The Paper]]'' |kā viņš pats |sērija: ''Scam Alert!'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Holovejs, Džošs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] 3d53jzml0guqxoief6oapqapxpr8mc1 Omars Pajičs 0 627603 4452754 4448795 2026-04-10T18:34:06Z Biafra 13794 atj. 4452754 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Omars Pajičs | vārds_orig = ''Omar Pajić'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}} | dz_viet = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 205 [[centimetrs|cm]] | svars = 85 [[kilograms|kg]] | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | numurs = 29 | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2019 | klubs 1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras "Zrinjski"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Kapļinas "Lasta"]] | kl_sez 3 = 2020—2022 | klubs 3 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras "Zrinjski"]] | kl_sez 4 = 2022—2023 | klubs 4 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} ''[[Spars Realway]]'' | kl_sez 5 = 2023 | klubs 5 = {{flaga|Serbija}} ''[[KK Kolubara]]'' | kl_sez 6 = 2024—2024 | klubs 6 = {{flaga|Serbija}} ''[[KK Tamis]]'' | kl_sez 7 = 2024—2025 | klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Viimsi KK]]'' | kl_sez 8 = 2025—pašlaik | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Omars Pajičs''' ({{val|bs|Omar Pajić}}; dzimis {{dat|1999|8|24}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/komanda/valmiera-glass-via/omar-pajic|title=Omar Pajić|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-04-02|language=lv-lv}}</ref> [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. == Karjera == O. Pajičs karjeras pirmās sezonas aizvadījis dzimtenes [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] klubos, pēc tam spēlējis [[Serbija|Serbijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Omar-Pajic/Summary/120292|title=Omar Pajic Player Profile, Valmiera Glass Via - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2026-04-02|language=en}}</ref> 2024. gada vasarā viņš pievienojās [[Igaunija]]s basketbola klubam ''[[Viimsi KK]]'', kļūstot par vienu no tā līderiem. 2025. gada vasarā pārcēlās uz citu [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Arī Valmieras klubā O. Pajičs nostiprinājās kā pirmā piecinieka centra spēlētājs, kopā ar klubu uzcīnot 2026. gada [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]]. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Pajičs, Omars}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] q4nfo2t2y6b9opvhg83kp7ozva9mmr9 Zagrebas Botāniskais dārzs 0 627675 4452894 4449113 2026-04-11T05:35:47Z Bai-Bot 60304 P856: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{flag| → {{karogs|, {{Official website| → {{oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] 4452894 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Zagrebas Botāniskais dārzs | alt_name = | photo = Botanical garden in Zagreb 13.jpg | photo_width = 256 | photo_caption = Dārza austrumu pusē | type = [[Botāniskais dārzs]] | location = [[Zagreba]], {{karogs|Horvātija}} | map = | map_label = | map_width = | coords = | area = 5 ha | operator = Zagrebas Universitātes Dabaszinātņu fakultāte | visitation_num = | status = Atvērts visu gadu | website = {{oficiālā tīmekļa vietne|https://botanickivrt.biol.pmf.hr/}} }} '''Zagrebas Botāniskais dārzs''' ({{val|hr|Botanički vrt u Zagrebu}}) ir [[botāniskais dārzs]], kas atrodas [[Zagreba]]s centrā, [[Horvātija|Horvātijā]]. To 1889. gadā dibināja [[Zagrebas Universitāte]]s profesors Antuns Heincs, tas tika atvērts publikai 1891. gadā. Dārzs aizņem 5 [[Hektārs|hektāru]] platību un atrodas 120 m [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Tajā ir vairāk nekā 10 000 augu sugu no visas pasaules, tostarp 1800 eksotisku sugu. Parkā ir lieli [[Dīķis|dīķi]] [[ūdensaugi]]em.<ref name="hirc.botanic.hr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hirc.botanic.hr/vrt/english/start.htm|title=Botanical Garden|publisher=Botanical Garden University of Zagreb|access-date=21 May 2012}}</ref> == Vēsture == Ieceri izveidot botānisko dārzu sākotnēji ierosināja [[profesors]] Bohuslavs Jirušs, pirmais [[botānika]]s lektors [[Zagrebas Universitāte|Zagrebas Universitātē]]. Viņa pēctecis, profesors Antuns Heincs, īstenoja šo plānu, 1889. gadā dibinot dārzu. Pēc gada ilga ceļojuma pa Eiropas [[Botāniskais dārzs|botāniskajiem dārziem]] profesors Heincs, kuram palīdzēja galvenais [[dārznieks]] Viteslavs Durhāneks, izstrādāja ģenerālplānu, kas noteica dārza turpmāko plānojumu. Būvniecība sākās 1890. gadā, un līdz 1892. gadam jau bija uzsākta pirmā stādīšana. [[Veģetācija]] tika sakārtota, ne tikai ņemot vērā [[Taksonomija (bioloģija)|taksonomiskās]] attiecības (saskaņā ar [[Filoģenētika|filoģenētiskajiem]] principiem), bet arī ar spēcīgu uzsvaru uz vizuālo harmoniju. Lielākā dārza daļa tika veidota naturālistiskā [[Ainava|ainavu]] stilā, kurā bija neregulāras [[Koks|koku]] un [[Krūms|krūmu]] grupas, līkumotas takas. Turpretī ziedu parkā pie [[siltumnīca]]s tika ievērots stingrs [[Simetrija|simetrisks]] izkārtojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wish.hr/botanicki-vrt-u-zagrebu/|title=Botanički vrt savršena oaza mira usred Zagreba|website=wish.hr|access-date=23 August 2025}}</ref> Papildus apstādījumiem laika gaitā tika pievienotas dažādas būves: jau agri parādījās siltumnīca un dārznieka rezidence, kam sekoja paviljons, publiskā tualete, dekoratīvie dīķi un [[strūklaka]]s. Līdz 20. gadsimta sākumam, tikai desmit gadus pēc tā dibināšanas, Botāniskais dārzs jau bija kļuvis par daudzveidīgu un rūpīgi uzturētu dabas stūrīti, ko profesors Heincs savos rakstos slavēja gan par tā zinātnisko vērtību, gan skaistumu.<ref name="bota">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.plantea.com.hr/priroda/botanicki-vrt-zagreb/|title=Botanički vrt Zagreb|website=plantea.com|access-date=23 August 2025}}</ref> == Botāniskais dārzs == Zagrebas Botāniskajā dārzā pašlaik ir aptuveni 10 000 augu sugu no dažādām pasaules malām, tostarp daudzas, kas ir aizsargājamas vai [[Endēmisks|endēmiskas]]. Kolekcija ir dinamiska, katru gadu tiek ieviesti jauni [[Viengadīgi augi|viengadīgie augi]]. Katrs eksemplārs ir rūpīgi marķēts ar tā nosaukumu [[Latīņu valoda|latīņu valodā]], kas pat neregulāriem apmeklētājiem atvieglo informācijas meklēšanu un ļauj uzzināt vairāk informācijas par sugu. Lai gan dārzs daudziem kalpo kā mierīga atpūtas vieta, tā galvenā misija ir izglītojoša — galvenokārt atbalstīt [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]] [[Students|studentus]], piedāvājot praktisku pieredzi dārza daudzveidīgajā [[Ekosistēma|ekosistēmā]]. Dārzā strādājošie [[Botāniķis|botāniķi]] aktīvi iesaistās vietējās Horvātijas [[flora]]s saglabāšanā, veic lauka pētījumus un vāc [[sēkla]]s, lai audzētu un dalītos ar dublikātu paraugiem ar citiem botāniskajiem dārziem visā pasaulē.<ref name="bota" /> == Galerija == <gallery widths="170" heights="170"> Attēls:Botanical Garden Zagreb Pav.JPG|Izstādes paviljons Attēls:Botanički vrt - panoramio.jpg|Dārza ieejas vārti Attēls:Šetnica Botaničkog vrta, istok, 2025.jpg|Dārza pastaigu taka Attēls:Nymphaea x marliacea Rosea Botanical Garden Zagreb.jpg|''Nymphaea x marliacea'' Attēls:Coreopsis verticillata Zagreb 17zz.jpg|''Coreopsis verticillata'' Attēls:Delosperma cooperi, Botanical Garden, Zagreb, Croatia - 20090709.jpg|''Delosperma cooperi'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Botāniskie dārzi]] [[Kategorija:Zagreba]] 0wo56laux813nskmp8jdf8ahdye0uz1 4452895 4452894 2026-04-11T05:36:11Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4452895 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Zagrebas Botāniskais dārzs | alt_name = | photo = Botanical garden in Zagreb 13.jpg | photo_width = 256 | photo_caption = Dārza austrumu pusē | type = [[Botāniskais dārzs]] | location = [[Zagreba]], {{karogs|Horvātija}} | map = | map_label = | map_width = | coords = | area = 5 ha | operator = Zagrebas Universitātes Dabaszinātņu fakultāte | visitation_num = | status = Atvērts visu gadu | website = {{oficiālā tīmekļa vietne}} }} '''Zagrebas Botāniskais dārzs''' ({{val|hr|Botanički vrt u Zagrebu}}) ir [[botāniskais dārzs]], kas atrodas [[Zagreba]]s centrā, [[Horvātija|Horvātijā]]. To 1889. gadā dibināja [[Zagrebas Universitāte]]s profesors Antuns Heincs, tas tika atvērts publikai 1891. gadā. Dārzs aizņem 5 [[Hektārs|hektāru]] platību un atrodas 120 m [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Tajā ir vairāk nekā 10 000 augu sugu no visas pasaules, tostarp 1800 eksotisku sugu. Parkā ir lieli [[Dīķis|dīķi]] [[ūdensaugi]]em.<ref name="hirc.botanic.hr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hirc.botanic.hr/vrt/english/start.htm|title=Botanical Garden|publisher=Botanical Garden University of Zagreb|access-date=21 May 2012}}</ref> == Vēsture == Ieceri izveidot botānisko dārzu sākotnēji ierosināja [[profesors]] Bohuslavs Jirušs, pirmais [[botānika]]s lektors [[Zagrebas Universitāte|Zagrebas Universitātē]]. Viņa pēctecis, profesors Antuns Heincs, īstenoja šo plānu, 1889. gadā dibinot dārzu. Pēc gada ilga ceļojuma pa Eiropas [[Botāniskais dārzs|botāniskajiem dārziem]] profesors Heincs, kuram palīdzēja galvenais [[dārznieks]] Viteslavs Durhāneks, izstrādāja ģenerālplānu, kas noteica dārza turpmāko plānojumu. Būvniecība sākās 1890. gadā, un līdz 1892. gadam jau bija uzsākta pirmā stādīšana. [[Veģetācija]] tika sakārtota, ne tikai ņemot vērā [[Taksonomija (bioloģija)|taksonomiskās]] attiecības (saskaņā ar [[Filoģenētika|filoģenētiskajiem]] principiem), bet arī ar spēcīgu uzsvaru uz vizuālo harmoniju. Lielākā dārza daļa tika veidota naturālistiskā [[Ainava|ainavu]] stilā, kurā bija neregulāras [[Koks|koku]] un [[Krūms|krūmu]] grupas, līkumotas takas. Turpretī ziedu parkā pie [[siltumnīca]]s tika ievērots stingrs [[Simetrija|simetrisks]] izkārtojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wish.hr/botanicki-vrt-u-zagrebu/|title=Botanički vrt savršena oaza mira usred Zagreba|website=wish.hr|access-date=23 August 2025}}</ref> Papildus apstādījumiem laika gaitā tika pievienotas dažādas būves: jau agri parādījās siltumnīca un dārznieka rezidence, kam sekoja paviljons, publiskā tualete, dekoratīvie dīķi un [[strūklaka]]s. Līdz 20. gadsimta sākumam, tikai desmit gadus pēc tā dibināšanas, Botāniskais dārzs jau bija kļuvis par daudzveidīgu un rūpīgi uzturētu dabas stūrīti, ko profesors Heincs savos rakstos slavēja gan par tā zinātnisko vērtību, gan skaistumu.<ref name="bota">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.plantea.com.hr/priroda/botanicki-vrt-zagreb/|title=Botanički vrt Zagreb|website=plantea.com|access-date=23 August 2025}}</ref> == Botāniskais dārzs == Zagrebas Botāniskajā dārzā pašlaik ir aptuveni 10 000 augu sugu no dažādām pasaules malām, tostarp daudzas, kas ir aizsargājamas vai [[Endēmisks|endēmiskas]]. Kolekcija ir dinamiska, katru gadu tiek ieviesti jauni [[Viengadīgi augi|viengadīgie augi]]. Katrs eksemplārs ir rūpīgi marķēts ar tā nosaukumu [[Latīņu valoda|latīņu valodā]], kas pat neregulāriem apmeklētājiem atvieglo informācijas meklēšanu un ļauj uzzināt vairāk informācijas par sugu. Lai gan dārzs daudziem kalpo kā mierīga atpūtas vieta, tā galvenā misija ir izglītojoša — galvenokārt atbalstīt [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]] [[Students|studentus]], piedāvājot praktisku pieredzi dārza daudzveidīgajā [[Ekosistēma|ekosistēmā]]. Dārzā strādājošie [[Botāniķis|botāniķi]] aktīvi iesaistās vietējās Horvātijas [[flora]]s saglabāšanā, veic lauka pētījumus un vāc [[sēkla]]s, lai audzētu un dalītos ar dublikātu paraugiem ar citiem botāniskajiem dārziem visā pasaulē.<ref name="bota" /> == Galerija == <gallery widths="170" heights="170"> Attēls:Botanical Garden Zagreb Pav.JPG|Izstādes paviljons Attēls:Botanički vrt - panoramio.jpg|Dārza ieejas vārti Attēls:Šetnica Botaničkog vrta, istok, 2025.jpg|Dārza pastaigu taka Attēls:Nymphaea x marliacea Rosea Botanical Garden Zagreb.jpg|''Nymphaea x marliacea'' Attēls:Coreopsis verticillata Zagreb 17zz.jpg|''Coreopsis verticillata'' Attēls:Delosperma cooperi, Botanical Garden, Zagreb, Croatia - 20090709.jpg|''Delosperma cooperi'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Botāniskie dārzi]] [[Kategorija:Zagreba]] 3iimx77sx6b8a6knn959p50942a20z9 Hanna Šturma 0 628029 4452847 4450958 2026-04-11T04:30:51Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: , → ,, . → ., de-DE → de using [[Project:AWB|AWB]] 4452847 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johanna (Hanna) Šturma | vārds_orig = ''Johanna Sturm'' | attēls = Johanna Sturm.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = Hanna Šturma 1951. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Burgenlande|Klingenbaha|td=Austrija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1984 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 09 | m_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Horvātijas SR|Zagreba|td=Horvātija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[horvāti]]ete | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | nodarbošanās = arodbiedrību aktīviste | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hanna Šturma''', pilnā vārdā '''Johanna Šturma''' ({{val|de|Johanna Sturm}}, dzimusi {{dat|1891|02|28}}, mirusi {{dat|1984|03|09}}) bija [[Austrija]]s [[Darba tiesības|darba tiesību]] un miera aktīviste, kura kļuva par [[pretošanās kustība]]s dalībnieci pēc tam, kad Austrija 1938. gadā tika [[Anšluss|pievienota]] [[Trešais reihs|nacistiskajai Vācijai]]. Nākamos dažus gadus viņa pavadīja Vācijas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]] un 1945. gada 30. aprīlī iznāca no [[Rāvensbrikas nometne]]s. 1958. gadā viņa uzrakstīja autobiogrāfisku aprakstu par savu pieredzi, taču tai laikā nevarēja atrast izdevēju. 1982. gadā, divus gadus pirms viņas nāves, darbs tomēr tika publicēts.<ref>Hanna Sturm: ''Die Lebensgeschichte einer Arbeiterin; Vom Burgenland nach Ravensbrück''. Verlag für Gesellschaftskritik, 2nd edition, Vienna 1982</ref> == Dzīvesgājums == === Agrīnie gadi === Johanna Šturma piedzima Klingenbahā, nelielā pilsētiņā netālu no [[Eizenštate]]s [[Burgenlande|Burgenlandē]]. Burgenlande pēc [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1921. gadā tika nodota Austrijai, bet, kad Šturma un viņas brāļi un māsas piedzima, tā atradās [[Austroungārija|Austroungārijas impērijas]] Ungārijas pusē. Viņa bija otrā no četriem bērniem saviem vecākiem un vienīgā meita.<ref name=":0">https://www.ravensbrueck.at/wp-content/uploads/2015/04/Mitteilungsblatt-2009.pdf Svjetlana Hromin-Heidler (December 2009). "Hanna Sturm" (PDF). Aus anlass des 25. todestages von Hanna sturm berichtet ihre enkelin über ihre Jugend und ihr politisches Wirken. Mitteilungsblatt: Der Österreichischen Lagergemeinschaft Ravensbrück & FreundInnen, Wien. pp. 24—25.</ref> Viņas tēvs strādāja par galdnieku. Ģimene piederēja pie Burgenlandes [[Horvāti|horvātu]] minoritātes.<ref>Anna Reininger (December 2009). "4.3 Die soziale Frage .... 4.3.1. Die Kroatische Minderheit" (PDF). ''Das Entstehen des Vereinswesens im österreichisch-ungarischen Grenzraum am Beispiel Neufeld an der Leitha im gesellschaftspolitischen und wirtschaftlichen Spannungsfeld um 1900 (Diplomarbeit)''. University of Vienna. pp. 78—83.</ref> Viņa apmeklēja skolu tikai divas ziemas, laikā no oktobra līdz martam,<ref name=":0" /> un pēc tam, tā kā Ungārijā nebija vispārējas izglītības sistēmas, astoņu gadu vecumā sāka strādāt laukos, vēlāk strādājot mājsaimniecībā. Kad viņai bija desmit gadi, viņas tēvs samaksāja notāram vienu florīnu, lai apstiprinātu, ka viņai ir divpadsmit gadi: tas ļāva viņai dabūt darbu cukurfabrikā netālu esošajā Šatendorfā.<ref name=":0" /> Pēc gada viņa tika paaugstināta amatā, kas izraisīja greizsirdību citu fabrikā strādājošo bērnu vidū, kuri dienas beigās piepildīja viņas tukšo kafijas pudeli ar cukura sīrupu. Sīrups tika atrasts pārbaudē, kad viņa aizgāja no darba, un viņa tika atlaista par iespējamu zādzību. Kad viņai bija 14 gadi, viņa sāka strādāt fabrikā uzņēmumā "Jute AG" [[Neifelde|Neifeldē]], vēl vienā mazpilsētā šajā apgabalā. Kopā ar trim citiem līdzīga vecuma bērniem viņa strādāja pie rūpnieciskās veļas mazgājamās mašīnas, ko izmantoja materiālu apstrādē. Tomēr pēc streika pret algu nokrāpšanu viņa atgriezās ielās. Dažus gadus vēlāk, 1907. gadā, viņa pavadīja savu vecāko brāli Jūliusu uz [[Vīne|Vīni]], meklējot darbu fabrikā.<ref name=":0" /> === Darba aktīvisms Vīnē === Vīnē, pateicoties savam brālim, viņa iepazinās ar [[Čehi|čehu]] ģimeni, kas viņai deva pirmo darbu pilsētā. Ģimenes tēvs bija [[arodbiedrība]]s biedrs: viņam izdevās dabūt viņai darbu "Jute AG" rūpnīcā [[Floridsdorfa|Floridsdorfā]], augošā rūpniecības kvartālā pāri upei uz ziemeļiem no pilsētas galvenās daļas. (Rūpnīca bija māsas rūpnīca tai, no kuras viņa bija atlaista Neifeldē.) Floridsdorfā viņa pirmo reizi saskārās ar strauji attīstošos arodbiedrību kustību. 1908. gada 15. martā Hanna Šturma pievienojās [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Austrijas Sociāldemokrātiskajai partijai]] (''SPÖ''). 1910. gada 8. martā viņa iestājās arodbiedrībā un palika tās biedre visu mūžu. Savu sociāldemokrātisko mājīpašnieku iedrošināta un atbalstīta, viņa iemācījās lasīt un rakstīt.<ref name=":0" /> 1911. gadā Vīnē notika vispārējs streiks. Hanna Šturma piedalījās plašā demonstrācijā gar ''Ringstraße'' pilsētas centrā. Policija bija stingra pret demonstrantiem. Tā kā viņa izplatīja skrejlapas, Šturma saņēma spēcīgu sitienu pa seju, padarot to asiņainu. Dalība demonstrācijā noveda arī pie darba zaudēšanas uzņēmumā "Jute AG" un turpmāka bezdarba perioda.<ref name=":0" /> === Kara laiki === Meitas Terēzijas piedzimšana 1912. gada 7. oktobrī pakļāva Šturmu diskriminācijai un praktiskām grūtībām, ar kurām šai laikmetā parasti saskārās neprecētas mātes. Pirmā pasaules kara laikā viņa tika nosūtīta strādāt munīcijas fabrikā Blūmavā (Fēliksdorfā), uz dienvidiem no Vīnes. 1916. gada augustā viņa tika arestēta par iespējamu [[Sabotāža|sabotāžu]] un kādu laiku pavadīja izmeklēšanas apcietinājumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Alle Jahre wieder--: Weihnachten zwischen Kaiserzeit und Wirtschaftswunder|url=https://books.google.lv/books?id=SaidrgZdHF4C&pg=PA156&redir_esc=y|publisher=Böhlau|date=1993|isbn=978-3-205-05555-6|first=Heinz|last=Blaumeiser}}</ref> Viņa tika apsūdzēta sprāgstvielu čaulu pildīšanā ar smiltīm, nevis sprāgstvielām. Galu galā viņas lieta nonāca tiesā un tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, lai gan daudz vēlāk viņa apstiprināja šādu savu darbību.<ref>Hanna Sturm, „…im ‚Nitroglyzerin auf die Schienen legen‘ waren die Polen die Stärksten…“, Interview mit Hanna Sturm über Sabotage in Rüstungsbetrieben im 1. Weltkrieg, in: Hannes Hofbauer/Andrea Komlosy (compiler-editors), ''Das andere Österreich. Vom Aufbegehren der kleinen Leute. Geschichten aus vier Jahrhunderten'', Wien 1987, pp. 142—150, here p. 144.</ref> Viņa atrada citu darbu. Šturma lielāko daļu savas naudas bija sūtījusi mātei Annai, kura pieskatīja viņas divas meitas. Meiteņu tēvs nekad neatgriezās no kara. Viņa joprojām bija šķirta no savām meitām 1919. gadā, kad jaunākā no viņām, Rellija, nomira Vīnes slimnīcā. Šturma bija dziļi satriekta, bet turpināja aktīvu dzīvi.<ref name=":0" /> Viņa piedalījās 1918. gada "janvāra streika" sagatavošanā, kur aicināja pieprasīt sieviešu strādnieku apstākļu uzlabošanu un kara beigas. Tas noveda pie viņas atkārtotas apcietināšanas, taču šoreiz viņa tika ļoti drīz atbrīvota, jo pret viņu bija maz pierādījumu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ravensbrueckerinnen.at/?page_id=2948|title=Johanna Sturm {{!}} ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=www.ravensbrueckerinnen.at|access-date=2026-04-04}}</ref> === 133 dienu padomju vara === Impērijas straujā sabrukšana 1918. gada oktobrī/novembrī Ungāriju atdalīja no Austrijas, un mūsdienu Burgenlandi atstāja Ungārijas pusē aiz improvizētās robežas. Savos dokumentos identificēta kā Burgenlandes horvāte, Šturma tagad tika klasificēta kā ārzemniece Vīnē: viņai bija jāatgriežas savā dzimšanas reģionā. Viņa atbalstīja [[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomes]], ko 1919. gada 21. martā pasludināja [[Bēla Kuns]]. Viņas atbalsts bija praktisks — viņa strādāja par kurjeri, piegādājot ievērojamas skaidras naudas sūtījumus, kas bija savākti Ungārijas Sarkanajai armijai. Reiz viņu pamanīja policija, arestēja un aizveda uz [[Zalaegersega|Zalaegersegu]]. Pēc trim dienām viņai izdevās aizbēgt, bet jaunajā robežšķērsošanas punktā Neifeldē robežsargi viņu atpazina un atkārtoti arestēja. Viņa tika "ieslodzīta" stacijas otrās klases uzgaidāmajā telpā. Viņai izdevās izkāpt pa logu, netiekot pamanītai, un viņa aizbēga pāri laukiem uz Ebenfurti, kas vēl joprojām atradās Austrijā.<ref name=":0" /> Ungārijas Padomju Republika sabruka ārvalstu intervences dēļ 1919. gada augusta sākumā, un Šturma pievērsās nelegālas robežšķērsošanas organizēšanai līderiem, kad tie bēga. Viens no tiem, kam viņa palīdzēja, bija Bēla Kuns, kurš bija vadījis īslaicīgo padomju sistēmu.<ref name=":1" /> Šturma trīs dienas slēpa viņu savā dzīvoklī, neatpazīstot, bet, viņam aizejot, viņš atklāja savu identitāti.<ref name=":0" /> === Starpkaru periods === 1921. gada augustā reģions, kurā ietilpa mūsdienu Burgenlande, kā pārsvarā vācisks tika atdalīts no Ungārijas un nodots Austrijai, abām tobrīd jau būdamām starptautiski atzītām par atsevišķām neatkarīgām valstīm. Šturma beidzot varēja bez grūtībām atgriezties mājās Neifeldē. Viņa atrada darbu pilsētas [[džuta]]s fabrikā un drīz vien kļuva par darba padomes locekli.<ref name=":0" /> Šturma pēckara gados saglabāja politisku aktivitāti. Viņa īpašu uzmanību pievērsa katoļu horvātu kolēģēm, kuras darba devēji atkārtoti izmantoja kā [[Streiklauži|streiklauzes]]. Kā raksta kāds komunistisks avots, Hannai Šturmai izdevās iesaistītās strādnieces "piesaistīt solidaritātei, kuras pamatā bija šķiriski apzinīga domāšana".<ref name=":0" /> 1924. gadā viņa devās uz [[Maskava|Maskavu]] kā Austrijas delegāte uz starptautisku [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternes]] konferenci.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kpoe.at/frauen/frauen-pro-grammatisches/Frauenprogramm_Web.pdf|title="Hanna Sturm: Geboren am 28. Februar 1891 in Klingenbach/Klimpuh, Österreich: Gestorben am 9. März 1984 in Zagreb, Jugoslawien" (PDF). Für eine neue Kultur des Zusammenlebens. Kommunistische Partei Österreich, Wien. p. 38.|website=kpoe.at|access-date=2026-04-04}}</ref> Tur viņai bija iespēja satikt augsta līmeņa politiskos aktīvistus no dažādām valstīm: starp biedriem, ar kuriem viņa konferencē sēdēja pie viena galda, bija [[Suņs Džunšaņs|Suņs Jatsens]] un viņa jaunā sieva, ar kuriem, kā viņa vēlāk ziņoja, viņa varēja vācu valodā apspriest dažādas tēmas, kas sniedzās ārpus politikas. Notika arī satikšanās ar Bēlu Kunu, kurš viņu uzreiz atpazina.<ref name=":0" /> Dzimtenē 1925. gadā bija notikuši divi lieli sieviešu strādnieču streiki, lai pieprasītu algas, pēc kuriem, atgriežoties mājās no Maskavas, Šturma nevarēja atrast darbu. Tūlīt pēc tam viņa sāka organizēt [[Bezdarbs|bezdarbniekus]] šajā apgabalā, kļūstot par Bezdarbnieku komitejas priekšsēdētāju Burgenlandes galvaspilsētā Eizenštatē, lai gan personīgi, saņemot ļoti ierobežotu finansiālu atbalstu, viņa bija pakļauta spiedienam. Viņa nonāca arī konfliktā ar sociāldemokrātu partijas vadību. Partijas priekšsēdētājs [[Oto Bauers]] nevēlējās, lai strādnieku protesti radikalizētos.<ref name=":0" /> 1925. gadā (vai, iespējams, 1927. gadā — avoti atšķiras), pastāvot domstarpībām ar partijas vadību, Šturma tika izslēgta no Sociāldemokrātiskās partijas.<ref name=":1" /> Šo notikumu viņa izmantoja kā iespēju pievienoties [[Austrijas Komunistiskā partija|Austrijas Komunistiskajai partijai]].<ref name=":2" /> Joprojām nespējot atrast darbu savā dzimtajā reģionā, kur viņas politiskās aktivitātes bija kļuvušas vispārzināmas rūpnīcu īpašnieku vidū,<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://members.inode.at/777911/html/stalin/sturm.htm|title="Sturm Therese / Штурм Тереза Карловна". Österreichische Stalin-Opfer (bis 1945). Österreichisches Zentrum für russische Sprache und Kultur. Retrieved 30 January 2018.|website=members.inode.at|access-date=2026-04-04}}</ref> 1929. gadā Hanna Šturma kopā ar savu pusaudzi meitu Terēziju pārcēlās uz [[Brēmene|Brēmeni]] [[Vācija|Vācijā]], kur abas atrada darbu tekstilfabrikā.<ref name=":0" /> Šis periods bija Vācijā pieaugošas politiskās polarizācijas periods: tā gada darba padomes vēlēšanās rūpnīcā, kurā viņas strādāja, 12 no 15 darba padomē ievēlētajiem strādniekiem bija komunisti, un Hannas Šturmas darbība veicināja šo rezultātu. Drīz pēc tam māte un meita tika izraidītas no Vācijas.<ref name=":3" /> Atgriežoties Burgenlandē, sekoja vēl viens bezdarba periods. 1930. gadā darba birža nosūtīja Hannu un Terēziju Šturmas kopā ar bezdarbnieku ogļraču grupu uz Maskavu. Pusgadu vēlāk viņas abas tika nodarbinātas nevis Maskavā, bet gan kā instruktores [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] tekstilfabrikā "Rabotņica", kur trīs maiņās apmācīja mācekļus un citus jaunus darbiniekus [[vērpšana]]s mašīnu lietošanā.<ref name=":0" /> === Atgriešanās Austrijā === 1932. gada rudenī partija atsauca Hannu Šturmu uz Austriju.<ref name=":0" /> Terēzija palika, studējot tautsaimniecību [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Universitātē]].<ref name=":3" /> Viņai bija arī biroja darbs Starptautiskajā jūrnieku klubā, un tur viņa satika savu pirmo vīru, vācu jūrnieku, ar kuru apprecējās 1932. gadā. Pēc tam viņas vīrs tika arestēts, un pati Terēzija tika arestēta gadu vēlāk, iespējams, abos gadījumos tāpēc, ka viņi atteicās pieteikties Padomju Savienības pilsonībai.<ref name=":3" /> Terēzija vairāk nekā divdesmit gadus pavadīja izsūtījumā [[Uhta]]s apkaimē, [[Komi]] [[Komi|APSR]]. Tomēr viņa izdzīvoja un 1957. gadā varēja kopā ar savu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] dzimušo vīru un četriem bērniem pārcelties uz [[Zagreba|Zagrebu]], kur viņi sāka jaunu dzīvi.<ref name=":3" /> 1934. gadā Austrijā pie varas nāca labēji autoritāra [[Tēvzemes fronte]]s valdība, kas, iepriekšējā gada notikumu iedrošināta, ātri pārveidoja valsti par postdemokrātisku diktatūru. Avoti lielākoties klusē par Hannas Šturmas politiskajām aktivitātēm 1930. gadu daļā. Reģistrēts, ka laikā no 1933. līdz 1937. gadam varas iestādes viņu četras reizes aizturēja uz laiku no četrām līdz divdesmit četrām dienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082|title=ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=ravensbrueck.metamagix.net|access-date=2026-04-04|language=de|archive-date=2018-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130204458/http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082}}</ref> Kādā brīdī viņa tika izslēgta no Austrijas Komunistiskās partijas, lai gan nav skaidrs, vai tas notika pirms vai pēc partijas aizliegšanas. Jebkurā gadījumā viņa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|padomju Komunistiskās partijas biedre]],<ref name=":0" /> kurā bija iestājusies PSRS. == Otrais pasaules karš == Austrija 1938. gada martā tika pievienota nacistiskajai Vācijai, un zināmo antinacistu apspiešana kļuva sistemātiskāka. Tajā pašā mēnesī Šturma tika atkal arestēta, šoreiz no [[gestapo]] puses.<ref name=":1" /> Līdz 1938. gada jūnijam viņa bija aizvesta uz [[Lihtenburgas koncentrācijas nometne|Lihtenburgas koncentrācijas nometni]] Vācijas centrālajā daļā, starp [[Leipciga|Leipcigu]] un Berlīni. Viņa saslima, bet atveseļojās, izveidojot nelielu "labotāju" komandu — tā saukto "Šturmas kolonnu", kas kļuva noderīgi, labojot nometnes salauztos armatūru elementus, tādējādi iegūstot zināmu cieņu no paramilitārajiem apsargiem, kuri ielaida "Šturma kolonnu" savās nometnes daļās, kur tā veica remontu un vienlaikus zaga pārtiku.<ref name=":1" /> Pēc gada, 1939. gada maijā, koncentrācijas nometne Lihtenburgā tika slēgta, un ieslodzītās sievietes tika pārvietotas uz [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas koncentrācijas nometni]], kas atradās uz ziemeļiem no Berlīnes. Avotu sniegtā informācija liecina, ka sistēma Šturmu nesalauza. Ir atsauce uz viņu kā uz "Austrijas komunisti un visu amatu meistari, [kura] mācīja "studentiem": kā uzcelt žogus, iesist naglas un atlauzt slēdzenes", un arī vadīja diskusijas par [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] "Karu un mieru" no tualetē atrastās grāmatas. Rāvensbrikā viņa arī turpināja vadīt savu "Šturmas kolonnu", kurā strādāja pie lietu labošanas. Nometnes vadība viņu sāka uzskatīt par "uzticamu ieslodzīto", un 1941. gadā viņu nolīga par mājkalponi koncentrācijas nometnes ārsts Valters Zontāgs. Vēlāk viņa atcerējās, kā bija klāt, kad Zontāgs sita savu sievu, būdams pārāk piedzēries, lai uztrauktos par to, ka Šturma stāv blakus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=If This Is A Woman: Inside Ravensbruck: Hitler's Concentration Camp for Women|url=https://books.google.lv/books?id=_UVzAwAAQBAJ&pg=PT109&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Little, Brown Book Group|date=2015-01-15|isbn=978-0-7481-1243-2|first=Sarah|last=Helm}}</ref> == Pēc kara == Karam beidzoties, 1945. gada 30. aprīlī Hanna Šturma iznāca no koncentrācijas nometnes smagi psiholoģiski traumēta. Vēl bija vairāk nekā desmit gadu, līdz viņas izdzīvojusī meita un četri mazbērni tiks atbrīvoti no Padomju Savienības izsūtījuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doew.at/erinnern/biographien/oesterreichische-stalin-opfer-bis-1945/stalin-opfer-s/sturm-therese|title=DÖW - Erinnern - Biographien - Österreichische Stalin-Opfer bis 1945 - Stalin-Opfer: S - Sturm, Therese|website=www.doew.at|access-date=2026-04-04}}</ref> un tūlītēja prioritāte bija vienkārša izdzīvošana. Viņa atgriezās Burgenlandē. Koncentrācijas nometnes izdzīvojušajiem nebija paredzēta nekāda kompensācija līdz 1948. gadam, un pirmajos pēckara gados viņa cieta materiālas grūtības, savukārt kā neērtas etniskās minoritātes, Burgenlandes horvātu, pārstāve viņa palika zināmā mērā svešiniece, jo jaunā Austrija, joprojām atrazdamās ārvalstu militārajā okupācijā, centās izkļūt no savas sāpīgās nesenās vēstures. Koncentrācijas nometnes eksistence turpinājās viņas murgos.<ref name=":1" /> Taču viņa nepadevās. Viņa vairākas reizes liecināja bijušo Rāvensbrikas nometnes sargu tiesas procesos. Savā dzimtajā pilsētā Neifeldē viņa pati savām rokām uzcēla māju. Līdz 1958. gadam viņa bija sagatavojusi savu autobiogrāfiju, taču pagāja vēl 24 gadi, līdz viņa atrada tai izdevēju.<ref name=":1" /> 1984. gadā Hanna Šturma nomira savas meitas ģimenes mājā Zagrebā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas cilvēki]] oej78yvr9fpc0yt0hfcxv4ebzl2b0rm Edvīns Inglends Sen Furnjē 0 628328 4452701 4452111 2026-04-10T16:57:27Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: =en-gb → =en (5), en-AU → en using [[Project:AWB|AWB]] 4452701 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Edvīns Inglends Sant Furnjē | image = | imagesize = | caption = | birthname = Richard England Sant Fournier | birthdate = {{dat|1908|}} | location = {{vieta|Malta|Slima}} | deathdate = {{dat|1969|4|19}} | deathplace = | nationality = | field = [[arhitektūra]] | training = [[Maltas Universitāte]] | movement = [[modernisms]] | famous works = ''Rialto'' kinoteātris [[Bormla|Bormlā]], Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]] | patrons = | awards = }} [[Attēls:Cinema_Rialto,_Bormla.jpg|thumb|300x300px|Kino Rialto, Bormla]] '''Edvīns Inglends Sant Furnjē''' (1908—1969) bija [[Maltieši|maltiešu]] [[arhitekts]]. Bija pazīstams ar saviem novatoriskajiem [[Modernisms|modernisma]] dizainiem [[Malta|Maltā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], apvienojot modernisma stilu ar vietējo kontekstu, lai atjaunotu un no jauna definētu salas arhitektūras ainavu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studiointernational.com/book-review-modernist-malta-the-architectural-legacy|title=Book review: Modernist Malta: The Architectural Legacy|website=www.studiointernational.com|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref> Viņa lielākais praktiskais ieguldījums ir kinoteātris "Rialto" Kospikuā ([[Bormla|Bormlā]]), kas celts laikā no 1954. līdz 1956. gadam; tagad tā ir II pakāpes aizsargājama ēka.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/opinion-renovating-regenerating-rialto-cottonera.1041782|title=Opinion: Renovating and regenerating the Rialto|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2023-07-06|language=en}}</ref> Furnjē kantoris radīja arī ievērojamus modernisma darbus, piemēram, izstāžu zāli [[Slīma|Slīmā]] 1967. gadā, kas izcēlās ar savu labi artikulēto struktūru un novatorisko formu. Inglenda Sen Furnjē dizaini, kuros bieži vien bija iekļauti drosmīgi materiāli un formas, iedvesmojoties no globālā modernisma, palīdzēja Maltai pozicionēt sevi kā pamanāmu spēlētāju 20. gadsimta vidus arhitektūrā.<ref name=":0" /> Viņš apprecēja [[Grāfs|marķīzi]] Adelīni Kasāru Dezēnu, ar kuru viņam piedzima vienīgais dēls [[Ričards Inglends]], kurš kļuva par vēl pazīstamāku arhitektu. Kopā ar dēlu viņs izveidoja arhitektu biroju "England and England". == Dzīvesgājums == Edvīns Inglends Sant Furnjē piedzima 1908. gadā [[Slīma|Slīmā]], Maltā, ievērojamas maltiešu muižniecības ģimenē. Viņa tēvs Giljelmo Inglends un māte, [[Grāfs|grāfiene]] Marija Sant Furnjē (dzimusi 1874. gadā), saistīja ģimeni ar prestižo Sant Furnjē dzimtu, kuras izcelsme meklējama 16. gadsimtā, pateicoties vergu atbrīvošanai, ko veica korsārs [[Nikola de Saids]], un sekojošajiem dižciltīgo tituliem, ko 1770. gadā piešķīra imperatore [[Marija Terēzija]], tostarp grāfam Santam un grāfam Furnjē de Pauzjē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltagenealogy.com/sanctu/|title=Sanctu|last=bohemia|website=Maltagenealogy|access-date=2026-04-06|date=2018-11-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MN/Fournier.html|title=Maltese Nobility - Fournier|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}</ref> Marijas tēvs, grāfs Džordžo Sant Furnjē (dzimis 1817. gadā), bija apprecējis marķīzi Paolīnu Apapu Boloņu, vēl vairāk nostiprinot ģimeni Maltas aristokrātiskajos tīklos, kas bija saistīti ar vēsturiskām lēņu muižām un administratīvajām privilēģijām.<ref name=":2" /> Uzvārds Sant ir radies no "Santi", kas apzīmēja de Saīda rezidenci, un 19. gadsimta laulību savienību rezultātā saplūda ar uzvārdu Furnjē, līdz 20. gadsimta sākumam padarot ģimeni par vienu no Maltas bagātākajām un ietekmīgākajām dižciltīgo dzimtām. Neskatoties uz [[Feodālisms|feodālās]] varas sabrukumu Eiropā 19. gadsimta sākumā, vietējā aristokrātija saglabāja priekšrocības sabiedriskos un svinīgos pasākumos, laulībās ar Eiropas aristokrātiju un amatos civilajā pārvaldē.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MNINFO/maltesenobilityhistory.html|title=The Maltese Nobility in Maltese History|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}</ref> Šīs izcelsmes dēļ aristokrātiskā audzināšana Slīmā, plaukstošā piekrastes pilsētā un faktiski galvaspilsētas [[Valleta]]s ziemeļu piepilsētā, iepazīstināja jauno Edvīnu ar kultūras patronāžas, britu apbalvojumu un lingvistisku debašu pasauli starp angļu un [[Itālija|itāļu]] ietekmēm, veidojot viņa personību Maltas koloniālās identitātes apstākļos.<ref name=":3" /> === Arhitektūras mācības === Starpkaru periodā topošie arhitekti (periti) Maltā apmācījās saskaņā ar formalizētajām izglītības programmām, ko noteica britu koloniālā vara. 1919. gada Arhitektu rīkojums regulēja profesiju, pieprasot praktizējošiem arhitektiem saņemt gubernatora atļauju un ierobežojot licencētu arhitektu un būvinženieru skaitu. Šī sistēma uzsvēra integrētu apmācību arhitektūrā un inženierzinātnēs, kuras centrā bija [[Maltas Universitāte]]s Inženierzinātņu un arhitektūras fakultāte, kas tika izveidota 1915. gadā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamratalperiti.org/profession/what-is-a-perit/|title=History of the Profession|website=Kamra tal-Periti|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vassallohistory.wordpress.com/the-maltese-perit-in-history/|title=The Maltese ‘Perit’ in History|website=Vassallo History|access-date=2026-04-06|date=2014-06-14|language=en}}</ref> Uzņemšana fakultātē notika reizi trīs gados.<ref name=":4" /> == Profesionālā karjera == === Starpkaru laikmets === Edvīns Inglends Sant Furnjē sāka profesionālo darbību Maltā 1930. gados, neilgi pēc arhitektūras studiju pabeigšanas. Viņš nodibināja vietējo maltiešu arhitektūras firmu, kas kļuva pazīstama ar starptautisko stilu pielāgošanu vietējiem apstākļiem.<ref name=":0" /> Starpkaru periodu Maltā iezīmēja ievērojama fašistiskās Itālijas kultūras un politiskā ietekme, ņemot vērā salas tuvumu un vēsturiskās [[itāļu valodas]] saites, kas attiecās arī uz tādām arhitektūras tendencēm kā racionālisms un klasicisms.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Camilleri|first=Mark|date=2021-01-01|title=The Fascist Dalliances of the Maltese before the Second World War|url=https://www.academia.edu/62555082/The_Fascist_Dalliances_of_the_Maltese_before_the_Second_World_War|journal=Fascism|doi=10.1163/22116257-BJA10005}}</ref> Furnjē agrīnā stilistiskā evolūcija balstījās uz šīm Eiropas straumēm, mazāka mēroga projektos tās apvienojot ar maltiešu elementiem.<ref name=":0" /> Starp retajiem dokumentētajiem pirmskara darbiem Furnjē eksperimentēja ar sabiedriskām un komerciālām ēkām, tostarp projektējot kinoteātrus un teātrus, piemēram, Pandoras teātri [[Zejtuna|Zejtunā]] (projektēts fašisma estētikā), kas atspoguļoja starpkaru Eiropā populāro monumentālo, tomēr funkcionālo estētiku.<ref name=":5">[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA048.pdf the Architect. Modernist Malta. The Architectural Legacy]</ref><ref name=":6">[https://wirtizzejtun.com/wp-content/uploads/2024/02/proposed-scheduling_zejtun_feb2021.pdf Wirt iž-Žejtun. The Pandora Theatre, Triq il-Ħerba — Grade 2]</ref> === Pēckara laikmets === Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Inglends Sant Furnjē mainīja savu arhitektūras stilu modernisma virzienā, reaģējot uz Maltas steidzamajām vajadzībām pēc funkcionālas un efektīvas pārbūves kara laika bombardēšanas radīto plašo postījumu apstākļos. Šo evolūciju veicināja salas ekonomikas atveseļošanās centieni 1940. gadu beigās un 1950. gados, kad tādi arhitekti kā Furnjē deva priekšroku racionalizētām formām un vienkāršotām ģeometrijām, lai veicinātu ātru rekonstrukciju, izmantojot vietēji pieejamos materiālus, piemēram, dzelzsbetonu.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/protecting-the-most-significant-buildings-monuments-and-features-of.344828|title=Protecting the most significant buildings, monuments and features of Maltese islands (56)|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2011-01-11|language=en}}</ref> Furnjē pēckara pasūtījumiem bija izšķiroša loma Maltas publiskajā un komerciālajā sektorā, dodot ieguldījumu valdības vadītajos pārbūves plānos teritorijās blakus galvaspilsētai, piemēram, Kospikuā Trejpilsētās, kas bija cietušas nopietnus postījumus. Viņš koncentrējās uz konstrukcijām, kas līdzsvaroja estētisko inovāciju ar praktiskumu, pielāgojot starptautiskās modernisma ietekmes, piemēram, no Eiropas pēckara racionālisma, Maltas Vidusjūras klimatam un tradicionālajām būvniecības tehnikām, tostarp vietējā akmens izmantošanu izturībai pret mitrumu un karstumu.<ref name=":0" /><ref name=":7" /> Šajā periodā Furnjē pievienojās globālajām tendencēm, piemēram, lika uzsvaru uz tīrām līnijām un minimālu ornamentāciju. Viņa ieguldījums palīdzēja virzīt Maltas arhitektūru uz efektīvu vienkāršotību, veicinot sociālo atveseļošanos un modernizāciju.<ref name=":5" /> == Darbi == === Rialto kinoteātris Kospikuā (1954—1956) === Par viņa galveno darbu tiek uzskatīts Rialto kinoteātris Bormlā (Kospikuas reģionā), kas projektēts modernisma stilā,<ref>[https://www.facebook.com/planningauthority/videos/580655059315273/ Planning Authority. Protected Historical Buildings in Malta.] 2020. gada 17. jūnijs</ref> aizstājot agrāku kinoteātri, kas tika iznīcināts Otrā pasaules kara bombardēšanas laikā. Ēka ir interesanta ar augsti arkveida kobaltzilām vitrāžām, vertikālām atverēm un izliektu centrālo ornamentu uz slīpa jumta, kas viss saistās ar [[Art Deco]] estētisko kustību.<ref name=":1" /> Klasisko trīsstūrveida [[Frontons|frontonu]] gan bija aizstājusi vienkāršota četrstūra struktūra.<ref name="muscat2016">{{Grāmatas atsauce|last=Muscat|first=Mark Geoffrey|title=Maltese Architecture 1900–1970: Progress and Innovations|date=2016|publisher=Fondazzjoni Patrimonju Malti|location=[[Valletta]]|isbn=9789990932065|pages=20, 100}}</ref> Atklāšanas laikā Rialto bija viens no lielākajiem Maltas kinoteātriem ar 1100 sēdvietām un kalpoja par svarīgu Kotoneras reģiona sociālo un kultūras centru līdz tā slēgšanai 1988. gadā. Tas tika celta platleņķa filmām ar stereofonisko skaņu. Rialto kinoteātris tika likvidēts 1988. gadā un tagad nams pieder Maltas Leiboristu partijai, kas to iegādājās pēc slēgšanas un pārveidoja par konferenču zāli, lai gan liela daļa no sākotnējā interjera ir zudusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.locandalagelsomina.com/the-latest/art-moderne-architectural-beauty-of-cospicuas-rialto-cinema|title=Art Moderne architectural beauty of Cospicua's Rialto Cinema — Locanda La Gelsomina|website=Locanda La Gelsomina {{!}} Boutique Hotel in Malta {{!}} Luxury & Wellness|access-date=2026-04-06|date=2018-08-12|language=en}}</ref> Kopš 2010. gada tas iekļauts 2. pakāpes arhitektūras aizsardzības programmā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cinemaheritagegroup.org/documents/TimesofMalta2012-01-25.pdf|title=Wayback Machine|website=www.cinemaheritagegroup.org|access-date=2026-04-06}}</ref> un notiek diskusijas par restaurāciju, lai atdzīvinātu tā lomu kā kopienas kultūras telpai.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2016-03-28/local-news/MEPA-application-to-turn-Rialto-Theatre-into-mosque-is-fake-6736155531|title=Updated: MEPA application to turn Rialto Theatre into mosque is fake; police asked to investigate - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-06}}</ref> === Pandoras teātris Zejtunā === Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]] ir Edvīna Inglenda Sant Furnjē karjeras vidusposma nozīmīgs projekts, kas ilustrē viņa pāreju uz funkcionālo modernismu pēckara maltiešu arhitektūrā. Teātris, kas tika sākts projektēt jau pirms kara un uzcelts laikā no 1950. līdz 1955. gadam, tika īpaši projektēts kā kinoteātris, lai apmierinātu kopienas izklaides vajadzības Zejtunas ciematā valsts dienvidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/teatru-malta-hosted-in-zejtun.658957|title=Teatru Malta hosted in Żejtun|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2017-09-26|language=en}}</ref> Tā fasādi iedvesmojusi fašistiskā arhitektūra, ko raksturo simetriska kompozīcija, drosmīgas horizontālas līnijas un minimāls ornamentējums, kas joprojām bija izplatītas starpkaru periodā, taču Furnjē pielāgoja šos elementus vienkāršākai, askētiskai estētikai, kas atspoguļo pēckara resursu ierobežojumus un modernisma principus, kuros lietderība ir svarīgāka par vizuālo varenību.<ref name=":6" /> Strukturāli teātris prioritāri piešķir filmu projekcijas funkcionalitātei, un auditorijas izkārtojums dod pēc iespējas netraucētu redzamību un optimālus skata leņķus auditorijai, kas sēž vienā plaknē.<ref name=":8">[https://newsbook.com.mt/en/watch-teatru-pandora-a-blast-from-the-past/ Newsbook. Teatru Pandora — a blast from the past]</ref> Ieejas estētika apvieno iespaidīgo, tomēr atturīgo fašisma iedvesmoto fasādi ar efektīvu proscēnija arku skatuvi, veicinot nemanāmu pāreju starp kinoteātra seansiem un dzīvajiem priekšnesumiem, vienlaikus pielāgojoties 1950. gadu kinoteātru projekcijas iekārtu tehniskajām prasībām. Vietējā izklaides vēsturē Pandoras teātrim bija būtiska loma kā vienai no trim Zejtunas 20. gadsimta norišu vietām, kas no tā atklāšanas 1956. gadā līdz 1983. gadam galvenokārt darbojās kā kinoteātris, kad tas pārgāja uz kopienas pasākumu un teātra izrāžu rīkošanu Zejtunas grupu kluba vadībā.<ref name=":6" /><ref name=":8" /> Kopš dibināšanas tas piederēja mūzikas klubam, un tas saglabājis savu sākotnējo struktūru, neskatoties uz nelielām izmaiņām mūsdienīgai izmantošanai, piemēram, atjauninātu apgaismojumu mūsdienu izrādēm. 2021. gadā mantojuma grupa ''Wirt iż-Żejtun'' ierosināja to iekļaut 2. pakāpes aizsargājamās arhitektūras sarakstā. === Komerciālās un citas ēkas === Edvīna Englanda Sant Furnjē arhitektūras prakse neaprobežojās tikai ar izklaides vietām, aptverot funkcionālas komerciālas un rūpnieciskas celtnes, atspoguļojot viņa pēckara uzsvaru uz modernisma principiem. Viņa projektu praktiskums un tīrās līnijas kalpoja augošajām vietējām nozarēm 1950. gadu būvniecības uzplaukuma laikā.<ref name=":9">[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA046.pdf the Architect. A new home for Joinwell]</ref> Viens spilgts piemērs ir ''Joinwell'' rūpnīca un biroji Millstrītā, Kormi, kas tika pabeigti 1950. gados 23 000 kvadrātmetru platībā. Šis komplekss bija pielāgots rūpnieciskai ražošanai, tostarp mēbeļu, matraču un tērauda rāmju logu armatūras ražošanai, pieaugot pieprasījumam..<ref name=":9" /> Komercbanku sektorā Furnjē projektēja [[Barclays Bank]] DCO filiāli Slīmā agrīnajā pēckara periodā. Šai modernisma ēkai bija raksturīga tīra, funkcionāla estētika, kas raksturīga tā laika arhitektūras tendencēm Maltā. Diemžēl tā vēlāk tika nojaukta, un vieta tika pārveidota; viņa dēls [[Ričards Inglends]] vēlāk, 1960. gados, šai vietā projektēja izstāžu zāli uzņēmumam ''Joinwell''.<ref name=":5" /><ref name=":9" /> Furnjē portfolio ietvēra arī nelielas adaptācijas dzīvojamo un baznīcas projektu ietvaros, kur viņš tradicionālajām formām pielietoja modernisma elementus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The advent of modern architecture in Malta|url=https://www.um.edu.mt/library/oar/handle/123456789/109098|publisher=Kamra Tal-Periti|date=2009|isbn=978-99932-0-692-7|first=Conrad|last=Thake}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maltas cilvēki]] [[Kategorija:Arhitekti]] 7rhq7dcl3d5sxzel80mqqkupzzsytds Nacionālā portretu galerija (Londona) 0 628361 4452877 4451166 2026-04-11T05:11:45Z Bai-Bot 60304 P373: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{url| → {{URL|, url-status= → dead-url= using [[Project:AWB|AWB]] 4452877 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Nacionālā portretu galerija | native_name = ''National Portrait Gallery'' | image = National Portrait Gallery, London, June 2023 34.jpg | imagesize = | caption = Galvenā ieeja 2023. gada jūnijā | map_type = Londonas centrs#Londona | map_size = | latd = 51 | latm = 50 | lats = 0.94 | latNS = N | longd = 0 | longm = 1 | longs = 28.1 | longEW = W | established = {{dat|1856}} | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona|Svētā Mārtiņa laukums}} | type = [[Mākslas muzejs]] | collection = 195 000 portreti | visitors = 1 523 447<ref name=ALVA>{{tīmekļa atsauce |title=LATEST VISITOR FIGURES |website=ALVA|url=https://www.alva.org.uk/details.cfm?p=423 |access-date=20 March 2026}}</ref> | director = Viktorija Sidella | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{URL|https://www.npg.org.uk/}} }} '''Nacionālā portretu galerija''' (NPG) ir [[māksla]]s [[galerija]] [[Londona|Londonā]], kurā atrodas vēsturiski nozīmīgu un slavenu [[briti|britu]] [[portrets|portretu]] kolekcija. Kad tā tika atvērta 1856. gadā, tā, iespējams, bija pirmā nacionālā publiskā galerija pasaulē, kas bija veltīta portretiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=National Portrait Gallery: About |url=http://www.artinfo.com/galleryguide/18664/5243/about/national-portrait-gallery-london/ |dead-url= |publisher=ARTINFO |year=2008 |access-date=30 July 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20081204010257/http://www.artinfo.com/galleryguide/18664/5243/about/national-portrait-gallery-london/ |archive-date=4 December 2008 |df=}}</ref> Galerija 1896. gadā pārcēlās uz savu pašreizējo atrašanās vietu Svētā Mārtiņa laukumā, netālu no [[Trafalgaras laukums|Trafalgaras laukuma]], blakus [[Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)|Nacionālajai galerijai]]. Nacionālajai portretu galerijai ir arī reģionālās filiāles ''Beningbrough Hall'' [[Jorkšīra|Jorkšīrā]] un ''Montacute House'' [[Somerseta|Somersetā]]. Tā nav saistīta ar Skotijas Nacionālo portretu galeriju Edinburgā, ar kuru tās darbības joma pārklājas. Galerija ir nerezidentu publiska iestāde, ko sponsorē [[Lielbritānija]]s Kultūras, mediju un sporta departaments. == Vēsture == Muzeja pirmais ieguvums bija [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] Šandosa portrets. Galerija apmeklētājiem durvis vēra 1859. gadā. Portreti ir izvietoti telpās, pamatojoties uz attēloto cilvēku dzīves ilgumu, sākot ar [[Tjudoru dinastija|Tjudoru]] laikmetu. Papildinot kolekciju, prioritāte tika piešķirta portreta vēsturiskajai un kultūras nozīmei, nevis darba mākslinieciskajai vērtībai. Līdz ar to līdz 1969. gadam bija aizliegts iegādāties dzīvu britu portretus. Galerijā ir maz slavenu kontinentālo mākslinieku darbu; tie galvenokārt sastāv no [[Hanss Holbeins Jaunākais|Holbeina]], [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] un [[Antoniss van Deiks|van Deika]] britu monarhu un viņu svītas locekļu portretiem. 20. gadsimta beigās vairākas vecas aristokrātu muižas visā Anglijā tika pārveidotas par Nacionālās portretu galerijas filiālēm. Starp tām ir ''Montacute House'' Montekatā, Somersetā — rets Elizabetes laika dzīvojamās arhitektūras piemērs. Galerijā atrodas liela teātra fotogrāfiju kolekcija, tostarp daudzi aktrišu Minnijas Terijas, Dorotijas Dīnas un Konijas Gilkristas attēli. 2009. gadā galerija draudēja ar tiesvedību pret [[Wikimedia Foundation]] par vairāku tūkstošu augstas kvalitātes publiskā domēna gleznu fotogrāfiju (lielākoties uzņemtu muzeja digitalizācijas programmas ietvaros un pieejamas muzeja oficiālajā tīmekļa vietnē) ievietošanu [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]]. 2012. gadā galerija atļāva bez maksas, nekomerciāli izmantot 53 000 relatīvi zemas izšķirtspējas attēlus ar tās kolekcijas priekšmetiem. == Galerija == <gallery mode="packed" heights="160"> file:Sir_Walter_Raleigh_oval_portrait_by_Nicholas_Hilliard.jpg|''[[Valters Ralejs]]'', [[Nikolass Hiliards|Nikolasa Hiliarda]] miniatūra file:Venetia, Lady Digby by Sir Anthony Van Dyck.jpg|''Lēdija Digbija'', [[Antoniss van Deiks|Antonisa van Deika]] glezna file:Johann Christian Bach by Thomas Gainsborough.jpg|''[[Johans Kristiāns Bahs]]'', [[Tomass Geinsboro|Tomasa Geinsboro]] glezna file:Giuseppe Baretti by Sir Joshua Reynolds.jpg|''Džuzepe Bareti'', [[Džošua Reinoldss|Džošua Reinoldsa]] glezna file:CHANDOS3.jpg|'' Šekspīra [[Čandosa portrets]]'', [[Džons Teilors|Džona Teilora]] glezna File:Inigo Jones by Sir Anthony Van Dyck.jpg|thumb|[[Inigo Džonss]], 1636. gada portrets </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=vB-ItP1_K1I RIBA Stirling Prize 2024 shortlist: National Portrait Gallery] {{māksla-aizmetnis}} [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Londona]] tux9gre3idqsllzwijqdofzsgjvrqwv Seredža 0 628476 4452679 4451659 2026-04-10T16:25:05Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Seredžus]] uz [[Seredža]]: pēc grāmatas 4451659 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Seredžus | official_name = ''Seredžius'' | settlement_type = miests | image_skyline = Seredžius, ženklas.JPG | image_caption = Seredžus 720 gadu jubilejas piemiņas zīme | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Seredžus seņūnija]] | area_total_km2 = 1.69 | population_total = 461 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 04 | lats = 59 | latNS = N | longd = 23 | longm = 24 | longs = 54 | longEW = E | elevation_m = 45 | website = }} '''Seredžus''' ({{val|lt|Seredžius}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]], [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie [[Dubīsa]]s upes ietekas [[Nemuna|Nemunā]], 42 kilometrus uz austrumiem no [[Jurbarka]]s, pie stratēģiski nozīmīgā autoceļa [[Kauņa]]—[[Klaipēda]] (t.s. Panemunes ceļa). == Vēsture == Seredžus ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām vietām Lietuvā. Tā nosaukums cēlies no slāvu cilmes vārda ''sereda'' — ‘trešdiena’, kas norāda uz šeit vēsturiski notikušajiem trešdienas tirgiem. Miests rakstos pirmo reizi minēts 13. gadsimtā saistībā ar cīņām pret krustnešiem — šeit atradās [[Vācu ordeņa valsts|Teitoņu ordeņa]] Dubīsas pils. Seredžus ir cieši saistīts ar leģendu par Palemonu — romiešu aristokrātu, kurš esot bēdzis no imperatora [[Nerons|Nerona]] un apmeties pie Nemunas, kļūstot par Lietuvas kunigaišu dinastijas pamatlicēju. Šī leģenda joprojām ir dzīva vietējā folklorā un tūrismā. Kā miests Seredžus minēts kopš 16. gadsimta visus. Padomju periodā Seredžus bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās augļkopībā un lopkopībā. 1999. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Seredžus (Palemona) pilskalns: viens no iespaidīgākajiem pilskalniem Lietuvā. No tā virsotnes paveras plaša Nemunas un Dubīsas upju ieleju panorāma. Uzskata, ka šeit atradusies senā Pieštves pils. * Seredžus Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1908. līdz 1913. gadam neorenesanses stilā. Tā ir monumentāla celtne, kas labi saskatāma no Nemunas pretējā krasta. * Vēsturiskā miesta apbūve: Seredžum raksturīga apbūve, kas izvietota uz upes terasēm, veidojot gleznainu ielu ainavu. * Piemineklis Stasim Šimkum: veltīts slavenajam lietuviešu komponistam un diriģentam, kurš dzimis netālajā Motītišķu ciemā un kura vārds ir cieši saistīts ar miesta kultūras dzīvi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Seredžus Stasa Šimkus pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Seredžus ir nozīmīgs tūrisma pieturpunkts Panemunes ceļā, piesaistot apmeklētājus ar dabas ainavām un vēstures liecībām. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu tūristiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.jurbarkas.lt/ Jurbarkas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Jurbarkas rajona pašvaldība]] hx6kqdusrgglog265td5hrny1me3p6g 4452683 4452679 2026-04-10T16:26:41Z Kikos 3705 4452683 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Seredža | official_name = ''Seredžius'' | settlement_type = miests | image_skyline = Seredžius, ženklas.JPG | image_caption = Seredžas 720 gadu jubilejas piemiņas zīme | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Seredžas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.69 | population_total = 461 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 04 | lats = 59 | latNS = N | longd = 23 | longm = 24 | longs = 54 | longEW = E | elevation_m = 45 | website = }} '''Seredža''' ({{val|lt|Seredžius}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]], [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie [[Dubīsa]]s upes ietekas [[Nemuna|Nemunā]], 42 kilometrus uz austrumiem no [[Jurbarka]]s, pie stratēģiski nozīmīgā autoceļa [[Kauņa]]—[[Klaipēda]] (t.s. Panemunes ceļa). == Vēsture == Seredža ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām vietām Lietuvā. Tā nosaukums cēlies no slāvu cilmes vārda ''sereda'' — ‘trešdiena’, kas norāda uz šeit vēsturiski notikušajiem trešdienas tirgiem. Miests rakstos pirmo reizi minēts 13. gadsimtā saistībā ar cīņām pret krustnešiem — šeit atradās [[Vācu ordeņa valsts|Teitoņu ordeņa]] Dubīsas pils. Seredža ir cieši saistīts ar leģendu par Palemonu — romiešu aristokrātu, kurš esot bēdzis no imperatora [[Nerons|Nerona]] un apmeties pie Nemunas, kļūstot par Lietuvas kunigaišu dinastijas pamatlicēju. Šī leģenda joprojām ir dzīva vietējā folklorā un tūrismā. Kā miests Seredžus minēts kopš 16. gadsimta visus. Padomju periodā Seredža bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās augļkopībā un lopkopībā. 1999. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Seredžas (Palemona) pilskalns: viens no iespaidīgākajiem pilskalniem Lietuvā. No tā virsotnes paveras plaša Nemunas un Dubīsas upju ieleju panorāma. Uzskata, ka šeit atradusies senā Pieštves pils. * Seredžas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1908. līdz 1913. gadam neorenesanses stilā. Tā ir monumentāla celtne, kas labi saskatāma no Nemunas pretējā krasta. * Vēsturiskā miesta apbūve: Seredžai raksturīga apbūve, kas izvietota uz upes terasēm, veidojot gleznainu ielu ainavu. * Piemineklis Stasim Šimkum: veltīts slavenajam lietuviešu komponistam un diriģentam, kurš dzimis netālajā Motītišķu ciemā un kura vārds ir cieši saistīts ar miesta kultūras dzīvi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Seredžas Stasa Šimkus pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Seredža ir nozīmīgs tūrisma pieturpunkts Panemunes ceļā, piesaistot apmeklētājus ar dabas ainavām un vēstures liecībām. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu tūristiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.jurbarkas.lt/ Jurbarkas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Jurbarkas rajona pašvaldība]] ilpauazkppbehm5iibr34phvfmm19gp Seredžius 0 628477 4452770 4451660 2026-04-10T19:21:22Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Seredžus]] to [[Seredža]] 4452770 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Seredža]] lx5t25cx8d90oqkhqyuomfbw8gqxjoh Diskusija:Seredža 1 628507 4452681 4451788 2026-04-10T16:25:06Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Seredžus]] uz [[Diskusija:Seredža]]: pēc grāmatas 4451788 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |tēma = daba un ģeogrāfija |valsts = Lietuva }} i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq Zejtuna 0 628599 4452696 4452467 2026-04-10T16:48:53Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Historical populations → {{iedzīvotāju skaita izmaiņas, =en-gb → =en (6) using [[Project:AWB|AWB]] 4452696 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zejtuna | native_name = ''Iż-Żejtun'' | settlement_type = | image_skyline = Zejtun Malta town view.png | image_caption = Gaisa skats uz pilsētu | image_flag = Flag of Żejtun.svg | image_shield = Zejtun coa.svg | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumu rajons (Malta)|Dienvidaustrumu]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 7,4 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 11386 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 35 | latm = 51 | lats = 20 | latNS = N | longd = 14 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 60 | website = http://www.zejtunlocalcouncil.com/ | footnotes = }} '''Zejtuna''' ({{val|mt|Iż-Żejtun}}, {{IPA2|ɪzːɛɪ̯ˈtuːn}}) ir pilsēta [[Malta]]s [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģionā]], kurā dzīvo nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Zejtuna agrāk bija pazīstama kā '''Belanda''', šo nosaukumu (''Città Beland'') kopā ar pilsētas statusu 1797. gada 30. decembrī piešķīra [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas bruņinieku ordeņa]] [[lielmestrs]] Ferdinands fon Hompešs cu Bolheims.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guidememalta.com/en/223-years-ago-grand-master-hompesch-named-zejtun-as-citta-beland|title=223 years ago, Grand Master Hompesch named Zejtun as ‘Citta Beland’|website=www.guidememalta.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Pirms tam ciems ar tobrīd jau ap 6000 iedzīvotājiem saucās tā draudzes vārdā '''Santakaterina''' (''Casale Santa Caterina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mhs.eu.pn/mh2/19816.html|title=O Melita infelix|website=mhs.eu.pn|access-date=2026-04-08}}</ref> Vecās pilsētas abi kodoli Biskallina un Halbisbuta lielā mērā saglabā savas šaurās viduslaiku ielas un senās robežas. Vismaz kopš 19. gadsimta nosaukums "Zejtuna" apzīmējis pilsētu, kas attīstījās ap šiem diviem centrālajiem ciemiem.<ref>Church Missionary Society (1819). ''Missionary Register. Vol. 7''. Seeley, Jackson, & Halliday. p. 365.</ref> Kopā ar vairākiem maziem ciematiem apkārtnē šī mikroaglomerācija veido Zejtunas pilsētu un vienu no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]], kuru pārvalda vietējā padome. Vairāku gadsimtu gaitā Zejtunas teritorija [[urbanizācija]]s dēļ zaudēja vairākus izaugušus par pilsētām ciematus, kas kādreiz bija daļa no tās teritorijas, kura sākotnēji aptvēra lielāko daļu [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu. Pilsēta piedzīvoja attīstību 20. gadsimta 70. un 80. gados, pabeidzot daudzus infrastruktūras un pilsētvides projektus, kas paredzēti, lai mazinātu mājokļu trūkuma spiedienu, kā rezultātā ievērojami palielinājās pilsētas iedzīvotāju skaits.<ref name=":0">[https://www.pa.org.mt/en/local-plan-details/file.aspx?f=1037 ''South Malta Local Plan''.] Malta: MEPA. 2006. pp. 181—185.</ref> Tiek apgalvots, ka pilsēta un tās apkārtējie ciemi ir tipiskas maltiešu dzīves attēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Malta: blue-water island|url=http://archive.org/details/maltabluewateris00hogg|publisher=South Brunswick [N.J.] A. S. Barnes|date=1968|first=Garry|last=Hogg}}</ref> Zejtunai ir nozīmīgs ieguldījums salu vēsturē, mākslā un tirdzniecībā. Arī viens no valsts galvenajiem rūpniecības rajoniem, Bulebela, atrodas pilsētas robežās uz ziemeļiem no centra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.m-i-p.org/en/business/industrial-zones|title=Industrial Zones {{!}} Malta Enterprise|website=www.m-i-p.org|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Zejtunā atrodas vairāki nozīmīgi arhitektūras mantojuma objekti, jo īpaši Svētās Katrīnas draudzes baznīca, Svētās Katrīnas vecā baznīca, kas pazīstama arī kā Svētā Gregora baznīca, daudzas kapelas un romiešu villas paliekas. Zejtunas draudze ir viena no vecākajām salās un pastāvēja jau 1436. gadā. Sākotnējā draudzes baznīca tika uzcelta 12. gadsimtā un pārbūvēta 1492. gadā.<ref>[https://web.archive.org/web/20130809061510/http://maltadiocese.org/posts/detail/zejtun "Santa Katerina Verġni u Martri magħrufa bħala ta' San Girgor". Diocese of Malta.]</ref> == Toponīmija == Pilsētas vārda "Żejtun" etimoloģija ir pētīta gadsimtiem ilgi. Tas savu nosaukumu ieguvis no [[Sicīlijas arābu valoda|sicīliešu arābu valodas]] vārda, kas apzīmē olīvas — ''zaytun'' ([[Arābu valoda|arābu valodā]]: الزيتون), kas viena no senajām lauksaimniecības nozarēm Maltā. To apstiprināja 18. gadsimta ceļotājs Čantars, kurš rakstīja, ka "...pilsēta bija ļoti patīkama, pateicoties lielajam olīvu biržu skaitam, no kurienes tā cēlusies un joprojām saglabā nosaukumu ''Zeitun'', kas nozīmē olīvas augli; pastāv arī tradīcija, ka šeit lielos daudzumos ražota olīveļļa."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=De antiqua inscriptione nuper effosa in Melitae urbe notabili dissertatio comitis|url=https://books.google.lv/books?id=jeSltgAACAAJ&redir_esc=y|date=1749|first=Giovanni Antonio|last=Ciantar}}</ref> Tomēr vēsturnieki strīdas par nosaukuma izcelsmes laiku un tā apzīmēto teritoriju. == Ģeogrāfija == Zejtunas centrs atrodas kalnā, kas paceļas 60 metrus virs jūras līmeņa. Ziemeļos iezīmē Vjed iz-Ziju ieleja, kas atdala Zejtunu no Taršīnas. Vēl vienu ieleju, Vjed iz-Zringu, daļēji aizsedz Bulebelas rūpnieciskā zona<ref name=":0" /> un vecs ceļš, kas savieno Taršīnu ar Zejtunu. Ieleja uz austrumiem vijas līkumoti, līdz pēc četriem kilometriem sasniedz Marsaškalas ostu. Dienvidos Zejtunu ierobežo lēzena nogāze, kas pēc diviem kilometriem veido plašāku Marsašlokas ostas teritoriju. Zejtunas augstāko grēdu iezīmē vēlo viduslaiku Svētās Katrīnas no Aleksandrijas kapela, kas pazīstama kā Svētā Gregora baznīca, un svarīgais Biriddehebas krustojums rietumos, no kura sākas maģistrālais ceļš uz valsts centru. Zejtunu no visām pusēm ieskauj lauku apvidi ar izteiktu plaisu starp Zejtunu un citām vietām, izņemot Biriddehebu.<ref name=":0" /> == Vēsture == === Aizvēsture un senatne === Zejtuna atrodas stratēģiski izdevīgā vietā starp trim nozīmīgām senajām ostām: [[Marsa]]s ostu austrumos un [[Marsašloka]]s un [[Marsaskala]]s ostām dienvidos. Šī teritorija bija apdzīvota kopš [[aizvēsture]]s laikiem. Vēlā [[Neolīts|neolīta]] perioda paliekas atrastas netālu no Ņaldžinvi [[Megalīts|megalītiem]], kā arī atrastas megalītu paliekas Tassilgā, kas atrastas uz pakalna starp Zejtunu un Marsašloku. Ņaldžinvi tempļa paliekas atrastas svētā Niklāva kapelas tuvumā starp Zejtunu un Tassilgas templi.<ref name=":1">Trump, David Hilary (2002). ''Malta: Prehistory and Temples.'' Malta: Midsea Books Limited. p. 191. ISBN 9990993939.</ref> Mūsdienās šai vietā vēl redzami daži akmens bloki. Zem augsnes varētu būt saglabājušās vēl citas paliekas, jo 1917. gadā veiktie izrakumi bija virspusēji.<ref name=":1" /> Šīs vietas joprojām tika izmantotas bronzas laikmetā, kā arī vēlākos vēstures periodos. Tika atrastas arī keramikas lauskas, uz kurām, šķiet, bijis iegravēts feniķiešu dievietes [[Astarte]]s vārds.<ref>Bonanno, Anthony (2005). ''Malta: Phoenician, Punic, and Roman.'' Malta: Midsea books. ISBN 9993270350.</ref> Citas nelielas, tagad jau zudušas atliekas bija [[menhīrs]] Marsaškalas virzienā un akmens aplis Biriddehebā.<ref>Evans, J. D. (1971). ''The prehistoric antiquities of the Maltese Islands: a survey''. Athlone Press. p. 232 — via Google Books.</ref> Izrakumu laikā gar Zejtunas dienvidu malu tika atklāta sena [[Senā Roma|romiešu]] villa.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wirtizzejtun.com/the-zejtun-roman-villa-past-and-present-excavations-of-a-multi-period-site/|title=The Żejtun Roman Villa: past and present excavations of a multi-period site|website=Wirt iż-Żejtun|access-date=2026-04-10|date=2012-08-01|language=en}}</ref> Atliekās joprojām ir redzamas oriģinālo romiešu flīžu un krāsaina apmetuma daļas. Komplekss bija apdzīvots kopš [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]], lai gan pašlaik redzamās atliekas var datēt ar [[Pūnieši|pūniešu]] periodu līdz vēlajam antīkam. Vairāk pierādījumu par seno apdzīvotību šajā apgabalā sniedz apbedījumu vietas, piemēram, apbedījumu vietas ap Svētā Gregora baznīcu, Tal-Barrani, Tal-Notbu un Bulebelu.<ref name=":2" /> Izrakumi villā apstiprina plaukstošas ​​olīveļļas ražotnes klātbūtni salas dienvidu galā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Roman and Byzantine Malta: trade and economy|publisher=Midsea Books|date=2009|location=Sta Venera, Malta|isbn=978-99932-7-245-8|series=Maltese social studies|first=Brunella|last=Bruno}}</ref> Mūsdienu vēstures pētījumi un topoloģija liecina, ka teritorija starp Zejtunu un Marsašloku tika lietota ganībām.<ref name=":3" /> === Viduslaiku Zejtuna === Līdz ar [[Romas impērijas sabrukums|Romas impērijas sabrukumu]] 5. gadsimta sākumā romiešu vara Zejtunā norietēja. Tomēr kristīgā reliģija un [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] civilizācija saglabājās, īpaši Tas-Silgā, kur virs pagānu tempļiem tika uzcelta trīsjomu [[bazilika]]. Bazilika tika izmantota līdz [[Arābu Kalifāts|arābu iebrukumam]] 870. gadā.<ref>[https://www.um.edu.mt/library/oar/bitstream/123456789/42380/1/Binder1.pdf "The early Christian remains at Tas-Silġ and San Pawl Milqi, Malta, a reconsideration of the archaeological evidence"] (PDF). Melita Historica. Retrieved 8 July 2019.</ref> Vēsturnieks Ibn Havkals rakstīja par 870. gada iebrukumu, aprakstot, kā visas salas tika depopulētas. Mūsdienu zinātnieki tomēr diskutē par to, vai iebrukums iezīmēja tiešu etnisku lūzumu, nevis tikai kultūras un reliģisku maiņu Maltas salās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/What-happened-in-Malta-after-AD-870-.446045|title=What happened in Malta after AD 870?|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2012-11-18|language=en}}</ref> Par Zejtunu arābu valdīšanas laikā ir maz zināms. Ārpus Imdinas un, iespējams, Birgu gandrīz nepastāvēja neviens ievērojams ciems. Tomēr vairāki vēlīno viduslaiku arābu vietvārdi Zejtunas apkārtnē, piemēram, Biriddeheba, Tal-Notba un Bulebea il-Kbira, liecina, ka šī teritorija tika izmantota.<ref>Wettinger, Godfrey (2000). ''Place-names of the Maltese Islands Ca. 1300-1800.'' Malta: PEG. ISBN 9990992495.</ref> Līdz ar [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normaņu]] okupāciju 1091. gadā un [[latīņu baznīca]]s varas atjaunošanu 1127. gadā sākās lēns rekristianizācijas process, kad Svētās Bazilikas klostera mūki ieradās Maltā no [[Sicīlija]]s un [[Pantellerija]]s. Viena no to uzceltajā [[Kapela|kapelām]] bija Svētās Katrīnas no Biskalinas baznīca, kas tagad pazīstama kā Svētā Gregora baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zurrieqparish.org/node/421|title=3b. The development and spreading of devotion towards St. Catherine in Europe and Malta (translated in English) {{!}} Zurrieq Parish|website=zurrieqparish.org|access-date=2026-04-10|language=mt}}</ref> Šī baznīca bija slavena visā salā ar savu vecumu, būdama viena no pirmajām, kas uzcelta Maltā pēc [[Saracēņi|saracēņu]] valdīšanas beigām.<ref name=":4">Ferris, Achille (1866). ''Descrizione storica delle chiese di Malta e Gozo.'' Malta. p. 367.</ref> 1223. gadā imperators [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pavēlēja visus Itālijas Čelano pilsētas vīriešu iedzīvotājus izraidīt uz [[Sicīlija|Sicīliju]] un Maltu. Gan Zejtunā, gan Čelano pastāvoša tradīcija apgalvo, ka daži no šiem trimdiniekiem apmetās Zejtunā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zejtunlocalcouncil.com/|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Šajā periodā salas kopienas organizācija nostādīja [[Imdina]]s pilsētas padomi pret neatkarīgo kopienu, kuras centrs bija ''Castrum Maris''. Daudzi Birgu un kaimiņu ciematu iedzīvotāji apgalvoja, ka viņiem nav jāmaksā nodokļi Imdinas pilsētas padomei, jo tie atrodas ''Castrum Maris'' jurisdikcijā. Tas attiecās uz Zejtunas iedzīvotājiem, kuri 1473. gadā atteicās maksāt nodokļus Imdinas padomei.<ref>Dalli, Charles (1993). '''Medieval Communal Organization in an Insula''r Context: Approaching the Maltese Universitas', The Making and Unmaking of the Maltese Universitas (A Supplement of Heritage). Malta: Midsea.</ref> Tomēr vēl 1494. gadā uzbrukuma gadījumā tika sagaidīts, ka Zejtunas iedzīvotāji meklēs patvērumu Imdinā.<ref>Mdina Cathedral Archives (1494). Cathedral Archives. Malta. p. Ms. 34, f.110 v.(1494).</ref> Ciemu aizsardzības trūkums un tuvums jūrai padarīja visus ciemus Maltas dienvidaustrumos pakļautus reidiem un iebrukumiem un spieda tos apvienoties neatkarīgi no ķildām miera laikā. Svētās Katrīnas kapela jau 1436. gadā bija draudzes baznīca kā viena no astoņām Maltas mātes baznīcām.<ref name=":4" /> Šī kapela atradās pusceļā starp Biskalinu un Halbisbutu, pusjūdzes attālumā no katra ciemata. Šī viduslaiku kapela tika izmantota līdz 1492. gadam, kad tā tika pārbūvēta un paplašināta līdz pašreizējam stāvoklim. Pašreizējā baznīca tika uzcelta uz vecās kapelas pamatnes, un pašreizējās ēkas [[joms]] tagad atbilst vecajām kapelas sienām. Kapela tika paplašināta 1593. gadā un vēlreiz 1603. gadā, pievienojot [[Transepta|transeptu]] un [[Altāris|altāri]]. Pievienojot transeptu, šī bija pirmā baznīca Maltā, kurai tika piešķirta [[Latīņu krusts|latīņu krusta]] forma. Zejtunas robežās joprojām varētu atrasties Svētajam Leonardam veltītas kapelas atliekas, kas celta 17. gadsimtā, bet to precīza vieta nav zināma. === Jaunie laiki === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas|1667|1222|1679|1575|1687|1607|1716|2224|1720|2375|1725|2497|1730|2643|1735|2665|1740|2989|1744|2985|1779|3610|1782|3687|1797|4665|1805|4024|1833|5250|1839|5113|1851|5188|1865|5491|1890|6720|1931|8731|1948|11980|1957|11665|1967|10440|1985|11321|1993|12164|1994|11326|1995|11314|1996|11379|1997|11519|1998|11722|1999|11649|2000|11331|2001|11841|2002|11793|2003|11810|2004|11758|2005|11713|2006|11789|2007|11777|2008|11558|2009|11388|2010|11417|2011|11368|2012|11302|2013|11252|2014|11262|2015|11245|2016|11218|type=|footnote=Avots: Status Animarum 1679 – 1833,<ref name="Fior">{{Harvnb|Fiorini|1983|p=344}}</ref> NSO 1931 – 2011,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | title=Population statistics 1993–2013 | accessdate=14 July 2014 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131220194032/https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | archive-date=20 December 2013 }}</ref> NSO 2012 – 2016<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | title=Population revisions 2012–2016 | accessdate=26 January 2019 | archive-url=https://web.archive.org/web/20190126134858/https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | archive-date=26 January 2019 }}</ref>}}Līdz 1575. gadam Zejtunas draudzē bija deviņpadsmit baznīcas, septiņas no kurām pašā Zejtunā. 1614. gada 6. jūlijā ievērojams turku spēks — sešdesmit [[Galera|galeru]] — noenkurojās Marsaskalā un Svētā Toma līcī. Turki izlaupīja Zejtunu, izpostot Svētā Gregora baznīcu un apkārtējos ciematus. Uzbrukumi turpinājās, līdz maltiešu kavalērija un vietējā milicija piespieda turku pirātus atgriezties savos kuģos. Šis uzbrukums apstiprināja Svētā Toma un Svētā Lučiāno piekrastes torņu būves nepieciešamību attiecīgi Marsaskalā un Marsašlokā. Pieaugošais iedzīvotāju skaits un draudzes plašā teritorija noveda pie reorganizācijas. 1615. gada 23. decembrī bīskaps Baldasere Kaljārietis atdalīja Zabaru no Zejtunas draudzes, savukārt Halāšaha par atsevišķu draudzi tika atzīta 1626. gada 1. janvārī. 1637. gadā lielmestrs Džovanni Paolo Laskari nolēma iekasēt 50 000 skudi nodokli no maltiešiem galvaspilsētas aizsardzības Floriānas līniju būvniecībai. Lielmestrs ignorēja maltiešu garīdzniecības protestu pret nodokli, kas bija iesniegts pāvestam [[Urbāns VIII|Urbānam VIII]]. Pāvests nostājās ordeņa pusē pret [[Lajs|lajiem]] un garīdzniecību, un lielmestrs pavēlēja nodokļu iekasētājiem sākt darbu.<ref name=":5">Hoppen, Alison (1980). ''The Fortification of Malta, 1530-1798 : The Impact on the Maltese.'' Malta: Hyphen.</ref> Iekasētāji nekavējoties sastapās ar pretestību, un septembrī Zejtunā, pirmajā ciematā, kur tika mēģināts iekasēt nodokli, sākās sacelšanās.<ref name=":5" /> Vadītāji cerēja sapulcināt cilvēkus Marsā, lai pēc tam soļotu uz [[Valleta|Valletu]] procesijā ar krustu vai kāda svētā statuju. Zejtunas draudzes priesteris bija satraukts par šiem sagatavošanās darbiem, īpaši par ieteikumiem protestā nest līdzi ieročus, un informēja bīskapu Migelu Huanu Balageru Kamarasu.<ref name=":5" /> Bīskaps nosūtīja priesteri pie inkvizitora Fabio Kidži, vēlākā pāvesta [[Aleksandrs VII|Aleksandra VII]], kurš lika viņam visu ziņot lielmestram. Pēdējais ieslodzīja sacelšanās lajus. Rīkojoties pēc Kidži ieteikuma, lielmestrs neapcietināja vietējos priesterus, pat uzskatot, ka viņi ir iesaistīti šai lietā.<ref>Borg, V. (1967). ''Fabio Chigi, Apostolic Delegate in Malta, 1634-1639. An edition of his official correspondence (with Francesco Barberini, Cardinal Nephew).'' Vatican: Biblioteca Apostolica Vaticana.</ref> Apmēram pusgadsimtu pēc dienvidaustrumu draudžu reorganizācijas vietējais muižnieks Gregorio Boniči iegādājās zemes gabalu jaunas draudzes baznīcas celtniecībai tagadējās pilsētas dienvidos.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2019-05-05/local-news/Murder-most-foul-hypothesis-over-boy-s-rape-hundreds-of-years-ago-6736207648|title=Murder most foul – hypothesis over boy’s rape hundreds of years ago - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-10}}</ref> Pamatakmeni 1692. gada 25. novembrī ielika bīskaps Davide Koko Palmjēri, un par arhipriesteri bija iecelts Dons Ugolino Boniči. Baznīcu projektēja Lorenco Gafa, bet sānu spārni tika pievienoti vēlāk. Baznīca tika iesvētīta 1742. gada 11. maijā. Baznīca kļuva par salas dienvidaustrumu centra pievilkšanas punktu, nodrošinot jaunu un apgleznojamu sienu platību vēlīnā maltiešu baroka māksliniekiem. Vietējie mākslinieki Enriko Renjo, Džo Nikola Buhadžiars un Frančesko Zahra strādāja šajā baznīcā. Pēdējais bija šī perioda talantīgākais mākslinieks, kura klātbūtne Zejtunā tika nodrošināta jau agrā bērnībā, jo viņa tēvs Pjetro Paolo strādāja pie akmens kokgriezumiem tajā pašā baznīcā. Abi sānu jomi tika pabeigti 1778. gadā. Teritorija jaunās draudzes baznīcas priekšā, kas atradās starp diviem vecajiem centriem, tika apbūvēta tūlīt pēc baznīcas celtniecības darbu uzsākšanas. Šajā apkaimē, kas tagad saucas Gvīdi, atrodas vairākas pilis, kapelas un lielas mājas. Gregorio Boniči pils ''Aedes Danielis'' joprojām atrodas uz galvenās ielas, kas ved uz draudzes baznīcu.<ref name=":6" /> Lielmestrs Pereljoss Svētā Gregora svētku laikā Gvīdi šaurajās ieliņās uzcēla vasaras rezidenci ''Casa Perellos'' kā lauku rezidenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://localgovernment.gov.mt/en/lc/Zejtun/Pages/Locality/Places-of-Interest.aspx|title=Places of Interest|website=localgovernment.gov.mt|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> 1791. gada Maltas Tirdzniecības palātas ziņojumā Zejtuna kopā ar Valletu un četrām citām pilsētām ir minēta kā viens no galvenajiem tirdzniecības un komerciālajiem centriem salā.<ref name=":7">Vassallo, Carmel (1997). ''Corsairing to commerce: Maltese merchants in XVIII century Spain''. Malta University Publishers. pp. 60, 256, 274. ISBN <bdi>9990945047</bdi>.</ref> Zejtuna bija viena no svarīgākajām maltiešu starptautisko tirgotāju rezidencēm 18. gadsimta beigās. 1771. gadā no kopējā maltiešu tirgotāju skaita [[Valensija (Spānija)|Valensijā]] 32 % dzīvoja Zejtunā.<ref name=":7" /> 18. gadsimtā tirgotāji pieprasīja valsts skolas celtniecību Zejtunā.<ref name=":7" /> 1797. gadā Zejtunas draudzes locekļi uzaicināja lielmestru Ferdinandu fon Hompešu cu Bolheimu uz Svētās Katrīnas svētkiem. Pēc svētkiem Dons Džakomo Mišels Tortelja Zejtunas garīdzniecības un ciema iedzīvotāju vārdā lūdza lielmeistaru paaugstināt Zejtunas ciematu par pilsētas statusu, pamatojoties uz pilsētas lielo platību, tās plašajām komerciālajām interesēm un militāro ieguldījumu. Lūgums tika uzņemts labvēlīgi, un 1797. gada 30. decembrī Hompešs atzina Zejtunu par pilsētu, piešķirot tai titulu ''Ċittà Beland'', kas bija viņa mātes pirmslaulības uzvārds. [[Francija|Franču]] blokādes laikā Zejtunas garnizons sastāvēja no maltiešu neregulārajiem karavīriem un [[briti]]em. Maltieši uzbūvēja vairākas baterijas, lai aizsargātu pilsētu.<ref>[https://web.archive.org/web/20161126232114/http://www.militaryarchitecture.com/images/stories/Arx/arx6-2008.pdf Spiteri, Stephen C. (May 2008). "Maltese 'siege' batteries of the blockade 1798—1800"] (PDF). ''Arx — Online Journal of Military Architecture and Fortification'' (6): 29—30.</ref> Līdz 1799. gada decembra beigām pilsētā bija izvietota lielākā daļa 30. (Kembridžšīras) kājnieku pulka, ar priekšposteņiem Zabarā un Sanroko bateriju netālu no krasta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://website.lineone.net/~stephaniebidmead/Chapter123.htm|title=Chapter123|website=website.lineone.net|access-date=2026-04-10}}</ref> Franču iebrukuma gadījumā no aizmugures Kotonēras līnijām maltiešu karaspēkam Zabarā bija ātri jāatkāpjas un jākoncentrējas uz Zejtunas aizsardzību. Pilsēta bija ideāli novietota aizsardzībai, jo atradās uz 60 metru augsta kalna un no tā varēja redzēt apkārtējo ainavu līdz pat Kospikuā Trejpilsētām. Turklāt Zejtunas vecpilsētas centru bija viegli aizstāvēt, jo tas bija blīvi sablīvēts māju un šauru ielu labirints.<ref>Hughes, Quentin (1993). ''Malta: A Guide to the Fortification''. Said International. p. 32. ISBN 9990943079.</ref> Blokādes laikā Zejtunas pulks uzbruka ienaidnieka ierakumiem Sansalvatores fortā. Tā paša uzbrukuma laikā pulks devās atbrīvot Kalkaras ciemu no franču spēkiem un pēc tam no franču kontrolēto nocietinājumu pievārtes aiznesa lielu koka krustu, kas atradās pamestā kapucīnu klosterī Kalkarā. Vēlāk klosterī izvietojās baterija, ko apkalpoja maltieši.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zejtunlocalcouncil.com/the-cross-is-salib|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Krusts, kas tika paturēts kā kara trofeja, tika izstādīts pilsētas galvenajā laukumā kā atgādinājums nākamajām paaudzēm par tās iedzīvotāju drosmi.<ref name=":8" /> Četras ēkas Zejtunā — vecā Svētā Gregora baznīca, bīskapa Vinčenco Labini villa un divas grāfa Agostino Formozas de Fremo villas (''Palazzo Fremaux'' un ''Villa Arrigo'') — kauju laikā pret frančiem tika izmantotas kā [[Slimnīca|hospitāļi]].<ref>Abela, Joe (June 1998). "Żmien il-Franċiżi — Il-Vilel ta' Agostino Formosa De Fremaux Fiż-Żejtun (1798—1800)". Festa Santa Katarina V.M. — Żejtun (in Maltese): 31—32.</ref> Kapteinis Aleksandrs Bols 1799. gada 15. janvārī uzturējās Zejtunā, lai tiktos ar neregulārās vienības vadītāju Vinčenco Borgu. Tikšanās nenotika pēdējā sliktā veselības stāvokļa dēļ.<ref>Various (1811). ''The appeals of the nobility and people of Malta, to the justice, public faith, and policy, of the British government, for the fulfilment of the conditions upon which they gave up their island to the king, namely, their ancient rights, under a free constitution.'' Malta.</ref> Atzīmējot ciema iedzīvotāju dalību sacelšanās laikā pret frančiem, 1802. gadā Aleksandrs Bols, tobrīd Lielbritānijas augstais komisārs, izveidoja dārzu kā dāvanu Zejtunas vadībai. === Jaunākie laiki === Pirmais britu salu gubernators Tomass Meitlends ieviesa vairākas Maltas administratīvās un tiesu sistēmas reformas. Svarīga reforma izveidoja vietējās pašvaldības, vispirms 1815. gadā izveidojot sešus rajonus. Zejtuna kļuva par Zejtunas rajona centru.<ref>Żammit, Winston L. (2006). Vella, Horatio (ed.). "Il-Gvern Lokali f'Ħal-Għaxaq, 1773—1896". Ħal Għaxaq U Niesu. Bestprint Co. Ltd.: 130.</ref> Ap 19. gadsimta sākumu Zejtuna bija nozīmīga salu lauksaimniecībā. Zejtunas rajonam bija vislielākā aramzemes platība salā, kas atvēlēta pārtikas ražošanai, sasniedzot 3474 ha jeb 15,1% no kopējās apstrādātās zemes.<ref name=":9">Martin, Robert Montgomery (1838). ''Statistics of the Colonies of the British Empire from the Official Records of the Colonial Office.'' England: W.H. Allen and Company.</ref> Zejtuna bija arī kokvilnas ražošanas centrs, saražojot 20,8% no kopējās produkcijas 1836. gadā.<ref name=":9" /> Tomēr Maltas ekonomika pārgāja uz britu [[Karaliskā flote|Karaliskās flotes]] apkalpošanu, un liela daļa salu komerciālās darbības pārcēlās uz nocietinātajām pilsētām ap ostu. Zejtunas nozīme laika gaitā pakāpeniski samazinājās. 1826. gadā Zejtunā tika iestādīti daudzi [[zīdkoki]]. Gadu gaitā koki iesakņojās vietējā kultūrā, un galvenā ceļa posmu no [[Fgura]]s līdz Zejtunai vietējie iedzīvotāji sauca par ''Triq iċ-Ċawsli'' (Zīdkoku ceļu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/mulberry-trees-face-the-axe-in-zejtun.686831|title=‘Sick’ mulberry trees facing the axe in Żejtun|last=Micallef|first=Keith|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2018-08-16|language=en}}</ref> Akvedukts sāka apgādāt pilsētu ar ūdeni 1845. gadā.<ref>Savona-Ventura, Charles (2016). ''Contemporary Medicine in Malta (1798—1979)''. Lulu.com. p. 84. ISBN <bdi>9781326648992</bdi>.</ref> Divdesmit gadus vēlāk, 1865. gadā, holēras uzliesmojums izraisīja 84 nāves gadījumus pilsētā no kopējā iedzīvotāju skaita 5491. Visi nāves gadījumi bija koncentrēti pilsētas augstākajā daļā, netālu no vējdzirnavām''.''<ref>Ghio (1867). ''The cholera in Malta and Gozo in 1865''. Malta.</ref> Lielākā daļa zvejnieku, kas strādāja Marsašlokas līcī, bija no Zejtunas, braucot turp un atpakaļ no krasta. Ap 1846. gadu Marsašlokā sāka celt pirmās mājas, jo zvejnieki no Zejtunas tur apmetās uz pastāvīgu dzīvi.<ref>Goodwin, Stefan (2002). ''Malta, Mediterranean Bridge''. Greenwood Publishing Group. pp. 69—70. ISBN <bdi>0897898206</bdi>.</ref> Galu galā Marsašlokas zvejnieku ciemats tika atdalīts no Zejtunas un 1897. gada janvārī kļuva par atsevišķu draudzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lc.gov.mt/Page.aspx?catid=19&pid=188&lid=1|title=Local Councils - Marsaxlokk - Churches|website=lc.gov.mt|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Zejtunas pilsētai turpinot attīstīties, britu koloniālā administrācija uzcēla policijas iecirkni un valsts skolu. Pēdējā tika pabeigta 1908. gadā. Abas ēkas ir celtas neoklasicisma stilā, kas bija standarts sabiedriskām ēkām britu valdīšanas laikā. 1930. gados Zejtunas draudze izkala 6000 alumīnija žetonu monētas ar uzrakstu ''“Zeitun”'', lai tās izmantotu kā atlikumu, īrējot krēslu reliģisku pasākumu laikā. Vietējie iedzīvotāji sāka izmantot žetonus kā valūtu, līdz varas iestādes tos aizliedza. Žetoni tika savākti un glabāti draudzes kasē, bet pēc tam aizmirsti. Tie tika no jauna atklāti 2011. gadā, un draudze tos pārdeva, lai finansētu baznīcas lustru restaurāciju.<ref name=":10">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesofmalta.com/articles/view/20150624/local/100-year-old-coins-to-save-chandeliers.573795|title=100-year-old coins to save chandeliers|work=Times of Malta|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Kopš tā laika tie ir kļuvuši par kolekcionāru priekšmetiem.<ref name=":10" /> Daļa no Zejtunas skolas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kalpoja par slimnīcu, kurā atradās arī Dorsetšīras pulks. Zejtunas upuru skaits šajā karā sasniedza 113 cilvēkus, un pilsēta cieta no vairākiem gaisa uzlidojumiem tās relatīvā tuvuma dēļ doku rajoniem. Marmora plāksne galvenajā laukumā piemin smagāko uzlidojumu pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zejtunlocalcouncil.com/default.asp?pageid=3&id=36|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10}}</ref> Pēc kara ap Zejtunu tika izstrādāti vairāki urbanizācijas projekti, ieskaitot jaunu dzīvojamu rajonu uzcelšanu. Tomēr pilsēta saglabāja daļu no savas lauku dabas. Jau 1952. gadā Zejtunas apkārtne tika atzīta par vienu no vispiemērotākajām apūdeņošanai ar attīrītu otrās šķiras ūdeni.<ref>Morris, T.O. (1952). ''The Water Supply Resources of Malta''. Government of Malta.</ref> Tika izcelta četrstūra starp Zejtunu, Marsaskalu, Marsašloku un Svētā Toma līci piemērotība, jo tajā bija pietiekami daudz lēzeni slīpas zemes, ko varēja apūdeņot ar gravitācijas palīdzību. [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija|''FAO'']] pētījums 1970. gadu sākumā apstiprināja divas teritorijas Maltas dienvidaustrumos, kuru centrs bija Zejtuna, kuras tika uzskatītas par piemērotām otrās šķiras ūdens apūdeņošanai.<ref>Sivarajasingham, S. (1971). ''Wastes Disposal and Water Supply: The Soils of Malta''. Rome: Food and Agriculture Organization.</ref> Astoņdesmitajos gados Zejtuna bija pazīstama ar dedzīgu politisko sāncensību, kas kulminēja 1986. gadā ar bēdīgi slaveniem nemieriem, kuros piedalījās Maltas divu galveno politisko partiju atbalstītāji. Sadursmes notika 1986. gada 30. novembrī pēc tam, kad [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ierosināja rīkot masu mītiņu pilsētā, kas tradicionāli tika uzskatīta par stingru strādnieku rajonu, kurā dominēja [[Leiboristu partija (Malta)|Leiboristu partija]].<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/Warped-Wikipedia-entry-on-1986-Tal-Barrani-incident.385188|title=Warped Wikipedia entry on 1986 Tal-Barrani incident|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2011-09-18|language=en}}</ref><ref>''Country Report: Tunisia, Malta''. The Economist Intelligence Unit. 1986. p. 33.</ref> Tās bija starp nopietnākajiem politiskās vardarbības gadījumiem Maltā, tam sekoja vairāki uzbrukumi citur un galu galā noveda pie svarīga konstitucionāla grozījuma, kas garantēja vēlēšanās vairākumu ieguvušās partijas varu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/30th-anniversary-of-tal-barrani-clashes-today.632408|title=30th anniversary of Tal-Barrani clashes today|last=Scicluna|first=Christopher|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2016-11-30|language=en}}</ref> Konfrontācijas notika uz galvenā ceļa, kas pieiet pilsētai, ar nosaukumu Tal-Barrani, uz kura bija uzceltas barikādes.<ref name=":11" /> 2010. gados Zejtuna ir guvusi labumu no vairākiem infrastruktūras projektiem un ceļu uzlabošanas darbiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvmnews.mt/en/news/from-cawsli-to-l-ahhar-hbit-mit-torok-a-road-with-a-long-history-is-inaugurated/|title=From Ċawsli to L-Aħħar Ħbit mit-Torok – a road with a long history is inaugurated|website=TVMnews.mt|access-date=2026-04-10|date=2019-05-16|language=en}}</ref> tostarp atklājot Maltas pirmo nodalīto divvirzienu velosipēdu celiņu, kas savieno Žejtunu ar 3 km attālo Zabaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lovinmalta.com/lifestyle/maltas-first-completely-segregated-bi-directional-bike-lane-will-link-zejtun-and-zabbar/|title=Malta's First Completely Segregated Bi-Directional Bike Lane Will Link Żejtun And Żabbar|last=Cilia|first=Johnathan|website=Lovin Malta|access-date=2026-04-10|date=2019-04-26|language=en}}</ref> Maltas Uzņēmumu reģistrs atklāja savu galveno biroju Zejtunā 2019. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] l4ilwsfnygpqp0osx9zbz9wpoo0pj40 4453059 4452696 2026-04-11T11:31:13Z Egilus 27634 4453059 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zejtuna | native_name = ''Iż-Żejtun'' | settlement_type = | image_skyline = Zejtun Malta town view.png | image_caption = Gaisa skats uz pilsētu | image_flag = Flag of Żejtun.svg | image_shield = Zejtun coa.svg | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumu rajons (Malta)|Dienvidaustrumu]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 7,4 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 11386 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 35 | latm = 51 | lats = 20 | latNS = N | longd = 14 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 60 | website = http://www.zejtunlocalcouncil.com/ | footnotes = }} '''Zejtuna''' ({{val|mt|Iż-Żejtun}}, {{IPA2|ɪzːɛɪ̯ˈtuːn}}) ir pilsēta [[Malta]]s [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģionā]], kurā dzīvo nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Zejtuna agrāk bija pazīstama kā '''Belanda''', šo nosaukumu (''Città Beland'') kopā ar pilsētas statusu 1797. gada 30. decembrī piešķīra [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas bruņinieku ordeņa]] [[lielmestrs]] Ferdinands fon Hompešs cu Bolheims.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guidememalta.com/en/223-years-ago-grand-master-hompesch-named-zejtun-as-citta-beland|title=223 years ago, Grand Master Hompesch named Zejtun as ‘Citta Beland’|website=www.guidememalta.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Pirms tam ciems ar tobrīd jau ap 6000 iedzīvotājiem saucās tā draudzes vārdā '''Santakaterina''' (''Casale Santa Caterina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mhs.eu.pn/mh2/19816.html|title=O Melita infelix|website=mhs.eu.pn|access-date=2026-04-08}}</ref> Vecās pilsētas abi kodoli Biskallina un Halbisbuta lielā mērā saglabā savas šaurās viduslaiku ielas un senās robežas. Vismaz kopš 19. gadsimta nosaukums "Zejtuna" apzīmējis pilsētu, kas attīstījās ap šiem diviem centrālajiem ciemiem.<ref>Church Missionary Society (1819). ''Missionary Register. Vol. 7''. Seeley, Jackson, & Halliday. p. 365.</ref> Kopā ar vairākiem maziem ciematiem apkārtnē šī mikroaglomerācija veido Zejtunas pilsētu un vienu no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]], kuru pārvalda vietējā padome. Vairāku gadsimtu gaitā Zejtunas teritorija [[urbanizācija]]s dēļ zaudēja vairākus izaugušus par pilsētām ciematus, kas kādreiz bija daļa no tās teritorijas, kura sākotnēji aptvēra lielāko daļu [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu. Pilsēta piedzīvoja attīstību 20. gadsimta 70. un 80. gados, pabeidzot daudzus infrastruktūras un pilsētvides projektus, kas paredzēti, lai mazinātu mājokļu trūkuma spiedienu, kā rezultātā ievērojami palielinājās pilsētas iedzīvotāju skaits.<ref name=":0">[https://www.pa.org.mt/en/local-plan-details/file.aspx?f=1037 ''South Malta Local Plan''.] Malta: MEPA. 2006. pp. 181—185.</ref> Tiek apgalvots, ka pilsēta un tās apkārtējie ciemi ir tipiskas maltiešu dzīves attēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Malta: blue-water island|url=http://archive.org/details/maltabluewateris00hogg|publisher=South Brunswick [N.J.] A. S. Barnes|date=1968|first=Garry|last=Hogg}}</ref> Zejtunai ir nozīmīgs ieguldījums salu vēsturē, mākslā un tirdzniecībā. Arī viens no valsts galvenajiem rūpniecības rajoniem, Bulebela, atrodas pilsētas robežās uz ziemeļiem no centra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.m-i-p.org/en/business/industrial-zones|title=Industrial Zones {{!}} Malta Enterprise|website=www.m-i-p.org|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Zejtunā atrodas vairāki nozīmīgi arhitektūras mantojuma objekti, jo īpaši Svētās Katrīnas draudzes baznīca, Svētās Katrīnas vecā baznīca, kas pazīstama arī kā Svētā Gregora baznīca, daudzas kapelas un romiešu villas paliekas. Zejtunas draudze ir viena no vecākajām salās un pastāvēja jau 1436. gadā. Sākotnējā draudzes baznīca tika uzcelta 12. gadsimtā un pārbūvēta 1492. gadā.<ref>[https://web.archive.org/web/20130809061510/http://maltadiocese.org/posts/detail/zejtun "Santa Katerina Verġni u Martri magħrufa bħala ta' San Girgor". Diocese of Malta.]</ref> == Toponīmija == Pilsētas vārda "Żejtun" etimoloģija ir pētīta gadsimtiem ilgi. Tas savu nosaukumu ieguvis no [[Sicīlijas arābu valoda|sicīliešu arābu valodas]] vārda, kas apzīmē olīvas — ''zaytun'' ([[Arābu valoda|arābu valodā]]: الزيتون), kas viena no senajām lauksaimniecības nozarēm Maltā. To apstiprināja 18. gadsimta ceļotājs Čantars, kurš rakstīja, ka "...pilsēta bija ļoti patīkama, pateicoties lielajam olīvu biržu skaitam, no kurienes tā cēlusies un joprojām saglabā nosaukumu ''Zeitun'', kas nozīmē olīvas augli; pastāv arī tradīcija, ka šeit lielos daudzumos ražota olīveļļa."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=De antiqua inscriptione nuper effosa in Melitae urbe notabili dissertatio comitis|url=https://books.google.lv/books?id=jeSltgAACAAJ&redir_esc=y|date=1749|first=Giovanni Antonio|last=Ciantar}}</ref> Tomēr vēsturnieki strīdas par nosaukuma izcelsmes laiku un tā apzīmēto teritoriju. == Ģeogrāfija == Zejtunas centrs atrodas kalnā, kas paceļas 60 metrus virs jūras līmeņa. Ziemeļos iezīmē Vjed iz-Ziju ieleja, kas atdala Zejtunu no Taršīnas. Vēl vienu ieleju, Vjed iz-Zringu, daļēji aizsedz Bulebelas rūpnieciskā zona<ref name=":0" /> un vecs ceļš, kas savieno Taršīnu ar Zejtunu. Ieleja uz austrumiem vijas līkumoti, līdz pēc četriem kilometriem sasniedz Marsaškalas ostu. Dienvidos Zejtunu ierobežo lēzena nogāze, kas pēc diviem kilometriem veido plašāku Marsašlokas ostas teritoriju. Zejtunas augstāko grēdu iezīmē vēlo viduslaiku Svētās Katrīnas no Aleksandrijas kapela, kas pazīstama kā Svētā Gregora baznīca, un svarīgais Biriddehebas krustojums rietumos, no kura sākas maģistrālais ceļš uz valsts centru. Zejtunu no visām pusēm ieskauj lauku apvidi ar izteiktu plaisu starp Zejtunu un citām vietām, izņemot Biriddehebu.<ref name=":0" /> == Vēsture == === Aizvēsture un senatne === Zejtuna atrodas stratēģiski izdevīgā vietā starp trim nozīmīgām senajām ostām: [[Marsa]]s ostu austrumos un [[Marsašloka]]s un [[Marsaskala]]s ostām dienvidos. Šī teritorija bija apdzīvota kopš [[aizvēsture]]s laikiem. Vēlā [[Neolīts|neolīta]] perioda paliekas atrastas netālu no Ņaldžinvi [[Megalīts|megalītiem]], kā arī atrastas megalītu paliekas Tassilgā, kas atrastas uz pakalna starp Zejtunu un Marsašloku. Ņaldžinvi tempļa paliekas atrastas svētā Niklāva kapelas tuvumā starp Zejtunu un Tassilgas templi.<ref name=":1">Trump, David Hilary (2002). ''Malta: Prehistory and Temples.'' Malta: Midsea Books Limited. p. 191. ISBN 9990993939.</ref> Mūsdienās šai vietā vēl redzami daži akmens bloki. Zem augsnes varētu būt saglabājušās vēl citas paliekas, jo 1917. gadā veiktie izrakumi bija virspusēji.<ref name=":1" /> Šīs vietas joprojām tika izmantotas bronzas laikmetā, kā arī vēlākos vēstures periodos. Tika atrastas arī keramikas lauskas, uz kurām, šķiet, bijis iegravēts feniķiešu dievietes [[Astarte]]s vārds.<ref>Bonanno, Anthony (2005). ''Malta: Phoenician, Punic, and Roman.'' Malta: Midsea books. ISBN 9993270350.</ref> Citas nelielas, tagad jau zudušas atliekas bija [[menhīrs]] Marsaškalas virzienā un akmens aplis Biriddehebā.<ref>Evans, J. D. (1971). ''The prehistoric antiquities of the Maltese Islands: a survey''. Athlone Press. p. 232 — via Google Books.</ref> Izrakumu laikā gar Zejtunas dienvidu malu tika atklāta sena [[Senā Roma|romiešu]] villa.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wirtizzejtun.com/the-zejtun-roman-villa-past-and-present-excavations-of-a-multi-period-site/|title=The Żejtun Roman Villa: past and present excavations of a multi-period site|website=Wirt iż-Żejtun|access-date=2026-04-10|date=2012-08-01|language=en}}</ref> Atliekās joprojām ir redzamas oriģinālo romiešu flīžu un krāsaina apmetuma daļas. Komplekss bija apdzīvots kopš [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]], lai gan pašlaik redzamās atliekas var datēt ar [[Pūnieši|pūniešu]] periodu līdz vēlajam antīkam. Vairāk pierādījumu par seno apdzīvotību šajā apgabalā sniedz apbedījumu vietas, piemēram, apbedījumu vietas ap Svētā Gregora baznīcu, Tal-Barrani, Tal-Notbu un Bulebelu.<ref name=":2" /> Izrakumi villā apstiprina plaukstošas ​​olīveļļas ražotnes klātbūtni salas dienvidu galā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Roman and Byzantine Malta: trade and economy|publisher=Midsea Books|date=2009|location=Sta Venera, Malta|isbn=978-99932-7-245-8|series=Maltese social studies|first=Brunella|last=Bruno}}</ref> Mūsdienu vēstures pētījumi un topoloģija liecina, ka teritorija starp Zejtunu un Marsašloku tika lietota ganībām.<ref name=":3" /> === Viduslaiku Zejtuna === Līdz ar [[Romas impērijas sabrukums|Romas impērijas sabrukumu]] 5. gadsimta sākumā romiešu vara Zejtunā norietēja. Tomēr kristīgā reliģija un [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] civilizācija saglabājās, īpaši Tas-Silgā, kur virs pagānu tempļiem tika uzcelta trīsjomu [[bazilika]]. Bazilika tika izmantota līdz [[Arābu Kalifāts|arābu iebrukumam]] 870. gadā.<ref>[https://www.um.edu.mt/library/oar/bitstream/123456789/42380/1/Binder1.pdf "The early Christian remains at Tas-Silġ and San Pawl Milqi, Malta, a reconsideration of the archaeological evidence"] (PDF). Melita Historica. Retrieved 8 July 2019.</ref> Vēsturnieks Ibn Havkals rakstīja par 870. gada iebrukumu, aprakstot, kā visas salas tika depopulētas. Mūsdienu zinātnieki tomēr diskutē par to, vai iebrukums iezīmēja tiešu etnisku lūzumu, nevis tikai kultūras un reliģisku maiņu Maltas salās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/What-happened-in-Malta-after-AD-870-.446045|title=What happened in Malta after AD 870?|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2012-11-18|language=en}}</ref> Par Zejtunu arābu valdīšanas laikā ir maz zināms. Ārpus Imdinas un, iespējams, Birgu gandrīz nepastāvēja neviens ievērojams ciems. Tomēr vairāki vēlīno viduslaiku arābu vietvārdi Zejtunas apkārtnē, piemēram, Biriddeheba, Tal-Notba un Bulebea il-Kbira, liecina, ka šī teritorija tika izmantota.<ref>Wettinger, Godfrey (2000). ''Place-names of the Maltese Islands Ca. 1300-1800.'' Malta: PEG. ISBN 9990992495.</ref> Līdz ar [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normaņu]] okupāciju 1091. gadā un [[latīņu baznīca]]s varas atjaunošanu 1127. gadā sākās lēns rekristianizācijas process, kad Svētās Bazilikas klostera mūki ieradās Maltā no [[Sicīlija]]s un [[Pantellerija]]s. Viena no to uzceltajā [[Kapela|kapelām]] bija Svētās Katrīnas no Biskalinas baznīca, kas tagad pazīstama kā Svētā Gregora baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zurrieqparish.org/node/421|title=3b. The development and spreading of devotion towards St. Catherine in Europe and Malta (translated in English) {{!}} Zurrieq Parish|website=zurrieqparish.org|access-date=2026-04-10|language=mt}}</ref> Šī baznīca bija slavena visā salā ar savu vecumu, būdama viena no pirmajām, kas uzcelta Maltā pēc [[Saracēņi|saracēņu]] valdīšanas beigām.<ref name=":4">Ferris, Achille (1866). ''Descrizione storica delle chiese di Malta e Gozo.'' Malta. p. 367.</ref> 1223. gadā imperators [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pavēlēja visus Itālijas Čelano pilsētas vīriešu iedzīvotājus izraidīt uz [[Sicīlija|Sicīliju]] un Maltu. Gan Zejtunā, gan Čelano pastāvoša tradīcija apgalvo, ka daži no šiem trimdiniekiem apmetās Zejtunā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zejtunlocalcouncil.com/|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Šajā periodā salas kopienas organizācija nostādīja [[Imdina]]s pilsētas padomi pret neatkarīgo kopienu, kuras centrs bija ''Castrum Maris''. Daudzi Birgu un kaimiņu ciematu iedzīvotāji apgalvoja, ka viņiem nav jāmaksā nodokļi Imdinas pilsētas padomei, jo tie atrodas ''Castrum Maris'' jurisdikcijā. Tas attiecās uz Zejtunas iedzīvotājiem, kuri 1473. gadā atteicās maksāt nodokļus Imdinas padomei.<ref>Dalli, Charles (1993). '''Medieval Communal Organization in an Insula''r Context: Approaching the Maltese Universitas', The Making and Unmaking of the Maltese Universitas (A Supplement of Heritage). Malta: Midsea.</ref> Tomēr vēl 1494. gadā uzbrukuma gadījumā tika sagaidīts, ka Zejtunas iedzīvotāji meklēs patvērumu Imdinā.<ref>Mdina Cathedral Archives (1494). Cathedral Archives. Malta. p. Ms. 34, f.110 v.(1494).</ref> Ciemu aizsardzības trūkums un tuvums jūrai padarīja visus ciemus Maltas dienvidaustrumos pakļautus reidiem un iebrukumiem un spieda tos apvienoties neatkarīgi no ķildām miera laikā. Svētās Katrīnas kapela jau 1436. gadā bija draudzes baznīca kā viena no astoņām Maltas mātes baznīcām.<ref name=":4" /> Šī kapela atradās pusceļā starp Biskalinu un Halbisbutu, pusjūdzes attālumā no katra ciemata. Šī viduslaiku kapela tika izmantota līdz 1492. gadam, kad tā tika pārbūvēta un paplašināta līdz pašreizējam stāvoklim. Pašreizējā baznīca tika uzcelta uz vecās kapelas pamatnes, un pašreizējās ēkas [[joms]] tagad atbilst vecajām kapelas sienām. Kapela tika paplašināta 1593. gadā un vēlreiz 1603. gadā, pievienojot [[Transepta|transeptu]] un [[Altāris|altāri]]. Pievienojot transeptu, šī bija pirmā baznīca Maltā, kurai tika piešķirta [[Latīņu krusts|latīņu krusta]] forma. Zejtunas robežās joprojām varētu atrasties Svētajam Leonardam veltītas kapelas atliekas, kas celta 17. gadsimtā, bet to precīza vieta nav zināma. === Jaunie laiki === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas|1667|1222|1679|1575|1687|1607|1716|2224|1720|2375|1725|2497|1730|2643|1735|2665|1740|2989|1744|2985|1779|3610|1782|3687|1797|4665|1805|4024|1833|5250|1839|5113|1851|5188|1865|5491|1890|6720|1931|8731|1948|11980|1957|11665|1967|10440|1985|11321|1993|12164|1994|11326|1995|11314|1996|11379|1997|11519|1998|11722|1999|11649|2000|11331|2001|11841|2002|11793|2003|11810|2004|11758|2005|11713|2006|11789|2007|11777|2008|11558|2009|11388|2010|11417|2011|11368|2012|11302|2013|11252|2014|11262|2015|11245|2016|11218|type=|footnote=Avots: Status Animarum 1679 – 1833,<ref name="Fior">{{Harvnb|Fiorini|1983|p=344}}</ref> NSO 1931 – 2011,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | title=Population statistics 1993–2013 | accessdate=14 July 2014 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131220194032/https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=8852 | archive-date=20 December 2013 }}</ref> NSO 2012 – 2016<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | title=Population revisions 2012–2016 | accessdate=26 January 2019 | archive-url=https://web.archive.org/web/20190126134858/https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_022.xls | archive-date=26 January 2019 }}</ref>}}Līdz 1575. gadam Zejtunas draudzē bija deviņpadsmit baznīcas, septiņas no kurām pašā Zejtunā. 1614. gada 6. jūlijā ievērojams turku spēks — sešdesmit [[Galera|galeru]] — noenkurojās Marsaskalā un Svētā Toma līcī. Turki izlaupīja Zejtunu, izpostot Svētā Gregora baznīcu un apkārtējos ciematus. Uzbrukumi turpinājās, līdz maltiešu kavalērija un vietējā milicija piespieda turku pirātus atgriezties savos kuģos. Šis uzbrukums apstiprināja Svētā Toma un Svētā Lučiāno piekrastes torņu būves nepieciešamību attiecīgi Marsaskalā un Marsašlokā. Pieaugošais iedzīvotāju skaits un draudzes plašā teritorija noveda pie reorganizācijas. 1615. gada 23. decembrī bīskaps Baldasere Kaljārietis atdalīja Zabaru no Zejtunas draudzes, savukārt Halāšaha par atsevišķu draudzi tika atzīta 1626. gada 1. janvārī. 1637. gadā lielmestrs Džovanni Paolo Laskari nolēma iekasēt 50 000 skudi nodokli no maltiešiem galvaspilsētas aizsardzības Floriānas līniju būvniecībai. Lielmestrs ignorēja maltiešu garīdzniecības protestu pret nodokli, kas bija iesniegts pāvestam [[Urbāns VIII|Urbānam VIII]]. Pāvests nostājās ordeņa pusē pret [[Lajs|lajiem]] un garīdzniecību, un lielmestrs pavēlēja nodokļu iekasētājiem sākt darbu.<ref name=":5">Hoppen, Alison (1980). ''The Fortification of Malta, 1530-1798 : The Impact on the Maltese.'' Malta: Hyphen.</ref> Iekasētāji nekavējoties sastapās ar pretestību, un septembrī Zejtunā, pirmajā ciematā, kur tika mēģināts iekasēt nodokli, sākās sacelšanās.<ref name=":5" /> Vadītāji cerēja sapulcināt cilvēkus Marsā, lai pēc tam soļotu uz [[Valleta|Valletu]] procesijā ar krustu vai kāda svētā statuju. Zejtunas draudzes priesteris bija satraukts par šiem sagatavošanās darbiem, īpaši par ieteikumiem protestā nest līdzi ieročus, un informēja bīskapu Migelu Huanu Balageru Kamarasu.<ref name=":5" /> Bīskaps nosūtīja priesteri pie inkvizitora Fabio Kidži, vēlākā pāvesta [[Aleksandrs VII|Aleksandra VII]], kurš lika viņam visu ziņot lielmestram. Pēdējais ieslodzīja sacelšanās lajus. Rīkojoties pēc Kidži ieteikuma, lielmestrs neapcietināja vietējos priesterus, pat uzskatot, ka viņi ir iesaistīti šai lietā.<ref>Borg, V. (1967). ''Fabio Chigi, Apostolic Delegate in Malta, 1634-1639. An edition of his official correspondence (with Francesco Barberini, Cardinal Nephew).'' Vatican: Biblioteca Apostolica Vaticana.</ref> Apmēram pusgadsimtu pēc dienvidaustrumu draudžu reorganizācijas vietējais muižnieks Gregorio Boniči iegādājās zemes gabalu jaunas draudzes baznīcas celtniecībai tagadējās pilsētas dienvidos.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2019-05-05/local-news/Murder-most-foul-hypothesis-over-boy-s-rape-hundreds-of-years-ago-6736207648|title=Murder most foul – hypothesis over boy’s rape hundreds of years ago - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-10}}</ref> Pamatakmeni 1692. gada 25. novembrī ielika bīskaps Davide Koko Palmjēri, un par arhipriesteri bija iecelts Dons Ugolino Boniči. Baznīcu projektēja Lorenco Gafa, bet sānu spārni tika pievienoti vēlāk. Baznīca tika iesvētīta 1742. gada 11. maijā. Baznīca kļuva par salas dienvidaustrumu centra pievilkšanas punktu, nodrošinot jaunu un apgleznojamu sienu platību vēlīnā maltiešu baroka māksliniekiem. Vietējie mākslinieki Enriko Renjo, Džo Nikola Buhadžiars un Frančesko Zahra strādāja šajā baznīcā. Pēdējais bija šī perioda talantīgākais mākslinieks, kura klātbūtne Zejtunā tika nodrošināta jau agrā bērnībā, jo viņa tēvs Pjetro Paolo strādāja pie akmens kokgriezumiem tajā pašā baznīcā. Abi sānu jomi tika pabeigti 1778. gadā. Teritorija jaunās draudzes baznīcas priekšā, kas atradās starp diviem vecajiem centriem, tika apbūvēta tūlīt pēc baznīcas celtniecības darbu uzsākšanas. Šajā apkaimē, kas tagad saucas Gvīdi, atrodas vairākas pilis, kapelas un lielas mājas. Gregorio Boniči pils ''Aedes Danielis'' joprojām atrodas uz galvenās ielas, kas ved uz draudzes baznīcu.<ref name=":6" /> Lielmestrs Pereljoss Svētā Gregora svētku laikā Gvīdi šaurajās ieliņās uzcēla vasaras rezidenci ''Casa Perellos'' kā lauku rezidenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://localgovernment.gov.mt/en/lc/Zejtun/Pages/Locality/Places-of-Interest.aspx|title=Places of Interest|website=localgovernment.gov.mt|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> 1791. gada Maltas Tirdzniecības palātas ziņojumā Zejtuna kopā ar Valletu un četrām citām pilsētām ir minēta kā viens no galvenajiem tirdzniecības un komerciālajiem centriem salā.<ref name=":7">Vassallo, Carmel (1997). ''Corsairing to commerce: Maltese merchants in XVIII century Spain''. Malta University Publishers. pp. 60, 256, 274. ISBN <bdi>9990945047</bdi>.</ref> Zejtuna bija viena no svarīgākajām maltiešu starptautisko tirgotāju rezidencēm 18. gadsimta beigās. 1771. gadā no kopējā maltiešu tirgotāju skaita [[Valensija (Spānija)|Valensijā]] 32 % dzīvoja Zejtunā.<ref name=":7" /> 18. gadsimtā tirgotāji pieprasīja valsts skolas celtniecību Zejtunā.<ref name=":7" /> 1797. gadā Zejtunas draudzes locekļi uzaicināja lielmestru Ferdinandu fon Hompešu cu Bolheimu uz Svētās Katrīnas svētkiem. Pēc svētkiem Dons Džakomo Mišels Tortelja Zejtunas garīdzniecības un ciema iedzīvotāju vārdā lūdza lielmeistaru paaugstināt Zejtunas ciematu par pilsētas statusu, pamatojoties uz pilsētas lielo platību, tās plašajām komerciālajām interesēm un militāro ieguldījumu. Lūgums tika uzņemts labvēlīgi, un 1797. gada 30. decembrī Hompešs atzina Zejtunu par pilsētu, piešķirot tai titulu ''Ċittà Beland'', kas bija viņa mātes pirmslaulības uzvārds. [[Francija|Franču]] blokādes laikā Zejtunas garnizons sastāvēja no maltiešu neregulārajiem karavīriem un [[briti]]em. Maltieši uzbūvēja vairākas baterijas, lai aizsargātu pilsētu.<ref>[https://web.archive.org/web/20161126232114/http://www.militaryarchitecture.com/images/stories/Arx/arx6-2008.pdf Spiteri, Stephen C. (May 2008). "Maltese 'siege' batteries of the blockade 1798—1800"] (PDF). ''Arx — Online Journal of Military Architecture and Fortification'' (6): 29—30.</ref> Līdz 1799. gada decembra beigām pilsētā bija izvietota lielākā daļa 30. (Kembridžšīras) kājnieku pulka, ar priekšposteņiem Zabarā un Sanroko bateriju netālu no krasta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://website.lineone.net/~stephaniebidmead/Chapter123.htm|title=Chapter123|website=website.lineone.net|access-date=2026-04-10}}</ref> Franču iebrukuma gadījumā no aizmugures Kotonēras līnijām maltiešu karaspēkam Zabarā bija ātri jāatkāpjas un jākoncentrējas uz Zejtunas aizsardzību. Pilsēta bija ideāli novietota aizsardzībai, jo atradās uz 60 metru augsta kalna un no tā varēja redzēt apkārtējo ainavu līdz pat Kospikuā Trejpilsētām. Turklāt Zejtunas vecpilsētas centru bija viegli aizstāvēt, jo tas bija blīvi sablīvēts māju un šauru ielu labirints.<ref>Hughes, Quentin (1993). ''Malta: A Guide to the Fortification''. Said International. p. 32. ISBN 9990943079.</ref> Blokādes laikā Zejtunas pulks uzbruka ienaidnieka ierakumiem Sansalvatores fortā. Tā paša uzbrukuma laikā pulks devās atbrīvot Kalkaras ciemu no franču spēkiem un pēc tam no franču kontrolēto nocietinājumu pievārtes aiznesa lielu koka krustu, kas atradās pamestā kapucīnu klosterī Kalkarā. Vēlāk klosterī izvietojās baterija, ko apkalpoja maltieši.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zejtunlocalcouncil.com/the-cross-is-salib|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Krusts, kas tika paturēts kā kara trofeja, tika izstādīts pilsētas galvenajā laukumā kā atgādinājums nākamajām paaudzēm par tās iedzīvotāju drosmi.<ref name=":8" /> Četras ēkas Zejtunā — vecā Svētā Gregora baznīca, bīskapa Vinčenco Labini villa un divas grāfa Agostino Formozas de Fremo villas (''Palazzo Fremaux'' un ''Villa Arrigo'') — kauju laikā pret frančiem tika izmantotas kā [[Slimnīca|hospitāļi]].<ref>Abela, Joe (June 1998). "Żmien il-Franċiżi — Il-Vilel ta' Agostino Formosa De Fremaux Fiż-Żejtun (1798—1800)". Festa Santa Katarina V.M. — Żejtun (in Maltese): 31—32.</ref> Kapteinis Aleksandrs Bols 1799. gada 15. janvārī uzturējās Zejtunā, lai tiktos ar neregulārās vienības vadītāju Vinčenco Borgu. Tikšanās nenotika pēdējā sliktā veselības stāvokļa dēļ.<ref>Various (1811). ''The appeals of the nobility and people of Malta, to the justice, public faith, and policy, of the British government, for the fulfilment of the conditions upon which they gave up their island to the king, namely, their ancient rights, under a free constitution.'' Malta.</ref> Atzīmējot ciema iedzīvotāju dalību sacelšanās laikā pret frančiem, 1802. gadā Aleksandrs Bols, tobrīd Lielbritānijas augstais komisārs, izveidoja dārzu kā dāvanu Zejtunas vadībai. === Jaunākie laiki === Pirmais britu salu gubernators Tomass Meitlends ieviesa vairākas Maltas administratīvās un tiesu sistēmas reformas. Svarīga reforma izveidoja vietējās pašvaldības, vispirms 1815. gadā izveidojot sešus rajonus. Zejtuna kļuva par Zejtunas rajona centru.<ref>Żammit, Winston L. (2006). Vella, Horatio (ed.). "Il-Gvern Lokali f'Ħal-Għaxaq, 1773—1896". Ħal Għaxaq U Niesu. Bestprint Co. Ltd.: 130.</ref> Ap 19. gadsimta sākumu Zejtuna bija nozīmīga salu lauksaimniecībā. Zejtunas rajonam bija vislielākā aramzemes platība salā, kas atvēlēta pārtikas ražošanai, sasniedzot 3474 ha jeb 15,1% no kopējās apstrādātās zemes.<ref name=":9">Martin, Robert Montgomery (1838). ''Statistics of the Colonies of the British Empire from the Official Records of the Colonial Office.'' England: W.H. Allen and Company.</ref> Zejtuna bija arī kokvilnas ražošanas centrs, saražojot 20,8% no kopējās produkcijas 1836. gadā.<ref name=":9" /> Tomēr Maltas ekonomika pārgāja uz britu [[Karaliskā flote|Karaliskās flotes]] apkalpošanu, un liela daļa salu komerciālās darbības pārcēlās uz nocietinātajām pilsētām ap ostu. Zejtunas nozīme laika gaitā pakāpeniski samazinājās. 1826. gadā Zejtunā tika iestādīti daudzi [[zīdkoki]]. Gadu gaitā koki iesakņojās vietējā kultūrā, un galvenā ceļa posmu no [[Fgura]]s līdz Zejtunai vietējie iedzīvotāji sauca par ''Triq iċ-Ċawsli'' (Zīdkoku ceļu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/mulberry-trees-face-the-axe-in-zejtun.686831|title=‘Sick’ mulberry trees facing the axe in Żejtun|last=Micallef|first=Keith|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2018-08-16|language=en}}</ref> Akvedukts sāka apgādāt pilsētu ar ūdeni 1845. gadā.<ref>Savona-Ventura, Charles (2016). ''Contemporary Medicine in Malta (1798—1979)''. Lulu.com. p. 84. ISBN <bdi>9781326648992</bdi>.</ref> Divdesmit gadus vēlāk, 1865. gadā, holēras uzliesmojums izraisīja 84 nāves gadījumus pilsētā no kopējā iedzīvotāju skaita 5491. Visi nāves gadījumi bija koncentrēti pilsētas augstākajā daļā, netālu no vējdzirnavām''.''<ref>Ghio (1867). ''The cholera in Malta and Gozo in 1865''. Malta.</ref> Lielākā daļa zvejnieku, kas strādāja Marsašlokas līcī, bija no Zejtunas, braucot turp un atpakaļ no krasta. Ap 1846. gadu Marsašlokā sāka celt pirmās mājas, jo zvejnieki no Zejtunas tur apmetās uz pastāvīgu dzīvi.<ref>Goodwin, Stefan (2002). ''Malta, Mediterranean Bridge''. Greenwood Publishing Group. pp. 69—70. ISBN <bdi>0897898206</bdi>.</ref> Galu galā Marsašlokas zvejnieku ciemats tika atdalīts no Zejtunas un 1897. gada janvārī kļuva par atsevišķu draudzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lc.gov.mt/Page.aspx?catid=19&pid=188&lid=1|title=Local Councils - Marsaxlokk - Churches|website=lc.gov.mt|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Zejtunas pilsētai turpinot attīstīties, britu koloniālā administrācija uzcēla policijas iecirkni un valsts skolu. Pēdējā tika pabeigta 1908. gadā. Abas ēkas ir celtas neoklasicisma stilā, kas bija standarts sabiedriskām ēkām britu valdīšanas laikā. 1930. gados Zejtunas draudze izkala 6000 alumīnija žetonu monētas ar uzrakstu ''“Zeitun”'', lai tās izmantotu kā atlikumu, īrējot krēslu reliģisku pasākumu laikā. Vietējie iedzīvotāji sāka izmantot žetonus kā valūtu, līdz varas iestādes tos aizliedza. Žetoni tika savākti un glabāti draudzes kasē, bet pēc tam aizmirsti. Tie tika no jauna atklāti 2011. gadā, un draudze tos pārdeva, lai finansētu baznīcas lustru restaurāciju.<ref name=":10">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesofmalta.com/articles/view/20150624/local/100-year-old-coins-to-save-chandeliers.573795|title=100-year-old coins to save chandeliers|work=Times of Malta|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Kopš tā laika tie ir kļuvuši par kolekcionāru priekšmetiem.<ref name=":10" /> Daļa no Zejtunas skolas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kalpoja par slimnīcu, kurā atradās arī Dorsetšīras pulks. Zejtunas upuru skaits šajā karā sasniedza 113 cilvēkus, un pilsēta cieta no vairākiem gaisa uzlidojumiem tās relatīvā tuvuma dēļ doku rajoniem. Marmora plāksne galvenajā laukumā piemin smagāko uzlidojumu pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zejtunlocalcouncil.com/default.asp?pageid=3&id=36|title=Żejtun Local Council|website=Żejtun Local Council|access-date=2026-04-10}}</ref> Pēc kara ap Zejtunu tika izstrādāti vairāki urbanizācijas projekti, ieskaitot jaunu dzīvojamu rajonu uzcelšanu. Tomēr pilsēta saglabāja daļu no savas lauku dabas. Jau 1952. gadā Zejtunas apkārtne tika atzīta par vienu no vispiemērotākajām apūdeņošanai ar attīrītu otrās šķiras ūdeni.<ref>Morris, T.O. (1952). ''The Water Supply Resources of Malta''. Government of Malta.</ref> Tika izcelta četrstūra starp Zejtunu, Marsaskalu, Marsašloku un Svētā Toma līci piemērotība, jo tajā bija pietiekami daudz lēzeni slīpas zemes, ko varēja apūdeņot ar gravitācijas palīdzību. [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija|''FAO'']] pētījums 1970. gadu sākumā apstiprināja divas teritorijas Maltas dienvidaustrumos, kuru centrs bija Zejtuna, kuras tika uzskatītas par piemērotām otrās šķiras ūdens apūdeņošanai.<ref>Sivarajasingham, S. (1971). ''Wastes Disposal and Water Supply: The Soils of Malta''. Rome: Food and Agriculture Organization.</ref> Astoņdesmitajos gados Zejtuna bija pazīstama ar dedzīgu politisko sāncensību, kas kulminēja 1986. gadā ar bēdīgi slaveniem nemieriem, kuros piedalījās Maltas divu galveno politisko partiju atbalstītāji. Sadursmes notika 1986. gada 30. novembrī pēc tam, kad [[Nacionālistu partija (Malta)|Nacionālistu partija]] ierosināja rīkot masu mītiņu pilsētā, kas tradicionāli tika uzskatīta par stingru strādnieku rajonu, kurā dominēja [[Leiboristu partija (Malta)|Leiboristu partija]].<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/Warped-Wikipedia-entry-on-1986-Tal-Barrani-incident.385188|title=Warped Wikipedia entry on 1986 Tal-Barrani incident|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2011-09-18|language=en}}</ref><ref>''Country Report: Tunisia, Malta''. The Economist Intelligence Unit. 1986. p. 33.</ref> Tās bija starp nopietnākajiem politiskās vardarbības gadījumiem Maltā, tam sekoja vairāki uzbrukumi citur un galu galā noveda pie svarīga konstitucionāla grozījuma, kas garantēja vēlēšanās vairākumu ieguvušās partijas varu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/30th-anniversary-of-tal-barrani-clashes-today.632408|title=30th anniversary of Tal-Barrani clashes today|last=Scicluna|first=Christopher|website=Times of Malta|access-date=2026-04-10|date=2016-11-30|language=en}}</ref> Konfrontācijas notika uz galvenā ceļa, kas pieiet pilsētai, ar nosaukumu Tal-Barrani, uz kura bija uzceltas barikādes.<ref name=":11" /> 2010. gados Zejtuna ir guvusi labumu no vairākiem infrastruktūras projektiem un ceļu uzlabošanas darbiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvmnews.mt/en/news/from-cawsli-to-l-ahhar-hbit-mit-torok-a-road-with-a-long-history-is-inaugurated/|title=From Ċawsli to L-Aħħar Ħbit mit-Torok – a road with a long history is inaugurated|website=TVMnews.mt|access-date=2026-04-10|date=2019-05-16|language=en}}</ref> tostarp atklājot Maltas pirmo nodalīto divvirzienu velosipēdu celiņu, kas savieno Žejtunu ar 3 km attālo Zabaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lovinmalta.com/lifestyle/maltas-first-completely-segregated-bi-directional-bike-lane-will-link-zejtun-and-zabbar/|title=Malta's First Completely Segregated Bi-Directional Bike Lane Will Link Żejtun And Żabbar|last=Cilia|first=Johnathan|website=Lovin Malta|access-date=2026-04-10|date=2019-04-26|language=en}}</ref> Maltas Uzņēmumu reģistrs atklāja savu galveno biroju Zejtunā 2019. gadā. == Sports == Vietējais futbola un futzāla klubs ''Żejtun Corinthians F.C.'' spēlē pēc spēka otrajā Maltas futbola līgā un izceļas starp citiem ar lielu līdzjutēju oficiālo dziesmu daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/playlist?list=PLnG7NvrQ7FqFmtIM3BLTD08U2FsQ2Fsmr|title=Zejtun Corinthians Fc Songs|website=YouTube|access-date=2026-04-11|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] s8tmgtiww2y4c3yke5hb99cuofkf1d3 Dalībnieka diskusija:Bowwow 3 628632 4452826 4452270 2026-04-11T01:29:01Z Bowwow 143867 Atbilde 4452826 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bowwow}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 15.16 (EEST) :Paldies [[Dalībnieks:Bowwow|Bowwow]] ([[Dalībnieka diskusija:Bowwow|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 04.29 (EEST) aa2cgp6rntoqvmsxk4baxzt6kdsaxau Evelīna Makheila 0 628666 4452838 4452423 2026-04-11T04:04:35Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[Misūri]] → [[disambigs|Misūri]], {{ASV}} → {{USA}}, {{cite magazine → {{publikācijas atsauce (2), {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (4), aprec → apprec, url-status= → dead using [[Project:AWB|AWB]] 4452838 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Evelīna Makheila | vārds_orig = ''Evelyn Francis McHale'' | attēls = Evelyn McHale photograph.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Makheilas augstskolas izlaiduma foto 1942. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērkli}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[grāmatvede]] | dzimums = S }} '''Evelīna Frānsisa Makheila''' ({{val|en|Evelyn Francis McHale}}; dzimusi {{dat|1923|9|20}}; mirusi {{dat|1947|5|1}})<ref name="Inc1947">{{publikācijas atsauce |title=Picture of the Week |magazine=[[Life (magazine)|Life]] |url=https://books.google.com/books?id=ZEgEAAAAMBAJ&pg=PA42 |date=May 12, 1947 |publisher=Time Inc |pages=42–43 |issn=0024-3019}}</ref> bija amerikāņu [[grāmatvedis|grāmatvede]], kura no [[Empire State Building]] 86. stāva skatu laukuma nolēca izdarot [[pašnāvība|pašnāvību]]. Vēlāk fotogrāfijas students Roberts Vailzs nofotografēja viņas līķi, kas gulēja uz sadragātas automobiļa jumta. Fotogrāfija tika atkārtoti publicēta visā pasaulē, un žurnāls "[[Time]]" to nosauca par "skaistāko pašnāvību". Tā iedvesmoja [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]] un citus māksliniekus.<ref name="time_'The">{{publikācijas atsauce |title='The Most Beautiful Suicide': A Violent Death, an Immortal Photo |author=Ben Cosgrove |magazine=[[Time (magazine)|Time]] |date=March 19, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |archive-date=March 24, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324060351/https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |dead-url=yes }}</ref><ref name="nyti_Cras">{{tīmekļa atsauce |title=Crashing to Earth, Again and Again |author=Page, Max |work=[[The New York Times]] |date=April 23, 2006 |access-date=April 18, 2016 |url=https://www.nytimes.com/2006/04/23/nyregion/thecity/23scar.html}}</ref> == Biogrāfija == Evelīna Makheila piedzima [[Bērkli]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Vinsenta un Helēnas Makheilu ģimenē, kuriem bija deviņi bērni. Vinsents Makheils strādāja par bankas inspektoru. 1930. gadā ģimene pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], kur Evelīnas vecāki vēlāk izšķīrās. Pēc šķiršanās viņas tēvs ieguva tiesības uz visu bērnu aizgādību un kopā ar viņiem pārcēlās uz Takaho, Ņujorkas štatā. Pēc vidusskolas beigšanas Evelīna iestājās Armijas Sieviešu palīgdienesta korpusā un dienēja [[Džefersonsitija|Džefersonsitijā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]. Pēc dienesta atstāšanas Evelīna pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur atrada darbu par grāmatvedi uzņēmumā "Kitab Engraving Company", kas atradās Pērlstrītā. Vēlāk viņa satika savu nākamo līgavaini Bariju Rodsu, koledžas studentu, kurš bija atvaļināts no ASV Armijas gaisa spēkiem.<ref name="rare_TheM">{{tīmekļa atsauce |title=The Most Beautiful Suicide: Evelyn McHale Leapt to Her Death from the Empire State Building, 1947 |author=Robert C. Wiles |work=Rare Historical Photos |date=February 27, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=http://rarehistoricalphotos.com/beautiful-suicide-evelyn-mchale-leapt-death-empire-state-building-1947/}}</ref><ref name="keit_Evel">{{tīmekļa atsauce |title=Evelyn McHale: A Beautiful Death on 33rd Street |work=Keith York City |date=October 24, 2012 |access-date=April 18, 2016 |url=https://keithyorkcity.wordpress.com/2012/10/24/evelyn-mchale-a-beautiful-death-on-33rd-street/}}</ref> === Nāve === 1947. gada 30. aprīlī Makheila iekāpa vilcienā no Ņujorkas uz Īstonu, Pensilvānijā, ar nolūku apciemot savu līgavaini. Nākamajā dienā, atstājusi Roda mājas, Makheila atgriezās Ņujorkā. Ņujorkā Makheila uzkāpa Empire State Building 86. stāvā un nolēca no tā skatu laukuma. Pirms Makheilas došanās uz Ņujorku Rodss viņas uzvedībā nemanīja nekādas pašnāvības pazīmes. Uz skatu laukuma policijas detektīvs Frenks Marejs atrada melnu maku blakus glīti salocītam mētelim. Tajā bija Makheilas pašnāvības vēstule: <blockquote>Es nevēlos, lai mana ģimene vai svešinieki redzētu manas mirstīgās atliekas. Vai jūs varētu kremēt manu ķermeni? Es lūdzu jūs un manu ģimeni nerīkot man bēru dievkalpojumu vai atvadu ceremoniju. Mans līgavainis lūdza mani precēties ar viņu jūnijā. Es nedomāju, ka es varētu būt laba sieva kādam. Viņam bez manis klātos labāk. Pasaki manam tēvam, ka esmu pārāk līdzīga savai mātei.</blockquote> Iespējamais viņas pašnāvības iemesls bija vecāku šķiršanās bērnībā un bailes no līdzīgas situācijas atkārtošanās viņas ģimenes dzīvē. Makheilas mirstīgās atliekas identificēja viņas māsa Helēna Brennere. Saskaņā ar Makheilas pēdējo vēlēšanos viņas mirstīgās atliekas tika [[kremācija|kremētas]] bez piemiņas dievkalpojuma. Barijs Rodss nomira Melbornā, Floridā, 2007. gada 9. oktobrī 86 gadu vecumā. Viņš nekad tā arī neapprecējās. == Piemiņa == Roberta Vailza uzņemtā viņas ķermeņa fotogrāfija tika publicēta žurnālā ''[[Life (žurnāls)|Life]]''. Tā ir salīdzināta ar žurnālista Malkolma Brauna fotogrāfiju, kurā redzama [[Vjetnama]]s budistu mūka [[Thits Kuangs Diks|Thita Kuanga Dika]] pašsadedzināšanās, kurš 1963. gadā sadedzinājās dzīvs noslogotā [[Hošimina|Saigonas]] ceļu krustojumā; abas tiek plaši uzskatītas par vienām no ikoniskākajām pašnāvības fotogrāfijām. Bens Kosgrovs no žurnāla "Time" slavēja fotogrāfiju kā "tehniski bagātu, vizuāli saistošu un... tieši skaistu", aprakstot viņas ķermeni kā "atpūšoties vai snaužot, nevis... mirušu", un izskatoties tā, it kā viņa "sapņotu par savu mīļoto".<ref name="time_'The"/><ref name="gawk_Spec">{{tīmekļa atsauce |title=Specter Detector: Courting the Empire State Building's Prettiest Ghost |last=Conaboy |first=Kelly |work=[[Gawker]] |date=September 25, 2015 |access-date=April 18, 2016 |url=http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20160425222325/http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |archive-date=April 25, 2016 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://thechickandthedead.com/wp-content/uploads/2015/05/ev5.jpg thechickandthedead.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makheila, Evelīna}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] 9vcx1kd77ynqzioq459q8efy8s17fd7 4452839 4452838 2026-04-11T04:20:46Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452839 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Evelīna Makheila | vārds_orig = ''Evelyn Francis McHale'' | attēls = Evelyn McHale photograph.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Makheilas augstskolas izlaiduma foto 1942. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērkli}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[grāmatvede]] | dzimums = S }} '''Evelīna Frānsisa Makheila''' ({{val|en|Evelyn Francis McHale}}; dzimusi {{dat|1923|9|20}}; mirusi {{dat|1947|5|1}})<ref name="Inc1947">{{publikācijas atsauce |title=Picture of the Week |magazine=[[Life (magazine)|Life]] |url=https://books.google.com/books?id=ZEgEAAAAMBAJ&pg=PA42 |date=May 12, 1947 |publisher=Time Inc |pages=42–43 |issn=0024-3019}}</ref> bija amerikāņu [[grāmatvedis|grāmatvede]], kura izdarot [[pašnāvība|pašnāvību]] nolēca no ''[[Empire State Building]]'' 86. stāva skatu laukuma. Vēlāk fotogrāfijas students Roberts Vailzs nofotografēja viņas līķi, kas gulēja uz sadragāta automobiļa jumta. Fotogrāfiju atkārtoti publicēja visā pasaulē, un žurnāls ''[[Time]]'' to nosauca par "skaistāko pašnāvību". Tā iedvesmoja [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]] un citus māksliniekus.<ref name="time_'The">{{publikācijas atsauce |title='The Most Beautiful Suicide': A Violent Death, an Immortal Photo |author=Ben Cosgrove |magazine=[[Time (magazine)|Time]] |date=March 19, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |archive-date=March 24, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324060351/https://time.com/3456028/the-most-beautiful-suicide-a-violent-death-an-immortal-photo/ |dead-url=yes }}</ref><ref name="nyti_Cras">{{tīmekļa atsauce |title=Crashing to Earth, Again and Again |author=Page, Max |work=[[The New York Times]] |date=April 23, 2006 |access-date=April 18, 2016 |url=https://www.nytimes.com/2006/04/23/nyregion/thecity/23scar.html}}</ref> == Biogrāfija == Evelīna Makheila piedzima [[Bērkli]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Vinsenta un Helēnas Makheilu ģimenē, kuriem bija deviņi bērni. Vinsents Makheils strādāja par bankas inspektoru. 1930. gadā ģimene pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], kur Evelīnas vecāki vēlāk izšķīrās. Pēc šķiršanās viņas tēvs ieguva tiesības uz visu bērnu aizgādību un kopā ar viņiem pārcēlās uz Takaho, Ņujorkas štatā. Pēc vidusskolas beigšanas Evelīna iestājās Armijas sieviešu palīgdienesta korpusā un dienēja [[Džefersonsitija|Džefersonsitijā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]. Pēc dienesta atstāšanas Evelīna pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur atrada grāmatveža darbu uzņēmumā ''Kitab Engraving Company'', kas atradās Pērlstrītā. Vēlāk viņa satika savu nākamo līgavaini Bariju Rodsu, koledžas studentu, kurš bija atvaļināts no ASV Armijas gaisa spēkiem.<ref name="rare_TheM">{{tīmekļa atsauce |title=The Most Beautiful Suicide: Evelyn McHale Leapt to Her Death from the Empire State Building, 1947 |author=Robert C. Wiles |work=Rare Historical Photos |date=February 27, 2014 |access-date=April 18, 2016 |url=http://rarehistoricalphotos.com/beautiful-suicide-evelyn-mchale-leapt-death-empire-state-building-1947/}}</ref><ref name="keit_Evel">{{tīmekļa atsauce |title=Evelyn McHale: A Beautiful Death on 33rd Street |work=Keith York City |date=October 24, 2012 |access-date=April 18, 2016 |url=https://keithyorkcity.wordpress.com/2012/10/24/evelyn-mchale-a-beautiful-death-on-33rd-street/}}</ref> === Nāve === 1947. gada 30. aprīlī Makheila iekāpa vilcienā no Ņujorkas uz Īstonu, Pensilvānijā, ar nolūku apciemot savu līgavaini. Nākamajā dienā, atstājusi Roda mājas, Makheila atgriezās Ņujorkā. Ņujorkā Makheila devās ''Empire State Building'' 86. stāva skatu laukumu un nolēca no tā. Pirms Makheilas došanās uz Ņujorku Rodss viņas uzvedībā nemanīja nekādas pašnāvības pazīmes. Skatu laukumā policijas detektīvs Frenks Marejs atrada melnu maku blakus glīti salocītam mētelim. Tajā bija Makheilas pašnāvības vēstule: <blockquote>Es nevēlos, lai mana ģimene vai svešinieki redzētu manas mirstīgās atliekas. Vai jūs varētu kremēt manu ķermeni? Es lūdzu jūs un manu ģimeni nerīkot man bēru dievkalpojumu vai atvadu ceremoniju. Mans līgavainis lūdza mani precēties ar viņu jūnijā. Es nedomāju, ka es varētu būt laba sieva kādam. Viņam bez manis klātos labāk. Pasaki manam tēvam, ka esmu pārāk līdzīga savai mātei.</blockquote> Iespējamais viņas pašnāvības iemesls bija vecāku šķiršanās bērnībā un bailes no līdzīgas situācijas atkārtošanās viņas ģimenes dzīvē. Makheilas mirstīgās atliekas identificēja viņas māsa Helēna Brennere. Saskaņā ar Makheilas pēdējo vēlēšanos viņas mirstīgās atliekas [[kremācija|kremēja]] bez piemiņas dievkalpojuma. Barijs Rodss nomira Melbornā, Floridā, 2007. gada 9. oktobrī 86 gadu vecumā. Viņš nekad tā arī neapprecējās. == Piemiņa == Roberta Vailza uzņemto līķa fotogrāfiju publicēja žurnālā ''[[Life (žurnāls)|Life]]''. Tā ir salīdzināta ar žurnālista Malkolma Brauna fotogrāfiju, kurā redzama [[Vjetnama]]s budistu mūka [[Thits Kuangs Diks|Thita Kuanga Dika]] pašsadedzināšanās, kurš 1963. gadā sadedzinājās dzīvs noslogotā [[Hošimina|Saigonas]] ceļu krustojumā; abas fotogrāfijas plaši uzskatītas par vienām no ikoniskākajām pašnāvības fotogrāfijām. Bens Kosgrovs no žurnāla ''Time'' slavēja fotogrāfiju kā "tehniski bagātu, vizuāli saistošu un... tieši skaistu", aprakstot viņas ķermeni kā "atpūšoties vai snaužot, nevis... mirušu", un izskatoties tā, it kā viņa "sapņotu par savu mīļoto".<ref name="time_'The"/><ref name="gawk_Spec">{{tīmekļa atsauce |title=Specter Detector: Courting the Empire State Building's Prettiest Ghost |last=Conaboy |first=Kelly |work=[[Gawker]] |date=September 25, 2015 |access-date=April 18, 2016 |url=http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20160425222325/http://gawker.com/specter-detector-courting-the-empire-state-buildings-p-1732169081 |archive-date=April 25, 2016 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://thechickandthedead.com/wp-content/uploads/2015/05/ev5.jpg thechickandthedead.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makheila, Evelīna}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] 528e6a4rtvyx5eyg5sysbwls3rbb0ha Dienvidu reģions (Malta) 0 628681 4452703 4452455 2026-04-10T17:00:01Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en (13), g. → gad (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4452703 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dienvidu reģions | native_name = Reġjun Nofsinhar | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = [[Maltas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Southern Region, Malta.svg | image_shield =Southern Region Malta coa.svg | image_map = Southern Region in Malta.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | area_total_km2 = 78.9 | population_total = 106593 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 35 | latm = 52 | lats = 42.2 | latNS = N | longd = 14 | longm = 28 | longs = 12.1 | longEW = E | seat_type = Centrs | seat = [[Kormi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 vietējās padomes | population_blank02_title = | population_blank02 = | website =https://www.regjunnofsinhar.org/ }} '''Dienvidu reģions''' ({{val|mt|Reġjun Nofsinhar}}) ir viens no sešiem [[Malta]]s [[Maltas administratīvais iedalījums|administratīvajiem reģioniem]]. Reģions aptver galvenās [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu daļu. Reģions robežojas ar [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu]], [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu]], [[Ostas reģions (Malta)|Ostas]] un [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu]] reģioniem. Tas tika izveidots ar 2009. gada XVI likumu. 2019. gada XIV likums, kas aizsāka reģionālo reformu 2021. gadā, būtiski mainīja reģiona robežas un sastāvu, kā arī samazināja tā vietējo padomju skaitu no 14 līdz 12.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regjunnofsinhar.gov.mt/|title=Reġjun Nofsinhar|website=Regjun Nofsinhar|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Reģions, kas ir ievērojams ar savu pilsētu, rūpniecības un piekrastes elementu sajaukumu, tostarp [[Marsašloka]]s zvejnieku ciematu, [[Zejtuna]]s vēsturisko mantojumu un [[Birzebudžia]]s rūpniecības zonām, ir svarīgs Maltas jūrniecības ekonomikai, bet saskaras ar tādām problēmām kā augsts iedzīvotāju blīvums un pilsētu paplašināšanās spiediens, kas vispār raksturīgi šīs salu valsts kompaktajai ģeogrāfijai.<ref>[https://www.regjunnofsinhar.org/wp-content/uploads/2024/03/Social-Impact-Assesment-Southern-Regional-Council.pdf Social Impact Assessment Southern Region]</ref> == Reģionālā padome == 2026. gadā Dienvidu reģionālās padomes ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}) prezidents bija Džesmonds Akvilina.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Dienvidu reģionu, tāpat kā citus Maltas administratīvos reģionus, pārvalda Reģionālā padome ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}), kas sastāv no tā veidojošo pašvaldību mēriem un koordinē vietējo padomju darbību. Padomes prezidents 2026. gadā ir Džesmonds Akvilina. Reģiona administrācija atrodas [[Kormi]], kur atrodas arī Reģionālais tribunāls.<ref name=":0" /> Reģiona uzdevumi koncentrējas uz politikas īstenošanu tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi, infrastruktūra un vietējā attīstība. === Statistiskie rajoni === Dienvidu reģions pārklājas ar vairākiem Maltas statistiskajiem rajoniem un ietver daļas no Ziemeļu ostas rajona, Dienvidaustrumu rajona un Dienvidu ostas rajona. === Vietējās padomes === Dienvidu reģionā ietilpst 12 vietējās padomes:<ref name=":0" /> * [[Birzebudžia]] * [[Āšaha]] * [[Gudja]] * [[Hamruna]] * [[Luha]] * [[Marsa]] * [[Marsaskala]] * [[Marsašloka]] * [[Kormi]] (arī ''Città Pinto'') * [[Santalučija]] * [[Santavenera]] * [[Zejtuna]] (arī ''Città Beland'') == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === Dienvidu reģions ir [[Malta (sala)|Maltas galvenās salas]] dienvidu daļa, kas atrodas [[Vidusjūra]]s centrālajā daļā aptuveni 80 km uz dienvidiem no [[Sicīlija]]s un 290 km uz ziemeļiem no [[Ziemeļāfrika]]s piekrastes. Tas robežojas ar Centrālo reģionu ziemeļos un rietumos, savukārt tā austrumu un dienvidu robežas iezīmē nelīdzenu piekrasti gar Vidusjūru, aptverot galvenos līčus — Marsašlokas līci un līčus ap Birzebudžiu. Reģiona platība ir aptuveni 79 km², kas veido aptuveni 25% no Maltas kopējās sauszemes platības (316 km²).<ref name=":0"/> Reljefā gar dienvidu krastiem ir sastopami zemi piekrastes līdzenumi, kas pakāpeniski paceļas pāri sadalītām ielejām un nelielām [[kaļķakmens]] plakankalnēm iekšzemē. Ainava, kas pārsvarā sastāv no stratificētiem kaļķakmens veidojumiem, tostarp zemāka koraļļu kaļķakmens pie pamatnes un virs tā esošā globigerīna kaļķakmens, demonstrē [[Karsta process|karsta]] iezīmes. Daudz klinšu un akmeņainu atsegumu, kuru augstums parasti svārstās no jūras līmeņa līdz 150—200 metriem virs tā. Urbanizētās ielejas, piemēram, tās, kas atrodas netālu no Luhas un Gudjas, kontrastē ar akmeņainām augstienēm Zeitunas virzienā, kur plānas, kaļķainas augsnes ierobežo liela mēroga aramzemes lauksaimniecību, neskatoties uz ilgajiem vēsturiskajiem terasēšanas centieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.nasa.gov/earth/earth-observatory/maltas-landscape-of-limestone-150742/|title=Malta’s Landscape of Limestone - NASA Science|access-date=2026-04-09|date=2022-12-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/apps/MapTools/index.html?appid=79ad35031ff4449ea92df25a2e2e505e|title=Item Replacement|website=www.arcgis.com|access-date=2026-04-09}}</ref> === Klimats un dabas iezīmes === Maltas dienvidu reģionā valda tipisks [[Vidusjūras klimats]], kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas. Vidējā augstākā temperatūra jūlijā sasniedz aptuveni 30 °C, savukārt janvāra vidējā temperatūra ir aptuveni 15 °C, un gada vidējā temperatūra salās ir aptuveni 18—19 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 550 mm, galvenokārt laikā no oktobra līdz martam, bet karstajos vasaras mēnešos parasti ir niecīgs nokrišņu daudzums. Šie modeļi veicina periodisku ūdens trūkumu, ko saasina temperatūras paaugstināšanās, kas kopš 20. gadsimta vidus novērota par 0,2 °C desmitgadē.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/The_Climate_of_Malta.pdf The Climate of Malta: statistics, trends and analysis 1951-2010]</ref><ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Climate-publication-2022.pdf THE STATE OF THE CLIMATE 2022]</ref> Galvenās dabas iezīmes ietver plašus krūmājus, kas sastāv no sausumizturīgiem aromātiskiem krūmiem un garšaugiem, kuri ir pielāgojušies reģionā valdošajam akmeņainajam kaļķakmens reljefam. Piekrastes klintis, kas paceļas līdz pat 100 metriem, veido asas vertikālas virsmas, kas ir neaizsargātas pret viļņu darbību un eroziju. Šīs klintis, kas sastāv no koraļļu kaļķakmens, pastāvīgi atkāpjas jūras izskalošanas dēļ, un pētījumos lēsts, ka mērenas jūras līmeņa celšanās gadījumā erozija varētu ietekmēt vairākus kilometrus Maltas piekrastes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/979/|title=Coastal Cliffs|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Micallef|first=Stefan|last2=Micallef|first2=Anton|last3=Galdies|first3=Charles|date=2018-04-15|title=Application of the Coastal Hazard Wheel to assess erosion on the Maltese coast|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0964569117301552|journal=Ocean & Coastal Management|series=SI: MSforCEP|volume=156|pages=209–222|doi=10.1016/j.ocecoaman.2017.06.005|issn=0964-5691}}</ref> Bioloģiskās daudzveidības svarīgākās vietas atrodas krūmāju dzīvotnēs, kurās mīt endēmiska flora un fauna. Jūras aizsargājamās teritorijas gar dienvidu piekrasti, kas ir daļa no Maltas [[Natura 2000]] tīkla, aptverot vairāk nekā 35% no zvejniecības zonas, aizsargā daudzveidīgus jūras dibena augus ar zemūdens pļavām un zivju sugām; piemēram, netālu no Marsašlokas tiek aizsargāti koraļļi. Filflas saliņa piekrastē kalpo kā jūras putnu rezervāts. == Vēsture == === Agrīnā attīstība === Maltas dienvidu reģionā ir saglabājušās nozīmīgas aizvēsturiskas arheoloģiskās vietas, jo īpaši Bordžas in-Naduras komplekss Birzebudžiā, kurā ir [[Megalīts|megalītu]] tempļu paliekas no [[Tempļu periods|Tempļu perioda]] (aptuveni 3600.—2500. gads [[Mūsu ēra|p.m.ē.]]), kuras pārklāj [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] nocietināta apmetne, kas, izmantojot [[Stratigrāfija|stratigrāfiju]] un [[Artefakts|artefaktu]] analīzi, datēta ar aptuveni 1500.—700. gadu p.m.ē., atspoguļojot agrīnās agrārās kopienas ar aizsardzības zemes nocietinājumiem un graudu glabātuvēm, kas liecina par aktīvu zemkopību resursu konkurences apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://heritagemalta.mt/explore/borg-in-nadur/|title=Borġ in-Nadur Prehistoric Complex|website=Heritage Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Šīs struktūras, tostarp ratu iebrauktās rievas un uzglabāšanas bedres, liecina par kaļķakmens topogrāfijas pielāgošanu kultūraugu uzglabāšanai un transportēšanai, kas radušies vēl pirms ievērojamas ārējās ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalcommons.usf.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1004&context=hty_facpub|title=Redisco Rediscovering the Maltese T ering the Maltese Temple of Bor emple of Borġ in-Nadur: An Archaeoastronomical Perspective|website=digitalcommons.usf.edu|access-date=2026-04-09}}</ref> Feniķiešu kolonisti ieradās ap 700. gadu p.m.ē., integrējot Maltu Vidusjūras centrālās daļas tirdzniecības tīklos, un dienvidu piekrastes vietas, piemēram, Marsašloka, kalpoja par [[Purpurkrāsa|purpura]] krāsvielu, [[Metāli|metālu]] un [[keramika]]s tirdzniecības enkurvietām, ko apliecina importētās [[amfora]]s un svētnīcu atliekas Tassilgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://phoenicia.org/maltatrade|title=Malta’s Role in Phoenician Trade|website=phoenicia.org|access-date=2026-04-09}}</ref> [[Kartāga]]s kontrole, sākot ar 6. gadsimtu p.m.ē., pastiprināja šo ostu stratēģisko lomu Pūniešu karu laikā, prioritāti piešķirot jūras apgādei, nevis liela mēroga kolonizācijai, un [[Numismātika|numismātiskie]] un epigrāfiskie atradumi saistīja šo teritoriju ar Ziemeļāfrikas centriem. Romiešu kundzība sākās ar iekarošanu 218. gadā p.m.ē. un ilga līdz 535. gadam m.ē., kura laikā starp dienvidu muižām atradās Zejtunas romiešu villa — izrakumos tika atklātas romiešu stila [[mozaīka]]s, [[Hipokausts|hipokausti]] un [[Olīvas|olīvu]] spiedes no 1. — 4. gadsimta, kas liecina par uz eksportu orientētu lauksaimniecību, ražojot [[Kvieši|kviešus]] un traukus, savukārt akveduktu segmenti no cietzemes avotiem paplašināja ūdens piegādi lauku zemes gabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/roman-aqueduct-system-at-rabat-malta/|title=~~ Roman Aqueduct System at Rabat - Eugene P Teuma|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-02-17|language=en}}</ref> Šī infrastruktūra, ko apstiprina hidrotehniskās inženierijas pēdas, ļāva iedzīvotāju skaita pieaugumam būt saistītam ar impērijas piegādes ķēdēm, nevis tikai ar pašu iztikas līdzekļiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Teuma|first=Eugene Paul|date=2025-10-11|title=QANAT, SAQQAJJA & ROMAN AQUEDUCT SYSTEM at RABAT, MALTA|url=https://www.academia.edu/1819676/QANAT_SAQQAJJA_and_ROMAN_AQUEDUCT_SYSTEM_at_RABAT_MALTA}}</ref> Arābu iekarošana 870. gadā ieviesa hidrauliskus jauninājumus, tostarp ar akmeņiem izklātus kanālus — kanatus un citrusaugļu dārzus, ko uzrāda ar oglekli datētas koksnes un ziedputekšņu atliekas no 9. — 11. gadsimta slāņiem, dažādojot lauksaimniecību un izmantojot terasveida apūdeņošanu, kas mazināja sezonālo sausumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturemalta.com/chronology/environmental-chronology-of-the-maltese-islands/environmental-chronology-medieval-period-in-malta-5001530-ce/|title=Environmental Chronology: Medieval Period in Malta (500–1530 CE)|website=Nature Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/arab-rule-in-malta/|title=Arab Rule in Malta|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-03-15|language=en}}</ref> Šādas lauku sistēmas veicināja ekonomisko noturību, pateicoties eksportējamām kultūrām, piemēram, kokvilnai. No 1530. līdz 1798. gadam [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Hospitāliešu bruņinieku ordenis]] ietekmēja plašākās dienvidu ostas, lai gan galvenais administratīvais centrs pēc sākotnējās nocietināšanas tika pārvietots uz [[Valleta|Valletu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/birgu/|title=Vittoriosa (Birgu) History and Attractions|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-07-23|language=en}}</ref> === Jaunākie laiki un mūsdienas === [[Britu impērija|Britu]] koloniālā administrācija, kas tika oficiāli nostiprināta ar 1814. gada [[Parīzes līgums (1814)|Parīzes līgumu]], prioritāri piešķīra Dienvidu reģiona ostām stratēģiskus jūras spēku un komerciālus mērķus. Marsas komerciālās ostas būvniecība laikā no 1861. līdz 1878. gadam ļāva apmierināt pieaugošos ogļu, graudu un citu preču tirdzniecības apjomus. Šīs iniciatīvas radīja darbavietas tūkstošiem cilvēku kuģu remonta un loģistikas jomā, taču veicināja strukturālu atkarību, un līdz 1960. gadu vidum Lielbritānijas militārie izdevumi veidoja aptuveni 15 % no Maltas IKP, ierobežojot diversifikāciju nozarēs, kas nav saistītas ar aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2020-07-19/books/The-British-imperial-island-Part-7-6736225264|title=The British imperial island - Part 7 - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spunt.mt/post/economic-transition-in-malta-1960s-1990s-from-military-dependence-to-self-sufficiency|title=Economic Transition in Malta (1960s–1990s): From Military Dependence to Self‑Sufficiency|last=Malta|first=Spunt|website=spunt.mt|access-date=2026-04-09|date=2025-09-20|language=en}}</ref> Neatkarības iegūšana 1964. gada 21. septembrī izraisīja piespiedu ekonomisku pārorientāciju, jo pakāpeniskā britu militārā izvešana, kas tika pabeigta 1979. gadā, likvidēja lielāko kolonijas ieņēmumu avotu, kas bija nodrošinājis vairāk nekā pusi no valsts izdevumiem. Dienvidu reģionā tas katalizēja industrializāciju, tostarp smagās rūpniecības zonu un naftas infrastruktūras attīstību ap Marsašlokas līci 1970. gados, lai atbalstītu degvielas importu. Kuģu remonta aktivitātes Marsā turpinājās desmitgadē, bet globālās konkurences dēļ samazinājās, veicinot pāreju uz ražošanu un pakalpojumiem. Maltas pievienošanās [[Eiropas Savienība|ES]] 2004. gada 1. maijā atbrīvoja struktūrfondu līdzekļus un piekļuvi tirgum, veicinot ostu infrastruktūras modernizāciju valsts dienvidos. Maltas brīvosta Marsašlokā, kas tika izveidota 1988. gadā kā pārkraušanas termināls, 2000. gadu vidū tika paplašināta, palielinot konteineru caurlaidspēju no 1,46 miljoniem [[TEU]] 2004. gadā līdz 2,37 miljoniem 2010. gadā un padarot to par reģionālu loģistikas mezglu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/corporate/key-milestones-2/|title=Key Milestones|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/accomplishments-2/traffic-volumes/|title=Traffic Volumes|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Sākot ar 2010. gadiem, Dienvidu reģions guva labumu no Maltas plašākā ekonomikas uzplaukuma un ārvalstu investīcijām, finanšu un spēļu nozarēs veicinot IKP pieaugumu vidēji par 5—6 % līdz 2019. gadam, ko veicināja darbaspēka pieplūdums no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šis pieplūdums radīja grūtības, bet arī veicināja infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, ceļu paplašināšanu un komunālo pakalpojumu paplašināšanu rūpniecības rajonos, piemēram, Lukā un Marsā. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar Maltas Nacionālā statistikas biroja 2021. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu Dienvidu reģionā bija reģistrēti 106 593 pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir aptuveni 20,5 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas bija 519 562.<ref name=":2">[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Census-of-population-2021-publication-web.pdf NSO]</ref> Šis skaitlis atspoguļo desmit gadu ilgu starpskaitīšanas pieaugumu par aptuveni 8 % salīdzinājumā ar 2011. gada līmeni, kā rezultātā vidējais gada pieauguma temps laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gadu sākumam bija aptuveni 0,8 %. Iedzīvotāju blīvums reģionā ir 1350 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru visā tā 78,9 km² platībā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem valstī, taču ievērojami atšķiras pa apakšreģioniem.<ref name=":2" /> Vairāk nekā 90 % iedzīvotāju dzīvo blīvi apdzīvotās pilsētvidēs, kas uzsver krasu pilsētu un lauku plaisu, kas dokumentēta NSO reģionālajos izdevumos.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Regional-Statistics-2024-Digital-final.pdf Regional Statistics MALTA 2024 Edition]</ref> Izaugsmi galvenokārt ir virzījusi migrācija, un būvniecības, pakalpojumu un loģistikas nozarēs ieplūde no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kompensē zemo vietējo iedzīvotāju dzimstību un veicina jaunāku vidējo vecuma profilu salīdzinājumā ar Maltas novecojošo valsts struktūru.<ref name=":2" /> Saskaņā ar jaunākajiem NSO aprēķiniem, dzimstība reģionā atbilst valsts rādītājam, kas ir aptuveni 1,1 dzimšanas gadījumi uz sievieti, kas ir zem aizvietošanas līmeņa un nepietiekams, lai uzturētu izaugsmi bez imigrācijas. === Sociālekonomiskais sastāvs === Dienvidu reģionā ienākumu līmenis atbilst valsts vidējiem rādītājiem, taču ar ievērojamām atšķirībām rajonu līmenī, ko nosaka tuvums loģistikai un ostu aktivitātēm. 2022. gadā valsts vidējā gada pamatalga bija 20 989 eiro, vīriešiem nopelnot vidēji 22 096 eiro salīdzinājumā ar 19 605 eiro sievietēm.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/labour-market-main-page/|title=Labour Market|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Reģionā Dienvidaustrumu rajonā tika reģistrēti augstākie vidējie mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi valstī — 42 855 eiro, kas saistīts ar nodarbinātību tirdzniecības un transporta nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/themes_publications/regional-statistics-malta-2024-edition/|title=Regional Statistics MALTA 2024 Edition|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Pirms [[COVID-19 pandēmija]]s bezdarba līmenis saglabājās zems, atspoguļojot valsts mēroga rādītāju aptuveni 3,5 % apmērā 2019. gadā. Izglītības līmenis reģionā atpaliek no ziemeļu apgabaliem, uzsverot ziemeļu un dienvidu plaisu. Dienvidu ostas rajonā 2021. gada tautas skaitīšanas datiem 24 % iedzīvotāju bija ieguvuši augstāko izglītību, kas ir gandrīz divkāršojies no 13 % 2011. gadā, taču joprojām ir zemāks par valsts augstāko izglītību ieguvušo līmeni, kas pārsniedz 40 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/news/national/127387/maltas_northsouth_divide_on_education_revealed_in_census|title=Malta’s north-south divide on education revealed in Census|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Profesionālā apmācība dominē tādās nozarēs kā mehānika un loģistika, kas atbalsta nodarbinātības stabilitāti ar ostām saistītās lomās, nevis plašākās [[Baltās apkaklītes|balto apkaklīšu]] iespējās. Etniskais sastāvs joprojām galvenokārt ir [[maltieši]], aptuveni 80%, un ārvalstu iedzīvotāji 2021. gadā veidoja 20%, galvenokārt ārpussavienības darba ņēmēji no [[Dienvidāzija]]s un [[Āfrika]]s, kas koncentrējās dienvidu darba tirgos fiziska darba nozarēs.<ref name=":3" /> Sociālās struktūras uzsver tradicionālās ģimenes vienības, un Maltas aptuvenais laulību rādītājs 2022. gadā bija 5,4 uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstāks nekā vidēji ES un ko uztur kultūras normas, nevis politikas stimuli. Vienvecāka mājsaimniecības ar bērniem Maltā veido tikai 3,1% no ģimenes vienībām, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un reģionālie dati liecina par to vēl zemāku izplatību dienvidu apdzīvotās vietās salīdzinājumā ar pilsētnieciskākajiem ziemeļu rajoniem. == Ekonomika == === Galvenās nozares un infrastruktūra === Dienvidu reģiona ekonomikā ir ievērojamas loģistikas un pārkraušanas aktivitātes, kuru centrā ir [[Marsašlokas osta]] (Maltas brīvosta), kas veic kravu apstrādi starp Eiropu, Āziju un Āfriku.<ref name=":1" /> Maltas brīvosta, kas darbojas kopš 1988. gada, darbojas kā bezmuitas zona ar pašreizējo maksimālo 3,6 miljonu TEU jaudu, izmantojot liela apjoma konteineru operācijas un palīgpakalpojumus, piemēram, degvielas uzpildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transport.gov.mt/maritime/local-waters/ports-in-the-maltese-islands/port-of-marsaxlokk-114|title=Port of Marsaxlokk - Transport Malta|last=B.V|first=Data Access Europe|website=www.transport.gov.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Ražošanas un vieglās rūpniecības klasteri tādās teritorijās kā industriālais parks Birzebudžiā, kur elektronikas montāža un pārtikas pārstrāde saglabā stabilu pozīciju, izmantojot izveidotās piegādes ķēdes un ostas infrastruktūras tuvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://qlc.com.mt/blog/identifying-industrial-parks-in-malta-a-guide-for-businesses|title=Industrial parks Malta|website=qlc.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Interneta kazino sektors, ko stiprināja Maltas licencēšanas režīms, kas tika ieviests 2001. gadā, un pievienošanās ES 2004. gadā, arī dod stabilu ieguldījumu ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/announcements/announcements/133139/malta_a_powerful_igaming_industry_hub|title=Malta: A powerful igaming industry hub|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Lauksaimniecībai ir ierobežota loma, aizņemot nelielu daļu zemes, un produkcija galvenokārt ir vērsta uz [[Tomāts|tomātu]] un citu dārzeņu audzēšanu siltumnīcās. Kritiskā infrastruktūra ietver Delimaras spēkstaciju, kas 2010. gados tika ievērojami modernizēta, iekļaujot 205 MW kombinētā cikla gāzes turbīnu bloku (''Delimara 4''), kas tika pabeigts ap 2015. gadu, lai veicinātu enerģijas dažādošanu no smagās degvielas uz dabasgāzi, kā arī dzinēju pārveidošanu, lai uzlabotu efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aecom.com/projects/electrogas-malta/|title=ElectroGas Malta|website=AECOM|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wartsila.com/energy/learn-more/references/utilities/delimara-power-plant-3-gas-conversion|title=Delimara power plant 3 gas conversion - Reference - Wärtsilä|website=Wartsila.com|access-date=2026-04-09|date=2019-10-24|language=en}}</ref> Šie uzlabojumi, ko atbalstīja starptautisks finansējums, bija vērsti uz atkarības no importētās degvielas samazināšanu un saskaņošanu ar ES vides standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eib.org/en/press/all/2008-081-malta-the-eib--supports-an--upgrade-of-the--energy--sector|title=Malta: The EIB supports an upgrade of the energy sector|website=European Investment Bank|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> === Tirdzniecība, ostas un tūrisms === Maltas dienvidu reģions kalpo kā kritiski svarīgs salas jūras tirdzniecības centrs, galvenokārt caur Marsašlokas ostu (Maltas brīvostu), kas apstrādā vairāk nekā 50% no valsts pārkraušanas kravām. 2023. gadā brīvostā tika apstrādāti 2,80 miljoni TEU, kas ir nedaudz mazāk nekā 2,89 miljoni 2022. gadā, atspoguļojot pastāvīgo globālās piegādes ķēdes dinamiku.<ref name=":1" /> Šis lielais apjoms (salīdzinoši — [[Rīgas osta|Rīgas brīvostas]] maksimālā jauda ir četrreiz mazāka)<ref>[https://rop.lv/sites/default/files/2025-03/2024%20LV.pdf Rīgas brīvosta 2023. gadā]</ref> parāda reģiona lomu konteineru pārkraušanā, kur galvenie eksporta produkti, tostarp naftas pārstrādes produkti, mašīnbūve un farmaceitiskie produkti, veidoja Maltas kopējo preču tirdzniecības pārpalikumu 1,2 miljardu eiro apmērā gadā. Tomēr atkarība no pārkraušanas pakļauj ekonomiku ievainojamībai, ko rada starptautisko kuģošanas maršrutu maiņas, piemēram, tās, ko izraisīja spriedze [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], kā rezultātā empīriski kavējumi 2023. gadā vidēji bija par 10—15 % ilgāki apgrozījuma laiki salīdzinājumā ar pirms 2020. gada noteiktajiem rādītājiem. Tūrisms Dienvidu reģionā veicina ekonomisko aktivitāti, piesaistot apmeklētājus tādām apskates vietām kā Marsaskalas piekraste, un nozare 2023. gadā deva aptuveni 550 miljonus eiro tiešos tūristu tēriņos. Apmeklētāju skaits sezonāli sasniedza maksimumu no jūnija līdz augustam, veidojot 60% no gada ierašanās apjoma, ko veicināja reģiona piekrastes klintis, alas un tradicionālais zvejas mantojums, kas piesaista kruīzu un vienas dienas izbraucienus. Tomēr šis pieplūdums ir noslogojis vietējo infrastruktūru, viesnīcu noslogojuma līmenim sasniedzot vairāk nekā 90% maksimuma laikā, izraisot kritiku par pārmērīgu atkarību no tūrisma. Ostu pārslodzes problēmas 2020. gados ir saasinājušās līdz ar pieaugošo kuģu izmēru un ģeopolitisku notikumu izraisītu maršrutu noviržu dēļ, un Maltas brīvosta ziņoja par vidējo piestātnes gaidīšanas laiku 24—48 stundas 2022.—2023. gada smagākajos periodos, salīdzinot ar mazāk nekā 12 stundām vēsturiski. Tirdzniecības diversifikācijas centieni, tostarp uzlabota loģistika ES eksportam, ir vērsti uz šādu risku mazināšanu, taču empīriskie dati uzrāda par pastāvīgu pakļautību ārējiem satricinājumiem. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija]] r8mu14wtfh0o7us0gmdlpbzws2380qc Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 628682 4452805 4452445 2026-04-10T21:23:29Z Lasks 38532 /* Rumānija pārstāvji Eirovīzijā */ 4452805 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Rumānija]] | karogs = Flag of Romania.svg | parraiditajs = [[Rumānijas televīzija|TVR]] | nac atlase = | pied reizes = 23 (19 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 3. vieta: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]], [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/romania] }} '''[[Rumānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 23 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Dans Bitmans]] ar dziesmu ''Dincolo de nori''. Kaut arī Rumānija pirmo reizi Eirovīzijas konkursā piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]. gada konkursā, tā nekvalificējās konkursa finālšovam. Rumānija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. un [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā, iegūstot 3. vietu. == Rumānija pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |-bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Dida Dragana]] |''Nu pleca'' |[[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 7. |align="center" | 38 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Dans Bitmans]] |''Dincolo de nori'' |Rumāņu |align="center" | 21. |align="center" | 14 |colspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Monika Angela]] un ''[[Sincron]]'' |''Rugă pentru pacea lumii'' |Rumāņu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 29. |align="center" | 11 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Malina Olinesku]] |''Eu cred'' |Rumāņu |align="center" | 22. |align="center" | 6 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |''[[Taxi (grupa)|Taxi]]'' |''The Moon'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |align="center" | 17. |align="center" | 25 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Monika Angela]] un [[Marsels Pāvels]] |''Tell Me Why'' |Angļu |align="center" | 9. |align="center" | 71 | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' |''Don't Break My Heart'' |Angļu |align="center" | 10. |align="center" | 73 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Sanda Ladosi|Sanda]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 18. |align="center" | 18 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#cc9966" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' |''Let Me Try'' |Angļu |align="center" | 3. |align="center" | 158 |align="center" bgcolor="#FFCC33"| 1. |align="center" bgcolor="#FFCC33"| 235 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Mihajs Treistariu]] |''Tornerò'' |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 4. |align="center" | 172 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Todomondo]]'' |''Liubi, Liubi, I Love You'' |Angļu, Itāļi,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Krievu valoda|Krievu]],<br />[[Franču valoda|Franču]], Rumāņu |align="center" | 13. |align="center" | 84 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]] |''Pe-o margine de lume'' |Rumāņu,<br />Itāļu |align="center" | 20. |align="center" | 45 |align="center" | 7. |align="center" | 94 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Elena George]] |''The Balkan Girls'' |Angļu |align="center" | 19. |align="center" | 40 |align="center" | 9. |align="center" | 67 |- |bgcolor="#cc9966" | {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |bgcolor="#cc9966" | [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]] |bgcolor="#cc9966" | ''Playing with Fire'' |bgcolor="#cc9966" | Angļu |align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. |align="center" bgcolor="#cc9966" | 162 |align="center" | 4. |align="center" | 104 |- |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |''[[Hotel FM]]'' |''Change'' |Angļu |align="center" | 17. |align="center" | 77 |align="center" | 4. |align="center" | 111 |- |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |''[[Mandinga]]'' |''Zaleilah'' |Spaņu,<br />Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 71 |align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. |align="center" bgcolor="#cc9966" | 120 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Florins Cezars Ouatu|Cezars]]'' |''It's My Life'' |Angļu |align="center" | 13. |align="center" | 65 |align="center" | 5. |align="center" | 83 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |Paula Selinga un Ovi |''Miracle'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 72 |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 125 |- |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Voltaj]]'' |''De la capăt (All over Again)'' |Rumāņu,<br />Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 35 |align="center" | 5. |align="center" | 89 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ovidiu Antons]] |''Moment of Silence'' |Angļu |colspan="4" {{N/A|Diskvalificēts}}<small>{{efn|2016. gadā Rumānija apstiprināja savu dalību konkursā, bet nesamaksātā parāda dēļ, valsts tika diskvalificēta.}}</small> |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''[[Ilinka]]'' pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |Angļu |align="center" | 7. |align="center" | 282. |align="center" | 6. |align="center" | 174. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[The Humans]]'' |''Goodbye'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 107 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Estere Peonija]] |''On a Sunday'' |Angļu |align="center" | 13. |align="center" | 71 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |''[[Roxen]]'' |''Alcohol You'' |Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |''Roxen'' |''Amnesia'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 85 |- |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |''[[WRS]]'' |''Llámame'' |Angļu,<br />Spāņu |align="center" | 18. |align="center" | 65 |align="center" | 9. |align="center" | 118 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |[[Teodors Andrejs]] |''D.G.T. (Off and On)'' |Rumāņu,<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 15. |align="center" | 0 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024.]] un [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] gada konkursā}} |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Rumānijas mūzika]] lys7omz9fqu1kbd25kf3u0ltdqyhtga Cilvēktiesības Krievijā 0 628691 4452708 4452478 2026-04-10T17:20:30Z Treisijs 347 4452708 wikitext text/x-wiki '''Cilvēktiesības Krievijā''' ({{val|ru|права человека в России}}) ir temats, kas aptver [[cilvēktiesības|pamattiesību]] tiesisko regulējumu un to praktisko īstenošanu [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tostarp [[politiskās tiesības]] un [[pilsoniskās brīvības]], [[tiesiskums|tiesiskuma]] principus, [[vārda brīvība|vārda]], [[pulcēšanās brīvība|pulcēšanās]] un [[biedrošanās brīvība|biedrošanās brīvību]], kā arī jautājumus par [[spīdzināšana|spīdzināšanu]], [[patvaļīga aizturēšana|patvaļīgu aizturēšanu]] un [[taisnīga tiesa|taisnīgas tiesas]] nodrošināšanu. Tas ietver arī [[valsts institūcija|valsts institūciju]] praksi attiecībā uz šīm tiesībām un to ievērošanu dažādās sabiedrības grupās. Mūsdienu situācijas raksturojumā [[starptautiska organizācija|starptautiskās organizācijas]] un [[cilvēktiesību uzraudzība]]s institūcijas norāda uz būtisku [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] stāvokļa pasliktināšanos, īpaši pēc 2022. gada.<ref name="ohchr.org"/> Tiek uzsvērta pilsoniskās telpas sašaurināšanās, represīvo tiesisko instrumentu paplašināšana un sistemātiski ierobežojumi attiecībā uz [[opozīcija (politika)|opozīciju]], [[neatkarīgs medijs|neatkarīgajiem medijiem]] un [[pilsoniska sabiedrība|pilsonisko sabiedrību]].<ref name="ohchr.org"/><ref name="hrw.org"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=World Report 2025: Russia |url=https://www.hrw.org/world-report/2025/country-chapters/russia |website=hrw.org |publisher=Human Right Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2024 Human Rights and Democracy in the World (country reports) |url=https://www.eeas.europa.eu/sites/default/files/2025/documents/2024%20Human%20Rights%20and%20Democracy%20in%20the%20World%20%28country%20reports%29.pdf |website=eeas.europa.eu/ |publisher=EEAS |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Plaši tiek izmantoti tādi normatīvie instrumenti kā “ārvalstu aģentu” un “nevēlamu organizāciju” regulējums, kā arī [[ekstrēmisms (politika)|ekstrēmisma]] un [[pretterorisms|pretterorisma]] likumi, kas bieži kalpo [[politiskās represijas|represīviem mērķiem]].<ref name="hrw.org">{{tīmekļa atsauce |title=World Report 2025: Russia |url=https://www.hrw.org/world-report/2025/country-chapters/russia |website=hrw.org |publisher=Human Right Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: Amnesty International declared “undesirable organization” amid escalating crackdown on dissent |url=https://www.amnesty.org/en/latest/news/2025/05/russia-amnesty-international-declared-undesirable-organization-amid-escalating-crackdown-on-dissent/ |website=amnesty.org |publisher=Amnesty International |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: Government Designates Human Rights Watch “Undesirable” |url=https://www.hrw.org/news/2025/11/28/russia-government-designates-human-rights-watch-undesirable |website=hrw.org |publisher=Human Right Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia brands Nobel-winning rights group Memorial an extremist movement |url=https://www.reuters.com/world/russia-labels-nobel-winning-rights-group-memorial-an-extremist-movement-tass-2026-04-09/ |website=reuters.com |publisher=Reuters |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Starptautiskajos pārskatos bieži izceltas konkrētas problēmu jomas, tostarp politisko oponentu, žurnālistu, juristu, cilvēktiesību aizstāvju un pretkara aktīvistu vajāšana, netaisnīgas tiesas prāvas, ilgstošs ieslodzījums, iebiedēšana, spīdzināšana un slikta izturēšanās apcietinājumā.<ref name="ohchr.org">{{tīmekļa atsauce |title=A/HRC/60/59: Situation of human rights in the Russian Federation (Advance edited version) |url=https://www.ohchr.org/en/documents/country-reports/ahrc6059-situation-human-rights-russian-federation-advance-edited-version |website=ohchr.org |publisher=UN Human Right Office |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Freedom in the World 2025: Russia |url=https://freedomhouse.org/country/russia/freedom-world/2025 |website=freedomhouse.org |publisher=Freedom House |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights in Russia |url=https://www.amnesty.org/en/location/europe-and-central-asia/eastern-europe-and-central-asia/russia/report-russia/ |website=amnesty.org |publisher=Amnesty International |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Tāpat tiek norādīts uz ierobežojumiem mazākumgrupu, īpaši [[LGBT]] personu, tiesībām, kā arī uz protestu dalībnieku un valsts politikas kritiķu apspiešanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: UN Human Rights Chief deplores Supreme Court’s decision to outlaw “LGBT movement” |url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2023/11/russia-un-human-rights-chief-deplores-supreme-courts-decision-outlaw-lgbt |website=ohchr.org |publisher=UN Human Rights Office |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: Supreme Court Bans “LGBT Movement” as “Extremist” |url=https://www.hrw.org/news/2023/11/30/russia-supreme-court-bans-lgbt-movement-extremist |website=hrw.org |publisher=Human Rights Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Annual Review of the Human Rights Situation of Lesbian, Gay, Bisexual, Trans, and Intersex People: Russia |url=https://www.ilga-europe.org/files/uploads/2025/02/Annual-Review-2025-Russia.pdf |website=ilga-europe.org |publisher=ILGA-Europe |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Cilvēktiesību situācija Krievijā mūsdienu literatūrā bieži tiek aplūkota plašākā autoritāras pārvaldības nostiprināšanās un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara pret Ukrainu]] kontekstā, kas būtiski ietekmē politisko tiesību un pilsonisko brīvību līmeni valstī. == Vēsturiskais pārskats == Cilvēktiesību attīstība Krievijā vēlīnajā [[Padomju Savienība]]s periodā 1980.-to gadu otrajā pusē cieši saistīta ar [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] īstenotajām ''[[glasnostj]]'' un [[pārkārtošanās|perestroikas]] reformām. Šajā laikā tika paplašināta [[vārda brīvība]], mazināta [[cenzūra]], atbrīvoti daudzi [[politiskais ieslodzītais|politiskie ieslodzītie]] un radās iespējas publiski apspriest politiskos un sociālos jautājumus, tostarp kritizēt amatpersonas. Samazinājās [[Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] ietekme, tika ieviesti daudzkandidātu vēlēšanu elementi un veidojās neatkarīgas sabiedriskās iniciatīvas un cilvēktiesību kustības. Tomēr šīs pārmaiņas norisinājās nestabilā institucionālā vidē un saglabājās cieši saistītas ar sabrūkošās padomju sistēmas ietvaru. Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā Krievijā sākās postpadomju pārveide, kurā vienlaikus pastāvēja politiska [[liberalizācija]] un nopietnas cilvēktiesību problēmas. [[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā|1993. gada konstitucionālā krīze]] beidzās ar parlamenta sacelšanās apspiešanu un jaunas [[Krievijas Konstitūcija|konstitūcijas]] pieņemšanu, kas garantēja pamattiesības un brīvības, bet vienlaikus piešķīra prezidentam plašas pilnvaras. 1996. gadā Krievija pievienojās [[Eiropas Padome]]i, uzņemoties saistības ievērot [[demokrātija|demokrātiju]], [[tiesiskums|tiesiskumu]] un [[cilvēktiesības]]. Šajā periodā attīstījās neatkarīgie mediji un [[pilsoniska sabiedrība|pilsoniskā sabiedrība]], tomēr to raksturoja arī ekonomiskā nestabilitāte, [[korupcija]] un institucionālas vājības. Konflikti [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], īpaši [[Pirmais Čečenijas karš]], radīja nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp civiliedzīvotāju upurus un militāru vardarbību. 21. gadsimtā cilvēktiesību vide arvien ciešāk saistījās ar politiskās varas centralizāciju, īpaši pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] nākšanas pie varas. Tika pastiprināta federālā centra kontrole pār reģioniem, izveidojot [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|federālos apgabalus]], un nostiprināta valsts ietekme pār masu medijiem. Pakāpeniski tika ierobežota [[opozīcija (politika)|opozīcijas]] darbība un pilsoniskās sabiedrības iespējas, tostarp pieņemot likumus par “ārvalstu aģentiem” un “nevēlamām organizācijām”. Pēc Putina atgriešanās prezidenta amatā 2012. gadā starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' situāciju raksturoja kā bezprecedenta vēršanos pret pilsonisko sabiedrību postpadomju Krievijas vēsturē. Īpaši kopš 2010.-tajiem gadiem pieauga ierobežojumi vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai, kā arī politiskajai konkurencei, pastiprinot [[politiskās represijas|represijas]] pret opozīcijas pārstāvjiem, aktīvistiem un neatkarīgajiem žurnālistiem. 2020.-to gadu vidū starptautiskie novērotāji, tostarp [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašās ziņotājas, norāda uz vēl plašāku represīvo mehānismu izmantošanu, tostarp [[kriminālvajāšana|kriminālvajāšanu]], ilgstošu [[cietums|ieslodzījumu]], [[iebiedēšana|iebiedēšanu]], [[spīdzināšana|spīdzināšanu]] un [[cenzūra]]s instrumentiem. Šie procesi īpaši pastiprinājušies saistībā ar iekšpolitiskajiem procesiem un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] 2022. gadā, un tie iezīmē būtisku novirzi no 1990. gadu liberalizācijas tendencēm, kļūstot par centrālu aspektu mūsdienu cilvēktiesību situācijas izvērtējumā Krievijā. == Tiesiskais regulējums == Cilvēktiesību tiesiskais regulējums Krievijā formāli balstās 1993. gada [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūcijā]], kas valsti definē kā [[demokrātija|demokrātisku]], [[federācija (valsts)|federālu]] un tiesisku valsti un nosaka, ka cilvēks, viņa tiesības un brīvības ir augstākā vērtība. Konstitūcijas 2. nodaļa nostiprina plašu pamattiesību katalogu, tostarp [[vienlīdzība|vienlīdzību]] likuma priekšā, [[spīdzināšana]]s aizliegumu, personas [[brīvība|brīvību]] un neaizskaramību, [[privātā dzīve|privātās dzīves]] aizsardzību, apziņas un [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]], kā arī [[vārda brīvība|vārda]], [[pulcēšanās brīvība|pulcēšanās]] un biedrošanās brīvību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Tā paredz arī [[starptautiskās tesības|starptautisko tiesību]] normu ievērošanu un cilvēktiesību prioritāti. Vienlaikus konstitucionālais regulējums nosaka, ka šīs tiesības var ierobežot ar federālu likumu, ja tas nepieciešams konstitucionālās iekārtas, [[tikums|tikumības]], [[veselība]]s, citu personu tiesību vai [[valsts drošība]]s aizsardzībai, kā arī [[ārkārtas stāvoklis|ārkārtas]] vai [[karš|kara stāvokļa]] apstākļos, saglabājot noteiktas neierobežojamās tiesības. Konstitucionālās normas konkretizē plašs federālo likumu loks, kas nosaka pamattiesību īstenošanas praktisko kārtību. Nozīmīgi ir likumi par [[pulcēšanās|pulcēšanos]], [[mītiņš|mītiņiem]], [[demonstrācijas|demonstrācijām]], [[gājiens|gājieniem]] un [[pikets|piketiem]], par [[plašsaziņas līdzekļi]]em, par nekomerciālajām organizācijām un [[politiskā partija|politiskajām partijām]], kā arī regulējums par ārvalstu finansējumu un “ārvalstu ietekmes” apstākļiem. Šie normatīvie akti nosaka valsts uzraudzības mehānismus un ierobežojumus, kas praksē var sašaurināt konstitucionāli garantēto brīvību apjomu, piemēram, attiecībā uz publisku protestu organizēšanu vai pilsoniskās sabiedrības darbību. Svarīga loma cilvēktiesību regulējumā ir arī [[krimināltiesības|krimināltiesiskajam]] un [[administratīvās tiesības|administratīvajam]] ietvaram. [[Krievijas Administratīvo pārkāpumu kodekss]] paredz atbildību par pulcēšanās noteikumu pārkāpumiem, savukārt [[Krievijas Kriminālkodekss|Kriminālkodekss]] satur normas par atkārtotiem šādiem pārkāpumiem, par naida kurināšanu, cilvēka cieņas aizskaršanu, kā arī par darbībām, kas kvalificētas kā [[ekstrēmisms (politika)|ekstrēmiskas]]. Šīs normas bieži tiek formulētas un interpretētas plaši, kas ļauj tās piemērot dažādos kontekstos, tostarp politiskās aktivitātes ierobežošanai. Pēc 2022. gada grozījumiem tika ieviesta arī īpaša atbildība par [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Bruņoto spēku]] izmantošanas “diskreditēšanu” un par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu par armijas darbību, kas būtiski paplašināja valsts iespējas kontrolēt publisko runu. Īpaša nozīme praksē ir ārkārtas, drošības, pretterorisma un “ekstrēmisma” regulējumam. Federālie konstitucionālie likumi par ārkārtējo un kara stāvokli, kā arī likumi par drošību, pretterorismu un ekstrēmistiskas darbības apkarošanu piešķir valstij plašas pilnvaras ierobežot pamattiesības sabiedriskās kārtības un drošības vārdā. Starptautiskajos novērtējumos bieži tiek uzsvērts, ka neskaidri formulētie un plaši interpretētie likumi par “ārvalstu aģentiem”, “nevēlamām organizācijām”, ekstrēmismu un terorismu ir kļuvuši par centrāliem instrumentiem pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgo mediju, opozīcijas un mazākumgrupu darbības ierobežošanai, būtiski ietekmējot cilvēktiesību realizāciju praksē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{tieslietas-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā| ]] sbmpqjea8ed6802kgludnwkpffh01d7 4452993 4452708 2026-04-11T10:11:09Z Treisijs 347 4452993 wikitext text/x-wiki '''Cilvēktiesības Krievijā''' ({{val|ru|права человека в России}}) ir temats, kas aptver [[cilvēktiesības|pamattiesību]] tiesisko regulējumu un to praktisko īstenošanu [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tostarp [[politiskās tiesības]] un [[pilsoniskās brīvības]], [[tiesiskums|tiesiskuma]] principus, [[vārda brīvība|vārda]], [[pulcēšanās brīvība|pulcēšanās]] un [[biedrošanās brīvība|biedrošanās brīvību]], kā arī jautājumus par [[spīdzināšana|spīdzināšanu]], [[patvaļīga aizturēšana|patvaļīgu aizturēšanu]] un [[taisnīga tiesa|taisnīgas tiesas]] nodrošināšanu. Tas ietver arī [[valsts institūcija|valsts institūciju]] praksi attiecībā uz šīm tiesībām un to ievērošanu dažādās sabiedrības grupās. Mūsdienu situācijas raksturojumā [[starptautiska organizācija|starptautiskās organizācijas]] un [[cilvēktiesību uzraudzība]]s institūcijas norāda uz būtisku [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] stāvokļa pasliktināšanos, īpaši pēc 2022. gada.<ref name="ohchr.org"/> Tiek uzsvērta pilsoniskās telpas sašaurināšanās, represīvo tiesisko instrumentu paplašināšana un sistemātiski ierobežojumi attiecībā uz [[opozīcija (politika)|opozīciju]], [[neatkarīgs medijs|neatkarīgajiem medijiem]] un [[pilsoniska sabiedrība|pilsonisko sabiedrību]].<ref name="ohchr.org"/><ref name="hrw.org"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=World Report 2025: Russia |url=https://www.hrw.org/world-report/2025/country-chapters/russia |website=hrw.org |publisher=Human Right Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2024 Human Rights and Democracy in the World (country reports) |url=https://www.eeas.europa.eu/sites/default/files/2025/documents/2024%20Human%20Rights%20and%20Democracy%20in%20the%20World%20%28country%20reports%29.pdf |website=eeas.europa.eu/ |publisher=EEAS |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Plaši tiek izmantoti tādi normatīvie instrumenti kā “ārvalstu aģentu” un “nevēlamu organizāciju” regulējums, kā arī [[ekstrēmisms (politika)|ekstrēmisma]] un [[pretterorisms|pretterorisma]] likumi, kas bieži kalpo [[politiskās represijas|represīviem mērķiem]].<ref name="hrw.org">{{tīmekļa atsauce |title=World Report 2025: Russia |url=https://www.hrw.org/world-report/2025/country-chapters/russia |website=hrw.org |publisher=Human Right Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: Amnesty International declared “undesirable organization” amid escalating crackdown on dissent |url=https://www.amnesty.org/en/latest/news/2025/05/russia-amnesty-international-declared-undesirable-organization-amid-escalating-crackdown-on-dissent/ |website=amnesty.org |publisher=Amnesty International |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: Government Designates Human Rights Watch “Undesirable” |url=https://www.hrw.org/news/2025/11/28/russia-government-designates-human-rights-watch-undesirable |website=hrw.org |publisher=Human Right Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia brands Nobel-winning rights group Memorial an extremist movement |url=https://www.reuters.com/world/russia-labels-nobel-winning-rights-group-memorial-an-extremist-movement-tass-2026-04-09/ |website=reuters.com |publisher=Reuters |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Starptautiskajos pārskatos bieži izceltas konkrētas problēmu jomas, tostarp politisko oponentu, žurnālistu, juristu, cilvēktiesību aizstāvju un pretkara aktīvistu vajāšana, netaisnīgas tiesas prāvas, ilgstošs ieslodzījums, iebiedēšana, spīdzināšana un slikta izturēšanās apcietinājumā.<ref name="ohchr.org">{{tīmekļa atsauce |title=A/HRC/60/59: Situation of human rights in the Russian Federation (Advance edited version) |url=https://www.ohchr.org/en/documents/country-reports/ahrc6059-situation-human-rights-russian-federation-advance-edited-version |website=ohchr.org |publisher=UN Human Right Office |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Freedom in the World 2025: Russia |url=https://freedomhouse.org/country/russia/freedom-world/2025 |website=freedomhouse.org |publisher=Freedom House |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights in Russia |url=https://www.amnesty.org/en/location/europe-and-central-asia/eastern-europe-and-central-asia/russia/report-russia/ |website=amnesty.org |publisher=Amnesty International |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Tāpat tiek norādīts uz ierobežojumiem mazākumgrupu, īpaši [[LGBT]] personu, tiesībām, kā arī uz protestu dalībnieku un valsts politikas kritiķu apspiešanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: UN Human Rights Chief deplores Supreme Court’s decision to outlaw “LGBT movement” |url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2023/11/russia-un-human-rights-chief-deplores-supreme-courts-decision-outlaw-lgbt |website=ohchr.org |publisher=UN Human Rights Office |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia: Supreme Court Bans “LGBT Movement” as “Extremist” |url=https://www.hrw.org/news/2023/11/30/russia-supreme-court-bans-lgbt-movement-extremist |website=hrw.org |publisher=Human Rights Watch |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Annual Review of the Human Rights Situation of Lesbian, Gay, Bisexual, Trans, and Intersex People: Russia |url=https://www.ilga-europe.org/files/uploads/2025/02/Annual-Review-2025-Russia.pdf |website=ilga-europe.org |publisher=ILGA-Europe |accessdate={{dat|2026|4|10||bez}} |language=en}}</ref> Cilvēktiesību situācija Krievijā mūsdienu literatūrā bieži tiek aplūkota plašākā autoritāras pārvaldības nostiprināšanās un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara pret Ukrainu]] kontekstā, kas būtiski ietekmē politisko tiesību un pilsonisko brīvību līmeni valstī. == Vēsturiskais pārskats == Cilvēktiesību attīstība Krievijā vēlīnajā [[Padomju Savienība]]s periodā 1980.-to gadu otrajā pusē cieši saistīta ar [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] īstenotajām ''[[glasnostj]]'' un [[pārkārtošanās|perestroikas]] reformām. Šajā laikā tika paplašināta [[vārda brīvība]], mazināta [[cenzūra]], atbrīvoti daudzi [[politiskais ieslodzītais|politiskie ieslodzītie]] un radās iespējas publiski apspriest politiskos un sociālos jautājumus, tostarp kritizēt amatpersonas. Samazinājās [[Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] ietekme, tika ieviesti daudzkandidātu vēlēšanu elementi un veidojās neatkarīgas sabiedriskās iniciatīvas un cilvēktiesību kustības. Tomēr šīs pārmaiņas norisinājās nestabilā institucionālā vidē un saglabājās cieši saistītas ar sabrūkošās padomju sistēmas ietvaru. Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā Krievijā sākās postpadomju pārveide, kurā vienlaikus pastāvēja politiska [[liberalizācija]] un nopietnas cilvēktiesību problēmas. [[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā|1993. gada konstitucionālā krīze]] beidzās ar parlamenta sacelšanās apspiešanu un jaunas [[Krievijas Konstitūcija|konstitūcijas]] pieņemšanu, kas garantēja pamattiesības un brīvības, bet vienlaikus piešķīra prezidentam plašas pilnvaras. 1996. gadā Krievija pievienojās [[Eiropas Padome]]i, uzņemoties saistības ievērot [[demokrātija|demokrātiju]], [[tiesiskums|tiesiskumu]] un [[cilvēktiesības]]. Šajā periodā attīstījās neatkarīgie mediji un [[pilsoniska sabiedrība|pilsoniskā sabiedrība]], tomēr to raksturoja arī ekonomiskā nestabilitāte, [[korupcija]] un institucionālas vājības. Konflikti [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], īpaši [[Pirmais Čečenijas karš]], radīja nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp civiliedzīvotāju upurus un militāru vardarbību. 21. gadsimtā cilvēktiesību vide arvien ciešāk saistījās ar politiskās varas centralizāciju, īpaši pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] nākšanas pie varas. Tika pastiprināta federālā centra kontrole pār reģioniem, izveidojot [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|federālos apgabalus]], un nostiprināta valsts ietekme pār masu medijiem. Pakāpeniski tika ierobežota [[opozīcija (politika)|opozīcijas]] darbība un pilsoniskās sabiedrības iespējas, tostarp pieņemot likumus par “ārvalstu aģentiem” un “nevēlamām organizācijām”. Pēc Putina atgriešanās prezidenta amatā 2012. gadā starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' situāciju raksturoja kā bezprecedenta vēršanos pret pilsonisko sabiedrību postpadomju Krievijas vēsturē. Īpaši kopš 2010.-tajiem gadiem pieauga ierobežojumi vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai, kā arī politiskajai konkurencei, pastiprinot [[politiskās represijas|represijas]] pret opozīcijas pārstāvjiem, aktīvistiem un neatkarīgajiem žurnālistiem. 2020.-to gadu vidū starptautiskie novērotāji, tostarp [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s īpašās ziņotājas, norāda uz vēl plašāku represīvo mehānismu izmantošanu, tostarp [[kriminālvajāšana|kriminālvajāšanu]], ilgstošu [[cietums|ieslodzījumu]], [[iebiedēšana|iebiedēšanu]], [[spīdzināšana|spīdzināšanu]] un [[cenzūra]]s instrumentiem. Šie procesi īpaši pastiprinājušies saistībā ar iekšpolitiskajiem procesiem un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] 2022. gadā, un tie iezīmē būtisku novirzi no 1990. gadu liberalizācijas tendencēm, kļūstot par centrālu aspektu mūsdienu cilvēktiesību situācijas izvērtējumā Krievijā. == Tiesiskais regulējums == [[Attēls:Constitution of Russia (mini book).JPG|thumbnail|upright=0.8|[[Krievijas Konstitūcija]]s minigrāmata]] Cilvēktiesību tiesiskais regulējums Krievijā formāli balstās 1993. gada [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūcijā]], kas valsti definē kā [[demokrātija|demokrātisku]], [[federācija (valsts)|federālu]] un tiesisku valsti un nosaka, ka cilvēks, viņa tiesības un brīvības ir augstākā vērtība. Konstitūcijas 2. nodaļa nostiprina plašu pamattiesību katalogu, tostarp [[vienlīdzība|vienlīdzību]] likuma priekšā, [[spīdzināšana]]s aizliegumu, personas [[brīvība|brīvību]] un neaizskaramību, [[privātā dzīve|privātās dzīves]] aizsardzību, apziņas un [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]], kā arī [[vārda brīvība|vārda]], [[pulcēšanās brīvība|pulcēšanās]] un biedrošanās brīvību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Tā paredz arī [[starptautiskās tesības|starptautisko tiesību]] normu ievērošanu un cilvēktiesību prioritāti. Vienlaikus konstitucionālais regulējums nosaka, ka šīs tiesības var ierobežot ar federālu likumu, ja tas nepieciešams konstitucionālās iekārtas, [[tikums|tikumības]], [[veselība]]s, citu personu tiesību vai [[valsts drošība]]s aizsardzībai, kā arī [[ārkārtas stāvoklis|ārkārtas]] vai [[karš|kara stāvokļa]] apstākļos, saglabājot noteiktas neierobežojamās tiesības. Konstitucionālās normas konkretizē plašs federālo likumu loks, kas nosaka pamattiesību īstenošanas praktisko kārtību. Nozīmīgi ir likumi par [[pulcēšanās|pulcēšanos]], [[mītiņš|mītiņiem]], [[demonstrācijas|demonstrācijām]], [[gājiens|gājieniem]] un [[pikets|piketiem]], par [[plašsaziņas līdzekļi]]em, par nekomerciālajām organizācijām un [[politiskā partija|politiskajām partijām]], kā arī regulējums par ārvalstu finansējumu un “ārvalstu ietekmes” apstākļiem. Šie normatīvie akti nosaka valsts uzraudzības mehānismus un ierobežojumus, kas praksē var sašaurināt konstitucionāli garantēto brīvību apjomu, piemēram, attiecībā uz publisku protestu organizēšanu vai pilsoniskās sabiedrības darbību. Svarīga loma cilvēktiesību regulējumā ir arī [[krimināltiesības|krimināltiesiskajam]] un [[administratīvās tiesības|administratīvajam]] ietvaram. [[Krievijas Administratīvo pārkāpumu kodekss]] paredz atbildību par pulcēšanās noteikumu pārkāpumiem, savukārt [[Krievijas Kriminālkodekss|Kriminālkodekss]] satur normas par atkārtotiem šādiem pārkāpumiem, par naida kurināšanu, cilvēka cieņas aizskaršanu, kā arī par darbībām, kas kvalificētas kā [[ekstrēmisms (politika)|ekstrēmiskas]]. Šīs normas bieži tiek formulētas un interpretētas plaši, kas ļauj tās piemērot dažādos kontekstos, tostarp politiskās aktivitātes ierobežošanai. Pēc 2022. gada grozījumiem tika ieviesta arī īpaša atbildība par [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Bruņoto spēku]] izmantošanas “diskreditēšanu” un par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu par armijas darbību, kas būtiski paplašināja valsts iespējas kontrolēt publisko runu. Īpaša nozīme praksē ir ārkārtas, drošības, pretterorisma un “ekstrēmisma” regulējumam. Federālie konstitucionālie likumi par ārkārtējo un kara stāvokli, kā arī likumi par drošību, pretterorismu un ekstrēmistiskas darbības apkarošanu piešķir valstij plašas pilnvaras ierobežot pamattiesības sabiedriskās kārtības un drošības vārdā. Starptautiskajos novērtējumos bieži tiek uzsvērts, ka neskaidri formulētie un plaši interpretētie likumi par “ārvalstu aģentiem”, “nevēlamām organizācijām”, ekstrēmismu un terorismu ir kļuvuši par centrāliem instrumentiem pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgo mediju, opozīcijas un mazākumgrupu darbības ierobežošanai, būtiski ietekmējot cilvēktiesību realizāciju praksē. == Institūcijas un tiesību aizsardzības mehānismi == Cilvēktiesību aizsardzība Krievijā formāli balstās uz vairākām institucionālām struktūrām, kuru uzdevums ir nodrošināt [[likumi|likumu]] ievērošanu un pilsoņu [[tiesības|tiesību]] aizsardzību. Šo mehānismu centrā ir [[tiesu sistēma]], [[ombuds|ombuda]] institūcija, [[prokuratūra]] un dažādas izmeklēšanas un uzraudzības iestādes, tomēr to efektivitāte praksē bieži tiek vērtēta pretrunīgi, īpaši attiecībā uz neatkarību un spēju ierobežot [[izpildvara]]s ietekmi. Formāli galvenais cilvēktiesību aizsardzības mehānisms ir [[Krievijas tiesu sistēma]]. Tā ietver vispārējās jurisdikcijas tiesas, šķīrējtiesas, kā arī augstākās instances — [[Krievijas Konstitucionālā tiesa|Krievijas Federācijas Konstitucionālo tiesu]] un [[Krievijas Augstākā tiesa|Augstāko tiesu]]. Konstitucionālā tiesa lemj par normatīvo aktu atbilstību konstitūcijai, savukārt Augstākā tiesa ir galvenā instance civillietās, krimināllietās, administratīvajās lietās un ekonomisko strīdu jautājumos. Tiesām ir centrāla loma konstitucionālo tiesību aizsardzībā un pārkāpumu tiesiskā novērtēšanā, taču starptautiskajos novērtējumos bieži tiek norādīts uz tiesu neatkarības ierobežojumiem, nepietiekamu reakciju uz [[spīdzināšana]]s un sliktas izturēšanās gadījumiem, kā arī politiskās ietekmes risku sensitīvās lietās. Nozīmīga vieta sistēmā ir cilvēktiesību [[ombuds|ombudam]] jeb Krievijas Federācijas pilnvarotajam cilvēktiesību jautājumos. Šī institūcija izskata iedzīvotāju sūdzības par valsts iestāžu darbību, veicina tiesisko izglītošanu un piedalās tiesību aktu pilnveidē. Pastāv arī reģionālo ombudu tīkls, kam formāli paredzētas garantijas neatkarībai un tiesības izmeklēt iesniegumus. Tomēr ombuda lēmumiem nav tieši saistoša juridiska spēka, un tā ietekme lielā mērā ir rekomendējoša. [[Prokuratūra]] Krievijā ir vienota un centralizēta institūcija ar plašām uzraudzības pilnvarām. Tās uzdevums ir kontrolēt konstitūcijas un likumu ievērošanu, uzraudzīt cilvēktiesību un brīvību ievērošanu valsts iestādēs, kā arī operatīvās darbības, izziņas un pirmstiesas izmeklēšanas likumību. Prokuratūra piedalās kriminālprocesos, koordinē citu tiesībsargājošo iestāžu darbību noziedzības apkarošanā un īsteno arī [[korupcija]]s novēršanas un [[pretterorisms|pretterorisma]] uzraudzības funkcijas, tomēr tās ciešā saistība ar valsts varas struktūrām rada jautājumus par institucionālo neatkarību. Pie izmeklēšanas un uzraudzības iestādēm pieder [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]], kas ir atbildīga par kriminālnoziegumu izmeklēšanu, ziņojumu par noziegumiem pārbaudi un procesuālo kontroli, kā arī drošības struktūras, piemēram, [[Federālais drošības dienests]], kurām ir plašas pilnvaras valsts drošības jomā, tostarp operatīvā darbība un uzraudzība. Formāli šīm institūcijām ir arī pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā, taču starptautiskajos ziņojumos bieži tiek uzsvērts, ka to darbība var radīt riskus cilvēktiesību ievērošanai, īpaši politiski sensitīvos gadījumos. Papildus institucionālajam mehānismam pastāv arī sabiedriskās uzraudzības formas, piemēram, sabiedriskās uzraudzības komisijas, kurām ir tiesības apmeklēt aizturēšanas un ieslodzījuma vietas. Tomēr šo mehānismu efektivitāti ierobežo plašākas sistēmiskas problēmas. Starptautiskie novērotāji ir norādījuši uz nesodāmību, atbildības trūkumiem un represīvā normatīvā regulējuma paplašināšanu, kas kopumā mazina institūciju spēju efektīvi aizsargāt cilvēktiesības praksē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā| ]] q3vf7r0hzwc71huh4ey6tjyjvkel4hk Banku saraksts Latvijā 0 628696 4452631 4452502 2026-04-10T13:44:32Z Papuass 88 pievienoju [[Kategorija:Uzskaitījumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452631 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Рига_(Латвия)_Здание_SWEDBANKA_-_panoramio.jpg|thumb|[[Swedbank Tower]] (pa labi), Rīga]] '''Latvijas banku saraksts'''<ref>{{Cite web |url=https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions |title=Licensed credit institutions in Latvia |website=Latvijas Banka |language=en |access-date=2026-04-10}}</ref> Šis Latvijas banku saraksts jāskata Eiropas vienotā tirgus un banku savienības kontekstā. Tas nozīmē, ka Latvijas banku sistēma ir atvērtāka pārrobežu pakalpojumiem nekā valstīs ārpus Eiropas Savienības. Sarakstā nav iekļauta centrālā banka – Latvijas Banka, kas ir daļa no Eurosistēmas. == Komercbankas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Nosaukums !! Saīsinājums !! Licences datums !! Vairākuma īpašnieks !! Tīmekļa vietne |- | Akciju sabiedrība "Citadele banka" || Citadele || 2010. gada 30. jūnijs || Ripplewood Advisors LLC || [https://www.citadele.lv citadele.lv] |- | Magnetiq Bank || Magnetiq || 2008. gada 5. septembris || Signet Bank || [https://magnetiqbank.com magnetiqbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Reģionālā investīciju banka" || RIB || 2001. gada 14. septembris || SKY Investment Holding || [https://www.ribbank.com ribbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Rietumu Banka" || Rietumu || 2008. gada 5. septembris || Esterkinu ģimenes investīcijas || [https://www.rietumu.com rietumu.com] |- | BluOr Bank AS || BluOr || 2001. gada 12. jūnijs || BBG AS || [https://www.bluorbank.lv bluorbank.lv] |- | AS "Industra Bank" || Industra || 1994. gada 6. maijs || J.A. Investment Holding || [https://industra.finance industra.finance] |- | AS "SEB banka" || SEB || 1993. gada 29. septembris || SEB AB || [https://www.seb.lv seb.lv] |- | Signet Bank AS || Signet || 1992. gada 26. maijs || Signet Acquisition III LLC || [https://www.signetbank.com signetbank.com] |- | "Swedbank" AS || Swedbank || 1998. gada 7. septembris || Swedbank AB || [https://www.swedbank.lv swedbank.lv] |- | Luminor Bank AS || Luminor || 2019. gada 2. janvāris || Luminor Bank || [https://www.luminor.lv luminor.lv] |- | AS "INDEXO Banka" || INDEXO || 2023. gads || INDEXO || [https://indexo.lv indexo.lv] |} == Ārvalstu banku filiāles == * Bigbank AS Latvijas filiāle * OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā * TF Bank AB Latvijas filiāle == Bijušās bankas == * ABLV Bank * Trasta Komercbanka * Latvijas Krājbanka * Parex Banka * PrivatBank * Baltic International Bank == Ārējās saites == * [https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions Licensed credit institutions in Latvia] – Latvijas Banka * [https://naudas.lv/banks Banku salīdzinājums Latvijā] – naudas.lv {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] kmla0x6ec9z6yt9nyymdwbl0jogjtz5 4452632 4452631 2026-04-10T13:45:08Z Papuass 88 noņēmu [[Kategorija:Uzskaitījumi]]; pievienoju [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452632 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Рига_(Латвия)_Здание_SWEDBANKA_-_panoramio.jpg|thumb|[[Swedbank Tower]] (pa labi), Rīga]] '''Latvijas banku saraksts'''<ref>{{Cite web |url=https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions |title=Licensed credit institutions in Latvia |website=Latvijas Banka |language=en |access-date=2026-04-10}}</ref> Šis Latvijas banku saraksts jāskata Eiropas vienotā tirgus un banku savienības kontekstā. Tas nozīmē, ka Latvijas banku sistēma ir atvērtāka pārrobežu pakalpojumiem nekā valstīs ārpus Eiropas Savienības. Sarakstā nav iekļauta centrālā banka – Latvijas Banka, kas ir daļa no Eurosistēmas. == Komercbankas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Nosaukums !! Saīsinājums !! Licences datums !! Vairākuma īpašnieks !! Tīmekļa vietne |- | Akciju sabiedrība "Citadele banka" || Citadele || 2010. gada 30. jūnijs || Ripplewood Advisors LLC || [https://www.citadele.lv citadele.lv] |- | Magnetiq Bank || Magnetiq || 2008. gada 5. septembris || Signet Bank || [https://magnetiqbank.com magnetiqbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Reģionālā investīciju banka" || RIB || 2001. gada 14. septembris || SKY Investment Holding || [https://www.ribbank.com ribbank.com] |- | Akciju sabiedrība "Rietumu Banka" || Rietumu || 2008. gada 5. septembris || Esterkinu ģimenes investīcijas || [https://www.rietumu.com rietumu.com] |- | BluOr Bank AS || BluOr || 2001. gada 12. jūnijs || BBG AS || [https://www.bluorbank.lv bluorbank.lv] |- | AS "Industra Bank" || Industra || 1994. gada 6. maijs || J.A. Investment Holding || [https://industra.finance industra.finance] |- | AS "SEB banka" || SEB || 1993. gada 29. septembris || SEB AB || [https://www.seb.lv seb.lv] |- | Signet Bank AS || Signet || 1992. gada 26. maijs || Signet Acquisition III LLC || [https://www.signetbank.com signetbank.com] |- | "Swedbank" AS || Swedbank || 1998. gada 7. septembris || Swedbank AB || [https://www.swedbank.lv swedbank.lv] |- | Luminor Bank AS || Luminor || 2019. gada 2. janvāris || Luminor Bank || [https://www.luminor.lv luminor.lv] |- | AS "INDEXO Banka" || INDEXO || 2023. gads || INDEXO || [https://indexo.lv indexo.lv] |} == Ārvalstu banku filiāles == * Bigbank AS Latvijas filiāle * OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā * TF Bank AB Latvijas filiāle == Bijušās bankas == * ABLV Bank * Trasta Komercbanka * Latvijas Krājbanka * Parex Banka * PrivatBank * Baltic International Bank == Ārējās saites == * [https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions Licensed credit institutions in Latvia] – Latvijas Banka * [https://naudas.lv/banks Banku salīdzinājums Latvijā] – naudas.lv {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] ic8rdca9694gbcx4ho0b0m6nvr9krgg Nepazīstamā no Sēnas 0 628699 4452699 4452525 2026-04-10T16:55:48Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Napazīstamā no Sēnas]] uz [[Nepazīstamā no Sēnas]]: typo..... 4452525 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nepazīstamā no Sēnas | vārds_orig = ''Inconnue de la Seine'' | attēls = L'inconnue de la Seine (masque mortuaire).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1865 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = ap 1885 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Francija}} | nodarbošanās = }} '''Nepazīstamā no Sēnas''' ({{val|fr|L'Inconnue de la Seine}}) ir neidentificēta [[meitene]], kas tika atrasta [[Sēna]]s upē [[Parīze|Parīzē]], un kuras [[seja]] vēlāk tika izveidota ģipša atlējuma veidā. Tas vēlāk kļuva slavens kā sievišķīga noslēpumainības un skaistuma paraugs. == Vēsture == [[File:Two l'Inconnue de la Seine.jpg|thumb|Divi 20. gadsimta atlējumu piemēri.]] 19. gadsimta beigās Sēnā, netālu no [[Luvra]]s krastmalas, tika atrasts jaunas meitenes [[līķis]].<ref>Anne-Gaëlle Saliot. The Drowned Muse: Casting the Unknown Woman of the Seine Across the Tides of Modernity. — Oxford University Press, 2015.</ref> Uz meitenes ķermeņa vardarbības pazīmes netika konstatētas, tāpēc [[pašnāvība]] tika pieņemta par visticamāko nāves cēloni.<ref>{{cite news|url=https://www.bbc.com/news/magazine-24534069|title=Mystery of the world's most-kissed woman|first=Jeremy|last=Grange|date=16 October 2013|work=BBC News}}</ref> Tālāk ķermenis tika nosūtīts uz [[morgs|morgu]] identifikācijai. Tolaik aptuveni divas trešdaļas no līķiem, kas tika atvesti uz Parīzes morgu, bija [[noslīkšana]]s upuri, kas tika izcelti no Sēnas; un tie tika izlikti īpašā vitrīnā, kur jebkurš garāmgājējs varēja tos apskatīt un mēģināt identificēt. Saskaņā ar leģendu, morga patologs bija tik ļoti apburts par meitenes izskatu, kuras skaistumu nebija skārusi sadalīšanās un kuras lūpas šķita sastingušas smaidā, ka viņš pasūtīja viņas sejas [[ģipsis|ģipša]] atlējumu. Vēlāk no atlējuma tika izgatavotas daudzas kopijas un pārdotas kā mākslas darbs. Meitenes ķermenis nekad tā arī netika identificēts. Turpmāki mēģinājumi noskaidrot viņas identitāti tika vēlāk atkārtoti veikti, taču tie bija neveiksmīgi. Arī precīzs ķermeņa atrašanas datums nav zināms: sejas atlējums pirmo reizi tiek pieminēts Ričarda Legaljēna īsstāstā, kas sarakstīts 1898. gadā un publicēts 1900. gadā, taču ir iespējams, ka noslīkusī sieviete tika atrasta daudz agrāk. Pētnieki norāda, ka viņas frizūra ir raksturīgāka 19. gadsimta 60. gadiem; citi uzskata, ka ķermenis tika atrasts 19. gadsimta 70. vai 80. gados. Turklāt pats atlējuma tapšanas stāsts bieži tiek apšaubīts. Piemēram, Klēra Forestjē, veikala, kurā tika pārdots pirmais atlējums, īpašnieku pēctece, apgalvo, ka tas nevarēja būt izgatavots no miruša cilvēka. Viņasprāt, modele bija dzīva meitene, ne vecāka par 16 gadiem. Pastāv arī cita tā izcelsmes versija. Saskaņā ar 19. gadsimta franču mākslinieka Žila Lefevra memuāriem, ap 1875. gadu viņš izgatavoja ģipša atlējumu skaistas meitenes sejai, kura nomira no [[tuberkuloze]]s (vai, saskaņā ar citiem avotiem, no saindēšanās ar [[opijs|opiju]]).<ref>Bessy, Maurice. ''Mort, où est ton visage?'' Monaco: [[Éditions du Rocher]], 1981. ISBN 2-268-00138-5.</ref> Meitene bija viņa modele, taču Lefevrs savos memuāros nepiemin viņas vārdu. == Attēlojums kultūrā == Vairāku gadu laikā Parīzē cirkulēja neskaitāmas meitenes sejas atlējuma kopijas, kļūstot par [[mode]]s atribūtu [[bohēma]]s sabiedrībā. "Svešinieces" kults aizsākās 19. gadsimta 90. gados un sasniedza savu kulmināciju 20. un 30. gados; viņas tēls joprojām valdzina cilvēkus. Rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki un fotogrāfi smēlās iedvesmu no viņas un veltīja viņai savus darbus. [[Albērs Kamī]] salīdzināja viņas smaidu ar [[Mona Liza|Monas Lizas]] smaidu. Rakstnieki Žils Superviels (1931) un Klēra Golla (1936) veltīja tāda paša nosaukuma stāstus "Svešiniecei no Sēnas". [[Rainers Marija Rilke|Rilkes]] romāna "Maltas Lorisa Bridža piezīmju grāmatiņas" varonis katru dienu apbrīno veikalā izliktu masku un apraksta "jaunas noslīkušas sievietes seju, kas atlieta morgā, jo tā ir tik skaista, un smaida dīvainu, maldinošu smaidu, it kā zināšanu smaidu". Dzejnieks un kultūras kritiķis Als Alvaress savā grāmatā par pašnāvību rakstīja, ka vesela vācu modes dāmu paaudze salīdzināja savu izskatu ar to kā sievietes ideālu. Pēc [[Luijs Aragons|Luija Aragona]] pasūtījuma amerikāņu mākslinieks [[Mens Rejs]] no ģipša atlējuma izveidoja fotogrāfiju un fotokolāžu sēriju. Rakstnieks Moriss Blanšo glabāja maskas kopiju savās mājās; pēc viņa teiktā, jaunā noslīkusī sieviete smaida ar tik dzīvīgu un starojošu smaidu, ka šķiet, ka viņa ir mirdzējusi vislielākās laimes brīdī. Fotogrāfs Alberts Rudomins izmantoja masku, lai radītu fotogrāfiju, ko viņš nosauca par "Nezināmo Urkas kanāla Jaunavu" ({{val|fr|La Vierge inconnue du canal de l'Ourcq}}, 1927), kurā viņš apvienoja nezināmās un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] sejas vaibstus. == Resusci Anne == [[File:Resusci Anne - CPR dummy.jpg|thumb|Resusci Anne manekena rumpis uzglabāšanas kastē|left]] 1955. gadā [[norvēģi]]s Osmuns Lerdāls, lielas rotaļlietu kompānijas īpašnieks, izglāba sava slīkstošā dēla dzīvību, laikus izvelkot viņu no ūdens un veicot [[Kardiopulmonālā reanimācija|mākslīgo elpināšanu]]. Tāpēc viņš labprāt atsaucās, kad viņam pasūtīja manekenu, kas nepieciešams kardiopulmonālās reanimācijas tehniku ​​apmācībai. Lerdāls vēlējās piešķirt manekenam dabiskas iezīmes; viņš arī uzskatīja, ka apmācāmajiem būs mazāk nepatīkami strādājot ar sieviešu manekenu. Viņš atcerējās Nezināmās masku, kas karājās viņa vecvecāku mājā, un nolēma piešķirt manekenam tā iezīmes. Treniņu manekens tika nosaukts par ''Resusci Anne'' ("Atdzīvini Annu").<ref name=Grange>{{cite web|url=https://www.bbc.co.uk/news/magazine-24534069|title=Resusci Anne and L'Inconnue: The Mona Lisa of the Seine|author=Jeremy Grange|date=16 October 2013|access-date=16 October 2013|publisher=BBC News}}</ref><ref>[http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 Laerdal company history] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928120724/http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 |date=2007-09-28 }}, accessed 3 September 2007</ref><ref>[http://www.radiolab.org/blogs/radiolab-blog/2011/nov/28/death-mask/ Radiolab: Death Mask], accessed 3 December 2011</ref> Šādi manekeni tiek plaši izmantoti [[Pirmā palīdzība|glābēju]] apmācībā reanimācijas tehnikās, piemēram, no mutes mutē, tāpēc noslīkusī sieviete saņēma neoficiālu titulu "visskūpstītākā meitene pasaulē".<ref name="Sci-alert">{{cite news |last1=Dockrill |first1=Peter |title=How a Dead Girl in Paris Ended Up With The Most-Kissed Lips in History |url=https://www.sciencealert.com/how-dead-girl-paris-ended-up-most-kissed-lips-in-history-l-inconnue-de-la-seine-resusci-anne-cpr-annie-death-mask |access-date=13 July 2021 |work=ScienceAlert |date=24 December 2018 |language=en-gb}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/55753928/sena-noslikusi-meitene-ko-jau-gadsimtiem-skupsta-visa-pasaule/ Delfi.lv raksts] * [https://www.theguardian.com/world/2007/dec/01/france.art/ theguardian.com] [[Kategorija:20. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1880. gados mirušie]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] 8xqgjykys8qldy1292vdzjiqh47j8xg 4452752 4452699 2026-04-10T18:28:54Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (2), {{cite news → {{ziņu atsauce (2), {{cite web → {{tīmekļa atsauce, =en-gb → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4452752 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nepazīstamā no Sēnas | vārds_orig = ''Inconnue de la Seine'' | attēls = L'inconnue de la Seine (masque mortuaire).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1865 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = ap 1885 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Francija}} | nodarbošanās = }} '''Nepazīstamā no Sēnas''' ({{val|fr|L'Inconnue de la Seine}}) ir neidentificēta [[meitene]], kas tika atrasta [[Sēna]]s upē [[Parīze|Parīzē]], un kuras [[seja]] vēlāk tika izveidota ģipša atlējuma veidā. Tas vēlāk kļuva slavens kā sievišķīga noslēpumainības un skaistuma paraugs. == Vēsture == [[Attēls:Two l'Inconnue de la Seine.jpg|thumb|Divi 20. gadsimta atlējumu piemēri.]] 19. gadsimta beigās Sēnā, netālu no [[Luvra]]s krastmalas, tika atrasts jaunas meitenes [[līķis]].<ref>Anne-Gaëlle Saliot. The Drowned Muse: Casting the Unknown Woman of the Seine Across the Tides of Modernity. — Oxford University Press, 2015.</ref> Uz meitenes ķermeņa vardarbības pazīmes netika konstatētas, tāpēc [[pašnāvība]] tika pieņemta par visticamāko nāves cēloni.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/magazine-24534069|title=Mystery of the world's most-kissed woman|first=Jeremy|last=Grange|date=16 October 2013|work=BBC News}}</ref> Tālāk ķermenis tika nosūtīts uz [[morgs|morgu]] identifikācijai. Tolaik aptuveni divas trešdaļas no līķiem, kas tika atvesti uz Parīzes morgu, bija [[noslīkšana]]s upuri, kas tika izcelti no Sēnas; un tie tika izlikti īpašā vitrīnā, kur jebkurš garāmgājējs varēja tos apskatīt un mēģināt identificēt. Saskaņā ar leģendu, morga patologs bija tik ļoti apburts par meitenes izskatu, kuras skaistumu nebija skārusi sadalīšanās un kuras lūpas šķita sastingušas smaidā, ka viņš pasūtīja viņas sejas [[ģipsis|ģipša]] atlējumu. Vēlāk no atlējuma tika izgatavotas daudzas kopijas un pārdotas kā mākslas darbs. Meitenes ķermenis nekad tā arī netika identificēts. Turpmāki mēģinājumi noskaidrot viņas identitāti tika vēlāk atkārtoti veikti, taču tie bija neveiksmīgi. Arī precīzs ķermeņa atrašanas datums nav zināms: sejas atlējums pirmo reizi tiek pieminēts Ričarda Legaljēna īsstāstā, kas sarakstīts 1898. gadā un publicēts 1900. gadā, taču ir iespējams, ka noslīkusī sieviete tika atrasta daudz agrāk. Pētnieki norāda, ka viņas frizūra ir raksturīgāka 19. gadsimta 60. gadiem; citi uzskata, ka ķermenis tika atrasts 19. gadsimta 70. vai 80. gados. Turklāt pats atlējuma tapšanas stāsts bieži tiek apšaubīts. Piemēram, Klēra Forestjē, veikala, kurā tika pārdots pirmais atlējums, īpašnieku pēctece, apgalvo, ka tas nevarēja būt izgatavots no miruša cilvēka. Viņasprāt, modele bija dzīva meitene, ne vecāka par 16 gadiem. Pastāv arī cita tā izcelsmes versija. Saskaņā ar 19. gadsimta franču mākslinieka Žila Lefevra memuāriem, ap 1875. gadu viņš izgatavoja ģipša atlējumu skaistas meitenes sejai, kura nomira no [[tuberkuloze]]s (vai, saskaņā ar citiem avotiem, no saindēšanās ar [[opijs|opiju]]).<ref>Bessy, Maurice. ''Mort, où est ton visage?'' Monaco: [[Éditions du Rocher]], 1981. ISBN 2-268-00138-5.</ref> Meitene bija viņa modele, taču Lefevrs savos memuāros nepiemin viņas vārdu. == Attēlojums kultūrā == Vairāku gadu laikā Parīzē cirkulēja neskaitāmas meitenes sejas atlējuma kopijas, kļūstot par [[mode]]s atribūtu [[bohēma]]s sabiedrībā. "Svešinieces" kults aizsākās 19. gadsimta 90. gados un sasniedza savu kulmināciju 20. un 30. gados; viņas tēls joprojām valdzina cilvēkus. Rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki un fotogrāfi smēlās iedvesmu no viņas un veltīja viņai savus darbus. [[Albērs Kamī]] salīdzināja viņas smaidu ar [[Mona Liza|Monas Lizas]] smaidu. Rakstnieki Žils Superviels (1931) un Klēra Golla (1936) veltīja tāda paša nosaukuma stāstus "Svešiniecei no Sēnas". [[Rainers Marija Rilke|Rilkes]] romāna "Maltas Lorisa Bridža piezīmju grāmatiņas" varonis katru dienu apbrīno veikalā izliktu masku un apraksta "jaunas noslīkušas sievietes seju, kas atlieta morgā, jo tā ir tik skaista, un smaida dīvainu, maldinošu smaidu, it kā zināšanu smaidu". Dzejnieks un kultūras kritiķis Als Alvaress savā grāmatā par pašnāvību rakstīja, ka vesela vācu modes dāmu paaudze salīdzināja savu izskatu ar to kā sievietes ideālu. Pēc [[Luijs Aragons|Luija Aragona]] pasūtījuma amerikāņu mākslinieks [[Mens Rejs]] no ģipša atlējuma izveidoja fotogrāfiju un fotokolāžu sēriju. Rakstnieks Moriss Blanšo glabāja maskas kopiju savās mājās; pēc viņa teiktā, jaunā noslīkusī sieviete smaida ar tik dzīvīgu un starojošu smaidu, ka šķiet, ka viņa ir mirdzējusi vislielākās laimes brīdī. Fotogrāfs Alberts Rudomins izmantoja masku, lai radītu fotogrāfiju, ko viņš nosauca par "Nezināmo Urkas kanāla Jaunavu" ({{val|fr|La Vierge inconnue du canal de l'Ourcq}}, 1927), kurā viņš apvienoja nezināmās un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] sejas vaibstus. == Resusci Anne == [[Attēls:Resusci Anne - CPR dummy.jpg|thumb|Resusci Anne manekena rumpis uzglabāšanas kastē|left]] 1955. gadā [[norvēģi]]s Osmuns Lerdāls, lielas rotaļlietu kompānijas īpašnieks, izglāba sava slīkstošā dēla dzīvību, laikus izvelkot viņu no ūdens un veicot [[Kardiopulmonālā reanimācija|mākslīgo elpināšanu]]. Tāpēc viņš labprāt atsaucās, kad viņam pasūtīja manekenu, kas nepieciešams kardiopulmonālās reanimācijas tehniku ​​apmācībai. Lerdāls vēlējās piešķirt manekenam dabiskas iezīmes; viņš arī uzskatīja, ka apmācāmajiem būs mazāk nepatīkami strādājot ar sieviešu manekenu. Viņš atcerējās Nezināmās masku, kas karājās viņa vecvecāku mājā, un nolēma piešķirt manekenam tā iezīmes. Treniņu manekens tika nosaukts par ''Resusci Anne'' ("Atdzīvini Annu").<ref name=Grange>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/magazine-24534069|title=Resusci Anne and L'Inconnue: The Mona Lisa of the Seine|author=Jeremy Grange|date=16 October 2013|access-date=16 October 2013|publisher=BBC News}}</ref><ref>[http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 Laerdal company history] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928120724/http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 |date=2007-09-28 }}, accessed 3 September 2007</ref><ref>[http://www.radiolab.org/blogs/radiolab-blog/2011/nov/28/death-mask/ Radiolab: Death Mask], accessed 3 December 2011</ref> Šādi manekeni tiek plaši izmantoti [[Pirmā palīdzība|glābēju]] apmācībā reanimācijas tehnikās, piemēram, no mutes mutē, tāpēc noslīkusī sieviete saņēma neoficiālu titulu "visskūpstītākā meitene pasaulē".<ref name="Sci-alert">{{ziņu atsauce |last1=Dockrill |first1=Peter |title=How a Dead Girl in Paris Ended Up With The Most-Kissed Lips in History |url=https://www.sciencealert.com/how-dead-girl-paris-ended-up-most-kissed-lips-in-history-l-inconnue-de-la-seine-resusci-anne-cpr-annie-death-mask |access-date=13 July 2021 |work=ScienceAlert |date=24 December 2018 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/55753928/sena-noslikusi-meitene-ko-jau-gadsimtiem-skupsta-visa-pasaule/ Delfi.lv raksts] * [https://www.theguardian.com/world/2007/dec/01/france.art/ theguardian.com] [[Kategorija:20. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1880. gados mirušie]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] 0vm3pxgom640x8ed2lcaulajv0y4bev 4452758 4452752 2026-04-10T18:45:08Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4452758 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nepazīstamā no Sēnas | vārds_orig = ''Inconnue de la Seine'' | attēls = L'inconnue de la Seine (masque mortuaire).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1865 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = ap 1885 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Francija}} | nodarbošanās = | dzimums = S }} '''Nepazīstamā no Sēnas''' ({{val|fr|L'Inconnue de la Seine}}) ir neidentificēta [[meitene]], kuru atrada noslīkušu [[Sēna]]s upē [[Parīze|Parīzē]], un kuras [[seja|seju]] vēlāk atlēja [[ģipsis|ģipsī]]. Atlējums vēlāk kļuva slavens kā sievišķīga noslēpumainības un skaistuma paraugs. == Vēsture == [[Attēls:Two l'Inconnue de la Seine.jpg|thumb|Divi 20. gadsimta atlējumu piemēri]] 19. gadsimta beigās Sēnā, netālu no [[Luvra]]s krastmalas, tika atrasts jaunas meitenes [[līķis]].<ref>Anne-Gaëlle Saliot. The Drowned Muse: Casting the Unknown Woman of the Seine Across the Tides of Modernity. — Oxford University Press, 2015.</ref> Uz meitenes ķermeņa nekonstatēja vardarbības pazīmes, tāpēc par visticamāko nāves cēloni uzskatīja [[pašnāvība|pašnāvību]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/magazine-24534069|title=Mystery of the world's most-kissed woman|first=Jeremy|last=Grange|date=16 October 2013|work=BBC News}}</ref> Tālāk ķermeni nosūtīja identifikācijai uz [[morgs|morgu]]. Tolaik aptuveni divas trešdaļas no līķiem, ko atveda uz Parīzes morgu, bija [[noslīkšana]]s upuri, kas bija izcelti no Sēnas; un tos izlika īpašā vitrīnā, kur jebkurš garāmgājējs varēja tos apskatīt un mēģināt identificēt. Saskaņā ar leģendu, morga patologs bija tik ļoti apburts par meitenes izskatu, kuras skaistumu nebija skārusi sadalīšanās un kuras lūpas šķita sastingušas smaidā, ka viņš pasūtīja viņas sejas [[ģipsis|ģipša]] atlējumu. Vēlāk no atlējuma izgatavoja daudzas kopijas un pārdeva kā mākslas darbus. Meiteni nekad tā arī neidentificēja. Vēlāk atkārtoti mēģināja noskaidrot viņas identitāti, taču neveiksmīgi. Arī precīzs ķermeņa atrašanas datums nav zināms: sejas atlējums pirmo reizi pieminēts Ričarda Legaljēna īsstāstā, kas sarakstīts 1898. gadā un publicēts 1900. gadā, taču iespējams, ka noslīkusī sieviete tika atrasta daudz agrāk. Pētnieki norāda, ka viņas frizūra ir raksturīgāka 19. gadsimta 60. gadiem; citi uzskata, ka ķermeni atrada 19. gadsimta 70. vai 80. gados. Turklāt pats atlējuma tapšanas stāsts bieži tiek apšaubīts. Piemēram, Klēra Forestjē, veikala, kurā pārdeva pirmo atlējumu, īpašnieku pēctece, apgalvo, ka tas nevarēja būt izgatavots no miruša cilvēka. Viņasprāt, modele bija dzīva meitene, ne vecāka par 16 gadiem. Pastāv arī cita tā izcelsmes versija. Saskaņā ar 19. gadsimta franču mākslinieka Žila Lefevra memuāriem, ap 1875. gadu viņš izgatavoja ģipša atlējumu skaistas meitenes sejai, kura nomira no [[tuberkuloze]]s (vai, saskaņā ar citiem avotiem, no saindēšanās ar [[opijs|opiju]]).<ref>Bessy, Maurice. ''Mort, où est ton visage?'' Monaco: [[Éditions du Rocher]], 1981. ISBN 2-268-00138-5.</ref> Meitene bija viņa modele, taču Lefevrs savos memuāros nepiemin viņas vārdu. == Attēlojums kultūrā == Vairāku gadu laikā Parīzē cirkulēja neskaitāmas meitenes sejas atlējuma kopijas, kļūstot par [[mode]]s atribūtu [[bohēma]]s sabiedrībā. "Svešinieces" kults aizsākās 19. gadsimta 90. gados un sasniedza savu kulmināciju 20. un 30. gados; viņas tēls joprojām valdzina cilvēkus. Rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki un fotogrāfi smēlās iedvesmu no viņas un veltīja viņai savus darbus. [[Albērs Kamī]] salīdzināja viņas smaidu ar [[Mona Liza|Monas Lizas]] smaidu. Rakstnieki Žils Superviels (1931) un Klēra Golla (1936) veltīja tāda paša nosaukuma stāstus "Svešiniecei no Sēnas". [[Rainers Marija Rilke|Rilkes]] romāna "Maltas Lorisa Bridža piezīmju grāmatiņas" varonis katru dienu apbrīno veikalā izliktu masku un apraksta "jaunas noslīkušas sievietes seju, kas atlieta morgā, jo tā ir tik skaista, un smaida dīvainu, maldinošu smaidu, it kā zināšanu smaidu". Dzejnieks un kultūras kritiķis Als Alvaress savā grāmatā par pašnāvību rakstīja, ka vesela vācu modes dāmu paaudze salīdzināja savu izskatu ar to kā sievietes ideālu. Pēc [[Luijs Aragons|Luija Aragona]] pasūtījuma amerikāņu mākslinieks [[Mens Rejs]] no ģipša atlējuma izveidoja fotogrāfiju un fotokolāžu sēriju. Rakstnieks Moriss Blanšo glabāja maskas kopiju savās mājās; pēc viņa teiktā, jaunā noslīkusī sieviete smaida ar tik dzīvīgu un starojošu smaidu, ka šķiet, ka viņa ir mirdzējusi vislielākās laimes brīdī. Fotogrāfs Alberts Rudomins izmantoja masku, lai radītu fotogrāfiju, ko viņš nosauca par "Nezināmo Urkas kanāla Jaunavu" ({{val|fr|La Vierge inconnue du canal de l'Ourcq}}, 1927), kurā viņš apvienoja nezināmās un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] sejas vaibstus. == ''Resusci Anne'' == [[Attēls:Resusci Anne - CPR dummy.jpg|thumb|''Resusci Anne'' manekena rumpis uzglabāšanas kastē|left]] 1955. gadā [[norvēģi]]s Osmuns Lerdāls, lielas rotaļlietu kompānijas īpašnieks, izglāba sava slīkstošā dēla dzīvību, laikus izvelkot viņu no ūdens un veicot [[Kardiopulmonālā reanimācija|mākslīgo elpināšanu]]. Tāpēc viņš labprāt atsaucās, kad viņam pasūtīja manekenu, kas nepieciešams kardiopulmonālās reanimācijas tehniku ​​apmācībai. Lerdāls vēlējās piešķirt manekenam dabiskas iezīmes; viņš arī uzskatīja, ka apmācāmajiem būs mazāk nepatīkami strādājot ar sieviešu manekenu. Viņš atcerējās Nezināmās masku, kas karājās viņa vecvecāku mājā, un nolēma piešķirt manekenam tās iezīmes. Treniņu manekenu nosauca par ''Resusci Anne'' ("Atdzīvini Annu").<ref name=Grange>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/magazine-24534069|title=Resusci Anne and L'Inconnue: The Mona Lisa of the Seine|author=Jeremy Grange|date=16 October 2013|access-date=16 October 2013|publisher=BBC News}}</ref><ref>[http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 Laerdal company history] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928120724/http://www.laerdal.co.uk/document.asp?subnodeid=10929003 |date=2007-09-28 }}, accessed 3 September 2007</ref><ref>[http://www.radiolab.org/blogs/radiolab-blog/2011/nov/28/death-mask/ Radiolab: Death Mask], accessed 3 December 2011</ref> Šādi manekeni tiek plaši izmantoti [[Pirmā palīdzība|glābēju]] apmācībā reanimācijas tehnikās, piemēram, no mutes mutē, tāpēc noslīkusī sieviete saņēma neoficiālu titulu "visskūpstītākā meitene pasaulē".<ref name="Sci-alert">{{ziņu atsauce |last1=Dockrill |first1=Peter |title=How a Dead Girl in Paris Ended Up With The Most-Kissed Lips in History |url=https://www.sciencealert.com/how-dead-girl-paris-ended-up-most-kissed-lips-in-history-l-inconnue-de-la-seine-resusci-anne-cpr-annie-death-mask |access-date=13 July 2021 |work=ScienceAlert |date=24 December 2018 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/55753928/sena-noslikusi-meitene-ko-jau-gadsimtiem-skupsta-visa-pasaule/ Delfi.lv raksts] * [https://www.theguardian.com/world/2007/dec/01/france.art/ theguardian.com] [[Kategorija:20. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1880. gados mirušie]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] dfwooigm9avqik4sv8tfhlbr2590hfp Moythomasia nitida 0 628719 4452599 2026-04-10T12:03:29Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeonisk... 4452599 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia nitida | iedalījums = | binomial= <small>Gross, 1953</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia nitida''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu 1953. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia nitida'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] beigu un [[Augšdevons|augšdevona]] sākuma nogulumiem [[Bergiša]]s-[[Gladbaha]]s rajonā (Heiligenštokas plātņainā kaļķakmens karjers), [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]], [[Vācija|Vācijā]], kur ir atrasti šo zivju veseli skeleti. == Apraksts == ''Moythomasia nitida'' ir vidēja lieluma (garumā līdz 15 cm) zivis, ar apmēram 55 vertikālām zvīņu rindāmno galvas līdz astei. Pieres kaulu priekšējā mala veido taisnu kontaktu ar rostrālā kaula aizmugurējo malu. Apakšžokļa, operkulās-gulārās sērijas un plecu joslas kaulu iekšējās virsmas ir klātas ar daudzskaitlīgām porām. Rostrālais kauls ir ar kvadrātveida priekšējo ventrālo malu, kas nošķirta no premaxillae košanas malas. Rostrālā kaula dorsālā virsma ir ornamentēta ar posterolaterāli orientētiem ķīļiem. Augšžokļa aizmugurējai asmens plātnei ir lēzeni izliekta dorsālā mala. Suboperculum, kas ir vairāk kā divas reizes mazāks par operculum, ir neliela kvadrātveida priekšējā dorsalā mala, kas pieguļ operculum plātnei. Divi aizacs kauli atrodas preoperculum kaula priešpusē, kā rezultātā tas nesaskara ar jugālo kaulu. Preoperculum kaula priekšējās daļas ārējās virsmas ornamentējums ir orientēts vertikāli. Apakšžokļa zobi apmeram ir tik pat lieli kā augšžokļa zobi. Apakšžokļa jūtīgais kanāls kaula priekšēja daļā ir nobīdīts dorsāli. Muguras un anālā spura atrodas viena otrai pretī. Krūšu spuras lepidotrihijas ir vienmērīgi segmentētas līdz pat spuras pamatnei. Vēdera pusē ir viens preanālo vairogu pāris. Sānu zvīņas ir ornamentētas ar ķīļiem, kas anastomizē ar haotisku punktējumu.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] a5y1kadap35dbbpgxtwqfiprobbmwn3 4452604 4452599 2026-04-10T12:19:07Z Jānis U. 198 4452604 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia nitida | iedalījums = | binomial= <small>Gross, 1953</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia nitida''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu 1953. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia nitida'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] beigu un [[Augšdevons|augšdevona]] sākuma nogulumiem [[Bergiša]]s-[[Gladbaha]]s rajonā (Heiligenštokas plātņainā kaļķakmens karjers), [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]], [[Vācija|Vācijā]], kur ir atrasti šo zivju veseli skeleti. == Apraksts == ''Moythomasia nitida'' ir vidēja lieluma (garumā līdz 15 cm) [[zivis]], ar apmēram 55 vertikālām [[Zvīņas|zvīņu]] rindām no [[galva]]s līdz [[Astes spura|astei]]. [[Pieres kauls|Pieres kaulu]] priekšējā mala veido taisnu kontaktu ar [[Rostrālais kauls|rostrālā kaula]] aizmugurējo malu. [[Apakšžoklis|Apakšžokļa]], [[Operkulums|operkulās]]-[[Gulāres|gulārās]] sērijas un [[plecu josla]]s kaulu iekšējās virsmas ir klātas ar daudzskaitlīgām porām. Rostrālais kauls ir ar kvadrātveida priekšējo ventrālo malu, kas nošķirta no ''[[premaxillae]]'' košanas malas. Rostrālā kaula dorsālā virsma ir ornamentēta ar posterolaterāli orientētiem ķīļiem. [[Augšžokļa kauls|Augšžokļa]] aizmugurējai asmens plātnei ir lēzeni izliekta dorsālā mala. ''[[Suboperculum]]'', kas ir vairāk kā divas reizes mazāks par [[operculum]], ir neliela kvadrātveida priekšējā dorsalā mala, kas pieguļ operculum plātnei. Divi [[aizacs kauli]] atrodas ''[[preoperculum]]'' kaula priešpusē, kā rezultātā tas nesaskara ar [[Jugālais kauls|jugālo kaulu]]. Preoperculum kaula priekšējās daļas ārējās virsmas ornamentējums ir orientēts vertikāli. Apakšžokļa [[zobi]] apmēram ir tik pat lieli kā augšžokļa zobi. Apakšžokļa jūtīgais kanāls kaula priekšējā daļā ir nobīdīts dorsāli. [[Muguras spura|Muguras]] un [[anālā spura]] atrodas viena otrai pretī. [[Krūšu spura]]s [[lepidotrihijas]] ir vienmērīgi segmentētas līdz pat [[spuras]] pamatnei. Vēdera pusē ir viens preanālo vairogu pāris. Sānu zvīņas ir ornamentētas ar ķīļiem, kas anastomizē ar haotisku punktējumu.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] dfnptalcrhvp1fszve8p5yxl6m8ktm4 4452607 4452604 2026-04-10T12:27:59Z Jānis U. 198 4452607 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 310px | att_izmērs = 310px | attēls = Moythomasia nitida.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia nitida | iedalījums = | binomial= <small>Gross, 1953</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia nitida''''' ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu 1953. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia nitida'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] beigu un [[Augšdevons|augšdevona]] sākuma nogulumiem [[Bergiša]]s-[[Gladbaha]]s rajonā (Heiligenštokas plātņainā kaļķakmens karjers), [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]], [[Vācija|Vācijā]], kur ir atrasti šo zivju veseli skeleti. == Apraksts == ''Moythomasia nitida'' ir vidēja lieluma (garumā līdz 15 cm) [[zivis]], ar apmēram 55 vertikālām [[Zvīņas|zvīņu]] rindām no [[galva]]s līdz [[Astes spura|astei]]. [[Pieres kauls|Pieres kaulu]] priekšējā mala veido taisnu kontaktu ar [[Rostrālais kauls|rostrālā kaula]] aizmugurējo malu. [[Apakšžoklis|Apakšžokļa]], [[Operkulums|operkulās]]-[[Gulāres|gulārās]] sērijas un [[plecu josla]]s kaulu iekšējās virsmas ir klātas ar daudzskaitlīgām porām. Rostrālais kauls ir ar kvadrātveida priekšējo ventrālo malu, kas nošķirta no ''[[premaxillae]]'' košanas malas. Rostrālā kaula dorsālā virsma ir ornamentēta ar posterolaterāli orientētiem ķīļiem. [[Augšžokļa kauls|Augšžokļa]] aizmugurējai asmens plātnei ir lēzeni izliekta dorsālā mala. ''[[Suboperculum]]'', kas ir vairāk kā divas reizes mazāks par [[operculum]], ir neliela kvadrātveida priekšējā dorsalā mala, kas pieguļ operculum plātnei. Divi [[aizacs kauli]] atrodas ''[[preoperculum]]'' kaula priešpusē, kā rezultātā tas nesaskara ar [[Jugālais kauls|jugālo kaulu]]. Preoperculum kaula priekšējās daļas ārējās virsmas ornamentējums ir orientēts vertikāli. Apakšžokļa [[zobi]] apmēram ir tik pat lieli kā augšžokļa zobi. Apakšžokļa jūtīgais kanāls kaula priekšējā daļā ir nobīdīts dorsāli. [[Muguras spura|Muguras]] un [[anālā spura]] atrodas viena otrai pretī. [[Krūšu spura]]s [[lepidotrihijas]] ir vienmērīgi segmentētas līdz pat [[spuras]] pamatnei. Vēdera pusē ir viens preanālo vairogu pāris. Sānu zvīņas ir ornamentētas ar ķīļiem, kas anastomizē ar haotisku punktējumu.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] kmuk1ygphfbv161uh088u1bxrefwy1l Dalībnieka diskusija:Vrmch 3 628720 4452605 2026-04-10T12:21:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452605 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vrmch}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 15.21 (EEST) tgi7z3vkoyww1ohfsv06wppyddvyfw6 Attēls:Moythomasia nitida.jpg 6 628721 4452606 2026-04-10T12:26:02Z Jānis U. 198 Moythomasia nitida, Bergisch Gladbach - Heiligenstock. Ņemts no: Holston K, Johansson O (2025). Palaeozoological Collections (PZ), Swedish Museum of Natural History (NRM). Version 26.788. Swedish Museum of Natural History. Occurrence dataset https://doi.org/10.15468/zffolj accessed via GBIF.org on 2026-04-10. https://www.gbif.org/occurrence/1146531311 4452606 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Moythomasia nitida, Bergisch Gladbach - Heiligenstock. Ņemts no: Holston K, Johansson O (2025). Palaeozoological Collections (PZ), Swedish Museum of Natural History (NRM). Version 26.788. Swedish Museum of Natural History. Occurrence dataset https://doi.org/10.15468/zffolj accessed via GBIF.org on 2026-04-10. https://www.gbif.org/occurrence/1146531311 == Licence == {{CC-BY-SA-4.0}} qgogw6m9fiwv94rkzo3s7wgif793q2p Dalībnieka diskusija:PLMandarynka 3 628722 4452611 2026-04-10T12:36:15Z Malarz pl 20282 Malarz pl pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:PLMandarynka]] uz [[Dalībnieka diskusija:MazurTutejszy]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/PLMandarynka|PLMandarynka]]" to "[[Special:CentralAuth/MazurTutejszy|MazurTutejszy]]" 4452611 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:MazurTutejszy]] oa6vgrdej2sdnfmuek3aoz065dn7qtt Siesarte (Šešupes pieteka) 0 628723 4452612 2026-04-10T12:38:21Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Siesarte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Siesartis Liepalotuose.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Siesarte pie Liepalotiem | vietaskarte = Lietuva#Šaķu rajons | reljefs = jā | izteka = Ilgakampja mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešupe]] | sāk_plat_d=54 | sāk_... 4452612 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Siesarte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Siesartis Liepalotuose.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Siesarte pie Liepalotiem | vietaskarte = Lietuva#Šaķu rajons | reljefs = jā | izteka = Ilgakampja mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešupe]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=56 | sāk_plat_s=54 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=23 | sāk_gar_s=43 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=51 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=50 | iet_gar_s=46 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 60,5<ref>[https://archive.ph/0Ilv Aplinkos apsaugos agentūra. ''Šešupės pabaseinis'']</ref> | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 1,2 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 198 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Siesarte''' ({{val|lt|Siesartis}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešupe]]s labā krasta pieteka [[Šaķu rajons|Šaķu]] rajona pašvaldību teritorijā. Sākas Ilgakampja mežā 7 km uz rietumiem no [[Ļekaiči]]em, plūst rietumu virzienā pa [[Užnemunes zemiene|Užnemunes zemieni]]. Ietek Šešupē augšpus Slaviku ciema 78 km no grīvas. Upes gultne augštecē līdz [[Šaķi]]em regulēta (platums 5–7 m, dziļums 0,4–1,5 m), zemāk — dabiska, ļoti līkumota. Lielākās pietekas ir Žviķine (7 km gara, kreisā) un Lenkupe (9 km gara; labā krasta pieteka).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/siesartis-2/|title=Siesartis|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Šaķi]] un [[Lukši]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] 0r6pkmdhlz6r9tjcgfygh5ea072kn59 4452615 4452612 2026-04-10T12:43:27Z Kikos 3705 4452615 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Siesarte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Siesartis Liepalotuose.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Siesarte pie Liepalotiem | vietaskarte = Lietuva#Šaķu rajons | reljefs = jā | izteka = Ilgakampja mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešupe]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=56 | sāk_plat_s=54 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=23 | sāk_gar_s=43 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=51 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=50 | iet_gar_s=46 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 60,5<ref>[https://archive.ph/0Ilv Aplinkos apsaugos agentūra. ''Šešupės pabaseinis'']</ref> | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 1,2 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 198 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Siesarte''' ({{val|lt|Siesartis}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešupe]]s labā krasta pieteka [[Šaķu rajons|Šaķu]] rajona pašvaldību teritorijā. Sākas Ilgakampja mežā 7 km uz rietumiem no [[Ļeķēči|Ļeķēčiem]], plūst rietumu virzienā pa [[Užnemunes zemiene|Užnemunes zemieni]]. Ietek Šešupē augšpus Slaviku ciema 78 km no grīvas. Upes gultne augštecē līdz [[Šaķi]]em regulēta (platums 5–7 m, dziļums 0,4–1,5 m), zemāk — dabiska, ļoti līkumota. Lielākās pietekas ir Žviķine (7 km gara, kreisā) un Lenkupe (9 km gara; labā krasta pieteka).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/siesartis-2/|title=Siesartis|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Šaķi]] un [[Lukši]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] ox55fw3tiygdfj9ndr4tbkscvw4wdy9 4452618 4452615 2026-04-10T12:51:18Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452618 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Siesarte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Siesartis Liepalotuose.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Siesarte pie Liepalotiem | vietaskarte = Lietuva#Šaķu rajons | reljefs = jā | izteka = Ilgakampja mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šešupe]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=01 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=23 | sāk_gar_s=01 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=41 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=44 | iet_gar_s=26 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 60,5<ref>[https://archive.ph/0Ilv Aplinkos apsaugos agentūra. ''Šešupės pabaseinis'']</ref> | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 1,2 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 198 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Siesarte''' ({{val|lt|Siesartis}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šešupe]]s labā krasta pieteka [[Šaķu rajons|Šaķu]] rajona pašvaldību teritorijā. Sākas Ilgakampja mežā 7 km uz rietumiem no [[Ļeķēči|Ļeķēčiem]], plūst rietumu virzienā pa [[Užnemunes zemiene|Užnemunes zemieni]]. Ietek Šešupē augšpus Slaviku ciema 78 km no grīvas. Upes gultne augštecē līdz [[Šaķi]]em regulēta (platums 5–7 m, dziļums 0,4–1,5 m), zemāk — dabiska, ļoti līkumota. Lielākās pietekas ir Žviķine (7 km gara, kreisā) un Lenkupe (9 km gara; labā krasta pieteka).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/siesartis-2/|title=Siesartis|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Šaķi]] un [[Lukši]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] 8uh6hbhltysw2uwjhwh3n7nwanhzpe8 Siesarte 0 628724 4452613 2026-04-10T12:40:59Z Kikos 3705 Jauna lapa: '''Siesarte''' ({{val|lt|Siesartis}}) var būt: * [[Siesarte (Šešupes pieteka)|Siesarte]] — upe Lietuvā, Šešupes pieteka * [[Siesarte (Šventojas pieteka)|Siesarte]] — upe Lietuvā, Šventojas pieteka {{disambig}} 4452613 wikitext text/x-wiki '''Siesarte''' ({{val|lt|Siesartis}}) var būt: * [[Siesarte (Šešupes pieteka)|Siesarte]] — upe Lietuvā, Šešupes pieteka * [[Siesarte (Šventojas pieteka)|Siesarte]] — upe Lietuvā, Šventojas pieteka {{disambig}} 05ovl4t179rz3lfixpqay49cuxnaxyr Siesartis 0 628725 4452620 2026-04-10T12:55:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Siesarte]] 4452620 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Siesarte]] 58dz4lzr9zso4ls92vqteyj3pxa7sei Mihails Bronšteins 0 628726 4452624 2026-04-10T13:22:29Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Mihails Bronšteins | vārds_orig = | attēls = Mikaelo Bronŝtejn, 2016, 1.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mihails Bronšteins 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Hmeļnicka|Proskurova]], [[Ukraina]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mē... 4452624 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Mihails Bronšteins | vārds_orig = | attēls = Mikaelo Bronŝtejn, 2016, 1.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mihails Bronšteins 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Hmeļnicka|Proskurova]], [[Ukraina]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flag|PSRS}} → {{flag|Krievija}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Bruna Ŝtono | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[tulkotājs]], [[dzejnieks]], [[dziesmu autors|dziesmu autors un izpildītājs]] | rakstīšanas valoda = [[esperanto]] | periods = 1960. gadi — mūsdienas | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Moisejs (Mihails) Bronšteins''' (pseidonīms: Bruna Ŝtono; dzimis {{dat|1949|7|7}} [[Hmeļnicka|Proskurovā]], [[Ukrainas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir [[Esperanto|esperantists]], [[inženieris]], [[rakstnieks]], [[Tulkošana|tulkotājs]], [[dzejnieks]], dziesmu autors un izpildītājs, kā arī [[Pasaules Esperanto kongress|Pasaules Esperanto kongresa]] kultūras programmas vadītājs. Viņš ir vairāku desmitu [[Grāmata|grāmatu]] autors un ir izdevis vairākas [[audiokasetes]] un [[Kompaktdisks|kompaktdiskus]] ar savām dziesmām. [[2003. gads|2003]]. gadā viņš ieguva [[Antonijs Grabovskis|Antonija Grabovska]] literāro balvu. 2022. gadā viņš kļuva par pirmo Starptautiskās Esperanto akadēmijas balvas laureātu par savu romānu "''Я звёзды впряг в свои мечты.''...". == Oriģināli darbi esperanto valodā == * ''Legendoj pri SEJM'' (1992)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=5667|title=UEA.ORG: Katalogo - Legendoj pri SEJM|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> * ''Oni ne pafas en Jamburg'' (1993) — [[romāns]] * ''Mamutido Miĉjo'' (1995) — [[Bērnu literatūra|bērnu grāmata]] * ''Jen, denove…'' (1997)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=5652|title=UEA.ORG: Katalogo - Jen, denove...|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> * ''Du lingvoj'' (2001) — [[Dzeja|dzejoļu krājums]] * ''Iam, kiam…'' (2005) — dzejoļu krājums * ''Dek tagoj de kapitano Postnikov'' (2004) — romāns<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=7227|title=UEA.ORG: Katalogo - Dek tagoj de kapitano Postnikov|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> * ''Свою судьбу корить не смею'' (2007) — dzejoļu krājums * ''Kajto'' (2009) — dzejoļu krājums * ''Lecionoj por knabo'' (2009) — [[Stāsts|stāsti]] * ''Urbo Goblinsk'' (2010) — romāns * ''Pri Dinjo, Diko kaj aliaj estaĵoj'' (2011) — bērnu grāmata * ''Попрошусь я к вам, в весну…'' (2011) — dzejoļu krājums * ''Kaj ekmatenos'' (2014) — dzejoļu krājums * ''Mi stelojn jungis al revado…'' (2016) — romāns * ''Sortoj frakasitaj'' (2017) — [[Eseja|eseju]] krājums * ''Viv-teatro'' (2019) — dzejoļu krājums * ''Стареем не мы, братцы…'' (2020) — dzejoļu krājums * ''Lecionoj por viro'' (2020) — stāsts * ''Amitaj, amataj, amotaj…'' — [[audiokasete]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=5499|title=UEA.ORG: Katalogo - Wakayama to esperanto|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> == Tulkojumi no krievu valodas uz esperanto == *  ''Arkadij Strugackij, Boris Strugackij.'' ''Pikniko ĉe vojrando'' = A. un B. Strugacki. Pikniks ceļmalā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=5232|title=UEA.ORG: Katalogo - Pikniko ĉe vojrando|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> * ''Arkadij Strugackij, Boris Strugackij.'' ''La fora ĉielarko'' = A. un B. Strugacki. Tālā varavīksne<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=5650|title=UEA.ORG: Katalogo - Dua invado de marsanoj, La|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> * ''Arkadij Strugackij, Boris Strugackij.'' ''La loĝata insulo'' = A. un B. Strugacki. ''Обитаемый остров''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=7305|title=UEA.ORG: Katalogo - Loĝata insulo, La|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> * ''Dina Rubina.'' ''La blanka kolombino de Kordovo'' = Dina Rubina. ''Белая голубка Кордовы''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogo.uea.org/katalogo.php?inf=9798|title=UEA.ORG: Katalogo - Blanka kolombino de Kordovo, La|website=katalogo.uea.org|access-date=2026-04-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bronšteins, Mihails}} [[Kategorija:Esperanto valodā rakstošie]] [[Kategorija:Krievu dzejnieki]] [[Kategorija:Vikidatos trūkst nosaukuma latviešu valodā]] [[Kategorija:Hmeļnickā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] mvpj4qpgg3qs49stcpctutuq1whm6qs Diskusija:Mihails Bronšteins 1 628727 4452625 2026-04-10T13:23:53Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = Kultūra |valsts = esperanto }} 4452625 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = Kultūra |valsts = esperanto }} 0clccokr924xg0kffbo0hmj2yljcm4w Moythomasia durgaringa 0 628729 4452640 2026-04-10T13:58:03Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 310px | att_izmērs = 310px | attēls = Moythomasia durgaringa fossil.png | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivi... 4452640 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 310px | att_izmērs = 310px | attēls = Moythomasia durgaringa fossil.png | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | suga = Moythomasia durgaringa | iedalījums = | binomial= <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> | kategorijas = nē }} '''''Moythomasia durgaringa''''' ir izmirušu primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] suga. Šo sugu 1977. gadā aprakstīja britu paleontologi [[Braiens Gārdiners]] un Alans Bartrams. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] ''Moythomasia durgaringa'' [[fosilijas]] ir zināmas no [[Augšdevons|augšdevona]] (frānas) sākuma nogulumiem [[Austrālija]]s rietumos, [[Gogo formācija|Gogo formācijā]], kur ir atrasti labi saglabājušies šo zivju veseli skeleti. == Apraksts == ''Moythomasia durgaringa'' ir vidēja lieluma (garumā līdz 20 cm) [[zivis]], ar apmēram 45 vertikālām [[Zvīņas|zvīņu]] rindām no [[galva]]s līdz [[Astes spura|astei]]. [[Pieres kauls|Pieres kaulu]] priekšējā mala veido V-veida kontaktu ar [[Rostrālais kauls|rostrālā kaula]] aizmugurējo malu. [[Apakšžoklis|Apakšžokļa]], [[Operkulums|operkulās]]-[[Gulāres|gulārās]] sērijas un [[plecu josla]]s kaulu iekšējās virsmas ir klātas ar daudzskaitlīgām porām. Rostrālais kauls sašaurinās virzienā uz priekšējo ventrālo malu, nobeidzoties galā ar zobainu malu, kas ir centrālā daļa no mutes košanas malas. Rostrālā kaula dorsālā virsma ir ornamentēta ar haotiski orientētiem īsiem ķīļiem. [[Augšžokļa kauls|Augšžokļa]] aizmugurējai asmens plātnei ir stūraina dorsālā mala. Galvai ir kvadrātjugālais kauls. ''[[Suboperculum]]'', kas aizņem vairāk par pusi no [[operculum]] virsmas laukuma, ir neliels ass priekšējās dorsalās malas izaugums. ''[[Preoperculum]]'' kaula priekšējās daļas ārējās virsmas ornamentējums ir orientēts posteriorventrāli. Apakšžokļa [[zobi]] ir par apmēram 30–60% lielāki par augšžokļa zobiem. Apakšžokļa jūtīgais kanāls izvietots tuvu kaula ventrālajai malai. [[Muguras spura|Muguras]] spura atrodas pirms [[Anālā spura|anālās spuras]]. [[Krūšu spura]]s [[lepidotrihijas]] proksimāli nav segmentētas 25–30% no sava garuma. Vēdera pusē ir divi preanālo vairogu pāri. Sānu zvīņas ir ornamentētas ar ķīļiem, kas anastomizē ar haotisku punktējumu.<ref>Choo, B. (2015). ''A new species of the Devonian actinopterygian Moythomasia from Bergisch Gladbach, Germany, and fresh observations on M. durgaringa from the Gogo Formation of Western Australia''. Journal of Vertebrate Paleontology, 35(4).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] 6r5yr6ll49sl2phfr7p873shyw11kut Yungblud 0 628730 4452644 2026-04-10T14:38:08Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Yungblud | Vārds_orig = Yungblud | Attēls = Yungblud - Taubertal-Festival 2025 - DSC5671 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Yungblud 2025. gadā | Dz_vārds = Dominiks Ričards Harisons | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|30}} | Vieta_dz = {{vieta|Lielbritānija|Dienvidjorkšīra|Donkastera}} |... 4452644 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Yungblud | Vārds_orig = Yungblud | Attēls = Yungblud - Taubertal-Festival 2025 - DSC5671 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Yungblud 2025. gadā | Dz_vārds = Dominiks Ričards Harisons | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|30}} | Vieta_dz = {{vieta|Lielbritānija|Dienvidjorkšīra|Donkastera}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = {{flatlist| * [[Alternatīvais roks]] * [[Poppanks]] * [[poproks]] * [[hiphops]] }} | Nodarbošanās = Dziedātājs, aktieris, dziesmu autors | Instrumenti = [[vokāls]], [[ģitāra]], [[klavieres]], | Gadi = 2015—pašlaik |Izdevējkompānija = {{flatlist| * Locomotion * [[Interscope]] * [[Geffen Records|Geffen]] * [[Polydor]] * [[Capitol Records|Capitol]] }} | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|https://www.yungbludofficial.com/}} | Dzimums = V }} '''Dominiks Ričards Harisons'''<ref name="Cancelled 2025 tour">{{cite web|first=Jordan|last=Blum|url=https://loudwire.com/yungblud-cancels-remaining-2025-tour-dates-health-concerns/|title='My Heart Is Broken' – Yungblud Cancels Remaining 2025 Tour Dates Due to Health Concerns|work=[[Loudwire]]|date=16 November 2025|access-date=22 November 2025}}</ref> (dzimis {{dat|1997|8|5}}), vairāk pazīstams ar skatuves vārdu '''Yungblud''', ir [[angļi|angļu]] [[mūziķis]] un [[aktieris]]. 2018. gadā viņš izdeva savu debijas EP Yungblud, kam sekoja viņa pirmais pilnmetrāžas albums 21st Century Liability.<ref>{{cite web|url=https://www.readdork.com/news/yungblud-has-released-his-debut-album-21st-century-liability-check-it-out|title=Yungblud has released his debut album, '21st Century Liability' – check it out|work=Read Dork |first= Sam |last= Taylor|date=6 July 2018}}</ref> 2019. gadā viņš izdeva savu otro EP The Underrated Youth, un nākamajā gadā viņš izdeva savu otro studijas albumu Weird!, kas sasniedza Lielbritānijas albumu topa augšgalu un sasniedza 75. vietu ASV Billboard 200 topā.<ref>{{cite web|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/yungblud-takes-us-through-his-new-ep-the-underrated-youth-track-by-track-its-a-tribute-to-individualism-__27562/|title=Yungblud talks Underrated Youth EP: 'A tribute to individualism' |last= Copsey |first=Rob|date=23 October 2019|publisher= Official Charts Company |access-date=5 January 2020}}<br />- {{cite web| url= https://www.deadpress.co.uk/ep-review-yungblud-the-underrated-youth/|title=EP REVIEW: Yungblud – The Underrated Youth |last= Blackburn |first= Stevie |date=20 October 2019|website=Dead Press!|access-date=5 January 2020}}</ref> Viņa trešais albums, kura nosaukums, tāpat kā viņa pirmais EP, bija Yungblud, tika izdots 2022. gadā un sasniedza 1. vietu Lielbritānijas albumu topā, kā arī 45. vietu Billboard 200 topā un 7. vietu ASV labāko [[Billboard Tops|rokmūzikas albumu topā]].<ref name="Jones 2022">{{cite web | last=Jones | first=Alan | title=Charts analysis: Yungblud lands second No.1 album - Analysis | website=Music Week | date=9 September 2022 | url=https://www.musicweek.com/analysis/read/charts-analysis-yungblud-lands-second-no-1-album/086522 | access-date=14 January 2023}}</ref><ref name="uDiscover Music 2022">{{cite web | title=Yungblud Earns First Billboard Top 10 Album Sales Record With Self-Titled Release | website=uDiscover Music | date=15 September 2022 | url=https://www.udiscovermusic.com/news/yungblud-earns-first-billboard-top-10-album-sales-record-with-self-titled-release/ | access-date=14 January 2023}}</ref> == Biogrāfija == Yungblud piedzima Samantas un Džastina Harisonu ģimenē, un ir vecākais no trim bērniem. Viņa jaunākās māsas ir Džemima Rouza Harisone un Izabella Harisone. Dominika tēvam pieder ģitāru veikals, un viņa vectēvs Riks Harisons 20. gs. septiņdesmitajos gados uzstājās ar grupu [[T.Rex.]] Pirms muzikālās karjeras uzsākšanas Dominiks studēja aktiermākslu Mākslas izglītības skolās Londonā. Dominiks ir [[kreilis]], bet bieži spēlē ģitāru arī ar labo roku. Viņš identificē sevi kā [[Panseksualitāte|panseksuāli]].<ref>[https://www.them.us/story/halsey-ex-yungblud-comes-out-pansexual Yungblud Comes Out As Pansexual]</ref> 2018. gada novembrī Yungblud sāka satikties ar amerikāņu dziedātāju, aktīvisti Halsiju. 2019. gada oktobrī tika paziņots, ka pāris tomēr ir izšķīries. 2021. gada aprīlī tika atklātas Harisona attiecības ar amerikāņu aktrisi un dziedātāju Džesiju Džo Stārku.<ref>{{cite web| last1= Mier |first1= Tomás |title= Yungblud Makes Relationship with 'Luv of My Lyf' Jesse Jo Stark Instagram Official: 'I Luv You Baby'|url= https://people.com/music/yungblud-is-dating-jesse-jo-stark-instagram-official/?amp=true| work=People| date=11 June 2021|access-date=13 June 2021}}</ref> == Muzikālā karjera == Yungblud dziesmas sāka iegūt popularitāti 2017. gadā. Yungblud ierakstīja dziesmu kopā ar Šarloti Lorensu, kas tika iekļauta televīzijas seriāla "[[13 Reasons Why]]" skaņu celiņā. Viņa debijas albums tika izdots 2018. gada 6. jūlijā. 2019. gada februārī Yungblud un Halsija izdeva dziesmu "11 Minutes". Šī sadarbība palīdzēja Dominikam iegūt ievērojamu uzmanību vietnē [[YouTube]]. Kopš 2021. gada augusta mūzikas videoklips dziesmai "Parents" ir Yungblud visvairāk skatītais muzikas ieraksts vietnē YouTube. 2025. gada 21. novembrī mūziķis izdeva kopīgu EP ar grupu [[Aerosmith]] "One More Time". Dominiks kā savas lielākās muzikālās ietekmes ir minējis [[Deivids Bovijs|Deividu Boviju]], [[The Cure]], [[Oasis]], [[N.W.A]], [[The Beatles]], [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Arctic Monkeys]], [[Eminems|Eminemu]], [[Sex Pistols]], [[Lady Gaga]] un The [[Clash]].<ref name="AllMusic">{{cite web|url=https://www.allmusic.com/artist/yungblud-mn0003637248/biography|title=Yungblud – Biography & History|website=AllMusic|access-date=2020-01-13|archive-date=2019-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190626214131/https://www.allmusic.com/artist/yungblud-mn0003637248/biography|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.onestowatch.com/blog/7-ones-to-know-if-youre-a-fan-of-arctic-monkeys|title=7 Ones to Know if You're a Fan of Arctic Monkeys / Ones To Watch|last=Shahid|first=Saira|date=2018-12-13|website=Ones To Watch|access-date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712052146/https://www.onestowatch.com/blog/7-ones-to-know-if-youre-a-fan-of-arctic-monkeys|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.umusic.ca/2018/03/02/meet-yungblud-rebellious-british-rocker-rise/|title=Meet YUNGBLUD: Rebellious British Rocker On The Rise|date=2018-03-02|website=Umusic|access-date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712052140/http://www.umusic.ca/2018/03/02/meet-yungblud-rebellious-british-rocker-rise/|url-status=}}</ref> == Apbalvojumi == 2021. gadā Yungblad ieguva [[MTV Eiropas mūzikas balva|MTV Eiropa mūzikas balvu]] nominācijā labākais alternatīvās mūzikas mākslinieks. 2026. gada 1. februārī Yungblud saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] nominācijā "Labākais roka izpildījums" par grupas [[Black Sabbath]] dziesmas "Changes" izpildījumu.<ref>{{cite web |last=Faulkner |first=Clara |title=2026 Grammys: See The Full Nominations List |url=https://www.grammy.com/news/2026-grammys-nominations-full-winners-nominees-list |website=[[The Recording Academy]] |access-date=November 8, 2025 |date=November 7, 2025}}</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[:en:21st Century Liability|21st Century Liability]]'' (2018) * ''[[:en:Weird!|Weird!]]'' (2020) * ''[[:en:Yungblud (album)|Yungblud]]'' (2022) * ''[[:en:Idols (album)|Idols]]'' (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://www.yungbludofficial.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Yungblud}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Lielbritānijas]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu reperi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] jxr268whontxbylk617kz53k2fzx7od 4452645 4452644 2026-04-10T14:40:20Z ZANDMANIS 91184 4452645 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Yungblud | Vārds_orig = Yungblud | Attēls = Yungblud - Taubertal-Festival 2025 - DSC5671 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Yungblud 2025. gadā | Dz_vārds = Dominiks Ričards Harisons | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|30}} | Vieta_dz = {{vieta|Lielbritānija|Dienvidjorkšīra|Donkastera}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = {{flatlist| * [[Alternatīvais roks]] * [[Poppanks]] * [[poproks]] * [[hiphops]] }} | Nodarbošanās = Dziedātājs, aktieris, dziesmu autors | Instrumenti = [[vokāls]], [[ģitāra]], [[klavieres]], | Gadi = 2015—pašlaik |Izdevējkompānija = {{flatlist| * Locomotion * [[Interscope]] * [[Geffen Records|Geffen]] * [[Polydor]] * [[Capitol Records|Capitol]] }} | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|https://www.yungbludofficial.com/}} | Dzimums = V }} '''Dominiks Ričards Harisons'''<ref name="Cancelled 2025 tour">{{cite web|first=Jordan|last=Blum|url=https://loudwire.com/yungblud-cancels-remaining-2025-tour-dates-health-concerns/|title='My Heart Is Broken' – Yungblud Cancels Remaining 2025 Tour Dates Due to Health Concerns|work=[[Loudwire]]|date=16 November 2025|access-date=22 November 2025}}</ref> ({{val|en|Dominic Richard Harrison}}; dzimis {{dat|1997|8|5}}), vairāk pazīstams ar skatuves vārdu '''Yungblud''', ir [[angļi|angļu]] [[mūziķis]] un [[aktieris]]. 2018. gadā viņš izdeva savu debijas EP Yungblud, kam sekoja viņa pirmais pilnmetrāžas albums 21st Century Liability.<ref>{{cite web|url=https://www.readdork.com/news/yungblud-has-released-his-debut-album-21st-century-liability-check-it-out|title=Yungblud has released his debut album, '21st Century Liability' – check it out|work=Read Dork |first= Sam |last= Taylor|date=6 July 2018}}</ref> 2019. gadā viņš izdeva savu otro EP The Underrated Youth, un nākamajā gadā viņš izdeva savu otro studijas albumu Weird!, kas sasniedza Lielbritānijas albumu topa augšgalu un sasniedza 75. vietu ASV Billboard 200 topā.<ref>{{cite web|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/yungblud-takes-us-through-his-new-ep-the-underrated-youth-track-by-track-its-a-tribute-to-individualism-__27562/|title=Yungblud talks Underrated Youth EP: 'A tribute to individualism' |last= Copsey |first=Rob|date=23 October 2019|publisher= Official Charts Company |access-date=5 January 2020}}<br />- {{cite web| url= https://www.deadpress.co.uk/ep-review-yungblud-the-underrated-youth/|title=EP REVIEW: Yungblud – The Underrated Youth |last= Blackburn |first= Stevie |date=20 October 2019|website=Dead Press!|access-date=5 January 2020}}</ref> Viņa trešais albums, kura nosaukums, tāpat kā viņa pirmais EP, bija Yungblud, tika izdots 2022. gadā un sasniedza 1. vietu Lielbritānijas albumu topā, kā arī 45. vietu Billboard 200 topā un 7. vietu ASV labāko [[Billboard Tops|rokmūzikas albumu topā]].<ref name="Jones 2022">{{cite web | last=Jones | first=Alan | title=Charts analysis: Yungblud lands second No.1 album - Analysis | website=Music Week | date=9 September 2022 | url=https://www.musicweek.com/analysis/read/charts-analysis-yungblud-lands-second-no-1-album/086522 | access-date=14 January 2023}}</ref><ref name="uDiscover Music 2022">{{cite web | title=Yungblud Earns First Billboard Top 10 Album Sales Record With Self-Titled Release | website=uDiscover Music | date=15 September 2022 | url=https://www.udiscovermusic.com/news/yungblud-earns-first-billboard-top-10-album-sales-record-with-self-titled-release/ | access-date=14 January 2023}}</ref> == Biogrāfija == Yungblud piedzima Samantas un Džastina Harisonu ģimenē, un ir vecākais no trim bērniem. Viņa jaunākās māsas ir Džemima Rouza Harisone un Izabella Harisone. Dominika tēvam pieder ģitāru veikals, un viņa vectēvs Riks Harisons 20. gs. septiņdesmitajos gados uzstājās ar grupu [[T.Rex.]] Pirms muzikālās karjeras uzsākšanas Dominiks studēja aktiermākslu Mākslas izglītības skolās Londonā. Dominiks ir [[kreilis]], bet bieži spēlē ģitāru arī ar labo roku. Viņš identificē sevi kā [[Panseksualitāte|panseksuāli]].<ref>[https://www.them.us/story/halsey-ex-yungblud-comes-out-pansexual Yungblud Comes Out As Pansexual]</ref> 2018. gada novembrī Yungblud sāka satikties ar amerikāņu dziedātāju, aktīvisti Halsiju. 2019. gada oktobrī tika paziņots, ka pāris tomēr ir izšķīries. 2021. gada aprīlī tika atklātas Harisona attiecības ar amerikāņu aktrisi un dziedātāju Džesiju Džo Stārku.<ref>{{cite web| last1= Mier |first1= Tomás |title= Yungblud Makes Relationship with 'Luv of My Lyf' Jesse Jo Stark Instagram Official: 'I Luv You Baby'|url= https://people.com/music/yungblud-is-dating-jesse-jo-stark-instagram-official/?amp=true| work=People| date=11 June 2021|access-date=13 June 2021}}</ref> == Muzikālā karjera == Yungblud dziesmas sāka iegūt popularitāti 2017. gadā. Yungblud ierakstīja dziesmu kopā ar Šarloti Lorensu, kas tika iekļauta televīzijas seriāla "[[13 Reasons Why]]" skaņu celiņā. Viņa debijas albums tika izdots 2018. gada 6. jūlijā. 2019. gada februārī Yungblud un Halsija izdeva dziesmu "11 Minutes". Šī sadarbība palīdzēja Dominikam iegūt ievērojamu uzmanību vietnē [[YouTube]]. Kopš 2021. gada augusta mūzikas videoklips dziesmai "Parents" ir Yungblud visvairāk skatītais muzikas ieraksts vietnē YouTube. 2025. gada 21. novembrī mūziķis izdeva kopīgu EP ar grupu [[Aerosmith]] "One More Time". Dominiks kā savas lielākās muzikālās ietekmes ir minējis [[Deivids Bovijs|Deividu Boviju]], [[The Cure]], [[Oasis]], [[N.W.A]], [[The Beatles]], [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Arctic Monkeys]], [[Eminems|Eminemu]], [[Sex Pistols]], [[Lady Gaga]] un The [[Clash]].<ref name="AllMusic">{{cite web|url=https://www.allmusic.com/artist/yungblud-mn0003637248/biography|title=Yungblud – Biography & History|website=AllMusic|access-date=2020-01-13|archive-date=2019-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190626214131/https://www.allmusic.com/artist/yungblud-mn0003637248/biography|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.onestowatch.com/blog/7-ones-to-know-if-youre-a-fan-of-arctic-monkeys|title=7 Ones to Know if You're a Fan of Arctic Monkeys / Ones To Watch|last=Shahid|first=Saira|date=2018-12-13|website=Ones To Watch|access-date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712052146/https://www.onestowatch.com/blog/7-ones-to-know-if-youre-a-fan-of-arctic-monkeys|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.umusic.ca/2018/03/02/meet-yungblud-rebellious-british-rocker-rise/|title=Meet YUNGBLUD: Rebellious British Rocker On The Rise|date=2018-03-02|website=Umusic|access-date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712052140/http://www.umusic.ca/2018/03/02/meet-yungblud-rebellious-british-rocker-rise/|url-status=}}</ref> == Apbalvojumi == 2021. gadā Yungblad ieguva [[MTV Eiropas mūzikas balva|MTV Eiropa mūzikas balvu]] nominācijā labākais alternatīvās mūzikas mākslinieks. 2026. gada 1. februārī Yungblud saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] nominācijā "Labākais roka izpildījums" par grupas [[Black Sabbath]] dziesmas "Changes" izpildījumu.<ref>{{cite web |last=Faulkner |first=Clara |title=2026 Grammys: See The Full Nominations List |url=https://www.grammy.com/news/2026-grammys-nominations-full-winners-nominees-list |website=[[The Recording Academy]] |access-date=November 8, 2025 |date=November 7, 2025}}</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[:en:21st Century Liability|21st Century Liability]]'' (2018) * ''[[:en:Weird!|Weird!]]'' (2020) * ''[[:en:Yungblud (album)|Yungblud]]'' (2022) * ''[[:en:Idols (album)|Idols]]'' (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://www.yungbludofficial.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Yungblud}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Lielbritānijas]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu reperi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 4wh5iy66iuohx2p0xjrfeh6foyjy6h9 4452646 4452645 2026-04-10T14:42:39Z ZANDMANIS 91184 4452646 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Yungblud | Vārds_orig = Yungblud | Attēls = Yungblud - Taubertal-Festival 2025 - DSC5671 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Yungblud 2025. gadā | Dz_vārds = Dominiks Ričards Harisons | Pseidonīms = Yungblud | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|30}} | Vieta_dz = {{vieta|Lielbritānija|Dienvidjorkšīra|Donkastera}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = {{flatlist| * [[Alternatīvais roks]] * [[Poppanks]] * [[poproks]] * [[hiphops]] }} | Nodarbošanās = Dziedātājs, aktieris, dziesmu autors | Instrumenti = [[vokāls]], [[ģitāra]], [[klavieres]], | Gadi = 2015—pašlaik |Izdevējkompānija = {{flatlist| * Locomotion * [[Interscope]] * [[Geffen Records|Geffen]] * [[Polydor]] * [[Capitol Records|Capitol]] }} | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|https://www.yungbludofficial.com/}} | Dzimums = V }} '''Dominiks Ričards Harisons'''<ref name="Cancelled 2025 tour">{{cite web|first=Jordan|last=Blum|url=https://loudwire.com/yungblud-cancels-remaining-2025-tour-dates-health-concerns/|title='My Heart Is Broken' – Yungblud Cancels Remaining 2025 Tour Dates Due to Health Concerns|work=[[Loudwire]]|date=16 November 2025|access-date=22 November 2025}}</ref> ({{val|en|Dominic Richard Harrison}}; dzimis {{dat|1997|8|5}}), vairāk pazīstams ar skatuves vārdu '''Yungblud''', ir [[angļi|angļu]] [[mūziķis]] un [[aktieris]]. 2018. gadā viņš izdeva savu debijas EP Yungblud, kam sekoja viņa pirmais pilnmetrāžas albums 21st Century Liability.<ref>{{cite web|url=https://www.readdork.com/news/yungblud-has-released-his-debut-album-21st-century-liability-check-it-out|title=Yungblud has released his debut album, '21st Century Liability' – check it out|work=Read Dork |first= Sam |last= Taylor|date=6 July 2018}}</ref> 2019. gadā viņš izdeva savu otro EP The Underrated Youth, un nākamajā gadā viņš izdeva savu otro studijas albumu Weird!, kas sasniedza Lielbritānijas albumu topa augšgalu un sasniedza 75. vietu ASV Billboard 200 topā.<ref>{{cite web|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/yungblud-takes-us-through-his-new-ep-the-underrated-youth-track-by-track-its-a-tribute-to-individualism-__27562/|title=Yungblud talks Underrated Youth EP: 'A tribute to individualism' |last= Copsey |first=Rob|date=23 October 2019|publisher= Official Charts Company |access-date=5 January 2020}}<br />- {{cite web| url= https://www.deadpress.co.uk/ep-review-yungblud-the-underrated-youth/|title=EP REVIEW: Yungblud – The Underrated Youth |last= Blackburn |first= Stevie |date=20 October 2019|website=Dead Press!|access-date=5 January 2020}}</ref> Viņa trešais albums, kura nosaukums, tāpat kā viņa pirmais EP, bija Yungblud, tika izdots 2022. gadā un sasniedza 1. vietu Lielbritānijas albumu topā, kā arī 45. vietu Billboard 200 topā un 7. vietu ASV labāko [[Billboard Tops|rokmūzikas albumu topā]].<ref name="Jones 2022">{{cite web | last=Jones | first=Alan | title=Charts analysis: Yungblud lands second No.1 album - Analysis | website=Music Week | date=9 September 2022 | url=https://www.musicweek.com/analysis/read/charts-analysis-yungblud-lands-second-no-1-album/086522 | access-date=14 January 2023}}</ref><ref name="uDiscover Music 2022">{{cite web | title=Yungblud Earns First Billboard Top 10 Album Sales Record With Self-Titled Release | website=uDiscover Music | date=15 September 2022 | url=https://www.udiscovermusic.com/news/yungblud-earns-first-billboard-top-10-album-sales-record-with-self-titled-release/ | access-date=14 January 2023}}</ref> == Biogrāfija == Yungblud piedzima Samantas un Džastina Harisonu ģimenē, un ir vecākais no trim bērniem. Viņa jaunākās māsas ir Džemima Rouza Harisone un Izabella Harisone. Dominika tēvam pieder ģitāru veikals, un viņa vectēvs Riks Harisons 20. gs. septiņdesmitajos gados uzstājās ar grupu [[T.Rex.]] Pirms muzikālās karjeras uzsākšanas Dominiks studēja aktiermākslu Mākslas izglītības skolās Londonā. Dominiks ir [[kreilis]], bet bieži spēlē ģitāru arī ar labo roku. Viņš identificē sevi kā [[Panseksualitāte|panseksuāli]].<ref>[https://www.them.us/story/halsey-ex-yungblud-comes-out-pansexual Yungblud Comes Out As Pansexual]</ref> 2018. gada novembrī Yungblud sāka satikties ar amerikāņu dziedātāju, aktīvisti Halsiju. 2019. gada oktobrī tika paziņots, ka pāris tomēr ir izšķīries. 2021. gada aprīlī tika atklātas Harisona attiecības ar amerikāņu aktrisi un dziedātāju Džesiju Džo Stārku.<ref>{{cite web| last1= Mier |first1= Tomás |title= Yungblud Makes Relationship with 'Luv of My Lyf' Jesse Jo Stark Instagram Official: 'I Luv You Baby'|url= https://people.com/music/yungblud-is-dating-jesse-jo-stark-instagram-official/?amp=true| work=People| date=11 June 2021|access-date=13 June 2021}}</ref> == Muzikālā karjera == Yungblud dziesmas sāka iegūt popularitāti 2017. gadā. Yungblud ierakstīja dziesmu kopā ar Šarloti Lorensu, kas tika iekļauta televīzijas seriāla "[[13 Reasons Why]]" skaņu celiņā. Viņa debijas albums tika izdots 2018. gada 6. jūlijā. 2019. gada februārī Yungblud un Halsija izdeva dziesmu "11 Minutes". Šī sadarbība palīdzēja Dominikam iegūt ievērojamu uzmanību vietnē [[YouTube]]. Kopš 2021. gada augusta mūzikas videoklips dziesmai "Parents" ir Yungblud visvairāk skatītais muzikas ieraksts vietnē YouTube. 2025. gada 21. novembrī mūziķis izdeva kopīgu EP ar grupu [[Aerosmith]] "One More Time". Dominiks kā savas lielākās muzikālās ietekmes ir minējis [[Deivids Bovijs|Deividu Boviju]], [[The Cure]], [[Oasis]], [[N.W.A]], [[The Beatles]], [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Arctic Monkeys]], [[Eminems|Eminemu]], [[Sex Pistols]], [[Lady Gaga]] un The [[Clash]].<ref name="AllMusic">{{cite web|url=https://www.allmusic.com/artist/yungblud-mn0003637248/biography|title=Yungblud – Biography & History|website=AllMusic|access-date=2020-01-13|archive-date=2019-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190626214131/https://www.allmusic.com/artist/yungblud-mn0003637248/biography|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.onestowatch.com/blog/7-ones-to-know-if-youre-a-fan-of-arctic-monkeys|title=7 Ones to Know if You're a Fan of Arctic Monkeys / Ones To Watch|last=Shahid|first=Saira|date=2018-12-13|website=Ones To Watch|access-date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712052146/https://www.onestowatch.com/blog/7-ones-to-know-if-youre-a-fan-of-arctic-monkeys|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.umusic.ca/2018/03/02/meet-yungblud-rebellious-british-rocker-rise/|title=Meet YUNGBLUD: Rebellious British Rocker On The Rise|date=2018-03-02|website=Umusic|access-date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712052140/http://www.umusic.ca/2018/03/02/meet-yungblud-rebellious-british-rocker-rise/|url-status=}}</ref> == Apbalvojumi == 2021. gadā Yungblad ieguva [[MTV Eiropas mūzikas balva|MTV Eiropa mūzikas balvu]] nominācijā labākais alternatīvās mūzikas mākslinieks. 2026. gada 1. februārī Yungblud saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] nominācijā "Labākais roka izpildījums" par grupas [[Black Sabbath]] dziesmas "Changes" izpildījumu.<ref>{{cite web |last=Faulkner |first=Clara |title=2026 Grammys: See The Full Nominations List |url=https://www.grammy.com/news/2026-grammys-nominations-full-winners-nominees-list |website=[[The Recording Academy]] |access-date=November 8, 2025 |date=November 7, 2025}}</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[:en:21st Century Liability|21st Century Liability]]'' (2018) * ''[[:en:Weird!|Weird!]]'' (2020) * ''[[:en:Yungblud (album)|Yungblud]]'' (2022) * ''[[:en:Idols (album)|Idols]]'' (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://www.yungbludofficial.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Yungblud}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Lielbritānijas]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu reperi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] omgcvrwp2persh8rh2am8kpxunva704 Dalībnieka diskusija:D5967 3 628731 4452657 2026-04-10T14:54:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452657 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=D5967}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 17.54 (EEST) 4ts7imhu3scx1l6f5xa3mpq0hpotxfd Apekalns 0 628732 4452662 2026-04-10T15:48:28Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Apekalns]] uz [[Opekalns]], pārrakstot pāradresācijas lapu: precīzāk..... 4452662 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Opekalns]] fdur6r8nwsipjxhcapjmdine042xwne Heirolepīdes 0 628733 4452664 2026-04-10T16:02:43Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis.jpg | att_nosaukums = Heirolepīžu ''[[Cheirolepis]] sp.'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeon... 4452664 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis.jpg | att_nosaukums = Heirolepīžu ''[[Cheirolepis]] sp.'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Cheirolepididae | dzimta_lv = Heirolepīdes | iedalījums = | binomial= Cheirolepididae <small>Pander, 1860</small> | kategorijas = nē }} '''Heirolepīdes''' (''Cheirolepididae'') ir izmirušu primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu ar nosaukumu ''Cheirolepiden'' 1860. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Kristians Panders]].<ref>Pander, C. H., 1860. ''Über die Saurodipterinen, Dendrodonten, Glyptolepiden und Cheirolepiden des devonischen Systems.'' Buchdruckerei der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften, St. Petersburg, ix+89 pp. 69. lpp.</ref> [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] heirolepīdes ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. == Apraksts == Galva ir plata un plakana. Galvas jutīgie kanāli ir līdzīgi kā Palaeoniscidae. Acis ir izvirzītas tālu uz priekšu. Tās ir salīdzinoši mazākas, kā paleoniskiem. Katrā pusē ir pa vienam tabulare. Praeoperculum nav tik krasi sadalīti divos atzaros. Šīm zivīm ir divi trīsstūrveida dermohyalia: augšējie un apakšējie. Ap acīm ir četri ļoti plati sleroticalia. Galvai ir rostralia pāris un divi postrostralia. Suboperculum ir 3,5—4 reizes mazāks par operculum. Zvīņas ir ļoti sīkas un gandrīz kvadrātveidīgas. Pēc formas un izmēriem tās ir līdzīgas akantodu zvīņām. Krūšu spuras ir ar nelielu daivu, kas iekļaujas spuras pamatnē. Vedera spuras ir ar ļoti platu pamatni. Muguras spura izvietota aiz anālās spuras priekšējās malas.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 336. lpp.</ref> == Sistemātika == Heirolepīžu sistemātika:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id15409/ BioLib.cz]</ref> * dzimta: '''''Cheirolepididae''''' <small>Pander, 1860</small> † :* ģints: ''[[Cheirolepis]]'' <small>Agassiz, 1835</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis canadensis]]'' <small>Whiteaves, 1881</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis gaugeri]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis gracilis]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis trailli]]'' <small>(Agassiz, 1835)</small> † :* ģints: ''[[Dialipina]]'' <small>Schultze, 1968</small> † ::* suga: ''[[Dialipina markae]]'' <small>(Schultze, 1992)</small> † ::* suga: ''[[Dialipina salgueiroensis]]'' <small>(Schultze & Cumbaa, 2001)</small> † :* ģints: ''[[Ligulalepis]]'' <small>Schultze, 1968</small> † ::* suga: ''[[Ligulalepis toombsi]]'' <small>(Schultze, 1968)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] smckwx3mbmr705pwcgm6wypwgwal869 4452668 4452664 2026-04-10T16:07:28Z Jānis U. 198 4452668 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis.jpg | att_nosaukums = Heirolepīžu ''[[Cheirolepis]] sp.'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Cheirolepididae | dzimta_lv = Heirolepīdes | iedalījums = | binomial= Cheirolepididae <small>Pander, 1860</small> | kategorijas = nē }} '''Heirolepīdes''' (''Cheirolepididae'') ir izmirušu primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu ar nosaukumu ''Cheirolepiden'' 1860. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Kristians Panders]].<ref>Pander, C. H., 1860. ''Über die Saurodipterinen, Dendrodonten, Glyptolepiden und Cheirolepiden des devonischen Systems.'' Buchdruckerei der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften, St. Petersburg, ix+89 pp. 69. lpp.</ref> [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] heirolepīdes ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. == Apraksts == [[Galva]] ir plata un plakana. Galvas jutīgie kanāli ir līdzīgi kā ''[[Palaeoniscidae]]''. [[Acis]] ir izvirzītas tālu uz priekšu. Tās ir salīdzinoši mazākas, kā [[paleoniski]]em. Katrā pusē ir pa vienam ''[[tabulare]]''. ''[[Praeoperculum]]'' nav tik krasi sadalīti divos atzaros. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir divi trīsstūrveida ''[[dermohyalia]]'': augšējie un apakšējie. Ap acīm ir četri ļoti plati ''[[sleroticalia]]''. Galvai ir ''[[rostralia]]'' pāris un divi ''[[postrostralia]]''. ''[[Suboperculum]]'' ir 3,5—4 reizes mazāks par ''[[operculum]]''. [[Zvīņas]] ir ļoti sīkas un gandrīz kvadrātveidīgas. Pēc formas un izmēriem tās ir līdzīgas [[Akantodes|akantodu]] zvīņām. [[Krūšu spura]]s ir ar nelielu daivu, kas iekļaujas [[spuras]] pamatnē. [[Vēdera spuras]] ir ar ļoti platu pamatni. [[Muguras spura]] izvietota aiz [[Anālā spura|anālās spuras]] priekšējās malas.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 336. lpp.</ref> == Sistemātika == Heirolepīžu sistemātika:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id15409/ BioLib.cz]</ref> * dzimta: '''''Cheirolepididae''''' <small>Pander, 1860</small> † :* ģints: ''[[Cheirolepis]]'' <small>Agassiz, 1835</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis canadensis]]'' <small>Whiteaves, 1881</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis gaugeri]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis gracilis]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis trailli]]'' <small>(Agassiz, 1835)</small> † :* ģints: ''[[Dialipina]]'' <small>Schultze, 1968</small> † ::* suga: ''[[Dialipina markae]]'' <small>(Schultze, 1992)</small> † ::* suga: ''[[Dialipina salgueiroensis]]'' <small>(Schultze & Cumbaa, 2001)</small> † :* ģints: ''[[Ligulalepis]]'' <small>Schultze, 1968</small> † ::* suga: ''[[Ligulalepis toombsi]]'' <small>(Schultze, 1968)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] o2unngbnjtfj0qbji82yhdw60njgh7h 4452977 4452668 2026-04-11T09:23:10Z Jānis U. 198 4452977 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis.jpg | att_nosaukums = Heirolepīžu ''[[Cheirolepis trailli]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Cheirolepididae | dzimta_lv = Heirolepīdes | iedalījums = | binomial= Cheirolepididae <small>Pander, 1860</small> | kategorijas = nē }} '''Heirolepīdes''' (''Cheirolepididae'') ir izmirušu primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu ar nosaukumu ''Cheirolepiden'' 1860. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Kristians Panders]].<ref>Pander, C. H., 1860. ''Über die Saurodipterinen, Dendrodonten, Glyptolepiden und Cheirolepiden des devonischen Systems.'' Buchdruckerei der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften, St. Petersburg, ix+89 pp. 69. lpp.</ref> [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] heirolepīdes ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. == Apraksts == [[Galva]] ir plata un plakana. Galvas jutīgie kanāli ir līdzīgi kā ''[[Palaeoniscidae]]''. [[Acis]] ir izvirzītas tālu uz priekšu. Tās ir salīdzinoši mazākas, kā [[paleoniski]]em. Katrā pusē ir pa vienam ''[[tabulare]]''. ''[[Praeoperculum]]'' nav tik krasi sadalīti divos atzaros. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir divi trīsstūrveida ''[[dermohyalia]]'': augšējie un apakšējie. Ap acīm ir četri ļoti plati ''[[sleroticalia]]''. Galvai ir ''[[rostralia]]'' pāris un divi ''[[postrostralia]]''. ''[[Suboperculum]]'' ir 3,5—4 reizes mazāks par ''[[operculum]]''. [[Zvīņas]] ir ļoti sīkas un gandrīz kvadrātveidīgas. Pēc formas un izmēriem tās ir līdzīgas [[Akantodes|akantodu]] zvīņām. [[Krūšu spura]]s ir ar nelielu daivu, kas iekļaujas [[spuras]] pamatnē. [[Vēdera spuras]] ir ar ļoti platu pamatni. [[Muguras spura]] izvietota aiz [[Anālā spura|anālās spuras]] priekšējās malas.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 336. lpp.</ref> == Sistemātika == Heirolepīžu sistemātika:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id15409/ BioLib.cz]</ref> * dzimta: '''''Cheirolepididae''''' <small>Pander, 1860</small> † :* ģints: ''[[Cheirolepis]]'' <small>Agassiz, 1835</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis canadensis]]'' <small>Whiteaves, 1881</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis gaugeri]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis gracilis]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † ::* suga: ''[[Cheirolepis trailli]]'' <small>(Agassiz, 1835)</small> † :* ģints: ''[[Dialipina]]'' <small>Schultze, 1968</small> † ::* suga: ''[[Dialipina markae]]'' <small>(Schultze, 1992)</small> † ::* suga: ''[[Dialipina salgueiroensis]]'' <small>(Schultze & Cumbaa, 2001)</small> † :* ģints: ''[[Ligulalepis]]'' <small>Schultze, 1968</small> † ::* suga: ''[[Ligulalepis toombsi]]'' <small>(Schultze, 1968)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] 5qk0wh5u0h2whkxwlsbmq89d4wb7bn1 Kristina Seredina 0 628734 4452667 2026-04-10T16:06:29Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Kristina Seredina | vārds_orig = Кристина Середина | attēls = Kristina_Seredina,_September_2018.jpg | att_izm = | paraksts = Kristina Seredina 2018. gadā <!------ Personas dati ------>| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|24}} | dz_viet = [[Taraza|Žambila]] | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[krievi|krievu]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=169}} | svars = {{mērvienība|kg=70}} <!------ Profesi... 4452667 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristina Seredina | vārds_orig = Кристина Середина | attēls = Kristina_Seredina,_September_2018.jpg | att_izm = | paraksts = Kristina Seredina 2018. gadā <!------ Personas dati ------>| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|24}} | dz_viet = [[Taraza|Žambila]] | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[krievi|krievu]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=169}} | svars = {{mērvienība|kg=70}} <!------ Profesionālā informācija ------>| sporta veids = [[regbijs]] }}'''Kristina Seredina''' (dzimusi {{dat|1994|12|24}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/146154|title=Olympedia – Kristina Seredina|website=www.olympedia.org|access-date=2026-04-10}}</ref>) ir krievu [[Regbijs|regbija]] spēlētāja, Maskavas regbija kluba CSKA un [[Krievija|Krievijas]] sieviešu regbija-7 un regbija-15 izlašu spēlētāja. Krievijas [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846|title=Приказ от 29.12.2017 г. № 171-нг. Наградные приказы. Министерство спорта Российской Федерации.|website=minsport.vgsspb.ru|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> == Biogrāfija == Pirms regbija karjeras uzsākšanas Seredina nodarbojās ar [[Rokasbumba|handbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/national/119036092/russian-women-shouldertapped-for-rugby-sevens-career|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-04-10}}</ref> Krievijas izlasē viņa iekļauta kopš 2014. gada.<ref>https://www.yuga.ru/news/333982/</ref> K. Seredina ir Krievijas [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846|title=Приказ министра спорта России|access-date=2018-01-20}}</ref> Viņa kļuva par vairākkārtēju Eiropas čempioni regbijā-7 (2014., 2016., 2018., 2019. un 2021. gadā), kā arī 2016. gadā izcīnīja Eiropas čempionāta [[Bronzas medaļa|bronzas medaļu]] regbijā-15. 2017. gadā [[Traumatoloģija|traumas]] dēļ viņa nepiedalījās Eiropas čempionātā.<ref>https://ria.ru/20170709/1122706818.html</ref> 2021. gadā viņa piedalījās Eiropas regbija-7 čempionāta posmos [[Lisabona|Lisabonā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/world-sevens/news/41238|title=Андрей Кузин объявил состав на Лиссабон|access-date=2021-11-30}}</ref> un [[Maskava|Maskavā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/world-sevens/news/41625|title=Андрей Кузин внес изменения в состав сборной России|access-date=2021-11-30}}</ref>, izcīnot savu piekto Eiropas čempiones titulu. Tajā pašā gadā viņa tika iekļauta [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] sastāvā dalībai [[Tokija|Tokijas]] Olimpiskajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/sport/11823769|title=Определен состав женской сборной России по регби-7 на Олимпиаду в Токио|publisher=ТАСС|access-date=2021-07-19|date=2021-07-05|language=ru}}</ref> Tā paša gada Pasaules regbija-7 sērijas posmā [[Dubaija|Dubaijā]] viņa tika iekļauta turnīra simboliskajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/news/45027|title=Кристина Середина вошла в символическую сборную этапа в Дубае|access-date=2021-12-07}}</ref> 2022. gada 28. janvārī [[Sevilja|Seviljā]] Pasaules sērijas posmā spēlē pret [[Polija|Poliju]] (29:5) Seredina sasniedza 300 gūto punktu robežu. Regbijā-7 viņa ir universāla spēlētāja, kas ne tikai gūst piezemējumus ''(try)'', bet arī precīzi izpilda realizācijas sitienus (''conversion)''. Pasaules sērijā 158 spēlēs viņa guvusi 39 piezemējumus un 58 realizācijas, kopā sakrājot 308 punktus. Karjeras laikā viņa saņēmusi vienu dzelteno kartīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.world.rugby/sevens-series/player/womens/53722|title=Kristina Seredina - Player Stats {{!}} HSBC World Rugby Sevens Series|last=worldrugby.org|website=www.world.rugby|access-date=2026-04-10|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Seredina, Kristina}} [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] brjxlcobn0b1b833fb980uyx8rk23x5 4452744 4452667 2026-04-10T18:22:07Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4452744 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristina Seredina | vārds_orig = ''Кристина Середина'' | attēls = Kristina_Seredina,_September_2018.jpg | att_izm = | paraksts = Kristina Seredina 2018. gadā <!------ Personas dati ------>| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|24}} | dz_viet = [[Taraza|Žambila]] | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[krievi|krievu]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=169}} | svars = {{mērvienība|kg=70}} | dzimums = S <!------ Profesionālā informācija ------> | sporta veids = [[regbijs]] }} '''Kristina Seredina''' (dzimusi {{dat|1994|12|24}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/146154|title=Olympedia – Kristina Seredina|website=www.olympedia.org|access-date=2026-04-10}}</ref>) ir krievu [[Regbijs|regbija]] spēlētāja, Maskavas regbija kluba CSKA un [[Krievija]]s sieviešu regbija-7 un regbija-15 izlašu spēlētāja. Krievijas [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846|title=Приказ от 29.12.2017 г. № 171-нг. Наградные приказы. Министерство спорта Российской Федерации.|website=minsport.vgsspb.ru|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> == Biogrāfija == Pirms regbija karjeras uzsākšanas Seredina nodarbojās ar [[Rokasbumba|handbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/national/119036092/russian-women-shouldertapped-for-rugby-sevens-career|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-04-10}}</ref> Krievijas izlasē viņa iekļauta kopš 2014. gada.<ref>https://www.yuga.ru/news/333982/</ref> K. Seredina ir Krievijas [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://minsport.vgsspb.ru/awards.ms?id=846|title=Приказ министра спорта России|access-date=2018-01-20}}</ref> Viņa kļuva par vairākkārtēju Eiropas čempioni regbijā-7 (2014., 2016., 2018., 2019. un 2021. gadā), kā arī 2016. gadā izcīnīja Eiropas čempionāta [[Bronzas medaļa|bronzas medaļu]] regbijā-15. 2017. gadā [[Traumatoloģija|traumas]] dēļ viņa nepiedalījās Eiropas čempionātā.<ref>https://ria.ru/20170709/1122706818.html</ref> 2021. gadā viņa piedalījās Eiropas regbija-7 čempionāta posmos [[Lisabona|Lisabonā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/world-sevens/news/41238|title=Андрей Кузин объявил состав на Лиссабон|access-date=2021-11-30}}</ref> un [[Maskava|Maskavā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/world-sevens/news/41625|title=Андрей Кузин внес изменения в состав сборной России|access-date=2021-11-30}}</ref> izcīnot savu piekto Eiropas čempiones titulu. Tajā pašā gadā viņa tika iekļauta [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] sastāvā dalībai [[Tokija]]s olimpiskajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/sport/11823769|title=Определен состав женской сборной России по регби-7 на Олимпиаду в Токио|publisher=ТАСС|access-date=2021-07-19|date=2021-07-05|language=ru}}</ref> Tā paša gada Pasaules regbija-7 sērijas posmā [[Dubaija|Dubaijā]] viņa tika iekļauta turnīra simboliskajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rugger.info/news/45027|title=Кристина Середина вошла в символическую сборную этапа в Дубае|access-date=2021-12-07}}</ref> 2022. gada 28. janvārī [[Sevilja|Seviljā]] Pasaules sērijas posmā spēlē pret [[Polija|Poliju]] (29:5) Seredina sasniedza 300 gūto punktu robežu. Regbijā-7 viņa ir universāla spēlētāja, kas ne tikai gūst piezemējumus (''try''), bet arī precīzi izpilda realizācijas sitienus (''conversion)''. Pasaules sērijā 158 spēlēs viņa guvusi 39 piezemējumus un 58 realizācijas, kopā sakrājot 308 punktus. Karjeras laikā viņa saņēmusi vienu dzelteno kartīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.world.rugby/sevens-series/player/womens/53722|title=Kristina Seredina - Player Stats {{!}} HSBC World Rugby Sevens Series|last=worldrugby.org|website=www.world.rugby|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seredina, Kristina}} [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] 4ib374esorhhcisocaiccgf8x0hyed5 Cheirolepididae 0 628735 4452669 2026-04-10T16:07:47Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Heirolepīdes]] 4452669 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Heirolepīdes]] lsrrl0nepq2orj5pcw7miquiq8srkm4 Diskusija:Kristina Seredina 1 628736 4452670 2026-04-10T16:07:56Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = sports |valsts = Krievija }} 4452670 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = sports |valsts = Krievija }} kewors1cuqkmbdmvaadgvtqefh8y7xm Siesiki 0 628737 4452672 2026-04-10T16:14:02Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siesiki | official_name = ''Siesikai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Siesikų pilis.JPG | image_caption = Siesiku muižas pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ukmerģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība... 4452672 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siesiki | official_name = ''Siesikai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Siesikų pilis.JPG | image_caption = Siesiku muižas pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ukmerģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Ukmerģes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Siesiku seņūnija]] | area_total_km2 = 3.74 | population_total = 397 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 17 | lats = 35 | latNS = N | longd = 24 | longm = 30 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = 85 | website = }} '''Siesiki''' ({{val|lt|Siesikai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Siesiku ezera krastā 22 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Ukmerģe]]s. == Vēsture == Siesiki vēstures avotos pirmo reizi minēti 1441. gadā. Kopš 15. gadsimta apmetne piederēja ietekmīgajai Daumantu-Siesiku dzimtai, kas šeit izveidoja savu rezidenci. 16. gadsimtā Siesiki attīstījās par nozīmīgu reģionālu centru; kā miests tie minēti gadsimta otrajā pusē. Šajā laikā tika uzbūvēta pirmā baznīca un sākta pils būvniecība. 1748. gadā Siesiki ieguva tirgus un tirdzniecības vietas privilēģiju. 18. gadsimta pirmajā pusē muiža laulību ceļā nonāca Radvilu īpašumā, bet 19. gadsimtā to iegādājās Dauģeļi. Miests vēsturiski cieta karos ar Zviedriju un Krieviju, taču muižas ansamblis un miesta plānojums lielā mērā saglabājās. Padomju periodā Siesiki bija padomju saimniecības centrālais ciemats. 1998. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Siesiku muiža pils: celta 16. gadsimta sākumā renesanses stilā Siesiku ezera krastā. Tā ir viena no retajām un vērtīgākajām šāda stila nocietinātajām muižām Lietuvā. Pils ansamblī ietilpst dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas un parks. * Siesiku Sv. apustuļa Bartolomeja baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta ap 1537. gadu, vēlāk pārbūvēta, iegūstot klasicisma un renesanses iezīmes. Tas ir viens no senākajiem sakrālajiem objektiem Ukmerģes rajonā. * Vēsturiskais miesta plānojums: Siesiki saglabājuši lineāru plānojumu ar centrālo laukumu, kas raksturīgs vēsturiskajiem Lietuvas miestiem. * Siesiku ezers: ezers ar labiekārtotām atpūtas vietām papildina pils ansambļa ainavu un ir populārs tūrisma objekts. == Sabiedrība == Miestā darbojas Siesiku ģimnāzija, bibliotēka, pasts, kultūras nams, ambulance, aptieka un mežniecība. Siesiki ir nozīmīgs Ukmerģes rajona rietumu daļas kultūras un tūrisma centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir orientēts uz tūrisma pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Siesikai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ukmerge.lt/ Ukmerģes rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība]] 0h2ret4co14q42w2b70gnrdjgxnvzeh Siesikai 0 628738 4452674 2026-04-10T16:14:56Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Siesiki]] 4452674 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Siesiki]] e6jxkb267lo7zwiou3fchxlsv8b39mo Seredžus 0 628739 4452680 2026-04-10T16:25:06Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Seredžus]] uz [[Seredža]]: pēc grāmatas 4452680 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Seredža]] lx5t25cx8d90oqkhqyuomfbw8gqxjoh Diskusija:Seredžus 1 628740 4452682 2026-04-10T16:25:06Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Seredžus]] uz [[Diskusija:Seredža]]: pēc grāmatas 4452682 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Seredža]] 0n0o4zd8ysrp4u733uyy6cabd65ycki Melnupe (Avīknes pieteka) 0 628741 4452686 2026-04-10T16:28:42Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mellupe (Avīknes pieteka)]] 4452686 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mellupe (Avīknes pieteka)]] 4dv7pbtlefje4vuoerlhex9sdd0aon6 Ļoļi (Lietuva) 0 628742 4452690 2026-04-10T16:38:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ļoļi | official_name = ''Lioliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Lioliai, centras.jpg | image_caption = Ļoļu centrālā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķelmes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība |... 4452690 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ļoļi | official_name = ''Lioliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Lioliai, centras.jpg | image_caption = Ļoļu centrālā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķelmes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Ķelmes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Ļoļu seņūnija]] | area_total_km2 = 2.21 | population_total = 396 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 33 | lats = 32 | latNS = N | longd = 22 | longm = 57 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 125 | website = }} '''Ļoļi''' ({{val|lt|Lioliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Ķelmes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Dubīsa]]s pietekas Dratvines krastā, 9 kilometrus uz dienvidiem no [[Ķelme]]s. == Vēsture == Ļoļu muiža zināma kopš 15. gadsimts.1508. gadā Ļoļu muižas īpašnieks Mikola Viekavičs saņēma Lietuvas lielkņaza [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda]] atļauju ap muižu celt pilsētu, organizēt tirgus un turēt krogus. 1522. gadā šeit tika uzcelta pirmā baznīca. 16. gadsimta otrajā pusē miests uz laiku kļuva par vienu no [[reformācija]]s centriem [[Žemaitija|Žemaitijā]], taču vēlāk atkal nostiprinājās katolicisms. 1709.—1710. gadā Ļoļi izmira mēra epidēmijā un 18. gadsimtā miests panīka. 18. gadsimta beigās muižnieki Petkeviči veicināja jaunas mūra baznīcas celtniecību, kas kļuva par miesta arhitektonisko centru. 19. gadsimtā Ļoļi bija pagasta centrs ar skolu un vairākām amatnieku darbnīcām. Padomju periodā Ļoļi bija kolhoza centrālais ciemats. 2009. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Ļoļu Sv. apustuļu Simona un Jūdas Tadeja baznīca: celta no 1768. līdz 1799. gadam. Tā ir monumentāla mūra celtne, kurā baroka formas apvienojas ar agrīnā klasicisma iezīmēm. Baznīcas ansamblī ietilpst arī vēsturiskais žogs ar vārtiem un zvanu tornis. * Ļoļu muižas parks: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa fragmenti un parka stādījumi Dratvines upes ielejā. * Vēsturiskā kapsēta: šeit atrodas vairāki mākslinieciski augstvērtīgi metāla un akmens krusti, kas raksturīgi Žemaitijas tautas mākslai. == Sabiedrība == Miestā darbojas Ļoļu pamatskola, bibliotēka, pasts, pansionāts, ambulance un kultūras nams, kā arī sociālās aprūpes nams. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un vietējo pakalpojumu sniegšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Lioliai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kelme.lt/ Kelmes rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kelmes rajona pašvaldība]] aef6x9k0fyazhbokd1y8pxa35re9cb9 4452694 4452690 2026-04-10T16:41:10Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4452694 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ļoļi | official_name = ''Lioliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Lioliai, centras.jpg | image_caption = Ļoļu centrālā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķelmes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Ķelmes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Ļoļu seņūnija]] | area_total_km2 = 2.21 | population_total = 396 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 33 | lats = 32 | latNS = N | longd = 22 | longm = 57 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 125 | website = }} '''Ļoļi''' ({{val|lt|Lioliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Ķelmes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Dubīsa]]s pietekas Dratvines krastā, 9 kilometrus uz dienvidiem no [[Ķelme]]s. == Vēsture == Ļoļu muiža zināma kopš 15. gadsimts.1508. gadā Ļoļu muižas īpašnieks Mikola Viekavičs saņēma Lietuvas lielkņaza [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda]] atļauju ap muižu celt pilsētu, organizēt tirgus un turēt krogus. 1522. gadā šeit tika uzcelta pirmā baznīca. 16. gadsimta otrajā pusē miests uz laiku kļuva par vienu no [[reformācija]]s centriem [[Žemaitija|Žemaitijā]], taču vēlāk atkal nostiprinājās katolicisms. 1709.—1710. gadā Ļoļi izmira mēra epidēmijā un 18. gadsimtā miests panīka. 19. gadsimtā Ļoļi bija pagasta centrs ar skolu un vairākām amatnieku darbnīcām. Padomju periodā Ļoļi bija kolhoza centrālais ciemats. 2009. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Ļoļu Sv. apustuļu Simona un Jūdas Tadeja baznīca: celta no 1768. līdz 1799. gadam. Tā ir monumentāla mūra celtne, kurā baroka formas apvienojas ar agrīnā klasicisma iezīmēm. Baznīcas ansamblī ietilpst arī vēsturiskais žogs ar vārtiem un zvanu tornis. * Ļoļu muižas parks: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa fragmenti un parka stādījumi Dratvines upes ielejā. * Vēsturiskā kapsēta: šeit atrodas vairāki mākslinieciski augstvērtīgi metāla un akmens krusti, kas raksturīgi Žemaitijas tautas mākslai. == Sabiedrība == Miestā darbojas Ļoļu pamatskola, bibliotēka, pasts, pansionāts, ambulance un kultūras nams, kā arī sociālās aprūpes nams. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un vietējo pakalpojumu sniegšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Lioliai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kelme.lt/ Kelmes rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kelmes rajona pašvaldība]] nhjplbdyfslsn0f919yu7abbzlmjvsb Lioliai 0 628743 4452692 2026-04-10T16:39:46Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ļoļi (Lietuva)]] 4452692 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ļoļi (Lietuva)]] p415207sz3umpovg58bt3zn8xk8t4tt Ļoļi (miests) 0 628744 4452693 2026-04-10T16:40:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ļoļi (Lietuva)]] 4452693 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ļoļi (Lietuva)]] p415207sz3umpovg58bt3zn8xk8t4tt Katīči 0 628746 4452704 2026-04-10T17:09:59Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Katīči | official_name = ''Katyčiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Katyčiai, mokykla.JPG | image_caption = Katīču pamatskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašval... 4452704 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Katīči | official_name = ''Katyčiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Katyčiai, mokykla.JPG | image_caption = Katīču pamatskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilutes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Katīču seņūnija]] | area_total_km2 = 6.85 | population_total = 395 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 17 | lats = 13 | latNS = N | longd = 21 | longm = 49 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = 35 | website = }} '''Katīči''' ({{val|lt|Katyčiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Šīša]]s upes krastos, 23 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Šilute]]s. == Vēsture == Katīči vēstures avotos pirmo reizi minēti 1422. gadā [[Melnas līgums|Melnas līgumā]], saskaņā ar kuru tie pieder [[Lietuvas Lielhercogiste]]i. Miests vēsturiski atradās pie pašas robežas ar [[Prūsija|Prūsiju]], un tā likteni noteica piederība [[Mazā Lietuva|Mazajai Lietuvai]]. 1533. gadā [[Prūsijas hercogiste]] konfiscēja Katīču zemes, jo [[Sigismunds I Vecais]] pieņēma vasaļa zvērestu no sava brāļadēla [[Brandenburgas Albrehts|Albrehta no Brandenburgas]], kuram viņš atdeva daļu [[Žemaitija]]s kopā ar Katīčiem. 1568. gadā Katīčos (''Coadjuthen'') tika uzcelta pirmā luterāņu baznīca. 18. un 19. gadsimtā Katīči izveidojās par nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Miests bija pazīstams ar saviem gadatirgiem, īpaši zirgu tirdzniecību. Atšķirībā no lielākās daļas Lietuvas miestu, Katīčos dominēja protestantisms un vācu kultūras ietekme, kas atspoguļojās gan iedzīvotāju sastāvā, gan arhitektūrā. Pēc 1923. gada [[Klaipēdas sacelšanās]] Katīči nonāca Lietuvas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju sastāvs būtiski mainījās, jo lielākā daļa vietējo lietuviešu un vāciešu devās bēgļu gaitās vai tika deportēti un to vietā ieceļoja imigranti no citām Lietuvas daļām. Padomju periodā Katīči bija putnkopības padomju saimniecības centrālais ciemats. 2011. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Katīču evaņģēliski luteriskā baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1734. gadā (vēlāk pārbūvēta). Tā ir raksturīga Mazās Lietuvas sakrālās arhitektūras celtne ar lakoniskām formām. * Vēsturiskais miesta centrs: saglabājusies Prūsijas pierobežai raksturīgā apbūve ar sarkanu ķieģeļu ēkām un specifisku pilsētbūvniecisko struktūru. * Katīču ūdensdzirnavas: 19. gadsimta beigu tehnikas piemineklis Šīšas upes krastā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Katīču pamatskola, bibliotēka, pasts, bērnudārzs un kultūras nams. Katīči saglabā savu lomu kā vietējais administratīvais un izglītības centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Katyčiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silute.lv/ Šilutes rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilutes rajona pašvaldība]] 9kpluxpush2kao809t1ompubjicsdav Katyčiai 0 628747 4452705 2026-04-10T17:10:55Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Katīči]] 4452705 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Katīči]] 7n9xj2a0lvi76avgbwc51rtgu6a8x1x Katīči (miests) 0 628748 4452706 2026-04-10T17:11:18Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Katīči]] 4452706 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Katīči]] 7n9xj2a0lvi76avgbwc51rtgu6a8x1x Mihajs Tentea 0 628749 4452709 2026-04-10T17:31:30Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Bobslejista infokaste | vārds = Mihai Tentea | vārds_orig = | attēls = Lillehammer 2016 Bob men (25148217265).jpg | att_izm = | paraksts = Mihajs Tentea 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1998|12|30}} | dz_viet = {{vieta|Rumānija|Pitešti}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = | taut_2 = | karsak = | k... 4452709 wikitext text/x-wiki {{Bobslejista infokaste | vārds = Mihai Tentea | vārds_orig = | attēls = Lillehammer 2016 Bob men (25148217265).jpg | att_izm = | paraksts = Mihajs Tentea 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1998|12|30}} | dz_viet = {{vieta|Rumānija|Pitešti}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = | taut_2 = | karsak = | karbei = | karbeig = | loma = pilots | garums = {{mērvienība|cm=172}} | svars = | izglītība = | stum = | pil = | treneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}; {{oss|Z=2022}}; {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mihajs Kristians Tentea''' ({{val|ro|Mihai Cristian Tentea}}; dzimis {{dat|1998|12|30}} [[Pitešti]]) ir [[Rumānija|rumāņu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots. Viņš sāka nodarboties ar sportisko bobsleju 2014. gadā. 2016. gadā viņš piedalījās [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur bija Rumānijas karognesējs atklāšanas ceremonijā un ieguva 4. vietu monoboba disciplīnā. Ieguvis vairākas medaļas Pasaules jaunatnes čempionātos, tostarp zelta medaļas kā divnieka pilots (ar stūmēju [[Kiprians Daroči|Kiprianu Daroči]]) 2020. un 2021. gada pasaules čempionātos U-23 vecuma grupā. Piedalījies 6 Eiropas čempionātos, sākot ar 2020. gadu, kur labākais rezultāts ir 8. vieta 2021. un 2023. gada Eiropas čempionātos [[Vinterberga|Vinterbergā]]. Arī [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]] labākais rezultāts ir 8. vieta, iegūta [[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gadā]] [[Leikplesida|Leikplesidā]] ar stūmēju [[Džordže Jordače|Džordži Jordači]]. 2018. gadā M. Tentea startēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]], kļūstot par jaunāko pilotu, kas piedalījies olimpiskajās bobsleja sacensībās. Kopā ar stūmēju K. Daroči viņš ieguva 18. vietu. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] viņš ieguva 16. vietu divnieku sacensībās un 13. vietu četrnieku sacensībās. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]] M. Tentea un Dž. Jordače ieguva 5. vietu, kas bija Rumānijas labākais sasniegumu olimpiskajās spēlēs bobslejā kopš [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972. gada]] un vispār ziemas olimpiskajās spēlēs kopš [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tentea, Mihajs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Adržešas žudecā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas bobslejisti]] [[Kategorija:Bobslejisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 9id38klxyg7kprtbscobqai8jxrgwu9 4452710 4452709 2026-04-10T17:32:42Z Biafra 13794 +atsauces 4452710 wikitext text/x-wiki {{Bobslejista infokaste | vārds = Mihai Tentea | vārds_orig = | attēls = Lillehammer 2016 Bob men (25148217265).jpg | att_izm = | paraksts = Mihajs Tentea 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1998|12|30}} | dz_viet = {{vieta|Rumānija|Pitešti}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = | taut_2 = | karsak = | karbei = | karbeig = | loma = pilots | garums = {{mērvienība|cm=172}} | svars = | izglītība = | stum = | pil = | treneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}; {{oss|Z=2022}}; {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mihajs Kristians Tentea''' ({{val|ro|Mihai Cristian Tentea}}; dzimis {{dat|1998|12|30}} [[Pitešti]]) ir [[Rumānija|rumāņu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots. Viņš sāka nodarboties ar sportisko bobsleju 2014. gadā. 2016. gadā viņš piedalījās [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur bija Rumānijas karognesējs atklāšanas ceremonijā un ieguva 4. vietu monoboba disciplīnā. Ieguvis vairākas medaļas Pasaules jaunatnes čempionātos, tostarp zelta medaļas kā divnieka pilots (ar stūmēju [[Kiprians Daroči|Kiprianu Daroči]]) 2020. un 2021. gada pasaules čempionātos U-23 vecuma grupā. Piedalījies 6 Eiropas čempionātos, sākot ar 2020. gadu, kur labākais rezultāts ir 8. vieta 2021. un 2023. gada Eiropas čempionātos [[Vinterberga|Vinterbergā]]. Arī [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]] labākais rezultāts ir 8. vieta, iegūta [[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gadā]] [[Leikplesida|Leikplesidā]] ar stūmēju [[Džordže Jordače|Džordži Jordači]]. 2018. gadā M. Tentea startēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]], kļūstot par jaunāko pilotu, kas piedalījies olimpiskajās bobsleja sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pyeongchang2018.com/en/game-time/results/OWG2018/en/bobsleigh/athlete-profile-n3025355-mihai-cristian-tentea.htm|title=Bobsleigh {{!}} Athlete Profile: Mihai Cristian TENTEA - Pyeongchang 2018 Olympic Winter Games|website=www.pyeongchang2018.com|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Kopā ar stūmēju K. Daroči viņš ieguva 18. vietu. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] viņš ieguva 16. vietu divnieku sacensībās un 13. vietu četrnieku sacensībās. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]] M. Tentea un Dž. Jordače ieguva 5. vietu, kas bija Rumānijas labākais sasniegumu olimpiskajās spēlēs bobslejā kopš [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972. gada]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.ro/geoblocking.shtml|title=Eurosport is not available in your region|website=www.eurosport.ro|access-date=2026-04-10}}</ref> un vispār ziemas olimpiskajās spēlēs kopš [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tentea, Mihajs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Adržešas žudecā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas bobslejisti]] [[Kategorija:Bobslejisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] dwpf8p9duyzztcembdqob56qtm21wch 4452711 4452710 2026-04-10T17:33:54Z Biafra 13794 4452711 wikitext text/x-wiki {{Bobslejista infokaste | vārds = Mihai Tentea | vārds_orig = | attēls = Lillehammer 2016 Bob men (25148217265).jpg | att_izm = | paraksts = Mihajs Tentea 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1998|12|30}} | dz_viet = {{vieta|Rumānija|Pitešti}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = | taut_2 = | karsak = | karbei = | karbeig = | loma = pilots | garums = {{mērvienība|cm=172}} | svars = | izglītība = | stum = | pil = | treneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}; {{oss|Z=2022}}; {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mihajs Kristians Tentea''' ({{val|ro|Mihai Cristian Tentea}}; dzimis {{dat|1998|12|30}} [[Pitešti]]) ir [[Rumānija|rumāņu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots. == Karjera == M. Tentea sāka nodarboties ar bobsleju 2014. gadā. 2016. gadā viņš piedalījās [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]], kur bija Rumānijas karognesējs atklāšanas ceremonijā un ieguva 4. vietu monoboba disciplīnā. Ieguvis vairākas medaļas Pasaules jaunatnes čempionātos, tostarp zelta medaļas kā divnieka pilots (ar stūmēju [[Kiprians Daroči|Kiprianu Daroči]]) 2020. un 2021. gada pasaules čempionātos U-23 vecuma grupā. Piedalījies 6 Eiropas čempionātos, sākot ar 2020. gadu, kur labākais rezultāts ir 8. vieta 2021. un 2023. gada Eiropas čempionātos [[Vinterberga|Vinterbergā]]. Arī [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]] labākais rezultāts ir 8. vieta, iegūta [[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gadā]] [[Leikplesida|Leikplesidā]] ar stūmēju [[Džordže Jordače|Džordži Jordači]]. 2018. gadā M. Tentea startēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]], kļūstot par jaunāko pilotu, kas piedalījies olimpiskajās bobsleja sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pyeongchang2018.com/en/game-time/results/OWG2018/en/bobsleigh/athlete-profile-n3025355-mihai-cristian-tentea.htm|title=Bobsleigh {{!}} Athlete Profile: Mihai Cristian TENTEA - Pyeongchang 2018 Olympic Winter Games|website=www.pyeongchang2018.com|access-date=2026-04-10|language=en}}</ref> Kopā ar stūmēju K. Daroči viņš ieguva 18. vietu. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] viņš ieguva 16. vietu divnieku sacensībās un 13. vietu četrnieku sacensībās. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]] M. Tentea un Dž. Jordače ieguva 5. vietu, kas bija Rumānijas labākais sasniegumu olimpiskajās spēlēs bobslejā kopš [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972. gada]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.ro/geoblocking.shtml|title=Eurosport is not available in your region|website=www.eurosport.ro|access-date=2026-04-10}}</ref> un vispār ziemas olimpiskajās spēlēs kopš [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tentea, Mihajs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Adržešas žudecā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas bobslejisti]] [[Kategorija:Bobslejisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] suyovv245olcrkfmnd1oaou4hwae4ak Diskusija:Mihajs Tentea 1 628750 4452712 2026-04-10T17:35:30Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Rumānija }} 4452712 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Rumānija }} 1xkqer2fjhigk3an6xc3spz063kqi18 Pocūnēļi 0 628751 4452714 2026-04-10T17:37:17Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pocūnēļi | official_name = ''Pociūnėliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pociuneliai Church.jpg | image_caption = Pocūnēļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Šauļu apriņķi... 4452714 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pocūnēļi | official_name = ''Pociūnėliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pociuneliai Church.jpg | image_caption = Pocūnēļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Sķēmju seņūnija]] | area_total_km2 = 1.37 | population_total = 393 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 34 | lats = 19 | latNS = N | longd = 23 | longm = 52 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 95 | website = }} '''Pocūnēļi''' ({{val|lt|Pociūnėliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas Lietuvas centrālajā daļā Garduvas upītes krastos pie tās ietekas Ļaudē, 35 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Radvilišķi]]em. == Vēsture == Pocūnēļi vēstures avotos pirmo reizi minēti ap 1558. gadu. Miesta attīstība vēsturiski bijusi saistīta ar Pocūnēļu muižu. 1792. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca. 19. gadsimtā Pocūnēļi izveidojās par vietējas nozīmes saimniecisko un reliģisko centru. Padomju periodā miests bija kolhoza centrālais ciemats. Šajā laikā tika uzbūvēta pamatskola, kultūras nams un attīstīta ciemata infrastruktūra. 2021. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pocūnēļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1805. gadā (pārbūvēta 19. gadsimta beigās). Tā ir vērtīgs koka tautas arhitektūras piemineklis ar klasicisma un baroka iezīmēm. * Pocūnēļu muižas parks: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa fragmenti un parka stādījumi, kas liecina par miesta vēsturisko izcelsmi. * Pocūnēļu dīķis: mākslīga ūdenstilpe Ļaudes upē miesta pievārtē, kas kalpo kā atpūtas vieta un rekreācijas zona. == Sabiedrība == Miestā darbojas Pocūnēļu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pocūnēļi ir pazīstami ar savu aktīvo kopienu, kas rīko vietēja mēroga svētkus un uztur miesta sakoptību. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējai sabiedrībai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Pociūnėliai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.radviliskis.lt/ Radvilišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]] tcujvgyj3xcphyjogxldhfxwo5mikl4 4452876 4452714 2026-04-11T05:11:31Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4452876 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pocūnēļi | official_name = ''Pociūnėliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pociuneliai Church.jpg | image_caption = Pocūnēļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Sķēmju seņūnija]] | area_total_km2 = 1.37 | population_total = 393 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 34 | lats = 19 | latNS = N | longd = 23 | longm = 52 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 95 | website = }} '''Pocūnēļi''' ({{val|lt|Pociūnėliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas Lietuvas centrālajā daļā Garduvas upītes krastos pie tās ietekas Ļaudē, 35 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Radvilišķi]]em. == Vēsture == Pocūnēļi vēstures avotos pirmo reizi minēti ap 1558. gadu. Miesta attīstība vēsturiski bijusi saistīta ar Pocūnēļu muižu. 1792. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca. 19. gadsimtā Pocūnēļi izveidojās par vietējas nozīmes saimniecisko un reliģisko centru. Padomju periodā miests bija kolhoza centrālais ciemats. Šajā laikā tika uzbūvēta pamatskola, kultūras nams un attīstīta ciemata infrastruktūra. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pocūnēļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1805. gadā (pārbūvēta 19. gadsimta beigās). Tā ir vērtīgs koka tautas arhitektūras piemineklis ar klasicisma un baroka iezīmēm. * Pocūnēļu muižas parks: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa fragmenti un parka stādījumi, kas liecina par miesta vēsturisko izcelsmi. * Pocūnēļu dīķis: mākslīga ūdenstilpe Ļaudes upē miesta pievārtē, kas kalpo kā atpūtas vieta un rekreācijas zona. == Sabiedrība == Miestā darbojas Pocūnēļu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pocūnēļi ir pazīstami ar savu aktīvo kopienu, kas rīko vietēja mēroga svētkus un uztur miesta sakoptību. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējai sabiedrībai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Pociūnėliai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.radviliskis.lt/ Radvilišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]] i2g5jpi5qmnn02qkfcz1l9oems40pki Pociūnėliai 0 628752 4452715 2026-04-10T17:37:58Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pocūnēļi]] 4452715 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pocūnēļi]] 6t2q0c19z445ven396bribd9c4rgcym Pocūnēļi (miests) 0 628753 4452716 2026-04-10T17:38:16Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pocūnēļi]] 4452716 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pocūnēļi]] 6t2q0c19z445ven396bribd9c4rgcym Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem 4 628754 4452717 2026-04-10T17:40:40Z Meistars Joda 781 mēģināsim vēlreiz... 4452717 wikitext text/x-wiki ... cxfmna2yexenai48cxqml72x4i4ee6e 4452726 4452717 2026-04-10T17:50:55Z Meistars Joda 781 4452726 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, šeit apakšā ir principiālāks jautājums, kurš netiek pieminēts: vai vajadzīgs pie katra gadījuma rakstos iekavās likt atbilstošu tekstu svešvalodā, piemēram, "mestrs Konrāds (''Conradus'')", "pilsētas cietumā nomiris kara noziedznieks Erihs Kohs (''Erich Koch'', 1896—1986), u.tml. Manuprāt, jāreglamentē svešvalodu lietošana latviešu Vikipēdijas rakstos, kur tā vajadzīga (raksta temata norādē) un kur ir tikai plātīšanās ar svešvalodu pārzināšanu bez nepieciešamības. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) fr6o5qpxt4lusgqex4c5puixfmy5dml 4452739 4452726 2026-04-10T18:10:41Z Biafra 13794 /* Komentāri */ Atbilde 4452739 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, šeit apakšā ir principiālāks jautājums, kurš netiek pieminēts: vai vajadzīgs pie katra gadījuma rakstos iekavās likt atbilstošu tekstu svešvalodā, piemēram, "mestrs Konrāds (''Conradus'')", "pilsētas cietumā nomiris kara noziedznieks Erihs Kohs (''Erich Koch'', 1896—1986), u.tml. Manuprāt, jāreglamentē svešvalodu lietošana latviešu Vikipēdijas rakstos, kur tā vajadzīga (raksta temata norādē) un kur ir tikai plātīšanās ar svešvalodu pārzināšanu bez nepieciešamības. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) :bet par konkrēto. mums jāizvēlas starp ''dr. hist.'' un vēstures zinātņu doktors? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 21.10 (EEST) 4zliz5rat68vo03io2bns734a7f1a1t 4452780 4452739 2026-04-10T19:42:15Z Egilus 27634 /* Komentāri */ Atbilde 4452780 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, šeit apakšā ir principiālāks jautājums, kurš netiek pieminēts: vai vajadzīgs pie katra gadījuma rakstos iekavās likt atbilstošu tekstu svešvalodā, piemēram, "mestrs Konrāds (''Conradus'')", "pilsētas cietumā nomiris kara noziedznieks Erihs Kohs (''Erich Koch'', 1896—1986), u.tml. Manuprāt, jāreglamentē svešvalodu lietošana latviešu Vikipēdijas rakstos, kur tā vajadzīga (raksta temata norādē) un kur ir tikai plātīšanās ar svešvalodu pārzināšanu bez nepieciešamības. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) :bet par konkrēto. mums jāizvēlas starp ''dr. hist.'' un vēstures zinātņu doktors? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 21.10 (EEST) ::Vairumā gadījumu - starp variantu rakstīt abus vai tikai kādu vienu (es esmu par latvisko). Kaut vai tādēļ, ka liela daļa, ja ne vairums lasītāju mūsdienās vispār tos latīniskos jēdzienus nezina un nesaprot, kādēļ viņiem tie būtu jāzina. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 22.42 (EEST) ew8fgsgq2i88kx9ck5nms4p3hl9az6y 4452850 4452780 2026-04-11T04:34:48Z Biafra 13794 /* Balsošana */ labāk latviski. 4452850 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} --> '''<span style="font-size:125%;">Vai rakstos nepieciešams norādīt zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus?</span>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] * Sākuma termiņš: 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 23.00 (EEST) == Balsošana == '''Atbalstu''': # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''Neatbalstu''': # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) '''Atturos''': == Skatīt arī == * [[Diskusija:Guntis Rudzītis]] * [https://termini.gov.lv/komisija/zinatnisko-gradu-nomenklatura-latvijas-republika Zinātnisko grādu saīsinājumu pareizrakstība] == Komentāri == Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, šeit apakšā ir principiālāks jautājums, kurš netiek pieminēts: vai vajadzīgs pie katra gadījuma rakstos iekavās likt atbilstošu tekstu svešvalodā, piemēram, "mestrs Konrāds (''Conradus'')", "pilsētas cietumā nomiris kara noziedznieks Erihs Kohs (''Erich Koch'', 1896—1986), u.tml. Manuprāt, jāreglamentē svešvalodu lietošana latviešu Vikipēdijas rakstos, kur tā vajadzīga (raksta temata norādē) un kur ir tikai plātīšanās ar svešvalodu pārzināšanu bez nepieciešamības. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) :bet par konkrēto. mums jāizvēlas starp ''dr. hist.'' un vēstures zinātņu doktors? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 21.10 (EEST) ::Vairumā gadījumu - starp variantu rakstīt abus vai tikai kādu vienu (es esmu par latvisko). Kaut vai tādēļ, ka liela daļa, ja ne vairums lasītāju mūsdienās vispār tos latīniskos jēdzienus nezina un nesaprot, kādēļ viņiem tie būtu jāzina. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 22.42 (EEST) kjzu1gim0mi8iu6rbr11n8uvgaytopw Tentea 0 628755 4452718 2026-04-10T17:41:54Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mihajs Tentea]] 4452718 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mihajs Tentea]] 332izz2njjtnpxl9yf5smwcozb0xrq0 Mihai Tentea 0 628756 4452720 2026-04-10T17:43:35Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mihajs Tentea]] 4452720 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mihajs Tentea]] 332izz2njjtnpxl9yf5smwcozb0xrq0 Cēzarions 0 628757 4452728 2026-04-10T17:54:24Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Cezarions]] 4452728 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cezarions]] 2di8rwlxb40v1og372u40v0vpwh68f2 Starfelts 0 628758 4452736 2026-04-10T18:01:22Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kārls Starfelts]] 4452736 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kārls Starfelts]] k4n9lr6m3fk09ybofl6gny7mesd8zpj Dalībnieka diskusija:Listenhereyadonkey 3 628759 4452740 2026-04-10T18:12:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452740 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Listenhereyadonkey}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) sa70qlgwh14iw2s4qmysassn2f8rkgg Seredina 0 628760 4452746 2026-04-10T18:22:33Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kristina Seredina]] 4452746 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kristina Seredina]] e3vh9wnsyrllcbvxlbr4fot4k6wwbur Veclazdonas muiža 0 628761 4452762 2026-04-10T19:14:15Z Ri4ardsons 18612 Jauna lapa 4452762 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Veclazdonas muiža | former_names = ''Alt-Lasdohn'' | status = | image = Lazdonas muižas pils 2001-08-25.jpg | image_size = 250px | caption = Lazdonas muižas kungu māja 2001. gadā | architectural_style = [[historisms|neorenesanse]] | owner = Privātīpašums | location = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Lazdonas pagasts|Lazdona}} | pushpin_map = Latvija | latd = 56.823941 | latNS = N | longd = 26.244214 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = 17. gadsimts | completion_date = 1870. gadi | renovation_date = }} '''Veclazdonas muiža''' ({{val|de|Alt-Lasdohn}}) bija viena no [[Vidzeme]]s [[muiža|muižām]], kas atradās [[Lazdonas ezers|Lazdonas ezera]] austrumu krastā. Ap muižu veidojās [[Lazdona]]s ciems, kas 1731. gadā kļuva par jaunizveidotā [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas draudzes novada]] centru. Veclazdonas muižas kungu māja tiek uzskatīta par vienu no savdabīgākajām un arhitektoniski interesantākajām 19. gadsimta otrajā pusē celtajām kungu mājām Latvijā.<ref name="Mašnovskis">{{Grāmatas atsauce|first=Vitolds|last=Mašnovskis|title=Muižas Latvijā III (Ķ-VM)|location=Rīga|publisher=DUE|year=2020|isbn=978-9934-8479-9-8|page=70—72}}</ref> == Vēsture == 1625. gadā Veclazdonas muižu [[lēnis|lēnī]] no [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums|Zviedrijas karaļa]] [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] saņēma [[Klēbeki|Heinrihs fon Klēbeks]] ({{val|de|Klebeck}}), kura dzimtai tā piederēja 209 gadus. 1834. gadā viņa pēctecis Oto Johans fon Klēbeks muižu pārdeva [[Budenbroki|Oto Gustavam Vilhelmam fon Budenbrokam]] ({{val|de|Buddenbrock}}).<ref name="Mašnovskis"/> Atbilstoši [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms|Bīnenštama]] ievāktajām 1816. gada ziņām, Veclazdonas muižai piederēja 5 un 1/4 [[arkls (mērvienība)|arklu]] zemes, tai bija piederīgi 149 [[dzimtbūšana|dzimtzemnieki]] vīrieši un 153 sievietes.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Bienestamm, H. von.|title=Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland|language=de|location=Riga|publisher=Deubner|year=1826|page=266}}</ref> 1862. gadā muižu nopirka Karls fon Stankievics ({{val|de|Stankiewitz}}), kurš tobrīd bija augstdzimušu bērnu-bāreņu skolas (institūta) inspektors [[Gatčina|Gatčinā]]. Viņš [[1870. gadi|1870. gadu]] pirmajā pusē uzcēla pašreizējo Veclazdonas muižas [[historisms|neorenesanses]] stila kungu māju, tomēr nav ziņu, ka viņš pats vai viņa pēcteči būtu tajā dzīvojuši.<ref name="Pelnu sanatorija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042919/kultura/47024265/vieta-kur-tapa-pelnu-sanatorija-lazdonas-muizas-misterija|title=Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija|author=Nora Rieksta-Ķenģe|date={{dat|2016|2|4|N|bez}}|accessdate={{dat|2026|4|10|L|bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]|language=lv}}</ref> 1890. gadā muižu rentēja kāds [[Līveni|Līvenu]] dzimtas pārstāvis, bet no 1894. līdz 1904. gadam – [[Cirstu muiža]]s saimnieks Edgars Voldemārs Karls fon Strandmans ({{val|de|Strandmann}}). 1904. gadā Veclazdonas muižu nopirka Teodors Johans (Jānis) Šmits. Kaut arī dzimis [[latvieši|latvietis]], viņš bija [[Krievijas Impērija]]s ierēdnis ar muižnieka titulam atbilstošu amatu – slepenpadomnieks. Viņš šajā īpašumā uzturējās reti.<ref name="Pelnu sanatorija"/> 1912. gadā Veclazdonas muižai piederēja 2383 [[hektārs|hektāru]] zemes, tostarp, pusmuiža, krogs un 35 zemnieku saimniecības. Pirms tam vēl 2949 ha zemes bija pārdota vecsaimniekiem.<ref name="Mašnovskis"/> 1914. gada oktobra sākumā Veclazdonas muižā ierīkoja karavīru lazareti. Teodors Šmits tai atvēlēja piecas telpas, paredzot 20 gultasvietas, no kurām sešas uzturēja pats saimnieks, bet pārējām līdzekļus vāca [[Lazdonas pareizticīgo baznīca|Lazdonas pareizticīgo draudze]]. Lazareti iesvētīja 1914. gada 12. oktobrī, kad pirmie ievainotie tajā esot uzturējušies jau aptuveni nedēļu. Par ārstu lazaretē strādājis Nikolajs Bernikers.<ref name="Pelnu sanatorija"/> Pēc [[agrārā reforma Latvijā|agrārreformas]] Veclazdonas muiža ar 72,1 ha zemes palika Šmitu ģimenes īpašumā. Pārējā zeme un sešas saimniecības ēkas tika iedalītas [[jaunsaimniecība|jaunsaimniecībām]], klētī ierīkoja piensaimnieku biedrības pienotavu. Atlikušajā īpašuma daļā saimniekoja Teodora Šmita dēls Mihails, kurš kungu māju izīrēja, bet pats uzturējās blakus esošajā, baltajā divstāvu ēkā pie ezera, kas tiek lēsta vecāka par pašu kungu māju.<ref name="Pelnu sanatorija"/> Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Bāzu līguma]] parakstīšanas, meklējot jaunas mītnes [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijai]], 1939. gada rudenī kungu mājā īslaicīgi uzturējās artilēristi, to vidū virsnieks E. Bērziņš, karikatūrista [[Gunārs Bērziņš (karikatūrists)|Gunāra Bērziņa]] tēvs.<ref name="Pelnu sanatorija"/> Latvijas PSR laikā Lazdonā izveidoja kažokzvēru audzēšanas saimniecību. Kungu mājā izvietojās tās kantoris, kā arī citas administratīvās iestādes un dzīvokļi. Pēc īpašumtiesību atjaunošanas agrāko saimnieku pēcteči muižu pārdeva, taču ēkas atjaunošanas plāni līdz šim nav īstenoti, un ēka vairs netiek apsaimniekota.<ref name="Pelnu sanatorija"/> 2015. gadā Veclazdonas muižā tika uzņemta ārskati režisora [[Dāvis Sīmanis|Dāvja Sīmaņa]] filmai "[[Pelnu sanatorija]]".<ref name="Pelnu sanatorija"/> == Raksturojums == Kungu māja ir ķieģeļu un akmens krustveida celtne, ko papildina vairākas piebūves, tai skaitā, stiklotas verandas un četrstāvu kvadrātisks tornis. Vizuālu eleganci ēkai piešķir daudzkrāsainās akmens sienas ar logu ķieģeļu aplodām. Cokolstāvā plašs pagrabs. Interjers izpostīts, tajā izceļas podiņu krāsns un vītņveida kāpnes.<ref name="Mašnovskis"/> Kungu māju iekļauj vairākas pārbūvētas, kā arī padomju laikā celtas un pamestas saimniecības ēkas. Lazdonas ezera krastā atrodas mērogā vērienīga, nenosakāmas nozīmes pussabrukusi mūra celtne.<ref name="Mašnovskis"/> No agrākā muižas parka līdz mūsdienām saglabājusies aleja, kas ved uz kungu māju.<ref name="Mašnovskis"/> == Skatīt arī == * [[Madonas apriņķa muižu nosaukumi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Lazdonas pagasts]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] cmvdqd6pxjd18xlaf5rvo3gzfkvqyng Moskvins 0 628762 4452775 2026-04-10T19:34:56Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Genādijs Moskvins]] 4452775 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Genādijs Moskvins]] mol59w3msfa0vs0hmu0u2hinpmza025 Zemtautis 0 628763 4452776 2026-04-10T19:37:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Vilis Zemtautis]] 4452776 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilis Zemtautis]] g8bofzpb9gizpzasm2ei8byy1bhbmxh Dalībnieka diskusija:Gabriel Wiki84 3 628764 4452795 2026-04-10T20:06:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452795 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gabriel Wiki84}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) 0h7w64cjw150bhet5369tchodd8j8g0 Dalībnieka diskusija:Wikappe 3 628765 4452799 2026-04-10T20:51:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452799 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wikappe}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 23.51 (EEST) pcgw7juvwct293z65palez9y8x90zie Adanas slaktiņš 0 628766 4452800 2026-04-10T20:58:56Z Egilus 27634 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1335455717|Adana massacre]]" 4452800 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste|title=Adanas slaktiņš|attēls=AdanaChristianQuarter.jpg|attēla_apraksts=Kristiešu kvartāls Adanā 1909. gadā|vieta={{vieta|Turcija|Adanas vilajets}}|koordinātas=|datums=[[1909]]. gada aprīlis|laiks=|laika_josla=|veids=[[Masu slepkavība]]s, [[izvarošana]]s, [[spīdzināšana]]|bojā_gājušie=20000-30000|ievainotie=|izraisītāji=[[Jaunturki|Jaunturku frakcijas]]<br>vietējie osmānistu grupējumi|izraisītājs=|aizdomās_turētie=|aizdomās_turētais=|ieroči=|dalībnieku_skaits=|dalībnieks=|aizstāvji=vietējie [[armēņi]]<br>citi kristieši|aizstāvis=}}'''Adanas slaktiņš''' ({{val|hy|Ադանայի կոտորած}}, {{val|tr|Adana Katliamı}}) notika [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] [[Adanas vilājets|Adanas vilājetā]] 1909. gada aprīlī. Osmaņu musulmaņi [[Adana|Adanas]] pilsētā nogalināja daudzus [[Armēņi|armēņus]], jo 1909.&amp;nbsp;gada Osmaņu pretapvērsums izraisīja virkni [[Pogroms|grautiņu]] visā provincē.<ref>Raymond H. Kévorkian, "''The Cilician Massacres, April 1909''" in Armenian Cilicia, eds.</ref> Adanā un apkārtējās pilsētās tika nogalināti un spīdzināti no 20 000 līdz 30 000 etnisko armēņu{{Sfn|Suny|2015}} un 1300 [[Asīrieši|asīriešu]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gaunt|first=David|year=2009|title=The Assyrian Genocide of 1915|url=http://www.seyfocenter.com/index.php?sid=2&aID=36|journal=Assyrian Genocide Research Center}}</ref> Atšķirībā no iepriekšējiem sultāna [[Hamīda slaktiņi|Hamīda slaktiņiem]], šos pasākumus oficiāli neorganizēja centrālā valdība, bet rosināja vietējās amatpersonas, islāma garīdznieki un [[Jaunturku revolūcija|jaunturku]] Savienības un progresa komitejas atbalstītāji.{{Sfn|Suny|2015}} Pēc tam, kad 1908. gadā revolucionārās grupas bija panākušas sultāna [[Abdulhamīds II|Abdula Hamīda II]] gāšanu un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Osmaņu impērijas Otrā konstitucionālā laikmeta]] atjaunošanu, [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pārņēma militāra sacelšanās, kas bija vērsta pret Savienības un progresa komiteju. Lai gan sacelšanās ilga tikai desmit dienas, tā atkal uzkurināja pretarmēņu noskaņojumu reģionā un izraisīja armēņu uzņēmumu un saimniecību masveida iznīcināšanu, publiskas pakāršanas, seksuālu vardarbību un nāvessodu izpildi, kuru pamatā bija politiski, ekonomiski un reliģiski aizspriedumi. Šis slaktiņš turpinājās vairāk nekā mēnesi.<ref name="wealth">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F70910F93C5A15738DDDAC0A94DC405B898CF1D3|title=Armenian Wealth Caused Massacres|work=The New York Times|date=April 25, 1909}}</ref> 1909. gada jūlijā jaunturku valdība paziņoja par dažādu valdības un militāro amatpersonu tiesas prāvām par saistību ar slaktiņiem,<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F40611FE345512738DDDAD0994DF405B898CF1D3|title=ADANA OFFICIALS TO BE TRIED.|work=The New York Times|date=July 14, 1909}}</ref><ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=FB0714FD395A12738DDDA00A94DF405B898CF1D3|title=SINCERITY OF THE YOUNG TURKS.|work=The New York Times|date=July 29, 1909}}</ref> tomēr mūsdienu Turcijas valdība un daži turku nacionālisti noliedz slaktiņa patieso esamību.<ref name="GNA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tbmm.gov.tr/yayinlar/yayin1/3-Oztuna(43-64).pdf|title=The Political Milieu of the Armenian Question|last=Öztuna|first=Yilmaz|website=Türkiye Büyük Millet Meclisi}}</ref> == Fons == [[Attēls:Henry_K._Carroll_of_the_Boards_of_Foreign_Missions_pleading_to_the_secretary_of_state_for_protection_of_Christians_with_the_Ottoman_Empire.png|thumb|Henrijs K. Kerols no Ārzemju misiju padomes lūdz ASV valsts sekretāru aizsargāt kristiešus Osmaņu impērijā.]] Pēc Hamīda slaktiņiem lielvaras (Lielbritānija, Francija, Krievija) piespieda [[Abdulhamīds II|Abdulu Hamīdu II]] 1895. gada oktobrī parakstīt jaunu reformu paketi, kuras mērķis bija ierobežot sultāna pilnvaras, un kura, tāpat kā Berlīnes līgums, nekad netika īstenota. 1895. gada 1. oktobrī divi tūkstoši armēņu pulcējās Konstantinopolē ([[Stambula|Stambulā]]), lai iesniegtu petīciju par reformu īstenošanu, taču osmaņu policijas vienības vardarbīgi to izjauca.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Balakian|first=Peter|title=[[The Burning Tigris: The Armenian Genocide and America's Response]]|publisher=HarperCollins|year=2003|isbn=0-06-055870-9|location=New York|pages=[https://archive.org/details/burningtigris00pete/page/57 57–58]}}</ref> Saņemot reformu paketi, [[Abdulhamīds II|sultāns]] piezīmēja: "Šī lieta beigsies ar asinīm."<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Salt|first=Jeremy|title=Imperialism, evangelism and the Ottoman Armenians : 1878-1896|publisher=Cass|year=1993|isbn=0714634484|location=London u.a.|page=88}}</ref> 1908. gadā [[Jaunturku revolūcija|Jaunturku revolūcijas]] laikā pie varas nāca Savienības un progresa komiteja. Gada laikā Osmaņu impērijas [[Armēņi|armēņu]] iedzīvotāji, kurus iedrošināja [[Abdulhamīds II|Abdula Hamīda II]] atlaišana, sāka politiski organizēties, lai atbalstītu jauno valdību, kas solīja viņus nostādīt vienlīdzīgā juridiskā stāvoklī ar musulmaņu kopienu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Quataert|first=Donald|date=July 1979|title=The 1908 Young Turk Revolution: Old and New Approaches|journal=[[Middle East Studies Association Bulletin]]|volume=13|issue=1|pages=22–29|doi=10.1017/S002631840000691X|jstor=41890046}}</ref> Ilgu laiku izcietuši tā saukto dhimmi statusu - nemusulmaņu diskrimināciju saskaņā ar islāma principiem,- un kopš 1876. gada cietuši no Hamīda vadības nežēlības, [[Kilikija|Kilikijas]] armēņi atzinīgi novērtēja topošās jaunturku valdības ierosinātās liberālās reformas. Tā kā kristiešiem tagad tika piešķirtas tiesības apbruņoties un veidot politiski nozīmīgas grupas, drīz vien Abdula Hamīda lojālisti, kas bija daļa no sistēmas, kas pastrādāja slaktiņus 1890. gados, sāka uzskatīt kristiešu iespēju paplašināšanu par notiekošu uz viņu rēķina. [[Attēls:Adanamass.PNG|left|thumb|200x200px|Armēņu pilsētiņa, kas tika izlaupīta un iznīcināta Adanas slaktiņa laikā.]] 1909.&amp;nbsp;gada pretapvērsums atņēma valdības kontroli sekulārajiem jaunturkiem, un Abduls Hamīds II uz īsu brīdi atguva savas diktatoriskās pilnvaras. Vēršoties pie reakcionārajiem [[Musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotājiem ar populistisku retoriku, aicinot atjaunot [[Šariats|islāma likumus]] zem panislāma [[Kalifāts|kalifāta]] karoga, sultāns mobilizēja tautas atbalstu pret jaunturkiem, identificējoties ar valsts vēsturiski islāmisko raksturu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F40910F83E5A12738DDDAC0994DC405B898CF1D3|title=Islam vs. Liberalism|work=The New York Times|date=April 15, 1909}}</ref> Daudzi kristīgie armēņi cerēja uz lielāku vienlīdzību pēc apvērsuma pret sultānu Abdulu Hamīdu II, kas gāza no varas islāmistisko valsts galvu. Tomēr turku nacionālisma pieaugums un sabiedrības uzskats par armēņiem kā separātistisku, Eiropas kontrolētu tautību veicināja uzbrucēju ļaunumu. === Cēloņi === [[Attēls:Armenian_woman_after_Adana_massacre.jpg|thumb|Armēņu sieviete no Adanas, spīdzināta un sakropļota ar nažu dūrieniem]] Kad ziņas par sacelšanos Konstantinopolē (tagad [[Stambula]] ) nonāca Adanā, musulmaņu iedzīvotāju vidū izplatījās spekulācijas par nenovēršamu armēņu sacelšanos. 13.-14. aprīlī armēņu kvartālam uzbruka musulmaņu pūlis, un turpmākajās nedēļās tika nogalināti daudzi tūkstoši armēņu.<ref>Mantran, Robert (editor); ''Histoire de l'empire ottoman (1989)'', ch.</ref> [[Attēls:Adana_massacre_-_Ադանայի_կոտորած_(1909)_01JPG.jpg|right|thumb|200x200px|Sadursmēs Adanā nogalināto armēņu līķi.]] Citos ziņojumos uzsvērts, ka "sadursme starp armēņiem un turkiem 13. aprīlī izraisīja nemierus, kuru rezultātā tika izlaupīti tirgi un notika uzbrukumi armēņu kvartāliem". Divas dienas vēlāk tika nogalināti vairāk nekā 2000 armēņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.facinghistorycampus.org/campus/reslib.nsf/a2a27112da97de9b85256f7100617ec7/fce9a8ae241cbce185256f8d006471a0/$FILE/AG%20Chapter%203.pdf|title=Wayback Machine|website=www.facinghistorycampus.org|access-date=2026-04-10}}</ref> Savā 1909. gada augusta ziņojumā par slaktiņu Čārlzs Dutijs-Vailijs apgalvo, ka "armēņu bruņotas revolūcijas teorija tagad kopumā ir diskreditēta gudrāku cilvēku vidū". Dutijs-Vailijs paskaidroja, ka sacelšanāsnevar notikt bez zināmas spēku koncentrācijas vai bez jebkādiem centieniem izmantot dažādos pieejamos cietokšņus, un jebkurā gadījumā armēņu skaits būtu pietiekams šādai revolūcijai, taču viņi tādai nebija sagatavoti, bija izkaisīti un bieži neapbruņoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenocide.net/armenocide/ArmGenDE.nsf/$$AllDocs/1909-08-08-GB-001|title=1909-08-08-GB-001|website=www.armenocide.net|access-date=2018-08-23}}</ref> [[Osmaņu impērijas panīkums|Osmaņu impērijas norietā]] armēņi tika vajāti viņu relatīvās bagātības un strīdu ar imperatora [[Džizja|nodokļiem]] [[Millets|milleta sistēmas]] dēļ.<ref name="wealth">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F70910F93C5A15738DDDAC0A94DC405B898CF1D3|title=Armenian Wealth Caused Massacres|work=The New York Times|date=April 25, 1909}}<cite class="citation news cs1" data-ve-ignore="">[https://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F70910F93C5A15738DDDAC0A94DC405B898CF1D3 "Armenian Wealth Caused Massacres"]. </cite></ref> [[Konja|Konjas]] un [[Mersina|Mersīnas]] Lielbritānijas vicekonsula pienākumu izpildītāja ziņojumā majors Čārlzs Dutijs-Vailijs aplūko "slaktiņa cēloņus", vainojot turku sabiedrības negatavību pārmaiņām.   Tikmēr Stepans Asturjans ir izcēlis citus cēloņus, tai skaitā musulmaņu neapmierinātību ar pieaugošo armēņu kristiešu imigrāciju Adanā, armēņu zemes īpašnieku ieviestās jaunās tehnoloģiskās iekārtas, kas aizstātu daudzus turku amatniekus un strādniekus, un populāro baumu, ka labi pazīstams armēņu zemes īpašnieks tiks kronēts par armēņu Kilikijas karalistes valdnieku.<ref>Stephan H. Astourian (2011), ''"The Silence of the Land: Agrarian Relations, Ethnicity, and Power," in A Question of Genocide: Armenians and Ottoman muslims at the End of the Ottoman Empire'', eds.</ref> == Asinsizliešana == [[Attēls:The_City_of_Adana.svg|thumb|265x265px|Slaktiņa laikā nodedzinātas armēņu kvartāli.]] Gandrīz 4437 armēņu mājokļi tika nodedzināti, kas nozīmēja, ka gandrīz puse pilsētas tika nopostīta, kas savukārt noveda pie incidentu raksturošanas kā "holokausta".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Charney|first=Israel|title=Encyclopedia of Genocide: A – H., Volume 1|year=1999|pages=47|publisher=Bloomsbury Academic|url=https://books.google.com/books?id=8Q30HcvCVuIC&q=massacres+village+armenian&pg=PA47|isbn=9780874369281}}</ref> Saspīlējums 1909. gada 1. aprīlī izcēlās nemieros, kas drīz vien pārauga organizētā vardarbībā pret [[Adana|Adanas]] un vairāku apkārtējo pilsētu armēņu iedzīvotājiem. Līdz 18. aprīlim tika ziņots par vairāk nekā 1000 cilvēku bojāeju tikai Adanā, un papildus nezināms upuru daudzums bija [[Tarsusa|Tarsā]] un [[Iskenderuna|Aleksandretā]].<ref name="apr19">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/mem/archive/pdf?res=F00A15F93A5512738DDDA00994DC405B898CF1D3|title=Constantinople, April 19|work=The New York Times|date=April 19, 1909}}</ref> Tūkstošiem bēgļu piepildīja Amerikas vēstniecību Aleksandretā, un uz tās krastiem tika nosūtīts britu karakuģis; trīs Francijas karakuģi tika nosūtīti uz [[Mersina|Mersinu]], kur situācija bija "bezcerīga", un daudzi Rietumu konsulāti bija pārpildīti ar armēņu bēgļiem.<ref name="apr19" /> Līdzīga vardarbība plosījās arī [[Kahramanmaraša|Marašā]] un Hadžinā, un upuru skaits, pēc aplēsēm, drīz vien pārsniedza 5000.<ref name="fivet">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F60817F93C5512738DDDA80A94DC405B898CF1D3|title=MOSLEM MASSACRES TAKE 5,000 LIVES|work=The New York Times|date=April 21, 1909}}</ref> Rouza Lamberta, amerikāņu misionāre Hadžinā, savā grāmatā rakstīja, cik daudzi meklēja patvērumu misionāru apmetnē.<ref name="Lambert">{{Grāmatas atsauce|last=Lambert|first=Rose|title=Hadjin and the Armenian Massacres|year=1911|publisher=Revell|url=https://archive.org/details/hadjinarmenianma00lamb}}</ref> Tika cerēts, ka britu kreiseris HMS <nowiki><i id="mw8w">Diana</i></nowiki> sniegs "nomierinošu" efektu Aleksandretas ostā, kur joprojām plosījās vardarbība.<ref name="fivet" /> Parādījās ziņojumi, ka impērijas "varas iestādes vai nu ir vienaldzīgas, vai arī piedalās slaktiņā".<ref name="fivet" /> Adanas armēņu kvartāls tika raksturots kā "bagātākais un pārtikušākais"; vardarbība ietvēra mehanizētā aprīkojuma iznīcināšanu. [[Attēls:AdanaMassacreDistricts.JPG|left|thumb|325x325px|Šajā 1911. gada publikācijas lappusē Adanas armēņu kvartāla drupas ir pretstatīta neskartajam turku rajonam netālu. <ref>{{Grāmatas atsauce|last=Woods|first=H. Charles|title=The Danger Zone of Europe: Changes and Problems in the Near East|year=1911|page=127|publisher=Little, Brown|location=Boston}}</ref>]] Līdz 20. aprīlim zināma kārtība tika atjaunota, jo nemieri Mersinā bija norimuši, un britu kreiseris HMS <nowiki><i id="mwAQo">Swiftsure</i></nowiki> spēja piegādāt Adanai paredzētās preces un zāles.<ref name="Cruisers">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/mem/archive/pdf?res=F30616F93E5A12738DDDAA0A94DC405B898CF1D3|title=Foreign Cruisers at Mersina.|work=The New York Times|date=April 23, 1909}}</ref> Ziņojumā no Hadžinas bija norādīts, ka pilsētā vēl atrodas labi bruņoti armēņi, "kurus aplenkuši musulmaņu cilšu vīri, kuri tikai gaida pietiekamu skaitlisko spēku, lai uzbruktu armēņu uzceltajām improvizētajām aizsardzības vienībām".<ref name="Cruisers" /> Tarsas misijas, kur kārtība bija atjaunota saskaņā ar ieviesto kara stāvokli, piepildīja 8000 bēgļu, un bojāgājušo skaits bija aptuveni 50.<ref name="Cruisers" /> 22. aprīļa vēstījumā no amerikāņu misionāra Hadžinā tika norādīts, ka pilsēta daļēji deg, apkārtējie armēņu īpašumi ir nodeguši un aplenkums ir neizbēgams. Tiek ziņots, ka visi Kirihanas armēņu iedzīvotāji ir "nokauti"; armēņu ciems Dertjola deg un ir ielenkts; Tarsā uzliesmoja jauna asinsizliešana; [[Antiohija|Antiohijā]] tika ziņots par slaktiņiem un Biredžikā par nemieriem.<ref name="hadjin">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/mem/archive/pdf?res=F10616F93E5A12738DDDAA0A94DC405B898CF1D3|title=AMERICAN WOMEN IN PERIL AT HADJIN.|work=The New York Times|date=April 23, 1909}}</ref> Vismaz vienā ziņojumā tika slavēti "Turcijas valdības ierēdņi Mersinā" par to, ka viņi darīja "visu iespējamo, lai apturētu nemierus", lai gan "viņu centienu rezultāts ir bijis ļoti ierobežots".<ref name="hadjin" /> Kamēr Osmaņu varas iestādes centās ierobežot vardarbību, kas vērsta pret impērijas kristiešiem, armēņu iedzīvotāji cerēja uz aizsardzību pie jaunturkiem nākotnē.<ref name="hadjin" /> Amerikāņu misionārs, mācītājs Herberts Adamss Gibonss no [[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtfordas]], kurš atradās Tarsā, bet šajā laikā apmeklēja Adanu, aprakstīja ainu dienās pirms 27. aprīļa:<ref name="daysof">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F50612F63A5512738DDDA10A94DC405B898CF1D3|title=DAYS OF HORROR DESCRIBED; American Missionary an Eyewitness of Murder and Rapine.|work=The New York Times|date=April 28, 1909}}</ref>  Adana ir nožēlojamā stāvoklī. Pilsēta ir izlaupīta un iznīcināta... Nav iespējams novērtēt nogalināto skaitu. Līķi mētājas pa ielām. Piektdien, kad izgāju ārā, man nācās lauzties starp mirušajiem, lai neuzkāptu tiem virsū. Sestdienas rītā pusstundas laikā saskaitīju duci vezumu ar armēņu līķiem, kurus aizveda uz upi un iemet ūdenī... Piektdienas pēcpusdienā 250 tā sauktie turku rezervisti bez virsniekiem sagrāba vilcienu Adanā un piespieda inženieri nogādāt tos Tarsā, kur viņi piedalījās šīs pilsētas armēņu kvartāla, kas ir labākā Tarsas daļa, pilnīgā iznīcināšanā. Viņu laupīšanas darbs bija pamatīgs un ātrs. Osmaņu valdība nosūtīja armiju, lai uzturētu mieru, taču tika apgalvots, ka tā vai nu pieļāva vardarbību, vai arī pati piedalījās tajā. Neparakstīts laikraksta ziņojums 1909. gada 3. maijā liecināja, ka osmaņu karavīri bija ieradušies, taču, šķiet, necentās panākt mieru:<blockquote>Adanu terorizē 4000 karavīru, kas laupa, apšauda un dedzina. Ārzemnieku īpašumiem netiek izrādīta nekāda cieņa. Abas [[Francija|franču]] skolas ir iznīcinātas, un pastāv bažas, ka amerikāņu skolu, komerciālās un misionāru intereses Adanā ir pilnībā sagrautas. Jaunais gubernators vēl nav iedvesis uzticību. Ir pamats uzskatīt, ka varas iestādes joprojām plāno atļaut visu [[Kristieši|kristiešu]] iznīcināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F50712FB3E5D12738DDDAC0894DD405B898CF1D3|title=MASSACRES CONTINUE ADANA TERRORIZED.|work=The New York Times|date=May 5, 1909}}</ref></blockquote> == Sekas == [[Attēls:Adana_massacre_in_Le_Petit_Journal_(1909).jpg|thumb|Adanas slaktiņš uz ''Le Petit Journal'' vāka]] Saskaņā ar oficiālajiem osmaņu datiem Adanas pilsētā kopumā bija 3521 upuri. No tiem 2093 bija armēņi, 782 musulmaņi, 613 [[asīrieši]] un 33 grieķi. Valdības dati ir balstīti uz dzimtsarakstu nodaļas ierakstiem un sarakstiem, ko sastādījuši muhtari un noteiktu vietu priesteri. Lielvezīrs Huseins Hilmi Paša paziņoja, ka slaktiņš bija "politisks, nevis reliģisks jautājums... Pirms armēņu politiskās komitejas sāka organizēties [[Anatolija|Mazāzijā,]] valdīja miers. Es atstāšu jūs spriest par asinsizliešanas cēloni."<ref name="vizier">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F30B14F93A5A15738DDDA80894D0405B898CF1D3|title=THE VIZIER AT CLOSE RANGE.|work=The New York Times|date=August 1, 1909|last=Creelman, James}}</ref> Atzīstot, ka viņa priekšgājējs [[Abdulhamīds II|Abduls Hamids II]] bija pavēlējis "iznīcināt armēņus", viņš pauda pārliecību, ka "nekad vairs nebūs slaktiņa".<ref name="vizier" /> 1909. gada jūlijā jaunturku valdība paziņoja par dažādu valdības un militāro amatpersonu tiesas prāvām par "iesaistītību armēņu slaktiņā".<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F40611FE345512738DDDAD0994DF405B898CF1D3|title=ADANA OFFICIALS TO BE TRIED.|work=The New York Times|date=July 14, 1909}}<cite class="citation news cs1" data-ve-ignore="">[https://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F40611FE345512738DDDAD0994DF405B898CF1D3 "ADANA OFFICIALS TO BE TRIED"]. </cite></ref><ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=FB0714FD395A12738DDDA00A94DF405B898CF1D3|title=SINCERITY OF THE YOUNG TURKS.|work=The New York Times|date=July 29, 1909}}<cite class="citation news cs1" data-ve-ignore="">[https://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=FB0714FD395A12738DDDA00A94DF405B898CF1D3 "SINCERITY OF THE YOUNG TURKS"]. </cite></ref> Sekojošajās kara tiesas prāvās 124 musulmaņi un septiņi armēņi tika sodīti ar nāvi par iesaistīšanos vardarbībā.<blockquote>Reaģējot uz armēņu slaktiņiem Adanā, jaunturku partija un armēņu [[dašnaki]] 1909. gada septembrī noslēdza vienošanos, kurā tie solīja "strādāt kopā progresa, konstitūcijas un vienotības labā". Abas puses paziņoja, ka baumas par armēņu centieniem panākt neatkarību ir nepatiesas. Unionisti parūpējās, lai valdībās, kas tika izveidotas pēc 1909. gada 6. augusta, būtu klāt armēņu ministrs, kas bija jaunturku vēlme distancēties no Adanas notikumiem.</blockquote>[[Turcija|Turcijas]] valdība, kā arī daži [[Turki|turku]] rakstnieki un [[Nacionālisms|nacionālisti]] noliedz slaktiņa esamību, apgalvojot, ka 1909. gada aprīļa notikumi patiesībā bija armēņu veiktas "laupīšanas un nāves slepkavības",<ref name="GNA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tbmm.gov.tr/yayinlar/yayin1/3-Oztuna(43-64).pdf|title=The Political Milieu of the Armenian Question|last=Öztuna|first=Yilmaz|website=Türkiye Büyük Millet Meclisi}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFÖztuna">Öztuna, Yilmaz. </cite></ref> kas bija vērstas pret musulmaņu iedzīvotājiem un "beidzās ar aptuveni 17 000 armēņu un 1850 turku nāvi".<ref name="GNA" /> Citi vēsturnieki apšauba Turcijas apgalvojumu par "armēņu slaktiņu" patiesumu tādēļ, ka, ja agresori būtu bijuši armēņi, būtu nogalināts ievērojami lielāks skaits turku. Pretēji Turcijas oficiālajai nostājai ārvalstu aculiecinieki skaidri norādīja, ka pamatā upuri bija armēņi. [[Lielā porta|"Lieliskā Porta"]] savukārt apgalvoja, ka musulmaņu zaudējumi bija lielāki nekā armēņu zaudējumi, proti, 1900 musulmaņu salīdzinājumā ar 1500 armēņiem.<ref>Kévorkian, "The Cilician Massacres, April 1909," pp. 351–53.</ref> Citu osmaņu komisiju veidoja Faiks Bejs, Mosdidžans Efendi un [[Mersina|Mersinas]] gubernators Esads Raufs Bejs. Izmantojot vietējos reģistrus, viņi aprēķināja mirušo skaitu kā vismaz 4196 nemusulmaņus un 1487 musulmaņus, tostarp žandarmus un karavīrus,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dündar|first=Fuat|title=Crime of numbers: The Role of Statistics in the Armenian Question (1878–1918)|year=2010|publisher=Transaction Publishers|isbn=978-1-4128-4341-6|page=144}}</ref> un, ņemot vērā nereģistrētos un viesstrādniekus, ieskaitot musulmaņus, ierosināja kopējo skaitli 15 000.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dündar|first=Fuat|title=Crime of numbers: The Role of Statistics in the Armenian Question (1878–1918)|year=2010|publisher=Transaction Publishers|isbn=978-1-4128-4341-6|page=145}}</ref> [[Attēls:AdanaMinaret1909.jpg|right|thumb|200x200px|Ielas drupas Adanas kristiešu rajonā. Osmaņu valdības spēki apšaudīja kristiešus no minareta centrā. <ref>{{Grāmatas atsauce|last=Mikaberidze|first=Alexander|title=Atrocities, Massacres, and War Crimes: An Encyclopedia|date=2013|pages=2|quote=Ruins of a street in the Christian section of Adana, Turkey, following the Adana Massacre in April, 1909. Ottoman government forces, under the leadership of the Young Turks, fired upon Christian residents from the minaret at center. (Library of Congress)}}</ref>]] Osmaņu varas iestādes noliedza atbildību par divu amerikāņu misionāru nošaušanu Adanas pilsētā, tā vietā norādot, ka armēņi nogalinājuši protestantu misionārus D.&amp;nbsp;M. Rodžersu un Henriju Maureru, kamēr viņi "palīdzēja dzēst ugunsgrēku turku atraitnes mājā". <ref name="fivet">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F60817F93C5512738DDDA80A94DC405B898CF1D3|title=MOSLEM MASSACRES TAKE 5,000 LIVES|work=The New York Times|date=April 21, 1909}}<cite class="citation news cs1" data-ve-ignore="">[https://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F60817F93C5512738DDDA80A94DC405B898CF1D3 "MOSLEM MASSACRES TAKE 5,000 LIVES"]. </cite></ref> Osmaņu stāstīto par slepkavībām vēlāk apstrīdēja aculiecinieks, amerikāņu priesteris Stīvens Troubridžs no [[Bruklina|Bruklinas]].<ref name="Brooklyn">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F70A15F63F5D12738DDDAB0894DD405B898CF1D3|title=BROOKLYN MAN SAW MISSIONARIES SHOT.|work=The New York Times|date=May 2, 1909}}</ref> Troubridžs norādīja, ka vīriešus nogalināja "musulmaņi", kad viņi mēģināja dzēst ugunsgrēku, kas draudēja iznīcināt viņu misiju.<ref name="Brooklyn" /><blockquote></blockquote>Misionāri grautiņa laikā atradās iesprostoti savā skolā. Kā stāsta Elizabete S. Veba, misionāre, kas strādāja skolā: "Tā bija briesmīga situācija – sievietes un meitenes ēkā praktiski vienas pašas, ārpusē – slepkavniecisks, asinskārs pūlis ar nazi un lodēm priekš armēņiem un lāpām priekš viņu mājām."<ref name="woman">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1909/05/03/archives/woman-describes-riot-at-adana-tells-of-peril-of-women-and-girls-in.html?sq=Adana+Armenians+Minaret&scp=1&st=p|title=WOMAN DESCRIBES RIOT AT ADANA.|work=The New York Times|date=May 3, 1909}}</ref><blockquote></blockquote>Britu kara korespondents Frensiss Makkals gadu vēlāk savā grāmatā par Osmaņu sultānu Abdulu Hamīdu II rakstīja, ka 20 000 armēņu Adanā ir tikuši "slepkavoti tik neaprakstāmas nežēlības apstākļos, ka visa pasaule bija šokēta".<ref name="The Fall of Abd-ul-Hamid">{{Grāmatas atsauce|last=McCullagh|first=Francis|title=The Fall of Abd-ul-Hamid|url=https://archive.org/details/fallofabdulhamid00mccuuoft|date=1910|publisher=Methuen & Co. Ltd.|location=London|page=[https://archive.org/details/fallofabdulhamid00mccuuoft/page/138 138]}}</ref> Daudzos avotos ir minēts, ka Lielbritānijas vicekonsuls Čārlzs Dutijs-Vailijs, riskējot ar savu dzīvību, dedzīgi strādājis, lai apturētu slaktiņus. Ugunsgrēka laikā viņš tika sašauts rokā <ref name="woman">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1909/05/03/archives/woman-describes-riot-at-adana-tells-of-peril-of-women-and-girls-in.html?sq=Adana+Armenians+Minaret&scp=1&st=p|title=WOMAN DESCRIBES RIOT AT ADANA.|work=The New York Times|date=May 3, 1909}}<cite class="citation news cs1" data-ve-ignore="">[https://www.nytimes.com/1909/05/03/archives/woman-describes-riot-at-adana-tells-of-peril-of-women-and-girls-in.html?sq=Adana+Armenians+Minaret&scp=1&st=p "WOMAN DESCRIBES RIOT AT ADANA"]. </cite></ref> Pēc slaktiņiem tika uzcelti trīs bērnunami: Adanā, Hadžinā un Dertjolā. Adanā izmitināja aptuveni 500 bāreņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birikimdergisi.com/guncel-yazilar/299/2009-emirgan-indan-1909-adana-sina-sis-e-darson-a-hacin-e-bakmak#.VpEilqY05pk|title=2009 Emirgan'ından 1909 Adana'sına: Sis'e, Darson'a, Haçin'e Bakmak - Aslı Odman}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Adanas ils]] [[Kategorija:Genocīds]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] qfn277neg7it9sg225xvczae5339eex 4452801 4452800 2026-04-10T21:13:37Z Egilus 27634 4452801 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste|title=Adanas slaktiņš|attēls=AdanaChristianQuarter.jpg|attēla_apraksts=Kristiešu kvartāls Adanā 1909. gadā|vieta={{vieta|Turcija|Adanas vilajets}}|koordinātas=|datums=[[1909]]. gada aprīlis|laiks=|laika_josla=|veids=[[Masu slepkavība]]s, [[izvarošana]]s, [[spīdzināšana]]|bojā_gājušie=20000-30000|ievainotie=|izraisītāji=[[Jaunturki|Jaunturku frakcijas]]<br>vietējie osmānistu grupējumi|izraisītājs=|aizdomās_turētie=|aizdomās_turētais=|ieroči=|dalībnieku_skaits=|dalībnieks=|aizstāvji=vietējie [[armēņi]]<br>citi kristieši|aizstāvis=}}'''Adanas slaktiņš''' ({{val|hy|Ադանայի կոտորած}}, {{val|tr|Adana Katliamı}}) notika [[Osmaņu impērija]]s [[Adanas vilājets|Adanas vilājetā]] 1909. gada aprīlī. Osmaņu musulmaņi [[Adana]]s pilsētā nogalināja daudzus [[Armēņi|armēņus]], jo 1909. gada osmaņu pretapvērsums izraisīja virkni [[Pogroms|grautiņu]] visā provincē.<ref>Raymond H. Kévorkian, "''The Cilician Massacres, April 1909''" in Armenian Cilicia, eds.</ref> Adanā un apkārtējās pilsētās tika nogalināti un spīdzināti no 20 000 līdz 30 000 etnisko armēņu{{Sfn|Suny|2015}} un 1300 [[Asīrieši|asīriešu]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gaunt|first=David|year=2009|title=The Assyrian Genocide of 1915|url=http://www.seyfocenter.com/index.php?sid=2&aID=36|journal=Assyrian Genocide Research Center}}</ref> Atšķirībā no iepriekšējiem sultāna [[Hamīda slaktiņi]]em, šos pasākumus oficiāli neorganizēja centrālā valdība, bet rosināja vietējās amatpersonas, islāma garīdznieki un daļa [[Jaunturku revolūcija|jaunturku]] Savienības un progresa komitejas atbalstītāju.{{Sfn|Suny|2015}} Pēc tam, kad 1908. gadā revolucionārās grupas bija panākušas sultāna [[Abdulhamīds II|Abdula Hamīda II]] gāšanu un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Osmaņu impērijas Otrā konstitucionālā laikmeta]] atjaunošanu, [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pārņēma militāra sacelšanās, kas bija vērsta pret Savienības un progresa komiteju. Lai gan sacelšanās ilga tikai desmit dienas, tā atkal uzkurināja pretarmēņu noskaņojumu reģionā un izraisīja armēņu uzņēmumu un saimniecību masveida iznīcināšanu, publiskas pakāršanas, seksuālu vardarbību un nāvessodu izpildi, kuru pamatā bija politiski, ekonomiski un reliģiski aizspriedumi. Šis slaktiņš turpinājās vairāk nekā mēnesi.<ref name="wealth">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F70910F93C5A15738DDDAC0A94DC405B898CF1D3|title=Armenian Wealth Caused Massacres|work=The New York Times|date=April 25, 1909}}</ref> 1909. gada jūlijā jaunturku valdība paziņoja par dažādu valdības un militāro amatpersonu tiesas prāvām par saistību ar slaktiņiem,<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F40611FE345512738DDDAD0994DF405B898CF1D3|title=ADANA OFFICIALS TO BE TRIED.|work=The New York Times|date=July 14, 1909}}</ref><ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=FB0714FD395A12738DDDA00A94DF405B898CF1D3|title=SINCERITY OF THE YOUNG TURKS.|work=The New York Times|date=July 29, 1909}}</ref> tomēr mūsdienu Turcijas valdība un daži turku nacionālisti noliedz slaktiņa patieso esamību.<ref name="GNA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tbmm.gov.tr/yayinlar/yayin1/3-Oztuna(43-64).pdf|title=The Political Milieu of the Armenian Question|last=Öztuna|first=Yilmaz|website=Türkiye Büyük Millet Meclisi}}</ref> == Fons == [[Attēls:Henry_K._Carroll_of_the_Boards_of_Foreign_Missions_pleading_to_the_secretary_of_state_for_protection_of_Christians_with_the_Ottoman_Empire.png|thumb|Henrijs K. Kerols no Ārzemju misiju padomes lūdz ASV valsts sekretāru aizsargāt kristiešus Osmaņu impērijā.]] Pēc Hamīda slaktiņiem lielvaras ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Francija]], [[Krievija]]) piespieda [[Abdulhamīds II|Abdulu Hamīdu II]] 1895. gada oktobrī parakstīt jaunu reformu paketi, kuras mērķis bija ierobežot sultāna pilnvaras, un kura, tāpat kā Berlīnes līgums, nekad netika īstenota. 1895. gada 1. oktobrī divi tūkstoši armēņu pulcējās Konstantinopolē ([[Stambula|Stambulā]]), lai iesniegtu petīciju par reformu īstenošanu, taču osmaņu policijas vienības vardarbīgi to izjauca.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Balakian|first=Peter|title=The Burning Tigris: The Armenian Genocide and America's Response|publisher=HarperCollins|year=2003|isbn=0-06-055870-9|location=New York|pages=[https://archive.org/details/burningtigris00pete/page/57 57–58]}}</ref> Saņemot reformu paketi, [[Abdulhamīds II|sultāns]] piezīmēja: "Šī lieta beigsies ar asinīm."<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Salt|first=Jeremy|title=Imperialism, evangelism and the Ottoman Armenians : 1878-1896|publisher=Cass|year=1993|isbn=0714634484|location=London u.a.|page=88}}</ref> 1908. gadā [[Jaunturku revolūcija]]s laikā pie varas nāca Savienības un progresa komiteja. Gada laikā Osmaņu impērijas [[Armēņi|armēņu]] iedzīvotāji, kurus iedrošināja [[Abdulhamīds II|Abdula Hamīda II]] atlaišana, sāka politiski organizēties, lai atbalstītu jauno valdību, kas solīja viņus nostādīt vienlīdzīgā juridiskā stāvoklī ar musulmaņu kopienu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Quataert|first=Donald|date=July 1979|title=The 1908 Young Turk Revolution: Old and New Approaches|journal=Middle East Studies Association Bulletin|volume=13|issue=1|pages=22–29|doi=10.1017/S002631840000691X|jstor=41890046}}</ref> Ilgu laiku izcietuši tā saukto [[dhimmi]] statusu — nemusulmaņu diskrimināciju saskaņā ar [[Islāms|islāma]] principiem,- un kopš 1876. gada cietuši no Hamīda vadības nežēlības, [[Kilikija]]s armēņi atzinīgi novērtēja topošās jaunturku valdības ierosinātās liberālās reformas. Tā kā kristiešiem tagad tika piešķirtas tiesības apbruņoties un veidot politiski nozīmīgas grupas, drīz vien Abdula Hamīda lojālisti, kas bija daļa no sistēmas, kas pastrādāja slaktiņus 1890. gados, sāka uzskatīt kristiešu iespēju paplašināšanu par notiekošu uz viņu rēķina. [[Attēls:Adanamass.PNG|left|thumb|200x200px|Armēņu pilsētiņa, kas tika izlaupīta un iznīcināta Adanas slaktiņa laikā.]] 1909. gada pretapvērsums atņēma valdības kontroli sekulārajiem jaunturkiem, un Abduls Hamīds II uz īsu brīdi atguva savas diktatoriskās pilnvaras. Vēršoties pie reakcionārajiem [[Musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotājiem ar populistisku retoriku, aicinot atjaunot [[Šariats|islāma likumus]] zem panislāma [[Kalifāts|kalifāta]] karoga, sultāns mobilizēja tautas atbalstu pret jaunturkiem, identificējoties ar valsts vēsturiski islāmisko raksturu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F40910F83E5A12738DDDAC0994DC405B898CF1D3|title=Islam vs. Liberalism|work=The New York Times|date=April 15, 1909}}</ref> Daudzi kristīgie armēņi cerēja uz lielāku vienlīdzību pēc apvērsuma pret sultānu Abdulu Hamīdu II, kas gāza no varas islāmistisko valsts galvu. Tomēr turku nacionālisma pieaugums un sabiedrības uzskats par armēņiem kā separātisku, [[Eiropa]]s kontrolētu tautību veicināja uzbrucēju ļaunumu. === Cēloņi === [[Attēls:Armenian_woman_after_Adana_massacre.jpg|thumb|Armēņu sieviete no Adanas, spīdzināta un sakropļota ar nažu dūrieniem]] Kad ziņas par sacelšanos Konstantinopolē nonāca Adanā, musulmaņu iedzīvotāju vidū izplatījās spekulācijas par nenovēršamu armēņu sacelšanos. 13.-14. aprīlī armēņu kvartālam uzbruka musulmaņu pūlis, un turpmākajās nedēļās tika nogalināti daudzi tūkstoši armēņu.<ref>Mantran, Robert (editor); ''Histoire de l'empire ottoman (1989)'', ch.</ref> [[Attēls:Adana_massacre_-_Ադանայի_կոտորած_(1909)_01JPG.jpg|thumb|200x200px|Sadursmēs Adanā nogalināto armēņu līķi.]] Citos ziņojumos uzsvērts, ka "sadursme starp armēņiem un turkiem 13. aprīlī izraisīja nemierus, kuru rezultātā tika izlaupīti tirgi un notika uzbrukumi armēņu kvartāliem". Divas dienas vēlāk tika nogalināti vairāk nekā 2000 armēņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.facinghistorycampus.org/campus/reslib.nsf/a2a27112da97de9b85256f7100617ec7/fce9a8ae241cbce185256f8d006471a0/$FILE/AG%20Chapter%203.pdf|title=Wayback Machine|website=www.facinghistorycampus.org|access-date=2026-04-10}}</ref> Savā 1909. gada augusta ziņojumā par slaktiņu Čārlzs Dutijs-Vailijs apgalvo, ka "armēņu bruņotas revolūcijas teorija tagad kopumā ir diskreditēta gudrāku cilvēku vidū". Dutijs-Vailijs paskaidroja, ka sacelšanās nevar notikt bez zināmas spēku koncentrācijas vai bez jebkādiem centieniem izmantot dažādos pieejamos cietokšņus, un jebkurā gadījumā armēņu skaits būtu pietiekams šādai revolūcijai, taču viņi tādai nebija sagatavoti, bija izkaisīti un bieži neapbruņoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenocide.net/armenocide/ArmGenDE.nsf/$$AllDocs/1909-08-08-GB-001|title=1909-08-08-GB-001|website=www.armenocide.net|access-date=2018-08-23}}</ref> [[Osmaņu impērijas panīkums|Osmaņu impērijas norietā]] armēņi tika vajāti viņu relatīvās bagātības un strīdu ar imperatora [[Džizja|nodokļiem]] [[Millets|milleta sistēmas]] dēļ.<ref name="wealth" /> [[Konja]]s un [[Mersina|Mersīnas]] Lielbritānijas vicekonsula pienākumu izpildītāja ziņojumā majors Čārlzs Dutijs-Vailijs aplūko slaktiņa cēloņus, vainojot turku sabiedrības negatavību pārmaiņām. Tikmēr Stepans Asturjans ir izcēlis citus cēloņus, tai skaitā musulmaņu neapmierinātību ar pieaugošo armēņu kristiešu imigrāciju Adanā, armēņu zemes īpašnieku ieviestās jaunās tehnoloģiskās iekārtas, kas aizstātu daudzus turku amatniekus un strādniekus, un populāro baumu, ka labi pazīstams armēņu zemes īpašnieks tiks kronēts par armēņu Kilikijas karalistes valdnieku.<ref>Stephan H. Astourian (2011), ''"The Silence of the Land: Agrarian Relations, Ethnicity, and Power," in A Question of Genocide: Armenians and Ottoman muslims at the End of the Ottoman Empire'', eds.</ref> == Asinsizliešana == [[Attēls:The_City_of_Adana.svg|thumb|265x265px|Slaktiņa laikā nodedzinātas armēņu kvartāli.]] Gandrīz 4437 armēņu mājokļi tika nodedzināti, kas nozīmēja, ka gandrīz puse pilsētas tika nopostīta, kas savukārt noveda pie incidentu raksturošanas kā "[[Holokausts|holokausta]]".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Charney|first=Israel|title=Encyclopedia of Genocide: A – H., Volume 1|year=1999|pages=47|publisher=Bloomsbury Academic|url=https://books.google.com/books?id=8Q30HcvCVuIC&q=massacres+village+armenian&pg=PA47|isbn=9780874369281}}</ref> Saspīlējums 1909. gada 1. aprīlī izcēlās nemieros, kas drīz vien pārauga organizētā vardarbībā pret [[Adana]]s un vairāku apkārtējo pilsētu armēņu iedzīvotājiem. Līdz 18. aprīlim tika ziņots par vairāk nekā 1000 cilvēku bojāeju tikai Adanā, un papildus nezināms upuru daudzums bija [[Tarsusa|Tarsā]] un [[Iskenderuna|Aleksandretā]].<ref name="apr19">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/mem/archive/pdf?res=F00A15F93A5512738DDDA00994DC405B898CF1D3|title=Constantinople, April 19|work=The New York Times|date=April 19, 1909}}</ref> Tūkstošiem bēgļu piepildīja Amerikas vēstniecību Aleksandretā, un uz tās krastiem tika nosūtīts britu karakuģis; trīs Francijas karakuģi tika nosūtīti uz [[Mersina|Mersinu]], kur situācija bija "bezcerīga", un daudzi Rietumu konsulāti bija pārpildīti ar armēņu bēgļiem.<ref name="apr19" /> Līdzīga vardarbība plosījās arī [[Kahramanmaraša|Marašā]] un Hadžinā, un upuru skaits, pēc aplēsēm, drīz vien pārsniedza 5000.<ref name="fivet">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F60817F93C5512738DDDA80A94DC405B898CF1D3|title=MOSLEM MASSACRES TAKE 5,000 LIVES|work=The New York Times|date=April 21, 1909}}</ref> Rouza Lamberta, amerikāņu misionāre Hadžinā, savā grāmatā rakstīja, cik daudzi meklēja patvērumu misionāru apmetnē.<ref name="Lambert">{{Grāmatas atsauce|last=Lambert|first=Rose|title=Hadjin and the Armenian Massacres|year=1911|publisher=Revell|url=https://archive.org/details/hadjinarmenianma00lamb}}</ref> Tika cerēts, ka britu kreiseris ''HMS Diana'' sniegs "nomierinošu" efektu Aleksandretas ostā, kur joprojām plosījās vardarbība.<ref name="fivet" /> Parādījās ziņojumi, ka impērijas "varas iestādes vai nu ir vienaldzīgas, vai arī piedalās slaktiņā".<ref name="fivet" /> Adanas armēņu kvartāls tika raksturots kā "bagātākais un pārtikušākais"; vardarbība ietvēra mehanizētā aprīkojuma iznīcināšanu. [[Attēls:AdanaMassacreDistricts.JPG|left|thumb|325x325px|Šajā 1911. gada publikācijas lappusē Adanas armēņu kvartāla drupas ir pretstatīta neskartajam turku rajonam netālu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Woods|first=H. Charles|title=The Danger Zone of Europe: Changes and Problems in the Near East|year=1911|page=127|publisher=Little, Brown|location=Boston}}</ref>]] Līdz 20. aprīlim zināma kārtība tika atjaunota, jo nemieri Mersinā bija norimuši, un britu kreiseris ''HMS Swiftsure'' spēja piegādāt Adanai paredzētās preces un zāles.<ref name="Cruisers">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/mem/archive/pdf?res=F30616F93E5A12738DDDAA0A94DC405B898CF1D3|title=Foreign Cruisers at Mersina.|work=The New York Times|date=April 23, 1909}}</ref> Ziņojumā no Hadžinas bija norādīts, ka pilsētā vēl atrodas labi bruņoti armēņi, "kurus aplenkuši musulmaņu cilšu vīri, kuri tikai gaida pietiekamu skaitlisko spēku, lai uzbruktu armēņu uzceltajām improvizētajām aizsardzības vienībām".<ref name="Cruisers" /> Tarsas misijas, kur kārtība bija atjaunota saskaņā ar ieviesto kara stāvokli, piepildīja 8000 bēgļu, un bojāgājušo skaits bija aptuveni 50.<ref name="Cruisers" /> 22. aprīļa vēstījumā no amerikāņu misionāra Hadžinā tika norādīts, ka pilsēta daļēji deg, apkārtējie armēņu īpašumi ir nodeguši un aplenkums ir neizbēgams. Tiek ziņots, ka visi Kirihanas armēņu iedzīvotāji ir "nokauti"; armēņu ciems Dertjola deg un ir ielenkts; Tarsā uzliesmoja jauna asinsizliešana; [[Antiohija|Antiohijā]] tika ziņots par slaktiņiem un Biredžikā par nemieriem.<ref name="hadjin">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/mem/archive/pdf?res=F10616F93E5A12738DDDAA0A94DC405B898CF1D3|title=AMERICAN WOMEN IN PERIL AT HADJIN.|work=The New York Times|date=April 23, 1909}}</ref> Vismaz vienā ziņojumā tika slavēti "Turcijas valdības ierēdņi Mersinā" par to, ka viņi darīja "visu iespējamo, lai apturētu nemierus", lai gan "viņu centienu rezultāts ir bijis ļoti ierobežots".<ref name="hadjin" /> Kamēr Osmaņu varas iestādes centās ierobežot vardarbību, kas vērsta pret impērijas kristiešiem, armēņu iedzīvotāji cerēja uz aizsardzību pie jaunturkiem nākotnē.<ref name="hadjin" /> Amerikāņu misionārs, mācītājs Herberts Adamss Gibonss no [[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtfordas]], kurš atradās Tarsā, bet šajā laikā apmeklēja Adanu, aprakstīja ainu dienās pirms 27. aprīļa:<ref name="daysof">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F50612F63A5512738DDDA10A94DC405B898CF1D3|title=DAYS OF HORROR DESCRIBED; American Missionary an Eyewitness of Murder and Rapine.|work=The New York Times|date=April 28, 1909}}</ref> <blockquote>"Adana ir nožēlojamā stāvoklī. Pilsēta ir izlaupīta un iznīcināta... Nav iespējams novērtēt nogalināto skaitu. Līķi mētājas pa ielām. Piektdien, kad izgāju ārā, man nācās lauzties starp mirušajiem, lai neuzkāptu tiem virsū. Sestdienas rītā pusstundas laikā saskaitīju duci vezumu ar armēņu līķiem, kurus aizveda uz upi un iemet ūdenī... Piektdienas pēcpusdienā 250 tā sauktie turku rezervisti bez virsniekiem sagrāba vilcienu Adanā un piespieda inženieri nogādāt tos Tarsā, kur viņi piedalījās šīs pilsētas armēņu kvartāla, kas ir labākā Tarsas daļa, pilnīgā iznīcināšanā. Viņu laupīšanas darbs bija pamatīgs un ātrs."</blockquote> Osmaņu valdība nosūtīja armiju, lai uzturētu mieru, taču tika apgalvots, ka tā vai nu pieļāva vardarbību, vai arī pati piedalījās tajā. Neparakstīts laikraksta ziņojums 1909. gada 3. maijā liecināja, ka osmaņu karavīri bija ieradušies, taču, šķiet, necentās panākt mieru:<blockquote>"Adanu terorizē 4000 karavīru, kas laupa, apšauda un dedzina. Ārzemnieku īpašumiem netiek izrādīta nekāda cieņa. Abas [[Francija|franču]] skolas ir iznīcinātas, un pastāv bažas, ka amerikāņu skolu, komerciālās un misionāru intereses Adanā ir pilnībā sagrautas. Jaunais gubernators vēl nav iedvesis uzticību. Ir pamats uzskatīt, ka varas iestādes joprojām plāno atļaut visu [[Kristieši|kristiešu]] iznīcināšanu."<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F50712FB3E5D12738DDDAC0894DD405B898CF1D3|title=MASSACRES CONTINUE ADANA TERRORIZED.|work=The New York Times|date=May 5, 1909}}</ref></blockquote> == Sekas == [[Attēls:Adana_massacre_in_Le_Petit_Journal_(1909).jpg|thumb|Adanas slaktiņš uz ''Le Petit Journal'' vāka]] Saskaņā ar oficiālajiem osmaņu datiem Adanas pilsētā kopumā bija 3521 upuri. No tiem 2093 bija armēņi, 782 musulmaņi, 613 [[asīrieši]] un 33 grieķi. Valdības dati ir balstīti uz dzimtsarakstu nodaļas ierakstiem un sarakstiem, ko sastādījuši [[Muhtars|muhtari]] un daži [[mulla]]s. Lielvezīrs Huseins Hilmi Pašā paziņoja, ka slaktiņš bija "politisks, nevis reliģisks jautājums... Pirms armēņu politiskās komitejas sāka organizēties [[Anatolija|Mazāzijā,]] valdīja miers. Es atstāšu jūs spriest par asinsizliešanas cēloni."<ref name="vizier">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F30B14F93A5A15738DDDA80894D0405B898CF1D3|title=THE VIZIER AT CLOSE RANGE.|work=The New York Times|date=August 1, 1909|last=Creelman, James}}</ref> Atzīstot, ka viņa priekšgājējs [[Abdulhamīds II|Abduls Hamids II]] bija pavēlējis "iznīcināt armēņus", viņš pauda pārliecību, ka "nekad vairs nebūs slaktiņa".<ref name="vizier" /> 1909. gada jūlijā jaunturku valdība paziņoja par dažādu valdības un militāro amatpersonu tiesas prāvām par "iesaistītību armēņu slaktiņā".<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Sekojošajās kara tiesas prāvās 124 musulmaņi un septiņi armēņi tika sodīti ar nāvi par iesaistīšanos vardarbībā. Reaģējot uz armēņu slaktiņiem Adanā, jaunturku partija un armēņu [[dašnaki]] 1909. gada septembrī noslēdza vienošanos, kurā tie solīja "strādāt kopā progresa, konstitūcijas un vienotības labā". Abas puses paziņoja, ka baumas par armēņu centieniem panākt neatkarību ir nepatiesas. Unionisti parūpējās, lai valdībās, kas tika izveidotas pēc 1909. gada 6. augusta, būtu klāt armēņu ministrs, kas bija jaunturku vēlme distancēties no Adanas notikumiem. [[Turcija]]s valdība, kā arī daži [[Turki|turku]] rakstnieki un [[Nacionālisms|nacionālisti]] noliedz slaktiņa esamību, apgalvojot, ka 1909. gada aprīļa notikumi patiesībā bija armēņu veiktas "laupīšanas un nāves slepkavības",<ref name="GNA" /> kas bija vērstas pret musulmaņu iedzīvotājiem un "beidzās ar aptuveni 17 000 armēņu un 1850 turku nāvi".<ref name="GNA" /> Citi vēsturnieki apšauba Turcijas apgalvojumu par "armēņu slaktiņu" patiesumu tādēļ, ka, ja agresori būtu bijuši armēņi, būtu nogalināts ievērojami lielāks skaits turku. Pretēji Turcijas oficiālajai nostājai ārvalstu aculiecinieki skaidri norādīja, ka pamatā upuri bija armēņi. [[Lielā porta|"Lieliskā Porta"]] savukārt apgalvoja, ka musulmaņu zaudējumi bija lielāki nekā armēņu zaudējumi, proti, 1900 musulmaņu salīdzinājumā ar 1500 armēņiem.<ref>Kévorkian, "The Cilician Massacres, April 1909," pp. 351—53.</ref> Citu osmaņu komisiju veidoja Faiks Bejs, Mosdidžans Efendi un [[Mersina]]s gubernators Esads Raufs Bejs. Izmantojot vietējos reģistrus, viņi aprēķināja mirušo skaitu kā vismaz 4196 nemusulmaņus un 1487 musulmaņus, tostarp žandarmus un karavīrus,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dündar|first=Fuat|title=Crime of numbers: The Role of Statistics in the Armenian Question (1878–1918)|year=2010|publisher=Transaction Publishers|isbn=978-1-4128-4341-6|page=144}}</ref> un, ņemot vērā nereģistrētos un viesstrādniekus, ieskaitot musulmaņus, ierosināja kopējo skaitli 15 000.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dündar|first=Fuat|title=Crime of numbers: The Role of Statistics in the Armenian Question (1878–1918)|year=2010|publisher=Transaction Publishers|isbn=978-1-4128-4341-6|page=145}}</ref> [[Attēls:AdanaMinaret1909.jpg|thumb|200x200px|Ielas drupas Adanas kristiešu rajonā. Osmaņu valdības spēki apšaudīja kristiešus no minareta centrā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Mikaberidze|first=Alexander|title=Atrocities, Massacres, and War Crimes: An Encyclopedia|date=2013|pages=2|quote=Ruins of a street in the Christian section of Adana, Turkey, following the Adana Massacre in April, 1909. Ottoman government forces, under the leadership of the Young Turks, fired upon Christian residents from the minaret at center. (Library of Congress)}}</ref>]] Osmaņu varas iestādes noliedza atbildību par divu amerikāņu misionāru nošaušanu Adanas pilsētā, tā vietā norādot, ka armēņi nogalinājuši protestantu misionārus D.&amp;nbsp;M. Rodžersu un Henriju Maureru, kamēr viņi "palīdzēja dzēst ugunsgrēku turku atraitnes mājā".<ref name="fivet" /> Osmaņu stāstīto par slepkavībām vēlāk apstrīdēja aculiecinieks, amerikāņu priesteris Stīvens Troubridžs no [[Bruklina]]s.<ref name="Brooklyn">{{Ziņu atsauce|url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F70A15F63F5D12738DDDAB0894DD405B898CF1D3|title=BROOKLYN MAN SAW MISSIONARIES SHOT.|work=The New York Times|date=May 2, 1909}}</ref> Troubridžs norādīja, ka vīriešus nogalināja "musulmaņi", kad viņi mēģināja dzēst ugunsgrēku, kas draudēja iznīcināt viņu misiju.<ref name="Brooklyn" /> Misionāri grautiņa laikā atradās iesprostoti savā skolā. Kā stāsta Elizabete S. Veba, misionāre, kas strādāja skolā: "Tā bija briesmīga situācija — sievietes un meitenes ēkā praktiski vienas pašas, ārpusē — slepkavniecisks, asinskārs pūlis ar nazi un lodēm priekš armēņiem un lāpām priekš viņu mājām."<ref name="woman">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1909/05/03/archives/woman-describes-riot-at-adana-tells-of-peril-of-women-and-girls-in.html?sq=Adana+Armenians+Minaret&scp=1&st=p|title=WOMAN DESCRIBES RIOT AT ADANA.|work=The New York Times|date=May 3, 1909}}</ref> Britu kara korespondents Frensiss Makkals gadu vēlāk savā grāmatā par Osmaņu sultānu Abdulu Hamīdu II rakstīja, ka 20 000 armēņu Adanā ir tikuši "slepkavoti tik neaprakstāmas nežēlības apstākļos, ka visa pasaule bija šokēta".<ref name="The Fall of Abd-ul-Hamid">{{Grāmatas atsauce|last=McCullagh|first=Francis|title=The Fall of Abd-ul-Hamid|url=https://archive.org/details/fallofabdulhamid00mccuuoft|date=1910|publisher=Methuen & Co. Ltd.|location=London|page=[https://archive.org/details/fallofabdulhamid00mccuuoft/page/138 138]}}</ref> Daudzos avotos ir minēts, ka Lielbritānijas vicekonsuls Čārlzs Dutijs-Vailijs, riskējot ar savu dzīvību, dedzīgi strādājis, lai apturētu slaktiņus. Ugunsgrēka laikā viņš tika sašauts rokā<ref name="woman" /> Pēc slaktiņiem tika uzcelti trīs bērnunami: Adanā, Hadžinā un Dertjolā. Adanā izmitināja aptuveni 500 bāreņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birikimdergisi.com/guncel-yazilar/299/2009-emirgan-indan-1909-adana-sina-sis-e-darson-a-hacin-e-bakmak#.VpEilqY05pk|title=2009 Emirgan'ından 1909 Adana'sına: Sis'e, Darson'a, Haçin'e Bakmak - Aslı Odman}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Adanas ils]] [[Kategorija:Genocīds]] c834taaizqgu7ws4pjcsjo6zwiy87dm Diskusija:Adanas slaktiņš 1 628767 4452802 2026-04-10T21:15:33Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Vēsture |tēma2 = Cilvēktiesības |valsts = Rietumarmēņu valoda |valsts2 = Turcija }} 4452802 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Vēsture |tēma2 = Cilvēktiesības |valsts = Rietumarmēņu valoda |valsts2 = Turcija }} q1lk6nl6eb75lnotaakmo9r4ltn2pzv 4452845 4452802 2026-04-11T04:30:37Z Treisijs 347 4452845 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Vēsture |tēma2 = Cilvēktiesības |valsts = rietumarmēņu valoda |valsts2 = Turcija }} kopl7o7k1l7iji7puy4ffm8olyu3856 Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 628768 4452809 2026-04-10T21:52:21Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Ungārija]] | karogs = Flag of Hungary.svg | parraiditajs = [[MTVA]] | nac atlase = | pied reizes = 17 (14 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 4. vieta: [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eu... 4452809 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Ungārija]] | karogs = Flag of Hungary.svg | parraiditajs = [[MTVA]] | nac atlase = | pied reizes = 17 (14 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 4. vieta: [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/hungary] }} '''[[Ungārija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 17 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Frīderika Baijere]] ar dziesmu ''Kinek mondjam el vétkeimet?''. Šajā gadā arī Ungārija uzrādīja savu augstāko rezultātu konkursā (4. vieta). Kaut arī Ungārija pirmo reizi Eirovīzijas konkursā piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]. gada konkursā, tā nekvalificējās konkursa finālšovam. Kopš 2020. gada Ungārija nepiedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā. == Ungārija pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Andrea Szulaka]] |''Árva reggel'' |[[Ungāru valoda|Ungāru]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 6. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Frīderika Baijere]] |''Kinek mondjam el vétkeimet?'' |Ungāru |align="center" | 4. |align="center" | 122 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Čaba Szigeti]] |''Új név egy régi ház falán'' |Ungāru |align="center" | 22. |align="center" | 3 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Gjons Delhusa]] |''Fortuna'' |Ungāru | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 23. |align="center" | 26 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[V.I.P]]'' |''Miért kell, hogy elmenj?'' |Ungāru |align="center" | 12. |align="center" | 39 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |''[[Charlie (ungāru dziedātājs)|Charlie]]'' |''A holnap már nem lesz szomorú'' |Ungāru |align="center" | 23. |align="center" | 4 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās no [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] līdz [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada]] konkursam}} |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[NOX (grupa)|NOX]]'' |''Forogj, világ!'' |Ungāru |align="center" | 12. |align="center" | 97 |align="center" | 5. |align="center" | 167 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Magdi Rūsa]] |''Unsubstantial Blues'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |align="center" | 9. |align="center" | 128 |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 224 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Csézy]]'' |''Candlelight'' |Angļu,<br />Ungāru | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" bgcolor="#FE8080" | 19. |align="center" bgcolor="#FE8080" | 6 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Zoli Ādoks]] |''Dance With Me'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 16 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Kati Volfa]] |''What About My Dreams?'' |Angļu,<br />Ungāru |align="center" | 22. |align="center" | 53 |align="center" | 7. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |''[[Compact Disco]]'' |''Sound of Our Hearts'' |Angļu |align="center" | 24. |align="center" | 19 |align="center" | 10. |align="center" | 52 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[ByeAlex]]'' |''Kedvesem (Zoohacker Remix)'' |Ungāru,<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]] |align="center" | 10. |align="center" | 84 |align="center" | 8. |align="center" | 66 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Kalajs-Saunders]] |''Running'' |Angļu |align="center" | 5. |align="center" | 143 |align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. |align="center" bgcolor="#cc9966" | 127 |- |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Boggie]]'' |''Wars for Nothing'' |Angļu |align="center" | 20. |align="center" | 19 |align="center" | 8. |align="center" | 67 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Freddie]]'' |''Pioneer'' |Angļu |align="center" | 19. |align="center" | 108 |align="center" | 4. |align="center" | 197 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |Ungāru,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |align="center" | 8. |align="center" | 200. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 6. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 174. |- |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |Ungāru |align="center" | 21. |align="center" | 93 |align="center" | 10. |align="center" | 111 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |Joci Pāpai |''Az én apám'' |Ungāru |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 97 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] gada konkursa}} |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Ungārijas mūzika]] 8tkrmb4ynrdnjllh13vwr0e6pl41s61 4452896 4452809 2026-04-11T05:51:20Z Papuass 88 4452896 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Ungārija]] | karogs = Flag of Hungary.svg | parraiditajs = [[MTVA]] | nac atlase = | pied reizes = 17 (14 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 4. vieta: [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/hungary] }} '''[[Ungārija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 17 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Frīderika Baijere]] ar dziesmu ''Kinek mondjam el vétkeimet?''. Šajā gadā arī Ungārija uzrādīja savu augstāko rezultātu konkursā (4. vieta). Kaut arī Ungārija pirmo reizi Eirovīzijas konkursā piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]. gada konkursā, tā nekvalificējās konkursa finālšovam. Kopš 2020. gada Ungārija nepiedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā. == Ungārijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Andrea Szulaka]] |''Árva reggel'' |[[Ungāru valoda|Ungāru]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 6. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Frīderika Baijere]] |''Kinek mondjam el vétkeimet?'' |Ungāru |align="center" | 4. |align="center" | 122 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Čaba Szigeti]] |''Új név egy régi ház falán'' |Ungāru |align="center" | 22. |align="center" | 3 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Gjons Delhusa]] |''Fortuna'' |Ungāru | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 23. |align="center" | 26 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[V.I.P]]'' |''Miért kell, hogy elmenj?'' |Ungāru |align="center" | 12. |align="center" | 39 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |''[[Charlie (ungāru dziedātājs)|Charlie]]'' |''A holnap már nem lesz szomorú'' |Ungāru |align="center" | 23. |align="center" | 4 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās no [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] līdz [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada]] konkursam}} |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[NOX (grupa)|NOX]]'' |''Forogj, világ!'' |Ungāru |align="center" | 12. |align="center" | 97 |align="center" | 5. |align="center" | 167 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Magdi Rūsa]] |''Unsubstantial Blues'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |align="center" | 9. |align="center" | 128 |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 224 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Csézy]]'' |''Candlelight'' |Angļu,<br />Ungāru | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" bgcolor="#FE8080" | 19. |align="center" bgcolor="#FE8080" | 6 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Zoli Ādoks]] |''Dance With Me'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 16 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Kati Volfa]] |''What About My Dreams?'' |Angļu,<br />Ungāru |align="center" | 22. |align="center" | 53 |align="center" | 7. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |''[[Compact Disco]]'' |''Sound of Our Hearts'' |Angļu |align="center" | 24. |align="center" | 19 |align="center" | 10. |align="center" | 52 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[ByeAlex]]'' |''Kedvesem (Zoohacker Remix)'' |Ungāru,<br />[[Zviedru valoda|Zviedru]] |align="center" | 10. |align="center" | 84 |align="center" | 8. |align="center" | 66 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Kalajs-Saunders]] |''Running'' |Angļu |align="center" | 5. |align="center" | 143 |align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. |align="center" bgcolor="#cc9966" | 127 |- |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Boggie]]'' |''Wars for Nothing'' |Angļu |align="center" | 20. |align="center" | 19 |align="center" | 8. |align="center" | 67 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Freddie]]'' |''Pioneer'' |Angļu |align="center" | 19. |align="center" | 108 |align="center" | 4. |align="center" | 197 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |Ungāru,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |align="center" | 8. |align="center" | 200. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 6. |align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 174. |- |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |Ungāru |align="center" | 21. |align="center" | 93 |align="center" | 10. |align="center" | 111 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |Joci Pāpai |''Az én apám'' |Ungāru |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 97 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] gada konkursa}} |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Ungārijas mūzika]] 7w7mp6klzinwswo4puyvpsi0jl5ix1s Diskusija:Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā 1 628769 4452810 2026-04-10T21:56:06Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Ungārija }} 4452810 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Ungārija }} hkms3swut1h90pgnk5uc64qaphytejf Dalībnieka diskusija:KX675 3 628770 4452811 2026-04-10T21:57:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452811 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KX675}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 00.57 (EEST) h8uvu4cf2akq9qw59wdtna6x92igpzc Dalībnieka diskusija:Thorgal1718 3 628771 4452825 2026-04-11T00:55:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452825 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Thorgal1718}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 03.55 (EEST) 534pnbvld2gl8a5d19la109p9p5no6v Dalībnieka diskusija:Listsvishney5 3 628772 4452829 2026-04-11T02:26:57Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452829 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Listsvishney5}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 05.26 (EEST) nbii59w6aw9wbnnow4swjj9vp7mgkud Dalībnieka diskusija:蚯蚓 3 628773 4452835 2026-04-11T03:22:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452835 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=蚯蚓}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 06.22 (EEST) a5yd8z9veaikn2ejujp0wn9qe4yikss Evelyn McHale 0 628774 4452840 2026-04-11T04:21:16Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Evelīna Makheila]] 4452840 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Evelīna Makheila]] rm08s25d4k8vd8x145fe0oinii5mg0g Makheila 0 628775 4452841 2026-04-11T04:21:32Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Evelīna Makheila]] 4452841 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Evelīna Makheila]] rm08s25d4k8vd8x145fe0oinii5mg0g Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda 14 628776 4452846 2026-04-11T04:30:47Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|rietumarmēņu valoda]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — rietumarmēņu valoda]] 4452846 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|rietumarmēņu valoda]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — rietumarmēņu valoda]] r3wcsdmxthz9f1oe1aw9est6unhs9vb Hanna Sturm 0 628777 4452848 2026-04-11T04:31:41Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Hanna Šturma]] 4452848 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hanna Šturma]] 8gq5di6jq3k5i0tj9658oraak8f3auy Jongbluds 0 628778 4452851 2026-04-11T04:36:34Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jans Jongbluds]] 4452851 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jans Jongbluds]] 8oc56mki72nz9yw565gi1evuvf1m2r7 April Grace 0 628779 4452859 2026-04-11T04:41:37Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Eiprila Greisa]] 4452859 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eiprila Greisa]] szw2lcopwi0bupycdlln1fkkqjzo6ax Greisa 0 628780 4452861 2026-04-11T04:44:36Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Greisa]] uz [[Greisa (pilsēta)]]: vairākas...... 4452861 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Greisa (pilsēta)]] n5mzqk2r40p7lopjkw0o7n0jiijgplf 4452867 4452861 2026-04-11T04:50:21Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana..... 4452867 wikitext text/x-wiki '''Greisa''' var būt: * [[Greisa (pilsēta)|Greisa]] (''Grays'') — pilsēta Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā; * [[Greisa (uzvārds)|Greisa]] (''Grace'') — uzvārds sieviešu dzimtē. {{nozīmju atdalīšana}} dc96m086fdy8ab250ba5fwi9fv6r5zg Greisa (uzvārds) 0 628781 4452869 2026-04-11T04:56:55Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4452869 wikitext text/x-wiki '''Greisa''' ({{val|en|Grace}}) ir [[angļu valoda|angļu]], [[skotu valoda|skotu]] un [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]] un [[priekšvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Eiprila Greisa]] (''April Grace''; 1963) — amerikāņu aktrise; * [[Megija Greisa]] (''Maggie Grace''; 1983) — amerikāņu aktrise. == Skatīt arī == * [[Greiss]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 4ixtcjnzf219yl3af1052dcbuoua1k4 Josh Holloway 0 628782 4452874 2026-04-11T05:08:12Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džošs Holovejs]] 4452874 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džošs Holovejs]] itx0ul5rm4gu6rb32ny24m5pbhxrpt5 Kuktišķes 0 628783 4452897 2026-04-11T05:52:06Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuktišķes | official_name = ''Kuktiškės'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kuktiškės, Lithuania - panoramio (33).jpg | image_caption = Kuktišķu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Utena... 4452897 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuktišķes | official_name = ''Kuktiškės'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kuktiškės, Lithuania - panoramio (33).jpg | image_caption = Kuktišķu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Utenas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kuktišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 4.72 | population_total = 391 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 23 | lats = 35 | latNS = N | longd = 25 | longm = 40 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = 160 | website = }} '''Kuktišķes''' ({{val|lt|Kuktiškės}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Kuksas upes krastā, 14 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Utena]]s. == Vēsture == Kuktišķes vēstures avotos pirmo reizi minētas 1387. gadā, kad Lietuvas dižkunigaitis [[Jagailis]] tās dāvināja jaundibinātajai Viļņas bīskapijai. 16. gadsimtā Kuktišķes kļuva par nozīmīgu vietējo tirdzniecības centru. Muiža minēta no 16. gadsimta, bet pirmā baznīca uzcelta 1604. gadā. Miests piederēja bīskapiem līdz pat 1841. gadam, kad [[Krievijas impērija]]s vara sekularizēja baznīcas īpašumus. Miests vairākkārt cieta no mēra epidēmijām un ugunsgrēkiem, taču vienmēr tika atjaunots. 1901. gadā tika atvērta dzelzceļa stacija līnijā [[Panevēža]]—[[Švenčonēļi]]. Padomju periodā Kuktišķes bija kolhoza centrālais ciemats. 2002. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kuktišķu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1891. gadā. Tā ir monumentāla tautas arhitektūras celtne ar neogotikas un klasicisma elementiem, kas izceļas ar savu mērogu koka apbūves kontekstā. * Kuktišķu dzelzceļa stacija: atrodas netālu no miesta pie dzelzceļa līnijas Panevēža—Švenčionēļi; vēsturiska stacijas ēka, kas celta 19. gadsimta beigās. * Vēsturiskais miesta plānojums: miests saglabājis radiālo ielu tīklu, kas raksturīgs vēsturiskajiem Lietuvas apvidus centriem. * Piemineklis Lietuvas neatkarībai: veltīts 1918. gada valstiskuma atjaunošanai un brīvības cīnītājiem. == Sabiedrība == Miestā darbojas Kuktišķu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Kuktišķes ir nozīmīgs Utenas rajona dienvidaustrumu daļas sabiedriskās dzīves centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējai kopienai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Kuktiškės}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.utena.lt/ Utenas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Utenas rajona pašvaldība]] gqlzikins66e9istz77uvnw3uwbv7nl Kuktiškės 0 628784 4452898 2026-04-11T05:53:18Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kuktišķes]] 4452898 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kuktišķes]] 69pykrvu7hh73k3qcmoays0cot96qnr Raudone 0 628785 4452900 2026-04-11T06:12:20Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raudone | official_name = ''Raudonė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Raudone123.jpg | image_caption = Raudones panorāma no pils torņa | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pa... 4452900 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raudone | official_name = ''Raudonė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Raudone123.jpg | image_caption = Raudones panorāma no pils torņa | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Raudones seņūnija]] | area_total_km2 = 3.26 | population_total = 391 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N | longd = 23 | longm = 07 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = 45 | website = }} '''Raudone''' ({{val|lt|Raudonė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Nemuna]]s labajā krastā pie Raudones upes ietekas, 28 kilometrus uz austrumiem no [[Jurbarka]]s, pie vēsturiskā Panemunes ceļa. == Vēsture == Raudone vēstures avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimtā. Miesta nosaukums cēlies no Raudones upītes, kas šeit ietek Nemunā. Apmetnes attīstība ir cieši saistīta ar Raudones muižu, ko 16. gadsimta beigās sāka būvēt prūšu tirgotājs Hieronīms Krišpins-Kiršenšteins. 19. gadsimtā muiža nonāca Krievijas kņazu Zubovu, vēlāk Sofijas fon Pīrhas (dzimusi kņaziene Zubova) īpašumā, kura pili pārbūvēja neogotikas stilā. Raudone vēsturiski bijusi stratēģisks punkts pie Nemunas, kas kalpoja gan kā tirdzniecības ceļš, gan kā aizsardzības līnija. 1998. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Raudones pils: 16. gadsimta beigu renesanses stila pils, kas 19. gadsimtā ieguvusi neogotikas iezīmes. Pils galvenais akcents ir 33,5 metrus augstais apaļais tornis, no kura paveras plašs skats uz Nemunas ieleju. * Raudones pils parks: plašs ainavu parks ar dīķiem un vēsturiskām alejām. Parkā atrodas leģendārais "Gedimina ozols", zem kura, saskaņā ar teiku, pusdienojis dižkunigaitis [[Gedimins]] pirms savas pēdējās kaujas. * Raudones Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca: miesta katoļu dievnams, kas papildina apdzīvotās vietas garīgo un arhitektonisko vidi. * Panemunes reģionālā parka takas: miests ir nozīmīgs dabas tūrisma punkts Nemunas krastā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Raudones pamatskola, bibliotēka, pasts, medicīnas centrs un kultūras nams. Raudone ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Lietuvā, pateicoties tās atrašanās vietai Panemunes piļu maršrutā. Saimnieciski miests mūsdienās ir orientēts uz tūrismu, kultūras mantojuma saglabāšanu un pakalpojumu sniegšanu ceļotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Raudonė}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.jurbarkas.lt/ Jurbarkas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Jurbarkas rajona pašvaldība]] optc52psusykc14adl4rh2vj56j6u90 Raudonė 0 628786 4452901 2026-04-11T06:13:07Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Raudone]] 4452901 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Raudone]] bxxc54vw408rp2ztox8bhnf7k9j31v9 Raudone (miests) 0 628787 4452902 2026-04-11T06:13:22Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Raudone]] 4452902 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Raudone]] bxxc54vw408rp2ztox8bhnf7k9j31v9 Judrēni 0 628790 4452908 2026-04-11T07:10:52Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Judrēni | official_name = ''Judrėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Judrėnai, bažnyčia.JPG | image_caption = Judrēnu Sv. Antana no Padujas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Klaipēdas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | su... 4452908 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Judrēni | official_name = ''Judrėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Judrėnai, bažnyčia.JPG | image_caption = Judrēnu Sv. Antana no Padujas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Klaipēdas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Judrēnu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.42 | population_total = 388 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 35 | lats = 06 | latNS = N | longd = 21 | longm = 48 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 95 | website = }} '''Judrēni''' ({{val|lt|Judrėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība|Klaipēdas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Judres upes krastā, 33 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Gargždi]]em. == Vēsture == Judrēnu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēti 1561. gadā, bet miests — 16. gadsimta beigās. Miesta nosaukums cēlies no Judres upes, kuras krastos apmetne izveidojusies. 1780. gadā Judrēniem tika piešķirta privilēģija rīkot tirgus, kas veicināja miesta izaugsmi par vietēju amatniecības un tirdzniecības centru. Vēsturiski miests bija saistīts ar Judrēnu muižu. 18. gadsimta otrajā pusē šeit tika uzcelta baznīca. Padomju periodā Judrēni bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Miesta ģerbonis tika apstiprināts 2011. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Judrēnu Sv. Antana Padujieša baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1780. gadā. Tā ir vērtīgs koka tautas arhitektūras piemineklis ar baroka iezīmēm un saglabātu vēsturisko interjeru. * [[Stepons Darjus|Stepona Darjus]] dzimtā sēta un muzejs: atrodas 2 km no miesta, Darjus ciemā. Muzejs veltīts leģendārajam lidotājam, kurš 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veica pārlidojumu pāri Atlantijas okeānam. * Judrēnu skulptūru parks: izveidots par godu Steponam Darjum, tajā apskatāmi dažādi koktēlniecības darbi. * Vēsturiskā miesta apbūve: miesta centrā saglabājušies atsevišķi [[Žemaitija]]s reģionam raksturīgi koka apbūves elementi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Judrēnu Stepona Darjus pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Judrēni ir nozīmīgs Klaipēdas rajona dienvidaustrumu daļas sabiedriskās dzīves centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un kultūras tūrismu. Katru gadu šeit tiek rīkoti aviācijas svētki un piemiņas pasākumi, godinot Lietuvas aviācijas vēsturi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Judrėnai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.klaipedos-r.lt/ Klaipēdas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Klaipēdas rajona pašvaldība]] mqdu3dpm8gv0klhb8ds0s7dye9fpvz3 4452912 4452908 2026-04-11T07:21:04Z Kikos 3705 /* Arhitektūra un apskates objekti */ 4452912 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Judrēni | official_name = ''Judrėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Judrėnai, bažnyčia.JPG | image_caption = Judrēnu Sv. Antana no Padujas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Klaipēdas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Judrēnu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.42 | population_total = 388 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 35 | lats = 06 | latNS = N | longd = 21 | longm = 48 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 95 | website = }} '''Judrēni''' ({{val|lt|Judrėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība|Klaipēdas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Judres upes krastā, 33 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Gargždi]]em. == Vēsture == Judrēnu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēti 1561. gadā, bet miests — 16. gadsimta beigās. Miesta nosaukums cēlies no Judres upes, kuras krastos apmetne izveidojusies. 1780. gadā Judrēniem tika piešķirta privilēģija rīkot tirgus, kas veicināja miesta izaugsmi par vietēju amatniecības un tirdzniecības centru. Vēsturiski miests bija saistīts ar Judrēnu muižu. 18. gadsimta otrajā pusē šeit tika uzcelta baznīca. Padomju periodā Judrēni bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Miesta ģerbonis tika apstiprināts 2011. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Judrēnu Sv. Antana Padujieša baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1780. gadā. Tā ir vērtīgs koka tautas arhitektūras piemineklis ar baroka iezīmēm un saglabātu vēsturisko interjeru. * [[Stepons Darus|Stepona Darus]] dzimtā sēta un muzejs: atrodas 2 km no miesta, Darjus ciemā. Muzejs veltīts leģendārajam lidotājam, kurš 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veica pārlidojumu pāri Atlantijas okeānam. * Judrēnu skulptūru parks: izveidots par godu Steponam Darum, tajā apskatāmi dažādi koktēlniecības darbi. * Vēsturiskā miesta apbūve: miesta centrā saglabājušies atsevišķi [[Žemaitija]]s reģionam raksturīgi koka apbūves elementi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Judrēnu Stepona Darjus pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Judrēni ir nozīmīgs Klaipēdas rajona dienvidaustrumu daļas sabiedriskās dzīves centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un kultūras tūrismu. Katru gadu šeit tiek rīkoti aviācijas svētki un piemiņas pasākumi, godinot Lietuvas aviācijas vēsturi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Judrėnai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.klaipedos-r.lt/ Klaipēdas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Klaipēdas rajona pašvaldība]] 7bvkbg1n3yborymjih4gxr08k51fm2v 4452913 4452912 2026-04-11T07:22:54Z Kikos 3705 /* Arhitektūra un apskates objekti */ 4452913 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Judrēni | official_name = ''Judrėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Judrėnai, bažnyčia.JPG | image_caption = Judrēnu Sv. Antana no Padujas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Klaipēdas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Judrēnu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.42 | population_total = 388 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 35 | lats = 06 | latNS = N | longd = 21 | longm = 48 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 95 | website = }} '''Judrēni''' ({{val|lt|Judrėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība|Klaipēdas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Judres upes krastā, 33 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Gargždi]]em. == Vēsture == Judrēnu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēti 1561. gadā, bet miests — 16. gadsimta beigās. Miesta nosaukums cēlies no Judres upes, kuras krastos apmetne izveidojusies. 1780. gadā Judrēniem tika piešķirta privilēģija rīkot tirgus, kas veicināja miesta izaugsmi par vietēju amatniecības un tirdzniecības centru. Vēsturiski miests bija saistīts ar Judrēnu muižu. 18. gadsimta otrajā pusē šeit tika uzcelta baznīca. Padomju periodā Judrēni bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Miesta ģerbonis tika apstiprināts 2011. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Judrēnu Sv. Antana Padujieša baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1780. gadā. Tā ir vērtīgs koka tautas arhitektūras piemineklis ar baroka iezīmēm un saglabātu vēsturisko interjeru. * [[Stepons Darus|Stepona Darus]] dzimtā sēta un muzejs: atrodas 2 km no miesta, Darus ciemā. Muzejs veltīts leģendārajam lidotājam, kurš 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veica pārlidojumu pāri Atlantijas okeānam. * Judrēnu skulptūru parks: izveidots par godu Steponam Darum, tajā apskatāmi dažādi koktēlniecības darbi. * Vēsturiskā miesta apbūve: miesta centrā saglabājušies atsevišķi [[Žemaitija]]s reģionam raksturīgi koka apbūves elementi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Judrēnu Stepona Darjus pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Judrēni ir nozīmīgs Klaipēdas rajona dienvidaustrumu daļas sabiedriskās dzīves centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un kultūras tūrismu. Katru gadu šeit tiek rīkoti aviācijas svētki un piemiņas pasākumi, godinot Lietuvas aviācijas vēsturi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Judrėnai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.klaipedos-r.lt/ Klaipēdas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Klaipēdas rajona pašvaldība]] netonza3tevorru1bjw912bwfcwvy5l Judrėnai 0 628791 4452909 2026-04-11T07:11:33Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Judrēni]] 4452909 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Judrēni]] 0mi848yj33nc5n94tx54wsqpimojdai Judrēni (miests) 0 628792 4452910 2026-04-11T07:12:02Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Judrēni]] 4452910 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Judrēni]] 0mi848yj33nc5n94tx54wsqpimojdai Stepons Darus 0 628793 4452915 2026-04-11T07:37:29Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Stepons Darus | vārds_orig = Steponas Darius | attēls = S.Darius.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Judrēni|Judrēnu pagasts]], {{Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = pie [[Pščelnika|Kūdamma]... 4452915 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Stepons Darus | vārds_orig = Steponas Darius | attēls = S.Darius.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Judrēni|Judrēnu pagasts]], {{Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = pie [[Pščelnika|Kūdamma]]s, {{Vācija}} (tagad {{POL}}) | dzīvesbiedrs = | bērni = Nijole Darūte-Maštariene }} '''Stepons Darus''' ({{val|lt|Steponas Darius}}; dzimis {{dat|1896|1|8|L}} [[Judrēni|Judrēnu pagastā]], miris {{dat|1933|7|17|L}} pie Kūdammas) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[aviators]], [[karavīrs]] un sporta entuziasts. Viņš ir pazīstams ar mēģinājumu 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veikt nepārtrauktu lidojumu no [[Ņujorka|Ņujorkas]] uz [[Kauņa|Kauņu]] ar lidmašīnu ''[[Lituanica]]''. Dzimis kā Stepons Jucevičs Darus ciemā pie [[Judrēni]]em, 1907. gadā viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja ASV armijā, piedalījās kaujās [[Francija|Francijā]], kur tika ievainots un apbalvots ar [[Purpura sirds|Purpura sirdi]]. 1920. gadā atgriezās Lietuvā un iestājās Lietuvas armijā, kur kļuva par militāro pilotu. == Sabiedriskā un sporta darbība == Darjuss bija viens no Lietuvas sporta sistēmas pamatlicējiem. Viņš nodibināja Lietuvas Fiziskās audzināšanas savienību, bija viens no galvenajiem Lietuvas basketbola, futbola un beisbola popularizētājiem. 1922. gadā viņš spēlēja pirmajā oficiālajā Lietuvas basketbola spēlē un vadīja Lietuvas delegāciju [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. 1927. gadā Darjuss atgriezās ASV, kur strādāja civilajā aviācijā un sāka plānot pārlidojumu pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], lai popularizētu Lietuvas vārdu pasaulē un sasniegtu tā laika lidojuma distances rekordus. == Lidojums ar ''Lituanica'' == 1932. gadā Darjuss kopā ar otru lietuviešu izcelsmes pilotu Stasi Ģirēnu iegādājās lidmašīnu ''Bellanca CH-300 Pacemaker'', ko nosauca par ''[[Lituanica]]''. Ar tautiešu ziedojumu palīdzību lidmašīna tika pārbūvēta tālākam lidojumam. Lidojums sākās {{dat|1933|7|15|L}} no Floida Beneta lidlauka Ņujorkā. Viņi sekmīgi šķērsoja okeānu, tomēr {{dat|1933|7|17|L}} pulksten 0:36 (pēc Berlīnes laika) lidmašīna avarēja mežā pie Kūdammas (toreiz Vācijā), tikai aptuveni 650 kilometru attālumā no mērķa — Kauņas. Abi piloti gāja bojā. Neskatoties uz avāriju, lidojums kļuva par otru garāko nepārtraukto lidojumu aviācijas vēsturē tajā laikā (veikti 6411 km 37 stundās un 11 minūtēs). == Piemiņa == Stepons Darjuss un Stasis Ģirēns Lietuvā tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Viņu portreti rotāja 10 litu banknoti. Darjusa vārdā nosaukti: * [[Darusa un Ģirēna stadions]] Kauņā. * Daudzas ielas Lietuvas pilsētās. * Skolas, tostarp viņa dzimtajā pusē Judrēnos. * Lidmašīnas ''Lituanica'' atlūzas un pilotu personīgās lietas glabājas [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vītauta Dižā kara muzejā]] Kauņā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.muziejai.lt/muziejus.en.asp?Db_kodas=21&Menu_kodas=455 Stepona Darjusa dzimtā sēta-muzejs] * [https://www.vle.lt/straipsnis/steponas-darius/ Steponas Darius — Visuotinė lietuvių enciklopedija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Darus, Stepons}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušiei]] [[Kategorija:Lietuvas lidotāji]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] 43q7brmofz2yiyfs8xe05rc5x9jrorl 4452916 4452915 2026-04-11T07:37:49Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:1933. gadā mirušiei]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452916 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Stepons Darus | vārds_orig = Steponas Darius | attēls = S.Darius.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Judrēni|Judrēnu pagasts]], {{Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = pie [[Pščelnika|Kūdamma]]s, {{Vācija}} (tagad {{POL}}) | dzīvesbiedrs = | bērni = Nijole Darūte-Maštariene }} '''Stepons Darus''' ({{val|lt|Steponas Darius}}; dzimis {{dat|1896|1|8|L}} [[Judrēni|Judrēnu pagastā]], miris {{dat|1933|7|17|L}} pie Kūdammas) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[aviators]], [[karavīrs]] un sporta entuziasts. Viņš ir pazīstams ar mēģinājumu 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veikt nepārtrauktu lidojumu no [[Ņujorka|Ņujorkas]] uz [[Kauņa|Kauņu]] ar lidmašīnu ''[[Lituanica]]''. Dzimis kā Stepons Jucevičs Darus ciemā pie [[Judrēni]]em, 1907. gadā viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja ASV armijā, piedalījās kaujās [[Francija|Francijā]], kur tika ievainots un apbalvots ar [[Purpura sirds|Purpura sirdi]]. 1920. gadā atgriezās Lietuvā un iestājās Lietuvas armijā, kur kļuva par militāro pilotu. == Sabiedriskā un sporta darbība == Darjuss bija viens no Lietuvas sporta sistēmas pamatlicējiem. Viņš nodibināja Lietuvas Fiziskās audzināšanas savienību, bija viens no galvenajiem Lietuvas basketbola, futbola un beisbola popularizētājiem. 1922. gadā viņš spēlēja pirmajā oficiālajā Lietuvas basketbola spēlē un vadīja Lietuvas delegāciju [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. 1927. gadā Darjuss atgriezās ASV, kur strādāja civilajā aviācijā un sāka plānot pārlidojumu pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], lai popularizētu Lietuvas vārdu pasaulē un sasniegtu tā laika lidojuma distances rekordus. == Lidojums ar ''Lituanica'' == 1932. gadā Darjuss kopā ar otru lietuviešu izcelsmes pilotu Stasi Ģirēnu iegādājās lidmašīnu ''Bellanca CH-300 Pacemaker'', ko nosauca par ''[[Lituanica]]''. Ar tautiešu ziedojumu palīdzību lidmašīna tika pārbūvēta tālākam lidojumam. Lidojums sākās {{dat|1933|7|15|L}} no Floida Beneta lidlauka Ņujorkā. Viņi sekmīgi šķērsoja okeānu, tomēr {{dat|1933|7|17|L}} pulksten 0:36 (pēc Berlīnes laika) lidmašīna avarēja mežā pie Kūdammas (toreiz Vācijā), tikai aptuveni 650 kilometru attālumā no mērķa — Kauņas. Abi piloti gāja bojā. Neskatoties uz avāriju, lidojums kļuva par otru garāko nepārtraukto lidojumu aviācijas vēsturē tajā laikā (veikti 6411 km 37 stundās un 11 minūtēs). == Piemiņa == Stepons Darjuss un Stasis Ģirēns Lietuvā tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Viņu portreti rotāja 10 litu banknoti. Darjusa vārdā nosaukti: * [[Darusa un Ģirēna stadions]] Kauņā. * Daudzas ielas Lietuvas pilsētās. * Skolas, tostarp viņa dzimtajā pusē Judrēnos. * Lidmašīnas ''Lituanica'' atlūzas un pilotu personīgās lietas glabājas [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vītauta Dižā kara muzejā]] Kauņā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.muziejai.lt/muziejus.en.asp?Db_kodas=21&Menu_kodas=455 Stepona Darjusa dzimtā sēta-muzejs] * [https://www.vle.lt/straipsnis/steponas-darius/ Steponas Darius — Visuotinė lietuvių enciklopedija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Darus, Stepons}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas lidotāji]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] olxerfeed6h5y1b8j4gt79s8e795xva 4452920 4452916 2026-04-11T07:41:52Z Kikos 3705 /* Piemiņa */ 4452920 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Stepons Darus | vārds_orig = Steponas Darius | attēls = S.Darius.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Judrēni|Judrēnu pagasts]], {{Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = pie [[Pščelnika|Kūdamma]]s, {{Vācija}} (tagad {{POL}}) | dzīvesbiedrs = | bērni = Nijole Darūte-Maštariene }} '''Stepons Darus''' ({{val|lt|Steponas Darius}}; dzimis {{dat|1896|1|8|L}} [[Judrēni|Judrēnu pagastā]], miris {{dat|1933|7|17|L}} pie Kūdammas) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[aviators]], [[karavīrs]] un sporta entuziasts. Viņš ir pazīstams ar mēģinājumu 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veikt nepārtrauktu lidojumu no [[Ņujorka|Ņujorkas]] uz [[Kauņa|Kauņu]] ar lidmašīnu ''[[Lituanica]]''. Dzimis kā Stepons Jucevičs Darus ciemā pie [[Judrēni]]em, 1907. gadā viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja ASV armijā, piedalījās kaujās [[Francija|Francijā]], kur tika ievainots un apbalvots ar [[Purpura sirds|Purpura sirdi]]. 1920. gadā atgriezās Lietuvā un iestājās Lietuvas armijā, kur kļuva par militāro pilotu. == Sabiedriskā un sporta darbība == Darjuss bija viens no Lietuvas sporta sistēmas pamatlicējiem. Viņš nodibināja Lietuvas Fiziskās audzināšanas savienību, bija viens no galvenajiem Lietuvas basketbola, futbola un beisbola popularizētājiem. 1922. gadā viņš spēlēja pirmajā oficiālajā Lietuvas basketbola spēlē un vadīja Lietuvas delegāciju [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. 1927. gadā Darjuss atgriezās ASV, kur strādāja civilajā aviācijā un sāka plānot pārlidojumu pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], lai popularizētu Lietuvas vārdu pasaulē un sasniegtu tā laika lidojuma distances rekordus. == Lidojums ar ''Lituanica'' == 1932. gadā Darjuss kopā ar otru lietuviešu izcelsmes pilotu Stasi Ģirēnu iegādājās lidmašīnu ''Bellanca CH-300 Pacemaker'', ko nosauca par ''[[Lituanica]]''. Ar tautiešu ziedojumu palīdzību lidmašīna tika pārbūvēta tālākam lidojumam. Lidojums sākās {{dat|1933|7|15|L}} no Floida Beneta lidlauka Ņujorkā. Viņi sekmīgi šķērsoja okeānu, tomēr {{dat|1933|7|17|L}} pulksten 0:36 (pēc Berlīnes laika) lidmašīna avarēja mežā pie Kūdammas (toreiz Vācijā), tikai aptuveni 650 kilometru attālumā no mērķa — Kauņas. Abi piloti gāja bojā. Neskatoties uz avāriju, lidojums kļuva par otru garāko nepārtraukto lidojumu aviācijas vēsturē tajā laikā (veikti 6411 km 37 stundās un 11 minūtēs). == Piemiņa == Stepons Darjuss un Stasis Ģirēns Lietuvā tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Viņu portreti rotāja 10 litu banknoti. Darjusa vārdā nosaukti: * [[Darusa un Ģirēna stadions]] Kauņā. * [[S. Darjus un S. Girēna lidlauks|Darusa un Ģirēna lidlauks]] pie Kauņas * Daudzas ielas Lietuvas pilsētās. * Skolas, tostarp viņa dzimtajā pusē Judrēnos. * Lidmašīnas ''Lituanica'' atlūzas un pilotu personīgās lietas glabājas [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vītauta Dižā kara muzejā]] Kauņā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.muziejai.lt/muziejus.en.asp?Db_kodas=21&Menu_kodas=455 Stepona Darjusa dzimtā sēta-muzejs] * [https://www.vle.lt/straipsnis/steponas-darius/ Steponas Darius — Visuotinė lietuvių enciklopedija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Darus, Stepons}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas lidotāji]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] 5f4i9w57a5gns8k1hggczf6khcs38o3 4452923 4452920 2026-04-11T07:44:00Z Kikos 3705 4452923 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Stepons Darus | vārds_orig = Steponas Darius | attēls = S.Darius.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Judrēni|Judrēnu pagasts]], {{Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = pie [[Pščelnika|Kūdamma]]s, {{Vācija}} (tagad {{POL}}) | dzīvesbiedrs = | bērni = Nijole Darūte-Maštariene }} '''Stepons Darus''' ({{val|lt|Steponas Darius}}; dzimis {{dat|1896|1|8|L}} [[Judrēni|Judrēnu pagastā]], miris {{dat|1933|7|17|L}} pie Kūdammas) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[aviators]], [[karavīrs]] un sporta entuziasts. Viņš ir pazīstams ar mēģinājumu 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veikt nepārtrauktu lidojumu no [[Ņujorka|Ņujorkas]] uz [[Kauņa|Kauņu]] ar lidmašīnu ''[[Lituanica]]''. Dzimis kā Stepons Jucevičs Darus ciemā pie [[Judrēni]]em, 1907. gadā viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja ASV armijā, piedalījās kaujās [[Francija|Francijā]], kur tika ievainots un apbalvots ar [[Purpura sirds|Purpura sirdi]]. 1920. gadā atgriezās Lietuvā un iestājās Lietuvas armijā, kur kļuva par militāro pilotu. == Sabiedriskā un sporta darbība == Darjuss bija viens no Lietuvas sporta sistēmas pamatlicējiem. Viņš nodibināja Lietuvas Fiziskās audzināšanas savienību, bija viens no galvenajiem Lietuvas basketbola, futbola un beisbola popularizētājiem. 1922. gadā viņš spēlēja pirmajā oficiālajā Lietuvas basketbola spēlē un vadīja Lietuvas delegāciju [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. 1927. gadā Darjuss atgriezās ASV, kur strādāja civilajā aviācijā un sāka plānot pārlidojumu pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], lai popularizētu Lietuvas vārdu pasaulē un sasniegtu tā laika lidojuma distances rekordus. == Lidojums ar ''Lituanica'' == 1932. gadā Darjuss kopā ar otru lietuviešu izcelsmes pilotu Stasi Ģirēnu iegādājās lidmašīnu ''Bellanca CH-300 Pacemaker'', ko nosauca par ''[[Lituanica]]''. Ar tautiešu ziedojumu palīdzību lidmašīna tika pārbūvēta tālākam lidojumam. Lidojums sākās {{dat|1933|7|15|L}} no Floida Beneta lidlauka Ņujorkā. Viņi sekmīgi šķērsoja okeānu, tomēr {{dat|1933|7|17|L}} pulksten 0:36 (pēc Berlīnes laika) lidmašīna avarēja mežā pie Kūdammas (toreiz Vācijā), tikai aptuveni 650 kilometru attālumā no mērķa — Kauņas. Abi piloti gāja bojā. Neskatoties uz avāriju, lidojums kļuva par otru garāko nepārtraukto lidojumu aviācijas vēsturē tajā laikā (veikti 6411 km 37 stundās un 11 minūtēs). == Piemiņa == Stepons Darjuss un Stasis Ģirēns Lietuvā tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Viņu portreti rotāja 10 litu banknoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/uz-eiropas-centru-10485060|title=Uz Eiropas centru|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-11}}</ref> Darjusa vārdā nosaukti: * [[Darusa un Ģirēna stadions]] Kauņā. * [[S. Darjus un S. Girēna lidlauks|Darusa un Ģirēna lidlauks]] pie Kauņas * Daudzas ielas Lietuvas pilsētās. * Skolas, tostarp viņa dzimtajā pusē Judrēnos. * Lidmašīnas ''Lituanica'' atlūzas un pilotu personīgās lietas glabājas [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vītauta Dižā kara muzejā]] Kauņā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.muziejai.lt/muziejus.en.asp?Db_kodas=21&Menu_kodas=455 Stepona Darjusa dzimtā sēta-muzejs] * [https://www.vle.lt/straipsnis/steponas-darius/ Steponas Darius — Visuotinė lietuvių enciklopedija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Darus, Stepons}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas lidotāji]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] m8uiohf23gfzbuu737qx1jt21w5tvtd 4452936 4452923 2026-04-11T07:53:14Z Kikos 3705 /* ievads */ 4452936 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Stepons Darus | vārds_orig = Steponas Darius | attēls = S.Darius.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Judrēni|Judrēnu pagasts]], {{Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = pie [[Pščelnika|Kūdamma]]s, {{Vācija}} (tagad {{POL}}) | tautība = lietuvietis | nodarbošanās = aviators, sportists | dzīvesbiedrs = | bērni = Nijole Darūte-Maštariene }} '''Stepons Darus''' ({{val|lt|Steponas Darius}}; dzimis {{dat|1896|1|8|L}} [[Judrēni|Judrēnu pagastā]], miris {{dat|1933|7|17|L}} pie Kūdammas) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[aviators]], [[karavīrs]] un sporta entuziasts. Viņš ir pazīstams ar mēģinājumu 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veikt nepārtrauktu lidojumu no [[Ņujorka|Ņujorkas]] uz [[Kauņa|Kauņu]] ar lidmašīnu ''[[Lituanica]]''. Dzimis kā Stepons Jucevičs Darus ciemā pie [[Judrēni]]em, 1907. gadā viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja ASV armijā, piedalījās kaujās [[Francija|Francijā]], kur tika ievainots un apbalvots ar [[Purpura sirds|Purpura sirdi]]. 1920. gadā atgriezās Lietuvā un iestājās Lietuvas armijā, kur kļuva par militāro pilotu. == Sabiedriskā un sporta darbība == Darjuss bija viens no Lietuvas sporta sistēmas pamatlicējiem. Viņš nodibināja Lietuvas Fiziskās audzināšanas savienību, bija viens no galvenajiem Lietuvas basketbola, futbola un beisbola popularizētājiem. 1922. gadā viņš spēlēja pirmajā oficiālajā Lietuvas basketbola spēlē un vadīja Lietuvas delegāciju [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. 1927. gadā Darjuss atgriezās ASV, kur strādāja civilajā aviācijā un sāka plānot pārlidojumu pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], lai popularizētu Lietuvas vārdu pasaulē un sasniegtu tā laika lidojuma distances rekordus. == Lidojums ar ''Lituanica'' == 1932. gadā Darjuss kopā ar otru lietuviešu izcelsmes pilotu Stasi Ģirēnu iegādājās lidmašīnu ''Bellanca CH-300 Pacemaker'', ko nosauca par ''[[Lituanica]]''. Ar tautiešu ziedojumu palīdzību lidmašīna tika pārbūvēta tālākam lidojumam. Lidojums sākās {{dat|1933|7|15|L}} no Floida Beneta lidlauka Ņujorkā. Viņi sekmīgi šķērsoja okeānu, tomēr {{dat|1933|7|17|L}} pulksten 0:36 (pēc Berlīnes laika) lidmašīna avarēja mežā pie Kūdammas (toreiz Vācijā), tikai aptuveni 650 kilometru attālumā no mērķa — Kauņas. Abi piloti gāja bojā. Neskatoties uz avāriju, lidojums kļuva par otru garāko nepārtraukto lidojumu aviācijas vēsturē tajā laikā (veikti 6411 km 37 stundās un 11 minūtēs). == Piemiņa == Stepons Darjuss un Stasis Ģirēns Lietuvā tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Viņu portreti rotāja 10 litu banknoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/uz-eiropas-centru-10485060|title=Uz Eiropas centru|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-11}}</ref> Darjusa vārdā nosaukti: * [[Darusa un Ģirēna stadions]] Kauņā. * [[S. Darjus un S. Girēna lidlauks|Darusa un Ģirēna lidlauks]] pie Kauņas * Daudzas ielas Lietuvas pilsētās. * Skolas, tostarp viņa dzimtajā pusē Judrēnos. * Lidmašīnas ''Lituanica'' atlūzas un pilotu personīgās lietas glabājas [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vītauta Dižā kara muzejā]] Kauņā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.muziejai.lt/muziejus.en.asp?Db_kodas=21&Menu_kodas=455 Stepona Darjusa dzimtā sēta-muzejs] * [https://www.vle.lt/straipsnis/steponas-darius/ Steponas Darius — Visuotinė lietuvių enciklopedija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Darus, Stepons}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas lidotāji]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] bfyhegb6nllt0dyo4k3v32kgg80fav8 4452937 4452936 2026-04-11T07:56:32Z Edgars2007 9590 bet par pašu rakstu - tad Darjuss vai Darus? 4452937 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Stepons Darus | vārds_orig = ''Steponas Darius'' | attēls = S.Darius.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Judrēni|Judrēnu pagasts]], {{Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = pie [[Pščelnika|Kūdamma]]s, {{Vācija}} (tagad {{POL}}) | tautība = lietuvietis | nodarbošanās = aviators, sportists | dzīvesbiedrs = | bērni = Nijole Darūte-Maštariene }} '''Stepons Darus''' ({{val|lt|Steponas Darius}}; dzimis {{dat|1896|1|8|L}} [[Judrēni|Judrēnu pagastā]], miris {{dat|1933|7|17|L}} pie Kūdammas) bija [[Lietuva|lietuviešu]] [[aviators]], [[karavīrs]] un sporta entuziasts. Viņš ir pazīstams ar mēģinājumu 1933. gadā kopā ar [[Stasis Ģirēns|Stasi Ģirēnu]] veikt nepārtrauktu lidojumu no [[Ņujorka|Ņujorkas]] uz [[Kauņa|Kauņu]] ar lidmašīnu ''[[Lituanica]]''. Dzimis kā Stepons Jucevičs Darus ciemā pie [[Judrēni]]em, 1907. gadā viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja ASV armijā, piedalījās kaujās [[Francija|Francijā]], kur tika ievainots un apbalvots ar [[Purpura sirds|Purpura sirdi]]. 1920. gadā atgriezās Lietuvā un iestājās Lietuvas armijā, kur kļuva par militāro pilotu. == Sabiedriskā un sporta darbība == Darjuss bija viens no Lietuvas sporta sistēmas pamatlicējiem. Viņš nodibināja Lietuvas Fiziskās audzināšanas savienību, bija viens no galvenajiem Lietuvas basketbola, futbola un beisbola popularizētājiem. 1922. gadā viņš spēlēja pirmajā oficiālajā Lietuvas basketbola spēlē un vadīja Lietuvas delegāciju [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. 1927. gadā Darjuss atgriezās ASV, kur strādāja civilajā aviācijā un sāka plānot pārlidojumu pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], lai popularizētu Lietuvas vārdu pasaulē un sasniegtu tā laika lidojuma distances rekordus. == Lidojums ar ''Lituanica'' == 1932. gadā Darjuss kopā ar otru lietuviešu izcelsmes pilotu Stasi Ģirēnu iegādājās lidmašīnu ''Bellanca CH-300 Pacemaker'', ko nosauca par ''[[Lituanica]]''. Ar tautiešu ziedojumu palīdzību lidmašīna tika pārbūvēta tālākam lidojumam. Lidojums sākās {{dat|1933|7|15|L}} no Floida Beneta lidlauka Ņujorkā. Viņi sekmīgi šķērsoja okeānu, tomēr {{dat|1933|7|17|L}} pulksten 0:36 (pēc Berlīnes laika) lidmašīna avarēja mežā pie Kūdammas (toreiz Vācijā), tikai aptuveni 650 kilometru attālumā no mērķa — Kauņas. Abi piloti gāja bojā. Neskatoties uz avāriju, lidojums kļuva par otru garāko nepārtraukto lidojumu aviācijas vēsturē tajā laikā (veikti 6411 km 37 stundās un 11 minūtēs). == Piemiņa == Stepons Darjuss un Stasis Ģirēns Lietuvā tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Viņu portreti rotāja 10 litu banknoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/uz-eiropas-centru-10485060|title=Uz Eiropas centru|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-11}}</ref> Darjusa vārdā nosaukti: * [[Darusa un Ģirēna stadions]] Kauņā. * [[S. Darjus un S. Girēna lidlauks|Darusa un Ģirēna lidlauks]] pie Kauņas * Daudzas ielas Lietuvas pilsētās. * Skolas, tostarp viņa dzimtajā pusē Judrēnos. * Lidmašīnas ''Lituanica'' atlūzas un pilotu personīgās lietas glabājas [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vītauta Dižā kara muzejā]] Kauņā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.muziejai.lt/muziejus.en.asp?Db_kodas=21&Menu_kodas=455 Stepona Darjusa dzimtā sēta-muzejs] * [https://www.vle.lt/straipsnis/steponas-darius/ Steponas Darius — Visuotinė lietuvių enciklopedija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Darus, Stepons}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas lidotāji]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] 6647216m8selw00ekzj3cnm8azdde6p Stepons Darjus 0 628794 4452917 2026-04-11T07:39:20Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Stepons Darus]] 4452917 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stepons Darus]] 4sd8c83jfyv38he5yy8yhkratk7g6cn Darusa un Ģirēna stadions 0 628795 4452918 2026-04-11T07:39:43Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[S. Darjus un S. Girēna stadions]] 4452918 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[S. Darjus un S. Girēna stadions]] qozw7udtqduor8hrmr51wis1qt3znwd S. Darjus un S. Girēna lidlauks 0 628796 4452925 2026-04-11T07:45:11Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[S. Darjus un S. Girēna lidlauks]] uz [[S. Darus un S. Ģirēna lidlauks]]: atveidošana 4452925 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[S. Darus un S. Ģirēna lidlauks]] q65wmrlda4nbkxyw37f3k2l3tq838y6 S. Darjus un S. Girēna stadions 0 628797 4452929 2026-04-11T07:48:03Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[S. Darjus un S. Girēna stadions]] uz [[Darus un Ģirēna stadions]]: atveidošana, nosaukums bez "S." 4452929 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Darus un Ģirēna stadions]] 3srr4u7l2jo7qewoktcymlkjczgpzya Gevgelijas dzelzceļa stacija 0 628798 4452939 2026-04-11T08:00:09Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gevgelijas stacija | tips = stacija | attēls = Zeleznicka_Stanica_-_Gevgelija.JPG | attēla_apraksts = Gevgelijas stacija 2011. gadā | coordinates = {{coord|41.143723|22.5122362|type:railwaystation_region:MK|display=inline,title}} | karte = <!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --> | pushpin_label_position = | līnijā = <!-- kur... 4452939 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gevgelijas stacija | tips = stacija | attēls = Zeleznicka_Stanica_-_Gevgelija.JPG | attēla_apraksts = Gevgelijas stacija 2011. gadā | coordinates = {{coord|41.143723|22.5122362|type:railwaystation_region:MK|display=inline,title}} | karte = <!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --> | pushpin_label_position = | līnijā = <!-- kurā līnijā atrodas --> | atvērta = 1874 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 13 (tiek lietoti 10) | adrese = [[Gevgelija]], [[Ziemeļmaķedonija]]<ref>{{Cite web|url=https://zk.mk/zheleznichka-stanica-gevgelija|title = Железничка станица-Гевгелија}}</ref> | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = <!-- tuvākie pieturas punkti un ceļu posteņi --> | attālums_līdz_Rīgai = <!-- tikai skaitļi; km --> }} '''Gevgelijas dzelzceļa stacija''' (''Железничка Станица Гевгелија'') ir galvenā dzelzceļa stacija [[Gevgelija|Gevgelijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]. Tā atrodas pilsētas austrumu malā, un to izmanto starptautiskie starppilsētu [[Vilciens|vilcieni]] uz [[Saloniki]]em, [[Skopje|Skopji]] un [[Belgrada|Belgradu]]. == Vēsture == Stacija tika uzcelta 1873. gadā, kad kompānija ''Chemins de fer Orientaux'' atklāja līniju no [[Skopje]]s uz [[Saloniki]]em, kas abas tolaik bija [[Osmaņu impērija]]s sastāvdaļa. Tā tika atklāta 1874. gadā.<ref>[https://drnka.mk/%D0%B4%D0%BE-%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%98%D0%BE%D1%82-%D0%BD%D0%B0-%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B2%D0%B0-%D1%9C%D0%B5-%D0%B7%D0%B0%D0%B2%D1%80%D1%88%D0%B8-%D1%80%D0%B5%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D1%81/ До крајот на годинава ќе заврши реконструкцијата на Железничката станица во Гевгелија изградена во 1874 година]</ref> Pēc Londonas līguma, kas 1913. gada 30. maijā izbeidza [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]], Gevgelija tika [[Anketēšana|anektēta]] un iekļauta [[Serbijas Karaliste|Serbijas Karalistē]] kā viena no karalistes vistālāk dienvidos esošajām apdzīvotajām vietām, un stacija tika integrēta Serbijas dzelzceļos. 1929. gadā dzelzceļi kopā ar valsti tika pārdēvēti par Dienvidslāvijas Valsts dzelzceļiem. 1941. gada aprīlī, kad Dienvidslāviju anektēja [[Ass valstis]], dzelzceļš pārtrauca darbību. Neskatoties uz pievienošanos Ass valstīm, [[Bulgārija]]s armija nepiedalījās [[Iebrukums Dienvidslāvijā|iebrukumā Dienvidslāvijā]], tomēr bija gatava ieņemt iepriekš noteiktās teritorijas tūlīt pēc Dienvidslāvijas [[kapitulācija]]s.<ref>Jozo Tomasevich, War and Revolution in Yugoslavia: 1941 - 1945, Volume 2, Stanford University Press, 2002, {{ISBN|0804779244}}, p. 196.</ref><ref>Featherstone, K., et al., The Last Ottomans: The Muslim Minority of Greece 1940-1949, Springer, 2011, {{ISBN|0230294650}}, p. 83.</ref> Dienvidslāvijas valdība kapitulēja 17. aprīlī; 19. aprīlī Dienvidslāvijā iebruka Bulgārijas sauszemes spēki. Pēc Dienvidslāvijas kapitulācijas Bulgārija okupēja lielāko daļu Dienvidslāvijas Maķedonijas, kas bija zaudēta Bulgārijai 1918. gadā. Dzelzceļi šajos reģionos tika iekļauti Bulgārijas Valsts dzelzceļos un pārveidoti, lai kalpotu [[Karš|kara]] vajadzībām. Pēc Bulgārijas kapitulācijas Gevgelija tika atdota Dienvidslāvijai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dzelzceļš tika atjaunots. 1952. gadā tas tika pārdēvēts par Dienvidslāvijas dzelzceļu. 1991. gada septembrī toreizējā Maķedonijas Sociālistiskajā Republikā notika [[neatkarība]]s [[referendums]], un vēlāk tā pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Republikas]] un kļuva par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republiku]]. Līdz ar to Gevgelija un visa dzelzceļa [[infrastruktūra]] un aktīvi no Dienvidslāvijas dzelzceļa tika nodoti ''[[Makedonski Železnici]]''. 2020. gadā stacija bija viena no desmit reģionālajām stacijām, kurām tika piešķirti līdzekļi [[renovācija]]s darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faktor.mk/so-evropski-pari-k-e-se-menuva-likot-na-10/ova-se-profesii-na-idninata-|title=Со европски пари ќе се менува ликот на 10 железнички станици}}</ref> Uzgaidāmā telpa, biļešu kase, tualetes un citas telpas stacijas ēkā tika renovētas, un ēkas [[fasāde]], kas pasludināta par [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekli]], tiek remontēta un renovēta. == Iekārtas == Stacijā ir biļešu kase, [[tualete]]s un [[kafejnīca]]. Tā ir pēdējā stacija Ziemeļmaķedonijā vilcieniem uz [[Grieķija|Grieķiju]], un tajā ir [[Robežsardze|robežkontroles]] punkts un [[muita]]s postenis. Platformu līmenī stacija ir aprīkota ar ekrāniem pasažieru informācijai, sēdvietām un informācijas stendiem. Pašlaik stacijā nepiestāj [[Autobuss|autobusi]]. Tomēr stacijā ir pieejama autostāvvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mzt.mk/?page_id=3065&lang=mk|title=Сите Железнички Станици – Железници на Република Северна Македонија Транспорт А.Д. Скопје}}</ref> == Pakalpojumi == Staciju izmanto vairāki vietējie, tālsatiksmes un starptautiskie vilcieni. == Migrantu krīze == 2018. gada 12. aprīlī plkst. 18.05 jaukta patruļvienība, kurā bija muitas darbinieki un Maķedonijas dzelzceļa Gevgelijas reģionālās vienības pārstāvis, veica divu no Grieķijas ieradušos kravas vilciena vagonu kontrolpārbaudi. Tika ziņots, ka vilcienā tika pieķerti četri [[Iedzīvotāju migrācija|migranti]] no [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s, kuri slēpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lider.com.mk/hronika/na-zeleznichka-stanica-gevgelija-fateni-chetvorica-migranti-od-avganistan-i-iran-vo-vozot-koj-pristignal-od-grcija/|title=На Железничка станица Гевгелија фатени четворица мигранти од Авганистан и Иран во возот кој пристигнал од Грција|access-date=2021-06-04}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} 5d4aggg94kvqvxuq16lazdn9t6wp292 4452946 4452939 2026-04-11T08:06:03Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas saimniecība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452946 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gevgelijas stacija | tips = stacija | attēls = Zeleznicka_Stanica_-_Gevgelija.JPG | attēla_apraksts = Gevgelijas stacija 2011. gadā | coordinates = {{coord|41.143723|22.5122362|type:railwaystation_region:MK|display=inline,title}} | karte = <!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --> | pushpin_label_position = | līnijā = <!-- kurā līnijā atrodas --> | atvērta = 1874 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 13 (tiek lietoti 10) | adrese = [[Gevgelija]], [[Ziemeļmaķedonija]]<ref>{{Cite web|url=https://zk.mk/zheleznichka-stanica-gevgelija|title = Железничка станица-Гевгелија}}</ref> | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = <!-- tuvākie pieturas punkti un ceļu posteņi --> | attālums_līdz_Rīgai = <!-- tikai skaitļi; km --> }} '''Gevgelijas dzelzceļa stacija''' (''Железничка Станица Гевгелија'') ir galvenā dzelzceļa stacija [[Gevgelija|Gevgelijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]. Tā atrodas pilsētas austrumu malā, un to izmanto starptautiskie starppilsētu [[Vilciens|vilcieni]] uz [[Saloniki]]em, [[Skopje|Skopji]] un [[Belgrada|Belgradu]]. == Vēsture == Stacija tika uzcelta 1873. gadā, kad kompānija ''Chemins de fer Orientaux'' atklāja līniju no [[Skopje]]s uz [[Saloniki]]em, kas abas tolaik bija [[Osmaņu impērija]]s sastāvdaļa. Tā tika atklāta 1874. gadā.<ref>[https://drnka.mk/%D0%B4%D0%BE-%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%98%D0%BE%D1%82-%D0%BD%D0%B0-%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B2%D0%B0-%D1%9C%D0%B5-%D0%B7%D0%B0%D0%B2%D1%80%D1%88%D0%B8-%D1%80%D0%B5%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D1%81/ До крајот на годинава ќе заврши реконструкцијата на Железничката станица во Гевгелија изградена во 1874 година]</ref> Pēc Londonas līguma, kas 1913. gada 30. maijā izbeidza [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]], Gevgelija tika [[Anketēšana|anektēta]] un iekļauta [[Serbijas Karaliste|Serbijas Karalistē]] kā viena no karalistes vistālāk dienvidos esošajām apdzīvotajām vietām, un stacija tika integrēta Serbijas dzelzceļos. 1929. gadā dzelzceļi kopā ar valsti tika pārdēvēti par Dienvidslāvijas Valsts dzelzceļiem. 1941. gada aprīlī, kad Dienvidslāviju anektēja [[Ass valstis]], dzelzceļš pārtrauca darbību. Neskatoties uz pievienošanos Ass valstīm, [[Bulgārija]]s armija nepiedalījās [[Iebrukums Dienvidslāvijā|iebrukumā Dienvidslāvijā]], tomēr bija gatava ieņemt iepriekš noteiktās teritorijas tūlīt pēc Dienvidslāvijas [[kapitulācija]]s.<ref>Jozo Tomasevich, War and Revolution in Yugoslavia: 1941 - 1945, Volume 2, Stanford University Press, 2002, {{ISBN|0804779244}}, p. 196.</ref><ref>Featherstone, K., et al., The Last Ottomans: The Muslim Minority of Greece 1940-1949, Springer, 2011, {{ISBN|0230294650}}, p. 83.</ref> Dienvidslāvijas valdība kapitulēja 17. aprīlī; 19. aprīlī Dienvidslāvijā iebruka Bulgārijas sauszemes spēki. Pēc Dienvidslāvijas kapitulācijas Bulgārija okupēja lielāko daļu Dienvidslāvijas Maķedonijas, kas bija zaudēta Bulgārijai 1918. gadā. Dzelzceļi šajos reģionos tika iekļauti Bulgārijas Valsts dzelzceļos un pārveidoti, lai kalpotu [[Karš|kara]] vajadzībām. Pēc Bulgārijas kapitulācijas Gevgelija tika atdota Dienvidslāvijai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dzelzceļš tika atjaunots. 1952. gadā tas tika pārdēvēts par Dienvidslāvijas dzelzceļu. 1991. gada septembrī toreizējā Maķedonijas Sociālistiskajā Republikā notika [[neatkarība]]s [[referendums]], un vēlāk tā pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Republikas]] un kļuva par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republiku]]. Līdz ar to Gevgelija un visa dzelzceļa [[infrastruktūra]] un aktīvi no Dienvidslāvijas dzelzceļa tika nodoti ''[[Makedonski Železnici]]''. 2020. gadā stacija bija viena no desmit reģionālajām stacijām, kurām tika piešķirti līdzekļi [[renovācija]]s darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faktor.mk/so-evropski-pari-k-e-se-menuva-likot-na-10/ova-se-profesii-na-idninata-|title=Со европски пари ќе се менува ликот на 10 железнички станици}}</ref> Uzgaidāmā telpa, biļešu kase, tualetes un citas telpas stacijas ēkā tika renovētas, un ēkas [[fasāde]], kas pasludināta par [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekli]], tiek remontēta un renovēta. == Iekārtas == Stacijā ir biļešu kase, [[tualete]]s un [[kafejnīca]]. Tā ir pēdējā stacija Ziemeļmaķedonijā vilcieniem uz [[Grieķija|Grieķiju]], un tajā ir [[Robežsardze|robežkontroles]] punkts un [[muita]]s postenis. Platformu līmenī stacija ir aprīkota ar ekrāniem pasažieru informācijai, sēdvietām un informācijas stendiem. Pašlaik stacijā nepiestāj [[Autobuss|autobusi]]. Tomēr stacijā ir pieejama autostāvvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mzt.mk/?page_id=3065&lang=mk|title=Сите Железнички Станици – Железници на Република Северна Македонија Транспорт А.Д. Скопје}}</ref> == Pakalpojumi == Staciju izmanto vairāki vietējie, tālsatiksmes un starptautiskie vilcieni. == Migrantu krīze == 2018. gada 12. aprīlī plkst. 18.05 jaukta patruļvienība, kurā bija muitas darbinieki un Maķedonijas dzelzceļa Gevgelijas reģionālās vienības pārstāvis, veica divu no Grieķijas ieradušos kravas vilciena vagonu kontrolpārbaudi. Tika ziņots, ka vilcienā tika pieķerti četri [[Iedzīvotāju migrācija|migranti]] no [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s, kuri slēpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lider.com.mk/hronika/na-zeleznichka-stanica-gevgelija-fateni-chetvorica-migranti-od-avganistan-i-iran-vo-vozot-koj-pristignal-od-grcija/|title=На Железничка станица Гевгелија фатени четворица мигранти од Авганистан и Иран во возот кој пристигнал од Грција|access-date=2021-06-04}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas saimniecība]] sc9lejv77vuw6tl33s9cw77tdqhes59 4452948 4452946 2026-04-11T08:07:08Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4452948 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gevgelijas stacija | tips = stacija | attēls = Zeleznicka_Stanica_-_Gevgelija.JPG | attēla_apraksts = Gevgelijas stacija 2011. gadā | coordinates = {{coord|41.143723|22.5122362|type:railwaystation_region:MK|display=inline,title}} | karte = <!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --> | pushpin_label_position = | līnijā = <!-- kurā līnijā atrodas --> | atvērta = 1874 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 13 (tiek lietoti 10) | adrese = [[Gevgelija]], [[Ziemeļmaķedonija]]<ref>{{Cite web|url=https://zk.mk/zheleznichka-stanica-gevgelija|title = Железничка станица-Гевгелија}}</ref> | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = <!-- tuvākie pieturas punkti un ceļu posteņi --> | attālums_līdz_Rīgai = <!-- tikai skaitļi; km --> }} '''Gevgelijas dzelzceļa stacija''' (''Железничка Станица Гевгелија'') ir galvenā dzelzceļa stacija [[Gevgelija|Gevgelijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]. Tā atrodas pilsētas austrumu malā, un to izmanto starptautiskie starppilsētu [[Vilciens|vilcieni]] uz [[Saloniki]]em, [[Skopje|Skopji]] un [[Belgrada|Belgradu]]. == Vēsture == Stacija tika uzcelta 1873. gadā, kad kompānija ''Chemins de fer Orientaux'' atklāja līniju no [[Skopje]]s uz [[Saloniki]]em, kas abas tolaik bija [[Osmaņu impērija]]s sastāvdaļa. Tā tika atklāta 1874. gadā.<ref>[https://drnka.mk/%D0%B4%D0%BE-%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%98%D0%BE%D1%82-%D0%BD%D0%B0-%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B2%D0%B0-%D1%9C%D0%B5-%D0%B7%D0%B0%D0%B2%D1%80%D1%88%D0%B8-%D1%80%D0%B5%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D1%81/ До крајот на годинава ќе заврши реконструкцијата на Железничката станица во Гевгелија изградена во 1874 година]</ref> Pēc Londonas līguma, kas 1913. gada 30. maijā izbeidza [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]], Gevgelija tika [[Anketēšana|anektēta]] un iekļauta [[Serbijas Karaliste|Serbijas Karalistē]] kā viena no karalistes vistālāk dienvidos esošajām apdzīvotajām vietām, un stacija tika integrēta Serbijas dzelzceļos. 1929. gadā dzelzceļi kopā ar valsti tika pārdēvēti par Dienvidslāvijas Valsts dzelzceļiem. 1941. gada aprīlī, kad Dienvidslāviju anektēja [[Ass valstis]], dzelzceļš pārtrauca darbību. Neskatoties uz pievienošanos Ass valstīm, [[Bulgārija]]s armija nepiedalījās [[Iebrukums Dienvidslāvijā|iebrukumā Dienvidslāvijā]], tomēr bija gatava ieņemt iepriekš noteiktās teritorijas tūlīt pēc Dienvidslāvijas [[kapitulācija]]s.<ref>Jozo Tomasevich, War and Revolution in Yugoslavia: 1941 - 1945, Volume 2, Stanford University Press, 2002, {{ISBN|0804779244}}, p. 196.</ref><ref>Featherstone, K., et al., The Last Ottomans: The Muslim Minority of Greece 1940-1949, Springer, 2011, {{ISBN|0230294650}}, p. 83.</ref> Dienvidslāvijas valdība kapitulēja 17. aprīlī; 19. aprīlī Dienvidslāvijā iebruka Bulgārijas sauszemes spēki. Pēc Dienvidslāvijas kapitulācijas Bulgārija okupēja lielāko daļu Dienvidslāvijas Maķedonijas, kas bija zaudēta Bulgārijai 1918. gadā. Dzelzceļi šajos reģionos tika iekļauti Bulgārijas Valsts dzelzceļos un pārveidoti, lai kalpotu [[Karš|kara]] vajadzībām. Pēc Bulgārijas kapitulācijas Gevgelija tika atdota Dienvidslāvijai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dzelzceļš tika atjaunots. 1952. gadā tas tika pārdēvēts par Dienvidslāvijas dzelzceļu. 1991. gada septembrī toreizējā Maķedonijas Sociālistiskajā Republikā notika [[neatkarība]]s [[referendums]], un vēlāk tā pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Republikas]] un kļuva par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republiku]]. Līdz ar to Gevgelija un visa dzelzceļa [[infrastruktūra]] un aktīvi no Dienvidslāvijas dzelzceļa tika nodoti ''[[Makedonski Železnici]]''. 2020. gadā stacija bija viena no desmit reģionālajām stacijām, kurām tika piešķirti līdzekļi [[renovācija]]s darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faktor.mk/so-evropski-pari-k-e-se-menuva-likot-na-10/ova-se-profesii-na-idninata-|title=Со европски пари ќе се менува ликот на 10 железнички станици}}</ref> Uzgaidāmā telpa, biļešu kase, tualetes un citas telpas stacijas ēkā tika renovētas, un ēkas [[fasāde]], kas pasludināta par [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekli]], tiek remontēta un renovēta. == Iekārtas == Stacijā ir biļešu kase, [[tualete]]s un [[kafejnīca]]. Tā ir pēdējā stacija Ziemeļmaķedonijā vilcieniem uz [[Grieķija|Grieķiju]], un tajā ir [[Robežsardze|robežkontroles]] punkts un [[muita]]s postenis. Platformu līmenī stacija ir aprīkota ar ekrāniem pasažieru informācijai, sēdvietām un informācijas stendiem. Pašlaik stacijā nepiestāj [[Autobuss|autobusi]]. Tomēr stacijā ir pieejama autostāvvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mzt.mk/?page_id=3065&lang=mk|title=Сите Железнички Станици – Железници на Република Северна Македонија Транспорт А.Д. Скопје}}</ref> == Pakalpojumi == Staciju izmanto vairāki vietējie, tālsatiksmes un starptautiskie vilcieni. == Migrantu krīze == 2018. gada 12. aprīlī plkst. 18.05 jaukta patruļvienība, kurā bija muitas darbinieki un Maķedonijas dzelzceļa Gevgelijas reģionālās vienības pārstāvis, veica divu no Grieķijas ieradušos kravas vilciena vagonu kontrolpārbaudi. Tika ziņots, ka vilcienā tika pieķerti četri [[Iedzīvotāju migrācija|migranti]] no [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s, kuri slēpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lider.com.mk/hronika/na-zeleznichka-stanica-gevgelija-fateni-chetvorica-migranti-od-avganistan-i-iran-vo-vozot-koj-pristignal-od-grcija/|title=На Железничка станица Гевгелија фатени четворица мигранти од Авганистан и Иран во возот кој пристигнал од Грција|access-date=2021-06-04}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas saimniecība]] [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] bup43hwbzr84xe9gc3t7unkbgsfbfez Diskusija:Gevgelijas dzelzceļa stacija 1 628799 4452941 2026-04-11T08:01:09Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = arhitektūra |valsts = Ziemeļmaķedonija }} 4452941 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = arhitektūra |valsts = Ziemeļmaķedonija }} 3x5malyz2vpdhhz949iszwv9qkq45mk 369. kājnieku pulks 0 628800 4452944 2026-04-11T08:04:12Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = 369. kājnieku pulks<br />''369th Infantry Regiment'' | attēls = 369th InfantryCOA.jpeg | virsraksts = Pulka ģērbonis | valsts = {{USA}} | pastāvēšana = 1913. gada 2. jūnijs – pašlaik (369. atbalsta brigāde)<br> 1942. gada 15. maijs – 1946. gada 3. februāris (ASV armija) | pakļautība = [[Attēls:Seal of the United States Department of War.png|22px]] [[ASV Armija]]<br />[[Francijas armija]] (pievienota Pirmā pasaul... 4452944 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = 369. kājnieku pulks<br />''369th Infantry Regiment'' | attēls = 369th InfantryCOA.jpeg | virsraksts = Pulka ģērbonis | valsts = {{USA}} | pastāvēšana = 1913. gada 2. jūnijs – pašlaik (369. atbalsta brigāde)<br> 1942. gada 15. maijs – 1946. gada 3. februāris (ASV armija) | pakļautība = [[Attēls:Seal of the United States Department of War.png|22px]] [[ASV Armija]]<br />[[Francijas armija]] (pievienota Pirmā pasaules kara laikā) | karaspēka veids = [[kājnieki]] | krāsas = | devīze = "Don't Tread on Me", "God Damn", "Let's Go" | lielums = ~4000 karavīru | militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]] * [[Marnas kauja (1918)]] * [[Mēzas-Argonas ofensīva]] [[Otrais pasaules karš]] * [[Jaungvinejas kampaņa]] * [[Bismarka arhipelāga kampaņa]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = Viljams Heivards<br> Bendžamins O. Deiviss vecākais }} '''369. kājnieku pulks''', kas sākotnēji tika izveidots kā '''15. Ņujorkas Nacionālās gvardes pulks''', pirms tas tika reorganizēts par 369. pulku pēc federalizācijas, un ko parasti dēvēja par "Hārlemas Elles cīnītājiem", bija Ņujorkas armijas Nacionālās gvardes [[kājnieki|kājnieku]] [[pulks]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Pulks galvenokārt sastāvēja no [[afroamerikāņi|afroamerikāņiem]].<ref>{{Cite web|url=https://nyheritage.org/collections/15th-new-york-national-guard-enlistment-records|title = 15th New York National Guard Enlistment Records |publisher=New York Heritage}}</ref>Kopā ar 370. kājnieku pulku<ref>{{cite book|url=https://net.lib.byu.edu/estu/wwi/comment/scott/SCh15.htm|title=E.J. Scott. The American Negro in the World War. |chapter=Chapter XV.|via=net.lib.byu.edu}}</ref> tas bija pazīstams kā viens no pirmajiem afroamerikāņu pulkiem, kas dienēja Amerikas ekspedīcijas spēkos Pirmā pasaules kara laikā. Pēc ierašanās Francijā pulks saņēma nosaukumu "Melnie grabulīši", kā tos nosauca tā komandieris pulkvedis Viljams Heivards. Iesauku "Bronzas vīri" ({{val|fr|Hommes de Bronze}}) pulkam iedeva franči pēc tam, kad bija pieredzējuši amerikāņu varonību, cīnoties rietumu frontes [[Ierakumi|ierakumos]]. Leģenda vēsta, ka vācieši viņus sauca par "Elles cīnītājiem" ({{val|de|Höllenkämpfer}}), lai gan par to nav dokumentu, un šādu iesauku, iespējams, radīja amerikāņu prese propagandas nolūkos.<ref name="blackpast.org">{{Cite web|url=http://www.blackpast.org/aah/369th-infantry-regiment-harlem-hellfighters|title=369th Infantry Regiment 'Harlem Hellfighters' |date=18 January 2007}}</ref> Pirmā pasaules kara laikā 369. kājnieku pulks pavadīja frontes līnijas ierakumos 191 dienu, vairāk nekā jebkura cita amerikāņu vienība. Tas cieta arī vislielākos zaudējumus no visiem amerikāņu pulkiem — kopā 1500 kritušo.<ref>{{Cite web|url=https://www.smithsonianmag.com/history/one-hundred-years-ago-harlem-hellfighters-bravely-led-us-wwi-180968977/|title = One Hundred Years Ago, the Harlem Hellfighters Bravely Led the U.S. into WWI |magazine=Smithsonian}}</ref><ref name=":0">{{Cite web|date=2016-08-15|title=Photographs of the 369th Infantry and African Americans during World War I|url=https://www.archives.gov/education/lessons/369th-infantry|access-date=2021-08-14|publisher=National Archives|language=en}}</ref> Šis pulks bija arī pirmais no [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] spēkiem, kas šķērsoja [[Reina|Reinu]] un iegāja [[Trešais reihs|Vācijā]]. 369. kājnieku pulka mantojumu mūsdienās turpina 42. kājnieku divīzijas atbalsta brigāde. == Vēsture == === Pulka formēšana === [[File:369DUI.jpg|thumb|Pulka plecu uzšuve]] Tas tika izveidots 1913. gada 2. jūnijā, sākotnēji kā Ņujorkas Nacionālās gvardes 15. pulks, bet 1916. gada 29. jūnijā tika pārdēvēts par 369. kājnieku pulku. 369. kājnieku pulks tika piekomandēts 185. kājnieku brigādei 1917. gada 1. decembrī. To komandēja pulkvedis Viljams Heivards. === Pirmais pasaules karš === 1917. gada 27. decembrī vienība tika nosūtīta uz Franciju, lai cīnītos Pirmajā pasaules karā. ==== Pakļautība Francijas armijai ==== [[file:Negro Troops in France. Picture shows part of the 15th Regiment Infantry New York National Guard or . . . - NARA - 533488.tif|thumb|Pulka karavīri Francijā|left]] Sakarā ar ASV armijas politiku, kas paredzēja pastāvīgu [[segregācija|segregāciju]] starp afroamerikāņu un balto vienībām, 1918. gada 8. aprīlī tika nolemts vienību piešķirt Francijas bruņoto spēku Ceturtās armijas 16. divīzijai uz visu ASV iesaistīšanās laiku karā. 369. kājnieku pulkam tika izsniegts franču ekipējums, lai gan tie turpināja valkāt amerikāņu formas tērpus. Ar 369. pulku izturējās līdzīgi kā ar citām Francijas vienībām tajā laikā. Pulks netika nodalīts no citām Francijas vienībām, taču karavīri joprojām saskārās ar nelielu rasu diskrimināciju. Pirms 369. pulka integrācijas Francijas armijā bija iekļautas daudzas koloniālās vienības, no kurām daudzi karavīri bija no [[Maroka]]s un [[Senegāla]]s. Franču karavīri, kuri saskārās ar lielu dzīvā spēka deficītu un zaudējumiem, mazāk uztraucās par karotāja rasi nekā amerikāņi. Pulks izcēlās ar īpāšu nežēlību cīņās ar ienaidnieku un augstu morāli. Vairāki no pulka locekļiem par kaujas nopelniem saņema [[Goda medaļa|Goda medaļu]] un vairāki [[Izcilā dienesta krusts (ASV)|Icilā dienesta krusti]].<ref>{{Cite web|url=https://www.businessinsider.com/records-may-show-black-world-war-i-soldiers-denied-award-due-to-racism-2018-10|title=Century-old records may prove that black soldiers in World War I were denied the Medal of Honor due to racism|website=Business Insider}}</ref> [[File:369th 15th New York.jpg|thumb|369. (15. Ņujorkas) karavīri, kuriem par varonību kaujā piešķirts Kara krusts (Croix de Guerre), 1919. gads. No kreisās uz labo. Priekšējā rindā: ierindnieks Eds Viljamss, Herberts Teilors, ierindnieks Leons Fraitors, ierindnieks Ralfs Hokinss. Aizmugurējā rindā: seržants H. D. Prinass, seržants Dens Stormss, ierindnieks Džo Viljamss, ierindnieks Alfrēds Henlijs, kaprālis T. V. Teilors.]] [[Ierindnieks]] [[Henrijs Džonsons]], bijušais dzelzceļa nesējs no [[Olbani]], tika plaši atzīts 369. pulkā par saviem varoņdarbiem Francijā, par ko viņs ieguva iesauku "Melnā nāve".<ref name=":3">{{Cite web|url=https://www.archives.gov/education/lessons/369th-infantry|title=Photographs of the 369th Infantry and African Americans during World War I|website=National Archives|date=2016-08-15}}</ref> 1918. gada maijā Džonsons un ierindnieks Nīdhems Robertss atvairīja 24 vīru lielu vācu patruļu, abi gūstot nopietnus ievainojumus. Haosa laikā Džonsons pavēlēja Robertsam brīdināt franču vienības par tuvojošos ienaidnieku, bet Robertss atgriezās atpakaļ zem sīvas vācu ieroču uguns. Viņi cīnījās kopā, līdz Robertss tika ievainots. Nebaidīdamies no vācu uzbrukumiem, Džonsons turpināja aizstāvēties, piesedzot savu biedru. Kad munīcija beidzās, Džonsons cīnījās pretī metot granātas un aizstāvoties ar šautenes laidi. Ziņojumi liecina, ka Džonsons, iespējams, nogalināja vismaz četrus vācu karavīrus un ievainoja vēl aptuveni 30, pats tiekot ievainots vismaz 21 reizi. Džonsons kļuva par pirmo amerikāni, kam tika piešķirts Francijas Kara krusts. 1918. gada 13. decembrī, mēnesi pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|pamiera]] pasludināšanas, Francijas valdība piešķīra Kara krustu ({{val|fr|Croix de Guerre}}) 170 pulka locekļiem. === Starpkaru periods === Pēc Pirmā pasaules kara beigām pulks tika nodots atpakaļ Ņujorkas Nacionālās gvardes pārziņā, un tā štābs tika federalizēts 1924. gada 6. septembrī. 1938. gadā par pulka komandieri kļuva [[Bendžamins Olivers Deiviss vecākais]] un vadīja reorganizāciju, kuras rezultātā 1940. gadā tika izveidots 369. krasta artilērijas pulks. === Otrais pasaules karš === 1942. gada 15. maijā 369. kājnieku pulks tika atkārtoti aktivizēts kā daļa no 93. kājnieku divīzijas (krāsainās) Amerikas Savienoto Valstu armijā. Pulks piedalījās operācijās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. 369. pulks kopā ar pārējo 93. kājnieku divīzijas daļu okupēja [[Morotai]] no 1945. gada aprīļa līdz jūnijam. 1945. gada 1. jūlijā divīzija pārcēlās uz [[Zamboanga|Zamboangu]], kur pulks veica patruļas līdz [[Japānas Impērija|japāņu]] kapitulācijai. 369. pulks kopā ar divīziju 1946. gada 17. janvārī atstāja [[Filipīnas]] un atgriežas Amerikas Savienotajās Valstīs. Divas dienas vēlāk vienība tika inaktivēta. == 369. pulka militārais orķestris == [[File:Genuine jazz for the yankee wounded In the courtyard of a Paris hospital for the American wounded, an American negro military band, led by Lt. James R. Europe, entertains the patients with LCCN2016651602 (cropped).jpg|thumb|369. pulka orķestris spēlē džezu ievainotajiem amerikāņiem Parīzes slimnīcas pagalmā.]] 369. pulka orķestris "Hellfighters Band" tika izveidots lai celtu karavīru kaujas morāli un iepazīstinātu eiropiešus ar savu kultūru. Tāpēc līdz kara beigām tas kļuva par vienu no slavenākajiem militārajiem orķestriem visā Eiropā. Viņi sekoja 369. pulka dienesta vietām ārzemēs un tika augstu novērtēti un atzīti par pozitīvo ietekmi uz karavīru morāli. Ārzemēs 369. pulks veidoja mazāk nekā 1% no izvietotajiem karavīriem, bet bija atbildīgs par vairāk nekā 20% no visas Amerikas Savienotajām Valstīm piešķirtās teritorijas. Kara laikā 369. pulka orķestris (Džeimsa Rīsa Eiropa vadībā) kļuva slavens visā Eiropā, iepazīstinot britu, franču un citu Eiropas auditoriju ar līdz tam nezināmo mūziku, ko sauca par [[džezs|džezu]]. == 369. veterānu asociācija == 369. veterānu asociācija ir grupa, kas izveidota, lai godinātu tos, kas dienēja 369. kājnieku pulkā. Šai veterānu grupai ir trīs atšķirīgi mērķi. Saskaņā ar Kornela Juridiskās informācijas institūta datiem, tie ietver: "draudzības un labas gribas principu veicināšanu tās biedru vidū; iesaistīšanos sociālās un pilsoniskajās aktivitātēs, kas veicina tās biedru labklājību un ieaudzina patiesus labas pilsonības principus tās biedros; un pieminēt, gan individuāli, gan kolektīvi, tās biedru patriotiskos dienestu 369. pretgaisa artilērijas grupā un citās Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku vienībās". == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Barbeau, Arthur E., and Florette Henri. ''The Unknown Soldiers; Black American Troops in World War I''. Philadelphia: Temple University Press, 1974. {{ISBN|0-87722-063-8}}. * Harris, Bill. ''The Hellfighters of Harlem: African-American Soldiers Who Fought for the Right to Fight for Their Country''. New York: Carroll & Graf Publishers, 2002. {{ISBN|0-7867-1050-0}}, {{ISBN|0-7867-1307-0}}. * Harris, Stephen L. ''Harlem's Hell Fighters: The African-American 369th Infantry in World War I''. Washington, D.C.: Brassey's, Inc, 2003. {{ISBN|1-57488-386-0}}, {{ISBN|1-57488-635-5}}. * Little, Arthur W. ''From Harlem to the Rhine: The Story of New York's Colored Volunteers''. New York: Covici, Friede, Publishers, 1936. (Reprinted: New York: Haskell House, 1974. {{ISBN|0-8383-2033-3}}). * Myers, Walter Dean, and Bill Miles. ''The Harlem Hellfighters: When Pride Met Courage''. New York: HarperCollins Publishers, 2006. {{ISBN|0-06-001136-X}}, {{ISBN|0-06-001137-8}}. * Nelson, Peter. ''A More Unbending Battle: The Harlem Hellfighters' Struggle for Freedom in WWI and Equality at Home''. New York: Basic Civitas, 2009. {{ISBN|0-465-00317-6}}. * Sammons, Jeffrey T., and John H. Morrow Jr. ''[[Harlem's Rattlers and the Great War: The Undaunted 369th Regiment and the African American Quest for Equality]]''. Lawrence, KS: University Press of Kansas, 2014. {{ISBN|978-0-7006-1957-3}}. {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Ņujorka]] 468uqh6j8br7kp7c6ztcqvjak2iemwy 4452981 4452944 2026-04-11T09:51:25Z Bai-Bot 60304 P856: nesakrīt ar vērtību Vikidatos, replaced: [[File: → [[Attēls: (4), {{cite book → {{grāmatas atsauce, {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (6) using [[Project:AWB|AWB]] 4452981 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = 369. kājnieku pulks<br />''369th Infantry Regiment'' | attēls = 369th InfantryCOA.jpeg | virsraksts = Pulka ģērbonis | valsts = {{USA}} | pastāvēšana = 1913. gada 2. jūnijs – pašlaik (369. atbalsta brigāde)<br> 1942. gada 15. maijs – 1946. gada 3. februāris (ASV Armija) | pakļautība = [[Attēls:Seal of the United States Department of War.png|22px]] [[ASV Armija]]<br />[[Francijas armija]] (pievienota Pirmā pasaules kara laikā) | karaspēka veids = [[kājnieki]] | krāsas = | devīze = "Don't Tread on Me", "God Damn", "Let's Go" | lielums = ~4000 karavīru | militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]] * [[Marnas kauja (1918)]] * [[Mēzas-Argonas ofensīva]] [[Otrais pasaules karš]] * [[Jaungvinejas kampaņa]] * [[Bismarka arhipelāga kampaņa]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = Viljams Heivards<br> Bendžamins O. Deiviss vecākais }} '''369. kājnieku pulks''', kas sākotnēji tika izveidots kā '''15. Ņujorkas Nacionālās gvardes pulks''', pirms tas tika reorganizēts par 369. pulku pēc federalizācijas, un ko parasti dēvēja par "Hārlemas Elles cīnītājiem", bija Ņujorkas armijas Nacionālās gvardes [[kājnieki|kājnieku]] [[pulks (armija)|pulks]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Pulks galvenokārt sastāvēja no [[afroamerikāņi]]em.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nyheritage.org/collections/15th-new-york-national-guard-enlistment-records|title = 15th New York National Guard Enlistment Records |publisher=New York Heritage}}</ref> Kopā ar 370. kājnieku pulku<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://net.lib.byu.edu/estu/wwi/comment/scott/SCh15.htm|title=E.J. Scott. The American Negro in the World War. |chapter=Chapter XV.|via=net.lib.byu.edu}}</ref> tas bija pazīstams kā viens no pirmajiem afroamerikāņu pulkiem, kas dienēja Amerikas ekspedīcijas spēkos Pirmā pasaules kara laikā. Pēc ierašanās Francijā pulks saņēma nosaukumu "Melnie grabulīši", kā tos nosauca tā komandieris pulkvedis Viljams Heivards. Iesauku "Bronzas vīri" ({{val|fr|Hommes de Bronze}}) pulkam iedeva franči pēc tam, kad bija pieredzējuši amerikāņu varonību, cīnoties rietumu frontes [[Ierakumi|ierakumos]]. Leģenda vēsta, ka vācieši viņus sauca par "Elles cīnītājiem" ({{val|de|Höllenkämpfer}}), lai gan par to nav dokumentu, un šādu iesauku, iespējams, radīja amerikāņu prese propagandas nolūkos.<ref name="blackpast.org">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.blackpast.org/aah/369th-infantry-regiment-harlem-hellfighters|title=369th Infantry Regiment 'Harlem Hellfighters' |date=18 January 2007}}</ref> Pirmā pasaules kara laikā 369. kājnieku pulks pavadīja frontes līnijas ierakumos 191 dienu, vairāk nekā jebkura cita amerikāņu vienība. Tas cieta arī vislielākos zaudējumus no visiem amerikāņu pulkiem — kopā 1500 kritušo.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/history/one-hundred-years-ago-harlem-hellfighters-bravely-led-us-wwi-180968977/|title = One Hundred Years Ago, the Harlem Hellfighters Bravely Led the U.S. into WWI |magazine=Smithsonian}}</ref><ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|date=2016-08-15|title=Photographs of the 369th Infantry and African Americans during World War I|url=https://www.archives.gov/education/lessons/369th-infantry|access-date=2021-08-14|publisher=National Archives|language=en}}</ref> Šis pulks bija arī pirmais no [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] spēkiem, kas šķērsoja [[Reina|Reinu]] un iegāja [[Trešais reihs|Vācijā]]. 369. kājnieku pulka mantojumu mūsdienās turpina 42. kājnieku divīzijas atbalsta brigāde. == Vēsture == === Pulka formēšana === [[Attēls:369DUI.jpg|thumb|Pulka plecu uzšuve]] Tas tika izveidots 1913. gada 2. jūnijā, sākotnēji kā Ņujorkas Nacionālās gvardes 15. pulks, bet 1916. gada 29. jūnijā tika pārdēvēts par 369. kājnieku pulku. 369. kājnieku pulks tika piekomandēts 185. kājnieku brigādei 1917. gada 1. decembrī. To komandēja pulkvedis Viljams Heivards. === Pirmais pasaules karš === 1917. gada 27. decembrī vienība tika nosūtīta uz Franciju, lai cīnītos Pirmajā pasaules karā. ==== Pakļautība Francijas armijai ==== [[Attēls:Negro Troops in France. Picture shows part of the 15th Regiment Infantry New York National Guard or . . . - NARA - 533488.tif|thumb|Pulka karavīri Francijā|left]] Sakarā ar ASV Armijas politiku, kas paredzēja pastāvīgu [[segregācija|segregāciju]] starp afroamerikāņu un balto vienībām, 1918. gada 8. aprīlī tika nolemts vienību piešķirt Francijas bruņoto spēku Ceturtās armijas 16. divīzijai uz visu ASV iesaistīšanās laiku karā. 369. kājnieku pulkam tika izsniegts franču ekipējums, lai gan tie turpināja valkāt amerikāņu formas tērpus. Ar 369. pulku izturējās līdzīgi kā ar citām Francijas vienībām tajā laikā. Pulks netika nodalīts no citām Francijas vienībām, taču karavīri joprojām saskārās ar nelielu rasu diskrimināciju. Pirms 369. pulka integrācijas Francijas armijā bija iekļautas daudzas koloniālās vienības, no kurām daudzi karavīri bija no [[Maroka]]s un [[Senegāla]]s. Franču karavīri, kuri saskārās ar lielu dzīvā spēka deficītu un zaudējumiem, mazāk uztraucās par karotāja rasi nekā amerikāņi. Pulks izcēlās ar īpāšu nežēlību cīņās ar ienaidnieku un augstu morāli. Vairāki no pulka locekļiem par kaujas nopelniem saņema [[Goda medaļa|Goda medaļu]] un vairāki [[Izcilā dienesta krusts (ASV)|Icilā dienesta krusti]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/records-may-show-black-world-war-i-soldiers-denied-award-due-to-racism-2018-10|title=Century-old records may prove that black soldiers in World War I were denied the Medal of Honor due to racism|website=Business Insider}}</ref> [[Attēls:369th 15th New York.jpg|thumb|369. (15. Ņujorkas) karavīri, kuriem par varonību kaujā piešķirts Kara krusts (Croix de Guerre), 1919. gads. No kreisās uz labo. Priekšējā rindā: ierindnieks Eds Viljamss, Herberts Teilors, ierindnieks Leons Fraitors, ierindnieks Ralfs Hokinss. Aizmugurējā rindā: seržants H. D. Prinass, seržants Dens Stormss, ierindnieks Džo Viljamss, ierindnieks Alfrēds Henlijs, kaprālis T. V. Teilors.]] [[Ierindnieks]] [[Henrijs Džonsons]], bijušais dzelzceļa nesējs no [[Olbani]], tika plaši atzīts 369. pulkā par saviem varoņdarbiem Francijā, par ko viņs ieguva iesauku "Melnā nāve".<ref name=":3">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.archives.gov/education/lessons/369th-infantry|title=Photographs of the 369th Infantry and African Americans during World War I|website=National Archives|date=2016-08-15}}</ref> 1918. gada maijā Džonsons un ierindnieks Nīdhems Robertss atvairīja 24 vīru lielu vācu patruļu, abi gūstot nopietnus ievainojumus. Haosa laikā Džonsons pavēlēja Robertsam brīdināt franču vienības par tuvojošos ienaidnieku, bet Robertss atgriezās atpakaļ zem sīvas vācu ieroču uguns. Viņi cīnījās kopā, līdz Robertss tika ievainots. Nebaidīdamies no vācu uzbrukumiem, Džonsons turpināja aizstāvēties, piesedzot savu biedru. Kad munīcija beidzās, Džonsons cīnījās pretī metot granātas un aizstāvoties ar šautenes laidi. Ziņojumi liecina, ka Džonsons, iespējams, nogalināja vismaz četrus vācu karavīrus un ievainoja vēl aptuveni 30, pats tiekot ievainots vismaz 21 reizi. Džonsons kļuva par pirmo amerikāni, kam tika piešķirts Francijas Kara krusts. 1918. gada 13. decembrī, mēnesi pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|pamiera]] pasludināšanas, Francijas valdība piešķīra Kara krustu ({{val|fr|Croix de Guerre}}) 170 pulka locekļiem. === Starpkaru periods === Pēc Pirmā pasaules kara beigām pulks tika nodots atpakaļ Ņujorkas Nacionālās gvardes pārziņā, un tā štābs tika federalizēts 1924. gada 6. septembrī. 1938. gadā par pulka komandieri kļuva [[Bendžamins Olivers Deiviss vecākais]] un vadīja reorganizāciju, kuras rezultātā 1940. gadā tika izveidots 369. krasta artilērijas pulks. === Otrais pasaules karš === 1942. gada 15. maijā 369. kājnieku pulks tika atkārtoti aktivizēts kā daļa no 93. kājnieku divīzijas (krāsainās) Amerikas Savienoto Valstu armijā. Pulks piedalījās operācijās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. 369. pulks kopā ar pārējo 93. kājnieku divīzijas daļu okupēja [[Morotai]] no 1945. gada aprīļa līdz jūnijam. 1945. gada 1. jūlijā divīzija pārcēlās uz [[Zamboanga|Zamboangu]], kur pulks veica patruļas līdz [[Japānas Impērija|japāņu]] kapitulācijai. 369. pulks kopā ar divīziju 1946. gada 17. janvārī atstāja [[Filipīnas]] un atgriežas Amerikas Savienotajās Valstīs. Divas dienas vēlāk vienība tika inaktivēta. == 369. pulka militārais orķestris == [[Attēls:Genuine jazz for the yankee wounded In the courtyard of a Paris hospital for the American wounded, an American negro military band, led by Lt. James R. Europe, entertains the patients with LCCN2016651602 (cropped).jpg|thumb|369. pulka orķestris spēlē džezu ievainotajiem amerikāņiem Parīzes slimnīcas pagalmā.]] 369. pulka orķestris "Hellfighters Band" tika izveidots lai celtu karavīru kaujas morāli un iepazīstinātu eiropiešus ar savu kultūru. Tāpēc līdz kara beigām tas kļuva par vienu no slavenākajiem militārajiem orķestriem visā Eiropā. Viņi sekoja 369. pulka dienesta vietām ārzemēs un tika augstu novērtēti un atzīti par pozitīvo ietekmi uz karavīru morāli. Ārzemēs 369. pulks veidoja mazāk nekā 1% no izvietotajiem karavīriem, bet bija atbildīgs par vairāk nekā 20% no visas Amerikas Savienotajām Valstīm piešķirtās teritorijas. Kara laikā 369. pulka orķestris (Džeimsa Rīsa Eiropa vadībā) kļuva slavens visā Eiropā, iepazīstinot britu, franču un citu Eiropas auditoriju ar līdz tam nezināmo mūziku, ko sauca par [[džezs|džezu]]. == 369. veterānu asociācija == 369. veterānu asociācija ir grupa, kas izveidota, lai godinātu tos, kas dienēja 369. kājnieku pulkā. Šai veterānu grupai ir trīs atšķirīgi mērķi. Saskaņā ar Kornela Juridiskās informācijas institūta datiem, tie ietver: "draudzības un labas gribas principu veicināšanu tās biedru vidū; iesaistīšanos sociālās un pilsoniskajās aktivitātēs, kas veicina tās biedru labklājību un ieaudzina patiesus labas pilsonības principus tās biedros; un pieminēt, gan individuāli, gan kolektīvi, tās biedru patriotiskos dienestu 369. pretgaisa artilērijas grupā un citās Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku vienībās". == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Barbeau, Arthur E., and Florette Henri. ''The Unknown Soldiers; Black American Troops in World War I''. Philadelphia: Temple University Press, 1974. {{ISBN|0-87722-063-8}}. * Harris, Bill. ''The Hellfighters of Harlem: African-American Soldiers Who Fought for the Right to Fight for Their Country''. New York: Carroll & Graf Publishers, 2002. {{ISBN|0-7867-1050-0}}, {{ISBN|0-7867-1307-0}}. * Harris, Stephen L. ''Harlem's Hell Fighters: The African-American 369th Infantry in World War I''. Washington, D.C.: Brassey's, Inc, 2003. {{ISBN|1-57488-386-0}}, {{ISBN|1-57488-635-5}}. * Little, Arthur W. ''From Harlem to the Rhine: The Story of New York's Colored Volunteers''. New York: Covici, Friede, Publishers, 1936. (Reprinted: New York: Haskell House, 1974. {{ISBN|0-8383-2033-3}}). * Myers, Walter Dean, and Bill Miles. ''The Harlem Hellfighters: When Pride Met Courage''. New York: HarperCollins Publishers, 2006. {{ISBN|0-06-001136-X}}, {{ISBN|0-06-001137-8}}. * Nelson, Peter. ''A More Unbending Battle: The Harlem Hellfighters' Struggle for Freedom in WWI and Equality at Home''. New York: Basic Civitas, 2009. {{ISBN|0-465-00317-6}}. * Sammons, Jeffrey T., and John H. Morrow Jr. ''[[Harlem's Rattlers and the Great War: The Undaunted 369th Regiment and the African American Quest for Equality]]''. Lawrence, KS: University Press of Kansas, 2014. {{ISBN|978-0-7006-1957-3}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Ņujorka]] iemmzc5hjf913340p442qw3r76ofz9z Dalībnieka diskusija:Sausiiiige 3 628801 4452947 2026-04-11T08:06:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452947 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sausiiiige}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST) oukxwv8f7zhma4rva39ns9mb3yxvc1s Attēls:Lambs first poster.jpg 6 628802 4452951 2026-04-11T08:13:33Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Lauvas jēru pavadā]]" plakāts. No: [[:en:File:Lambs first poster.jpg]] 4452951 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Lauvas jēru pavadā]]" plakāts. No: [[:en:File:Lambs first poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 6b8wr8m347bu7nzu97x9ib5rhm1ngqi Lauvas jēru pavadā 0 628803 4452956 2026-04-11T08:38:57Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Lauvas jēru pavadā | operators = | attēls = Lambs first poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kara drāma | režisors = [[Roberts Redfords]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * Roberts Redfords * [[Merila Strīpa]] * [[Toms Krūzs]] * [[Maikls Penja]] * [[Endrū Gārfīlds]] * [[Pīters Bergs]] * [[Dereks Lūks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Lions for Lambs'' | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''United Arti... 4452956 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lauvas jēru pavadā | operators = | attēls = Lambs first poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kara drāma | režisors = [[Roberts Redfords]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * Roberts Redfords * [[Merila Strīpa]] * [[Toms Krūzs]] * [[Maikls Penja]] * [[Endrū Gārfīlds]] * [[Pīters Bergs]] * [[Dereks Lūks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Lions for Lambs'' | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''[[United Artists]]'' * ''Wildwood Enterprises'' * ''Brat Na Pont'' * ''Andell Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = * ''MGM Distribution Co.'' * ''[[20th Century Fox]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2007|11|8}} | ilgums = 92 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|35 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|63,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3529410049/|title=Lions for Lambs |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|11}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lauvas jēru pavadā"''' ({{Val|en|Lions for Lambs}}) ir 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kara filma|kara]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Roberts Redfords]]. Filmā galvenās lomas atveido Redfords, [[Merila Strīpa]], [[Toms Krūzs]], [[Maikls Penja]], [[Endrū Gārfīlds]], [[Pīters Bergs]] un [[Dereks Lūks]]. Filmā vienlaikus ir attēloti trīs stāsti: republikāņu senators, kurš kandidē uz prezidenta amatu, sniedz stundu garu interviju skeptiskai reportierei, detalizēti izklāstot uzvaras stratēģiju Afganistānā; divi specvienības karavīri Afganistānas kalnu grēdā gaida glābējos, kamēr tuvojas [[Taliban]] spēki; Kalifornijas koledžas politikas zinātņu profesora saruna ar studentu. Filmas "Lauvas jēru pavadā" pirmizrāde notika {{Dat|2007|11|8|5=bez}}. Filma saņēma kopumā negatīvus kritiķu vērtējumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/lions_for_lambs|title=Lions for Lambs {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/lions-for-lambs/|title=Lions for Lambs Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:Politiskās filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Roberta Redforda filmas]] g2x6x85q6r54wwcr64fh4cyfuobvu93 4452989 4452956 2026-04-11T10:02:43Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452989 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lauvas jēru pavadā | operators = | attēls = Lambs first poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kara drāma | režisors = [[Roberts Redfords]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * Roberts Redfords * [[Merila Strīpa]] * [[Toms Krūzs]] * [[Maikls Penja]] * [[Endrū Gārfīlds]] * [[Pīters Bergs]] * [[Dereks Lūks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Lions for Lambs'' | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''[[United Artists]]'' * ''Wildwood Enterprises'' * ''Brat Na Pont'' * ''Andell Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = * ''MGM Distribution Co.'' * ''[[20th Century Fox]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2007|11|8}} | ilgums = 92 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|35 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|63,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3529410049/|title=Lions for Lambs |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|11}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lauvas jēru pavadā"''' ({{Val|en|Lions for Lambs}}) ir 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kara filma|kara]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Roberts Redfords]]. Filmā galvenās lomas atveido Redfords, [[Merila Strīpa]], [[Toms Krūzs]], [[Maikls Penja]], [[Endrū Gārfīlds]], [[Pīters Bergs]] un [[Dereks Lūks]]. Filmā vienlaikus attēloti trīs stāsti: republikāņu senators, kurš kandidē uz prezidenta amatu, sniedz stundu garu interviju skeptiskai reportierei, detalizēti izklāstot uzvaras stratēģiju Afganistānā; divi specvienības karavīri Afganistānas kalnu grēdā gaida glābējos, kamēr tuvojas ''[[Taliban]]'' spēki; Kalifornijas koledžas politikas zinātņu profesora saruna ar studentu. Filmas "Lauvas jēru pavadā" pirmizrāde notika {{Dat|2007|11|8|5=bez}}. Filma saņēma kopumā negatīvus kritiķu vērtējumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/lions_for_lambs|title=Lions for Lambs {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/lions-for-lambs/|title=Lions for Lambs Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:Politiskās filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Roberta Redforda filmas]] 7tk7h5sdddtydc0vzwejquud6d25ctg Dalībnieka diskusija:Limfjord69 3 628804 4452966 2026-04-11T08:46:39Z Litlok 27274 Litlok pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Limfjord69]] uz [[Dalībnieka diskusija:Limfjord*]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Limfjord69|Limfjord69]]" to "[[Special:CentralAuth/Limfjord*|Limfjord*]]" 4452966 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Limfjord*]] 4ced7hnvqmryqani384gyyfzjgvqeur Attēls:Love-that-remains-poster.jpg 6 628805 4452970 2026-04-11T08:52:53Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Mīlestība, kas paliek]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11080/portrait_medium/love-that-remains-poster.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] 4452970 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Mīlestība, kas paliek]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11080/portrait_medium/love-that-remains-poster.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} 2j7bh0wltyba1y1ey6h7b1hx96hin63 Mīlestība, kas paliek 0 628806 4452972 2026-04-11T09:16:32Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Mīlestība, kas paliek | operators = | attēls = Love-that-remains-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdija, drāma | režisors = [[Hlīnurs Paulmasons]] | producents = | scenārijs = Hlīnurs Paulmasons | aktieri = * [[Saga Gardarsdotira]] * [[Sverirs Gudnasons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Ástin Sem Eftir Er'' | studija = * ''STILL VIVID'' * ''Snowglobe'' * ''Aamu Film Company'' * ''HOBAB'' * ''Film i Väst'' * ''Arte... 4452972 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mīlestība, kas paliek | operators = | attēls = Love-that-remains-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdija, drāma | režisors = [[Hlīnurs Paulmasons]] | producents = | scenārijs = Hlīnurs Paulmasons | aktieri = * [[Saga Gardarsdotira]] * [[Sverirs Gudnasons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Ástin Sem Eftir Er'' | studija = * ''STILL VIVID'' * ''Snowglobe'' * ''Aamu Film Company'' * ''HOBAB'' * ''Film i Väst'' * ''Arte France Cinéma'' | montāža = | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|2025|5|18|[[2025. gada Kannu kinofestivāls|Kannas]]|2025|8|14|Islande}} | ilgums = 109 minūtes | valsts = * {{ISL}} * {{DEN}} * {{FRA}} * {{FIN}} * {{SWE}} | valoda = [[Islandiešu valoda|islandiešu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mīlestība, kas paliek"''' ({{Val|is|Ástin Sem Eftir Er}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Komēdijdrāma|komēdijdrāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Hlīnurs Paulmasons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Saga Gardarsdotira]] un [[Sverirs Gudnasons]]. Filma tver vienu gadu ģimenes dzīvē, kurā vecāki pārvar šķiršanās posmu. Filmas "Mīlestība, kas paliek" pirmizrāde notika {{Dat|2025|5|18|5=bez}} [[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivālā]]. Tā saņēma festivāla ''[[Palm Dog Award]]'' balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/05/palm-dog-awards-2025-love-that-remains-sirat-pillion-and-amores-perros-honored-1236409607/|title=Palm Dog: ‘The Love That Remains’, ‘Sirât’, ‘Pillion’ And ‘Amores Perros’ Honored – Cannes Film Festival|last=Wise|first=Damon|website=Deadline|access-date=2026-04-11|date=2025-05-24|language=en-US}}</ref> "Mīlestība, kas paliek" tika izvēlēta kā Islandes kandidatūra par [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko starptautisko spēlfilmu]] [[98. Kinoakadēmijas balva|98. Kinoakadēmijas balvai]], tomēr tā netika nominēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/global/the-love-that-remains-iceland-oscars-1236499420/|title=‘The Love That Remains’ Selected by Iceland as Oscar Candidate|last=Barraclough|first=Leo|website=Variety|access-date=2026-04-11|date=2025-08-27|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:Islandes filmas]] [[Kategorija:Dānijas filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Somijas filmas]] [[Kategorija:Zviedrijas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] on6z7zvz33zljlhiz4yai92hr44eygp 4452991 4452972 2026-04-11T10:07:49Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452991 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mīlestība, kas paliek | operators = | attēls = Love-that-remains-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdija, drāma | režisors = [[Hlīnurs Paulmasons]] | producents = | scenārijs = Hlīnurs Paulmasons | aktieri = * [[Saga Gardarsdotira]] * [[Sverirs Gudnasons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Ástin Sem Eftir Er'' | studija = * ''STILL VIVID'' * ''Snowglobe'' * ''Aamu Film Company'' * ''HOBAB'' * ''Film i Väst'' * ''Arte France Cinéma'' | montāža = | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|2025|5|18|[[2025. gada Kannu kinofestivāls|Kannas]]|2025|8|14|Islande}} | ilgums = 109 minūtes | valsts = * {{ISL}} * {{DNK}} * {{FRA}} * {{FIN}} * {{SWE}} | valoda = [[Islandiešu valoda|islandiešu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mīlestība, kas paliek"''' ({{Val|is|Ástin Sem Eftir Er}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Komēdijdrāma|komēdijdrāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Hlīnurs Paulmasons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Saga Gardarsdotira]] un [[Sverirs Gudnasons]]. Filma tver vienu gadu ģimenes dzīvē, kurā vecāki pārvar šķiršanās posmu. Filmas "Mīlestība, kas paliek" pirmizrāde notika {{Dat|2025|5|18|5=bez}} [[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivālā]]. Tā saņēma festivāla ''[[Palm Dog Award]]'' balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/05/palm-dog-awards-2025-love-that-remains-sirat-pillion-and-amores-perros-honored-1236409607/|title=Palm Dog: ‘The Love That Remains’, ‘Sirât’, ‘Pillion’ And ‘Amores Perros’ Honored – Cannes Film Festival|last=Wise|first=Damon|website=Deadline|access-date=2026-04-11|date=2025-05-24|language=en}}</ref> "Mīlestība, kas paliek" tika izvēlēta kā Islandes kandidatūra par [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko starptautisko spēlfilmu]] [[98. Kinoakadēmijas balva]]i, tomēr to nenominēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/global/the-love-that-remains-iceland-oscars-1236499420/|title=‘The Love That Remains’ Selected by Iceland as Oscar Candidate|last=Barraclough|first=Leo|website=Variety|access-date=2026-04-11|date=2025-08-27|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:Islandes filmas]] [[Kategorija:Dānijas filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Somijas filmas]] [[Kategorija:Zviedrijas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] b6s8oan6ymdjpv97gzof4xa5t1gl4v5 Kategorija:Roberta Redforda filmas 14 628807 4452973 2026-04-11T09:18:31Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Redfords, Roberts]] 4452973 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Redfords, Roberts]] n6d39lvx19mfotlcui1dybt761t4qrs Attēls:I, Daniel Blake.png 6 628808 4452978 2026-04-11T09:28:21Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Es, Daniels Bleiks]]" plakāts. No: [[:en:File:I, Daniel Blake.png]] 4452978 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Es, Daniels Bleiks]]" plakāts. No: [[:en:File:I, Daniel Blake.png]] == Licence == {{Filmas plakāts}} giovh2x9syrzg62zrw5gntpbk8rdk7s Es, Daniels Bleiks 0 628809 4452980 2026-04-11T09:44:54Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Es, Daniels Bleiks | operators = | attēls = I, Daniel Blake.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Kens Loučs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deivs Džonss]] * [[Heilija Skvairsa]] | mūzika = | oriģinālnos = ''I, Daniel Blake'' | studija = * ''BBC Films'' * ''Wild Bunch'' * ''Sixteen Films'' * ''Why Not Productions'' | montāža = | izplatītājs = * ''British Film Institute'' * ''Entertainment... 4452980 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Es, Daniels Bleiks | operators = | attēls = I, Daniel Blake.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Kens Loučs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deivs Džonss]] * [[Heilija Skvairsa]] | mūzika = | oriģinālnos = ''I, Daniel Blake'' | studija = * ''BBC Films'' * ''Wild Bunch'' * ''Sixteen Films'' * ''Why Not Productions'' | montāža = | izplatītājs = * ''British Film Institute'' * ''Entertainment One'' * ''Le Pacte'' | izdošana = {{Filmas datums|2016|5|13|[[Kannu kinofestivāls]]|2016|10|21|Apvienotā Karaliste}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|15,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt5168192/?ref_=bo_se_r_1|title= I, Daniel Blake (2016) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|11}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Es, Daniels Bleiks"''' ({{Val|en|I, Daniel Blake}}) ir 2016. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Kens Loučs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Deivs Džonss]] un [[Heilija Skvairsa]]. Filma stāsta par sirdstrieku pārdzīvojušo atraitni Danielu Bleiku, kuram tiek atteikts pabalsts, neskatoties uz to, ka ārsts viņu ir atzinis par darbnespējīgu. Filmas "Es, Daniels Bleiks" pirmizrāde notika {{Dat|2016|5|13|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/live/2016/may/22/cannes-2016-palme-dor-winners-live|title=Cannes 2016: Ken Loach's I, Daniel Blake wins the Palme d'Or - as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-04-11|date=2016-05-22|last=Lee|first=Benjamin|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Filma saņēma arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "[[Labākā britu filma]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/baftas-2017-la-la-land-scoops-five-as-moonlight-nocturnal-animals-are-shutout/5114961.article|title=Baftas 2017: 'La La Land' scoops five as 'Moonlight', 'Nocturnal Animals' are shutout|last=Grater|first=Tom|website=Screen|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Zelta palmas zars}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] 8kefy9ejbeb6d4mp5zw8u3y23c4zgm2 4452994 4452980 2026-04-11T10:11:10Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4452994 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Es, Daniels Bleiks | operators = | attēls = I, Daniel Blake.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Kens Loučs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deivs Džonss]] * [[Heilija Skvairsa]] | mūzika = | oriģinālnos = ''I, Daniel Blake'' | studija = * ''BBC Films'' * ''Wild Bunch'' * ''Sixteen Films'' * ''Why Not Productions'' | montāža = | izplatītājs = * ''British Film Institute'' * ''Entertainment One'' * ''Le Pacte'' | izdošana = {{Filmas datums|2016|5|13|[[Kannu kinofestivāls]]|2016|10|21|Apvienotā Karaliste}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|15,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt5168192/?ref_=bo_se_r_1|title= I, Daniel Blake (2016) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|11}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Es, Daniels Bleiks"''' ({{Val|en|I, Daniel Blake}}) ir 2016. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Kens Loučs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Deivs Džonss]] un [[Heilija Skvairsa]]. Filma stāsta par sirdstrieku pārdzīvojušo atraitni Danielu Bleiku, kuram atsaka pabalstu, neskatoties uz to, ka ārsts viņu atzinis par darbnespējīgu. Filmas "Es, Daniels Bleiks" pirmizrāde notika {{Dat|2016|5|13|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/live/2016/may/22/cannes-2016-palme-dor-winners-live|title=Cannes 2016: Ken Loach's I, Daniel Blake wins the Palme d'Or - as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-04-11|date=2016-05-22|last=Lee|first=Benjamin|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Filma saņēma arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "[[Labākā britu filma]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/baftas-2017-la-la-land-scoops-five-as-moonlight-nocturnal-animals-are-shutout/5114961.article|title=Baftas 2017: 'La La Land' scoops five as 'Moonlight', 'Nocturnal Animals' are shutout|last=Grater|first=Tom|website=Screen|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Zelta palmas zars}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] i8ciwjcdt8ntypy8e7m5gt8vew9dsy4 Lions for Lambs 0 628810 4452990 2026-04-11T10:03:11Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Lauvas jēru pavadā]] 4452990 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lauvas jēru pavadā]] kydm0g81rf1kxr5djpgffo436xnh8z4 I, Daniel Blake 0 628811 4452995 2026-04-11T10:11:40Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Es, Daniels Bleiks]] 4452995 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Es, Daniels Bleiks]] 8016y3aap2ys9e3ks5yptbbyiql663k Dalībnieka diskusija:LA Suspect 3 628812 4452996 2026-04-11T10:11:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4452996 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LA Suspect}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 13.11 (EEST) p5d4485964cpj537rmpn6ak2rysnwaf Ástin Sem Eftir Er 0 628813 4452997 2026-04-11T10:12:29Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mīlestība, kas paliek]] 4452997 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mīlestība, kas paliek]] opi7izc2m6hbjohlgyzoggs7oiz7ut6 The Love That Remains 0 628814 4452998 2026-04-11T10:12:56Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mīlestība, kas paliek]] 4452998 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mīlestība, kas paliek]] opi7izc2m6hbjohlgyzoggs7oiz7ut6 Diskusija:369. kājnieku pulks 1 628815 4453001 2026-04-11T10:16:07Z Meistars Joda 781 /* Laikam nebūs vis grabulīši... */ jauna sadaļa 4453001 wikitext text/x-wiki == Laikam nebūs vis grabulīši... == [https://en.wikipedia.org/wiki/Rattler_(disambiguation) Black Rattlers - rattlesnake - klaburčūska] [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 13.16 (EEST) kuy3uiqto2akbms6ywq1d7iakg4k26i Dalībnieka diskusija:Романов-на-Мурмане 3 628816 4453015 2026-04-11T10:25:31Z Vladimir Solovjev 9805 Vladimir Solovjev pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Романов-на-Мурмане]] uz [[Dalībnieka diskusija:Лларок]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Романов-на-Мурмане|Романов-на-Мурмане]]" to "[[Special:CentralAuth/Лларок|Лларок]]" 4453015 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Лларок]] 7ds5ecw8xez2hzuxj0j7obeemgy8ax3 Dalībnieka diskusija:Tulum387 3 628817 4453025 2026-04-11T10:36:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4453025 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tulum387}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 13.36 (EEST) iipzl2860dbmlg9k5vi8fbf6qj7stj6 Kens Loučs 0 628819 4453034 2026-04-11T10:45:04Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Kens Loučs | vārds_orig = ''Ken Loach'' | attēls = Ken Loach Cannes 2014.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kens Loučs 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|6|17}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Vorikšīra|Nanītona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists | darbības gadi = 1962—2014 | dzīvesbiedrs = | bērni = 5 | paraksts = |... 4453034 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kens Loučs | vārds_orig = ''Ken Loach'' | attēls = Ken Loach Cannes 2014.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kens Loučs 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|6|17}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Vorikšīra|Nanītona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists | darbības gadi = 1962—2014 | dzīvesbiedrs = | bērni = 5 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kenets Čārlzs Loučs''' ({{Val|en|Kenneth Charles Loach}}, dzimis {{Dat|1936|6|17}}) ir [[Angļi|angļu]] bijušais [[kinorežisors]] un [[scenārists]]. Uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem [[Sociālais reālisms|sociālā reālisma]] kustības režisoriem, viņa filmas bieži ir saistītais ar paša [[Sociālisms|sociālistiskiem]] uzskatiem. Veidojis filmas par tādām tēmām kā nabadzību (''[[Poor Cow]]'' (1967)), bezpajumtniecību (''[[Cathy Come Home]]'' (1966)) un darbinieku tiesībām (''[[Riff-Raff]]'' (1991) un ''[[The Navigators]]'' (2001)). Louča 1969. gada filmu ''[[Kes]]'' [[Britu Kinoinstitūts]] ierindoja savā 20. gadsimta labāko britu filmu saraksta 7. vietā. Viņa filmas "[[Vējš, kas satricina miežus]]" (''The Wind That Shakes the Barley'', 2006) un "[[Es, Daniels Bleiks]]" (2016) saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. Kopumā 15 Louča filmas ir izrādītas Kannu galvenajā konkursā, kas ir festivāla rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/culture/2023/05/13/cannes-film-festival-2023-return-of-the-old-guard-royalty-of-loach-wenders-and-scorsese-then-theres-johnny-depp/|title=Cannes film festival 2023: return of the old guard royalty of Loach, Wenders and Scorsese. Then there’s Johnny Depp|last=Clarke|first=Donald|website=The Irish Times|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref> Citas Louča pazīstamākās filmas ir ''[[Hidden Agenda]]'' (1990), ''[[Land and Freedom]]'' (1995), ''[[My Name Is Joe]]'' (1998), ''[[Sweet Sixteen]]'' (2002), ''[[Looking for Eric]]'' (2009), ''[[The Angels' Share]]'' (2012), ''[[Sorry We Missed You]]'' (2019) un "[[Vecais ozols]]" (''The Old Oak'', 2024). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Loučs, Kens}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Angļu scenāristi]] [[Kategorija:Vorikšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] dg7bokoe3jlshvplajki31k4ipedi6x 4453035 4453034 2026-04-11T10:45:52Z Bendžamins 76862 4453035 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kens Loučs | vārds_orig = ''Ken Loach'' | attēls = Ken Loach Cannes 2014.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kens Loučs 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|6|17}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Vorikšīra|Nanītona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists | darbības gadi = 1962—2014 | dzīvesbiedrs = | bērni = 5 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kenets Čārlzs Loučs''' ({{Val|en|Kenneth Charles Loach}}, dzimis {{Dat|1936|6|17}}) ir [[Angļi|angļu]] bijušais [[kinorežisors]] un [[scenārists]]. Uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem [[Sociālais reālisms|sociālā reālisma]] kustības režisoriem, viņa filmas bieži ir saistītais ar paša [[Sociālisms|sociālistiskiem]] uzskatiem. Veidojis filmas par tādām tēmām kā nabadzību (''[[Poor Cow]]'' (1967)), bezpajumtniecību (''[[Cathy Come Home]]'' (1966)) un darbinieku tiesībām (''[[Riff-Raff]]'' (1991) un ''[[The Navigators]]'' (2001)). Louča 1969. gada filmu ''[[Kes]]'' [[Britu Kinoinstitūts]] ierindoja savā 20. gadsimta labāko britu filmu saraksta 7. vietā. Viņa filmas "[[Vējš, kas satricina miežus]]" (''The Wind That Shakes the Barley'', 2006) un "[[Es, Daniels Bleiks]]" (2016) saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. Kopumā 15 Louča filmas ir izrādītas Kannu galvenajā konkursā, kas ir festivāla rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/culture/2023/05/13/cannes-film-festival-2023-return-of-the-old-guard-royalty-of-loach-wenders-and-scorsese-then-theres-johnny-depp/|title=Cannes film festival 2023: return of the old guard royalty of Loach, Wenders and Scorsese. Then there’s Johnny Depp|last=Clarke|first=Donald|website=The Irish Times|access-date=2026-04-11|language=en}}</ref> Citas Louča pazīstamākās filmas ir ''[[Hidden Agenda]]'' (1990), ''[[Land and Freedom]]'' (1995), ''[[My Name Is Joe]]'' (1998), ''[[Sweet Sixteen]]'' (2002), ''[[Looking for Eric]]'' (2009), ''[[The Angels' Share]]'' (2012), ''[[Sorry We Missed You]]'' (2019) un "[[Vecais ozols]]" (''The Old Oak'', 2024). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Loučs, Kens}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Angļu scenāristi]] [[Kategorija:Vorikšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] hq521c45vkjls7hjf4oq8o870ty814z Dalībnieka diskusija:Benkolya 3 628820 4453037 2026-04-11T10:46:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4453037 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Benkolya}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 13.46 (EEST) 8kpma9jdh9htopcs7chrnm2gzi8hefk Dalībnieka diskusija:Maknjuk 3 628821 4453041 2026-04-11T10:53:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4453041 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Maknjuk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 13.53 (EEST) dnrim257t3wskz6sd6xygnx54mktcry Markuss Holmgrēns Pēdešens 0 628822 4453042 2026-04-11T11:03:24Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|16}} | birth_place = | caps1 = 20 | caps2 = 28 | caps3 = 60 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Tromsø IL|Tromsø]] | clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Hammerfesta}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 178 | image = M... 4453042 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|16}} | birth_place = | caps1 = 20 | caps2 = 28 | caps3 = 60 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Tromsø IL|Tromsø]] | clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Hammerfesta}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 178 | image = Marcus Holmgren Pedersen 2022 FC RB Salzburg gegen Feyenoord Rotterdam (cropped).jpg | caption = Markuss Holmgrēns Pēdešens 2022. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21 | nationalyears2 = 2020 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|04|11|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|11|sk|bez}} | name = | playername = Markuss Holmgrēns Pēdešens | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2025 | nationalcaps3 = 30 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|NOR}} | nationalyears3 = 2021— | years4 = 2023—2024 | caps4 = 28 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 29 | goals5 = 0 | years6 = 2025— | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | caps6 = 24 | goals6 = 0 }} '''Markuss Holmgrēns Pēdešens''' ({{Val|no|Marcus Holmgren Pedersen}}, dzimis {{Dat|2000|7|16}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Pēdešens spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Torino FC|Torino]]''. Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandās ''[[Tromsø IL|Tromsø]]'' un ''[[Molde FK|Molde]]'', Nīderlandes komandā [[Roterdamas "Feyenoord"]] un Itālijas komandā ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]''. [[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. == Sasniegumi == '''Feyenoord''' * [[Eredivisie]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pēdešens, Markuss Holmgrēns}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Tromsø IL spēlētāji]] [[Kategorija:Molde FK spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] 937kvj5oznt7hgakrx5r7ndw4dn8b1j Dalībnieka diskusija:JustAFemme 3 628823 4453043 2026-04-11T11:06:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4453043 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JustAFemme}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) kxfw9vue9stjevlbuvmo4a45ot70nxg Patriks Bergs 0 628824 4453044 2026-04-11T11:11:41Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|24}} | birth_place = | caps1 = 137 | caps2 = 17 | caps3 = 98 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Būdē}} | currentclub = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | goals1 = 8 | goals2 = 0 | goals3 =... 4453044 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|24}} | birth_place = | caps1 = 137 | caps2 = 17 | caps3 = 98 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Būdē}} | currentclub = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | goals1 = 8 | goals2 = 0 | goals3 = 18 | height = 178 | image = Norway Italy - June 2025 A 14 (cropped).jpg | caption = Patriks Bergs 2025. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|04|11|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|11|sk|bez}} | name = | playername = Patriks Bergs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2022 | years2 = 2022 | years3 = 2022— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 41 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19 | nationalteam4 = {{fb|NOR}} | nationalyears3 = 2016 | nationalyears4 = 2021— }} '''Patriks Bergs''' ({{Val|no|Patrick Berg}}, dzimis {{Dat|1997|11|24}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Bergs spēlē Norvēģijas ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]''. Iepriekš spēlējis arī [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[RC Lens|Lens]]''. [[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. == Sasniegumi == '''Bodø/Glimt''' * [[Eliteserien]]: 2020, 2021, 2023, 2024 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bergs, Patriks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Bodø/Glimt spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] hvzqw5laxlswvbfjt3trq9p40p1qg87 Heirolepji 0 628825 4453047 2026-04-11T11:17:23Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis.jpg | att_nosaukums = Heirolepīžu ''[[Cheirolepis trailli]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Pal... 4453047 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis.jpg | att_nosaukums = Heirolepīžu ''[[Cheirolepis trailli]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Cheirolepididae | dzimta_lv = Heirolepīdes | ģints = Cheirolepis | ģints_lv = Heirolepji | iedalījums = | binomial= Cheirolepis <small>Agassiz, 1835</small> | kategorijas = nē }} '''Heirolepji''' (''Cheirolepis'') ir izmirušu primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1835. gadā izveidoja šveiciešu un amerikāņu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]].<ref>Agassiz (1835) ''Recherches sur les Poissons fossiles'', 5 volumes, Imprimerie de Petitpierre et Prince, Neuchaatel, XXXIII, 18. lpp.</ref> Ģints tipiska suga ir ''[[Cheirolepis trailli]]''. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] heirolepji ir zināmi no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. == Apraksts == Heirolepji ir iegarenas, vārpstveidīgas starspurzivis ar dermosfenām šuvēm supraorbitālajiem kauliem, bet ne nazālajiem kauliem. Preorbitālais kauls ir brīvs. Jugālais kauls ir ar izgriezumu acs orbītas malā, kur starp kaula dorsālo un ventrālo daļu veidojas ap 90° liels leņķis. Zobiem nav akrodina micītes. Visām spurām bārkstaino malu veido uzpūsti lepidotrihiju segmenti. Zvīņas ir mikroskopiskas un rombveidīgas, ar īsiem nesošajiem ķīļiem, kas stiepjas līdz zvīņu aizmugurējai malai, ar minimālu pārsegumu. Zvīņām ir kaula pamatne, daudzslāņu ganoīns un plati dentīna kanāli.<ref>Newman, M. J., Burrow, C. J., den Blaauwen, J. L., & Giles, S. (2021). ''A new actinopterygian Cheirolepis jonesi nov. sp. from the Givetian of Spitsbergen'', Svalbard. Norwegian Journal of Geology, 101, 202103. https://doi.org/10.17850/njg101-1-3</ref> == Sistemātika == Heirolepju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id418326/ BioLib.cz]</ref> * ģints: '''''Cheirolepis''''' <small>Agassiz, 1835</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis canadensis]]'' <small>Whiteaves, 1881</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis gaugeri]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis gracilis]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis trailli]]'' <small>(Agassiz, 1835)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] gph1tuplifhcd2qqs9gqt3gvgl065o2 4453052 4453047 2026-04-11T11:21:23Z Jānis U. 198 4453052 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis.jpg | att_nosaukums = Heirolepīžu ''[[Cheirolepis trailli]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Cheirolepididae | dzimta_lv = Heirolepīdes | ģints = Cheirolepis | ģints_lv = Heirolepji | iedalījums = | binomial= Cheirolepis <small>Agassiz, 1835</small> | kategorijas = nē }} '''Heirolepji''' (''Cheirolepis'') ir izmirušu primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1835. gadā izveidoja šveiciešu un amerikāņu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]].<ref>Agassiz (1835) ''Recherches sur les Poissons fossiles'', 5 volumes, Imprimerie de Petitpierre et Prince, Neuchaatel, XXXIII, 18. lpp.</ref> Ģints tipiska suga ir ''[[Cheirolepis trailli]]''. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] heirolepji ir zināmi no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. == Apraksts == Heirolepji ir iegarenas, vārpstveidīgas starspurzivis ar dermosfenām šuvēm [[Supraorbitālie kauli|supraorbitālajiem kauliem]], bet ne [[Nazālie kauli|nazālajiem kauliem]]. [[Preorbitālais kauls]] ir brīvs. [[Jugālais kauls]] ir ar izgriezumu [[Acs orbīta|acs orbīta]]s malā, kur starp kaula dorsālo un ventrālo daļu veidojas ap 90° liels leņķis. [[Zobi]]em nav akrodina micītes. Visām [[Spuras|spurām]] bārkstaino malu veido uzpūsti [[Lepidotrihijas|lepidotrihiju]] segmenti. Zvīņas ir mikroskopiskas un rombveidīgas, ar īsiem nesošajiem ķīļiem, kas stiepjas līdz zvīņu aizmugurējai malai, ar minimālu pārsegumu. Zvīņām ir kaula pamatne, daudzslāņu [[ganoīns]] un plati [[Dentīns|dentīna]] kanāli.<ref>Newman, M. J., Burrow, C. J., den Blaauwen, J. L., & Giles, S. (2021). ''A new actinopterygian Cheirolepis jonesi nov. sp. from the Givetian of Spitsbergen'', Svalbard. Norwegian Journal of Geology, 101, 202103. https://doi.org/10.17850/njg101-1-3</ref> == Sistemātika == Heirolepju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id418326/ BioLib.cz]</ref> * ģints: '''''Cheirolepis''''' <small>Agassiz, 1835</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis canadensis]]'' <small>Whiteaves, 1881</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis gaugeri]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis gracilis]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis trailli]]'' <small>(Agassiz, 1835)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] 8x9f155nr265yof2v3rr5h98yjptiu7 4453057 4453052 2026-04-11T11:30:21Z Jānis U. 198 4453057 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis canadensis.jpg | att_nosaukums = Heirolepis ''[[Cheirolepis canadensis]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Cheirolepididae | dzimta_lv = Heirolepīdes | ģints = Cheirolepis | ģints_lv = Heirolepji | iedalījums = | binomial= Cheirolepis <small>Agassiz, 1835</small> | kategorijas = nē }} '''Heirolepji''' (''Cheirolepis'') ir izmirušu primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1835. gadā izveidoja šveiciešu un amerikāņu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]].<ref>Agassiz (1835) ''Recherches sur les Poissons fossiles'', 5 volumes, Imprimerie de Petitpierre et Prince, Neuchaatel, XXXIII, 18. lpp.</ref> Ģints tipiska suga ir ''[[Cheirolepis trailli]]''. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] heirolepji ir zināmi no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. Heirolepji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos (Lodes svītā). == Apraksts == Heirolepji ir iegarenas, vārpstveidīgas starspurzivis ar dermosfenām šuvēm [[Supraorbitālie kauli|supraorbitālajiem kauliem]], bet ne [[Nazālie kauli|nazālajiem kauliem]]. [[Preorbitālais kauls]] ir brīvs. [[Jugālais kauls]] ir ar izgriezumu [[Acs orbīta|acs orbīta]]s malā, kur starp kaula dorsālo un ventrālo daļu veidojas ap 90° liels leņķis. [[Zobi]]em nav akrodina micītes. Visām [[Spuras|spurām]] bārkstaino malu veido uzpūsti [[Lepidotrihijas|lepidotrihiju]] segmenti. Zvīņas ir mikroskopiskas un rombveidīgas, ar īsiem nesošajiem ķīļiem, kas stiepjas līdz zvīņu aizmugurējai malai, ar minimālu pārsegumu. Zvīņām ir kaula pamatne, daudzslāņu [[ganoīns]] un plati [[Dentīns|dentīna]] kanāli.<ref>Newman, M. J., Burrow, C. J., den Blaauwen, J. L., & Giles, S. (2021). ''A new actinopterygian Cheirolepis jonesi nov. sp. from the Givetian of Spitsbergen'', Svalbard. Norwegian Journal of Geology, 101, 202103. https://doi.org/10.17850/njg101-1-3</ref> == Sistemātika == Heirolepju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id418326/ BioLib.cz]</ref> * ģints: '''''Cheirolepis''''' <small>Agassiz, 1835</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis aleshkai]]'' <small>Plax, 2020</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis bychovensis]]'' <small>Plax, 2022 </small> † :* suga: ''[[Cheirolepis canadensis]]'' <small>Whiteaves, 1881</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis gaugeri]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis gracilis]]'' <small>(Gross, 1973)</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis jonesi]]'' <small>Newman, Burrow, den Blaauwen & Giles, 2021</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis schultzei]]'' <small>Arratia & Cloutier, 2004</small> † :* suga: ''[[Cheirolepis trailli]]'' <small>(Agassiz, 1835)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] 1of4essf8bmp3tv07put276rtg13d65 Cheirolepis 0 628826 4453048 2026-04-11T11:17:46Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Heirolepji]] 4453048 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Heirolepji]] 25qskvk5grpyi6e1izfk7g78kqfxc4j Dalībnieka diskusija:Vikipedijastulks 3 628827 4453051 2026-04-11T11:20:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4453051 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vikipedijastulks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 14.20 (EEST) 4tyhhcjluiae7xp3wyqq2du83omway5 Beta-M 0 628828 4453060 2026-04-11T11:32:23Z Vikipedijastulks 143939 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1328887452|Beta-M]]" 4453060 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beta-M_Soviet_RTG_Diagram.svg|right|thumb|360x360px|PSRS ražotā [[Radioizotopiskais termoelektroģenerators|radioizotopiskā termoelektroģeneratora]] "Beta-M" shēma. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osti.gov/servlets/purl/1241969|title=Antarctica Radiological Source Removals - Complex US-Russian Cooperative Effort|last=Porter|first=S.|access-date=20 December 2023|date=9 July 2015}}</ref><br /> '''Melns''': Ietvars<br /> '''Zils''': Ārējā starojuma aizsardzība<br /> '''Dzeltens''': Siltumizolācija<br /> '''Oranžs''': Iekšējā starojuma aizsardzība (volframs)<br /> '''Sarkans''': radionuklīdu siltuma avots (stroncijs-90)<br /> '''Rozā''': Termoelektriskā iekārta<br />Virs montāžas ir uzstādītas dzesēšanas ribas, kas iezīmētas melnā krāsā.]] '''Beta-M''' ir [[radioizotopiskais termoelektroģenerators]] (RTG), kas tika izmantots [[Padomju Savienība|padomju]] laika [[Bāka|bākās]] un bojās. == Tehniskais raksturojums == Beta-M radioaktīvā serde sastāv no stroncija-90, kura [[pussabrukšanas periods]] ir 28,79 gadi. <ref name="bellona">{{Tīmekļa atsauce|url=http://bellona.org/news/nuclear-issues/radioactive-waste-and-spent-nuclear-fuel/2003-11-two-strontium-powered-lighthouses-vandalised-on-the-kola-peninsula|title=Two strontium powered lighthouses vandalised on the Kola Peninsula|last=Kudrik|first=Igor|website=Bellona.org|date=17 November 2003}}</ref> Šo ģeneratoru sākotnējais kalpošanas laiks ir 10 gadi, un to var pagarināt vēl par 5 līdz 10 gadiem. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osti.gov/servlets/purl/1241969|title=Antarctica Radiological Source Removals - Complex US-Russian Cooperative Effort|last=Porter|first=S.|access-date=20 December 2023|date=9 July 2015}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPorter2015">Porter, S. (9 July 2015). [https://www.osti.gov/servlets/purl/1241969 "Antarctica Radiological Source Removals - Complex US-Russian Cooperative Effort"]<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">20 December</span> 2023</span>.</cite></ref> Kodols ir pazīstams arī kā radioizotopiskais siltuma avots 90 (RHS-90). Sākotnējā stāvoklī pēc izgatavošanas ģenerators spēj saražot 10 [[Vats|vatus]] [[Elektrība|elektroenerģijas]] . <ref name="Mahaffey2017">{{Grāmatas atsauce|last=Mahaffey|first=James|url=https://books.google.com/books?id=wxokDwAAQBAJ&pg=PT260|title=Atomic Adventures: Secret Islands, Forgotten N-Rays, and Isotopic Murder: A Journey into the Wild World of Nuclear Science|date=6 June 2017|publisher=[[Simon & Schuster]]|isbn=978-1-68177-480-0|page=260}}</ref> Ģenerators satur stroncija-90 radioizotopu ar sildīšanas jaudu 250 W un 1480 [[Bekerels|TBq]] radioaktivitātes, kas atbilst aptuveni 280 gramiem Sr-90. Par RTG masveida ražošanu Padomju Savienībā bnotika rūpnīca ar nosaukumu Baltijets[[Narva|Narvā]], [[Igaunija|Igaunijā]] . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inis.iaea.org/collection/NCLCollectionStore/_Public/51/017/51017877.pdf|title=Operation of radioisotope thermoelectric generators (RTG) at sea transport objects of the Russian Federationa and their decommissioning|last=Aturin|first=M.K.|last2=Yarosh|first2=V.I.|publisher=[[International Atomic Energy Agency]]|website=International Nuclear Information System|access-date=11 April 2023|last3=Medvedev|first3=V.I.}}</ref> == Drošības incidenti == [[Attēls:Soviet_RTG.jpg|right|thumb|300x300px|Ar stroncija-90 ( <sup>90</sup> Sr) darbināmi padomju laika ritguli demontētā un vandalizētā stāvoklī]] {{Further|Lia radiological accident}} Daži Beta-M ģeneratori ir cietuši vandālisma gadījumos, kad atkritumu savācēji, meklējot krāsainos metālus, izjauca ierīces. <ref name="bellona">{{Tīmekļa atsauce|url=http://bellona.org/news/nuclear-issues/radioactive-waste-and-spent-nuclear-fuel/2003-11-two-strontium-powered-lighthouses-vandalised-on-the-kola-peninsula|title=Two strontium powered lighthouses vandalised on the Kola Peninsula|last=Kudrik|first=Igor|website=Bellona.org|date=17 November 2003}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFKudrik2003">Kudrik, Igor (17 November 2003). [http://bellona.org/news/nuclear-issues/radioactive-waste-and-spent-nuclear-fuel/2003-11-two-strontium-powered-lighthouses-vandalised-on-the-kola-peninsula "Two strontium powered lighthouses vandalised on the Kola Peninsula"]. ''Bellona.org''.</cite></ref> <ref name="LevnerLinkov2006">{{Grāmatas atsauce|last=Eugene Levner|url=https://books.google.com/books?id=ojDLSRNmwdkC&pg=PA21|title=Strategic Management of Marine Ecosystems: Proceedings of the NATO Advanced Study Institute on Strategic Management of Marine Ecosystems, Nice, France, 1-11 October, 2003|last2=Igor Linkov|last3=Jean-Marie Proth|date=6 May 2006|publisher=Springer Science & Business Media|isbn=978-1-4020-3198-4|page=21}}</ref> 2001. gada decembrī notika radiācijas negadījums, kad trīs Lia, [[Gruzija|Džordžijas štata]] iedzīvotāji, vācot malku, mežā atrada pamestas Beta-M ģeneratora daļas. <ref name="IEA" /> Visi trīs guva apdegumus un akūta starojuma sindroma simptomus, jo bija pakļauti Beta-M ģeneratorā esošajam stroncijam-90. <ref name="IEA" /> Radiācijas avotu utilizācijas komanda sastāvēja no 25 vīriešiem, kuriem iedarbības ilgums bija ierobežots līdz 40 sekundēm katram, pārvietojot tvertnes uz [[Svins|svina]] oderētām mucām. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/nova/transcripts/3007_dirtybom.html|title=NOVA &#124; Transcript &#124; Dirty Bomb|website=[[PBS]]|access-date=17 November 2022|date=25 February 2003}}</ref> == Atgūšana == Tiek lēsts, ka Beta-M RTG vienību skaits Padomju Savienība laikā pārsniedza 1000 (iespējams vairāk, taču tas nav droši pierādīts). Pēc PSRS sabrukuma daudzi no tiem tika pamesti. Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un Krievija sadarbojās, lai tos savāktu un pārstrādātu Majakas kodolpārstrādes rūpnīca, kā arī daudzviet aizstāja ar saules baterijām. Tomēr daļa RTG joprojām nav atrasti. Pēc Krimas aneksija 2014. gadā starptautiskā sadarbība šajā jomā ievērojami samazinājās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101220003227/http://bellona.no/bellona.org/english_import_area/international/russia/navy/northern_fleet/incidents/31772 Norwegian environmental concerns over Beta-M generators still in use] * [https://web.archive.org/web/20121005142422/https://www.iaea.org/OurWork/ST/NE/NEFW/CEG/documents/plenary21_19E.pdf RTG Master Plan Development Results and Priority Action Plan Elaboration for its Implementation] * [https://www.jalopnik.com/ussr-sprinkled-more-than-2-500-nuclear-generators-acros-1850501190/] hjz75y55tvgrzsi9sfrdvukyptxu8jq 4453063 4453060 2026-04-11T11:34:11Z Vikipedijastulks 143939 4453063 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beta-M_Soviet_RTG_Diagram.svg|right|thumb|360x360px|PSRS ražotā [[Radioizotopiskais termoelektroģenerators|radioizotopiskā termoelektroģeneratora]] "Beta-M" shēma. <br /> '''Melns''': Ietvars<br /> '''Zils''': Ārējā starojuma aizsardzība<br /> '''Dzeltens''': Siltumizolācija<br /> '''Oranžs''': Iekšējā starojuma aizsardzība (volframs)<br /> '''Sarkans''': radionuklīdu siltuma avots (stroncijs-90)<br /> '''Rozā''': Termoelektriskā iekārta<br />Virs montāžas ir uzstādītas dzesēšanas ribas, kas iezīmētas melnā krāsā.]] '''Beta-M''' ir [[radioizotopiskais termoelektroģenerators]] (RTG), kas tika izmantots [[Padomju Savienība|padomju]] laika [[Bāka|bākās]] un bojās. == Tehniskais raksturojums == Beta-M radioaktīvā serde sastāv no stroncija-90, kura [[pussabrukšanas periods]] ir 28,79 gadi. Šo ģeneratoru sākotnējais kalpošanas laiks ir 10 gadi, un to var pagarināt vēl par 5 līdz 10 gadiem. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osti.gov/servlets/purl/1241969|title=Antarctica Radiological Source Removals - Complex US-Russian Cooperative Effort|last=Porter|first=S.|access-date=20 December 2023|date=9 July 2015}}</ref> Kodols ir pazīstams arī kā radioizotopiskais siltuma avots 90 (RHS-90). Sākotnējā stāvoklī pēc izgatavošanas ģenerators spēj saražot 10 [[Vats|vatus]] [[Elektrība|elektroenerģijas]] . <ref name="Mahaffey2017">{{Grāmatas atsauce|last=Mahaffey|first=James|url=https://books.google.com/books?id=wxokDwAAQBAJ&pg=PT260|title=Atomic Adventures: Secret Islands, Forgotten N-Rays, and Isotopic Murder: A Journey into the Wild World of Nuclear Science|date=6 June 2017|publisher=[[Simon & Schuster]]|isbn=978-1-68177-480-0|page=260}}</ref> Ģenerators satur stroncija-90 radioizotopu ar sildīšanas jaudu 250 W un 1480 [[Bekerels|TBq]] radioaktivitātes, kas atbilst aptuveni 280 gramiem Sr-90. Par RTG masveida ražošanu Padomju Savienībā bnotika rūpnīca ar nosaukumu Baltijets[[Narva|Narvā]], [[Igaunija|Igaunijā]] . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inis.iaea.org/collection/NCLCollectionStore/_Public/51/017/51017877.pdf|title=Operation of radioisotope thermoelectric generators (RTG) at sea transport objects of the Russian Federationa and their decommissioning|last=Aturin|first=M.K.|last2=Yarosh|first2=V.I.|publisher=[[International Atomic Energy Agency]]|website=International Nuclear Information System|access-date=11 April 2023|last3=Medvedev|first3=V.I.}}</ref> == Drošības incidenti == [[Attēls:Soviet_RTG.jpg|right|thumb|300x300px|Ar stroncija-90 ( <sup>90</sup> Sr) darbināmi padomju laika ritguli demontētā un vandalizētā stāvoklī]] {{Further|Lia radiological accident}} Daži Beta-M ģeneratori ir cietuši vandālisma gadījumos, kad atkritumu savācēji, meklējot krāsainos metālus, izjauca ierīces. <ref name="bellona">{{Tīmekļa atsauce|url=http://bellona.org/news/nuclear-issues/radioactive-waste-and-spent-nuclear-fuel/2003-11-two-strontium-powered-lighthouses-vandalised-on-the-kola-peninsula|title=Two strontium powered lighthouses vandalised on the Kola Peninsula|last=Kudrik|first=Igor|website=Bellona.org|date=17 November 2003}}</ref> <ref name="LevnerLinkov2006">{{Grāmatas atsauce|last=Eugene Levner|url=https://books.google.com/books?id=ojDLSRNmwdkC&pg=PA21|title=Strategic Management of Marine Ecosystems: Proceedings of the NATO Advanced Study Institute on Strategic Management of Marine Ecosystems, Nice, France, 1-11 October, 2003|last2=Igor Linkov|last3=Jean-Marie Proth|date=6 May 2006|publisher=Springer Science & Business Media|isbn=978-1-4020-3198-4|page=21}}</ref> 2001. gada decembrī notika radiācijas negadījums, kad trīs Lia, [[Gruzija|Džordžijas štata]] iedzīvotāji, vācot malku, mežā atrada pamestas Beta-M ģeneratora daļas. Visi trīs guva apdegumus un akūta starojuma sindroma simptomus, jo bija pakļauti Beta-M ģeneratorā esošajam stroncijam-90. <ref name="IEA" /> Radiācijas avotu utilizācijas komanda sastāvēja no 25 vīriešiem, kuriem iedarbības ilgums bija ierobežots līdz 40 sekundēm katram, pārvietojot tvertnes uz [[Svins|svina]] oderētām mucām. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/nova/transcripts/3007_dirtybom.html|title=NOVA &#124; Transcript &#124; Dirty Bomb|website=[[PBS]]|access-date=17 November 2022|date=25 February 2003}}</ref> == Atgūšana == Tiek lēsts, ka Beta-M RTG vienību skaits Padomju Savienība laikā pārsniedza 1000 (iespējams vairāk, taču tas nav droši pierādīts). Pēc PSRS sabrukuma daudzi no tiem tika pamesti. Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un Krievija sadarbojās, lai tos savāktu un pārstrādātu Majakas kodolpārstrādes rūpnīca, kā arī daudzviet aizstāja ar saules baterijām. Tomēr daļa RTG joprojām nav atrasti. Pēc Krimas aneksija 2014. gadā starptautiskā sadarbība šajā jomā ievērojami samazinājās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101220003227/http://bellona.no/bellona.org/english_import_area/international/russia/navy/northern_fleet/incidents/31772 Norwegian environmental concerns over Beta-M generators still in use] * [https://web.archive.org/web/20121005142422/https://www.iaea.org/OurWork/ST/NE/NEFW/CEG/documents/plenary21_19E.pdf RTG Master Plan Development Results and Priority Action Plan Elaboration for its Implementation] * [https://www.jalopnik.com/ussr-sprinkled-more-than-2-500-nuclear-generators-acros-1850501190/] b6nd0zr4mdxjdtglfpkmqlyy1uzqvfp Ken Loach 0 628829 4453064 2026-04-11T11:37:19Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kens Loučs]] 4453064 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kens Loučs]] 0rvd3yrugtzcxanpx9qrwxr4ujalihl Larnakas Armēņu skola 0 628830 4453068 2026-04-11T11:46:02Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Skolas infokaste | name = Nareka Armēņu skola | native_name = <small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}<br />{{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small> | image = Nareg Larnaca.jpg | caption = Galvenā ieeja | city = [[Larnaka]] | county = [[Kipra]] | coordinates = {{Coord|34|54|52|N|33|38|8|E|display=inline,title}} | established = 1909. gadā | district = }} '''Nareka Armēņu skola''' (<small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο... 4453068 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Nareka Armēņu skola | native_name = <small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}<br />{{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small> | image = Nareg Larnaca.jpg | caption = Galvenā ieeja | city = [[Larnaka]] | county = [[Kipra]] | coordinates = {{Coord|34|54|52|N|33|38|8|E|display=inline,title}} | established = 1909. gadā | district = }} '''Nareka Armēņu skola''' (<small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}, {{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small>), kas pazīstama arī kā '''Larnakas Armēņu skola''', atrodas Larnakas centrā, blakus Svētā Stefana baznīcai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://index.cy/places/nareg-armenian-school/|title=INDEX|access-date=2026-04-11|language=en-GB}}</ref> Kopš 1972. gada armēņu [[pamatskola]]s [[Kipra|Kiprā]] ([[Nikosija|Nikosijā]], [[Larnaka|Larnakā]], [[Limasola|Limasolā]] un līdz 1974. gadam [[Famagusta|Famagustā]]) tiek sauktas par Nareka skolām, par godu Svētajam Grigoram Narekaci ({{val|hy|Գրիգոր Նարեկացի}}). Pašreizējo ēku laikā no 1993. līdz 1995. gadam uzcēla Izglītības ministrijas Tehniskie dienesti, un to 1996. gada 18. maijā atklāja toreizējais [[Kipras prezidents]] Glafkoss Kleridess.<ref name="Hadjilyras-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scribd.com/doc/19540738/The-Armenians-of-Cyprus-booklet|title=Booklet on the Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> 2011. gadā skolā mācījās aptuveni 25 skolēni. Tāpat kā citās Nareka skolās (Nikosijā un Limasolā), kopš 2009. gada direktore ir Vera Tahmaziana (''Vera Tahmazian''), un skolu pārvalda Kipras armēņu skolu komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayem.org/en/nareg-school|title=Nareg School {{!}} CYPRUS ARMENIANS {{!}} GIBRAHAYER|website=www.hayem.org|access-date=2026-04-11}}</ref> Pirmā armēņu skola Larnakā darbojās 1909. gadā Rebekas Gomidasianas (''Rebecca Gomidassian'') vadībā. Drīz vien Adanas prelāts Mušegs Seropians (''Moushegh Seropian'') ziedoja līdzekļus nelielas skolas ēkas celtniecībai. 1917. gadā Hanemija Eramiana (''Hanemie Eramian'') ziedoja līdzekļus vēl vienas telpas celtniecībai blakus baznīcai. Lielais [[Armēņu genocīds|armēņu genocīda]] bēgļu pieplūdums radīja nepieciešamību izmantot lielāku ēku. Tāpēc 1923. gadā Adanas Izglītības asociācija uzcēla "Armēņu nacionālo skolu", savukārt 1926. gadā ar Garabeda Melkonjana (''Garabed Melkonian''), viena no Melkonjana Izglītības institūta dibinātājiem, dāsno ziedojumu tika pievienots vēl viens stāvs. Vecās skolas telpas nodrošināja patvērumu dažiem [[Libāna]]s armēņu bēgļiem, kuri ieradās Kiprā laikā no 1975. līdz 1990. gadam.<ref name="Hadjilyras-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayk.net/docs/The_Armenians_of_Cyprus.pdf|title=Book The Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} 4wgzo1rk5a48gmwmnyexra52lb80irr 4453070 4453068 2026-04-11T11:48:41Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Kipras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4453070 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Nareka Armēņu skola | native_name = <small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}<br />{{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small> | image = Nareg Larnaca.jpg | caption = Galvenā ieeja | city = [[Larnaka]] | county = [[Kipra]] | coordinates = {{Coord|34|54|52|N|33|38|8|E|display=inline,title}} | established = 1909. gadā | district = }} '''Nareka Armēņu skola''' (<small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}, {{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small>), kas pazīstama arī kā '''Larnakas Armēņu skola''', atrodas Larnakas centrā, blakus Svētā Stefana baznīcai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://index.cy/places/nareg-armenian-school/|title=INDEX|access-date=2026-04-11|language=en-GB}}</ref> Kopš 1972. gada armēņu [[pamatskola]]s [[Kipra|Kiprā]] ([[Nikosija|Nikosijā]], [[Larnaka|Larnakā]], [[Limasola|Limasolā]] un līdz 1974. gadam [[Famagusta|Famagustā]]) tiek sauktas par Nareka skolām, par godu Svētajam Grigoram Narekaci ({{val|hy|Գրիգոր Նարեկացի}}). Pašreizējo ēku laikā no 1993. līdz 1995. gadam uzcēla Izglītības ministrijas Tehniskie dienesti, un to 1996. gada 18. maijā atklāja toreizējais [[Kipras prezidents]] Glafkoss Kleridess.<ref name="Hadjilyras-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scribd.com/doc/19540738/The-Armenians-of-Cyprus-booklet|title=Booklet on the Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> 2011. gadā skolā mācījās aptuveni 25 skolēni. Tāpat kā citās Nareka skolās (Nikosijā un Limasolā), kopš 2009. gada direktore ir Vera Tahmaziana (''Vera Tahmazian''), un skolu pārvalda Kipras armēņu skolu komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayem.org/en/nareg-school|title=Nareg School {{!}} CYPRUS ARMENIANS {{!}} GIBRAHAYER|website=www.hayem.org|access-date=2026-04-11}}</ref> Pirmā armēņu skola Larnakā darbojās 1909. gadā Rebekas Gomidasianas (''Rebecca Gomidassian'') vadībā. Drīz vien Adanas prelāts Mušegs Seropians (''Moushegh Seropian'') ziedoja līdzekļus nelielas skolas ēkas celtniecībai. 1917. gadā Hanemija Eramiana (''Hanemie Eramian'') ziedoja līdzekļus vēl vienas telpas celtniecībai blakus baznīcai. Lielais [[Armēņu genocīds|armēņu genocīda]] bēgļu pieplūdums radīja nepieciešamību izmantot lielāku ēku. Tāpēc 1923. gadā Adanas Izglītības asociācija uzcēla "Armēņu nacionālo skolu", savukārt 1926. gadā ar Garabeda Melkonjana (''Garabed Melkonian''), viena no Melkonjana Izglītības institūta dibinātājiem, dāsno ziedojumu tika pievienots vēl viens stāvs. Vecās skolas telpas nodrošināja patvērumu dažiem [[Libāna]]s armēņu bēgļiem, kuri ieradās Kiprā laikā no 1975. līdz 1990. gadam.<ref name="Hadjilyras-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayk.net/docs/The_Armenians_of_Cyprus.pdf|title=Book The Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kipras vēsture]] faech8buobvhi13qwumfnt9rhvzun4y 4453071 4453070 2026-04-11T11:49:45Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Skolas Kiprā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4453071 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Nareka Armēņu skola | native_name = <small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}<br />{{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small> | image = Nareg Larnaca.jpg | caption = Galvenā ieeja | city = [[Larnaka]] | county = [[Kipra]] | coordinates = {{Coord|34|54|52|N|33|38|8|E|display=inline,title}} | established = 1909. gadā | district = }} '''Nareka Armēņu skola''' (<small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}, {{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small>), kas pazīstama arī kā '''Larnakas Armēņu skola''', atrodas Larnakas centrā, blakus Svētā Stefana baznīcai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://index.cy/places/nareg-armenian-school/|title=INDEX|access-date=2026-04-11|language=en-GB}}</ref> Kopš 1972. gada armēņu [[pamatskola]]s [[Kipra|Kiprā]] ([[Nikosija|Nikosijā]], [[Larnaka|Larnakā]], [[Limasola|Limasolā]] un līdz 1974. gadam [[Famagusta|Famagustā]]) tiek sauktas par Nareka skolām, par godu Svētajam Grigoram Narekaci ({{val|hy|Գրիգոր Նարեկացի}}). Pašreizējo ēku laikā no 1993. līdz 1995. gadam uzcēla Izglītības ministrijas Tehniskie dienesti, un to 1996. gada 18. maijā atklāja toreizējais [[Kipras prezidents]] Glafkoss Kleridess.<ref name="Hadjilyras-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scribd.com/doc/19540738/The-Armenians-of-Cyprus-booklet|title=Booklet on the Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> 2011. gadā skolā mācījās aptuveni 25 skolēni. Tāpat kā citās Nareka skolās (Nikosijā un Limasolā), kopš 2009. gada direktore ir Vera Tahmaziana (''Vera Tahmazian''), un skolu pārvalda Kipras armēņu skolu komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayem.org/en/nareg-school|title=Nareg School {{!}} CYPRUS ARMENIANS {{!}} GIBRAHAYER|website=www.hayem.org|access-date=2026-04-11}}</ref> Pirmā armēņu skola Larnakā darbojās 1909. gadā Rebekas Gomidasianas (''Rebecca Gomidassian'') vadībā. Drīz vien Adanas prelāts Mušegs Seropians (''Moushegh Seropian'') ziedoja līdzekļus nelielas skolas ēkas celtniecībai. 1917. gadā Hanemija Eramiana (''Hanemie Eramian'') ziedoja līdzekļus vēl vienas telpas celtniecībai blakus baznīcai. Lielais [[Armēņu genocīds|armēņu genocīda]] bēgļu pieplūdums radīja nepieciešamību izmantot lielāku ēku. Tāpēc 1923. gadā Adanas Izglītības asociācija uzcēla "Armēņu nacionālo skolu", savukārt 1926. gadā ar Garabeda Melkonjana (''Garabed Melkonian''), viena no Melkonjana Izglītības institūta dibinātājiem, dāsno ziedojumu tika pievienots vēl viens stāvs. Vecās skolas telpas nodrošināja patvērumu dažiem [[Libāna]]s armēņu bēgļiem, kuri ieradās Kiprā laikā no 1975. līdz 1990. gadam.<ref name="Hadjilyras-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayk.net/docs/The_Armenians_of_Cyprus.pdf|title=Book The Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kipras vēsture]] [[Kategorija:Skolas Kiprā]] rdmt1q0kxhpdq6p0nau2k8rdw9au25o 4453074 4453071 2026-04-11T11:51:36Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Armēnijas kultūra]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4453074 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Nareka Armēņu skola | native_name = <small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}<br />{{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small> | image = Nareg Larnaca.jpg | caption = Galvenā ieeja | city = [[Larnaka]] | county = [[Kipra]] | coordinates = {{Coord|34|54|52|N|33|38|8|E|display=inline,title}} | established = 1909. gadā | district = }} '''Nareka Armēņu skola''' (<small>{{val|el|Αρμενικό Σχολείο Ναρέκ}}, {{val|hy|Նարեկ Հայկական Վարժարան}}</small>), kas pazīstama arī kā '''Larnakas Armēņu skola''', atrodas Larnakas centrā, blakus Svētā Stefana baznīcai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://index.cy/places/nareg-armenian-school/|title=INDEX|access-date=2026-04-11|language=en-GB}}</ref> Kopš 1972. gada armēņu [[pamatskola]]s [[Kipra|Kiprā]] ([[Nikosija|Nikosijā]], [[Larnaka|Larnakā]], [[Limasola|Limasolā]] un līdz 1974. gadam [[Famagusta|Famagustā]]) tiek sauktas par Nareka skolām, par godu Svētajam Grigoram Narekaci ({{val|hy|Գրիգոր Նարեկացի}}). Pašreizējo ēku laikā no 1993. līdz 1995. gadam uzcēla Izglītības ministrijas Tehniskie dienesti, un to 1996. gada 18. maijā atklāja toreizējais [[Kipras prezidents]] Glafkoss Kleridess.<ref name="Hadjilyras-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scribd.com/doc/19540738/The-Armenians-of-Cyprus-booklet|title=Booklet on the Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> 2011. gadā skolā mācījās aptuveni 25 skolēni. Tāpat kā citās Nareka skolās (Nikosijā un Limasolā), kopš 2009. gada direktore ir Vera Tahmaziana (''Vera Tahmazian''), un skolu pārvalda Kipras armēņu skolu komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayem.org/en/nareg-school|title=Nareg School {{!}} CYPRUS ARMENIANS {{!}} GIBRAHAYER|website=www.hayem.org|access-date=2026-04-11}}</ref> Pirmā armēņu skola Larnakā darbojās 1909. gadā Rebekas Gomidasianas (''Rebecca Gomidassian'') vadībā. Drīz vien Adanas prelāts Mušegs Seropians (''Moushegh Seropian'') ziedoja līdzekļus nelielas skolas ēkas celtniecībai. 1917. gadā Hanemija Eramiana (''Hanemie Eramian'') ziedoja līdzekļus vēl vienas telpas celtniecībai blakus baznīcai. Lielais [[Armēņu genocīds|armēņu genocīda]] bēgļu pieplūdums radīja nepieciešamību izmantot lielāku ēku. Tāpēc 1923. gadā Adanas Izglītības asociācija uzcēla "Armēņu nacionālo skolu", savukārt 1926. gadā ar Garabeda Melkonjana (''Garabed Melkonian''), viena no Melkonjana Izglītības institūta dibinātājiem, dāsno ziedojumu tika pievienots vēl viens stāvs. Vecās skolas telpas nodrošināja patvērumu dažiem [[Libāna]]s armēņu bēgļiem, kuri ieradās Kiprā laikā no 1975. līdz 1990. gadam.<ref name="Hadjilyras-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hayk.net/docs/The_Armenians_of_Cyprus.pdf|title=Book The Armenians of Cyprus|last=Hadjilyra|first=Alexander-Michael|publisher=Kalaydjian Foundation|access-date=30 July 2011|date=May 2009}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kipras vēsture]] [[Kategorija:Skolas Kiprā]] [[Kategorija:Armēnijas kultūra]] ed4t9okl5os4ix16iga0h1wvtmzkqju Diskusija:Larnakas Armēņu skola 1 628831 4453069 2026-04-11T11:47:38Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = sabiedrība |tēma2 = politika |valsts = Kipra |valsts2 = rietumarmēņu valoda }} 4453069 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Meistars Joda |tēma = sabiedrība |tēma2 = politika |valsts = Kipra |valsts2 = rietumarmēņu valoda }} 66828s7dekqojuxi3d2u7xu8664fh8q